Likumprojekts
Grozījumi likumā
"Par uzņēmumu gada pārskatiem"
Izdarīt likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1998, 6., 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".
2. Papildināt ievaddaļu "Likumā lietotie termini" ar terminiem un to skaidrojumiem šādā redakcijā:
"Patiesā vērtība ir summa, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.
Bilances vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības ir norādītas bilancē.
Finanšu instruments ir vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus.
Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiks nākotnē.
Tirdzniecības portfelis ir uzņēmuma vārdā un uzņēmuma labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko uzņēmums tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās un/vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras uzņēmums iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus.
Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no cita uzņēmuma vai apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai cita uzņēmuma kapitāla instruments.
Finanšu saistības ir saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citam uzņēmumam vai arī apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli neizdevīgos apstākļos.
Tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības ir finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kas galvenokārt iegādātas vai radušās, lai gūtu peļņu no cenu īstermiņa svārstībām, kā arī finanšu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen faktiski izmantots īstermiņa peļņas gūšanai.
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus uzņēmums nolēmis un spēj turēt līdz termiņa beigām un kas nav aizdevumi un prasījumi.
Aizdevumi un prasījumi ir finanšu aktīvi, kurus radījis uzņēmums, aizdodot naudu vai citus aktīvus vai pārdodot preces un sniedzot pakalpojumus, ar samaksu citā, vēlākā termiņā (uz kredīta) tieši parādniekam, un kuri nav tādi finanšu aktīvi, kas radīti, lai tos pārdotu tūlīt vai īsā laikposmā.
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir finanšu aktīvi, kas nav ne aizdevumi, ne prasījumi, ne līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, ne arī tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi.
Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.
Pret risku nodrošināts postenis ir aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj uzņēmuma patiesās vērtības maiņu vai nākotnes naudas plūsmas maiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā pret risku nodrošināts postenis.
Riska ierobežošanas instruments ir riska ierobežošanas uzskaites sistēmā norādīts atvasinātais finanšu instruments vai cits finanšu aktīvs, vai finanšu saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu."
3. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:
"1.pants
(1) Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas formā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida (turpmāk uzņēmums).
(2) Šis likums neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu.
(3) Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.
(4) Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā."
4. 3.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem."
5. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sastādīšanas kārtību, kā arī par saņemtā valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos."
6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:
"10.pants
Bilances shēma kontu veidā
Aktīvs
Ilgtermiņa ieguldījumi
I. Nemateriālie ieguldījumi:
1. Uzņēmuma attīstības izmaksas.
2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.
3. Citi nemateriālie ieguldījumi.
4. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.
5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.
II. Pamatlīdzekļi:
1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.
2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.
3. Iekārtas un mašīnas.
4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.
5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.
6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.
III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:
1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.
2. Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem.
3. Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā.
4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem.
5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi.
6. Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori.
7. Pašu akcijas un daļas.
8. Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.
Apgrozāmie līdzekļi
I. Krājumi:
1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.
2. Nepabeigtie ražojumi.
3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.
4. Nepabeigtie pasūtījumi.
5. Avansa maksājumi par precēm.
6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.
II. Debitori:
1. Pircēju un pasūtītāju parādi.
2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.
3. Asociēto uzņēmumu parādi.
4. Citi debitori.
5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.
6. Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.
7. Nākamo periodu izmaksas.
8. Uzkrātie ieņēmumi.
III. Īstermiņa finanšu ieguldījumi:
1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.
2. Pašu akcijas un daļas.
3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.
4. Atvasinātie finanšu instrumenti.
IV. Nauda.
Pasīvs
Pašu kapitāls:
1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls).
2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums.
3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.
4. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve.
5. Rezerves:
a) likumā noteiktās rezerves;
b) rezerves pašu akcijām vai daļām;
c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;
d) pārējās rezerves.
6. Nesadalītā peļņa:
a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;
b) pārskata gada nesadalītā peļņa.
Uzkrājumi:
1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.
2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.
3. Citi uzkrājumi.
Ilgtermiņa kreditori:
1. Aizņēmumi pret obligācijām.
2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.
3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.
4. Citi aizņēmumi.
5. No pircējiem saņemtie avansi.
6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
7. Maksājamie vekseļi.
8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.
9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.
10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
11. Pārējie kreditori.
12. Nākamo periodu ieņēmumi.
13. Pārskata gada dividendes.
14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.
Īstermiņa kreditori:
1. Aizņēmumi pret obligācijām.
2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.
3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.
