LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

 

 

 

 

 

 

2003.gada 12.augustā Noteikumi Nr.455

Rīgā (prot. Nr.44 40.§)

Grozījumi likumā

"Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1996, 23.nr.; 1997, 15.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 8., 24.nr.; 2002, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 66.panta trešo un ceturto daļu.

2.  71.pantā:

2.1. izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Zemesgabalu privatizē par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes kadastrālo vērtēšanu, kā arī ņemot vērā šā panta piektajā daļā paredzēto.";

2.2. papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atsevišķu apbūvētu zemesgabalu (60.panta pirmās daļas 2.punkts) Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijā un zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu (60.panta pirmās daļas 1.punkts), kā arī neapbūvētu zemesgabalu (60.panta pirmās daļas 3.punkts) privatizē par cenu, kas nav mazāka par vērtību, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem un, ja nepieciešams, koriģēta atbilstoši tirgus cenai attiecīgajā apvidū."

3. Svītrot pārejas noteikumu 4.punktu.

 

4. Izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Ministru kabinets rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju var izdot tikai:

1) pēc šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā paredzētās Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanas citām institūcijām;

2) pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra ir pabeigusi visu privatizācijai nodoto valsts īpašuma objektu privatizāciju."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"9. Pēc 2003.gada 21.augusta Privatizācijas aģentūra izbeidz šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemt privatizācijas ierosinājumus attiecībā uz:

1) valsts nekustamo īpašumu, kas nav valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā;

2) valsts īpašuma objekta ieguldīšanu mantiskā ieguldījuma veidā uzņēmējsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls, piemērojot ieguldīšanas metodi;

3) valstij piederoša neapbūvēta lauku apvidus zemesgabala privatizāciju.

10. Pēc 2003.gada 21.augusta Privatizācijas aģentūra izbeidz šā likuma 65.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemt privatizācijas ierosinājumus attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu.

11. Līdz 2003.gada 21.augustam saņemtais šā likuma pārejas noteikumu 9. un 10.punktā minētais privatizācijas ierosinājums tiek izskatīts un attiecīgais lēmums tiek pieņemts saskaņā ar šo likumu un atbilstoši tam izdotajiem normatīvajiem aktiem.

12. Līdz 2002.gada 5.martam šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā saņemtais privatizācijas ierosinājums par pašvaldības nekustamo īpašumu, kas nav pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā, tiek izskatīts un lēmums par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai tiek pieņemts saskaņā ar šo likumu un atbilstoši tam izdotajiem normatīvajiem aktiem.

13. Ja šā likuma pārejas noteikumu 11. un 12.punktā minētajā gadījumā tiek pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas uzsākšanu, tas tiek privatizēts saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību.

14. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pēc 2003.gada 21.augusta atsavina saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu šā likuma pārejas noteikumu 9. un 10.punktā minēto valsts mantu, uz kuru nav attiecināms šā likuma pārejas noteikumu 11.punkts.

15. Zemesgabala cenas noteikšanai šā likuma 71.panta piekto daļu piemēro, ja konkrētā zemesgabala privatizācijas noteikumus (projektu) Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība apstiprinājusi pēc 2003.gada 21.augusta.

16. Nosakot maksāšanas līdzekļu attiecību valsts un pašvaldību privatizējamajam zemesgabalam, kura privatizācijas ierosinājums iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts Privatizācijas aģentūrā vai attiecīgajā pašvaldībā:

1) līdz 2003.gada 15.aprīlim, – piemēro maksāšanas līdzekļu attiecību, kurā īpašuma kompensācijas sertifikātu apjoms nav mazāks kā 80 procentu (īpaši atbalstāmajās teritorijās, kas noteiktas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, – nav mazāks kā 90 procentu) no zemes nosacītās cenas;

2) pēc 2003.gada 15.aprīļa, – piemēro maksāšanas līdzekļu attiecību, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, kuri pieņemti un stājušies spēkā pēc 2003.gada 15.aprīļa."

 

 

Ministru prezidents E.Repše

 

 

Ekonomikas ministra vietā –

finanšu ministrs V.Dombrovskis

 

 

 

Normatīvā akta projekta

Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā,

“Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

05.03.2002. spēkā stājās grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas pārtrauca nekustamo īpašumu, kas nav valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā nodošanu privatizācijai. Tomēr ir

paredzēts, ka izņēmuma gadījumā (likuma Pārejas noteikumu 4.punkts), privatizācijai var nodot valsts nekustamo īpašumu, kas nav valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā. Šāds izņēmums nav paredzēts attiecībā uz pašvaldības īpašuma privatizāciju.

Pašvaldībās atrodas nekustamā īpašuma privatizācijas ierosinājumi, kas saņemti pirms minētajiem grozījumiem un par kuriem pašvaldības nav pieņēmušas lēmumus par nodošanu privatizācijai minētajā termiņā.

Pašvaldības Ekonomikas ministrijai līdz 15.07.2003. ir iesniegušas vairāk kā 30 un joprojām iesniedz pašvaldību nekustamā īpašuma privatizācijas projektus, par kuriem ierosinājumi pašvaldībās iesniegti pirms minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās (05.03.2002.), bet apstiprināti pēc 05.03.2002.

Šobrīd normatīvajos aktos (Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums, likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”) ir noteikta atšķirīga cenu veidošanās kārtība, pārdodot vai privatizējot zemesgabalus.

