Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"

Izdarīt likumā "Par dabas resursu nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Aizstāt visā likumā un 1.pielikumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

3. 3.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu un vides izglītību un saziņu";

aizstāt otrajā daļā vārdus "valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā" ar vārdiem "valsts pamatbudžetā";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts budžeta programmas "Latvijas vides aizsardzības fonds" finansējumu nosaka ne mazāku kā iepriekšējā budžeta gadā. Valsts budžeta programmas "Latvijas vides aizsardzības fonds" līdzekļus pārvalda Latvijas vides aizsardzības fonds, kas ir Vides ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Ministru kabinets apstiprina fonda nolikumu."

4. 4.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem "vai pārstrādei";

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "atļaujas" ar vārdiem "atļaujas vai licences, vai pieteikuma iesniegšanas C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai".

5. Papildināt 5.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) transportlīdzekļus, kas minēti šā likuma 10.pielikumā."

6. 7.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "atļauja" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atļauja vai licence" (attiecīgā locījumā);

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdu "atļaujas" ar vārdiem "atļaujas vai licences";

izslēgt ceturto daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdu "atļauja" ar vārdiem "atļauja vai licence";

izslēgt sesto un septīto daļu.

7. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā noteiktajiem limitiem, vai – C kategorijas piesārņojošai darbībai – atbilstoši piesārņotāja deklarētajam piesārņojuma apjomam. Piesārņojuma apjoma deklarācijas veidlapas paraugu nosaka Ministru kabinets."

8. 9.pantā:

izteikt ceturtās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav kravas sertifikāta vai iepakojumu apliecinoša piegādātāja apstiprināta dokumenta, kā arī nav nekādu citu dokumentu, kuros būtu norādīts preču bruto svars, nodokli ievestām precēm vai produktiem aprēķina viena procenta apmērā no preces vai produkta muitas vērtības.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Nodokli par transportlīdzekļiem aprēķina atbilstoši šā likuma 10.pielikumā noteiktajām likmēm."

9. 10.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dabas resursu lietošanas, limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču un produktu, preču un produktu iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu uzskaites kārtību, kā arī nodokļa aprēķinu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nodokļa maksātājs:

1) aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un samaksā:

a) par dabas resursu ieguvi, vides piesārņošanu, videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos – Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam,

b) par C kategorijas piesārņojošo darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu – Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim,

c) par videi kaitīgu preču vai produktu, preču, preču vai produktu iepakojumā, radioaktīvo vielu izlaišanu brīvam apgrozījumam un par videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā ievešanu pārstrādei – saskaņā ar Muitas likumā noteikto muitas maksājumu maksāšanas kārtību;

2) iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā:

a) par aprēķināto nodokli par dabas resursu ieguvi, vides piesārņošanu, videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos – par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam,

b) par aprēķināto nodokli par C kategorijas piesārņojošo darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu – par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim,

c) par aprēķināto nodokli par videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā, radioaktīvo vielu izlaišanu brīvam apgrozījumam, videi kaitīgu preču vai produktu, preču vai produktu iepakojumā ievešanu pārstrādei – par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Šā panta trešajā daļā minēto maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Piemērojot muitas procedūras – ievešana uz laiku, ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, tranzīts –, par preču vai produktu iepakojumu aprēķina dabas resursu nodokli.";

aizstāt astotajā daļā vārdus "preces vai produkti" ar vārdiem "preces, produkti vai iepakojums";

svītrot devīto daļu.

10. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi un lietošanu vai vides piesārņošanu, izņemot bīstamo atkritumu sadedzināšanu, limitos noteiktajos apjomos un dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma, kā arī par virslimita piesārņojumu ieskaita:

1) 40 procentus – valsts pamatbudžetā;

2) 60 procentus – to pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nodokļa maksājumus par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) ieskaita:

1) 70 procentus – valsts pamatbudžetā;

2) 30 procentus – tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu, preču un produktu iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju vai ievešanu (importu) un transportlīdzekļiem ieskaita valsts pamatbudžetā.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts pamatbudžetā."

11. Aizstāt 16.1 pantā vārdus "vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra" ar vārdiem "vides ministra".

12. Papildināt 17.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Nodokļa maksājumi par transportlīdzekļiem atmaksājami nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas uzņēmumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā proporcionāli izsniegtajiem transportlīdzekļu likvidācijas sertifikātiem, kā arī mērķprogrammu realizācijai atbilstoši Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam."