4. Citi aizņēmumi.
5. No pircējiem saņemtie avansi.
6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
7. Maksājamie vekseļi.
8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.
9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.
10. Nodokļi un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
11. Pārējie kreditori.
12. Nākamo periodu ieņēmumi.
13. Pārskata gada dividendes.
14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.
15. Uzkrātās saistības.
16. Atvasinātie finanšu instrumenti."
7. Izteikt 11.panta 6.punktu šādā redakcijā:
"6. Personāla izmaksas:
a) atlīdzība par darbu;
b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;
c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas."
8. Izteikt 13.panta daļas "Izmaksas" 3.punktu šādā redakcijā:
"3. Personāla izmaksas:
a) atlīdzība par darbu;
b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;
c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas."
9. Papildināt 18.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Pētniecības izmaksas nedrīkst kapitalizēt. Uzņēmuma attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī "Uzņēmuma attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:
1) uzņēmums ir paredzējis pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;
2) uzņēmumam ir iespējams pabeigt šo aktīva objektu un tam ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;
3) uzņēmums spēj uzskatāmi parādīt (nodemonstrēt), kādi ekonomiskie labumi no šī aktīvu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē;
4) uzņēmums spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru."
10. Izslēgt 26.panta otrās daļas trešo teikumu.
11. Izslēgt 33. un 34.pantu.
12. Aizstāt 37.panta trešajā daļā vārdu "paša" ar vārdu "pašu".
13. Aizstāt 40.pantā skaitļus un vārdus "52. un 54.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "52., 54. un 59.pantā".
14. Papildināt 46.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja nav izmantota šā likuma 55.1 pantā paredzētā izvēles iespēja finanšu instrumentiem piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, pielikumā sniedz skaidrojumu par atvasināto finanšu instrumentu apmēru un būtību sadalījumā pa šo instrumentu grupām, norādot bilances vērtību un patieso vērtību, ja to var noteikt ar kādu no šā likuma 55.2 panta pirmajā daļā minētajām metodēm.
(3) Ja nav izmantota šā likuma 28.panta otrajā daļā paredzētā izvēles iespēja piemērot vērtības samazināšanu šā likuma 55.1 panta ceturtajā daļā minētajiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, kuru patiesā vērtība ir mazāka par bilances vērtību, pielikumā sniedz informāciju par atsevišķu aktīvu vai aktīvu grupu bilances vērtību un patieso vērtību, paskaidrojot, kādēļ netiek piemērota vērtības samazināšana, un norādot faktus, kas liecina, ka vērtības pazemināšanās ir īslaicīga un radusies pārejošu apstākļu dēļ."
15. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Uzņēmuma vadībai par funkciju pildīšanu piešķirtās atlīdzības kopsummu parāda sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (piemēram, padomes, valdes, direkcijas vai administrācijas locekļi, rīkotājdirektori). Tas pats attiecas uz pensijām un līdzīgām saistībām pret bijušajiem pārvaldes institūciju locekļiem."
16. 54.pantā:
aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "46., 49.panta pirmajā un trešajā daļā" ar skaitli un vārdiem "49.panta trešajā daļā";
izslēgt sesto daļu.
17. 55.pantā:
papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) finanšu instrumentu izmantošanu un, ja tas ir būtiski uzņēmuma aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanā, arī par finanšu riska vadības mērķiem un politiku, par pieņemto riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un par uzņēmuma pakļautību cenas riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.";
izslēgt sesto daļu.
18. Papildināt likumu ar 7.1 nodaļu šādā redakcijā:
"7.1 nodaļa
Novērtēšana patiesajā vērtībā
55.1 pants
(1) Atkāpjoties no šā likuma 26., 28., 29., 30., 32. un 36.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, finanšu instrumentus (arī atvasinātos finanšu instrumentus) drīkst novērtēt patiesajā vērtībā, ja tiek ievēroti šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ietvertie nosacījumi.
(2) Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un saskaņā ar kuriem abām pusēm ir tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, šā likuma izpratnē ir atvasinātie finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:
1) līgums ir noslēgts saskaņā ar uzņēmuma plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma, pārdošanas vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;
2) līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šās daļas 1.punktā minētajām vajadzībām;
3) līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi.
(3) Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kas ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātajiem finanšu instrumentiem.
