Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

1

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Militārās pretizlūkošanas dienests” attiecīgā locījumā ar vārdiem “Militārās informācijas dienests”.

Noraidīt

(1) Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

(2) Valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus.

(3) Valsts noslēpuma objekts ir informācija (ziņa, ziņu kopums) jebkurā tehniski iespējamā tās fiksēšanas veidā, kura saskaņā ar šo likumu ir atzīta vai var tikt atzīta par valsts noslēpumu, kā arī materiāls objekts, priekšmets, viela vai elektromagnētiskais lauks, kas ietver, uzglabā, uzkrāj vai atspoguļo informāciju, kura likumā noteiktajā kārtībā atzīta par valsts noslēpumu.

1. Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts noslēpums pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju klasificēto informāciju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

1. Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts noslēpums pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju klasificēto informāciju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā.

(2) . . .

(5) Par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību.

2. 3.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā" ar vārdiem "slepenā un konfidenciālā informācijā";

izslēgt piekto daļu.

2. 3.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā" ar vārdiem "slepenā un konfidenciālā informācijā";

izslēgt piekto daļu.

(1) . . .

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz citām personām, kuru valdījumā vai lietošanā ir valsts noslēpuma objekti.

(6) . . .

(8) Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas) informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Šāda informācija tiek aizsargāta kā valsts noslēpums, un neviens bez nosūtītājas valsts vai organizācijas piekrišanas nav tiesīgs pazemināt tās slepenības pakāpi.

3. Aizstāt 7.panta astotajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

4

1. Papildināt 7.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmējsabiedrībām, kurām nepieciešams veikt darbu ar valsts noslēpuma vai klasificētas informācijas izmantošanu, jāsaņem Industriālās drošības sertifikāts, kuru izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.”

Aizstāt likumprojekta 1.pantā vārdus “vai klasificētas” ar vārdiem “vai citas klasificētas”.

Izteikt likumprojekta 3.panta tekstu šādā redakcijā:

“7.pantā:

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmējsabiedrībām, kurām nepieciešams veikt darbu ar valsts noslēpumu saturošas informācijas izmantošanu, jāsaņem Industriālās drošības sertifikāts, kuru izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.”;

aizstāt astotajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".”

(4.pr-lik.)

Atbalstīt

3. 7.pantā:

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmējsabiedrībām, kurām savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu saturošu informāciju, jāsaņem Industriālās drošības sertifikāts, ko izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.”;

aizstāt astotajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

(1) Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai — uz pieciem gadiem, slepenai informācijai — uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai — uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, — uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) . . .

4. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus "Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai – uz pieciem gadiem" ar vārdiem "Konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz pieciem gadiem".

4. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus "Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai – uz pieciem gadiem" ar vārdiem "Konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz pieciem gadiem".

(1) Pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas.

(2) Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (turpmāk - speciālā atļauja) var izsniegt personai, kura ir:

1) rīcībspējīga un nav jaunāka par 18 gadiem;

2) Latvijas pilsonis;

3) parakstījusi saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un piekritusi, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

“(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;

2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta;

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības;

7) kura ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību;

8) kura ir ņemta operatīvajā uzskaitē sakarā ar operatīvās izstrādes lietu.

(3¹)  Pieeja ierobežotas lietošanas valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta, ja ir pamatots iemesls, kas liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības.

(4) . . .

(7) Kārtību, kādā notiek klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas) informācijas nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

5. 9.pantā:

izslēgt 3.1 daļu;

aizstāt septītajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

13

2. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pārbaude jāveic pirms darba attiecību uzsākšanas.”;

izslēgt otrās daļas 8.punktu.

Izteikt 9.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Personas pārbaude jāveic pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas.”.

Aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdu “otrās” ar vārdu “trešās”.

Izteikt 9.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Latvijas pilsonis vai nepilsonis;”

Izteikt 9.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kura ir vai ir bijusi kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;”.

Papildināt 9.panta trešo daļu ar jaunu 4.1 punktu šādā redakcijā:

“41) kura ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;”.

Papildināt 9.pantu ar jaunu 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Personai, kura ir vai ir bijusi kādas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, var izsniegt speciālo atļauju ar Ministru kabineta piekrišanu.”.

Likuma 9.panta trešās daļas 4.1 un 5.punkti zaudē spēku no 2004.gada 1.maija.

Izteikt likumprojekta 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personas pārbaude jāveic pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas.”;

izslēgt trešās daļas 8.punktu.

izslēgt 3.1 daļu;

aizstāt septītajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".”

(13.pr-lik.)

(13.pr-lik.)

