I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma "Par valsts noslēpumu" izstrādē Saeima no tā svītroja sadaļu par ierobežotas pieejamības informācijas jēdzienu un aizsardzību, pamatoti uzskatot, ka tas nav valsts noslēpums. Šis jēdziens pēc tam tika iekļauts Informācijas atklātības likumā (likuma 5.pants), tā izveidojot administratīvu mehānismu, kā aizsargāt uzņēmējdarbības, fiziskās personas privātās dzīves, atestāciju un valsts institūciju gatavoto dokumentu aizsardzību, bet tikai līdz tās publiskošanas brīdim.

Sākot saņemt līdzvērtīga aizsardzības līmeņa informāciju no NATO – RESTRICTED informāciju, valsts institūcijas šo NATO klasificēto informāciju ar Informācijas atklātības likumu nespēja aizsargāt un piešķīra nepamatoti paaugstinātu valsts noslēpuma aizsardzības pakāpi – KONFIDENCIĀLI. Lai aizsargātu šo informāciju ar atbilstoša līmeņa klasifikāciju, tika izdarīti grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu", radot jaunu viszemākā līmeņa valsts noslēpuma pakāpi – IEROBEŽOTAS LIETOŠANAS informācija (likuma 3.panta piektā daļa).

Satversmes aizsardzības birojs ir izveidojis darba grupu, lai nodrošinātu visu – Latvijas, NATO un Eiropas Savienības – informācijas aizsardzības standartu iekļaušanu likumā "Par valsts noslēpumu", kā arī uz šī likuma izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Atbilstoši NATO un Eiropas Savienības prasībām to RESTRICTED (IEROBEŽOTAS LIETOŠANAS) informācija nav jāglabā seifā, nav nepieciešamas īpašas pieejas atļaujas un pārbaudes, katrs darbinieks to var pavairot un iznīcināt pēc vajadzības un bez kādas dokumentācijas. Savukārt atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem IEROBEŽOTAS LIETOŠANAS (RESTRICTED) informācija ir valsts noslēpums, kas jāglabā seifā, stingri jākontrolē tās pavairošana un iznīcināšana, jāizstrādā amatu saraksti, jāveic pārbaudes un jāizsniedz pieejamības atļaujas, to visu detalizēti reģistrējot un dokumentējot.

Tas rada liela apjoma nelietderīgu administratīvu darba slodzi, kura nākotnē būtiski palielināsies, jo pieaugs ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienības RESTRICTED dokumentu apjoms. Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā lielākā daļa no saņemtās informācijas būs klasificējama kā "RESTRICTED". Turklāt šāds termins Informācijas atklātības likumā pieprasa minimālu kontroli – līdzvērtīgi NATO un Eiropas Savienības prasībām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts paredz izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā Informācijas atklātības likumā, iekļaujot to Informācijas atklātības likumā zem IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS informācijas vēl vienu kategoriju – INFORMĀCIJA DIENESTA VAJADZĪBĀM – ne tikai NATO un Eiropas Savienības, bet arī Latvijā šāda līmeņa informācijas vajadzībām.

3. Cita informācija

Informācijas atklātības likumā grozījumus steidzamības kārtībā (Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā) ir nepieciešams izdarīt, lai:

1) pielīdzinātu Latvijas klasificētās informācijas aizsardzību NATO un Eiropas Savienības prasībām, tā samazinot klasificētās informācijas apjomu un palielinot tās aizsardzības pakāpi;

2) Standartizētu Latvijas, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības prasības;

3) samazinātu valsts institūciju paredzēto darba apjomu;

4) novērstu nepieciešamību atsevišķām ministrijām (īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem), kas saņem tikai RESTRICTED informāciju, izveidot sevišķās lietvedības nodaļas un klasificēto dokumentu glabātuves.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu". Normatīvā akta projekts ir sagatavots.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai ir jānodrošina atbilstošā līmenī Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzība.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Latvijai iestājoties NATO ir jānodrošina atbilstošā līmenī NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

NATO 2002.g 17.jūnija dokuments:

C-M(2002)49 "NATO iekšējās drošības prasības".

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Padomes 2001.g. 19.marta dokuments Nr.2001/264/EC ’’Drošības reglaments’’.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Informācijas atklātības likums 6¹. pants

Eiropas Padomes 2001.g. 19.marta dokuments Nr.2001/264/EC ’’Drošības reglaments’’

XI.nod. I.sekc. 21.punkts

Atbilst

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas notikušas ar NATO Drošības biroja (NOS) un Eiropas Savienības amatpersonām.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei jaunas institūcijas netiek radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ar iesniegto normatīvo aktu indivīda tiesības aizskartas netiek. Tiesību aizskāruma gadījumā indivīds savas tiesības var aizsargāt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

Valsts kancelejas direktore

Valsts kancelejas direktora vietniece politikas plānošanas lietās

Juridiskā departamenta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Veismane

U.Klapkalne

I.Gailīte

Dz.Galvenieks

S.Līce