Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1998, 6., 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1998, 6., 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

Likumā lietotie termini

Vadība ir uzņēmuma pārvaldes institūcija, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz uzņēmuma darbību. Individuālajos uzņēmumos par vadību uzskatāms īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

Koncerns ir uzņēmumu kopums, kura sastāvā ir koncerna mātes uzņēmums un tā meitas uzņēmumi. Ja vienai vai vairākām fiziskajām personām pieder atsevišķi individuālie uzņēmumi, tie neveido koncernu.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

Radniecīgi uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kas attiecībā pret koncerna sastāvā esošu uzņēmumu, par kuru sastādīts gada pārskats, ir koncerna meitas uzņēmumi vai koncerna mātes uzņēmums, vai citi šā koncerna meitas uzņēmumi, vai šā koncerna meitas uzņēmumu meitas uzņēmumi.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

Naudas plūsmas pārskats ir finansu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata periodā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības.

(2001.gada 22.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)

Asociētais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk kā 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

Koncerna mātes uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas tieši vai netieši (ar viena vai vairāku šā koncerna meitas uzņēmumu līdzdalību) ir ieguvis ietekmi uz citu uzņēmumu - koncerna meitas uzņēmumu atbilstoši likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" 4. un 5.panta nosacījumiem.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

Koncerna meitas uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atrodas koncerna mātes uzņēmuma ietekmē atbilstoši likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" 4. un 5.panta nosacījumiem.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finansu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2001. likumu, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)

Finansu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma.

(2001.gada 22.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)

2. Papildināt ievaddaļu "Likumā lietotie termini" ar terminiem un to skaidrojumiem šādā redakcijā:

"Patiesā vērtība ir summa, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

Bilances vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības ir norādītas bilancē.

Finanšu instruments ir vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus.

Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiks nākotnē.

Tirdzniecības portfelis ir uzņēmuma vārdā un uzņēmuma labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko uzņēmums tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās un/vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras uzņēmums iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus.

 Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no cita uzņēmuma vai apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai cita uzņēmuma kapitāla instruments.

Finanšu saistības ir saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citam uzņēmumam vai arī apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

Tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības ir finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kas galvenokārt iegādātas vai radušās, lai gūtu peļņu no cenu īstermiņa svārstībām, kā arī finanšu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen faktiski izmantots īstermiņa peļņas gūšanai.

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus uzņēmums nolēmis un spēj turēt līdz termiņa beigām un kas nav aizdevumi un prasījumi.

Aizdevumi un prasījumi ir finanšu aktīvi, kurus radījis uzņēmums, aizdodot naudu vai citus aktīvus vai pārdodot preces un sniedzot pakalpojumus, ar samaksu citā, vēlākā termiņā (uz kredīta) tieši parādniekam, un kuri nav tādi finanšu aktīvi, kas radīti, lai tos pārdotu tūlīt vai īsā laikposmā.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir finanšu aktīvi, kas nav ne aizdevumi, ne prasījumi, ne līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, ne arī tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi.

Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Pret risku nodrošināts postenis ir aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj uzņēmuma patiesās vērtības maiņu vai nākotnes naudas plūsmas maiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā pret risku nodrošināts postenis.

Riska ierobežošanas instruments ir riska ierobežošanas uzskaites sistēmā norādīts atvasinātais finanšu instruments vai cits finanšu aktīvs, vai finanšu saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu."

1

Ierosinām apspriest iespēju izslēgt likumprojekta 2.pantā terminus “Finanšu instruments’’ un ‘’Atvasinātie finanšu instrumenti’’ un to skaidrojumus, ja šie termini pilnībā atbilst atbilstošajiem Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem un to skaidrojumam.

Vienlaikus ierosinām papildināt ievaddaļu ‘’Likumā lietotie termini’’ ar tekstu šādā redakcijā:

‘’Likumā lietotie termini ‘’Finanšu instrumenti’’ un “Atvasinātie finanšu instrumenti’’ atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.’’.

Atbalstīt

2. Papildināt ievaddaļu "Likumā lietotie termini" ar terminiem un to skaidrojumiem šādā redakcijā:

"Patiesā vērtība ir summa, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

Bilances vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības ir norādītas bilancē.

Tirdzniecības portfelis ir uzņēmuma vārdā un uzņēmuma labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko uzņēmums tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās un/vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras uzņēmums iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus.

 Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no cita uzņēmuma vai apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai cita uzņēmuma kapitāla instruments.

Finanšu saistības ir saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citam uzņēmumam vai arī apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

Tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības ir finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kas galvenokārt iegādātas vai radušās, lai gūtu peļņu no cenu īstermiņa svārstībām, kā arī finanšu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen faktiski izmantots īstermiņa peļņas gūšanai.

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus uzņēmums nolēmis un spēj turēt līdz termiņa beigām un kas nav aizdevumi un prasījumi.

Aizdevumi un prasījumi ir finanšu aktīvi, kurus radījis uzņēmums, aizdodot naudu vai citus aktīvus vai pārdodot preces un sniedzot pakalpojumus, ar samaksu citā, vēlākā termiņā (uz kredīta) tieši parādniekam, un kuri nav tādi finanšu aktīvi, kas radīti, lai tos pārdotu tūlīt vai īsā laikposmā.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir finanšu aktīvi, kas nav ne aizdevumi, ne prasījumi, ne līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, ne arī tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi.

Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Pret risku nodrošināts postenis ir aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj uzņēmuma patiesās vērtības maiņu vai nākotnes naudas plūsmas maiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā pret risku nodrošināts postenis.

Riska ierobežošanas instruments ir riska ierobežošanas uzskaites sistēmā norādīts atvasinātais finanšu instruments vai cits finanšu aktīvs, vai finanšu saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Likumā lietotie termini ‘’Finanšu instrumenti’’ un “Atvasinātie finanšu instrumenti’’ atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem."

1.pants

(1) Šis likums attiecas uz visiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām (turpmāk - uzņēmumiem) neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida.

(2) Šis likums neattiecas uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 45 000 latu pārskata gada sākumā.

(3) Šis likums neattiecas uz kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem.

(4) Izslēgta ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 10.12.96.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.95. likumu, 10.09.98. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

3. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants

(1) Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas formā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida (turpmāk – uzņēmums).

(2) Šis likums neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu.

(3) Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(4) Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā."

3. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants

(1) Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas formā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida (turpmāk – uzņēmums).

(2) Šis likums neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu.

(3) Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(4) Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā."

3.pants

(1) Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) var būt citāds pārskata gada sākums un beigas, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūti vai līgumsabiedrības līgums. Vienā koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem ir vienāds pārskata gads.

(5) Pārskata gads, kurā uzņēmums izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

4.  3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem."

4.  3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem."

4.pants

(2) Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

5. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sastādīšanas kārtību, kā arī par saņemtā valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos."

5. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sastādīšanas kārtību, kā arī par saņemtā valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos."

10.pants

Bilances shēma kontu veidā

Ilgtermiņa ieguldījumi

I. Nemateriālie ieguldījumi:

1. Pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas.

2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.

3. Citi nemateriālie ieguldījumi.

4. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.

5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.

II. Pamatlīdzekļi:

1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.

2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.

3. Iekārtas un mašīnas.

4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

III. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem.

3. Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā.

4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem.

5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi.

6. Pārējie aizdevumi.

7. Pašu akcijas un daļas.

8. Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi:

1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.

2. Nepabeigtie racojumi.

3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

4. Nepabeigtie pasūtījumi.

5. Avansa maksājumi par precēm.

6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

II. Debitori:

1. Pircēju un pasūtītāju parādi.

2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.

3. Asociēto uzņēmumu parādi.

4. Citi debitori.

5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.

6. Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

7. Nākamo periodu izmaksas.

8. Uzkrātie ieņēmumi.

III. Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Pašu akcijas un daļas.

3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.

IV. Nauda.

Pašu kapitāls:

1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls).

2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums.

3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.

4. Rezerves:

a) likumā noteiktās rezerves;

b) rezerves pašu akcijām vai daļām;

c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;

d) pārējās rezerves.

5. Nesadalītā peļņa:

a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;

b) pārskata gada nesadalītā peļņa.

Uzkrājumi:

1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.

2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.

3. Citi uzkrājumi.

Ilgtermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

Īstermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

15. Uzkrātās saistības.

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants

Bilances shēma kontu veidā

Ilgtermiņa ieguldījumi

I. Nemateriālie ieguldījumi:

1. Uzņēmuma attīstības izmaksas.

2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.

3. Citi nemateriālie ieguldījumi.

4. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.

5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.

II. Pamatlīdzekļi:

1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.

2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.

3. Iekārtas un mašīnas.

4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem.

3. Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā.

4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem.

5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi.

6. Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori.

7. Pašu akcijas un daļas.

8. Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi:

1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.

2. Nepabeigtie racojumi.

3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

4. Nepabeigtie pasūtījumi.

5. Avansa maksājumi par precēm.

6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

II. Debitori:

1. Pircēju un pasūtītāju parādi.

2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.

3. Asociēto uzņēmumu parādi.

4. Citi debitori.

5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.

6. Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

7. Nākamo periodu izmaksas.

8. Uzkrātie ieņēmumi.

III. Īstermiņa finanšu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Pašu akcijas un daļas.

3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.

4. Atvasinātie finanšu instrumenti.

IV. Nauda.

Pašu kapitāls:

1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls).

2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums.

3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.

4. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve.

5. Rezerves:

a) likumā noteiktās rezerves;

b) rezerves pašu akcijām vai daļām;

c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;

d) pārējās rezerves.

6. Nesadalītā peļņa:

a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;

b) pārskata gada nesadalītā peļņa.

Uzkrājumi:

1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.

2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.

3. Citi uzkrājumi.

Ilgtermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

Īstermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi pieg ādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

15. Uzkrātās saistības.

16. Atvasinātie finanšu instrumenti."

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants

Bilances shēma kontu veidā

Ilgtermiņa ieguldījumi

I. Nemateriālie ieguldījumi:

1. Uzņēmuma attīstības izmaksas.

2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.

3. Citi nemateriālie ieguldījumi.

4. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.

5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.

II. Pamatlīdzekļi:

1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.

2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.

3. Iekārtas un mašīnas.

4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem.

3. Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā.

4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem.

5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi.

6. Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori.

7. Pašu akcijas un daļas.

8. Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi:

1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.

2. Nepabeigtie racojumi.

3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

4. Nepabeigtie pasūtījumi.

5. Avansa maksājumi par precēm.

6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

II. Debitori:

1. Pircēju un pasūtītāju parādi.

2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.

3. Asociēto uzņēmumu parādi.

4. Citi debitori.

5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.

6. Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

7. Nākamo periodu izmaksas.

8. Uzkrātie ieņēmumi.

III. Īstermiņa finanšu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Pašu akcijas un daļas.

3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.

4. Atvasinātie finanšu instrumenti.

IV. Nauda.

Pašu kapitāls:

1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls).

2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums.

3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.

4. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve.

5. Rezerves:

a) likumā noteiktās rezerves;

b) rezerves pašu akcijām vai daļām;

c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;

d) pārējās rezerves.

6. Nesadalītā peļņa:

a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;

b) pārskata gada nesadalītā peļņa.

Uzkrājumi:

1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.

2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.

3. Citi uzkrājumi.

Ilgtermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

Īstermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

15. Uzkrātās saistības.

16. Atvasinātie finanšu instrumenti."

11.pants

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)

6. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

7. Izteikt 11.panta 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas."

7. Izteikt 11.panta 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas."

13.pants

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)

3. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

8. Izteikt 13.panta daļas "Izmaksas" 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas."

8. Izteikt 13.panta daļas "Izmaksas" 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas."

18.pants

Tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst parādīt nemateriālo ieguldījumu postenī "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības".

(1996.gada 6.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

9. Papildināt 18.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pētniecības izmaksas nedrīkst kapitalizēt. Uzņēmuma attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī "Uzņēmuma attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) uzņēmums ir paredzējis pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;

2) uzņēmumam ir iespējams pabeigt šo aktīva objektu un tam ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;

3) uzņēmums spēj uzskatāmi parādīt (nodemonstrēt), kādi ekonomiskie labumi no šī aktīvu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē;

4) uzņēmums spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru."

9. Papildināt 18.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pētniecības izmaksas nedrīkst kapitalizēt. Uzņēmuma attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī "Uzņēmuma attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) uzņēmums ir paredzējis pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;

2) uzņēmumam ir iespējams pabeigt šo aktīva objektu un tam ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;

3) uzņēmums spēj uzskatāmi parādīt (nodemonstrēt), kādi ekonomiskie labumi no šī aktīvu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē;

4) uzņēmums spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru."

19.pants

(2) Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas. Pielikumā sniedz detalizētu informāciju par izveidoto uzkrājumu posteņiem, norādot ikviena uzkrājuma veidošanas pamatojumu, apjomu pārskata gada sākumā un beigās, uzkrājumu summas palielinājumu vai samazinājumu, paskaidrojot iemeslu un izmantotās vērtēšanas metodes.

2

Izteikt 19.panta otrās daļas 1.teikumu šādā redakcijā:

“Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un tos nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai”.

Atbalstīt

10. Izteikt 19.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un tos nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai.”.

26.pants

(2) Iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. Pirkšanas cena ir naudā vai tās ekvivalentos samaksātā summa vai aktīva iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts. Patiesā vērtība ir summa, par kuru aktīvu var apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un finansiāli nesaistītām pusēm.

10. Izslēgt 26.panta otrās daļas trešo teikumu.

11. Izslēgt 26.panta otrās daļas trešo teikumu.

33.pants

(1) Apgrozāmajos līdzekļos ietvertos vērtspapīrus, kuri ir pakļauti kursa svārstībām atzītā biržā, drīkst novērtēt pēc biržas kursa bilances datumā, neņemot vērā šā likuma 30.panta nosacījumus.

(2) 32.panta un šā panta pirmās daļas piemērošana jāatspoguļo pielikumā.

34.pants

Ar uzņēmuma dibināšanu un uzņēmuma kapitāla palielināšanu saistītās izmaksas jāatspoguļo bilances aktīvā, bet tās jānoraksta izmaksās triju gadu laikā.

11. Izslēgt 33. un 34.pantu.

12. Izslēgt 33. un 34.pantu.

37.pants

(3) Uzņēmuma paša kapitāls bilancē jāparāda pa sastāvdaļām.

12. Aizstāt 37.panta trešajā daļā vārdu "paša" ar vārdu "pašu".

13. Aizstāt 37.panta trešajā daļā vārdu "paša" ar vārdu "pašu".

40.pants

Gada pārskata pielikumā ar skaitļiem, tekstā un tabulās sniedz šā likuma 5., 6., 7., 9., 16., 17., 19., 23., 25., 26., 28., 29., 31., 36. un 37.pantā pieprasītos skaidrojumus, salīdzinājumus, detalizācijas un pamatojumus, kā arī šā likuma 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 54.pantā noteikto informāciju.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

13. Aizstāt 40.pantā skaitļus un vārdus "52. un 54.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "52., 54. un 59.pantā".

3

4

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest likumprojekta 13.pantā atsauces uz 59.pantu nepieciešamību. Šai sakarā vēršam uzmanību uz to, ka 59.pants no likuma ir izslēgts jau kopš 2000.gada.

Izteikt likumprojekta 13.pantu šādā redakcijā:

“13. Aizstāt 40.pantā skaitļus un vārdus "52. un 54.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "52., 54. un 55.4 pantā".

Atbalstīts Finanšu ministra V.Dombrovska priekšlikumā (nr.4)

Atbalstīt

14. Aizstāt 40.pantā skaitļus un vārdus "52. un 54.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "52., 54. un 55.4 pantā".

46.pants

Ja uzņēmuma nekustamajam īpašumam ir noteikta kadastrālā vērtība, tā jānorāda pielikumā.

(1999.gada 16.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.01.2000.)

14. Papildināt 46.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja nav izmantota šā likuma 55.1 pantā paredzētā izvēles iespēja finanšu instrumentiem piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, pielikumā sniedz skaidrojumu par atvasināto finanšu instrumentu apmēru un būtību sadalījumā pa šo instrumentu grupām, norādot bilances vērtību un patieso vērtību, ja to var noteikt ar kādu no šā likuma 55.2 panta pirmajā daļā minētajām metodēm.

(3) Ja nav izmantota šā likuma 28.panta otrajā daļā paredzētā izvēles iespēja piemērot vērtības samazināšanu šā likuma 55.1 panta ceturtajā daļā minētajiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, kuru patiesā vērtība ir mazāka par bilances vērtību, pielikumā sniedz informāciju par atsevišķu aktīvu vai aktīvu grupu bilances vērtību un patieso vērtību, paskaidrojot, kādēļ netiek piemērota vērtības samazināšana, un norādot faktus, kas liecina, ka vērtības pazemināšanās ir īslaicīga un radusies pārejošu apstākļu dēļ."

15. Papildināt 46.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja nav izmantota šā likuma 55.1 pantā paredzētā izvēles iespēja finanšu instrumentiem piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, pielikumā sniedz skaidrojumu par atvasināto finanšu instrumentu apmēru un būtību sadalījumā pa šo instrumentu grupām, norādot bilances vērtību un patieso vērtību, ja to var noteikt ar kādu no šā likuma 55.2 panta pirmajā daļā minētajām metodēm.

(3) Ja nav izmantota šā likuma 28.panta otrajā daļā paredzētā izvēles iespēja piemērot vērtības samazināšanu šā likuma 55.1 panta ceturtajā daļā minētajiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, kuru patiesā vērtība ir mazāka par bilances vērtību, pielikumā sniedz informāciju par atsevišķu aktīvu vai aktīvu grupu bilances vērtību un patieso vērtību, paskaidrojot, kādēļ netiek piemērota vērtības samazināšana, un norādot faktus, kas liecina, ka vērtības pazemināšanās ir īslaicīga un radusies pārejošu apstākļu dēļ."

50.pants

(2) Padomes, valdes un vadības locekļiem par viņu funkciju pildīšanu uzņēmumā aprēķinātās algas un ieņēmumu kopsumma ir jāparāda ar sadalījumu pa atsevišķajām amatu grupām. Tas pats attiecas uz šo personu sociālās apdrošināšanas pieskaitījumiem. Valdes locekļu tantjēmas ir jāparāda atsevišķi. Padomes un valdes locekļu saņemtā atlīdzība (izņemot algas) jāparāda atsevišķi.

15. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uzņēmuma vadībai par funkciju pildīšanu piešķirtās atlīdzības kopsummu parāda sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (piemēram, padomes, valdes, direkcijas vai administrācijas locekļi, rīkotājdirektori). Tas pats attiecas uz pensijām un līdzīgām saistībām pret bijušajiem pārvaldes institūciju locekļiem."

16. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uzņēmuma vadībai par funkciju pildīšanu piešķirtās atlīdzības kopsummu parāda sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (piemēram, padomes, valdes, direkcijas vai administrācijas locekļi, rīkotājdirektori). Tas pats attiecas uz pensijām un līdzīgām saistībām pret bijušajiem pārvaldes institūciju locekļiem."

54.pants

(1) Uzņēmumi, kas bilances datumā nepārsniedz divus no šā panta otrās daļas kritērijiem, drīkst gadskārtējos aprēķinos nesniegt informāciju, kas minēta šā likuma 44. pantā, 45. panta pirmajā un otrajā daļā, 46., 49. panta pirmajā un trešajā daļā un 52. pantā. Tomēr ir jāparāda tā uzņēmuma parāda daļa, kas jāatmaksā ilgāk nekā piecu gadu laikā pēc bilances datuma, un uzņēmuma hipotēku kopējais apjoms.

