Teksts

Likums par Latvijas galvaspilsētu Rīgu

Likums par Latvijas galvaspilsētu Rīgu

1.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka Latvijas galvaspilsētas Rīgas pašvaldības darbības pamatnosacījumus un kompetenci, Rīgas domes (turpmāk – dome) un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus un domes attiecības ar Ministru kabinetu, ministrijām un citām valsts institūcijām.

(2) Uz domi attiecas likuma “Par pašvaldībām” un citu pašvaldību darbību reglamentējošu normatīvo aktu nosacījumi, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

2. pants. Domes sastāvs

(1) Domi veido 30 deputāti. Domes vēlēšanās kandidātus izvirza politiskas organizācijas. Politiskas organizācijas, kas vēlēšanās iegūst mazāk kā 5% no balsojušo vēlētāju skaita, neiegūst pārstāvniecību domē.

(2) Domes deputāta amats nav savienojums ar citu amatu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko un ārsta darbu, kā arī amatiem sabiedriskās un politiskās organizācijās, izņemot šā likuma 6. panta pirmajā daļā minēto gadījumu. Par amatu nav uzskatāma domes deputāta darbība domes vai valsts institūciju veidotās komisijās un darba grupās, kurās deputātu deleģē dome.

(3) Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs, dome izveido pastāvīgās komitejas, kuru skaitlisko un personālo sastāvu nosaka, pieņemot atsevišķu domes lēmumu.

(4) Domes deputāta amata algu un piemaksu maksimālo apjomu nosaka Ministru kabinets.

3. pants. Rīgas pašvaldības darbinieki un struktūra

(1) Uz Rīgas pilsētas izpilddirektoru, Rīgas domes departamentu direktoriem, kā arī citiem domes un domes institūciju darbiniekiem, kuri veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbu, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus, attiecas Valsts civildienesta likuma 7.panta, IV , V, VI nodaļas, 38. – 40. pantu nosacījumi.

(2) Domes pašvaldības funkciju veikšanai izveido departamentus un padotās institūcijas, kuras, izņemot iekšējā audita departamentu, ir pakļautas Rīgas pilsētas izpilddirektoram.

(3) Departamentu un padoto institūciju nolikumus apstiprina dome. Departamentu un domei tieši pakļauto institūciju vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no tā dome.

(4) Dome izveido domes sekretariātu, kas nodrošina domes sēžu sagatavošanu, risina domes lietvedības jautājumus, izstrādā domes lietvedības metodiku. Domes sekretariāta nolikumu apstiprina dome.

(5) Lai uzlabotu saikni ar valsts institūcijām, nevalstiskām organizācijām un sabiedrību, Rīgas dome konkrētu jautājumu risināšanai var izveidot konsultatīvās padomes, kā arī apstiprināt to nolikumus un personālsastāvu. Konsultatīvo padomju lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

(6) Rīgas dome var veidot savas pārstāvniecības ārvalstīs. Šo pārstāvniecību darbības pamatprincipi ir jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju.

4. pants. Rīgas pašvaldības teritoriālais iedalījums

Rīgas dome nosaka pilsētas teritorijas iedalījumu, nodrošinot tajās Rīgas domes departamentu un citu struktūrvienību teritoriālo pārstāvniecību, lai iedzīvotāji tajās varētu risināt visus domes kompetencē esošos jautājumus.

5. pants. Revīzijas komisija un iekšējā audita departaments

(1) Dome uz savu pilnvaru laiku no Rīgas pašvaldības balsstiesīgajiem iedzīvotājiem proporcionāli no katras politiskās organizācijas ievēlēto deputātu skaitam ievēl domes Revīzijas komisiju 9 cilvēku sastāvā. Revīzijas komisija no sava vidus ievēl komisijas priekšsēdētāju. Revīzijas komisijas locekli var atbrīvot no amata, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita.

(2) Revīzijas komisijas priekšsēdētāja amats nav savienojums ar citu amatu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko un ārsta darbu, kā arī amatiem sabiedriskās un politiskās organizācijās. Revīzijas komisijas locekļa amats nav savienojams ar citu darbu Rīgas domē, tai padotā institūcijā vai komercsabiedrībā, kur vairāk kā puse kapitāla daļu pieder domei.

(3) Revīzijas komisijas priekšsēdētāja amata algu, atlīdzību, kādu revīzijas komisijas locekļi saņem par piedalīšanos domes Revīzijas komisijas sēdēs, kā arī par pārbaužu veikšanu nosaka Ministru kabinets.

(4) Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina dome.

(5) Rīgas domes iekšējā audita departaments ir tieši pakļauts Revīzijas komisijas priekšsēdētājam.

6. pants. Rīgas domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki

(1) Dome no sava vidus ievēl Rīgas domes priekšsēdētāju (turpmāk – domes priekšsēdētājs) un ne vairāk kā divus domes priekšsēdētāja vietniekus.

(2) Domes priekšsēdētājs vienlaikus ir Ministru kabineta loceklis. Domes priekšsēdētājs var vienlaikus saņemt tikai vienu amatalgu.

(3) Domes priekšsēdētājs pārstāv domi Ministru kabinetā un Saeimā.

(4) Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru kabinetam vai atkāpjas Ministru prezidents, domes priekšsēdētājs turpina pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus un ir Ministru kabineta loceklis nākamajā valdībā.

(5) Ministru prezidents pēc ministra – domes priekšsēdētāja ieteikuma var iecelt parlamentāro sekretāru, kas palīdz ministram – domes priekšsēdētājam uzturēt sakarus starp domi un Saeimu un tās komisijām. Ja domes priekšsēdētājs atkāpjas no amata pats vai pēc Ministru prezidentu vai Saeimas prasības, līdz ar to amatu zaudē arī attiecīgais parlamentārais sekretārs.

(6) Uz domes priekšsēdētāju – Ministru kabineta locekli attiecas “Ministru kabineta iekārtas likuma” 9., 15.¹ panti un IV nodaļa.

7. pants. Domes priekšsēdētāja atbrīvošana no amata

(1) Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, dome, aizklāti balsojot, var atbrīvot viņu no amata, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa domes deputātu;

2) Ministru prezidents;

3) Saeima.

(2) Domes priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes deputātu kopskaita.

(3) Ja dome ir noraidījusi šā panta pirmajā daļā minēto Ministru prezidenta vai Saeimas pieprasījumu, Ministru kabinets vai Saeima, pēc domes priekšsēdētāja paskaidrojuma saņemšanas ar motivētu rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas. Domes priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar rīkojuma publicēšanas dienu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Domes priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts Ministru prezidenta vai Saeimas pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu.

(5) Domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma vai Saeimas lēmuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par Ministru kabineta rīkojuma vai Saeimas lēmuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc divu nedēļu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

(6) Ja ar tiesas spriedumu Ministru kabineta rīkojums vai Saeimas lēmums tiek atcelts, domes priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņem domes priekšsēdētāja amatalgu.

8. pants. Domes dokumenti

(1) Domes dokumentus pieņem saistošu noteikumu, noteikumu, nolikumu vai lēmumu veidā un datē ar to pieņemšanas dienu. Domes dokumentiem izstrādātājs pievieno paskaidrojuma rakstu vai anotāciju, kuru izstrādā domes nolikumā noteiktā kārtībā.

(2) Domes dokumentu projekti, kā arī paskaidrojuma raksti vai anotācijas vismaz piecas darba dienas pirms to izskatīšanas, izņemot ārkārtas sēdēs izskatāmos dokumentus, ir pieejami sabiedrībai domes interneta mājas lapā.

(3) Domes pieņemtie dokumenti, domes sēdes protokoli, kā arī domes priekšsēdētāja un izpilddirektora rīkojumi ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc to parakstīšanas ir pieejami sabiedrībai domes interneta mājas lapā.

(4) Ministru kabinets var atcelt domes dokumentu, ja tas ir pretrunā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem.

9.pants. Saskaņošana ar Ministru kabinetu

(1) Ministru kabinetā pieņemamo normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saskaņošanas procesā domei ir tādas pašas tiesības kā ministrijai.

(2) Dome saskaņo ar Ministru kabinetu:

1) pilsētas attīstības plānu;

2) ekonomiskās attīstības un vides plānus;

3) pilsētas ikgadējo budžetu;

4) citus jautājumus, kas skar abu pušu intereses.

(3) Ministru kabinetu un domi saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgi deleģēti pārstāvji.

(4) Sarunu rezultāti par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem tiek noformēti protokola veidā.

(5) Ministru kabinets, nosūtot Saeimai likumprojektu, kas attiecas uz domi, anotācijā norāda saskaņotos jautājumus un domstarpības.

10. pants. Pilsētas attīstības plāns

(1) Dome normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ne retāk kā reizi 5 gados izstrādā pilsētas attīstības plānu.

(2) Pilsētas attīstības plānu pēc saskaņošanas šā likuma 9. pantā noteiktajā kārtībā apstiprina gan dome, gan Ministru kabinets ar attiecīgu rīkojumu.

11. pants. Domes papildpienākumi

Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pašvaldību pienākumiem, dome savā administratīvajā teritorijā:

1) izdod visa veida atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ūdens resursu lietošanai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kā arī kontrolē piesārņojošo darbību atbilstību normatīvo aktu nosacījumiem;

2) veic paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo izvērtējumu;

3) koordinē kārtības policijas darbību.

Pārejas noteikumi

1. Kārtējās Rīgas domes vēlēšanas notiek atbilstoši šā likuma nosacījumiem. Likums pilnā apjomā stājas spēkā no jaunievēlētās domes pilnvaru spēkā stāšanās dienas.

2. Līdz 2006. gada 1. janvārim dome veic struktūras reorganizāciju atbilstoši šā likuma nosacījumiem.

3. Šā likuma 11. pants stājas spēkā ar 2006. gada 1. janvāri.

4. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. jūnijam sagatavo un iesniedz Saeimā nepieciešamos grozījumus citos likumdošanas aktos.

5. Ministru kabinets līdz 2005. gada 1. janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus.

6. Līdz 2006 gada 1. janvārim Rīgas pašvaldības policija tiek apvienota ar Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policiju.

Likuma par Latvijas galvaspilsētu Rīgu

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Kaut arī Rīgas pilsēta ir Latvijas galvaspilsēta un tās iedzīvotāju skaits ir vairākkārt lielāks nekā jebkurai citai Latvijas pašvaldībai, Rīgas pilsētas pašvaldību reglamentē likums “Par pašvaldībām” un citi pašvaldību jomu reglamentējošie normatīvie akti, kas nozīmē vienādu regulējumu gan mazam pagastam, gan Rīgas pilsētai. Daudzos gadījumos tas rada problēmas.

Rīgas pilsētas pašvaldības struktūra nav pietiekami efektīva, administratīvi teritoriālais iedalījums vēsturiski radies un saglabājies no padomju laikiem, pilsētas struktūrā nav atdalīta lēmējvara un izpildvara.

Vairākos gadījumos dublējas valsts un pašvaldības funkcijas, kas noved pie birokrātiskā aparāta pieauguma un neracionāla līdzekļu izlietojuma.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz noteikt specifiskus nosacījumus Rīgas pilsētas pašvaldībai. Uz Rīgas domi attieksies arī citi pašvaldību jomu reglamentējošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Likumprojekts paredz samazināt domes deputātu skatu no pašreizējiem 60 līdz 30, taču domes deputāti paredzēti kā profesionāli strādājoši ar amatu savienošanas ierobežojumiem, kas analogi Saeimas deputātam. Tādā veidā domes darbs kļūtu efektīvāks, samazinātos administratīvie izdevumi, kā arī tiktu novērsti pašreizējie interešu konflikti, kad deputāts vienlaikus ir darbinieks izpildinstitūcijā.

Likumprojekts paredz stingri nodalīt lēmējvaru no izpildvaras, nosakot, ka izpildinstitūcijas ir tieši pakļautas izpilddirektoram, nevis ievēlētiem politiķiem. Šāda izmaiņa veicinātu darba efektivitāti un samazinātu iespējas izpildinstitūcijām pieņemt politiskus lēmumus.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāji bieži ir neapmierināti ar domes darbinieku darbu, lai veicinātu izpildinstitūciju darba efektivitāti ir paredzēts domes struktūrās ieviest līdzīgus nosacījumus kā civildienestā.

Likumprojekts paredz mainīt pilsētas no padomju laikiem mantoto administratīvi teritoriālo iedalījumu, atsakoties no rajonu un priekšpilsētu sistēmas, paredzot domes departamentu un struktūrvienību teritoriālu pārstāvniecību, kas tādejādi varētu ietaupīt administratīvos resursus, kā arī būtu ērtāk iedzīvotājiem.

Likumprojekts detalizēti reglamentē domes sadarbību ar Ministru kabinetu. Lai uzlabotu šo sadarbību ir paredzēts, ka domes priekšsēdētājs vienlaikus ir Ministru kabineta loceklis. Likumprojekts arī reglamentē domes priekšsēdētāja atbrīvošanas kārtību, kas nedaudz atšķiras no vispārējās kārtības – domes priekšsēdētāju atstādina Ministru kabinets, nevis par pašvaldībām atbildīgais ministrs.

Dokumentu savstarpējā saskaņošana starp Ministru kabinetu un domi ir paredzēta tieši, bez Pašvaldību savienības starpniecības, ņemot vērā, ka domei bieži vien ir specifiskas intereses, kas atšķiras no citām pašvaldībām.

Ņemot vērā, ka Rīgas attīstības plānam ir valstiska nozīme, likumprojekts paredz, ka šo plānu akceptē, gan dome, gan Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz arī vairāku valsts funkciju nodošanu Rīgas domei – vides aizsardzības jomā tā ir atļauju izsniegšanas un ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā izvērtējuma veikšana, ko pašlaik veic Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, kā arī paredzēta kārtības policijas un pašvaldības policijas apvienošana. Šādā veidā varētu efektīvāk tikt izmantoti administratīvie resursi.

Likumprojekts paredz arī plašākas sabiedrības informēšanas iespējas gan par domes dokumentu projektiem, gan pieņemtajiem dokumentiem.

Likumprojektu iespējams ieviest vienīgi pēc jaunām pašvaldības vēlēšanām, tādēļ arī tas pilnā apjomā stājas spēkā no jaunievēlētās domes pilnvaru spēkā stāšanās dienas. Sākot no 2006. gada notiek likumā paredzēto valsts funkciju nodošana Rīgas pašvaldībai.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi, jo paredz saskaņotu sadarbību starp Ministru kabinetu un domi, arī budžeta un aizņēmumu plānošanas procesā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi un vairākās jomās, piemēram, vides aizsardzībā, vienkāršos administratīvās procedūras.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojektam nebūs tiešu sociālo seku. Netieši sociālās sekas būs pozitīvas, jo tiks iegūts efektīvāk strādājošs administratīvais mehānisms.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojektam nebūs tiešu seku uz vidi. Tomēr paplašinot domes funkcijas vides aizsardzības jomā, tiks efektīvāk izmantoti administratīvie resursi, kas kopumā veicinās kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Lai nodrošinātos pret iespēju, ka dome ekonomisku interešu dēļ varētu atļaujās noteikt mazāk stingras vides prasības, pieņemto lēmumu apstrīdēšanas gadījumā, tos joprojām izskatīs valsts institūcijas.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Likumprojekts neietekmēs valsts budžetu – paredzēto funkciju nodošana notiks kopā ar esošo finansējumu. Detalizēta ietekme uz domes budžetu nav aprēķināma, bez MK noteiktā algu līmeņa domes deputātiem, kā arī valsts civildienesta ierēdņiem. Kopumā likumā piedāvātā sistēma ļaus domes budžetā ietaupīt uz deputātu skaita samazināšanas, kā arī iestāžu apvienošanas rēķina.
	tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads (2003.)	Trīs nākamie gadi (2004. – 2006.)	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
3. Finansiālā ietekme
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
Galvenie vienreizējie izdevumi:
Ikgadējie izdevumi Darba algas Sociālais nodoklis Komandējumi Pakalpojumu apmaksa (telefonu apmaksa, internets, kancelejas preces, automašīnu uzturēšana, semināru organizēšana utt.) Materiālu iegāde (īres un komunālie maksājumi utt.)
6. Cita informācija

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekta ieviešanai būs nepieciešami grozījumi virknē normatīvo aktu, tai skaitā:

Likumā “Par pašvaldībām”;

Ministru kabineta iekārtas likumā;

Likumā “Par pašvaldību budžetiem”;

Valsts civildienesta likumā;

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.

Nepieciešamie grozījumi ir apzināti, taču konkrētus projektus ir lietderīgi gatavot pēc likumprojekta pieņemšanas, ņemot vērā, ka likums nestāsies spēkā uzreiz pēc izsludināšanas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Pagaidām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas radītas netiek.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likums nerada papildus ierobežojumus indivīda tiesībām. Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.