Pārbaudot izlases veidā zemes kadastrālās vērtības atbilstību tirgus vērtībai, tika konstatēts, ka ievērojama atšķirība ir sastopama tikai tajos reģionos, kur ir strauja zemes tirgus attīstība (Rīga, Jūrmala). Šī atšķirība rodas tādēļ, ka Valsts zemes dienests tirgus cenas bāzei izmanto datus par pēdējiem 2 gadiem.

Ja zemes tirgus vērtība maz atšķiras no kadastrālās vērtības, tad pasūtīt tirgus vērtējumu sertificētam vērtētājam ir finansiāli neizdevīgi, it īpaši mazajiem zemesgabaliem (līdz 1000 latu vērtībā).

Ministru kabinets ir lēmis (15.04.2003. prot. nr.21, 36.§ punkts 3.; 15.07.2003. prot.40., 54.§) novērst atšķirīgu cenu veidošanos, pārdodot vai privatizējot zemesgabalus, mainīt maksāšanas līdzekļu proporciju un izbeigt nekustamo īpašumu objektu, kas nav valsts uzņēmuma vai statūtsabiedrības mantas sastāvā nodošanu privatizācijai.

Šobrīd zemes privatizācijas un atsavināšanas kārtību nosaka divi likumi: likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas reglamentē zemesgabalu, uz kuriem atrodas valsts īpašumā bijušās ēkas (būves), un valstij piederošās zemes lauku apvidos privatizācijas kārtību, kā arī Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums, kas reglamentē pārdošanas kārtību pilsētu zemei, uz kuras atrodas ēkas (būves), kas nekad nav bijušas valsts vai pašvaldības īpašumā, un neapbūvētai zemei. Standartizācijas likumā noteiktā kārtībā apstiprināti īpašuma vērtēšanas standarti (LVS 401-0:2002; LVS 401-1:2002; LVS 401-2:2002; LVS 401-3:2002; LVS 401-4:2002;).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ministru kabineta noteikumi Satversmes 81.panta kārtībā “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nepieciešami, lai 2004.gadā palielinātu ieņēmumus no valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma un zemesgabalu pārdošanas.

Projekts paredz:

  1. izbeigt nekustamā īpašuma, kas nav valsts uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā, zemes privatizācijas ierosinājumu pieņemšanu pēc 2003.gada 14.augusta;
  2. nodrošināt tā pašvaldību nekustamā īpašuma, kas nav pašvaldības uzņēmuma vai statūtsabiedrības mantas sastāvā, nodošanu privatizācijai, par kuru privatizācijas ierosinājums ir saņemts līdz 2002.gada 5.martam;
  3. mainīt maksāšanas līdzekļu proporciju zemesgabaliem, kuru privatizācijas ierosinājumi saņemti pēc 2003.gada 15.aprīļa.

Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās valsts nekustamo īpašumu, par kuru līdz 2003.gada 14.augustam nav saņemts privatizācijas ierosinājums varēs atsavināt tikai saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.

Projekts paredz, ka zemesgabala, kas nodots privatizācijai pēc 2003.gada 14.augusta, cena nosakāma atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas: Rīgā un Jūrmalā - atbilstīga tirgus vērtībai, bet pārejā teritorijā - atbilstīga kadastrālajai vērtībai.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Privatizācijas aģentūra izbeidz valsts zemes privatizāciju. Projektā precizēts termins “īpašuma vērtēšanas standarts”.

3. Cita informācija

 Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

 Normatīvā akta projekts šo jomu

neskar

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu  

  

Normatīvā akta projekts šo jomu

neskar

3. Sociālo seku izvērtējums  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija 

 Nav

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

  Valsts budžeta ieņēmumi palielināsies

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Izmaiņas neparedz

3. Finansiālā ietekme  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai   

Nav

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins  

Palielināsies valsts un Rīgas, Jūrmalas pašvaldību budžeta ieņēmumi no valsts zemes atsavināšanas, jo tiks izbeigta zemes nodošana privatizācijai. Ieņēmumu palielinājuma apjomu nav iespējams pat aptuveni aprēķināt, jo tas ir atkarīgs no ēku (būvju) īpašnieku vēlmes iegūt īpašumā arī zemi, un īpašuma kompensācijas sertifikātu apjoma maksājumos par zemi.

 

6. Cita informācija 

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetā netiek ieskaitīti, un privatizācijas izdevumi netiek segti no budžeta līdzekļiem.

Likumprojekts var palielināt privatizācijas ieņēmumus, jo sagaidāms, ka Rīgā un Jūrmalā būs augstākas zemesgabalu pārdošanas cenas, bet detalizētu pamatojumu nav iespējams sniegt, jo tas ir atkarīgs no ikreizējiem Ministru kabineta rīkojumiem par tādas zemes nodošanu privatizācijai, par kuru privatizācijas ierosinājumi saņemti līdz 2003.gada 14.augustam.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

 Papildus jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi par maksāšanas līdzekļu proporciju. Noteikumu projekts iesniegts Ministru kabinetā.

2. Cita informācija  

 Nav

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu,

nosaukumu un publikāciju  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija 

 Nav

 

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

 Latvijas Pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)  

 Iestrādāti Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

 Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija 

Nav 
 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas netiks radītas.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

 

 

 

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

 

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Cita informācija 

Nav

 

 

 

Ekonomikas ministra vietā –

finanšu ministrs V.Dombrovskis

 

31.07.2003. 14:96

1204

A.Sprūģis

7013158, aivars.sprugis@em.gov.lv

 

Valsts sekretāra vietā

valsts sekretāra vietniece

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli

atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

Z.Liepiņa

M.Līdumniece

J.Eglītis

M.Saulīte