13. Papildināt likumu ar 17.3 pantu šādā redakcijā:

"17.3 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par transportlīdzekļiem, kurus reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā

No nodokļa par transportlīdzekļiem atbrīvo transportlīdzekļu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus, kas izveidojuši un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas un noslēguši ar Vides ministriju līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus atbrīvo no nodokļa, un pārskatu sniegšanas kārtību."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Līdz jaunu Ministra kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.aprīlim, spēkā ir Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.244 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

15. Izteikt 4.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par dabas resursu nodokli"

4.pielikums

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu

Nr. p.k.	Emisiju klasifikācija	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no sadedzināšanas iekārtām, izņemot iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto reģeneratīvos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurināmo (kūdru)	tonna	0,30
2.	Cietās daļiņas (putekļi, kas nesatur smagos metālus)	tonna	4,00
3.	Oglekļa monoksīds (CO), izņemot emisiju no katlumājām	tonna	5,50
4.	Amonjaks (NH3) un pārējie neorganiskie savienojumi	tonna	13,00
5.	Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2), gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)	tonna	60,00
6.	Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju	tonna	800,00	"

16. Izslēgt 7.pielikuma 3.punkta 1.apakšpunktā vārdus "vai atkārtotu izmantošanu".

17. Papildināt likumu ar 10.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par dabas resursu nodokli"

10.pielikums

Nodokļa likme par transportlīdzeļiem

Nr.

p.k.

Transportlīdzekļa veids

Mērvienība

Likme (Ls)

Transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa

gab.

18. Svītrot pārejas noteikumu 2.punktu.

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"6. Grozījumi likuma 3.panta otrajā un trešajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

7. Grozījumi likuma 11.panta pirmajā, trešajā, piektajā un sestajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

8. Grozījumi likuma 4.pielikumā stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā."

Pārejas noteikums

Šā likuma 18.pants stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

Vides ministrs R.Vējonis

Anotācija

par likumprojektu

“Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1) Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdē nolemts, ka likumā “Par dabas resursu nodokli” nepieciešams izdarīt grozījumus, lai saskaņotu likumu ar Administratīvā procesa likuma prasībām.

2) Šobrīd likumā nav noteikts termiņš, kad nodokļa maksātājam Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ir jāiesniedz pārskats par dabas resursu nodokļa aprēķiniem, kas sarežģī nodokļa administrēšanu. Šajā sakarā VID Galvenā nodokļu pārvalde ir griezusies Vides ministrijā ar ierosinājumu izdarīt atbilstošu grozījumu likumā.

3) Piesārņojošās vielas gaisā izmaina vides apstākļus, ietekmē dzīvības norises, izraisa dažādas saslimšanas, kā arī nodara kaitējumu ēkām un pieminekļiem. Šobrīd spēkā esošās nodokļa likmes par emisijām gaisā nav pietiekoši stimulējošas, lai uzņēmumi būtu ieinteresēti veikt atbilstošos pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai, ko prasa Eiropas savienības direktīvas, kā arī pāriet uz reģeneratīvo un vietējo energoresursu izmantošanu. Lielāko daļu (73 %) stacionāro avotu izmešu rada katlu mājas. Lielu daļu cilvēka veselībai bīstamā gaisa piesārņojuma dod tieši mazās (decentralizētās) katlumājas, kuras bieži atrodas tuvu dzīvojamām mājām un sabiedriskām būvēm un kurās izmanto cieto kurināmo kās akmeņogles. Minētās katlumājas nenodrošina izmešu nepieciešamo attīrīšanu no putekļiem un gāzēm, kas rada paaugstinātu sēra dioksīda un cieto putekļu daļiņu koncentrēšanos gaisā. Un, lai gan kopējie emisiju apjomi valstī pēdējos gados nepieaug, atsevišķos reģionos tie 2000./2001.gadā pārsnieguši maksimāli pieļaujamās piesārņojošo vielu koncentrācijas. Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar nodokļa likmju par emisijām gaisā izmaiņām, bet tas netiek plānots uz piesārņojuma pieauguma rēķina. Ar emisiju gaisā dinamiku un izmaiņām, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi var iepazīties ikgadējos pārskatos par vides stāvokli Latvijā, Latvijas vides indikatoru pārskatā, kā arī Latvijas Vides aģentūras mājas lapā: http://www.lva.gov.lv.

