Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 99.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. 3.panta trešajā daļā:

papildināt 4.punktu aiz vārdiem "vai valdē" ar vārdiem "neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības vai citas uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents;";

papildināt daļu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

"91) ienākums no augoša meža pārdošanas un kokmateriālu pārdošanas;".

3. 8.panta trešajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ienākumi no individuālā darba, uzņēmuma līguma, komercaģenta un māklera darbības;";

papildināt 2.punktu aiz vārdiem "nodokļa objekts" ar vārdiem "un ienākumi no individuālā komersanta darbības";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ienākumi no līgumsabiedrības, personālsabiedrības un sadalītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma;".

4. 9.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) fiziskās personas – individuālā uzņēmuma īpašnieka – ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta – kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu."

5. Aizstāt 10.panta trešajā daļā skaitļus un vārdus "4. un 5.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "4., 5. un 6.punktā".

11.pantā:

izteikt 1.1 daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.";

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, kā arī atbilstoši šā likuma 8.panta piektās daļas noteikumiem par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem, un dzīvības, veselības un negadījumu apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmiju summas;";

papildināt trešo daļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"71) obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumi par saimnieciskajā darbībā izmantotiem pamatlīdzekļiem;";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"10. Ja individuālais komersants vai fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem."

7. Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

"11.1 pants. Individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākuma noteikšana

1. Individuālais komersants, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45000 latu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.pantu vai saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu, ja tas grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējies divkāršā ieraksta sistēmu.

2. Individuālais komersants, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā ir pārsnieguši 45000 latu, taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" II nodaļu.

3. Individuālais komersants piemēro likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" II nodaļas noteikumus apliekamā ienākuma noteikšanai piecus gadus pēc kārtas neatkarīgi no tā, vai kādā šī perioda gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45000 latu. Ja piecu gadu perioda pēdējā gadā individuālā komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45000 latu, individuālais komersants nākamajā taksācijas gadā var uzsākt apliekamā ienākuma aprēķināšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

4. Fiziskā persona taksācijas gadā, kurā tā uzsāk individuālā komersanta darbību, šīs darbības ienākumu aprēķina, piemērojot šā panta pirmo vai otro daļu atbilstoši pašas personas prognozei taksācijas gada ieņēmumiem no individuālā komersanta saimnieciskās darbības."

8. 13.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"1.1 Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai (piemērojot to kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem).";

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem "nodokļa atvieglojumiem" ar vārdiem "izņemot nerezidentus, kuriem tiek izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem piešķirtā pensija".

9. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Ja maksātājs dokumentus, kas apliecina attaisnotos izdevumus, nav laikus iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, tie tiek ņemti vērā tikai par laikposmu, kas nepārsniedz vienu pirmstaksācijas periodu."

10. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētajam ienākumam, ja šī ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17.panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota divu procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra."

11. 17.pantā:

aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdus "Latvijas Republikā dzīvojošām personām" ar vārdiem "Latvijas Republikas rezidentiem";

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus "par attiecīgo kalendāro mēnesi nomaksātā sociālā nodokļa (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) summa" ar vārdiem "šā likuma 10.panta otrajā daļā noteiktā attaisnoto izdevumu summa";

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Latvijas Republikas nerezidentiem – kalendāra mēneša ienākums, no kura atskaitīta šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minēto attaisnoto izdevumu summa.";

aizstāt divpadsmitajā daļā skaitļus "4., 6., 8." ar skaitļiem "4., 5., 6., 7.1, 8., 9.1";

papildināt pantu ar 12.2 daļu šādā redakcijā:

"12.2 Fiziskā persona – rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, no šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 7.1, 8., 9.1, 11. un 12.punktā minētajiem ienākumiem nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli."

12. 18.pantā:

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"4.1 Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.1 panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.pantu. Avansa maksājumi izdarāmi katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam.";

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Pamats šādam samazinājumam ir paziņojums par ieturēto nodokli, kuru saskaņā ar šā likuma 17.panta noteikumiem ienākuma izmaksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē."

13. Papildināt 19.pantu ar 5.2 daļu šādā redakcijā:

"5.2 Ārvalstu nodokļa maksātājs, kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām."

14. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, ja nerezidents:

1) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7. un 9.punktā minētos ienākumus, kā arī šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents;

2) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētos ienākumus no fiziskām personām, kas nav minētas šā likuma 17.panta 12.2 daļā."

15. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Nodokļa sadalīšana

1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā:

1) 71,6 procenti – maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā;

2) 28,4 procenti – valsts pamatbudžetā.

2. Kārtību, kādā nodokļa summas un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajā sadalījumā tiek ieskaitītas budžetā, nosaka Ministru kabinets."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"10. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā stājas spēkā ar īpašu likumu.

11. Fiziskā persona, kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, saimnieciskās darbības taksācijas gada ienākumu aprēķina saskaņā ar:

11.1. šā likuma 11.1 panta pirmo daļu, ja minētā persona pirmstaksācijas gadā ir bijusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja par tai piederošā individuālā uzņēmuma ienākumu;

11.2. šā likuma 11.1 panta otro daļu, ja minētajai personai piederošais individuālais uzņēmums pirmstaksācijas gadā ir bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs.

12. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.

13. Šā likuma 11.1 pants un 18.panta 4.1 daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Līdz 2004.gada 1.janvārim individuālie komersanti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus veic, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķinot saskaņā ar šā likuma 11.pantu.

14. Fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība), kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot šā likuma 11.panta desmito daļu, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

15. Līdz šā likuma 26.panta otrajā daļā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.145 "Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā"."

Finanšu ministrs

V.Dombrovskis

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1) Lai nodrošinātu brīvu kapitāla kustību iekšējā tirgū Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, ir jānodrošina, ka dividendēm, ko Latvijas rezidenti – fiziskās personas saņem no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, tiek noteikts tāds pats nodokļu režīms, kā dividendēm, kas tiek saņemtas no Latvijas uzņēmumiem (fiksēts Latvijas sarunu pozīcijā par 4.sadaļu “Brīva kapitāla kustība”), kas šobrīd Latvijas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tādā veidā nav regulēts. 2) Šobrīd likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nenosaka īpašus noteikumus fizisko personu, kas ir reģistrētas kā individuālie komersanti, apliekamā ienākuma noteikšanai, taču tas ir nepieciešams, jo, pirmkārt, liela daļa no tiem pirms tam ir veikuši saimniecisko darbību, dibinot individuālo uzņēmumu, kas kārtoja grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un aprēķināja apliekamo ienākumu, veicot finanšu peļņas (zaudējumu) korekcijas, otrkārt, daudziem no tiem saimnieciskās darbības apgrozījums ir ievērojams, un, treškārt, saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” grozījumiem, kas pieņemti 2003.gada 15.maijā, individuālajiem komersantiem, kuru saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 45000 latu gadā, ir jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā. Finanšu ministrijā ir saņemti arī iesniegumi no individuālajiem komersantiem ar ierosinājumu izstrādāt īpašus noteikumus individuālo komersantu apliekamā ienākuma aprēķināšanai. 3) Saskaņā ar grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas stājās spēkā 2002.gada 25.jūlijā Ministru kabinetam, lai nodrošinātu šī likuma 33.panta otrās daļas piemērošanu, ir jāsagatavo nepieciešamie grozījumi nodokļu likumos. Minētā Kooperatīvo sabiedrību likuma norma paredz, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir atbrīvota no ienākuma nodokļa maksāšanas, bet nodokli par saņemto kooperatīvās sabiedrības ienākuma daļu maksā tās biedri. 4) Likumā šobrīd nav noregulēts jautājums par neapliekamā minimuma piemērošanu pensijām, ko pensionāri, kuriem pensija piešķirta saskaņā ar Latvijas pensiju likumu un kuri no Latvijas pārcēlušies uz citām valstīm, kā arī pensiju saņēmējiem, kuri pensiju nopelnījuši citā valstī un pārcēlušies uz dzīvi Latvijā 5) Attiecībā uz nerezidentiem – fiziskajām personām šobrīd likums nosaka, ka viņiem Latvijā ienākuma nodoklis ir jāmaksā no noteiktu veidu ienākumiem, kuri uzskaitīti 3.panta trešajā daļā. Tā kā uzskaitījums ir noslēgts, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, ir nepieciešams papildināt nerezidentu ar nodokli apliekamo ienākumu loku, vienlaikus nosakot, ka nerezidentu Latvijā gūtajam ienākumam nepiemēro likuma 9.panta noteikumus, kas uzskaita ar nodokli neapliekamos ienākumu veidus. Tāpat ir nepieciešams precizēt arī atsevišķas likuma normas, kas reglamentē kārtību, kādā nerezidenti maksā nodokli Latvijā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	1) Likumprojekts, lai izlīdzinātu ienākuma nodokļa režīmu dividendēm, ko saņem Latvijas rezidenti – fiziskās personas, paredz atbrīvot no aplikšanas ar ienākuma nodokli arī tās dividendes, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem Minēto dividenžu neaplikšana ar ienākuma nodokli nodrošinās Eiropas Savienības līguma prasību ievērošanu attiecībā uz brīvu kapitāla kustību. 