I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2001.gada 25.janvārī Briselē tika parakstīts Daudzgadējais finanšu līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā, kas nosaka tehnisko, juridisko un administratīvo bāzi, saskaņā ar kuru Latvijā tiek realizēta Lauksaimniecības un lauku attīstības programma - SAPARD. Daudzgadējais finanšu līgums 2001.gada 15.martā ir ratificēts Saeimā.

Likuma „Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”” 2.pants nosaka, ka nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Savukārt, atsevišķu pirmsiestāšanās finanšu instrumenta Phare programmu programmas atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Līdz ar to veidojas neatbilstība amatpersonu padotībā, tā kā programmas atbildīgā amatpersona nodrošina projektu administrēšanu un finanšu vadību atbilstoši nacionālās atbildīgās amatpersonas norādījumiem, kā arī atskaitās nacionālajai atbildīgajai amatpersonai par projektu īstenošanas gaitu. T.i., Finanšu ministrijas valsts sekretārs kā programmas atbildīgā amatpersona ir padots valsts sekretāra vietniekam.

Ņemot vērā to, ka šobrīd tiek īstenota virkne pasākumu Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās fondu pārvaldes sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu ES pirmsiestāšanās fondu administrēšanā iesaistīto institūciju darbību paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) ietvaros, bija nepieciešams sagatavot izmaiņas likumā „Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”, nosakot, ka nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretārs, tādā veidā novēršot neatbilstību, uz ko ir norādījusi arī Eiropas Komisijas puse.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka līdz 2003.gada augustam jānovērš visi identificētie trūkumi,

lai pēc tam Eiropas Komisija uzsāktu auditu, kura mērķis ir pārliecināties par Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu (Phare un ISPA) vadībā iesaistīto institūciju gatavību darboties EDIS ietvaros, tajā skaitā, lai pārliecinātos par visu identificēto nepilnību novēršanu.

Līdz ar to grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.1 „Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansētie projekti”, grozījumi likumā „Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” un Ministru kabineta noteikumu „Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta Phare programmu” projekts tika iesniegti Ministru kabinetā vienlaicīgai izskatīšanai un akceptēšanai 2003.gada 25.jūnija sēdē. Taču, tā kā pašlaik ir Saeimas sesijas pārtraukums, grozījumi likumā „Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” tika iesniegti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija sēdē tika pieņemti:

- Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta Phare programmu” (noteikumi Nr.331, protokola Nr.37 6.§),

- Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.1 „Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansētie projekti”” (noteikumi Nr.345, protokola Nr.37 32.§).

Nepieņemot Ministru kabineta noteikumus „Grozījumi likumā „Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”” rodas situācija, ka Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu Phare un ISPA nacionālā atbildīgā amatpersona ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs, savukārt SAPARD nacionālā atbildīgā amatpersona joprojām ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Šāda situācija nav pieļaujama.

2. Normatīvā akta projekta būtība

  Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, nepieciešami, lai noteiktu, ka nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus pilda Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

3. Cita informācija 

_

  II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu   

   Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

   Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

_

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

   Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

_

_

_

_

_

6. Cita informācija  

_

_

_

_

_

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

  Attiecībā uz citiem ES pirmsstrukturālajiem fondiem (ISPA, Phare), vienlaikus ir sagatavoti un Ministru kabinetā iesniegti šādi normatīvo aktu projekti:

• Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.1 „Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansētie projekti””.
• Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.135 „Noteikumi par Eiropas Komisijas finansēto programmu administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu””.

2. Cita informācija

_

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Savienību noteiktas 2001.gada 25.janvārī parakstītajā Daudzgadējā finanšu līgumā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām   

   Noteikumu projekts neparedz saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

_

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

_

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

_

_

_

_

5. Cita informācija 

_

  VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

 Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

  Nevalstisko organizāciju pozīcija nav izteikta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis  

  Sabiedrības informēšanas pasākumi noteikumu projekta sagatavošanas gaitā nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

 Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija 

_

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas  

  Lai nodrošinātu normatīvā akta izpildi,

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodos nacionālās atbildīgās amatpersona funkcijas Finanšu ministrijas valsts sekretāram.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

_

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

_

4. Cita informācija 

_

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V.Andrējeva

E.Strazdiņa

M.Radeiko

I.Freiberga