Atbalstīt

5. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personas pārbaude veicama pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas.”;

izslēgt trešās daļas 8.punktu;

izslēgt 3.1 daļu;

aizstāt septītajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

(1) Ja tiek lemts jautājums par speciālo atļauju izsniegšanu konkrētām personām, likumā noteiktajā kārtībā šo personu pārbaudi veic valsts drošības iestādes, kuras noskaidro un sniedz atzinumu par to, vai nepastāv šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktie ierobecojumi.

(2) Šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos personu pārbaudes kārtību nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(3) Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā, Finansu ministrijā, Ekonomikas ministrijā un prokuratūrā personu pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs. Satversmes aizsardzības birojs veic arī slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību vadītāju pārbaudi visās institūcijās.

(4) Aizsardzības ministrijā, tās pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās, Nacionālajos bruņotajos spēkos, militārajos objektos, kā arī iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ja to darbība saistīta ar valsts noslēpumu militārās aizsardzības jomā, personu pārbaudi veic Militārās pretizlūkošanas dienests. Citās institūcijās personu pārbaudi veic Drošības policija.

17

3. 10.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Personu un telpu fiziskās drošības prasību pārbaude”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā un prokuratūrā personu un telpu fiziskās drošības prasību pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs.”;

papildināt ceturtās daļas pirmo un otro teikumu pēc vārda “personu” ar vārdiem “un telpu fiziskās drošības prasību”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personu pārbaudi pieejai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētai informācijai veic un atļaujas izsniedz Nacionālās drošības iestāde.”.

Aizstāt likumprojekta 3.pantā vārdus “fiziskās drošības prasību” ar vārdiem “atbilstības drošības prasībām”.

Aizstāt 10.panta piektajā daļā vārdu “Nacionālās” ar vārdiem “Latvijas Republikas nacionālā”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“10.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaude”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā un prokuratūrā personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs.”;

papildināt ceturtās daļas pirmo un otro teikumu pēc vārda “personu” ar vārdiem “un telpu atbilstības drošības prasībām”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personu pārbaudi pieejai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētai informācijai veic un atļaujas izsniedz Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde.”.”

(17.pr-lik.)

(17.pr-lik.)

(17.pr-lik.)

Atbalstīt

6. 10.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaude”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā un prokuratūrā personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs.”;

papildināt ceturtās daļas pirmo un otro teikumu pēc vārda “personu” ar vārdiem “un telpu atbilstības drošības prasībām”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personu pārbaudi pieejai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētai informācijai veic un atļaujas izsniedz Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde.”.

(1) Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala četrās kategorijās.

(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju, bet ierobežotas lietošanas informācijai - ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju.

(3) Personai, kurai ir speciālā atļauja pieejai augstākas slepenības pakāpes informācijai, vienlaikus ir pieejama arī zemākas slepenības pakāpes informācija.

(4) Speciālo atļauju uzskaites, izsniegšanas, anulēšanas un kategoriju nomaiņas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(5) Nolēmumu par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju vai par speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.

(6) Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai ir galīgs un nav pārsūdzams.

6. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "četrās" ar vārdu "trijās";

izslēgt otrajā daļā vārdus "bet ierobežotas lietošanas informācijai – ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju".

20

4. Izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nolēmumu par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā kopš viņai par to kļuvis zināms. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā kopš viņai tas kļuvis zināms ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par atteikumu izsniegt speciālo atļauju ar personu ir jāpārtrauc darba attiecības. Pārsūdzēšanas periodā personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam.”.

Izslēgt likumprojekta 4.pantā vārdus “vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu” un pēdējos divus teikumus.

Papildināt likumprojekta 6.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nolēmumu par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā kopš viņai par to kļuvis zināms. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā kopš viņai tas kļuvis zināms ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.””.

(20.pr-lik.)

(20.pr-lik.)

Atbalstīt

7. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "četrās" ar vārdu "trijās";

izslēgt otrajā daļā vārdus "bet ierobežotas lietošanas informācijai – ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo nolēmumu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.”

(1) Speciālo atļauju anulē, ja:

1) persona atbrīvota no amata vai dienesta, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību;

2) persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu un aizsardzību;

3) ir atklājušies apstākļi, kas norādīti šā likuma 9.panta trešajā daļā;

4) ir atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.

(2) Ja amatpersonai vai darbiniekam, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2.- 4.punktu, tiek anulēta speciālā atļauja vai arī netiek pagarināts speciālās atļaujas termiņš, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Šāda persona no ieņemamā amata (dienesta) ir nekavējoties atbrīvojama vai arī pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, un turpmāk tai ir liegts saņemt speciālo atļauju.

(3) Darba (dienesta) attiecību izbeigšana ar personu, kurai sakarā ar darba pienākumu veikšanu bija pieejams valsts noslēpums, neatbrīvo šo personu no pienākuma glabāt valsts noslēpumu un no atbildības par nelikumīgu tā izpaušanu.