(4) Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus:
1) līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti;
2) aizdevumus un prasījumus, kas netiek turēti tirdzniecībai;
3) līdzdalību koncerna meitas uzņēmumu, asociēto uzņēmumu un kopīgi pārvaldītu uzņēmumu kapitālā, uzņēmuma emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kas nav tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, vai kuriem nav aktīvā tirgū kotētas tirgus cenas un kuru patieso vērtību nav iespējams ticami noteikt.
(5) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar uzņēmumā noteikto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu.
55.2 pants
(1) Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā šā likuma 55.1 pantā minētajos gadījumos jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:
1) pamatojoties uz tirgus cenu finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var veidot, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;
2) finanšu instrumentiem, kuriem nav iespējams noteikt tirgus cenu, - pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītus un piemērotus novērtēšanas modeļus un metodes, ja aprēķinātā vērtība pieņemami atspoguļo šo instrumentu iespējamo tirgus cenu.
(2) Finanšu instrumentus, kuru patieso vērtību nevar ticami noteikt ar šā panta pirmajā daļā minētajām metodēm, novērtē šā likuma 26., 28., 30., 32. un 36.pantā noteiktajā kārtībā.
55.3 pants
(1) Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar 55.2 panta pirmajā daļā noteiktajām metodēm, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot šādus gadījumus:
1) finanšu instruments ir kvalificēts kā riska ierobežošanas instruments un saskaņā ar uzņēmumā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu ir paredzēts dažas (vai visas) šā instrumenta vērtības izmaiņas neatspoguļot peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
2) finanšu instrumenta vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa maiņas saistībā ar uzņēmuma naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esoša uzņēmuma pamatkapitālā. Abos minētajos gadījumos finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas parāda postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".
(2) Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ja šie aktīvi nav atvasinātie finanšu instrumenti, uzņēmums pēc izvēles iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai parāda postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".
(3) Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kas uzskaitīta pašu kapitāla postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve", iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pašā periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments tiek pārdots, dzēsts vai citā veidā atsavināts, vai arī kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība.
55.4 pants
Ja finanšu instrumenti ir novērtēti patiesajā vērtībā, pielikumā iekļauj šādu informāciju:
1) nozīmīgākie pieņēmumi, uz kuriem pamatojas izmantoto novērtēšanas modeļu un metožu izvēle, ja šo instrumentu patiesā vērtība noteikta saskaņā ar 55.2 panta pirmās daļas 2.punktu;
2) finanšu instrumentu patiesā vērtība un šīs vērtības izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve", sadalījumā pa šādām finanšu aktīvu kategorijām:
a) aizdevumi un prasījumi;
b) līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi;
c) pārdošanai pieejami finanšu aktīvi;
d) tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai saistības;
3) sadalījumā pa atvasināto finanšu instrumentu grupām - skaidrojums par šiem instrumentiem, norādot kopsummu, kā arī informāciju par būtiskiem noteikumiem un nosacījumiem, kas varētu ietekmēt nākotnē gaidāmo naudas plūsmas apjomu, rašanās laiku un noteiktību;
4) tabula, kas parāda posteņa "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" izmaiņas pārskata gadā."
19. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:
"61.pants
(1) Uzņēmuma gada pārskatā norāda šādas ziņas:
1) uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;
2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai arī īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;
3) individuālajam komersantam arī komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;
4) personālsabiedrībai (līgumsabiedrībai) arī tās veids, personiski atbildīgo biedru (līgumsabiedrības komplementāro dalībnieku) un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
5) kapitālsabiedrībai (statūtsabiedrībai) arī tās veids, izpildinstitūcijas locekļu, padomes locekļu (ja tai ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem aizgājušas.
(2) Finanšu pārskatu un vadības ziņojumu paraksta šādas personas:
1) individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības gada pārskatu attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt attiecīgo individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību. Ģimenes uzņēmuma gada pārskatu paraksta ģimenes loceklis, kurš pārstāv ģimenes uzņēmuma īpašniekus, vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt ģimenes uzņēmumu;
2) individuālā komersanta gada pārskatu komersants vai cita persona, kurai ir notariāli apliecināts speciāls pilnvarojums parakstīt šo pārskatu;
3) personālsabiedrības (līgumsabiedrības) gada pārskatu visi šīs sabiedrības biedri (dalībnieki) vai tie sabiedrības biedri (dalībnieki), kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību;
4) kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības) gada pārskatu šīs sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi un padomes locekļi (ja tai ir izveidota padome) vai rīkotājdirektors (ja sabiedrības izpildinstitūcijā ir viens loceklis).
(3) Ja kāda no šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajām personām uzskata, ka gada pārskats vai vadības ziņojums nav apstiprināms, vai arī tai ir kādi iebildumi, šī persona savu atšķirīgo viedokli var norādīt īpašā piezīmē."
20. 62.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu "uzņēmējsabiedrības" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)";
aizstāt trešajā daļā vārdu "uzņēmuma" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)".
21. Aizstāt 63.panta otrajā un trešajā daļā vārdu "uzņēmuma" ar vārdiem "kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)".
22. Izslēgt 66.panta trešajā daļā vārdu "trešās".
23. Izteikt 67.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Šajā gadījumā zvērināta revidenta ziņojumu nepublicē, bet publikācijā norāda, vai zvērinātam revidentam ir bijuši iebildumi vai piezīmes vai viņš ir sniedzis negatīvu atzinumu, vai atteicies sniegt atzinumu."
24. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 78/660/EEC, 83/349/EEC, 84/569/EEC, 89/666/EEC, 90/604/EEC, 90/605/EEC, 94/8/EC, 1999/60/EC un 2001/65/EC."
Pārejas noteikums
Ar šo likumu izdarītie grozījumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2004.pārskata gadu.
Finanšu ministrs
V.Dombrovskis
Likumprojekta
Grozījumi likumā Par uzņēmumu gada pārskatiem
anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Likumprojekts sagatavots, lai izpildītu Nacionālajā programmā integrācijai ES doto uzdevumu veikt grozījumus likumā Par uzņēmumu gada pārskatiem saskaņā ar jaunākajiem Padomes Ceturtās direktīvas (turpmāk tekstā 4.direktīva) grozījumiem (NP kods 1.1.21.). Likums Par uzņēmumu gada pārskatiem pašlaik pamatā ir saskaņots ar 4.direktīvu, izņemot jaunos šīs direktīvas grozījumus, kas izriet no direktīvas 2001/65/EK saistībā ar patiesās vērtības principa piemērošanu finanšu instrumentiem. Finanšu instrumentu uzskaite grāmatvedībā atrodas straujas attīstības procesā un pašlaik ir pasaules grāmatvedības standartu noteicēju pastāvīgas uzmanības lokā. Tādēļ 4.direktīvas jaunie grozījumi ir sagatavoti tā, lai ļautu Eiropas Kopienu komercsabiedrībām sagatavot savus individuālos gada pārskatus saskaņā ar pašreizējām starptautiskajām prasībām attiecībā uz finanšu instrumentu novērtēšanu, kā arī nākotnē, sekojot šo prasību attīstībai. Starptautiskā kapitāla un finanšu tirgus dinamiskas attīstības rezultātā tirdzniecībā arvien plašāk tiek izmantoti ne tikai tradicionāli tirgotie vērtspapapīri - akcijas un obligācijas, bet arī dažāda veida atvasinātie finanšu instrumenti, piemēram, biržā tirgotie nākotnes līgumi, iespējas līgumi, ārpusbiržas nākotnes līgumi un mijmaiņas līgumi. Kaut gan minētos samērā komplicētos finanšu instrumentus Eiropā izmanto galvenokārt finanšu institūcijas, tomēr tos izmanto arī lielākās industriālās komercsabiedrības visos ekonomikas sektoros, lai ierobežotu finanšu riskus, kam tās pakļautas procentu likmju, valūtas kursu vai kapitāla un preču cenu izmaiņu dēļ. Publisko akciju sabiedrību vērtspapīri tiek kotēti fondu biržās Eiropas Kopienu dalībvalstīs vai ārpuskopienas valstīs. Ar 2005.gada 1.janvāri Eiropas Kopienu dalībvalstu publiskajām akciju sabiedrībām, sagatavojot konsolidētos gada pārskatus, būs tieši jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. maija Regula par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, kas ietver arī noteiktu finanšu instrumentu veidu novērtēšanu patiesajā vērtībā. Nav paredzēts, ka šie 4.direktīvas grozījumi būtiski mainīs mazo un vidējo uzņēmumu gada pārskatus, jo šie uzņēmumi parasti neizmanto komplicētos finanšu instrumentus un nav finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki. Tomēr uz šiem uzņēmumiem attiecas papildu informācijas sniegšanas prasības gada pārskata pielikumā par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, attiecībā uz kuriem nav izmantota direktīvā paredzētā izvēles iespēja piemērot vērtības samazināšanu. Direktīva 2001/65/EK paredz, ka patiesās vērtības principa piemērošana attiecas gan uz individuālajiem, gan konsolidētajiem gada pārskatiem kā dalībvalsts noteikta izvēles iespēja vai prasība, tomēr dalībvalstīm, kuras vēlas aprobežoties vienīgi ar šā principa piemērošanu konsolidētajos gada pārskatos, ir tiesības likumdošanā realizēt šādu nostāju. |