4) Likumā nav noteikts, uz kādu dokumentu pamata aprēķināms dabas resursu nodoklis, veicot C kategorijas piesārņojošās darbības.

5) 2002. gada 2. maijā ir pieņemti grozījumi Muitas likumā. Līdz ar to likuma “Par dabas resursu nodokli” normas jāsaskaņo ar atbilstošajām Muitas likuma normām.

6) Ir izstrādāts un Ministru kabinetā akceptēts Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums, kas paredz, ka par transportlīdzekļiem, tos pirmo reizi reģistrējot Latvijas Republikā, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Spēkā esošais likums “Par dabas resursu nodokli” neparedz šādu nodokļa objektu.

7) Šobrīd likums “Par dabas resursu nodokli” paredz ieņēmumus no nodokļa maksājumiem sadalīt starp valsts vides aizsardzības speciālo budžetu un pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem. Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija sēdē (protokola Nr.41 2.§ 8.punkts) pieņemts lēmums likvidēt valsts speciālos budžetus, iekļaujot tos valsts pamatbudžetā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli” “ izstrādāts:

1) lai izpildītu Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdē nolemto par nepieciešamajiem likuma grozījumiem, lai saskaņotu likuma ar Administratīvā procesa likuma prasībām;

2) lai precizētu atsevišķas likuma normas, kas attiecas uz pārskata par nodokļa aprēķiniem iesniegšanas termiņiem, lai vienkāršotu administrēšanu;

3) lai precizētu nodokļa likmes par emisijām gaisā, kas veicinātu Latvijas starptautisko saistību samazināt SEG emisijas izpildi un Eiropas savienības direktīvu prasību par kaitīgu emisiju gaisā samazināšanu realizēšanu un lai samazinātu videi mazāk “draudzīgu” energoresursu izmantošanu un palielinātu energoresursu izmantošanas efektivitāti, kā arī stimulētu vairāk izmantot reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), aizvietojot akmeņogles un rezultātā samazinot piesārņojuma emisijas gaisā;

4) lai saskaņotu likuma “Par dabas resursu nodokli” normas ar atbilstošajām Muitas likuma normām.

5) Lai realizētu Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma prasības, kas paredz, ka transportlīdzekļus reģistrējot pirmo reizi Latvijas Republikā, par tiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Rezultātā tiks samazināta atkritumu rašanās no transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī veicināta nolietoto transportlīdzekļu un to materiālu, detaļu un vielu otrreizēja izmantošana, reģenerācija un pārstrāde neatkarīgi no tā, vai šim transportlīdzeklim, nogādājot to nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumam, ir vai nav tirgus vērtības vai tā ir negatīva.

6) Lai realizētu Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija sēdes protokollēmumā Nr.41 2.§ 8.punktā noteikto, likumprojekts paredz ieņēmumus no nodokļa maksājumiem sadalīt starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem.

2. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts veicinās ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā un realizēs vidi saudzējošu politiku. Likumprojekts veicinās tādu enerģijas ražotāju attīstību, kuri būs orientēti uz vietējo energoresursu izmantošanu, tādejādi samazinot importa apjomu, un efektīvi izmantos energoresursus, ieviešot jaunas energoefektīvas un vidi saudzējošas tehnoloģijas. Likumprojekts sekmēs nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu un līdz ar to samazinās apkārtējās vides piesārņojumu, kas ir ļoti svarīgi no tautsaimniecības viedokļa.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts būtiski neietekmēs Latvijas uzņēmējdarbību. Realizējot likumprojektu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, administrējot dabas resursu nodokli.
3. Sociālo seku izvērtējums	Samazinot gaisa piesārņojumu un uzlabojot vides kvalitāti, tiks samazināta iedzīvotāju saslimstība ar elpošanas ceļu slimībām, līdz ar to palielinot arī darba spējas. Tāpat arī vairāk lietojot vietējos energoresursus, būs iespēja radīt jaunas darba vietas, līdz ar to arī uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekta prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo īstenojot noteiktās prasības, tiks veicināta emisiju gaisā samazināšana un vides kvalitātes uzlabošana, izmantojot videi “draudzīgākus” reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), energoresursus, un palielināta energoresursu izmantošanas efektivitāte. Likumprojekta prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo īstenojot noteiktās prasības, ievērojami samazināsies arī transportlīdzekļu vraku daudzums, kas atrodas tam nepiemērotās vietās un rada būtisku vides piesārņojumu.
5. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

(2003.)

