BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2003. gada ____. septembrī

Nr.9/2-

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas

kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta ”Finanšu instrumentu tirgus likums” (Reģ. nr. 376, dok. nr. 1083; 1083A) izskatīšanu

1. lasījumā.

Komisija izskatīja minēto likumprojektu šā gada 4. septembra sēdē un atbalstīja to.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja B. Brigmane

Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finanšu instrumenti – vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus;

2) kategorija – viena veida finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ar vienādiem šo tiesību īstenošanas noteikumiem;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība – kapitālsabiedrība, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus;

4) profesionālie ieguldītāji:

a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu sabiedrība, pensiju fonds, apdrošinātājs un pārapdrošinātājs,

b) starptautiska finanšu organizācija,

c) jebkura persona, kura par profesionālu ieguldītāju tiek uzskatīta saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem,

d) jebkura cita juridiska persona, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, iesniegusi iesniegumu ar lūgumu uzskatīt sevi par profesionālu ieguldītāju;

5) dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

6) izcelsmes valsts – dalībvalsts, kuras teritorijā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

7) dalībvalsts uzraudzības institūcija – institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata, vai šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo institūciju un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Eiropas Savienības Komisijai;

8) regulētais tirgus – organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas padara iespējamu atklātu un regulāru finanšu instrumentu darījumu slēgšanu;

9) regulētā tirgus organizētājs – kapitālsabiedrība, kas organizē regulēto tirgu;

10) oficiālais saraksts – tāds regulētais tirgus, kuram tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības, salīdzinot ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem, un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām;

11) publiskā apgrozība – darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem;

12) emitents – persona, kas savā vārdā izlaiž pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus;

13) sākotnējā izvietošana – emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts publiskais piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus un to pirmreizējā iegūšana;

14) emisijas prospekts – dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuru sākotnējo izvietošanu tas vēlas veikt;

15) prospekts – dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kurus tas vēlas iekļaut regulētajā tirgū;

16) mērķa sabiedrība – akciju sabiedrība, kuras akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un par kuras akciju atpirkšanu izteikts obligātais vai brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums;

17) piedāvātājs – viena vai vairākas personas, kuras izsaka vienu un to pašu piedāvājumu atpirkt akcijas;

18) Latvijas Centrālais depozitārijs – kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita Latvijas Republikā publiskajā apgrozībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus finanšu instrumentu darījumos regulētajā tirgū un finanšu instrumentu norēķinus starp finanšu instrumentu turētājiem;

19) finanšu instrumentu tirgus dalībnieki – kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, emitenti, ieguldītāji, ieguldījumu sabiedrības, tirgus organizētāji, Latvijas Centrālais depozitārijs un citas personas, kuras veic šajā likumā regulētās darbības;

20) būtiska līdzdalība – tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

21) kontrole – personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

22) mātes sabiedrība – komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

23) meitas sabiedrība – komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

24) finanšu iestāde – kapitālsabiedrība, kas nodibināta, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu kapitālsabiedrību pamatkapitālā;

25) finanšu pārvaldītājsabiedrība – finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas finanšu iestādes, turklāt vismaz viena no tām ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

26) jaukta pārvaldītājsabiedrība – mātes sabiedrība, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena ieguldījumu brokeru sabiedrība;

27) ciešas attiecības – divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā – personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību sabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

28) sākotnējais kapitāls – kapitāls, kuru veido:

a) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību,

b) akciju (daļu) emisijas uzcenojums,

c) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi),

d) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi,

e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir revidenta ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējās darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.

Šā likuma mērķi ir:

1) ieguldītāju interešu aizsardzības veicināšana;

2) finanšu instrumentu tirgus stabilitātes un uzticamības veicināšana;

3) informācijas pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem.

(1) Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas un uzraudzības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, ieguldītāju un citu personu (kuras veic šajā likumā regulētās darbības) tiesības un pienākumus, kā arī nosaka atbildību par šajā likumā noteikto prasību neievērošanu.

(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

1) pārvedami vērtspapīri – vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas:

a) akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību sabiedrības kapitālā (turpmāk – akcijas),

b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri,

c) citi tirgojami pārvedami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētos pārvedamus vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā,

d) akciju sertifikāts – pārvedams vērtspapīrs, kas emitēts, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta akcijas, un dod tā ieguvējiem tiesības izmantot aizstātajās akcijās nostiprinātās tiesības. Vienlaikus nedrīkst tirgot akciju sertifikātus un akcijas, ko tie aizstāj. Aizstātās akcijas ir nobloķētas turētājbankā, kas emitējusi akciju sertifikātus;

2) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu formējumos;

3) naudas tirgus instrumenti – īstermiņa parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri) un citi instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) atvasināti finanšu instrumenti – finanšu instrumenti (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums (atšķirībā no citiem līgumu veidiem, kas arī ir atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām), un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē.

(3) Šis likums attiecas arī uz šā panta otrajā daļā neminētiem finanšu instrumentiem, ja tie atbilst šā likuma 1.panta 1.punktā dotajai definīcijai.

(4) Ieguldījumu pakalpojumi šā likuma izpratnē ir:

1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei;

2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem izpilde uz ieguldītāju vai trešo personu rēķina;

3) ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu;

4) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs neizpērk emitējamos finanšu instrumentus vai negarantē to izpirkšanu;

5) emitējamo finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana;

6) darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde uz kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības rēķina;

7) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(5) Ieguldījumu blakuspakalpojumi šā likuma izpratnē ir:

1) finanšu instrumentu turēšana;

2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja sabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem kā otra darījuma puse;

3) ieteikumu sniegšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu sniegšana un pakalpojumi attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi;

4) tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīta ar šā panta ceturtās daļas 5.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(6) Šis likums neierobežo citos likumos noteiktās patērētāju tiesības.

(1) Likumā noteiktajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Komisijas izdota administratīvā akta tiesiskumu vai Komisijas faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar vispārējām administratīvo procesu regulējošajām tiesību normām, ja likums nenosaka citādi.

(3) Ja dokumenti Komisijā tiek izskatīti atkārtoti, Komisija nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā bija jau izskatījusi un kurās tā iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, ja saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.

(4) Šādu Komisijas izdotu administratīvu aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur to izpildi:

1) lēmums par ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesību sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanas ierobežošanu;

2) lēmums par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai anulēšanu;

3) lēmums par licences regulētā tirgus organizēšanai anulēšanu;

4) lēmums par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu.

Komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem vai trešajām personām, un tos nevar saukt pie atbildības par veiktajām darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Par šā likuma un Komisijas noteikumu pārkāpumiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem tiek piemērota kriminālā atbildība likumos noteiktajā kārtībā.

7.pants. Būtiskas līdzdalības iegūšanas tiesības

(1) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tiesīgas iegūt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt;

3) kuras iespējams identificēt.

(2) Ja būtisku līdzdalību vēlas iegūt juridiska persona, Komisija pārbauda ziņas par tās patiesajiem ieguvējiem, kamēr ir iegūta informācija par īpašniekiem – fiziskām personām. Ja šādas juridiskās personas akcijas tiek kotētas kādā dalībvalstī, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā vai Igaunijas Republikā reģistrētā regulētā tirgū vai fondu biržā, vai biržā, kas ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, ziņas sniedz tikai par tiem īpašniekiem, kuriem šādā juridiskā personā pieder būtiska līdzdalība.

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras šīs personas uzdevumā ieguvušas trešās personas savā vārdā;

2) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē;

3) balsstiesības, kas noteiktas personas noslēgtā rakstiskā līgumā ar trešajām personām par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldi;

4) trešajām personām piederošas balsstiesības, kuras personai vai komercsabiedrībai, kas atrodas šīs personas kontrolē, saskaņā ar rakstisku līgumu ir tiesības izmantot noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma, par atlīdzību vai bez tās;

5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām (daļām), kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma saņemšanas no personas, kurai pieder akcijas (daļas);

6) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no tām izrietošās balsstiesības;

7) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstisku līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no šīs personas;

8) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona ir ieguvusi to aizņemšanās, atpakaļpirkuma vai līdzīgos darījumos;

9) balsstiesības, kas izriet no personas jebkurā citā netiešā veidā iegūtajām akcijām (daļām).

(1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, par to iepriekš rakstiski paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt būtisku līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, šī persona par to iepriekš rakstiski paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(1) Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem paziņojumiem, izvērtē personas reputāciju un finansiālo stāvokli. Ja Komisija uzskata, ka personas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiālu stabilitāti, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību, jo persona neatbilst regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem) noteiktajām prasībām, tā nepiekrīt būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai un nekavējoties šādu lēmumu paziņo attiecīgajai personai un attiecīgajai kapitālsabiedrībai.

(2) Ja persona iegūst būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kā arī ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nonāk šīs personas kontrolē.

(3) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīviem aktiem atbilstošu vadību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, pieprasa attiecīgās kapitālsabiedrības valdes vai kāda valdes locekļa atsaukšanu vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju (daļu) balsstiesības.

(1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstiski paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda personai paliekošo attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju (daļu) apmēru procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt savu būtisku līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, šī persona par šādu lēmumu iepriekš rakstiski paziņo Komisijai.

(1) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, tiklīdz tas ir kļuvis zināms, rakstiski paziņo Komisijai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Komisijai gada pārskatu, kopā ar to iesniedz arī visu to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem pieder būtiska līdzdalība. Šajā sarakstā norāda informāciju, kas ietverama akcionāru (dalībnieku) sapulcei saskaņā ar likumu sagatavojamā akcionāru (dalībnieku) sarakstā, un attiecīgo akcionāru (dalībnieku) būtiskas līdzdalības apmēru procentos no ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(1) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 9.pantā noteiktās prasības, Komisija piemēro šā likuma 10.panta trešajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

14.pants. Sākotnējais publiskais piedāvājums

(1) Sākotnējais publiskais piedāvājums (turpmāk – publiskais piedāvājums) ir pārvedamu vērtspapīru emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus, kā arī jebkādas informācijas sniegšana par iespējām tos iegūt, izmantojot jebkurus plašsaziņas līdzekļus, ja šāds piedāvājums tiek izteikts pirmo reizi.

(2) Par publisku piedāvājumu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts piedāvājums:

1) kas izteikts tikai profesionāliem ieguldītājiem;

2) kas nepārprotami izteikts noteiktam personu lokam vai mazāk nekā 50 personām;

3) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 40000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā;

4) kura pārvedamu vērtspapīru minimālā pirkuma cena vienam ieguldītājam ir vismaz 40000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā, un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs pieder vairākām personām;

5) kurā pārvedamus vērtspapīrus piedāvā pa daļām, ja vienas daļas vērtība ir vismaz 40000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā;

6) kas izteikts par Latvijas Republikas, dalībvalsts vai šo valstu pašvaldību emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

7) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas tādas starptautiskas finanšu institūcijas, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika vai viena vai vairākas citas dalībvalstis;

8) kas izteikts kapitālsabiedrību apvienošanas vai sadalīšanas procesa ietvaros;

9) kura rezultātā akcijas bez atlīdzības piešķir esošajiem akciju sabiedrības akcionāriem;

10) kurā akcijas piedāvā apmaiņai pret citām tās pašas akciju sabiedrības akcijām, ja šāds piedāvājums nav saistīts ar akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu;

11) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitents vai ar to vienā koncernā ietilpstoša kapitālsabiedrība piedāvā esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem vai valdes locekļiem prēmēšanas nolūkā;

12) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko iegūst, konvertējot parāda vērtspapīrus vai īstenojot tiesības, ko piešķir pārvedami vērtspapīri, kas dod tiesības parakstīties uz akcijām, ar nosacījumu, ka par šiem parāda vērtspapīriem vai par pārvedamiem vērtspapīriem, kas dod tiesības parakstīties uz akcijām, Latvijas Republikā ir bijis publiski pieejams emisijas prospekts;

13) kas tiek izteikts par parāda vērtspapīriem, kuru dzēšanas termiņš ir mazāks par gadu;

14) kas tiek izteikts par eirovērtspapīriem, kuri netiek reklamēti un izplatīti šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

(3) Par eirovērtspapīriem šā panta izpratnē uzskata pārvedamus vērtspapīrus:

1) kuru izpirkšanu sākotnējai izvietošanai veic vai kuru izpirkšanu garantē divas vai vairākas dalībvalstī reģistrētas juridiskās personas;

2) kurus piedāvā lielā apjomā vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurā emitents ir reģistrēts;

3) uz kuriem var parakstīties vai pirmreizēji tos iegūt tikai kredītiestādē vai citā finanšu institūcijā.

15.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Lai saņemtu publiskā piedāvājuma izteikšanas atļauju, emitents iesniedz atbildīgajā institūcijā iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamo vērtspapīru emisiju un publisko piedāvājumu.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 15 dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu pa r atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(6) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas emitenta pilnvarojumā iesniegusi Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(7) Pēc lēmuma pieņemšanas par atļauju izteikt publisko piedāvājumu emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta saturu savā mājas lapā internetā.

(1) Nesagatavojot emisijas prospektu, publisko piedāvājumu drīkst izteikt šādos gadījumos:

1) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus emitē Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta persona, kas izveidota, pamatojoties uz īpašu likumu, ja tās reģistrācijas valstī tai ir piešķirts monopolstatuss vai tās aizņēmumu atmaksu garantē reģistrācijas valsts vai pašvaldība;

2) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus emitē Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta persona, kas izveidota, pamatojoties uz īpašu likumu, un kas nav komercsabiedrība, ja:

a) emisijas mērķis ir valsts kontrolēta līdzekļu piesaiste,

b) šīs personas vienīgais darbības veids ir ražošanas finansēšana vai līdzdalības iegūšana šādā ražošanā no emisijas rezultātā piesaistītajiem līdzekļiem un reģistrācijas valsts piešķirtiem līdzekļiem,

c) šīs personas emitētos parāda vērtspapīrus saskaņā ar tās valsts likumiem, kur tie emitēti, iespējams pielīdzināt valsts emitētiem vai valsts garantētiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecībā uz iekļaušanu regulēto tirgu oficiālajos sarakstos;

3) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus nepārtraukti vai atkārtoti emitē Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, vai kredītiestādei pielīdzināma finanšu iestāde, kas regulāri publicē gada pārskatus, ir izveidota un darbojas, pamatojoties uz īpašu likumu, un kuras darbību uzrauga īpašas valsts izveidotas iestādes, lai aizsargātu ieguldītāju intereses.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents sagatavo sākotnējās izvietošanas noteikumus un iesniedz tos atbildīgajā institūcijā reģistrācijai.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad tajā minētie emitenti pirmo reizi izsaka publisko piedāvājumu par šāda veida emisiju.

(4) Ieguldījumu fondu apliecību publiskais piedāvājums notiek saskaņā ar ieguldījumu sabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Komisijas noteikumiem par emisijas prospektā iekļaujamo informāciju. Noteikumus par emisijas prospektā iekļaujamo informāciju Komisija izstrādā, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības un vispāratzītu labu pārvedamu vērtspapīru tirgus regulēšanas praksi.

(2) Emisijas prospektā ietver ziņas par emitentu un tā piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas, ņemot vērā emitenta darbības veidu un tā piedāvāto pārvedamo vērtspapīru veidu un kategoriju, jāzina potenciālajiem ieguldītājiem vai personām, kuras sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, lai pamatoti novērtētu emitenta finansiālo stāvokli, tā pašreizējo darbību un nākotnes plānus, kā arī informāciju par pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām. Emisijas prospektā ietver arī ziņas par sākotnējās izvietošanas noteikumiem.

(3) Ja 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad emitents saņēmis atļauju publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus, tas publiski piedāvā citus pārvedamus vērtspapīrus, jaunajā emisijas prospektā norāda tikai to informāciju, kura ir mainījusies kopš iepriekšējā emisijas prospekta sagatavošanas un kura varētu ietekmēt no jauna emitējamo pārvedamu vērtspapīru cenu, kā arī jaunās sākotnējās izvietošanas noteikumus. Šādā gadījumā jaunajā emisijas prospektā dod atsauci uz iepriekšējo emisijas prospektu un norāda vietu, kur iepriekšējais prospekts ir publiski pieejams.