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts ir izstrādāts galvenokārt, lai Latvijas likumdošanā ieviestu prasības, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvu 2001/65/EK. Ievērojot likumu Par uzņēmumu gada pārskatiem un Par konsolidētajiem gada pārskatiem ciešo saistību, likumprojekts paredz minētās direktīvas jaunās prasības iestrādāt likumā Par uzņēmumu gada pārskatiem kā izvēles iespēju uzņēmuma gada pārskata sagatavošanā. No tā izriet, ka koncerna mātes uzņēmums šo iespēju varēs izmantot arī konsolidētā gada pārskata sagatavošanā un, lai koncerna ietvaros tiktu izmantotas vienas un tās pašas metodes, pieprasīt tās izmantošanu arī savos meitas uzņēmumos. Papildu minētajam, likumprojekts ietver arī likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai: - likums Par uzņēmumu gada pārskatiem būtu attiecināms arī uz komersantiem; - no šā likuma subjektu loka izslēgtu dažus finanšu institūciju veidus, kuri turpmāk gada pārskatus sagatavos, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus;
Likumprojekts paredz arī jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanu. Ievērojot likumprojektā ietverto jauno likuma normu komplicēto būtību, uzņēmumiem būs nepieciešams sagatavošanās periods. Tādēļ, pieņemot, ka attiecīgie likuma grozījumi tiks izsludināti līdz šī gada beigām, likumprojektā ir paredzēts pārejas noteikums, ka ar šo likumu izdarītie grozījumi būs piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2004.pārskata gadu.
|
|
3. Cita informācija |
|
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekta pieņemšana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, atrisinot būtiskus ar finanšu pārskatiem saistītus jautājumus. Tas attiecas galvenokārt uz koncerna mātes uzņēmumiem, kas sagatavo konsolidētos gada pārskatus un kotējas fondu biržās, kā arī uz to meitas uzņēmumiem; transnacionālo kompāniju meitas uzņēmumiem Latvijā, kuru mātes uzņēmumi atsevišķus finanšu instrumentu veidus novērtē pēc patiesās vērtības; citiem uzņēmumiem, kuri kotējas fondu biržā vai kuriem ir darījumi ar finanšu instrumentiem un ir izveidota finanšu riska vadības sistēma. Šie uzņēmumi turpmāk varēs pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem novērtēt finanšu instrumentus un iekļaut attiecīgo informāciju par tiem savos individuālajos un/vai konsolidētajos gada pārskatos, kas iesniedzami fondu biržās vai savam mātes uzņēmumam, kā arī LR Uzņēmumu reģistram un Valsts ieņēmumu dienestam. Tas nepalielinās šo uzņēmumu izmaksas. Likumprojekta pieņemšana neietekmēs valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izmaksas. |
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
5. Cita informācija |
|
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
|
(tūkst. latu) |
|||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
|||||
|
3. Finansiālā ietekme |
|||||
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
|||||
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
|||||
|
6. Cita informācija |
|||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sastādīšanas kārtību, saņemtā valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Komisijas, citu starptautisko institūciju finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos (likumprojekta 5.pantā paredzētais likuma 4.panta otrās daļas grozījums). Šos normatīvo aktu projektus paredzēts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai ne vēlāk kā Ministru kabineta kārtības ruļļa 219.punktā noteiktajā termiņā (divu mēnešu laikā no likuma pieņemšanas/spēkā stāšanās dienas). Atkarībā no likumprojekta Grozījumi likumā Par grāmatvedību virzības, minētie normatīvo aktu projekti varētu tikt sagatavoti arī kā Ministru kabineta noteikti obligāti piemērojami Latvijas grāmatvedības standarti. |
|
2. Cita informācija |
|
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
|