(6) Individuālo uzņēmumu īpašniekiem vai līgumsabiedrības dalībniekiem ar pilnu atbildību pielikumā jāuzrāda visi citi līdzekļi un saistības, kuri nav saistīti ar šo uzņēmumu, izņemot kustamo īpašumu, kas netiek lietots uzņēmumā.

16. 54.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "46., 49.panta pirmajā un trešajā daļā" ar skaitli un vārdiem "49.panta trešajā daļā";

izslēgt sesto daļu.

17. 54.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "46., 49.panta pirmajā un trešajā daļā" ar skaitli un vārdiem "49.panta trešajā daļā";

izslēgt sesto daļu.

55.pants

(1) Vadības ziņojumā jāietver informācija par tiem apstākļiem, kas nav atspoguļoti bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet ir nozīmīgi, lai novērtētu uzņēmuma līdzekļus un saistības, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finansu rezultātus, izņemot gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ šāda informācija varētu kaitēt uzņēmumam.

17. 55.pantā:

5

Izteikt 55.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Vadības ziņojumā, pamatojoties uz finanšu pārskata analīzi, ietver skaidru informāciju par uzņēmuma attīstību un tā pašreizējo finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem uzņēmums saskāries un kuri ietekmējuši tā finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus pārskata gadā. Uzņēmumi, kuru rādītāji pārsniedz divus no šā likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, vadības ziņojumā papildus sniedz informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi, ja tas ir būtiski, lai novērtētu uzņēmuma aktīvus, saistības, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumus.”

Atbalstīt

18. 55.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vadības ziņojumā, pamatojoties uz finanšu pārskata analīzi, ietver skaidru informāciju par uzņēmuma attīstību un tā pašreizējo finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem uzņēmums saskāries un kuri ietekmējuši tā finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus pārskata gadā. Uzņēmumi, kuru rādītāji pārsniedz divus no šā likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, vadības ziņojumā papildus sniedz informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi, ja tas ir būtiski, lai novērtētu uzņēmuma aktīvus, saistības, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumus.”

(2) Vadības ziņojumā jāsniedz arī norādījumi par:

1) jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata gada beigām;

2) turpmāko uzņēmuma attīstību;

3) pētniecības darbiem un attīstības pasākumiem, ja tādi ir;

4) uzņēmuma filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs.

(6) Uzņēmumi, kuru akcijas tiek kotētas biržā, vadības ziņojumā ietver arī pārskata gada peļņas vai zaudējumu salīdzinājumu ar iepriekšējo gadu, izskaidrojot svārstību rašanās iemeslus, un pielikumā sniedz ziņas par valdes, padomes, vadības locekļu līdzdalību un vadības funkciju pildīšanu citos Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos, izņemot līdzdalību vai vadības funkciju pildīšanu tādos meitas uzņēmumos, kuros mātes uzņēmumam pieder visas kapitāla daļas vai akcijas.

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) finanšu instrumentu izmantošanu un, ja tas ir būtiski uzņēmuma aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanā, arī par finanšu riska vadības mērķiem un politiku, par pieņemto riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un par uzņēmuma pakļautību cenas riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.";

izslēgt sesto daļu.

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) finanšu instrumentu izmantošanu un, ja tas ir būtiski uzņēmuma aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanā, arī par finanšu riska vadības mērķiem un politiku, par pieņemto riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un par uzņēmuma pakļautību cenas riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.";

izslēgt sesto daļu.

18. Papildināt likumu ar 7.1 nodaļu šādā redakcijā:

"7.1 nodaļa

(1) Atkāpjoties no šā likuma 26., 28., 29., 30., 32. un 36.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, finanšu instrumentus (arī atvasinātos finanšu instrumentus) drīkst novērtēt patiesajā vērtībā, ja tiek ievēroti šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ietvertie nosacījumi.

(2) Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un saskaņā ar kuriem abām pusēm ir tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, šā likuma izpratnē ir atvasinātie finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) līgums ir noslēgts saskaņā ar uzņēmuma plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma, pārdošanas vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

2) līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šās daļas 1.punktā minētajām vajadzībām;

3) līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi.

(3) Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kas ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

(4) Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus:

1) līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti;

2) aizdevumus un prasījumus, kas netiek turēti tirdzniecībai;

3) līdzdalību koncerna meitas uzņēmumu, asociēto uzņēmumu un kopīgi pārvaldītu uzņēmumu kapitālā, uzņēmuma emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kas nav tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, vai kuriem nav aktīvā tirgū kotētas tirgus cenas un kuru patieso vērtību nav iespējams ticami noteikt.

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar uzņēmumā noteikto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu.

(1) Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā šā likuma 55.1 pantā minētajos gadījumos jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

1) pamatojoties uz tirgus cenu finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var veidot, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

2) finanšu instrumentiem, kuriem nav iespējams noteikt tirgus cenu, - pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītus un piemērotus novērtēšanas modeļus un metodes, ja aprēķinātā vērtība pieņemami atspoguļo šo instrumentu iespējamo tirgus cenu.

