I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Izglītības likuma 48.panta pirmajā daļā noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Izglītības likuma Pārejas noteikumu 5.punkta 1.“b” apakšpunkts nosaka, ka minētā likuma 48.panta pirmajā daļā noteiktā norma stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim.

Noteiktajā kārtībā ar 2004.gada 1.septembri arī pedagogiem, kuriem nav Ministru kabineta 2000.gada 13.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību, un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk par pieciem gadiem, nepieciešama augstākā izglītība, kuras ieguve prasa trīs līdz piecus gadus. Pēc augstākās izglītības ieguves minētajiem pedagogiem vairs neatliek daudz laika, lai ar pietiekamu atdevi izmantotu iegūtās zināšanas pedagoģiskajā darbā, tāpēc nav lietderīgi sākt augstākās izglītības ieguvi.

Ņemot vērā augstākminēto, Izglītības likuma Pārejas noteikumi jāpapildina ar punktu, kas atļautu turpināt strādāt pedagogiem, kam nav Ministru kabineta 2000.gada 13.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību, un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk gadu, neuzsākot mācības augstākās izglītības ieguvei.

Izglītības likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā; minētā panta otrās daļas otrais apakšpunkts nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, izglītību var iegūt citā valodā un Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās tos mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.

Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumu “Par Valsts vispārējās izglītības standartu” 3.pielikuma 3.punktā noteikts, ka mazākumtautību izglītības programmās ar 2004.gada 1.septembri, sākot ar 10.klasi, katru mācību gadu apgūst ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra. Mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Minētajā punktā precizēti arī valsts valodas lietojuma nosacījumi pārejas periodā līdz 2007.gadam un valsts pārbaudes darbos par vispārējo vidējo izglītību, sākot ar 2007.gadu.

Vispārējas izglītības likuma 42.panta otrajā daļā noteikts, ka vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Savukārt Izglītības likuma Pārejas noteikumu 9.punkta trešajā apakšpunktā noteikts, ka ar 2004.gada 1.septembri valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā.

Var konstatēt, ka pastāv pretrunas starp Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, kas izraisa daļas no sabiedrības mazākumtautību pārstāvjiem noraidošu attieksmi pret Izglītības likuma Pārejas noteikumu devītajā punktā noteikto, ka ar 2004.gada 1.septembri valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā.

Ņemot vērā augstākminēto, Izglītības likuma Pārejas noteikumu 9.punkta pašreizējā redakcija ir jāgroza, lai novērstu pretrunas starp Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto.

Izglītības likuma 53.panta otrā daļa paredz, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām, savukārt, Pārejas noteikumu 4.punkts nosaka 53.panta otrās daļas spēkā stāšanos ar 2003.gada 1.septembri. Grozījumu mērķis ir likuma 53.panta otras daļas darbības laiku pārcelt no 2003.gada 1.septembra uz 2004.gada 1.septembri, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas aprēķināšanā atsaisti no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas un izstrādātu jaunus principus un metodiku pedagogu darba samaksas noteikšanā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Pārejas noteikumu papildinājums ar jaunu punktu 5.1 atļaus turpināt strādāt pedagogiem, kuriem nav Ministru kabineta 2000.gada 13.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību, un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk gadu, neuzsākot mācības augstākās izglītības ieguvei.

Izglītības likuma Pārejas noteikumu 9.punkta jaunā redakcija novērsīs pretrunas starp Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto.

Pārejas noteikumu 4.punkts paredz Izglītības likuma 53.panta otras daļas darbības laiku pārcelt no 2003.gada 1.septembra uz 2004.gada 1.septembri.

Vienlaicīgi tiek plānots uzsākt darbu pie jaunu pedagogu darba samaksas noteikšanas principu izstrādes. Līdz ar to Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēts izstrādāt un līdz 2003.gada 15.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par jauniem pedagogu darba samaksas noteikšanas principiem.

3. Cita informācija

Mazākumtautību izglītības programmu ieviešanas procesu veicina Latviešu valodas apguves valsts programma, organizējot pedagogu tālākizglītības kursus latviešu valodas pilnveidei, bilingvālās izglītības metodikas apguvei, kā arī nodrošinot mācību un metodisko materiālu sagatavošanu un izdošanu.

Vispārējās vidējās izglītības programmā, pamatā mazākumtautību izglītības programmās, tiek nodrošinātas piemaksas pedagogiem, kuri māca latviešu valodu vai citus mācību priekšmetus latviešu valodā vai bilingvāli.