(4) Ja emitents pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgo pārvedamo vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo emisijas prospektu, ievērojot šā likuma un Komisijas noteikumu prasības par prospekta saturu.

18.pants. Grozījumi emisijas prospektā

(1) Emitents nekavējoties sagatavo grozījumus emisijas prospektā, ja pēc emisijas prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru sākotnējās izvietošanas termiņa beigām tam kļuvusi zināma jebkāda informācija, kas var ietekmēt ieguldītāja lēmumu par pārvedamu vērtspapīru iegūšanu vai pārvedamu vērtspapīru cenu.

(2) Grozījumus emisijas prospektā un to tekstu elektroniskā veidā emitents iesniedz Komisijai un informāciju par grozījumiem nekavējoties publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Grozījumu teksts uzskatāms par emisijas prospekta neatņemamu sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Emisijas prospekta grozījumu tekstu Komisija nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu no pienākuma ietvert emisijas prospektā informāciju šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar iespaidot potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta finansiālo stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu pārvedamus vērtspapīrus;

4) informācija emisijas prospekta publicēšanas dienā ir publiski pieejama saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā ietverto informāciju

(1) Akciju sabiedrības emisijas prospektu apstiprina šīs sabiedrības akcionāru sapulce, akcionāru sapulces pilnvarota sabiedrības pārvaldes institūcija vai amatpersona, bet citu emitentu emisijas prospektus – to attiecīgi pilnvarotas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas.

(2) Emisijas prospektā norāda to emitenta pārvaldes institūciju locekļu vārdus, uzvārdus, personas kodus, ja tādi ir piešķirti, un amatus, kuri ir atbildīgi par šajā prospektā ietvertās informācijas patiesumu. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka pēc viņas rīcībā esošajām ziņām emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(3) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā ietverto informāciju, tad šajā prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(4) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras atbildīgas par prospektā norādītās informācijas patiesumu, ja prospektā ietvertas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

21.pants. Emisijas prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka vismaz vienu darbdienu pirms dienas, kad tiek uzsākta parakstīšanās uz pārvedamiem vērtspapīriem, visām ieinteresētajām personām ir iespēja šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā norādītajās vietās un laikā bez maksas iepazīties ar emisijas prospektu vai iegūt emisijas prospekta kopiju vai norakstu.

(3) Ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms dienas, kad iespējams uzsākt parakstīšanos uz pārvedamiem vērtspapīriem, emitents publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) gadījumos, kad emitents izsaka publisko piedāvājumu ar pilnvarotās personas starpniecību, – emitenta pilnvarotās personas firmu, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

3) lēmuma par atļauju izteikt publisko piedāvājumu pieņemšanas datumu;

4) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju un kopējo skaitu;

5) viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību un pārdošanas cenu;

6) dienu, kurā uzsāk parakstīšanos uz pārvedamiem vērtspapīriem;

7) dienu, kurā beidzas parakstīšanās uz pārvedamiem vērtspapīriem (ja tāda ir noteikta);

8) vietas, kur iespējams iepazīties ar emisijas prospektu, un vietas, kur iespējams parakstīties uz pārvedamiem vērtspapīriem vai tos iegūt;

9) laiku, kad iespējams iepazīties ar emisijas prospektu un kad iespējams parakstīties uz pārvedamiem vērtspapīriem vai tos iegūt.

(4) Pēc Komisijas lēmuma par atļauju izteikt publisko piedāvājumu saņemšanas publiskā piedāvājuma noteikumus drīkst grozīt tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstisku atļauju.

(5) Informāciju par grozījumiem publiskā piedāvājuma noteikumos publicē šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par dalībvalsts emitenta pārvedamiem vērtspapīriem, emisijas prospekts šajā likumā noteiktajā kārtībā nav jāsagatavo, ja publiskais piedāvājums par šiem pārvedamiem vērtspapīriem jau ir ticis izteikts kādā no dalībvalstīm un no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts atbildīgā institūcija ir reģistrējusi emisijas prospektu, līdz publiskā piedāvājuma izteikšanas dienai Latvijas Republikā nav pagājuši vairāk kā trīs mēneši.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents vienlaikus ar iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) attiecīgās dalībvalsts atbildīgās institūcijas reģistrētu emisijas prospektu un tā tulkojumu valsts valodā. Par reģistrētu uzskatāms arī tāds emisijas prospekts, pamatojoties uz kuru attiecīgās dalībvalsts atbildīgā institūcija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu;

2) attiecīgās dalībvalsts atbildīgās institūcijas lēmuma par prospekta reģistrāciju vai atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai tam analoģiska (pielīdzināma) dokumenta kopiju vai norakstu;

3) emisijas prospekta pielikumu.

(3) Emisijas prospekta pielikumā ietver vismaz informāciju:

1) par Latvijas Republikas pārvedamu vērtspapīru tirgus specifiku, kas ir būtiska attiecīgajā gadījumā, ietverot ziņas par nodokļiem un nodevām, kuras Latvijas Republikā piemēro ienākumiem, kas tiek gūti no pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem tiek izteikts publiskais piedāvājums;

2) par finanšu iestādēm, kas Latvijas Republikā pilnvarotas darboties kā emitenta finansiālo saistību kārtotājas;

3) par kārtību, kādā tiek publicēta informācija, kas adresēta pārvedamu vērtspapīru ieguvējiem.

(4) Ja publisko piedāvājumu par vieniem un tiem pašiem pārvedamiem vērtspapīriem vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību izsaka Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija pieņem lēmumu par atļauju izteikt pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, ja to emitents ir reģistrēts Latvijas Republikā.

(5) Ja vienu un to pašu pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs vēlas izteikt kādā no šīm dalībvalstīm reģistrēts emitents, Komisija pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu tikai tādā gadījumā, ja emitenta reģistrācijas valsts normatīvie akti neuzliek par pienākumu atbildīgajai institūcijai, kura pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, pirms tam izskatīt emisijas prospektu un ja emisijas prospekts ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

(1) Emitents izsaka publisko piedāvājumu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Ja emitents nav izteicis publisko piedāvājumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, tas publiskā piedāvājuma izteikšanai sagatavo jaunu emisijas prospektu un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Komisijā.

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklamēšanu drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad publicēta šā likuma 21.panta trešajā daļā noteiktā informācija.

(2) Reklāmā norāda vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar emisijas prospektu.

(3) Pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma laikā emitents vai tā pilnvarotā persona nedrīkst izplatīt informāciju, kura nav ietverta emisijas prospektā vai šā prospekta grozījumos vai nepatiesi atspoguļo emisijas prospektā sniegto informāciju, vai ir pretrunā ar to.

(4) Sludinājumu, paziņojumu, plakātu un citu publisko piedāvājumu reklamējošu dokumentu saturu nosūta Komisijai elektroniski ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms to publicēšanas.

(5) Komisijai ir tiesības aizliegt šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu publicēšanu, ja nav ievērotas šajā pantā noteiktās prasības.

(1) Regulētā tirgus organizētājs (turpmāk – tirgus organizētājs) darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem.

(2) Tikai tirgus organizētājam ir tiesības firmā izmantot vārdu savienojumu "tirgus organizētājs" vai "fondu birža".

(3) Tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus.

(4) Komisija izveido un kārto visu tās licencēto tirgus organizētāju organizēto regulēto tirgu sarakstu un nosūta šo sarakstu Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Sarakstā Komisija iekļauj tikai tādus regulētos tirgus, kas atbilst šā likuma prasībām.

(5) Ja tirgus organizētājs nepilda šā likuma prasības vai regulētais tirgus neatbilst šā likuma noteikumiem, Komisija izslēdz attiecīgo regulēto tirgu no regulēto tirgu saraksta un paziņo par to Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(1) Tirgus organizētāja apmaksātais pamatkapitāls ir vismaz 250000 latu.

(2) Tirgus organizētāja pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par minimālo apmaksāto pamatkapitālu.

(1) Tirgus organizētājs atbilstoši likumam, Komisijas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(2) Tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus caurspīdīgumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.

(3) Tirgus organizētājs nodrošina:

1) godīgu un caurspīdīgu finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām (piemēram, emitenti, dalībnieki);

2) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu uzraudzību;

3) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju finanšu instrumentu cenas noteikšanai;

4) darījumu slēgšanas drošumu;

5) vienotas informācijas izplatīšanu, kas ļautu noteikt regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu vērtību;

6) ar veiktajiem darījumiem saistīto norēķinu organizēšanu un norēķinu veikšanas drošumu.

(4) Tirgus organizētājam ir tiesības no tā biedru veiktajām iemaksām organizēt garantiju fondu, lai nodrošinātu regulētajā tirgū noslēgto darījumu izpildi.

(1) Tirgus organizētāja noteikumi ir dokumenti, kuros noteiktas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(2) Tirgus organizētājs izstrādā noteikumus un iesniedz tos Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu vai to grozījumu atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un tirgus organizētāja pienākumu sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no to iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai par apstiprināšanas atteikumu.

(3) Tirgus organizētāja noteikumi un grozījumi tajos stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Tirgus organizētājs noteikumus un grozījumus tajos ir tiesīgs publicēt pēc to apstiprināšanas Komisijā.

(4) Tirgus organizētāja izstrādātos noteikumus, kuros noteiktas prasības to regulēto tirgu darbībai, kas ir iekļauti Komisijas sastādītajā regulēto tirgu sarakstā, pēc noteikumu apstiprināšanas Komisija nosūta Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Noteikumos tirgus organizētājs nosaka vismaz šādas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem:

1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā;

2) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību;

3) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību;

4) finanšu instrumentu un naudas norēķinu kārtību;

5) tirgus organizētāja biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību;

6) tirgus manipulāciju identificēšanas un novēršanas kārtību;

7) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(1) Tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas Komisijā.

(2) Licenci regulētā tirgus organizēšanai (turpmāk šajā nodaļā – licence) izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(3) Licenci izsniedz Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, kuras:

1) apmaksātais pamatkapitāls un pašu kapitāls atbilst šā likuma 26.pantā noteiktajām prasībām;

2) organizatoriskā struktūra un darbības noteikumi nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu sekmīgu izpildi;

3) valdes un padomes locekļi atbilst šā likuma prasībām;

4) akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, atbilst šā likuma prasībām.

(1) Lai saņemtu licenci, tirgus organizētājs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) dokumentus, kuros ir ziņas par tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem:

a) paziņojumu,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati (vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods, ja tāds ir, vai dzimšanas gads un datums),

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) ziņas par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība:

a) fiziskām personām – pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati (vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods vai dzimšanas gads un datums),

b) juridiskām personām – firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;

3) tirgus organizētāja organizatoriskās struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes un valdes tiesības, pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti tirgus organizētāja struktūrvienību uzdevumi un struktūrvienību vadītāju un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras;

4) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu aprakstu;

5) vadības informācijas sistēmu aprakstu;

6) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

7) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu;

8) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras;

9) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo tirgus organizētāja darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tirgus organizētāja bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), tirgus izpētes plānus u.c. informāciju, kuru tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu un kas dod papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

10) šā likuma 28.pantā noteiktos noteikumus par katru regulēto tirgu, kuru tas plāno organizēt.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā noteikto paziņojumu aizpilda katrs valdes un padomes loceklis. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) tirgus organizētāja firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu. Ja personas kods nav piešķirts, norāda dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) norādi par to, vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) norādi par to, vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) norādi par to, vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darba vietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kapitālsabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(4) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta pirmajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, kapitālsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(5) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos tirgus organizētājs pēc licences saņemšanas iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu pieņemšanas dienas vai pēc dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tam zināma.

(1) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli var būt persona, kurai:

1) ir pietiekama kompetence sfērā, par kuru minētā persona būs atbildīga;

2) ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) ir nevainojama reputācija;

4) nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus jebkādas darbības finanšu un kapitāla tirgū veikšanai nepieciešamās licences saņemšanai.

(1) Komisija izskata kapitālsabiedrības iesniegumu par licences saņemšanu un triju mēnešu laikā pēc visu šajā likumā noteikto normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu.

(2) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot tirgus organizētāju, nav ievēroti likumi un citi normatīvie akti;

2) tirgus organizētāja iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas ziņas;

3) tirgus organizētāja valdes un padomes locekļi neatbilst šā likuma prasībām;

4) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība;

5) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka tirgus organizētājs nespēs nodrošināt šā likuma 27.panta otrajā un trešajā daļā noteikto pienākumu izpildi;

6) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētais tirgus, kuru plāno organizēt tirgus organizētājs, neatbilst šā likuma prasībām;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda tirgus organizētāja pamatkapitālā vai kurus paredzēts izmantot tirgus organizētāja komercdarbībā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīts šo finanšu līdzekļu ieguves tiesiskums;

8) tirgus organizētāja darbība nav ekonomiski pamatota.

33.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Komisija pārreģistrē licenci, ja tiek mainīta tirgus organizētāja firma.

(2) Tirgus organizētājs iesniegumu licences pārreģistrācijai iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Licences nozaudēšanas gadījumā tirgus organizētājs nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Komisija anulē ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci regulētā tirgus organizēšanai, ja:

1) tiek konstatēts, ka tirgus organizētājs sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci;

2) tirgus organizētājs regulāri neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

3) tirgus organizētājs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

4) tirgus organizētājs uzsācis likvidācijas procesu;

5) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta tirgus organizētāja bankrota procedūr a;

6) tirgus organizētājs ir iesniedzis rakstisku iesniegumu par licences anulēšanu.

35.pants. Tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Tirgus organizētāja valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai izslēgšanu no tā;

2) lemj par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu;

3) lemj par tirgus organizētāja biedru uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par tirgus organizētāja biedra statusa apturēšanu;

4) nodrošina tirgus organizētāja noteikumos noteikto prasību ievērošanu;

5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta informācija, kas tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un tirgus organizētāja biedru darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts valdes loceklis.

(3) Šā likuma 28.pantā minētos noteikumus apstiprina tirgus organizētāja padome.

(4) Tirgus organizētāja attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

36.pants. Tirgus organizētāja biedri

(1) Tirgus organizētāja biedrs ir persona, kas ir tiesīga veikt darījumus kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(2) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura Latvijas Republikā ir atvērusi filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru no dienas, ar kuru tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(4) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru, sākot ar dienu, ar kuru tā likumos noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Pirms tam, kad šā panta trešajā un piektajā daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par tirgus organizētāja biedru, tirgus organizētājs pārliecinās, ka tā izpilda un ievēro šajā likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības.

(7) Tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem tirgus organizētāja biedriem.

37.pants. Informācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, tirgus organizētāja noteiktā kārtībā, bet ne retāk kā reizi darbdienā, ziņo attiecīgajam tirgus organizētājam par notikušajiem darījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas uz šādiem regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem:

1) akcijām;

2) obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem;

3) tiesībām iegādāties akcijas, obligācijas un citus parāda vērtspapīrus;

4) akciju sertifikātiem;

5) atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā ir akcijas.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas arī uz darījumiem, kas notikuši ar šā panta otrajā daļā uzskaitītajiem finanšu instrumentiem ārpus regulētā tirgus.

(4) Paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) finanšu instrumenta nosaukums un skaits;

2) darījuma noslēgšanas datums un laiks;

3) darījuma cena, ja tā ir zināma;

4) paziņojuma iesniedzēja firma.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz par darījumiem, par kuriem attiecīgā regulētā tirgus tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta ceturtajā daļā noteiktā informācija.

(6) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums neattiecas uz darījumiem ar šā panta otrajā daļā uzskaitītajiem finanšu instrumentiem, kas iekļauti citu dalībvalstu regulētajos tirgos.

