LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

 

 

 

 

 

 

2003.gada 12.augustā Noteikumi Nr.457

Rīgā (prot. Nr.44 42.§)

Grozījumi likumā

"Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 27.panta pirmās daļas 4.punktu aiz vārdiem "zemes privatizācijas" ar vārdiem "un atsavināšanas".

2.  30.pantā:

2.1. papildināt pirmo daļu ar vārdiem "un ņemot vērā šā panta ceturtajā daļā paredzēto";

2.2. papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atsevišķu apbūvētu zemes gabalu Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijā un zemes gabalu kopā ar privatizējamo vai atsavināmo īpašuma objektu, kā arī neapbūvētu zemes gabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par vērtību, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem un, ja nepieciešams, koriģēta atbilstoši tirgus cenai attiecīgajā apvidū."

3. Svītrot 31.panta trešo un ceturto daļu.

4. Aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi".

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"2. Zemes gabala cenas noteikšanai šā likuma 30.panta ceturto daļu piemēro, ja konkrētais zemes gabals nodots atsavināšanai vai tā privatizācijas noteikumi (projekts) apstiprināti pēc 2003.gada 21.augusta.

3. Nosakot maksāšanas līdzekļu attiecību valsts un pašvaldību privatizējamajam vai atsavināmajam zemes gabalam, kura privatizācijas vai atsavināšanas ierosinājums iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts attiecīgi Privatizācijas aģentūrā, Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā vai attiecīgajā pašvaldībā:

1) līdz 2003.gada 15.aprīlim, – piemēro maksāšanas līdzekļu attiecību, kurā īpašuma kompensācijas sertifikātu apjoms var būt ne mazāks kā 80 procentu (privatizējot zemi īpaši atbalstāmajās teritorijās, kurām šāds statuss noteikts saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, – ne mazāks kā 90 procentu) no zemes pārdošanas cenas;

2) pēc 2003.gada 15.aprīļa, – piemēro maksāšanas līdzekļu attiecību, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, kuri pieņemti un stājušies spēkā pēc 2003.gada 15.aprīļa.

4. Neapbūvētu valsts zemes gabalu, kā arī valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošu zemi, kas privatizācijai vai atsavināšanai nodota kopā ar ēkām (būvēm) pēc 2003.gada 15.aprīļa, privatizē vai atsavina tikai par naudu."

 

 

Ministru prezidents E.Repše

 

 

Ekonomikas ministra vietā –

finanšu ministrs V.Dombrovskis

Normatīvā akta projekta

Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā,

“Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd normatīvajos aktos (Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums, likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”) ir noteikta atšķirīga cenu veidošanās, pārdodot vai privatizējot zemesgabalus.

Pārbaudot zemes kadastrālās vērtības atbilstību tirgus vērtībai tika konstatēts, ka ievērojama atšķirība ir tajos reģionos, kur ir strauja zemes tirgus attīstība (Rīga, Jūrmala). Šī atšķirība rodas tādēļ, ka Valsts zemes dienests tirgus cenas bāzi izmanto datus par pēdējiem 2 gadiem.

Republikas nozīmes pilsētu teritorijā esošās privatizējamās vai pārdodamās valsts zemes kadastrālā vērtība pārsniedz 2/3 no kopējās privatizējamās vai pārdodamās valsts zemes kadastrālās vērtības prognozes.

Ja zemes tirgus vērtība maz atšķiras no kadastrālās vērtības, tad pasūtīt tirgus vērtējumu sertificētam vērtētājam ir finansiāli neizdevīgi, it īpaši mazajiem zemesgabaliem (līdz 1000 latu vērtībā).

Ministru kabinets ir lēmis (15.04.2003. prot. nr.21, 36.§ punkts 3.; 15.07.2003. prot. nr.40, 54.§) novērst atšķirīgu cenu veidošanos, pārdodot vai privatizējot zemesgabalus un mainīt maksāšanas līdzekļu proporciju.

Likuma 31.panta trešā un ceturtā daļa ir novecojusi, jo likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” un Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma jaunākas normas nosaka citādu naudas līdzekļu ieskaitīšanas kārtību valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos un budžetos.

Ministru kabineta komiteja 2003.gada 14.jūlija sēdē (protokols Nr.24. 15.§., 2.3.punkts) lēmusi paredzēt gadījumus, kad zemesgabalu iegāde vai privatizācija iespējama tikai par naudu.

Standartizācijas likumā noteiktā kārtībā apstiprināti īpašuma vērtēšanas standarti (LVS 401-0:2002; LVS 401-1:2002; LVS 401-2:2002; LVS 401-3:2002; LVS 401-4:2002;).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” nepieciešams pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā, lai 2004.gadā palielinātu ieņēmumus no valsts un pašvaldību zemesgabalu pārdošanas.

Projekts paredz, ka zemesgabala, kas nodots privatizācijai pēc 2003.gada 14.augusta, cena nosakāma atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas (Rīgā un Jūrmalā - atbilstīga tirgus vērtībai, bet pārejā teritorijā - atbilstīga kadastrālajai vērtībai), nosaka termiņu (2003.gada 15.aprīlis), līdz kuram īpašuma kompensācijas sertifikātu apjoms var būt ne mazāks kā 80 procenti (īpaši atbalstāmās teritorijās – ne mazāks kā 90 procenti) no zemes pārdošanas cenas, kā arī nosaka neapbūvētu zemesgabalu, privatizācijai vai atsavināšanai nodota nekustamā īpašuma objektu sastāvā esošu zemi pēc 2003.gada 15.aprīļa privatizēt (atsavināt) par naudu.

Projektā precizēts termins “īpašuma vērtēšanas standarts”.

3. Cita informācija

 Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

 Normatīvā akta projekts šo jomu

neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu  

Normatīvā akta projekts šo jomu

neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

 Nav

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Ieņēmumi var palielināties. 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Izmaiņas budžeta izdevumos nerada

3. Finansiālā ietekme  

 

 Nav

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai   

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins  

 Detalizētu finansiālo pamatojumu nav iespējams sniegt, jo tas ir atkarīgs no ikreizējiem Ministru kabineta un pašvaldību lēmumiem par zemesgabalu nodošanu privatizācijai un atsavināšanai.  

 

6. Cita informācija 

Valsts budžetā tiek ieskaitīti ieņēmumi no zemes pārdošanas Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, bet valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos, ja zemi privatizē.

Projekts var palielināt valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumus, jo neapbūvētus zemesgabalus un nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemi pārdos tikai par naudu, mazāki būs kopējie atsavināšanas izdevumi (nosakot tirgus cenu tikai Rīgā un Jūrmalā), kā arī var palielināties iemaksas valsts un pašvaldību privatizācijas fondos, jo Rīgā un Jūrmalā zemes tirgus cena var būt lielāka par kadastrālo vērtību un likuma grozījumi dod tiesības Ministru kabinetam noteikt par 80 procentiem mazāku īpašuma kompensācijas sertifikātu īpatsvaru zemesgabalu privatizācijā un atsavināšanā.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

 Papildus jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi par maksāšanas līdzekļu proporciju. Noteikumu projekts iesniegts Ministru kabinetā.

2. Cita informācija  

 Nav

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija 

 Nav

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

 Latvijas Pašvaldību savienība.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)  

 Iestrādāti Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

 Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija 

 Nav

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas netiks radītas.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija 

 Nav

 

 

Ekonomikas ministra vietā –

finanšu ministrs V.Dombrovskis

 

 

 

31.07.2003. 11:54

1048

A.Sprūģis

7013153, aivars.sprugis@em.gov.lv

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli

atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

M.Saulīte