2;3) Likumprojekts nosaka, kārtību, kādā apliekamo ienākumu nosaka un ienākuma nodokli maksā individuālie komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību biedri. 4) Papildinājums likuma 13.pantā noregulē neapliekamā minimuma piemērošanu pensijām, ko Latvijas dzīvojošie pensionāri saņem no citām valstīm un pensijām, kuru saņēmēji no Latvijas ir pārcēlušies uz dzīvi citās valstīs. 5) Likumprojekts paredz precizēt ienākumu veidus, no kuriem nerezidentiem – fiziskajām personām Latvijā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tiek paplašināts ienākumu veidu uzskaitījums, no kuriem ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī (ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas; ienākums no Latvijā reģistrētām līgumsabiedrībām). Tiek paredzēts, ka nodokli no nerezidentu ienākuma būs jāietur arī fiziskajām personām - rezidentiem, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nostādot šīs personas vienādā situācijā ar uzņēmējsabiedrībām un reizē novēršot nodokļa nemaksāšanas iespējas no nerezidentu ienākuma, kā starpniekus izmantojot saimnieciskās darbības veicējus.
3. Cita informācija	Latvijas tuvākajās kaimiņvalstīs dividendes, ko saņem fiziskās personas, ir apliktas ar ienākuma nodokli. Igaunijā nodokļa likme ir 26/74 %, Lietuvā – 15%. Tāpat ar nodokli tiek apliktas dividendes arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, tādēļ nodoklis no dividendēm, ko fiziskās personas – Latvijas rezidenti saņems no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, būs iekasētās šajās valstīs.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts neietekmē makroekonomisko vidi.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo skaidri būs noteikti atsevišķu nodokļa maksātāju pienākumi un tiesības.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts tieši šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
	2003	2004	2005	2006	2004-08
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	500	750	1035	1170
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-	-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme	-	500	750	1035	1170
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izmaiņām: atbrīvojot fizisko personu no ES dalībvalstu uzņēmumiem saņemtās dividendes no aplikšanas ar ienākuma nodokli individuālajiem komersantiem, kļūstot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem	- -	0 500	-50 800	-65 1100	-60 1230
6. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti likuma 26.pantā noteiktajos budžetos. Ministru kabineta noteikumos ir norādāms, kāds mehānisms izveidojams, kādi budžeta konti atverami, lai nodrošinātu operatīvu ieņēmumu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos un valsts budžetā, nosakot maksājumu veikšanas termiņus, kā arī apstiprinot pašvaldību īpatsvara koeficientus kopējos iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumos. Paredzēts šos noteikumus izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā sešu mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Stājoties spēkā šiem noteikumiem, zaudēs spēku Ministru kabineta 1998.gaad 21.aprīļa noteikumi nr.145 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā”.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 43.pantu un 56.pantu ES kandidātvalstu tiesību normas nedrīkst ierobežot uzņēmumu dibināšanas brīvību un brīvu kapitāla kustību, tādēļ Latvijas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas, kas nosaka atšķirīgu ienākuma nodokļa režīmu Latvijas fizisko personu saņemtajām dividendēm, ja tās tiek saņemtas no Latvijas uzņēmumiem un Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, ir uzskatāmas par tādām, kas var radīt šķēršļus iepriekš minētajām brīvību īstenošanai. Tādēļ ir nepieciešams vienādot nodokļu režīmu no Latvijas uzņēmumiem un ES dalībvalstu uzņēmumiem saņemamajām dividendēm.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Ir notikušas konsultācijas ar Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības misijas konsultantiem.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas,
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

28.05.2003.

Vārdu skaits

D.Robežniece 7095495

Daina.Robezniece@fm.gov.lv