(7) Šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā vismaz 10 gadus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vismaz 10 gadus glabā arī šā panta sestajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem.

(8) Tirgus organizētājs apkopo informāciju par darījumiem ar attiecīgajā regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja tie notikuši ārpus regulētā tirgus.

(9) Šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktās informācijas kopsavilkumu tirgus organizētājs ievieto savā mājas lapā internetā. Tirgus organizētājs var papildus publicēt šo informāciju arī jebkurā citā veidā atbilstoši tirgus organizētāja noteikumos noteiktajām prasībām.

(1) Tirgus organizētājs nodrošina ieguldītājus ar informāciju, kas ļauj tiem novērtēt iespējamo darījumu noteikumus un pēc tam pārbaudīt apstākļus, kādos darījums ir veikts, vismaz šajā pantā noteiktajā apmērā.

(2) Par katru regulēto tirgu reizi tā darbdienā pirms tirdzniecības uzsākšanas publicē katra tajā tirgotā finanšu instrumenta vidējo svērto cenu, augstāko cenu, zemāko cenu un iepriekšējā attiecīgā regulētā tirgus darbdienā notikušo darījumu kopējo apjomu latos.

(3) Par regulētajiem tirgiem, kuros notiek nepārtraukta tirdzniecība par mainīgām cenām vai nepārtraukta tirdzniecība par nemainīgām cenām:

1) katras tirdzniecības stundas beigās publicē informāciju par katra finanšu instrumenta vidējo svērto cenu un notikušo darījumu kopējo apjomu pēdējo sešu tirdzniecības stundu laikā;

2) katru 20 tirdzniecības minūšu beigās publicē informāciju par katra finanšu instrumenta vidējo svērto cenu un augstāko un zemāko cenu pēdējo divu tirdzniecības stundu laikā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto informāciju tirgus organizētājs ir tiesīgs neapkopot un nepublicēt, ja tā ir pieejama visā tirdzniecības gaitā reālā laika režīmā.

(5) Ja attiecīgajā regulētajā tirgū ieguldītājiem pirms darījumu uzsākšanas ir pieejama informācija par finanšu instrumentu cenām un skaitu, tirgus organizētāja pienākums ir nodrošināt šādas informācijas pieejamību visā attiecīgo finanšu instrumentu tirdzniecības laikā. Tāpat tiek atklāti noteikumi, kas personai jāizpilda, ja tā vēlas veikt darījumu ar attiecīgajiem finanšu instrumentiem par paziņoto cenu un paziņotajā daudzumā.

(6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs atlikt vai pārtraukt šajā pantā noteiktās informācijas publicēšanu, ja attiecīgajā regulētajā tirgū novērojama ārkārtas situācija un ja Komisija neiebilst.

(7) Šajā pantā noteikto informāciju tirgus organizētājs publicē savā mājas lapā internetā.

(1) Tirgus organizētājs uzrauga katra tā organizētā regulētā tirgus darbību šajā likumā un tirgus organizētāja noteikumos noteiktajā kārtībā.

(2) Tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai atklātu darījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai tirgus manipulācijas, un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.

(3) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no tā biedriem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību tirgus organizētāja biedra statusam.

(4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar tirgus organizētāja biedriem, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.

(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību regulētā tirgus darbību regulējošiem noteikumiem.

(6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar emitentu, kurš iekļauj savus finanšu instrumentus regulētajā tirgū, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.

(7) Tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par šo pārkāpumu dēļ pieņemtajiem lēmumiem.

(1) Tirgus organizētājs nodrošina Komisiju (pēc tās pieprasījuma) ar tā tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, ar tirgus organizētāja biedru un regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu iesniegto informāciju, kā arī ar jebkuru citu informāciju, kas Komisijai nepieciešama uzraudzības nolūkos.

(2) Komisijai ir tiesības pārbaudīt tirgus organizētāja darbību, tai skaitā veikt tirgus organizētāja iekšējās pārbaudes. Komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem tirgus organizētāja dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī veikt izrakstus no tiem, izgatavot norakstus un kopijas.

(3) Pēc Komisijas motivēta rakstiska pieprasījuma tirgus organizētājs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar tirgus organizētāja darbību saistītu informāciju.

(4) Komisijai ir tiesības piedalīties tirgus organizētāja akcionāru (dalībnieku) sapulcēs, ierosināt sasaukt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs bez balsstiesībām.

(5) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt tirgus organizētāja pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu izpildi vai tirgus organizētāja valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai tirgus organizētāja statūtiem, noteikumiem vai iekšējiem aktiem, vai kas var būtiski ietekmēt tirgus organizētāja finansiālo stāvokli.

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu oficiālajā sarakstā, emitents iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šim likumam un Komisijas noteikumiem, kuri nosaka minimālo oficiālajā sarakstā iekļaujamo pārvedamo vērtspapīru prospekta saturu, un reģistrēts Komisijā.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu pārējos regulētajos tirgos, emitents iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šim likumam un Komisijas noteikumiem, kuri nosaka minimālo pārvedamu vērtspapīru emisijas prospekta saturu, un reģistrēts Komisijā.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos emitents iesniegumam pievieno arī citus dokumentus saskaņā ar attiecīgā tirgus organizētāja noteikumu prasībām.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta iesniegumu.

(1) Akcijas iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija ir vismaz 1000000 eiro ekvivalents latos. Ja oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana oficiālajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1000000 eiro ekvivalents latos;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja līdz iekļaušanas dienai apmaksāti vismaz 25 procenti no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgais akciju veids.

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200000 eiro. Šo noteikumu nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar tām saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums to iekļaušanai iesniegts par visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Komisijas noteikumiem par minimālo prospekta saturu un kārtību, kādā emitents atbrīvojams no pienākuma ietvert prospektā atsevišķu informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos noteikumus Komisija izstrādā, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības un vispāratzītu labu pārvedamu vērtspapīru tirgus regulēšanas praksi.

(3) Prospektā ietver ziņas par emitentu un tā piedāvātajiem pārvedamajiem vērtspapīriem, kuras, ņemot vērā emitenta darbības veidu un tā piedāvāto pārvedamo vērtspapīru veidu un kategoriju, būtu jāzina potenciālajiem ieguldītājiem vai personām, kuras sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, lai novērtētu emitenta finansiālo stāvokli, tā pašreizējo darbību un nākotnes plānus. Prospektā ietver arī informāciju par pārvedamajos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām.

(1) Emitents nekavējoties sagatavo grozījumus prospektā, ja pēc prospekta iesniegšanas Komisijai līdz tirdzniecības uzsākšanai tam kļuvusi zināma jebkāda informācija, kas var ietekmēt ieguldītāja lēmumu par pārvedamu vērtspapīru iegūšanu vai pārvedamu vērtspapīru cenu.

(2) Grozījumus prospektā un to tekstu elektroniskā veidā emitents iesniedz Komisijai. Ja emitents jau iesniedzis tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas iesniedz prospekta grozījumus arī attiecīgajam tirgus organizētājam.

(3) Grozījumu teksts uzskatāms par prospekta neatņemamu sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar prospektu.

(1) Emisijas prospektā norāda to emitenta pārvaldes institūciju locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja tāds ir piešķirts, un amatu, kuri ir atbildīgi par prospektā ietvertās informācijas patiesumu. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka pēc viņas rīcībā esošajām ziņām emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(2) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā ietverto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(3) Ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras atbildīgas par prospektā norādītās informācijas patiesumu, ja prospektā ietvertas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā.

(1) Prospektu nesagatavo Latvijas Republikas un dalībvalsts vai šo valstu pašvaldību emitētu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajos tirgos.

(2) Komisija, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības, apstiprina noteikumus, kuros nosaka, kādos gadījumos citi emitenti pilnīgi vai daļēji atbrīvojami no prospekta sagatavošanas.

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamo vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus.

(3) Ja dalībvalstī reģistrēts emitents vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus Latvijas Republikā reģistrētā regulētajā tirgū un vienas vai vairāku dalībvalstu (kas nav tā reģistrācijas valsts) regulētajos tirgos vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, Komisija reģistrē prospektu, ja tas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 15 dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(5) Ja prospektā nav ietverta visa informācija atbilstoši šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, Komisija pieņem lēmumu par prospekta reģistrācijas atteikumu.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai prospekta reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas emitenta pilnvarojumā iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc lēmuma pieņemšanas par prospekta reģistrāciju Komisija lēmuma saturu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam.

(1) Ja Latvijas Republikā reģistrēts emitents vēlas iekļaut brīvi pārvedamus vērtspapīrus Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū un vienā vai vairākos dalībvalstīs reģistrētu tirgus organizētāju organizētos regulētajos tirgos vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, tas iesniedz prospektu reģistrācijai Komisijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents vienlaikus ar prospektu iesniedz Komisijai informāciju par to, kuru dalībvalstu tirgus organizētājiem vai uzraudzības iestādēm tas ir iesniedzis vai gatavojas iesniegt pieteikumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū. Iesniegumā norāda attiecīgās uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir).

(3) Vienlaikus ar iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu citu dalībvalstu regulētajos tirgos emitents iesniedz attiecīgajai uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam arī Komisijā reģistrēta prospekta kopiju. Ja Komisija prospektu vēl nav reģistrējusi, emitents iesniedz attiecīgajai uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam prospekta projektu.

(4) Pēc prospekta reģistrācijas Komisija nosūta lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju visiem tirgus organizētājiem vai uzraudzības iestādēm, kurās emitents iesniedzis vai plāno iesniegt iesniegumu par tā pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(5) Ja Komisija saskaņā ar šo likumu vai Komisijas noteikumiem ir atbrīvojusi emitentu no pienākuma ietvert prospektā daļu informācijas, Komisija vienlaikus ar lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju nosūta attiecīgajiem tirgus organizētājiem vai atbildīgajām institūcijām informāciju par šādas atļaujas piešķiršanu un šādas atļaujas piešķiršanas pamatojumu.

(6) Ja dalībvalstī reģistrēts emitents vēlas iekļaut brīvi pārvedamus vērtspapīrus šajā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja un Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, tam prospekts Komisijā nav jāreģistrē.

(7) Šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos emitents vienlaikus ar iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū iesniedz Komisijai:

1) attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam iesniegtā prospekta projektu un tā tulkojumu valsts valodā. Ja prospektu jau reģistrējusi tās dalībvalsts, kurā emitents reģistrēts, atbildīgā institūcija vai tirgus organizētājs, emitents iesniedz Komisijā reģistrēta prospekta kopiju un tā tulkojumu valsts valodā;

2) prospekta pielikumu, kurš uzskatāms par prospekta neatņemamu sastāvdaļu.

(8) Ja pēc prospekta projekta iesniegšanas Komisijai līdz tā reģistrācijas dienai attiecīgās dalībvalsts atbildīgajā institūcijā vai tirgus organizētājā prospektā ir izdarīti grozījumi, emitents iesniedz Komisijā reģistrēta prospekta kopiju.

(9) Prospekta pielikumā ietver vismaz informāciju par:

1) Latvijas Republikas pārvedamu vērtspapīru tirgus specifiku, kas ir būtiska attiecīgajā gadījumā, ietverot ziņas par nodokļiem un nodevām, kuras Latvijas Republikā piemēro ienākumiem, kas tiek gūti no regulētajā tirgū iekļaujamiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) organizācijām, kas Latvijas Republikā pilnvarotas darboties kā emitenta finansiālo saistību kārtotājas;

3) kārtību, kādā ieguldītāji var izlietot regulētajā tirgū iekļaujamos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātās tiesības.

(10) Šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad ne agrāk kā pirms trim mēnešiem dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs vai atbildīgā institūcija reģistrējusi emisijas prospektu vai pieņēmusi lēmumu par atļauju laist pārvedamus vērtspapīrus publiskajā apgrozībā.

(11) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitents vēlas iekļaut Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū, ne ilgāk kā pirms sešiem mēnešiem jau iekļauti kādā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā, Komisija pēc informācijas apmaiņas ar attiecīgās dalībvalsts atbildīgo institūciju ir tiesīga atbrīvot emitentu no pienākuma izstrādāt jaunu prospektu.

(1) Tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents iesniedzis iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem, kas nosaka attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņš tiek skaitīts no dienas, kad papildu informācija ir iesniegta tirgus organizētājam.

(2) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts ir reģistrēts Komisijā vai tirgus organizētājs ir saņēmis dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Lēmumā par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) Komisijas piešķirto prospekta reģistrācijas datumu un numuru;

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu un kategoriju;

5) finanšu instrumentu skaitu (izņemot atvērtā fonda ieguldījumu apliecības), nominālvērtību un emisijas apjomu.

(5) Lēmumā par ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda ieguldījumu fonda nosaukumu un reģistrācijas numuru.

(6) Lēmumā par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un interneta mājas lapas adresi, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam, Komisijai un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā.

(2) Pēc lēmuma pieņemšanas par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta saturu savā mājas lapā internetā.

(3) Ievietojot prospektu tirgus organizētāja mājas lapā internetā, tur norāda vismaz šādu informāciju:

1) tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā pārvedami vērtspapīri tiks tirgoti;

2) informāciju, kas atbilstoši šā likuma 50.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajām prasībām ietverta lēmumā par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

3) laiku, kad attiecīgā tirgus organizētāja telpās iespējams bez maksas iepazīties ar prospektu, iegūt prospekta kopiju vai norakstu.

52.pants. Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšanu drīkst uzsākt ar dienu, kad prospekts ir pieejams šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Reklāmā nedrīkst ietvert maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām.

(3) Reklāmā norāda vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar prospektu.

(4) Sludinājumus, paziņojumus, plakātus un dokumentus, kuros reklamē pārvedamus vērtspapīrus, par kuru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājam ir iesniegts iesniegums, pirms publicēšanas nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam. Tirgus organizētājam ir tiesības aizliegt to publicēšanu, ja nav ievērotas šajā pantā noteiktās prasības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju emitents elektroniski nosūta tirgus organizē tājam tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā.

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Šī prasība neattiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ir publiskajā apgrozībā arī ārpus Latvijas Republikas un jau iegrāmatoti citā valstī.

(3) Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar emitentu un saņēmis tirgus organizētāja lēmuma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū norakstu un citus Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos noteiktos dokumentus.

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(2) Akciju sabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas tās akcijas, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) akcionāru sapulcēm;

2) dividenžu izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tai skaitā par parakstīšanās kārtību uz šīm akcijām, kā arī par atteikšanās kārtību no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību akciju īpašnieki var īstenot savas tiesības;

5) jebkādām izmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās tās akciju kategorijās.

(3) Kapitālsabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti tās parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) parāda vērtspapīru īpašnieku sapulcēm;

2) procentu izmaksu;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, par parakstīšanās kārtību uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī par atteikšanās kārtību no šiem parāda vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkādām izmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās tās parāda vērtspapīru kategorijās.

(4) Ja regulētajā tirgū iekļautie parāda vērtspapīri ir konvertējamas obligācijas vai obligācijas ar tiesībām nākotnē iegūt akcijas, akciju sabiedrība nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šie parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija par tiesībām, kuras nostiprinātas ar šiem parāda vērtspapīriem saistītajās akcijās.

(5) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgus oficiālajā sarakstā.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam, kurš nekavējoties nodrošina tās ievietošanu savā mājas lapā internetā.

(7) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces, kurā plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības statūtos, kapitālsabiedrības valde statūtu grozījumu projektu nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šīs sabiedrības pārvedami vērtspapīri.

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses.

(2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, neskatoties uz to, ka attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz emitenta iesniegumu. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši "par".

56.pants. Gada pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo gada pārskatu saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētājam zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības revidētu gada pārskatu.

(2) Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā, sagatavo gada pārskatu saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā.

(3) Dalībvalstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā, sagatavo gada pārskatu saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas oficiālajā sarakstā, sagatavo gan nekonsolidēto, gan konsolidēto gada pārskatu, tā iesniedz tirgus organizētājam abus šos pārskatus.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos gada pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētājam tās reģistrācijas valsts likumā noteiktajā kārtībā, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu sabiedrības ziņojums.

