I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

1. Grozījumi Izglītības likumā (projekts iesniegts Ministru kabinetā izskatīšanai Satversmes 81.panta kārtībā) nosaka, ka 2004.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas valsts valodā Vispārējās izglītības likuma 42.pantā un Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos “Par Valsts vispārējās izglītības standartu” 3.pielikuma 3.punktā noteiktajā kārtībā.”

Šī kārtība paredz, ka mazākumtautību izglītības programmās ar 2004.gada 1.septembri, sākot ar 10.klasi, katru mācību gadu apgūst ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra. Mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Rezultātā – ir izstrādāta normatīvā bāze, kas reglamentē vispārējās izglītības ieguvi valsts un mazākumtautību valodās.

Profesionālās izglītības īstenošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteiktas prasības attiecībā uz profesionālās izglītības programmu īstenošanu mazākumtautību valodās, līdzīgi kā tas ir vispārējā izglītībā. Tas nozīmē, ka pamatskolas absolventiem nav zināmi nosacījumi izglītības turpināšanai profesionālās vidējās izglītības pakāpē 2003./2004.mācību gadā (kopumā - katru gadu profesionālās izglītības iestādēs mācības uzsāk aptuveni 26-30 procentu pamatskolu absolventu).

2. Izglītības iestādes atbildības paaugstināšanai un tās darbības vienotības nodrošināšanai izglītības programmas mērķu sasniegšanā nepieciešams, lai programmas īstenošanā būtu iesaistīti pēc iespējas vairāk izglītības iestādē pamatdarbā strādājoši pedagogi. Profesionālās izglītības programmu stratēģiskie mērķi ir saistīti arī ar vispārējo zināšanu un prasmju apguvi. Šīs prasības nosaka attiecīgie valsts izglītības standarti. Atšķirībā no profesionālā satura apguves, kas tiek daļēji īstenots arī uzņēmumos, izglītības programmu vispārizglītojošā satura apguve ir saistāma ar attiecīgo izglītības iestādi, kurā pamatā tiek veikts audzināšanas darbs un kas izsniedz attiecīgo izglītības dokumentu.

3. Izglītības iestādēs tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas, kurās audzēkņus uzņem pēc vidējās vispārējās vai vidējās profesionālās izglītības ieguves. Nereti rodas pārpratumi un neizpratne, jo pēc vienas vidusskolas absolvēšanas izglītības ieguve tiek turpināta citā vidusskolā – profesionālā vidusskolā. Tāpēc ieteicams izmantot vispārīgāku nosaukumu – skola, piemēram, Tirdzniecības skola, Tūrisma skola.

4. Lai izglītības iestādes veiktu pasākumus 30.panta grozījumu nosacījumu izpildei – nodrošināt nepieciešamo pamatdarbā strādājošo pedagogu skaitu un vispārizglītojošo mācību priekšmetu īstenošanu izglītības iestādē, nepieciešams noteikt pārejas laiku.

2.Normatīvā akta būtība

Sabiedrībā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par izglītības programmu īstenošanas nosacījumiem valsts un mazākumtautību valodā. Paredzams, ka ar mācību gada sākumu tās atkal atsāksies. Lai diskusijas noritētu sekmīgi, ir svarīgi sabiedrībai sniegt pilnu pārskatu par visu veidu izglītības ieguves iespējām vidējā pakāpē.

Pašlaik pedagogiem un pamatskolu 9.klašu skolēniem ir pieejama informācija par izglītības turpināšanu vidējā pakāpē tikai vispārējās izglītības programmās. Profesionālās izglītības īstenošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteiktas prasības attiecībā uz profesionālās izglītības programmu īstenošanu mazākumtautību valodās (vispārējā izglītībā tās nosaka 2003.gada 13.maijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.463 un šobrīd Ministru kabinetā iesniegtie grozījumi Izglītības likumā).

Noteikumu izdošanas steidzamību raksturo nepieciešamība saskaņot profesionālās izglītības un vispārējās izglītības programmu īstenošanu mazākumtautību valodās reglamentējošos normatīvos aktus līdz jaunā mācību gada sākumam (2004.gada audzēkņu uzņemšanas plāna izstrāde sākas jau oktobrī).

Likumprojekts nodrošina izglītības sistēmas vienotību, rada iespēju noteikt vienādus pamatnosacījumus profesionālās un vispārējās izglītības programmu īstenošanai valsts un mazākumtautību valodās.

Tiek veikti redakcionāli precizējumi, kas, nemainot lietu būtību, sekmē likumā noteikto tiesību normu ievērošanu.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Ministru kabineta noteikumi par mazākumtautību valodā īstenojamo profesionālās izglītības programmu daļu apjoma noteikšanu. Noteikumu projekts ir sagatavots izskatīšanai vienlaicīgi ar likumprojektu.

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas notikušas ar Profesionālās izglītības sadarbības padomi, kuras sastāvā ir arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Ir atbalsts.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Jaunas papildu funkcijas valsts institūcijām neradīsies, papildu finansējums nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.