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies, 1995.gadā Luksemburgā parakstot Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses. Likumprojekta sagatavošanā ir ņemta vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta 2000. gada 13. jūnijā pieņemtā Finanšu pārskatu sagatavošanas stratēģija, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. maija Regula par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. |
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Likums Par uzņēmumu gada pārskatiem ir saskaņots ar Padomes 1978.gada 25.jūlija Ceturto direktīvu 78/660/EEC (OJ No L 222 p.11, 1978/08/14) par atsevišķu veidu sabiedrību gada pārskatiem, ievērojot grozījumus:
- Padomes 1989.gada 21.decembra Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEC (OJ No L395 p.36, 1989/12/30);
|
||
|
2.tabula |
|||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
|
Projekta 3.pants: likuma 1.panta pirmā daļa |
Direktīvas 78/660/EEC 1.panta pirmā daļa |
Atbilst |
|
|
Projekta 3.pants: likuma 1.panta trešā daļa |
Direktīvas 78/660/EEC 1.panta otrā daļa |
Atbilst |
|
|
Projekta 6.pants: likuma 10.pants |
Direktīvas 78/660/EEC 9.pants; 42c.pants (direktīvas 2001/65/EC 1.panta 1.punkta redakcijā) |
Atbilst |
|
|
Projekta 7.pants: likuma 11.pants |
Direktīvas 78/660/EEC 23.pants |
Atbilst |
|
|
Projekta 8.pants: likuma 13.pants |
Direktīvas 78/660/EEC 24.pants |
Atbilst |
|
|
Projekta 9.pants: likuma 19.panta otrā daļa |
Direktīvas 78/660/EEC 9.panta C.daļas II nodaļas 1.punkts |
Atbilst |
|
|
Projekta 10.pants: likuma 26.pants |
Direktīvas 78/660/EEC 35.panta pirmās daļas (a) punkts |
Atbilst |
|
|
Projekta 15.pants: likuma 46.panta otrā un trešā daļa |
Direktīvas 78/660/EEC 43.panta 14.punkts (direktīvas 2001/65/EC 1.panta 2.punkta redakcijā) |
Atbilst |
|
|
Projekta 16.pants: likuma 50.panta otrā daļa |
Direktīvas 78/660/EEC 43.panta 12.punkts |
Atbilst |
|
|
Projekta 18.pants: likuma 55.panta otrās daļas 5.punkts |
Direktīvas 78/660/EEC 46.panta otrās daļas (f) punkts (direktīvas 2001/65/EC 1.panta 4.punkta redakcijā) |
Atbilst |
|
|
Projekta 19.pants: likuma 56.pants |
Direktīvas 78/660/EEC 42a.pants (direktīvas 2001/65/EC 1.panta 1.punkta redakcijā) |
Atbilst |
|
|
Projekta 19.pants: likuma 57.pants |
Direktīvas 78/660/EEC 42b.pants (direktīvas 2001/65/EC 1.panta1.punkta redakcijā) |
Atbilst |
|
|
Projekta 19.pants: likuma 58.pants |
Direktīvas 78/660/EEC 42c.pants (direktīvas 2001/65/EC 1.panta 1.punkta redakcijā) |
Atbilst |
|
|
Projekta 19.pants: likuma 59.pants |
Direktīvas 78/660/EEC 42d.pants (direktīvas 2001/65/EC 1.panta 1.punkta redakcijā) |
Atbilst |
|
|
Projekta 24.pants: likuma 67.panta otrā daļa |
Direktīvas 78/660/EEC 49.pants |
Atbilst |
|
|
5. Cita informācija |
|||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Likumprojekta sagatavošanas procesā ir bijušas konsultācijas ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas pārstāvjiem. |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, kā arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas iesniegtie priekšlikumi likumprojekta sagatavošanas procesā daļēji ņemti vērā. |
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Informācija par likumprojektu tika sniegta vairākās ar auditu un grāmatvedību saistītās konferencēs. Minēto konferenču dalībnieki pauda viedokli, ka finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos likumos būtu pēc iespējas ātrāk jāietver prasības, kuras izriet no direktīvas 2001/65/EK saistībā ar patiesās vērtības principa piemērošanu finanšu instrumentiem. |
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Nav notikušas. |
|
5. Cita informācija |
|
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Par jaunākajiem grozījumiem grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos parasti plaši informē vairāki specializētie periodiskie izdevumi. Sabiedrības informēšanas pasākumi tiks veikti arī ar ministrijas mājas lapas un sabiedrisko attiecību speciālistu starpniecību dažādos plašsaziņas līdzekļos. |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
4. Cita informācija |
|
Finanšu ministrs V.Dombrovskis
|
Valsts sekretāre |
Juridiskā departamenta direktores vietniece |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
V.Andrējeva |
G.Aizstrauta |
M.Radeiko |
A.Malējs |
30.04.2003 10:05
1737
G.Majevska
7095616; Gunta.Majevska@fm.gov.lv