SAEIMAS PREZIDIJAM

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 1.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (reģ.nr.385) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (reģ.nr.385) salīdzinošā tabula uz _____ lpp.

 

Ar cieņu

 

komisijas sekretārs

Juris Dobelis

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”

(reģ.nr. 385)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

PRIEKŠLIKUMU NAV

 

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Valsts noslēpuma jēdziens

(1) Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

(2) Valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus.

(3) Valsts noslēpuma objekts ir informācija (ziņa, ziņu kopums) jebkurā tehniski iespējamā tās fiksēšanas veidā, kura saskaņā ar šo likumu ir atzīta vai var tikt atzīta par valsts noslēpumu, kā arī materiāls objekts, priekšmets, viela vai elektromagnētiskais lauks, kas ietver, uzglabā, uzkrāj vai atspoguļo informāciju, kura likumā noteiktajā kārtībā atzīta par valsts noslēpumu.

 

 

 

1. Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts noslēpums pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju klasificēto informāciju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

     

 

 

 

1. Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts noslēpums pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju klasificēto informāciju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

3.pants. Valsts noslēpuma slepenības pakāpes

(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā.

(2) . . .

(5) Par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību.

 

 

2. 3.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā" ar vārdiem "slepenā un konfidenciālā informācijā";

izslēgt piekto daļu.

     

 

 

2. 3.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā" ar vārdiem "slepenā un konfidenciālā informācijā";

izslēgt piekto daļu.

7.pants. Valsts noslēpuma aizsardzība

(1) . . .

(8) Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas) informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Šāda informācija tiek aizsargāta kā valsts noslēpums, un neviens bez nosūtītājas valsts vai organizācijas piekrišanas nav tiesīgs pazemināt tās slepenības pakāpi.

 

 

 

 

3. Aizstāt 7.panta astotajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

     

 

 

 

 

3. Aizstāt 7.panta astotajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

8.pants. Valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņi

(1) Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai — uz pieciem gadiem, slepenai informācijai — uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai — uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, — uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) . . .

 

4. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus "Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai – uz pieciem gadiem" ar vārdiem "Konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz pieciem gadiem".

     

 

4. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus "Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai – uz pieciem gadiem" ar vārdiem "Konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz pieciem gadiem".

9.pants. Valsts noslēpuma pieejamība

(1) . . .

(3¹) Pieeja ierobežotas lietošanas valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta, ja ir pamatots iemesls, kas liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības.

(4) . . .

(7) Kārtību, kādā notiek klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas) informācijas nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

 

5. 9.pantā:

izslēgt 3.1 daļu;

 

 

 

 

 

 

aizstāt septītajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

     

 

5. 9.pantā:

izslēgt 3.1 daļu;

 

 

 

 

 

 

aizstāt septītajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

11.pants. Speciālo atļauju izsniegšana

(1) Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala četrās kategorijās.

(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju, bet ierobežotas lietošanas informācijai - ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju.

(3) . . .

 

 

 

6. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "četrās" ar vārdu "trijās";

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt otrajā daļā vārdus "bet ierobežotas lietošanas informācijai – ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju".

     

 

 

 

6. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "četrās" ar vārdu "trijās";

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt otrajā daļā vārdus "bet ierobežotas lietošanas informācijai – ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju".

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1996.gada 15.decembrim izstrādā šā likuma izpildei nepieciešamos normatīvos aktus. 

2. Personām, kuras pašreiz ieņem amatus, kas saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību, triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jāsaņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, ievērojot šā likuma nosacījumus, vai arī tās ir pārceļamas darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu.

3. Attiecībā uz iekšlietu iestāžu darbiniekiem, kuri ieņem amatus, kas saistīti ar valsts noslēpumu operatīvās darbības jomā, ja viņi šajos amatos iecelti pirms šā likuma stāšanās spēkā, likuma 9.panta otrās daļas 2.punkta noteikums stājas spēkā gadu pēc tam, kad viņiem Pilsonības likumā noteiktajā termiņā ir dota iespēja iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas vispārējā kārtībā.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Institūcijas, kas glabā informāciju, kurai piešķirta valsts noslēpuma slepenības pakāpe "ierobežotas lietošanas informācija", līdz 2003.gada 10.septembrim veic šīs informācijas deklasificēšanu, piešķirot tai statusu "informācija dienesta vajadzībām" atbilstoši Informācijas atklātības likumam."

     

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Institūcijas, kas glabā informāciju, kurai piešķirta valsts noslēpuma slepenības pakāpe "ierobežotas lietošanas informācija", līdz 2003.gada 10.septembrim veic šīs informācijas deklasificēšanu, piešķirot tai statusu "informācija dienesta vajadzībām" atbilstoši Informācijas atklātības likumam."