(4) Nolēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu persona var pārsūdzēt šā likuma 11.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

21

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Speciālo atļauju anulēšana, termiņa nepagarināšana un kategoriju pazemināšana

(1) Speciālo atļauju anulē, ja:

1) persona atbrīvota no amata (darba), kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību;

2) persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu vai aizsardzību;

3) ir atklājušies apstākļi, kas norādīti šā likuma 9.panta trešajā daļā;

4) ir atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.-4.punktā minētie apstākļi var būt par pamatu arī speciālās atļaujas termiņa nepagarināšanai vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanai.

(3) Nolēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu, tās termiņa nepagarināšanu vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu persona var pārsūdzēt šā likuma 11.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā. Laikā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam.

(4) Ja amatpersonai vai darbiniekam, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2.-4.punktu tiek anulēta speciālā atļauja vai netiek pagarināts speciālās atļaujas termiņš, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam (veicamam darbam), kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Šādu personu pēc galīgā lēmuma pieņemšanas ir nekavējoties jāpārceļ darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar viņu jāizbeidz darba (dienesta) attiecības un turpmāk viņai ir liegts saņemt speciālo atļauju. Personu, kurai ir pazemināta speciālās atļaujas kategorija, jāpārceļ atbilstošā darbā vai, ja tas nav iespējams, jāizbeidz ar viņu darba (dienesta) attiecības.

(5) Darba (dienesta) attiecību izbeigšana ar personu, kurai sakarā ar darba (dienesta) pienākumu veikšanu bija pieejams valsts noslēpums, neatbrīvo no pienākuma šo personu no pienākuma glabāt valsts noslēpumu un no atbildības par nelikumīgu tā izpaušanu.””.

Atbalstīt

8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Speciālo atļauju anulēšana, to termiņa nepagarināšana un kategoriju pazemināšana

(1) Speciālo atļauju anulē, ja:

1) persona atbrīvota no amata (darba), kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību;

2) persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu vai aizsardzību;

3) ir atklājušies šā likuma 9.panta trešajā daļā norādītie apstākļi;

4) ir atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. — 4.punktā minētie apstākļi var būt par pamatu arī speciālās atļaujas termiņa nepagarināšanai vai kategorijas pazemināšanai.

(3) Nolēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu, tās termiņa nepagarināšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var pārsūdzēt šā likuma 11.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā. Laikā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam.

(4) Ja amatpersonai vai darbiniekam, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2. — 4.punktu, tiek anulēta speciālā atļauja vai netiek pagarināts speciālās atļaujas termiņš, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam (veicamajam darbam), kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Šāda persona pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar to izbeidzamas darba (dienesta) attiecības, un turpmāk tai ir liegts saņemt speciālo atļauju. Persona, kurai ir pazemināta speciālās atļaujas kategorija, pārceļama atbilstošā darbā vai, ja tas nav iespējams, izbeidzamas darba (dienesta) attiecības ar to.

(5) Darba (dienesta) attiecību izbeigšana ar personu, kurai sakarā ar darba (dienesta) pienākumu veikšanu bija pieejams valsts noslēpums, neatbrīvo šo personu no pienākuma glabāt valsts noslēpumu un no atbildības par nelikumīgu tā izpaušanu.”

1. Ministru kabinets līdz 1996.gada 15.decembrim izstrādā šā likuma izpildei nepieciešamos normatīvos aktus. 

2. Personām, kuras pašreiz ieņem amatus, kas saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību, triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jāsaņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, ievērojot šā likuma nosacījumus, vai arī tās ir pārceļamas darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu.

3. Attiecībā uz iekšlietu iestāžu darbiniekiem, kuri ieņem amatus, kas saistīti ar valsts noslēpumu operatīvās darbības jomā, ja viņi šajos amatos iecelti pirms šā likuma stāšanās spēkā, likuma 9.panta otrās daļas 2.punkta noteikums stājas spēkā gadu pēc tam, kad viņiem Pilsonības likumā noteiktajā termiņā ir dota iespēja iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas vispārējā kārtībā.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Institūcijas, kas glabā informāciju, kurai piešķirta valsts noslēpuma slepenības pakāpe "ierobežotas lietošanas informācija", līdz 2003.gada 10.septembrim veic šīs informācijas deklasificēšanu, piešķirot tai statusu "informācija dienesta vajadzībām" atbilstoši Informācijas atklātības likumam."

Izslēgt likumprojekta 7.pantā vārdus un skaitļus “līdz 2003.gada 10.septembrim”.

Atbalstīt

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Institūcijas, kas glabā informāciju, kurai piešķirta valsts noslēpuma slepenības pakāpe "ierobežotas lietošanas informācija", veic šīs informācijas deklasificēšanu, piešķirot tai statusu "informācija dienesta vajadzībām" atbilstoši Informācijas atklātības likumam."

23

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.432 “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2003, 21.nr.)”.

Atbalstīt

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.432 “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 21.nr.).