(6) Tirgus organizētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc gada pārskatu saņemšanas ievieto tos savā mājas lapā internetā, kā arī dara tos publiski pieejamus jebkurā citā tā noteikumos noteiktā veidā.

(7) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika nosūtīts tirgus organizētājam un ievietots tā mājas lapā internetā, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē nosūta to tirgus organizētājam. Tirgus organizētājs šo gada pārskatu nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tā saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara to publiski pieejamu jebkurā citā tā noteikumos noteiktā veidā.

57.pants. Pusgada pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas iekļautas oficiālajā sarakstā, līdz attiecīgā pārskata gada devītā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tirgus organizētājam pusgada pārskatu, kas sagatavots atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Pusgada pārskats sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un vadības ziņojuma par kapitālsabiedrības darbību, peļņu vai zaudējumiem attiecīgajos sešos mēnešos.

(3) Ja kapitālsabiedrība, kurai tas atļauts saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem, ir izmaksājusi vai piedāvā izmaksāt starpposma dividendes, tā pusgada pārskatā uzrāda peļņu vai zaudējumus pēc nodokļu atskaitījuma attiecīgajos sešos mēnešos un izmaksātās un piedāvātās starpposma dividendes.

(4) Par katru bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteni pusgada pārskatā norāda arī attiecīgajam laikposmam atbilstošo skaitli par iepriekšējo pārskata gadu.

(5) Vadības ziņojumā sniedz visu būtisko informāciju, kas ļauj ieguldītājiem pamatoti novērtēt kapitālsabiedrības darbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, norādot uz īpašiem apstākļiem, kuri attiecīgajā laikposmā ietekmējuši šo darbību un peļņu vai zaudējumus. Informāciju vadības ziņojumā atspoguļo tā, lai nodrošinātu iespēju veikt tās salīdzināšanu ar informāciju par attiecīgo laikposmu iepriekšējā pārskata gadā. Vadības ziņojumā iekļauj arī norādes par kapitālsabiedrības iespējamo turpmāko attīstību kārtējā pārskata gadā.

(6) Ja pusgada pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu sabiedrība, to iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgā zvērinātā revidenta vai zvērinātu revidentu sabiedrības ziņojumu.

(7) Akciju sabiedrība, kas sagatavo konsolidētos gada pārskatus, pusgada pārskatu var iesniegt gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā.

(8) Tirgus organizētājs pusgada pārskatus nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc to saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara tos publiski pieejamus jebkurā citā tā noteiktā veidā.

58.pants. Būtiski notikumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, ziņo tirgus organizētājam par būtiskiem notikumiem tirgus organizētāja noteiktā kārtībā.

(2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.

(3) Tirgus organizētājs informāciju par būtiskiem notikumiem nekavējoties pēc tās saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā.

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti vairākos Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajos tirgos, ir atbildīgs par līdzvērtīgas informācijas sniegšanu katram no šo regulēto tirgu organizētājiem.

(2) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem un vienā vai vairākos ārvalstu regulētajos tirgos, ir atbildīgs par to, lai Latvijas Republikas un dalībvalstu tirgus organizētājiem tiktu sniegta informācija, kas ir līdzvērtīga ārvalsts tirgus organizētājam sniegtajai informācijai, ja šī informācija var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.

60.pants. Nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst tādu Latvijas Republikā reģistrētu akciju sabiedrību akcijas, kuru akcijas iekļautas regulētajā tirgū.

(2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti akciju sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.

61.pants. Paziņošanas pienākums

(1) Persona, kas tieši vai netieši iegūst līdzdalību tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz vienu desmitdaļu, vienu ceturtdaļu, pusi, trīs ceturtdaļas vai deviņdesmit piecus procentus no balsstiesīgo akciju skaita, par to ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc akciju iegūšanas paziņo tam tirgus organizētājam, kura regulētajos tirgos ir iekļautas šīs akciju sabiedrības akcijas, un pašai akciju sabiedrībai.

(2) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā noteiktās balsstiesības.

(3) Ja persona pārdod akcijas vai zaudē no akcijām izrietošās balsstiesības, kas iegūtas netiešā veidā, un tai piederošās balsstiesības vairs nesasniedz šā panta pirmajā daļā noteikto apjomu, persona par to piecu darbdienu laikā paziņo tirgus organizētājam un akciju sabiedrībai.

(4) Akciju sabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no dienas, kad saņēmusi šā panta pirmajā vai trešajā daļā noteikto paziņojumu, dara to publiski pieejamu Latvijas Republikā un katrā dalībvalstī, kuras regulētajos tirgos šīs sabiedrības akcijas ir iekļautas tādā veidā, kas dod iespēju visiem akcionāriem iespēju iepazīties ar šo informāciju.

(5) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un trešajā daļā noteikto informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(6) Persona paziņojumā norāda iegūto vai atlikušo akciju daudzumu (skaitliski, kā arī procentuāli no pamatkapitāla un procentuāli no balsstiesīgo akciju skaita) un minēto informāciju sadalījumā pa akcijām, kuras laistas publiskā apgrozībā, un akcijām, kuras nav laistas publiskā apgrozībā. Ja līdzdalība iegūta netiešā veidā, persona paziņojumā norāda netiešo veidu, kādā līdzdalība iegūta, personas, kuras izmantojot, līdzdalība ir iegūta, kā arī šīs daļas pirmajā teikumā noteikto informāciju attiecībā uz katru personu, kuru izmantojot, līdzdalība iegūta netiešā veidā.

(1) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras savā vārdā iegūst vai atsavina akcijas šā likuma 61.pantā noteiktajā daudzumā, ja kredītiestāde vai brokeru sabiedrība neplāno izmantot no sev piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro tikai tādām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir tā tirgus organizētāja biedri, kura organizētajā regulētajā tirgū tirgo attiecīgās akcijas.

(3) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad akcijas iegūst meitas sabiedrība, ja paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība.

(4) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas netieši ieguvusi akcijas, tad personām, kuras izmantojot, ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.

63.pants. Atbrīvojums no paziņotās informācijas atklāšanas pienākuma

(1) Izņēmuma gadījumos Komisija pēc attiecīga motivēta iesnieguma saņemšanas ir tiesīga atbrīvot akciju sabiedrību no pienākuma publicēt informāciju par akcionāriem, kuri tieši vai netieši ieguvuši no akcijām izrietošās balsstiesības šā likuma 61.panta pirmajā daļā noteiktajā daudzumā, ja šīs informācijas atklāšana:

1) ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

2) var radīt zaudējumus attiecīgajai akciju sabiedrībai vai trešajām personām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro tikai tādā gadījumā, ja tā rezultātā akciju sabiedrības esošie vai potenciālie ieguldītāji nevar tikt maldināti par faktiem un apstākļiem, kuru zināšana ir būtiska, lai varētu novērtēt attiecīgās akcijas.

(3) Ja Komisija atbrīvo akciju sabiedrību no informācijas atklāšanas pienākuma šajā pantā noteiktajā kārtībā, tā nekavējoties informē attiecīgo tirgus organizētāju par šādu atbrīvojumu. Tirgus organizētājam attiecīgā informācija nav jāievieto savā mājas lapā internetā.

64.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona šā likuma 61.pantā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē tirgus organizētāju, kura organizētajā tirgū akcijas ir iekļautas, vai akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības.

(2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz to pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros, ja tādi ir jāveic.

Šīs nodaļas noteikumi par obligātā, brīvprātīgā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu un obligātā piedāvājuma neizteikšanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst tādu akciju sabiedrību akcijas, kuru akcijas iekļautas regulētajā tirgū.

66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu par tiem piederošo akciju atpirkšanu obligāti izsaka persona, kas:

1) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šīs personas balsstiesības akcionāru sapulcē sasniedz vai pārsniedz pusi no kopējā balsu skaita;

2) akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojusi "par". Šāds balsojums nedrīkst notikt kā slēgts balsojums.

(2) Persona nevar izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības, ja šī persona:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā neizsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

2) izsaka akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

3) nav šajā likumā noteiktajā kārtībā veikusi norēķinus ar ieguldītājiem, kuri pieņēmuši akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot balsstiesības pretēji šā panta otrās daļas noteikumiem, nav spēkā, un uz to pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros, ja tādi ir jāveic.

67.pants. Brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Persona ir tiesīga brīvprātīgi izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tās mērķis ir iegūt akcijas tādā daudzumā, kas nodrošina ne mazāk kā 10 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Persona, kas izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, nosaka minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tā piedāvā atpirkt.

(3) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par tādu akciju skaitu, kas ir lielāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk proporcionāli no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu. Kopējais atpirkto akciju skaits nedrīkst būt mazāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu.

(4) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par tādu akciju skaitu, kas nesasniedz akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā piedāvājums nav spēkā tikai tad, ja akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā paredzēts, ka piedāvājums zaudē spēku, ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem akciju atpirkšanas piedāvājumu par tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājumā norādīto minimālo akciju skaitu.

68.pants. Konkurējošais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu uzskata brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas izteikts attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām, kamēr spēkā ir cits piedāvājums attiecībā uz šīm akcijām.

(2) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu nedrīkst izteikt persona, kura ir:

1) vienā koncernā ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju;

2) noslēgusi vienošanos ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju par kopīgu darbību attiecībā uz piedāvājumu;

3) saņēmusi spēkā esošā piedāvājuma izteicēja pilnvarojumu balsot tā vārdā mērķa sabiedrības akcionāru sapulcē.

(3) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt, ja tajā dienā, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz spēkā esošā piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz piecas darbdienas.

69.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma vispārīgie noteikumi

(1) Piedāvātājs nodrošina mērķa sabiedrības akcionāriem iespēju atsavināt akcijas uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

(2) Akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām un garāks par 50 dienām, skaitot no tā izteikšanas dienas.

(3) Akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā nedrīkst notikt:

1) mērķa sabiedrības dividenžu aprēķins;

2) mērķa sabiedrības akciju nominālvērtības maiņa;

3) mērķa sabiedrības akciju emisiju apvienošana un dalīšana.

70.pants. Akciju atpirkšanas prospekta iesniegšanas kārtība

(1) Piedāvātājs ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanās iesniedz Komisijai iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu piedāvātājs iesniedz šādus dokumentus:

1) akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un tā tekstu elektroniskā veidā;

2) piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējumu;

3) reģistrācijas apliecības vai personu apliecinoša dokumenta kopiju, ja piedāvātājs ir nerezidents;

4) dokumentus, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā noteikto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(3) Izsakot brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējums nav jāsniedz.

(4) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā, piedāvātājs papildus iesniedz:

1) akcionāru sapulces protokola izrakstu, kurā norādīti akcionāri, kas balsojuši "par";

2) dokumentus, kas apliecina piedāvātāja tiesības izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu to akcionāru vārdā, kas balsojuši "par".

(5) Par dokumentiem, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā noteikto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā, uzskata:

1) galvojuma līgumus, ja tos izsniegusi:

a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība,

b) ārvalstī, kura nav dalībvalsts, reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju;

2) izziņas par piedāvātāja mērķa noguldījumu, kuru tas tiesīgs izmantot tikai norēķiniem par akciju atpirkšanu, ja tās izsniegusi:

a) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde,

b) dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura tiesīga pieņemt noguldījumus,

c) ārvalstī, kura nav dalībvalsts, reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura tiesīga pieņemt noguldījumus, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā norāda:

1) mērķa sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un interneta mājas lapas adresi (ja tāda ir izveidota);

2) informāciju par piedāvātāju:

a) fiziskām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja tāds nav piešķirts, dzimšanas datumu, pilsonību, pastāvīgās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir),

b) juridiskām personām – firmu, reģistrācijas numuru, datumu un vietu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un interneta mājas lapas adresi (ja tāda ir izveidota). Ārvalstī vai dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;

3) piedāvājuma veidu (obligātais vai brīvprātīgais), obligātā piedāvājuma izteikšanas gadījumā norādot, kurš no normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem attiecīgā piedāvājuma izteikšanai ir iestājies;

4) akciju ISIN kodu (unikāla burtu vai ciparu kombinācija, ko Latvijas Centrālais depozitārijs pirms iegrāmatošanas piešķir finanšu instrumentiem, lai tos identificētu);

5) vienas akcijas atpirkšanas cenu;

6) informāciju par akciju apmaksas un maiņas kārtību un termiņiem;

7) piedāvājuma termiņu;

8) kārtību, kādā mērķa sabiedrības akcionāri var pieņemt piedāvājumu;

9) piedāvātāja nodomus par mērķa sabiedrības turpmāko darbību, valdi, padomi un darbiniekiem, norādot jebkādas iespējamās pārmaiņas attiecībā uz tiem;

10) citu būtisku informāciju, kas tieši attiecināma uz piedāvājumu un kuru piedāvātājs uzskata par nepieciešamu.

(1) Komisija izskata iesniegumu un akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un 10 dienu laikā pēc visu šā likuma 70.pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt piedāvājumu vai atteikumu.

(2) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma pieņemšanas informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(3) Pēc lēmuma par atļauju izteikt piedāvājumu pieņemšanas Komisija par to vienlaikus ar piedāvātāju informē arī attiecīgo tirgus organizētāju, kura regulētajā tirgū iekļautas akcijas, un elektroniski nosūta tam akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(4) Tirgus organizētājs nekavējoties ievieto akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu savā mājas lapā internetā.

(1) Persona, kas pieņēmusi lēmumu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, vai persona, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, pēc lēmuma pieņemšanas vai attiecīgo apstākļu iestāšanās nekavējoties informē mērķa sabiedrības valdi.

(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Piedāvātājs pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu nekavējoties rakstiski informē mērķa sabiedrību par piedāvājuma noteikumiem un nodrošina tās valdei iespēju iepazīties ar piedāvājuma prospektu.

(4) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā noteikto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar akciju atpirkšanas prospektu.

(5) Piedāvātājs, kurš izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar šā likuma 67.panta otrās daļas noteikumiem, publikācijā norāda arī minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tas plāno atpirkt.

(6) Piedāvātājs, kurš atbilstoši šā likuma 67.panta piektās daļas noteikumiem neatpirks akcijas, ja mērķa sabiedrības akcionāri nepieņems piedāvājumu vismaz minimālajā akciju atpirkšanas prospektā noteiktajā apjomā, to nepārprotami norāda publikācijā.

(1) Izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, vienas atpērkamās akcijas cena nedrīkst būt zemāka par:

1) cenu, par kuru piedāvātājs ir ieguvis mērķa sabiedrības akcijas. Ja akcijas iegādātas par dažādām cenām, atpirkšanas cena ir augstākā akciju iegādes cena pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā noteikto apstākļu iestāšanās;

2) akcijas vidējo svērto cenu regulētajā tirgū pēdējo 24 mēnešu laikā pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā noteikto apstākļu iestāšanās;

3) akcijas vērtību, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu. Tīros aktīvus aprēķina, ja no kopējiem aktīviem atskaita mērķa sabiedrībai piederošās pašas akcijas un saistības, informāciju ņemot no pēdējā zvērinātā revidenta vai zvērinātu revidentu sabiedrības pārbaudītā mērķa sabiedrības gada pārskata. Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, aprēķinot akcijas vērtību, tīros aktīvus sadala proporcionāli katras nominālvērtības akciju īpatsvaram pamatkapitālā.

(2) Nosakot vienas atpērkamās akcijas vērtību saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības revidētā mērķa sabiedrības gada pārskata. Minēto pārskatu bilances datums piedāvājuma izteikšanas dienā nevar būt senāks par 12 mēnešiem. Ja šie pārskati ir senāki par minēto periodu, Komisija var pieprasīt sagatavot jaunākus revidētos finanšu pārskatus.

(3) Ja obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izsaka pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto apstākļu iestāšanās, piedāvājuma cenas noteikšanā netiek piemērots šā panta pirmās daļas pirmais punkts.

(4) Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, vienas atpērkamās akcijas cenu nosaka katras nominālvērtības akcijām atsevišķi.

(5) Ja piedāvātājs no dienas, kad iestājušies apstākļi, kuros viņam jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, līdz piedāvājuma termiņa beigu dienai slēdz darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka nekā piedāvājumā noteiktā cena, šī darījuma cena kļūst par piedāvājuma cenu.

(6) Sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies piedāvājuma termiņš, piedāvātājs ir tiesīgs slēgt darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka nekā noteikts piedāvājumā, tikai tad, ja tas izmaksā cenu starpību visām personām, kuras tam pārdevušas akcijas, atsaucoties uz akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(1) Ja līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma beigām ir vismaz 10 darbdienas, piedāvātājam ir tiesības grozīt šādus akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus:

1) pagarināt piedāvājuma termiņu, nepārsniedzot šā likuma 69.panta otrajā daļā noteiktos termiņa ierobežojumus;

2) paaugstināt vienas atpērkamās akcijas cenu;

3) grozīt citus noteikumus, ja nepasliktinās pārējo mērķa sabiedrības akcionāru stāvoklis un ja nerodas apstākļi, kas nostāda mazāk izdevīgā stāvoklī tos mērķa sabiedrības akcionārus, kuri jau pieņēmuši piedāvājumu.

(2) Ja piedāvātājs nolemj grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus, tas sagatavo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumus un iesniedz tos Komisijai tādā pašā kārtībā kā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(3) Komisija triju darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma grozījumu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju grozīt piedāvājuma noteikumus vai atteikumu un par to nekavējoties informē piedāvātāju.

(4) Par atļauju grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus Komisija nekavējoties informē arī attiecīgo tirgus organizētāju un elektroniski nosūta tam akciju atpirkšanas piedāvājuma grozījumu tekstu.

(5) Tirgus organizētājs grozījumus akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā nekavējoties ievieto savā māja lapā internetā.

(6) Piedāvātājs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par atļauju grozīt piedāvājuma noteikumus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par grozījumiem akciju atpirkšanas piedāvājumā.

(1) Komisija ir tiesīga atcelt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tā konstatē normatīvo aktu pārkāpumus vai arī no piedāvātāja neatkarīgus apstākļus, kuru rezultātā piedāvājumu nav iespējams izpildīt nepārvaramas varas dēļ.

(2) Lēmumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanu Komisija nekavējoties paziņo piedāvātājam un attiecīgajam tirgus organizētājam.

(1) Mērķa sabiedrības valde piecu darbdienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu izsaka savu viedokli par piedāvājumu un tā ietekmi uz mērķa sabiedrības turpmāko darbību.

(2) Mērķa sabiedrības valde savu viedokli izsaka, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību tiek informēts iespējami plašāks to personu loks, kuru intereses skar piedāvājums.

(3) Mērķa sabiedrības valde informē par savu viedokli tirgus organizētāju, kurš nekavējoties šo informāciju ievieto savā mājas lapā internetā vai dara to publiski pieejamu citā tirgus organizētāja noteiktā veidā.

(4) Mērķa sabiedrības valde par savu viedokli informē visus sabiedrības darbiniekus.

(1) Mērķa sabiedrības padomes un valdes locekļiem ir aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi.

(2) Pēc sludinājuma par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai ar brīdi, kad mērķa sabiedrībai kļūst zināma informācija par pienākumu izteikt obligāto piedāvājumu, mērķa sabiedrība nedrīkst veikt jaunas akciju vai konvertējamu obligāciju emisijas, kuru rezultātā mainās vai var mainīties balsstiesību sadalījums akcionāru sapulcē.

(3) Mērķa sabiedrība nedrīkst pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar šā likuma 69.panta trešās daļas noteikumiem.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktais aizliegums ir spēkā līdz akciju atpirkšanas piedāvājumā noteiktā apmaksas termiņa beigām.

(1) Piedāvātājs piecu dienu laikā pēc piedāvājuma termiņa beigām iesniedz Komisijai, attiecīgajam tirgus organizētājam un mērķa sabiedrībai ziņojumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā norāda:

1) šā likuma 71.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto informāciju;

2) pārdošanai piedāvāto akciju skaitu;

3) akciju skaitu, kas pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes būs piedāvātāja rīcībā.

(2) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņēmuši brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par lielāku skaitu, nekā piedāvājuma prospektā norādītais maksimālais akciju skaits, ko piedāvātājs plāno atpirkt, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju piedāvātājs norāda arī proporcionālās sadales koeficientu.

(3) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā ietverta šā panta pirmajā daļā noteiktā informācija.

(4) Ziņojumu Komisijai un tirgus organizētājam piedāvātājs iesniedz arī elektroniski. Tirgus organizētājs ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(1) Piedāvātājs papildus mērķa sabiedrības akciju apmaksai naudā var paredzēt arī to apmaiņu pret citiem pārvedamiem vērtspapīriem vai to iegūšanas tiesībām. Ja piedāvātājs šīs tiesības izmanto, to ietver akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, norādot apmaiņas noteikumus. Maiņas kārtībai jābūt tādai, kas nepieļauj risku, ka tie mērķa sabiedrības akcionāri, kuri atsaukušies uz piedāvājumu, nesaņem apmaināmos pārvedamos vērtspapīrus.

(2) Ieguldītājs, kurš nolēmis pieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu, akciju atpirkšanas termiņā iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei attiecīgu pieteikumu. Ieguldītājs ir tiesīgs atsaukt pieteikumu līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām.

(3) Ja ieguldītājs izvēlas kā atlīdzību par akcijām saņemt pārvedamus vērtspapīrus, to norāda pieteikumā.

(4) Akciju atpirkšanas vai apmaiņas maksimālais termiņš ir piecas dienas no akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienas.

(5) Akciju atpirkšana vai maiņa notiek saskaņā ar vienlaicīguma principu – piegāde pret samaksu vai piegāde pret piegādi.

(1) Persona, kura, ievērojot visas šajā likumā noteiktās prasības, iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no kopējā balsstiesīgo akciju skaita, var pieprasīt, lai pārējie akcionāri tai pārdod sev piederošās akcijas. Šāds piedāvājums uzskatāms par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(2) Ja 95 procentus no kopējā balsstiesīgo akciju skaita personai nodrošina gan tiešā, gan netiešā līdzdalība, galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu persona ir tiesīga izteikt tikai tad, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos ir ziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu netiešā veidā.

(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc lēmuma pieņemšanas par akciju izņemšanu no regulētajiem tirgiem.

(4) Akciju atpirkšanas cenu šā panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos nosaka saskaņā ar šā likuma 74.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos pārējiem akcionāriem ir pienākums pārdot sev piederošās akcijas.

(6) Galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām.

(1) Ja piedāvātājs nolemj izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, tas sagatavo piedāvājuma prospektu un iesniedz to Komisijai vienlaikus ar iesniegumu un šā likuma 70.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā noteiktajiem dokumentiem.

(2) Ja galīgā akciju piedāvājuma izteicējs daļu līdzdalības ieguvis netiešā veidā, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem tas iesniedz Komisijai arī dokumentus, kas apliecina tā tiesības uz netiešo līdzdalību (līgumus, pilnvaras u.c.).

(3) Galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā ietver vismaz šā likuma 71.panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā noteikto informāciju.

(4) Komisija iesniegumu un galīgo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu izskata 10 darbdienu laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu vai atteikumu.

(5) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(6) Komisija nekavējoties informē attiecīgo tirgus organizētāju un nosūta tam galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā. Tirgus organizētājs galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(7) Komisija nekavējoties nosūta Latvijas Centrālajam depozitārijam lēmuma par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu kopiju un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā. Latvijas Centrālais depozitārijs nosūta galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā visām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru kontos Latvijas Centrālajā depozitārijā ir iegrāmatotas attiecīgās akcijas.

(8) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 7.punktā noteikto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar galīgo akciju atpirkšanas prospektu vai to saņemt.

83.pants. Akciju atsavināšana par labu galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicējam

(1) Ja akcionārs nav pieņēmis galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu tā izteikšanas termiņā, nākamajā dienā pēc akciju atpirkšanas termiņa beigu dienas akcijas tiek bloķētas akcionāra kontos, un akcionārs zaudē tiesības rīkoties ar tām. Par akciju bloķēšanu ir atbildīgas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(2) Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības akcijas bloķē, pamatojoties uz galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu, kas saņemts no Latvijas Centrālā depozitārija.

(3) Piecu dienu laikā pēc galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas termiņa beigu dienas piedāvātājs ieskaita Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā tādu naudas summu latos, kas atbilst kopējai vēl neatpirkto akciju vērtībai saskaņā ar galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā noteikto vienas akcijas vērtību.

(4) Pēc tam kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas tajā iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde vienas darbdienas laikā pēc naudas saņemšanas no Latvijas Centrālā depozitārija šo naudas summu ieskaita akcionāra vai personas, kuras turējumā atrodas akcijas, naudas kontā atbilstoši tam akciju daudzumam, kurš galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma beigu dienā bija šīs personas finanšu instrumentu kontā.

(6) Atlīdzību tiem akcionāriem, kuru akcijas galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma beigu dienā atrodas Latvijas Centrālā depozitārija sākotnējā reģistrā, ieskaita speciāli šim mērķim atvērtā kontā Latvijas Centrālajā depozitārijā.

(1) Šīs nodaļas noteikumi ir saistoši visām personām attiecībā uz finanšu instrumentiem:

1) kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

2) par kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu tirdzniecību kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem;

3) kurus tirgo kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

4) par kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu tirdzniecību kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(2) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem finanšu instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā, dalībvalstīs vai ārvalstīs.

(3) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajiem finanšu instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā.

(4) Šīs nodaļas noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu attiecas arī uz tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem, bet kuru cena ir atkarīga no finanšu instrumentiem, kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(5) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem, kurus veic Latvijas Republika, Latvijas Banka vai cita valsts pilnvarota institūcija, Eiropas Centrālā banka, dalībvalstu centrālās bankas vai citas dalībvalstu pilnvarotas institūcijas, lai īstenotu monetāro, valūtas maiņas kursa vai valsts parāda pārvaldes politiku.

(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šī emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasināto finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus.

(2) Iekšējā informācija ir arī tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta informācija, kuras atklāšana būtiski ietekmētu šī emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasināto finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus un kuru persona, kas pieņem un izpilda vai nodod tālāk izpildei ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ir uzzinājusi no klienta, un kura izriet no klienta iesniegtā rīkojuma par darījumu.

(3) Par pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētājiem uzskata personas, kurām iekšējā informācija kļuvusi zināma:

1) veicot pienākumus emitenta pārvaldes institūcijās;

2) kā personai, kurai ir līdzdalība emitenta kapitālā;

3) veicot profesionālos pienākumus kā emitenta darbiniekam vai uz citu līgumisku vai likumisku attiecību pamata;

4) veicot krimināli sodāmas darbības.

(4) Neviena persona, kura ir pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētāja, nedrīkst:

1) izpaust, izmantot vai nodot trešajām personām iekšējo informāciju, izņemot gadījumu, kad šādu informāciju izpauž vai nodod, veicot savus darba vai profesionālos pienākumus;

2) pamatojoties uz iekšējo informāciju, iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus savā vai citas personas vārdā, kā arī ieteikt vai uzdot citai personai iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz personu, kura nav minēta šā panta ceturtajā daļā, ja šī persona zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir iekšējā informācija.

(6) Ja pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētājs ir juridiska persona, šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz fiziskām personām, kas piedalās lēmumu pieņemšanā par darījumu veikšanu šīs juridiskās personas vārdā.

(7) Informācija, kas balstās uz analīzi, kura veikta vienīgi uz publiski pieejamas informācijas pamata, nav uzskatāma par iekšējo informāciju.

86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šī emitenta finanšu instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj vismaz informāciju par valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri) un citām personām, kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem regulāri nonāk iekšējā informācija.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos iekšējos noteikumus un iekšējās informācijas turētāju sarakstu emitents nekavējoties iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas triju darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas ar emitenta finanšu instrumentiem iesniedz rakstisku paziņojumu attiecīgajam tirgus organizētājam.

(5) Tirgus organizētājs informāciju par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

87.pants. Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un izņēmumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, nodrošina pēc iespējas ātrāku un precīzāku tādas iekšējās informācijas publisku atklāšanu, kas tieši attiecas uz šo emitentu vai tā emitētajiem finanšu instrumentiem.

(2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne ātrāk par paziņojuma nosūtīšanu attiecīgajam tirgus organizētājam. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājas lapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājas lapā, kamēr šī informācija ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.

(3) Tirgus organizētājs no emitenta saņemto iekšējo informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājas lapā, kamēr šī informācija ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.

(4) Emitentam ir tiesības aizkavēt iekšējās informācijas publicēšanu, lai aizsargātu savas likumīgās intereses, ja šīs iekšējās informācijas publicēšanas aizkavēšana nemaldina ieguldītājus un ja emitents var nodrošināt šīs iekšējās informācijas konfidencialitāti.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos emitents nekavējoties informē Komisiju, norādot nepublicētās iekšējās informācijas saturu un nepublicēšanas iemeslus.

(6) Ja emitents vai tā pilnvarota persona, kura ir emitenta darbinieks vai kurai ar emitentu ir citas līgumiskas vai likumiskas attiecības, pildot savus darba vai profesionālos pienākumus, atklāj iekšējo informāciju trešajām personām, emitents nodrošina šīs iekšējās informācijas publicēšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos iekšējā informācija tikusi atklāta apzināti, tās publicēšanai jānotiek vienlaikus ar atklāšanu. Ja šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos iekšējā informācija tikusi atklāta neapzināti, emitentam jānodrošina tās publicēšana nekavējoties, tiklīdz tas iespējams.

(8) Šā panta sestās un septītās daļas noteikumus emitents ir tiesīgs neievērot, ja personai, kurai iekšējā informācija tikusi atklāta, jānodrošina tās konfidencialitāte saskaņā ar likumiem, citiem tiesību aktiem, līgumu vai statūtiem.

(9) Personas, kuras veic vai izplata pētījumus par finanšu instrumentiem vai to emitentiem, kā arī personas, kas sagatavo un izplata cita veida informāciju par ieguldījumu stratēģiju, kas paredzēta publicēšanai, veic visu iespējamo, lai šī informācija būtu objektīva un nesaturētu maldinošas ziņas, kā arī atklāj savas intereses un iespējamos interešu konfliktus par tiem finanšu instrumentiem, par kuriem šī informācija tiek publicēta.

(10) Šā panta devītajā daļā noteiktās personas ievēro Komisijas noteikumus, kas nosaka minimālās prasības attiecībā uz pētījumu vai cita veida informācijas par finanšu instrumentiem un to emitentiem (tai skaitā dokumentu, kas iesaka ieguldījumu stratēģiju) saturu un interešu vai interešu konflikta atklāšanas kārtību.

(1) Negodīgi darījumi un tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem ir aizliegtas.

(2) Par negodīgiem uzskata darījumus, kuri neatbilst Civillikuma vispārīgajiem noteikumiem un kuru rezultātā tiek aizskartas līdzēju vai citu personu tiesības vai likumīgās intereses.

(3) Tirgus manipulācijas ir:

1) darījumu veikšana vai finanšu instrumentu pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu iesniegšana ar šādu mērķi:

a) radīt finanšu instrumenta šķietamu apgrozību,

b) radīt nepatiesu priekšstatu par finanšu instrumenta pieprasījumu vai piedāvājumu,

c) mākslīgi ietekmēt (uzturēt, paaugstināt, pazemināt) finanšu instrumenta cenu,

d) būtiski traucēt finanšu instrumentu tirgus normālu funkcionēšanu;

2) tādas informācijas izplatīšana (izmantojot plašsaziņas līdzekļus), kas rada vai var radīt nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta cenu, pieprasījumu vai piedāvājumu, tai skaitā apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, ja persona, kas izplata šo informāciju, zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

(4) Šā panta trešās daļas pirmajā punktā noteiktās darbības uzskatāmas par manipulācijām neatkarīgi no tā, vai mērķis tiek sasniegts.

