LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS



 

 

 

 

2003.gada 5.augustā Noteikumi Nr.432

Rīgā (prot. Nr.43 40.§)

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts noslēpums pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju klasificēto informāciju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi."

2. 3.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā" ar vārdiem "slepenā un konfidenciālā informācijā";

izslēgt piekto daļu.

3. Aizstāt 7.panta astotajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

4. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus "Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai – uz pieciem gadiem" ar vārdiem "Konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz pieciem gadiem".

5. 9.pantā:

izslēgt 3.1 daļu;

aizstāt septītajā daļā vārdus "konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas" ar vārdiem "vai konfidenciālās".

6. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "četrās" ar vārdu "trijās";

izslēgt otrajā daļā vārdus "bet ierobežotas lietošanas informācijai – ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju".

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Institūcijas, kas glabā informāciju, kurai piešķirta valsts noslēpuma slepenības pakāpe "ierobežotas lietošanas informācija", līdz 2003.gada 10.septembrim veic šīs informācijas deklasificēšanu, piešķirot tai statusu "informācija dienesta vajadzībām" atbilstoši Informācijas atklātības likumam."

 

 

Ministru prezidents E.Repše

 

 

Tieslietu ministra vietā –

vides ministrs R.Vējonis

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

izdodamo Ministru kabineta noteikumu

"Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" projekta

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma "Par valsts noslēpumu" izstrādē Saeima no tā svītroja sadaļu par ierobežotas pieejamības informācijas jēdzienu un aizsardzību, pamatoti uzskatot, ka tas nav valsts noslēpums. Šis jēdziens pēc tam tika iekļauts Informācijas atklātības likumā (likuma 5.pants), tā izveidojot administratīvu mehānismu, kā aizsargāt uzņēmējdarbības, fiziskās personas privātās dzīves, atestāciju un valsts institūciju gatavoto dokumentu aizsardzību, bet tikai līdz tās publiskošanas brīdim.

Sākot saņemt līdzvērtīga aizsardzības līmeņa informāciju no NATO – RESTRICTED informāciju, valsts institūcijas šo NATO klasificēto informāciju ar Informācijas atklātības likumu nespēja aizsargāt un piešķīra nepamatoti paaugstinātu valsts noslēpuma aizsardzības pakāpi – KONFIDENCIĀLI. Lai aizsargātu šo informāciju ar atbilstoša līmeņa klasifikāciju, tika izdarīti grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu", radot jaunu viszemākā līmeņa valsts noslēpuma pakāpi – IEROBEŽOTAS LIETOŠANAS informācija (likuma 3.panta piektā daļa).

Satversmes aizsardzības birojs ir izveidojis darba grupu, lai nodrošinātu visu – Latvijas, NATO un Eiropas Savienības – informācijas aizsardzības standartu iekļaušanu likumā "Par valsts noslēpumu", kā arī uz šī likuma izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Atbilstoši NATO un Eiropas Savienības prasībām to RESTRICTED (IEROBEŽOTAS LIETOŠANAS) informācija nav jāglabā seifā, nav nepieciešamas īpašas pieejas atļaujas un pārbaudes, katrs darbinieks to var pavairot un iznīcināt pēc vajadzības un bez kādas dokumentācijas. Savukārt atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem IEROBEŽOTAS LIETOŠANAS (RESTRICTED) informācija ir valsts noslēpums, kas jāglabā seifā, stingri jākontrolē tās pavairošana un iznīcināšana, jāizstrādā amatu saraksti, jāveic pārbaudes un jāizsniedz pieejamības atļaujas, to visu detalizēti reģistrējot un dokumentējot.

Tas rada liela apjoma nelietderīgu administratīvu darba slodzi, kura nākotnē būtiski palielināsies, jo pieaugs ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienības RESTRICTED dokumentu apjoms. Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā lielākā daļa no saņemtās informācijas būs klasificējama kā "RESTRICTED". Turklāt šāds termins Informācijas atklātības likumā pieprasa minimālu kontroli – līdzvērtīgi NATO un Eiropas Savienības prasībām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts paredz izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā likumā "Par valsts noslēpumu", izslēdzot ierobežotas lietošanas informācijas jēdzienu, attiecīgi iekļaujot to Informācijas atklātības likumā zem IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS informācijas vēl vienu kategoriju ne tikai NATO un Eiropas Savienības, bet arī Latvijā šāda līmeņa informācijas vajadzībām.

3. Cita informācija

Likumā "Par valsts noslēpumu" grozījumus steidzamības kārtībā (Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā) ir nepieciešams izdarīt, lai:

1) pielīdzinātu Latvijas klasificētās informācijas aizsardzību NATO un Eiropas Savienības prasībām, tā samazinot klasificētās informācijas apjomu un palielinot tās aizsardzības pakāpi;

2) Standartizētu Latvijas, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzības prasības;

3) samazinātu valsts institūciju paredzēto darba apjomu;

4) novērstu nepieciešamību atsevišķām ministrijām (īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem), kas saņem tikai RESTRICTED informāciju, izveidot sevišķās lietvedības nodaļas un klasificēto dokumentu glabātuves.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus Informācijas atklātības likumā. Normatīvā akta projekts ir sagatavots.

Nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.225 "Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi", kurus paredzēts izdot mēneša laikā pēc iesniegtā normatīvā akta spēkā stāšanās.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai ir jānodrošina atbilstošā līmenī Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzība.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Latvijai iestājoties NATO ir jānodrošina atbilstošā līmenī NATO klasificētās informācijas aizsardzība.

NATO 2002.g 17.jūnija dokuments:

C-M(2002)49 "NATO iekšējās drošības prasības".

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Padomes 2001.g. 19.marta dokuments Nr.2001/264/EC ’’Drošības reglaments’’.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likums "Par valsts noslēpumu" 3.pants

Eiropas Padomes 2001.g. 19.marta dokuments Nr.2001/264/EC ’’Drošības reglaments’’

II.nod. II.sekc., 4.punkts.

Atbilst

 

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas notikušas ar NATO Drošības biroja (NOS) un Eiropas Savienības amatpersonām.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei jaunas institūcijas netiek radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ar iesniegto normatīvo aktu indivīda tiesības aizskartas netiek. Tiesību aizskāruma gadījumā indivīds savas tiesības var aizsargāt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

Ministru prezidents E.Repše

 

Valsts kancelejas direktore

Valsts kancelejas direktora vietniece politikas plānošanas lietās

Juridiskā departamenta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

  

  

  

G.Veismane

U.Klapkalne

I.Gailīte

Dz.Galvenieks

S.Līce

01.08.2003 16:18

Solveiga Līce

Tālr. 7082915

solveiga.lice@mk.gov.lv