Katru gadu dotācijas mācību literatūras iegādei īpaša papildus daļa tiek noteikta mācību literatūras latviešu valodā iegādei mazākumtautību izglītības iestādēm.

Lai noteiktu mācību valodu profesionālās izglītības programmu apguvē, tiks izdarīti grozījumi Profesionālās izglītības likumā un izdoti Ministru kabineta noteikumi “Par mazākumtautību valodā īstenojamo profesionālās izglītības programmu daļu apjomu”.

Lai pedagogi, kuriem nav Ministru kabineta 2000.gada 13.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību, un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk gadi, varētu strādāt no 2003.gada 1.septembra pilnu 2003./2004.mācību gadu, grozījumus Izglītības likumā vēlams izdarīt Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procesu vienkāršošanu

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Pedagogi, kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk gadi un kuriem nav Ministru kabineta 2000.gada 13.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, varēs turpināt strādāt izglītības iestādē.

Juridiski atbilstīgā līmenī tiks precīzi fiksēta un noteikta mazākumtautības izglītības politikas attīstība.

4. Ietekme uz vidi

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Analizējot atsevišķus preses izdevumus, kas iznāk krievu valodā, pastāv iespēja, ka daļa no oponentiem atklās savu attieksmi, principiāli nepiekrītot mazākumtautību izglītības programmu nosacījumiem.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

3. Finansiālā ietekme

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

Neietekmē.

4. Prognozējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai noteiktu mācību valodu profesionālās izglītības programmu apguvē, tiks izdarīti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, nosakot, ka no valsts un pašvaldību budžeta finansētās profesionālās izglītības programmas, izņemot augstākās izglītības programmas, īstenojamas valsts valodā vai valsts un mazākumtautību valodās. Mazākumtautību valodā īstenojamo profesionālās izglītības programmu daļu apjomu nosaka Ministru kabinets.

Tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi “Par mazākumtautību valodā īstenojamo profesionālās izglītības programmu daļu apjomu”.

Augstākminēto normatīvo aktu projekti ir sagatavoti. Ministru kabineta noteikumu “Par mazākumtautību valodā īstenojamo profesionālās izglītības programmu daļu apjomu” projekts tiks izskatīts Ministru kabineta sēdē vienlaikus ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā.

Līdz 2004.gada 2.janvārim ir jāizstrādā un jāiesniedz noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālu ziņojumu par jauniem pedagogu darba samaksas noteikšanas principiem.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvais akts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Atbilstīgi Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Latvijas Republika nav ratificējusi) 14.panta pirmajai daļai katrai personai, kas pieder pie attiecīgas minoritātes, tiek nodrošināta iespēja apgūt savas minoritātes valodu.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Grozījumi Izglītības likumā Pārejas noteikumu 4.punktā ir saskaņoti ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Latvijas pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Pārejas noteikumu 9.punkta redakcionālu precizēšanu atbalsta Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos. Pārejas noteikumu pārskatīšana ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas prasība.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas pašvaldību savienības priekšlikumi ņemti vērā.

3. Kādi sabiedriskās informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informētas izglītības iestādes, kas iesaistītas mazākumtautību izglītības programmu īstenošanā. Informēti masu mediji.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Jautājums par pāreju uz mācībām pamatā valsts valodā ir apspriests ar EDSO augsto komisāru minoritāšu jautājumos R.Ekeusu, konsultācijās gūstot pilnīgu atbalstu 2003.gada 13.maijā pieņemtajiem “Grozījums MK 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu””.

5. Cita informācija

Latviešu valodas valsts apguves programmā tiek organizēti semināri vecākiem par mazākumtautību izglītību pēc vecāku vai izglītības iestādes administrācijas pieprasījuma.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Noteikumu projekta izpilde tiesību aktos atbilstoši noteiktajām institūciju funkcijām.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Informācija tiks publicēta IZM interneta mājas lapā (www.izm.gov.lv) un paziņota izglītības iestāžu vadītājiem, pilsētu, rajonu izglītības pārvalžu vadītājiem. Vecākiem tiks veidota informatīva lapa par vidējās izglītības iespējām, kā arī nodrošināta iespēja piedalīties Latviešu valodas valsts programmas organizētajos semināros. Informācija tiks publicēta masu medijos.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija