Teksts

Likumprojekts

Grozījumi Muitas likumā

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2003, 99.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 12.panta piekto daļu.

2. Aizstāt 12.panta sestajā daļā vārdu "pieņemšanas" ar vārdu "paziņošanas".

3. Izteikt 43.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atverama muitas noliktava, izsniedzama un anulējama muitas noliktavas izmantošanas atļauja, kā arī nosaka gadījumus, kad šā panta pirmajā daļā minētajām precēm var piemērot muitas procedūru – ievešana muitas noliktavā –, neuzglabājot šīs preces muitas noliktavā."

4. Izteikt 44.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Publiskā muitas noliktava ir noliktava, kuru preču uzglabāšanai var izmantot jebkura persona. Publiskās muitas noliktavas iedala šādi:

1) A tipa muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs muitas noliktavas turētājs (turpmāk – noliktavas turētājs);

2) B tipa muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs preču valdītājs, kas preces novieto uzglabāšanai minētajā noliktavā;

3) F tipa muitas noliktava, kuras turētājs un tajā uzglabājamo preču valdītājs ir Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests var atļaut uzglabāt F tipa noliktavā preces, kuru valdītājs nav Valsts ieņēmumu dienests.

(3) Privātā muitas noliktava ir noliktava, kur preces uzglabā noliktavas turētājs. Privātās muitas noliktavas iedala šādi:

1) C tipa muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošo preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties. Noliktavas turētājs var nebūt noliktavā novietoto preču īpašnieks;

2) D tipa muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošo preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties un kurā muitas maksājumus pēc preču valdītāja izvēles aprēķina preču ievešanas dienā vai dienā, kad preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam;

3) E tipa muitas noliktava vai Valsts ieņēmumu dienesta atzīta vieta, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošo preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties. E tipa noliktavas atļaujā var paredzēt, ka tai piemērojama D tipa muitas noliktavai noteiktā kārtība, kā arī to, ka preces novietotas dažādās vietās."

5. Aizstāt 138.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "lūgums anulēt deklarāciju netiek pieņemts, kamēr preces nav pārbaudītas" ar vārdiem "deklarāciju anulē tikai pēc preču pārbaudes".

6. Aizstāt 149.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdu "pieņemšanas" ar vārdu "paziņošanas".

Pārejas noteikums

Šā likuma 1., 2. un 6.pants stājas spēkā 2004.gada 1.februārī.

Tieslietu ministrs

A.Aksenoks

Likumprojekta

“Grozījumi Muitas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt. Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2004.gada 1.februārī. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā. Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi. Grozījumi likuma 12.,138., un 149.,pantā sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42.§) 3.punktam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 90 likumprojekti un no tiem izstrādāti 36 likumprojekti, kuri atrodas dažādās virzības stadijās (daļa Saeimā, daļa, Ministru kabineta, daļa saskaņošanas procesā). Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta ir un tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu. Savukārt Finanšu ministrija saskaņā ar Valsts sekretāru 2003.gada 9.janvāra sanāksmes protokollēmuma (prot.Nr.2., 47.§) 3.punktu ir izstrādājusi grozījumus Muitas likuma 43. un 44.pantā. Šādi grozījumi nepieciešami, jo Muitas likums neparedz publisko muitas noliktavu un privāto muitas noliktavu tipu iedalījumu, kā arī neparedz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā atverama muitas noliktava un izsniedzama un anulējama muitas noliktavas izmantošanas atļauja. Ņemot vērā to, ka Tieslietu un Finanšu ministrija izstrādājusi divus atsevišķus likumprojektus, bet tie paredz izstrādāt grozījumus vienā un tajā pašā likumā, tie ir apvienoti vienā likumprojektā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Muitas likuma 12.pantā, izslēdzot panta piekto daļu, nodrošina: 1. Tiesiskās paļāvības principa ievērošanu administratīvajā procesā. Iestādei pēc indivīda lūguma ir pienākums, nevis tiesības izlabot administratīvajā aktā konstatētās kļūdas. 2. Administratīvā procesa likuma noteikumiem atbilstošu administratīvā akta atcelšanas kārtību. Savukārt grozījumi 12.panta sestajā daļā un 149.panta trešajā un ceturtajā daļā precizē muitas amatpersonas lēmuma spēkā stāšanās kārtību. Likumprojekts paredz, ka muitas amatpersonas lēmums stājas spēkā no paziņošanas brīža, nevis no izdošanas brīža. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu jebkuram iesniegumam jābūt pieņemtam, tādēļ tiek izdarīts grozījums arī likuma 138.panta pirmajā daļā, nosakot, ka deklarāciju anulē tikai pēc preču pārbaudes. Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Muitas likuma 43.pantā, paredz izteikt to jaunā redakcijā precizējot deleģējumu (Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atverama muitas noliktava un izsniedzama un anulējama muitas noliktavas izmantošanas atļauja). Savukārt Muitas likuma 44.pants tiek papildināts ar normām, kas paredz publisko un privāto muitas noliktavu tipu iedalījumu.
3. Cita informācija	Grozījumi Muitas likuma 12., 138. un 149.pantā stājas spēkā 2004.gada 1.februāri, vienlaicīgi ar Administratīvā procesa likuma paredzēto spēkā stāšanās laiku.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Līdz ar grozījumu izdarīšanu Muitas likumā, tiks precizēta muitas amatpersonas lēmuma spēkā stāšanās kārtība, nostiprināts muitas amatpersonas pienākums pēc personas lūguma izlabot administratīvajā aktā konstatētās kļūdas un pienākums pieņemt deklarētāja lūgumu par deklarācijas anulēšanu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	-	-	-	-	-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Grozījumi likuma 12., 138. un 149.pantā ir sagatavoti, pamatojoties uz ekspertes Jautrītes Briedes veikto pētījumu (sk. Anotācijas I daļas 1.punktu).
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav veiktas
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma (43., 44.pants) administrēšanu veiks Valsts ieņēmuma dienesta Galvenā muitas pārvalde. Likumprojekts neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu vai esošo institūciju funkciju paplašināšanu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes. Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis, kā arī būs pieejams Ministru kabineta un Saeimas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

Tieslietu ministra vietā

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Valsts sekretārs un juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

G.Kūtris	I.Brazauska	I.Gratkovska

06.06.2003 16:35

1179

I.Gratkovska

7036768, indra.gratkovska@tm.gov.lv