(2) Finanšu instrumentus, kuru patieso vērtību nevar ticami noteikt ar šā panta pirmajā daļā minētajām metodēm, novērtē šā likuma 26., 28., 30., 32. un 36.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar 55.2 panta pirmajā daļā noteiktajām metodēm, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot šādus gadījumus:

1) finanšu instruments ir kvalificēts kā riska ierobežošanas instruments un saskaņā ar uzņēmumā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu ir paredzēts dažas (vai visas) šā instrumenta vērtības izmaiņas neatspoguļot peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

2) finanšu instrumenta vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa maiņas saistībā ar uzņēmuma naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esoša uzņēmuma pamatkapitālā. Abos minētajos gadījumos finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas parāda postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".

(2) Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ja šie aktīvi nav atvasinātie finanšu instrumenti, uzņēmums pēc izvēles iekļauj peļņa s vai zaudējumu aprēķinā vai parāda postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".

(3) Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kas uzskaitīta pašu kapitāla postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve", iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pašā periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments tiek pārdots, dzēsts vai citā veidā atsavināts, vai arī kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība.

Ja finanšu instrumenti ir novērtēti patiesajā vērtībā, pielikumā iekļauj šādu informāciju:

1) nozīmīgākie pieņēmumi, uz kuriem pamatojas izmantoto novērtēšanas modeļu un metožu izvēle, ja šo instrumentu patiesā vērtība noteikta saskaņā ar 55.2 panta pirmās daļas 2.punktu;

2) finanšu instrumentu patiesā vērtība un šīs vērtības izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve", sadalījumā pa šādām finanšu aktīvu kategorijām:

a) aizdevumi un prasījumi;

b) līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi;

c) pārdošanai pieejami finanšu aktīvi;

d) tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai saistības;

3) sadalījumā pa atvasināto finanšu instrumentu grupām - skaidrojums par šiem instrumentiem, norādot kopsummu, kā arī informāciju par būtiskiem noteikumiem un nosacījumiem, kas varētu ietekmēt nākotnē gaidāmo naudas plūsmas apjomu, rašanās laiku un noteiktību;

4) tabula, kas parāda posteņa "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" izmaiņas pārskata gadā."

19. Papildināt likumu ar 7.1 nodaļu šādā redakcijā:

"7.1 nodaļa

(1) Atkāpjoties no šā likuma 26., 28., 29., 30., 32. un 36.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, finanšu instrumentus (arī atvasinātos finanšu instrumentus) drīkst novērtēt patiesajā vērtībā, ja tiek ievēroti šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ietvertie nosacījumi.

(2) Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un saskaņā ar kuriem abām pusēm ir tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, šā likuma izpratnē ir atvasinātie finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) līgums ir noslēgts saskaņā ar uzņēmuma plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma, pārdošanas vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

2) līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šās daļas 1.punktā minētajām vajadzībām;

3) līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi.

(3) Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kas ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

(4) Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus:

1) līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti;

2) aizdevumus un prasījumus, kas netiek turēti tirdzniecībai;

3) līdzdalību koncerna meitas uzņēmumu, asociēto uzņēmumu un kopīgi pārvaldītu uzņēmumu kapitālā, uzņēmuma emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kas nav tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, vai kuriem nav aktīvā tirgū kotētas tirgus cenas un kuru patieso vērtību nav iespējams ticami noteikt.

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar uzņēmumā noteikto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu.

(1) Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā šā likuma 55.1 pantā minētajos gadījumos jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

1) pamatojoties uz tirgus cenu finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var veidot, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

2) finanšu instrumentiem, kuriem nav iespējams noteikt tirgus cenu, - pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītus un piemērotus novērtēšanas modeļus un metodes, ja aprēķinātā vērtība pieņemami atspoguļo šo instrumentu iespējamo tirgus cenu.

(2) Finanšu instrumentus, kuru patieso vērtību nevar ticami noteikt ar šā panta pirmajā daļā minētajām metodēm, novērtē šā likuma 26., 28., 30., 32. un 36.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar 55.2 panta pirmajā daļā noteiktajām metodēm, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot šādus gadījumus:

1) finanšu instruments ir kvalificēts kā riska ierobežošanas instruments un saskaņā ar uzņēmumā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu ir paredzēts dažas (vai visas) šā instrumenta vērtības izmaiņas neatspoguļot peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

2) finanšu instrumenta vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa maiņas saistībā ar uzņēmuma naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esoša uzņēmuma pamatkapitālā. Abos minētajos gadījumos finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas parāda postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".

(2) Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ja šie aktīvi nav atvasinātie finanšu instrumenti, uzņēmums pēc izvēles iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai parāda postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".

(3) Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kas uzskaitīta pašu kapitāla postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve", iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pašā periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments tiek pārdots, dzēsts vai citā veidā atsavināts, vai arī kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība.