(5) Par manipulācijām neuzskata finanšu instrumentu cenas uzturēšanu, ko veic persona, kas organizē finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu, ja emisijas prospektā norādīts cenas uzturēšanas laiks un uzturamās cenas lielums, ieskaitot zemāko pieļaujamo cenu.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atturas no darījuma izpildes klienta uzdevumā, ja rodas aizdomas, ka šis darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai ar nolūku veikt tirgus manipulācijas.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nekavējoties ziņo Komisijai par darījumiem, no kuriem tā atturējusies saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei nav iespējams atturēties no darījuma izpildes, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir tiesības izpildīt darījumu, vienlaikus par to ziņojot Komisijai.

Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt šādu personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē;

2) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefona sarunu ierakstus un cita veida datu pārraides ierakstus;

3) pieprasīt finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem izbeigt jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem;

4) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

5) dot kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām rīkojumu apturēt finanšu instrumentu debeta operācijas klienta kontā vai naudas līdzekļu kustību klienta kontā uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem;

6) uz laiku līdz sešiem mēnešiem ierobežot finanšu instrumentu tirgus dalībnieka darbību.

Ja ir pārkāptas šā likuma 85. un 88.pantā noteiktās normas, ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās personas, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā.

(1) Latvijas Centrālais depozitārijs (turpmāk – Centrālais depozitārijs) darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, statūtiem un Centrālā depozitārija noteikumiem.

(2) Centrālā depozitārija funkcijas ir:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt publiskajā apgrozībā esošos finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt to identifikāciju (ISIN koda piešķiršanu);

2) uzraudzīt kopējā katras emisijas finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;

3) atvērt finanšu instrumentu kontus ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras veic finanšu instrumentu turēšanu;

4) veikt finanšu instrumentu pārskaitījumu operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem;

5) sniegt Centrālā depozitārija dalībniekiem pakalpojumus, kas saistīti ar to emitentu pienākumiem pret finanšu instrumentu īpašniekiem, kuru emitētie publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā;

6) izdot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas Centrālajā depozitārijā atvērušas kontus, iegrāmatojumus apliecinošus dokumentus par tiem finanšu instrumentiem, kuri iegrāmatoti ieg uldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kontos Centrālajā depozitārijā;

7) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar finanšu instrumentiem;

8) reģistrēt ķīlas tiesības darījumos, kuros ķīlas devējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura Centrālajā depozitārijā atvērusi finanšu instrumentu kontu, un kuros ķīlas priekšmets ir Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

9) saskaņā ar Centrālā depozitārija noteikumiem kontrolēt Centrālā depozitārija dalībnieku darbību.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās funkcijas Latvijas Republikā ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības sniegt arī citus pakalpojumus.

(1) Publiskajā apgrozībā tiek laisti tikai dematerializēti finanšu instrumenti.

(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad tas saņēmis tirgus organizētāja lēmuma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū apliecinātu kopiju vai norakstu un citus Centrālā depozitārija noteikumos noteiktos dokumentus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras vēlas veikt tādu finanšu instrumentu turēšanu, kuri atrodas publiskajā apgrozībā un ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā, atver kontus Centrālajā depozitārijā.

(4) Centrālais depozitārijs veic ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu uzkaiti un visu attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem piederošo un turējumā esošo finanšu instrumentu kopīgo uzskaiti.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina katra klienta finanšu instrumentu uzskaiti atbilstoši Centrālā depozitārija noteiktajiem uzskaites principiem un kārtībai.

(6) Attiecībā uz finanšu instrumentu iegrāmatošanu finanšu instrumentu kontos vienmēr piemēro principu, saskaņā ar kuru tie viena un tā paša veida un kategorijas finanšu instrumenti, kuri pirmie iegrāmatoti kontā, uzskatāmi par pirmajiem, kas norakstīti no tā.

94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi

(1) Centrālā depozitārija noteikumi ir dokumenti, kuros noteiktas prasības, kas jāievēro tā dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā.

(2) Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto funkciju izpildi, Centrālais depozitārijs noteikumos nosaka vismaz:

1) finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtību;

2) Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību;

3) kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes var atvērt finanšu instrumentu kontus Centrālajā depozitārijā;

4) norēķinu kārtību par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem;

5) dividenžu, procentu, pamatsummu un citu ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem saistītu ienākumu izmaksas kārtību;

6) kārtību, kādā Centrālā depozitārija dalībnieks emitenta statusā var noskaidrot personas, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

7) Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu ieķīlāšanas kārtību;

8) citus jautājumus, kas saistīti ar Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktos noteikumus un to grozījumus Centrālais depozitārijs iesniedz Komisijai.

(4) Ja 30 dienu laikā no noteikumu vai to grozījumu iesniegšanas dienas Centrālais depozitārijs nav saņēmis Komisijas iebildumus, tas publicē attiecīgos noteikumus vai to grozījumus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Centrālā depozitārija noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja attiecīgajos noteikumos vai grozījumos nav noteikts citādi.

(6) Noteikumus un to grozījumus pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā.

(7) Noteikumus, kuros noteikta datu apmaiņas kārtība starp Centrālo depozitāriju un tā dalībniekiem, vai to grozījumus Centrālais depozitārijs ir tiesīgs nepublicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Šādi noteikumi stājas spēkā, ja 30 dienu laikā no to iesniegšanas dienas Centrālais depozitārijs nav saņēmis Komisijas iebildumus.

95.pants. Centrālā depozitārija dalībnieki

(1) Centrālā depozitārija dalībnieks ir juridiska persona, kas noslēgusi ar Centrālo depozitāriju līgumu par finanšu instrumentu emisijas iegrāmatošanu, finanšu instrumentu kontu atvēršanu vai ar finanšu instrumentiem saistītu darījumu apkalpošanu.

(2) Par Centrālā depozitārija dalībnieku var kļūt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi tādu licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, kas dod tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura veic finanšu instrumentu turēšanu.

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku, sākot ar dienu, ar kuru tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tās reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(4) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku, sākot ar dienu, ar kuru tā likumos noteiktajā kārtībā ir tiesīga veikt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, ja tās reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja tās reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(6) Par Centrālā depozitārija dalībnieku emitenta statusā var kļūt emitents, kurš noslēdzis līgumu ar Centrālo depozitāriju par tā emitēto finanšu instrumentu iegrāmatošanu.

(7) Par Centrālā depozitārija dalībnieku speciālajā statusā var kļūt Latvijas Republika, dalībvalsts, Latvijas Republikas un dalībvalsts pašvaldības, Latvijas Banka, tirgus organizētājs.

(8) Centrālais depozitārijs nodrošina vienādas tiesības visiem vienā statusā esošajiem tā dalībniekiem.

96.pants. Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Centrālā depozitārija valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iegrāmatošanu;

2) lemj par Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par Centrālā depozitārija dalībnieku statusa apturēšanu;

3) nodrošina Centrālā depozitārija noteikumos noteikto prasību ievērošanu;

4) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā izvērtē finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un, ja nepieciešams, lemj par tās uzlabošanu.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi sasaukt nav iespējams, par Centrālā depozitārija dalībnieka darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt valdes loceklis, kuram šādu pilnvarojumu devusi padome.

(3) Centrālā depozitārija padome apstiprina:

1) šā likuma 94.pantā minētos Centrālā depozitārija noteikumus;

2) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus.

(4) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus un grozījumus tajos Centrālā depozitārija padome apstiprina tikai pēc konsultācijām ar visiem Centrālā depozitārija dalībniekiem.

(5) Centrālā depozitārija attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(1) Par Centrālā depozitārija valdes un padomes locekli var būt persona, kurai:

1) ir pietiekama kompetence tajā sfērā, par kuru minētā persona būs atbildīga;

2) ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) ir nevainojama reputācija;

4) nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par Centrālā depozitārija valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus jebkādas darbības finanšu un kapitāla tirgū veikšanai nepieciešamās licences saņemšanai.

(3) Vismaz divi no Centrālā depozitārija padomes locekļiem ir personas, kas ir Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvji.

(1) Centrālajam depozitārijam ir pienākums reizi gadā pirms kārtējās akcionāru sapulces organizēt dalībnieku sapulci, kurā tiek ievēlētas divas personas, kuras Centrālā depozitārija akcionāriem kārtējās akcionāru sapulces laikā ir pienākums iecelt Centrālā depozitārija padomē.

(2) Vienu no šā panta pirmajā daļā minētajām personām ievēl dalībnieki, kas Centrālajā depozitārijā atvēruši finanšu instrumentu kontus, otru – Centrālā depozitārija dalībnieki emitenta statusā.

(3) Katram Centrālā depozitārija dalībniekam ir tiesības nominēt vienu pārstāvi padomes locekļa amatam. Katram dalībniekam padomes locekļu amata kandidātu vēlēšanās ir viena balss. Ja Centrālā depozitārija dalībnieks vienlaikus ir gan dalībnieks emitenta statusā, gan persona, kas atvērusi Centrālajā depozitārijā finanšu instrumentu kontu, tas izvirza tikai vienu pārstāvi un tam ir viena balss.

(4) Centrālā depozitārija dalībnieki ievēl savu pārstāvi ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kāds no Centrālā depozitārija dalībnieku ievēlētajiem padomes locekļu kandidātiem pēc to apstiprināšanas padomes locekļa amatā atsakās no šī amata, tā vietu līdz nākamajām vēlēšanām ieņem nākamā persona, kas saņēmusi lielāko balsu skaitu Centrālā depozitārija dalībnieku sanāksmes laikā notikušajās vēlēšanās.

(1) Centrālais depozitārijs nosaka finanšu instrumentu uzskaites principus un kārtību, kas saistoša visiem tā dalībniekiem.

(2) Centrālajam depozitārijam ir tiesības saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības apmērs un veids tiek noteikts Centrālā depozitārija noteikumos.

(3) Centrālais depozitārijs uzrauga, lai tā dalībnieki ievērotu Centrālā depozitārija noteikumu prasības, kā arī piemēro Centrālā depozitārija noteikumos paredzētās sankcijas prasību neievērošanas gadījumā. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un Centrālā depozitārija noteikumu pārkāpumiem, kā arī par attiecībā uz šiem pārkāpumiem pieņemtajiem lēmumiem.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības atvērt finanšu instrumentu kontus ārvalstu centrālajos depozitārijos vai finanšu instrumentu norēķinus organizējošās organizācijās, kā arī atvērt pie sevis finanšu instrumentu kontus šīm organizācijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā kontu atvēršana iespējama pēc līguma noslēgšanas ar attiecīgajām organizācijām. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par šādu līgumu noslēgšanu.

100.pants. Centrālā depozitārija uzraudzība

(1) Komisijai ir tiesības pārbaudīt Centrālā depozitārija darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes Centrālajā depozitārijā. Komisijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem Centrālā depozitārija dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī veikt no tiem izrakstus, izgatavot norakstus un kopijas.

(2) Pēc Komisijas motivēta rakstiska pieprasījuma Centrālais depozitārijs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu informāciju, kas saistīta ar Centrālā depozitārija darbību.

(3) Komisijai ir tiesības sasaukt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju sēdes, noteikt to darba kārtību, kā arī piedalīties Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju sēdēs bez balsstiesībām.

(4) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 92.pantā noteikto funkciju izpildi, Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai Centrālā depozitārija statūtiem vai noteikumiem, vai kas var būtiski ietekmēt Centrālā depozitārija finansiālo stāvokli.

(5) Šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos Komisijai ir tiesības apturēt Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu darbību un pilnvarot Komisijas pārstāvjus veikt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju funkcijas līdz brīdim, kad tiek novērsti visi pārkāpumi.

101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kā arī atvērtos ieguldījumu fondus pārvaldošās sabiedrības to darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Par kredītiestādēm šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā un dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikas teritorijā, uzskata tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuru reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikas rezidentiem.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar Centrālajā depozitārijā iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī Centrālā depozitārija noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar finanšu instrumentiem, kas iekļauti regulētajā tirgū, ievēro arī attiecīgā tirgus organizētāja noteikumus.

(6) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz:

1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem;

2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām;

3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šīs personas profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz šai personai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem, un, ja šī komercsabiedrība ietilpst koncernā, arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem;

5) Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu sabiedrībām vai dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kas veic kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu tikai pēc licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā – licence) saņemšanas Komisijā.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga saņemt licenci tikai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

(3) Licenci Komisija izsniedz uz nenoteiktu laiku. Licencē norāda, kurus no ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā šā likuma 112.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu vai citu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu brokeru sabiedrība" vai tās saīsinājums "IBS"". Tikai sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" vai tās saīsinājumu "IBS".

(1) Latvijas Republikā reģistrētas bankas, ārvalstu banku filiāles, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai, pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas iesniedz komisijai šādus dokumentus:

1) finanšu instrumentu uzskaites kārtību;

2) finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus;

3) tās struktūrvienības nolikumu, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās.

(2) Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā noteikto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmušas Komisijas iebildumus.

(3) Jaundibināmas bankas un jaunatveramas ārvalstu banku filiāles, kuras vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, šā panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus iesniedz Komisijai vienlaikus ar pārējiem dokumentiem, ko tās saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem iesniedz Komisijai, lai saņemtu licenci kredītiestādes darbības uzsākšanai.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā pēc tam, kad saskaņā ar likumu tās ir tiesīgas uzsākt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(1) Komisija ir tiesīga ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentu turēšanu ja:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu iestāžu (kas nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas noteikumu izpildi) izdotajos administratīvajos aktos;

3) tiesā ir iesniegts ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas pieteikums vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu;

4) Komisija ir saņēmusi pieteikumu par ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidāciju;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju, vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(2) Komisija ir tiesīga ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) kredītiestāde nav pildījusi likumos vai citos normatīvajos aktus noteiktās prasības;

2) kredītiestāde nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu iestāžu (kas nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas noteikumu izpildi) izdotajos administratīvajos aktos;

3) Komisija ir piemērojusi kredītiestādei pastiprinātās uzraudzības kārtību;

4) Komisija ir saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā;

5) Komisija ir saņēmusi kredītiestādes likvidācijas pieteikumu;

6) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju, vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(3) Ja Komisija ierobežo ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, tai ir tiesības uzdot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei pārvest visus klientiem piederošos finanšu instrumentus uz citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas veic finanšu instrumentu turēšanu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt licenci tikai tad, ja tā nodrošina, ka:

1) tās sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma un Komisijas izdoto noteikumu prasībām;

2) tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi atbilst šā likuma prasībām;

3) tās akcionāri (dalībnieki) atbilst šā likuma prasībām;

4) valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos.

(1) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekli var būt persona, kurai:

1) ir pietiekama kompetence sfērā, par kuru minētā persona būs atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba profesionālā pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) ir nevainojama reputācija;

4) nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus jebkādas darbības finanšu un kapitāla tirgū veikšanai nepieciešamās licences saņemšanai.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) locekli var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba profesionālā pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(4) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus jebkādas darbības finanšu un kapitāla tirgū veikšanai nepieciešamās licences saņemšanai.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības daļu īpašnieki (akcionāri) var būt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir pietiekami finanšu līdzekļi, kuru ieguves tiesiskumu ir iespējams dokumentāri pierādīt;

3) kuru identitāti ir iespējams pārbaudīt.