Nākamie trīs gadi

(2004. – 2006.)

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

1.1 Valsts pamatbudžetā tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar:

1.1.1 nodokļa likmju par emisijām gaisā izmaiņām;
1.1.2 nodokļa par transportlīdzekļiem i

1.2. Pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar nodokļa likmju par emisijām gaisā izmaiņām.

1761,58

336,88

1424,7

550,32

2865,66

733,76

2131,9

1100,64

3069,46

733,76

2335,7

1100,64

2618,48

654,38

1964,1

990,58

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiek plānotas izmaiņas valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu izdevumos atbilstoši ieņēmumiem:

2.1. valsts pamatbudžetā

2.2. pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos

1761,58

550,32

2865,66

1100,64

3069,46

1100,64

2618,48

990,58

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Atbilstoši pieņemtajiem likuma grozījumiem līdz 2004. gada 1. janvārim nepieciešams sagatavot un pieņemt jaunus Ministru kabineta noteikumus par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumus Nr.244 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”.

Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekta panti, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvā 2000/53/EC par nolietotiem transporta līdzekļiem noteikto, ka, veidojot nolietoto transporta līdzekļu apsaimniekošanas sistēmu, jāņem vērā princips “piesārņotājs maksā”.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar. Taču tas saistīts ar to, ka Latvija 1995.gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 1997.gada decembrī parakstīja Kioto protokolu, tādejādi uzņemoties saistības, kas paredz, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas 2008. – 2012.g. nepārsniegs 92 % no 1990.gada līmeņa. Tāpat arī 1994.gadā Latvijā pievienojās 1979.gada Ženēvas konvencijai “Par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi lielos attālumos”, kura nosaka, ka valstīm, kas tai pievienojušās, jāsamazina gaisa piesārņotība valsts robežās, tajā skaitā, jāierobežo emisijas. “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli” “ sagatavoti, lai realizētu augstāk minēto saistību izpildi, izmantojot ekon omiskos līdzekļus un ievērojot Eiropā un pasaulē pielietotu vides aizsardzības principu “Piesārņotājs maksā”.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Normatīvā akta projekta panti, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvā 2000/53/EC par nolietotiem transporta līdzekļiem noteikto, ka, veidojot nolietoto transporta līdzekļu apsaimniekošanas sistēmu, jāņem vērā princips “piesārņotājs maksā”.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri

5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Likumprojekta izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju asociāciju, Lietoto autotirgotāju asociāciju, SIA “Amerikas Auto”, SIA “Varāns”, SIA “Mariņas” saistībā ar Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumprojekta izstrādi. Likumprojekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē papildus izsūtīts atzinuma sniegšanai Latvijas iepakojuma asociācijai, Latvijas Tirgotāju asociācijai, Vides aizsardzības klubam, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijai, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijai un Latvijas Vides aizsardzības fonda Konsultatīvajai padomei.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Likumprojektā pamatā iestrādāti minēto organizāciju ierosinātie priekšlikumi. Kopumā likumprojektu minētās organizācijas atbalsta. Negatīvu viedokli par likumprojekta pantiem, kas saistīti ar dabas resursu nodokļa piemērošanu transportlīdzekļiem, izteikusi Latvijas Darba devēju konfederācija. Organizācijas biedri nav pilnībā izpratuši likumprojekta būtību konkrētajā kontekstā.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti pēc likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē. Bijušas vairākas intervijas un publikācijas, kas tapušas ar ministrijas darbinieku atbalstu plašsaziņas līdzekļos gan latviešu, gan krievu valodā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Likumprojektu sagatavojot, ir ņemta vērā Eiropas Savienības valstu normatīvie dokumenti par enerģētikas (CO2) nodokļu piemērošanu. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā arī Phare REAP projekta “Legislation for End-of life Venicles” ietvaros izstrādāto pētījumu, ko veica firma URS Dames & Moore. Projekta ziņojums pieejams Vides ministrijas mājas lapā: http://www.vidm.gov.lv/EIN/projekti/Lproj.htm
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Likuma izpildes rezultātā netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Esošo institūciju (Vides ministrija un tās pilnvarotās institūcijas un Valsts Ieņēmumu dienests) funkcijas paliek nemainīgas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Likumprojekts tiks ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija

Vides ministrs R.Vējonis

31.07.2003 12:20

1 725

R.Vesere

7026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktora p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Puķītis

A.Stašāne

K.Šlesere

R.Bebris