Ja finanšu instrumenti ir novērtēti patiesajā vērtībā, pielikumā iekļauj šādu informāciju:

1) nozīmīgākie pieņēmumi, uz kuriem pamatojas izmantoto novērtēšanas modeļu un metožu izvēle, ja šo instrumentu patiesā vērtība noteikta saskaņā ar 55.2 panta pirmās daļas 2.punktu;

2) finanšu instrumentu patiesā vērtība un šīs vērtības izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve", sadalījumā pa šādām finanšu aktīvu kategorijām:

a) aizdevumi un prasījumi;

b) līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi;

c) pārdošanai pieejami finanšu aktīvi;

d) tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai saistības;

3) sadalījumā pa atvasināto finanšu instrumentu grupām - skaidrojums par šiem instrumentiem, norādot kopsummu, kā arī informāciju par būtiskiem noteikumiem un nosacījumiem, kas varētu ietekmēt nākotnē gaidāmo naudas plūsmas apjomu, rašanās laiku un noteiktību;

4) tabula, kas parāda posteņa "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" izmaiņas pārskata gadā."

61.pants

(1) Uzņēmuma gada pārskatā jānorāda:

1) uzņēmuma pilns nosaukums un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā;

2) individuālajam uzņēmumam - arī īpašnieka vārds, uzvārds, adrese un personas kods;

3) valsts vai pašvaldību uzņēmumam - arī tās ministrijas vai citas pārvaldes institūcijas nosaukums, kuras pārziņā tas atrodas;

4) līgumsabiedrībai - arī dati par personām ar pilnu atbildību un par pārvaldes institūciju locekļiem (juridiskajām personām - arī reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, bet fiziskajām personām - arī personas kods);

5) visu veidu statūtsabiedrībām un citu veidu uzņēmumiem - arī visu valdes un padomes locekļu vārds, uzvārds un ieņemamais amats. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kuras pārskata gada laikā no šiem amatiem ir aizgājušas.

(2) Gada pārskatu paraksta:

individuālajos uzņēmumos - īpašnieks,

uzņēmumos ar pilnu atbildību - personas ar pilnu atbildību,

uzņēmumos ar ierobežotu atbildību:

akciju sabiedrībās - valdes priekšsēdētājs, padomes priekšsēdētājs un izpilddirektors,

citos uzņēmumos ar ierobežotu atbildību - izpildinstitūcijas vai uzņēmuma vadītājs.

(3) Ja kāda no personām, kurai jāparaksta gada pārskats vai vadības ziņojums, uzskata, ka tas nav apstiprināms, vai arī tai pret pārskatu vai vadības ziņojumu ir kādi iebildumi, kurus tā grib darīt zināmus dalībniekiem, šai personai tas jānorāda īpašā piezīmē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, 16.12.99. likumu un 22.03.2001. likumu, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)

19. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

"61.pants

(1) Uzņēmuma gada pārskatā norāda šādas ziņas:

1) uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;

2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai – arī īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) individuālajam komersantam – arī komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

4) personālsabiedrībai (līgumsabiedrībai) – arī tās veids, personiski atbildīgo biedru (līgumsabiedrības komplementāro dalībnieku) un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) kapitālsabiedrībai (statūtsabiedrībai) – arī tās veids, izpildinstitūcijas locekļu, padomes locekļu (ja tai ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem aizgājušas.

(2) Finanšu pārskatu un vadības ziņojumu paraksta šādas personas:

1) individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības gada pārskatu – attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt attiecīgo individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību. Ģimenes uzņēmuma gada pārskatu paraksta ģimenes loceklis, kurš pārstāv ģimenes uzņēmuma īpašniekus, vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt ģimenes uzņēmumu;

2) individuālā komersanta gada pārskatu – komersants vai cita persona, kurai ir notariāli apliecināts speciāls pilnvarojums parakstīt šo pārskatu;

3) personālsabiedrības (līgumsabiedrības) gada pārskatu – visi šīs sabiedrības biedri (dalībnieki) vai tie sabiedrības biedri (dalībnieki), kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību;

4) kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības) gada pārskatu – šīs sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi un padomes locekļi (ja tai ir izveidota padome) vai rīkotājdirektors (ja sabiedrības izpildinstitūcijā ir viens loceklis).

(3) Ja kāda no šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajām personām uzskata, ka gada pārskats vai vadības ziņojums nav apstiprināms, vai arī tai ir kādi iebildumi, šī persona savu atšķirīgo viedokli var norādīt īpašā piezīmē."

20. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

"61.pants

(1) Uzņēmuma gada pārskatā norāda šādas ziņas:

1) uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;

2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai – arī īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) individuālajam komersantam – arī komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

4) personālsabiedrībai (līgumsabiedrībai) – arī tās veids, personiski atbildīgo biedru (līgumsabiedrības komplementāro dalībnieku) un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) kapitālsabiedrībai (statūtsabiedrībai) – arī tās veids, izpildinstitūcijas locekļu, padomes locekļu (ja tai ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem aizgājušas.