(1) Lai saņemtu licenci, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tā vēlas sniegt.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz šādus dokumentus:

1) valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu:

a) paziņojumu,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati (vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods vai dzimšanas gads un datums),

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) bilanci par stāvokli iepriekšējā mēneša beigās, kas sagatavota saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasībām, un sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu sabiedrības revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);

3) iekšējās revīzijas sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politikas un procedūru (kuras ir būtiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai) aprakstus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu,

b) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenos principus,

c) vadības informācijas sistēmas aprakstu,

d) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, tai skaitā finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus,

e) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu,

f) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras,

g) finanšu risku pārvaldīšanas politiku;

4) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tai skaitā bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projekts, kapitāla pietiekamības aprēķina projekts, prognozēto pastāvīgo izmaksu summa gadā), tirgus izpētes aprakstus, citu informāciju, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība uzskata par nepieciešamu un kura dod papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

5) finanšu instrumentu uzskaites kārtību;

6) ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem):

a) fiziskām personām – pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati (vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods vai dzimšanas gads un datums),

b) juridiskām personām – firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība neiesniedz finanšu instrumentu uzskaites kārtību un finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus, ja tā neplāno veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(4) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu. Ja personas kods nav piešķirts, norāda dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) norādi par to, vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) norādi par to, vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) norādi par to, vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darba vietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(5) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(6) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas šā panta otrajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(7) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos pēc licences saņemšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no grozījumu pieņemšanas dienas vai dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tai zināma.

(1) Komisija izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu par licences saņemšanu un pieņem lēmumu triju mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(2) Komisija neizsniedz licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) dibinot ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekļi neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

(3) Ja Komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc visu atteikumā minēto trūkumu novēršanas.

(4) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas:

1) dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrībai;

2) tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kuras mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde;

3) tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kuru kontrolē tāda persona, kas kontrolē arī citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi kādā no dalībvalstīm.

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādīta ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) attiecīgo politiku un procedūru aprakstus;

3) grozījumus finanšu instrumentu uzskaites kārtībā;

4) grozījumus finanšu instrumentu uzskaites datu bāzu aizsardzības noteikumos;

5) kapitāla pietiekamības aprēķinu.

(3) Komisija 15 dienu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

(1) Ja tiek mainīta ieguldījumu brokeru sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegumu licences pārreģistrācijai iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Licences nozaudēšanas gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(1) Komisija anulē ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrība pati uzsākusi likvidācijas procesu;

7) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota procedūra;

8) ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegusi rakstisku iesniegumu par licences anulēšanu.

(2) Komisija īsteno šajā likumā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnībā nokārtojusi saistības pret tās klientiem.

(1) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība Latvijas Republikā ir tiesīga sniegt tikai tādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci tās izcelsmes valstī.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēkā esoša licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, pilsonību, personas kodu, ja tāds ir piešķirts, vai dzimšanas datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība,

f) izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstisku apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālēs Latvijas Republikā un netraucēs Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību vai ir pagājušas 30 dienas kopš dienas, kad Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto paziņojumu.

(3) Dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts.

(1) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī ir tiesīga sniegt tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci Komisijā.

(2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā tā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos pakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts sniegt šos pakalpojumus (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107.panta otrās daļas pirmajā punktā noteikto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem, ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(5) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstiski informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstiski informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas izskata šā panta septītajā daļā noteiktos dokumentus un par savu lēmumu rakstiski informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību.

114.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz:

1) 50000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4., 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem;

2) 125000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4., 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus;

3) 730000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5., 6.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla attiecības pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu aprēķināšanas kārtību nosaka Komisijas noteikumi.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par:

1) minimālo sākotnējo kapitālu;

2) 25 procentiem no iepriekšēja gada pastāvīgo izdevumu kopsummas.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus:

1) lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. Darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

2) riska darījumu kopsumma ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

3) riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla.

(4) Par savstarpēji saistītu klientu grupu šā likuma izpratnē uzskata divas vai vairākas personas, kuras veido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku:

1) jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas;

2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu samaksas grūtības, neskatoties uz to, ka šo personu starpā nepastāv šīs daļas 1.punktā minētās attiecības.

(5) Par personām, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskata personas, kuras ir:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas dod iespēju būtiski ietekmēt šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un kuri atbild par to;

4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.

(6) Šajā pantā noteiktās prasības, izņemot minimālā sākotnējā kapitāla prasību, nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšanai un nodošanai izpildei un kurām tādējādi nekad nevar izveidoties pat īstermiņa saistības pret ieguldītajiem.

(7) Komisijai ir tiesības papildus šajā likumā noteiktajām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, kuru veido:

1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, izņemot šādus ieguldījumus to ieguldījumu brokeru sabiedrību meitas sabiedrību pamatkapitālā, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) un ieguldījumu brokeru sabiedrības, un kuras ir pakļautas uzraudzībai uz konsolidētu finanšu pārskatu pamata;

2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, finanšu iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības.

(2) Aprēķināto pašu kapitālu var papildināt ar trešā līmeņa kapitālu ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu un saskaņā ar Komisijas noteikumos noteiktajām prasībām.

(3) Pirmā līmeņa kapitālu veido:

1) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību;

2) akciju emisijas uzcenojums;

3) rezerves kapitāls un pārējās rezerves, kas izveidotas no iepriekšējo gadu peļņas;

4) vispārējo risku rezerve, kas izveidota no iepriekšējo gadu peļņas;

5) finanšu pārskatos, par kuriem sniegts zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu sabiedrības ziņojums, norādītā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

6) samazinājums par ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošajām pašas akcijām (daļām), nemateriālajiem aktīviem, kārtējā darbības gada zaudējumiem;

7) palielinājums vai samazinājums par citiem elementiem saskaņā ar Komisijas noteikumiem.

(4) Otrā līmeņa kapitālu veido subordinētais kapitāls un noteiktā termiņā dzēšamas priekšrocību akcijas (daļas) ar dividenžu uzkrāšanu, kura kopējais apmērs nepārsniedz 50 procentus no pirmā līmeņa kapitāla, un citi elementi saskaņā ar Komisijas noteikumiem. Otrā līmeņa kapitālā var iekļaut tikai pilnīgi apmaksātas priekšrocību akcijas (daļas).

(5) Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla un noteiktā termiņā dzēšamu priekšrocību akciju (daļu) ar dividenžu uzkrāšanu vērtība pēdējos piecus gadus pirms to samaksas termiņa katru gadu jāsamazina par 20 procentiem.

(6) Trešā līmeņa kapitālu veido pakārtotās saistības – aizņēmuma, noguldījuma u.tml. līgumu radītās saistības, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota vai likvidācijas gadījumā apmierināmas pēc visu citu kreditoru prasību apmierināšanas, bet pirms akcionāru (daļu īpašnieku) prasību apmierināšanas, un kuras atbilst šādiem noteikumiem:

1) pakārtoto saistību sākotnējais termiņš nav īsāks par trim gadiem vai, ja termiņš nav noteikts, līgums paredz, ka kreditoram jāpieprasa parāda samaksa ne vēlāk kā trīs gadus pirms tā apmierināšanas;

2) līgums paredz, ka pakārtotās saistības nevar samaksāt pirms termiņa bez Komisijas piekrišanas, izņemot gadījumu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidē;

3) līgums paredz, ka samaksas termiņā netiks samaksāti ne procenti, ne pakārtoto saistību pamatsumma, ja netiek ievērota vai šo maksājumu rezultātā netiks ievērota tirgus riskiem noteiktā prasība ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālam.

(7) Trešā līmeņa kapitālā nedrīkst iekļaut šā panta piektajā daļā noteikto subordinētā kapitāla samazinājumu.

Subordinētais kapitāls ir kapitāls, kas izveidojies, ieguldījumu brokeru sabiedrībai izdarot aizņēmumu uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt rakstiskajos darījuma aktos nepārprotami noteikts, ka aizdevējs ir tiesīgs atprasīt un ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga atmaksāt aizdevumu pirms minētā termiņa vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas gadījumā un ka aizdevēja prasījums tiek apmierināts tikai pēc visu citu aizdevēju (kreditoru) prasībām, bet pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) prasību apmierināšanas.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība tai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības:

1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst šā likuma un Komisijas izdoto noteikumu prasībām, kā arī nodrošina, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos;

4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs;

5) nodrošina darījumu ar finanšu instrumentiem izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic drošības pasākumus datu apstrādē, glabāšanā un pārraidē;

7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

9) nodrošina finanšu instrumentu darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.

(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības:

1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina finanšu instrumentu darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

4) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic drošības pasākumus datu apstrādē, glabāšanā un pārraidē;

5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

6) nodrošina finanšu instrumentu darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.

(1) Finanšu instrumenti pieder ieguvējam ar brīdi, kad finanšu instrumenti ir iegrāmatoti to ieguvēja finanšu instrumentu kontā.

(2) Pierādījums tam, ka finanšu instrumenti pieder personai, ir iegrāmatojums tās finanšu instrumentu kontā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai Centrālais depozitārijs var atvērt tādu finanšu instrumentu kontu, kurā uzskaita personu turējumā esošos finanšu instrumentus (nominālais konts).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par finanšu instrumentu darījumu nekavējošu reģistrāciju un šo darījumu rezultātā iegūto finanšu instrumentu nekavējošu iegrāmatošanu klientu finanšu instrumentu kontos.

(5) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde likumā noteiktā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

(6) Finanšu instrumentus, par kuriem ieguldītājs iesniedzis ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atsavināšanas uzdevumu, pamatojoties uz kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzsākusi darījuma izpildi, nedrīkst izmantot atsavinātāja kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(7) Juridiskām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Fiziskām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai arestēt, pamatojoties uz prokurora sankciju.

(9) Piedziņu uz juridiskām personām piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sab iedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst vērst tikai, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma – nodokļu likumos paredzētajos gadījumos –, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma – arī citos likumos paredzētajos gadījumos.

(10) Piedziņu uz fizisko personu finanšu instrumentiem drīkst vērst, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(1) Pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstisku līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(2) Līgumu drīkst slēgt elektroniski tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms tam ar klientu ir noslēgts rakstisks līgums, kurš paredz ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei tiesības savstarpējos līgumus ar klientu slēgt elektroniski un kurā ir paredzēta klienta identifikācijas procedūra.

(3) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir pilnībā atklāt klientam informāciju, kura attiecas uz konkrēto pakalpojumu un ar to saistītiem finanšu riskiem.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam turpina atklāt pastāvīgi bez klienta īpaša pieprasījuma visā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā, ja attiecīgā informācija mainās vai papildinās.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde no klienta, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai un atbilstoši attiecīgā pakalpojuma raksturam un apjomam, pieprasa ziņas par klienta:

1) pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem;

2) mērķiem, kurus tas vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem;

3) finansiālo stāvokli.

(6) Pieprasot šā panta piektajā daļā noteiktās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vienlaikus informē klientu par to, ka viņam ir tiesības atteikties sniegt pieprasītās ziņas.

(7) Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta piektajā daļā noteiktās ziņas vai nesniedz informāciju par izmaiņām šajā informācijā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā.

(8) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par tādu sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību ārpustiesas ceļā, kuri izriet no šā līguma.

(9) Šā panta piekto un astoto daļu nepiemēro attiecībā uz profesionāliem ieguldītājiem.

121.pants. Interešu konflikts

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina tādu iekšējo struktūru, kas maksimāli samazina interešu konflikta rašanās iespēju starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu, kā arī starp tās klientiem.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde strukturāli nodala šādu pienākumu veikšanu:

1) lēmumu pieņemšana par ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšanu, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

2) klientu rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un izpilde vai nodošana izpildei;

3) klientiem piederošo finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

4) finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošana;

5) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai ar to saistītu pakalpojumu sniegšana.

(3) Visos gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīkojuma izpilde, kas attiecas uz vienu un to pašu finanšu instrumentu vienā un tajā pašā darījuma veidā (pirkšana vai pārdošana), vēl nav uzsākta, klienta rīkojumu vienmēr izpilda pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīkojuma.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta, kas var rasties sakarā ar klienta rīkojuma izpildi, bet, ja interešu konflikts ir neizbēgams, klienta rīkojumu izpilda, pienācīgi ievērojot klienta intereses, vai arī atsakās no klienta rīkojuma izpildes.

(5) Par interešu konfliktu šā panta izpratnē uzskata situāciju, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pilnvaroti pārstāvji vienlaikus pieņem lēmumus, kas saistīti ar ieguldījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai pašas personas vārdā vai interesēs un kuru rezultātā varētu nelabvēlīgi tikt skartas klientu intereses attiecībā uz šā paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs.

(2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka lēmumu pieņemšanu par klientu finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu un ieguldījumu konsultāciju sniegšanu klientiem ir tiesīgas veikt tikai tādas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir pilnvarojusi veikt šādas darbības.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto uzdevumu veikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga pilnvarot tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša izglītība un pieredze un kuras ir kompetentas ieguldījumu pakalpojumu jomā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina savstarpēji vienveidīgas informācijas sniegšanu visiem klientiem.

(6) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šajā pantā noteiktās prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā.

(7) Klienta uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus) saskaņā ar klienta rīkojumu par uzdevuma izpildes laiku vai cenu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts bez klienta piekrišanas veikt darījumus ar klientam piederošajiem vai klienta turējumā esošajiem finanšu instrumentiem.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus, kas izmantojami tikai klienta darījumu ar finanšu instrumentiem nodrošināšanai saskaņā ar rakstisku klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības līgumu.

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstī reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ja šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības turēt klientu naudas līdzekļus tās reģistrācijas valstī, un informē attiecīgo kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ka kontā esošie naudas līdzekļi pieder tās klientiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti.

(4) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

124.pants. Finanšu instrumentu konti un to izraksti

(1) Pirms finanšu instrumentu konta atvēršanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde identificē personu, kas vēlas atvērt kontu, kā arī noskaidro, vai kontā iegrāmatojamie finanšu instrumenti piederēs šai personai vai tie būs personas turējumā esoši finanšu instrumenti. Kontu, kurā iegrāmatotie finanšu instrumenti ir personas turējumā esoši finanšu instrumenti, identificē kā nominālo kontu.

(2) Aizliegts atvērt finanšu instrumentu kontus bez klienta identifikācijas. Šī prasība attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrību atvērtajiem klientu naudas kontiem, kas atvērti klientu darījumu ar finanšu instrumentiem nodrošināšanai.

(3) Nominālā konta atvēršanas gadījumā konta identifikācijā atspoguļo informāciju par to, ka tas ir nominālais konts un tajā esošie finanšu instrumenti nepieder personai, kas atver kontu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga atvērt nominālo kontu tikai tad, ja persona, kurai tiek atvērts nominālais konts, darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktās prasības attiecībā uz klientu identifikāciju nav mazāk stingras par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par:

1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem;

4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem.

(6) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošos datus, klientu identificējošos datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošos datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra darījuma ar finanšu instrumentiem rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kopējo kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu skaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgus datus, kas sniedz šā panta piektajā daļā minētajai informācijai par finanšu instrumentu kontu līdzvērtīgu informāciju.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu ar finanšu instrumentiem noslēpumu.

(2) Kredītiestāde garantē klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu ar finanšu instrumentiem noslēpumu atbilstoši Kredītiestāžu likumā un šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā noteiktajām prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība garantē klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu ar finanšu instrumentiem noslēpumu atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Ziņas par fizisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(5) Ziņas par juridisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes institūciju pieprasījuma.

(6) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar rakstisku līgumu sniedz trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar ieguldījumu brokeru sabiedrību noslēgtajā līgumā.

(7) Ziņas par fizisko un juridisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tādu finanšu instrumentu sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā klienta nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei – par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts iepirkumus;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai attiecīgajos nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

4) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam – likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" paredzētajos gadījumos un kārtībā;

5) valsts drošības iestādēm – pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu to personu saistību ar terorismu, kurām pieder finanšu instrumenti.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstisku pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši attiecīgā likuma prasībām.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt savai mātes komercsabiedrībai, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar šo likumu, Komisijas noteikumiem vai Komisijas un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības sniegt Centrālajam depozitārijam ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem, kuras tam nepieciešamas šajā likumā noteikto funkciju pildīšanai.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz Komisijai ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tas Komisijai nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai.