(2) Finanšu pārskatu un vadības ziņojumu paraksta šādas personas:

1) individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības gada pārskatu – attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt attiecīgo individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību. Ģimenes uzņēmuma gada pārskatu paraksta ģimenes loceklis, kurš pārstāv ģimenes uzņēmuma īpašniekus, vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt ģimenes uzņēmumu;

2) individuālā komersanta gada pārskatu – komersants vai cita persona, kurai ir notariāli apliecināts speciāls pilnvarojums parakstīt šo pārskatu;

3) personālsabiedrības (līgumsabiedrības) gada pārskatu – visi šīs sabiedrības biedri (dalībnieki) vai tie sabiedrības biedri (dalībnieki), kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību;

4) kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības) gada pārskatu – šīs sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi un padomes locekļi (ja tai ir izveidota padome) vai rīkotājdirektors (ja sabiedrības izpildinstitūcijā ir viens loceklis).

(3) Ja kāda no šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajām personām uzskata, ka gada pārskats vai vadības ziņojums nav apstiprināms, vai arī tai ir kādi iebildumi, šī persona savu atšķirīgo viedokli var norādīt īpašā piezīmē."

62.pants

(1) Ja uzņēmējsabiedrības rādītāji pārsniedz divus no šā likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, tās sagatavoto gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents) atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem".

(3) Ja uzņēmuma gada pārskatā pēc tam, kad zvērināts revidents to ir pārbaudījis, izdarīti kādi grozījumi, zvērinātam revidentam pārskats no jauna jāpārbauda tieši attiecībā uz izdarītajiem grozījumiem. Šāda atkārtota pārbaude jāpiemin zvērināta revidenta atzinumā par gada pārskata pārbaudīšanu.

20. 62.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "uzņēmējsabiedrības" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)";

aizstāt trešajā daļā vārdu "uzņēmuma" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)".

21. 62.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "uzņēmējsabiedrības" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)";

aizstāt trešajā daļā vārdu "uzņēmuma" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)".

63.pants

(2) Uzņēmuma likumīgie pārstāvji iesniedz zvērinātam revidentam gada pārskatu tūlīt pēc tā sastādīšanas.

(3) Zvērināts revidents drīkst pieprasīt no uzņēmuma likumīgajiem pārstāvjiem visas ziņas un paskaidrojumus, kas vajadzīgi rūpīgai pārbaudei. Ja tas nepieciešams, šādu informāciju viņš var pieprasīt arī pirms gada pārskata saņemšanas.

21. Aizstāt 63.panta otrajā un trešajā daļā vārdu "uzņēmuma" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)".

22. Aizstāt 63.panta otrajā un trešajā daļā vārdu "uzņēmuma" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)".

66.pants

(3) Uzņēmumam, kas ievēro šā panta otrās daļas vai 54.panta noteikumus, iesniegtajam gada pārskatam jāpievieno uzņēmuma valdes parakstīts paskaidrojums, ka 54.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi ir izpildīti. Šis paskaidrojums jāapliecina uzņēmuma revidentam.

22. Izslēgt 66.panta trešajā daļā vārdu "trešās".

23. Izslēgt 66.panta trešajā daļā vārdu "trešās".

67.pants

(2) Ja gada pārskats netiek pilnībā publicēts, skaidri jānorāda, ka tas publicēts saīsinātā formā un pilnībā pieejams Uzņēmumu reģistrā. Šajā gadījumā nepublicē pilnu revidenta ziņojumu, bet gan revidenta sagatavotu publicētajam informācijas apjomam atbilstošu saīsinātu revidenta ziņojumu.

23. Izteikt 67.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 "Šajā gadījumā zvērināta revidenta ziņojumu nepublicē, bet publikācijā norāda, vai zvērinātam revidentam ir bijuši iebildumi vai piezīmes vai viņš ir sniedzis negatīvu atzinumu, vai atteicies sniegt atzinumu."

24. Izteikt 67.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 "Šajā gadījumā zvērināta revidenta ziņojumu nepublicē, bet publikācijā norāda, vai zvērinātam revidentam ir bijuši iebildumi vai piezīmes vai viņš ir sniedzis negatīvu atzinumu, vai atteicies sniegt atzinumu."

24. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 78/660/EEC, 83/349/EEC, 84/569/EEC, 89/666/EEC, 90/604/EEC, 90/605/EEC, 94/8/EC, 1999/60/EC un 2001/65/EC."

6

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

Izteikt likumprojekta 24.pantu šādā redakcijā:

“24. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 78/660/EEC, 83/349/EEC, 84/569/EEC, 89/666/EEC, 90/604/EEC, 90/605/EEC, 94/8/EC, 1999/60/EC, 2001/65/EC un 2003/51/EC.”

Atbalstīt

25. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 78/660/EEC, 83/349/EEC, 84/569/EEC, 89/666/EEC, 90/604/EEC, 90/605/EEC, 94/8/EC, 1999/60/EC, 2001/65/EC un 2003/51/EC."

Ar šo likumu izdarītie grozījumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2004.pārskata gadu.

Ar šo likumu izdarītie grozījumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2004.pārskata gadu.