126.pants. Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu

(1) Pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu kontiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 125.panta sestajā daļā minētajai personai, kā Centrālā depozitārija vai tirgus organizētāja padomes, valdes loceklim vai darbiniekam.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, soda arī tad, ja pārkāpumi izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijā, valsts institūcijā vai kā zvērinātu revidentu pārstāvji.

127.pants. Regulāri sniedzamā informācija

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajos termiņos pārskatus par finanšu instrumentu apgrozījumu, pārskatus par tām piederošajiem un to turējumā esošajiem finanšu instrumentiem un citus pārskatus saskaņā ar Komisijas noteikumiem.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai kapitāla pietiekamības aprēķinu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām.

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrības un ar to saistītajām sabiedrībām konsolidētos finanšu pārskatus, kuru iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Komisijas noteikumi.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(1) Ārvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī (turpmāk šajā nodaļā – ārvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru un Centrālā depozitārija dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī un nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli (turpmāk šajā nodaļā – dalībvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru un Centrālā depozitārija dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.

(3) Ārvalsts sabiedrības vai dalībvalsts sabiedrības reģistrācija Komisijā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā nedod tiesības attiecīgajai sabiedrībai sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā.

(1) Komisija reģistrē ārvalstu sabiedrību tikai pēc tam, kad ar tās reģistrācijas valsts uzraudzības institūciju noslēgts līgums par informācijas apmaiņu, kas Komisijai nepieciešama ārvalsts sabiedrības uzraudzības veikšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma noslēgšana nav nepieciešama, ja attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai ir pienākums sniegt Komisijai informāciju Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas dalībvalstu noslēgtā līguma ietvaros.

(3) Ārvalsts vai dalībvalsts sabiedrība iesniedz reģistrācijai Komisijā šādus dokumentus:

1) iesniegumu, kurā norāda:

a) sabiedrības firmu,

b) sabiedrības adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) reģistrācijas apliecības kopiju;

3) sabiedrības reģistrācijas valstī izsniegtas licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai kopiju vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas apliecinātu sarakstu par ieguldījumu pakalpojumiem, kurus šī sabiedrība ir tiesīga sniegt;

4) to personu sarakstu, kuras var pārstāvēt ārvalstu sabiedrību attiecībās ar Komisiju, tirgus organizētāju un Centrālo depozitāriju, un šo personu parakstu paraugus, kurus apliecinājusi attiecīgā ārvalsts vai dalībvalsts sabiedrība.

(4) Lēmumu par ārvalsts vai dalībvalsts sabiedrības reģistrāciju Komisija pieņem 30 dienu laikā pēc visu šajā pantā noteikto normatīvo aktu prasībām atbilstoši noformēto dokumentu saņemšanas.

(5) Komisija nereģistrē ārvalsts sabiedrību, ja:

1) tā nevar dokumentāri pierādīt, ka izpilda un ievēro šajā likumā un Komisijas noteikumos noteiktās kapitāla pietiekamības prasības vai tām ekvivalentas prasības;

2) Komisijas rīcībā ir dokumentāri pamatota informācija, ka ārvalsts sabiedrība piedalās noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijā vai ārvalsts sabiedrības reģistrācijas valsts normatīvo aktu prasības noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ir mazāk stingras par Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.

(6) Reģistrējot ārvalsts vai dalībvalsts sabiedrību, Komisija iekļauj to speciālā reģistrā. Par ārvalsts vai dalībvalsts sabiedrības iekļaušanu reģistrā Komisija informē tirgus organizētāju un Centrālo depozitāriju.

(7) Ārvalstu un dalībvalstu sabiedrību reģistru Komisija ievieto savā mājas lapā internetā, un tam ir publiska ticamība.

(1) Ja šā likuma 129.panta trešajā daļā noteiktajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi vai mainījusies tajos norādītā informācija, ārvalsts vai dalībvalsts sabiedrība 15 dienu laikā par to rakstiski informē Komisiju.

(2) Ja ārvalsts vai dalībvalsts sabiedrībai tās reģistrācijas valstī ir aizliegts sniegt ieguldījumu pakalpojumus, tā nekavējoties par to informē Komisiju.

Komisija izslēdz ārvalsts vai dalībvalsts sabiedrību no reģistra, ja:

1) sabiedrība nav pildījusi normatīvo aktu prasības, tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija noteikumu prasības vai Komisijas likumiskās prasības;

2) Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsti Komisijas konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi;

3) sabiedrībai tās reģistrācijas valstī ir aizliegts sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) saņemts sabiedrības iesniegums ar lūgumu izslēgt to no reģistra.

(1) Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija, Komisijas licencēts tirgus organizētājs un Centrālais depozitārijs.

(2) Komisija uzrauga arī tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija veiktā uzraudzības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

133.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība

(1) Komisijai ir tiesības pārbaudīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

(2) Komisijas pilnvaroti pārstāvji ne retāk kā reizi divos gados pārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību.

(3) Komisijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem ieguldījumu brokeru sabiedrības dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, veikt no tiem izrakstus, izgatavot norakstus un kopijas, kā arī saņemt no ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem un citām atbildīgajām personām pārbaudes veikšanai nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju.

(4) Pēc Komisijas motivēta rakstiska pieprasījuma ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību saistīto informāciju.

(5) Par pārbaudes rezultātiem Komisija ieguldījumu brokeru sabiedrībai iesniedz rakstisku ziņojumu, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmākajā darbībā.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nepiekrīt Komisijas pārbaudes atzinumam, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Komisijas padomei. Komisijas padome ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu pārbaudes atzinumā, vai arī noraidīt sūdzību.

(7) Komisijai ir tiesības neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti, vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(8) Komisijai ir tiesības atcelt ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumus par valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībai izbeigt šādas darbības.

(2) Ja dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas Latvijas Republikā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz tai novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas Republikas likumiem. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(5) Šā panta noteikumi neierobežo dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības izplatīt Latvijas Republikā informāciju un reklamēt tās sniegtos pakalpojumus, ja šāda informācija un reklāma nav pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem.

(6) Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pēc savas iniciatīvas un pēc izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma. Izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas ir tiesīgas veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pati vai pilnvarot citas personas veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju.

(7) Komisija aizliedz dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli, turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tā saņēmusi izc elsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kura šīs dalībvalsts teritorijā sniedz ieguldījumu pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija ir tiesīga pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc Komisijas lūguma veikt iekšējo pārbaudi Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kas darbojas tās teritorijā.

(3) Par licences anulēšanu tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru filiāles darbojas dalībvalstīs vai kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstīs, neatverot filiāli, Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas.

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestāžu (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai finanšu iestādēs (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šā likuma 115.pantā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 115.pantā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Konsolidācijas grupā neietilpst tās finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības.

(3) Ja Komisija to pieprasa, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras uzraudzību saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem Komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties arī uz nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, nodrošina, lai visās sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai. Lai novērtētu uzraudzības veikšanai iesniegtās informācijas patiesumu, Komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes sabiedrībās, kuru finanšu pārskati tiek konsolidēti.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir citā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vienīgā meitas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, veic Komisija. Ja finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības ir Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, Komisija ir atbildīga par uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, tad, ja attiecīgā finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikā. Ja Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tādas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura nav reģistrēta Latvijas Republikā un kurai ir citās dalībvalstīs reģistrētas meitas ieguldījumu brokeru sabiedrības, Komisija vienojas ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un citas tās meitas sabiedrības, par to, kura no uzraudzības iestādēm veiks uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Ja vienošanās nav panākta, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, Komisija veic tad, ja Latvijas Republikā reģistrēta meitas ieguldījumu sabiedrība ar lielāko bilances kopsummu. Ja vairākām meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām bilances kopsumma ir vienāda, Komisija veic uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja Latvijas Republikā reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci ātrāk par citām meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Komisijai ir tiesības pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no jauktās pārvaldītājsabiedrības un citām tās meitas sabiedrībām, un šīm sabiedrībām ir pienākums sniegt Komisijai informāciju un pieprasītos dokumentus. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes jauktajā pārvaldītājsabiedrībā un tās meitas sabiedrībās, lai novērtētu saņemtās informācijas patiesumu.

(7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) finanšu pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, konsolidācijas vajadzībām tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes.

(8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās finanšu iestādēs (izņemot apdrošināšanas sabiedrības), kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas.

(9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai citā finanšu iestādē (izņemot apdrošināšanas sabiedrības), kas nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šo līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla metodi.

(10) Ja Komisija to pieprasa, finanšu pārskatu konsolidāciju veic pēc Komisijas norādītās konsolidācijas metodes šādos gadījumos:

1) ja divu vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu darbību nosaka viena un tā pati persona vai personas un tas nenotiek saskaņā ar līguma vai statūtu noteikumiem;

2) ja divu vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu pārvaldes institūcijās (izņemot akcionāru vai dalībnieku sapulci) vai izpildinstitūcijās iecelto personu vairākums ir vienas un tās pašas personas.

(11) Komisija ir tiesīga Komisijas noteiktajos gadījumos un kārtībā atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(12) Komisija sastāda to finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kuras tiek iekļautas konsolidācijas grupā, un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Savienības Komisijai.

(13) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru Komisija saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, veicot uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu par iekšējās pārbaudes veikšanu attiecīgajā sabiedrībā.

(14) Komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījumu, lai pārbaudītu informācijas patiesumu, ko attiecīgā dalībvalsts uzraudzības iestāde saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par to ieguldījumu brokeru sabiedrību valdes un padomes (ja tāda ir) locekļiem un īpašniekiem, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu no dalībvalstu licencētām vai licencējamām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(1) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts uzraudzības institūcija sniedz Komisijai informāciju, kas Komisijai nepieciešama, lai veiktu šā likuma D sadaļas VI nodaļā noteiktos iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības pienākumus.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu savus iekšējās informācijas izmantošanas aizlieguma un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības pienākumus.

(3) Ja Komisijas rīcībā nav informācijas, ko pieprasa dalībvalstu uzraudzības institūcijas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tā veic savā kompetencē esošas darbības, lai iegūtu pieprasīto informāciju.

(4) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasīto informāciju Komisijai nav iespējams iegūt, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, norādot iemeslus, kuru dēļ tai nav iespējams sniegt pieprasīto informāciju.

(5) Komisijai ir tiesības nesniegt dalībvalsts uzraudzības institūcijai tās pieprasīto informāciju, ja:

1) šīs informācijas sniegšana nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(6) Ja Komisija nesniedz informāciju dalībvalsts uzraudzības institūcijai, pamatojoties uz kādu no šā panta piektās daļas apakšpunktiem, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, sniedzot tai publiski pieejamu informāciju par tiesvedības procesu vai tiesas spriedumu, ja tas jau pieņemts.

(7) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts uzraudzības institūcija veic pārbaudi par iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulāciju aizlieguma neievērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Komisijai ir arī tiesības pieprasīt, lai šajā pārbaudē piedalās Komisijas pilnvarotas personas.

(8) Komisijai pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas motivēta pieprasījuma ir pienākums veikt pārbaudi par iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulāciju aizlieguma neievērošanu Latvijas Republikas teritorijā.

(9) Komisijai ir tiesības atteikt dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī Komisijai ir tiesības atteikt dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, ja:

1) šāda pārbaude vai dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvaroto pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(10) Ja Komisija atsaka dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā vai ja Komisija atsaka dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, pamatojoties uz kādu no šā panta devītās daļas apakšpunktiem, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, sniedzot tai publiski pieejamu informāciju par tiesvedības procesu vai tiesas spriedumu, ja tas jau pieņemts.

(11) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcija mēneša laikā nav atbildējusi uz šā panta pirmajā daļā noteikto Komisijas pieprasījumu par informācijas sniegšanu vai šā panta septītajā daļā noteikto Komisijas pieprasījumu par pārbaudes veikšanu vai Komisijas pilnvaroto personu piedalīšanos pārbaudē, kā arī ja Komisija saņēmusi no dalībvalsts uzraudzības institūcijas atteikumu, kurā nav norādīti atteikuma iemesli, Komisijai ir tiesības par to informēt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komisiju.

Komisija ir tiesīga slēgt līgumus par informācijas apmaiņu uzraudzības funkciju izpildei ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, kā arī pievienoties Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas līgumam par informācijas apmaiņu.

(1) Informācija, ko Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju izpildei, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā noteiktā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju pildīšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstisku piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot, pildot savas funkcijas:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības ir sniegušas licences saņemšanai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) lai pārliecinātos par kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atbilstību likuma prasībām;

3) lai piemērotu likumos noteikto atbildību par šā likuma pārkāpumiem;

4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(4) Šā panta noteikumi neierobežo Komisijas tiesības sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) institūcijām, kuras dalībvalstīs vai ārvalstīs ir atbildīgas par kredītiestāžu, apdrošinātāju, citu finanšu institūciju un finanšu tirgus uzraudzību;

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā, dalībvalstīs vai ārvalstīs ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību bankrota un likvidācijas procedūru;

3) personām, kas Latvijas Republikā, dalībvalstīs vai ārvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās finanšu institūcijās, pildot finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas;

4) iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija tām nepieciešama savu funkciju veikšanai.

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai un dalībvalstu centrālajām bankām, un citām institūcijām, kas atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un institūcijām, kas dalībvalstīs nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja Komisija uzskata, ka šāda informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo institūciju atbilstošu rīcību, ja norēķinu dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

(1) Komisija informē Eiropas Savienības Komisiju par:

1) licences izsniegšanu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) par gadījumiem, kad būtiskas līdzdalības iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Savienības Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Savienības Komisiju par vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai uzsākot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku likums "Par vērtspapīriem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 14., 23.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 6., 13.nr.; 2001, 12., 23.nr.).

2. Persona, kas tieši vai netieši ieguvusi līdzdalību akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz 10 procentus no balsstiesīgo akciju skaita, iesniedz paziņojumu akcionāru sapulcei, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu. Paziņojumā norāda visu šā likuma 61.panta sestajā daļā noteikto informāciju.

3. Mēneša laikā pēc akcionāru sapulces, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu, akciju sabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to personu sarakstu, kuras tieši vai netieši ieguvušas līdzdalību šajā akciju sabiedrībā. Publikācijā norāda, cik procentu no balsstiesīgo akciju skaita persona ieguvusi, kā arī personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru.

4. Tās akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, ne vēlāk kā akcionāru sapulcē, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu, izskata jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu neiekļaut akcijas regulētajā tirgū, tie akcionāri, kuri ir balsojuši pret iekļaušanu, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

5. Akcionāri, kuriem šā likuma spēkā stāšanās dienā ir būtiska līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, par to 10 dienu laikā informē Komisiju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. Mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" spēkā esošos noteikumus, kas saistoši Centrālā depozitārija dalībniekiem un nodrošina šajā likumā noteikto Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

7. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras saņēmušas Komisijas licenci starpniekdarbības veikšanai, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pārreģistrē licenci Komisijā, pārreģistrācijas iesniegumā norādot, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tās vēlas veikt.

8. Komisija sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izstrādā un apstiprina visu šā likumā noteikto iesniegumu un paziņojumu paraugus un ievieto tos savā mājas lapā internetā.

9. Šā likuma 22.pants, 25.panta trešā un ceturtā daļa, 28.panta piektā daļa, 36.panta trešā un ceturtā daļa, 37.panta septītās daļas otrais teikums, 48.panta trešā daļa, 49.pants, 50.panta otrā un sestā daļa, 84.panta trešā daļa, 95.panta trešā un ceturtā daļa, 102.panta ceturtā daļa, 103.panta ceturtā daļa, 112., 113., 134., 135.pants, 136.panta piektā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa un 141.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 89/298/EEC, 93/6/EEC, 93/22/EEC, 95/26/EC, 2000/64/EC, 2001/34/EC un 2003/6/EC.