I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

 Šobrīd spēkā esošais likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” nosaka ierobežojumus dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu, kā arī dāvināšanas noteikumus. Likums nosaka arī dāvinājuma (ziedojuma) līguma noslēgšanas nepieciešamību, ziedojumu (dāvinājuma) izlietojuma kontroli, dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskumu.

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 10.pantu ierobežojumi dāvināt finanšu līdzekļus un mantu attiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Valsts un pašvaldību uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, finanšu līdzekļus vai mantu var dāvināt (ziedot) tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai.

Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 500 latus, lēmumu par tā piešķiršanu var pieņemt attiecīgā valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs, statūtsabiedrības vai uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.

Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, to drīkst piešķirt tikai ar finanšu ministra vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju.

2000.gadā izsniegtas 10 finanšu ministra atļaujas valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) veikt dāvinājumus (ziedojumus) par kopējo summu 599 000 Ls, 2001.gadā – 10 atļaujas par 1 021 500 Ls, 2002.gadā – 2 atļaujas par 45 000 Ls.

Pašlaik ziedotājs (valsts vai pašvaldību uzņēmums, uzņēmējsabiedrība) pats izvēlas atbalstāmos projektus atbilstoši uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) stratēģijai. Šāda līdzekļu pārdale ne vienmēr veicina līdzekļu nonākšanu tieši Latvijas iedzīvotājiem aktuālāko problēmu risināšanai. Ievērojot iepriekš minēto, kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības atbalsts būtu veicams caur valsts un pašvaldības budžetu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likuma grozījumu projekta mērķis ir aizliegt gan valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), gan pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) veikt ziedojumus (dāvinājumus). Likumprojekts paredz Valsts kontrolei tiesības arī turpmāk pārbaudīt kā fiziskās vai juridiskās personas izlietojušas finanšu līdzekļus un mantu, ko tām ir dāvinājuši valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

Privāto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dāvinājumus (ziedojumus) likumprojekts neierobežo.

3. Cita informācija

Likuma grozījumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru prezidenta 2002.gada 24.decembra rezolūciju Nr.45/SAN-2501/20424, kā arī ievērojot Ministru prezidenta 2002.gada 6.decembra rezolūcijā Nr.45/SAN-2501 noteikto.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

  Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likuma grozījumi ierobežos salīdzinoši nelielu ziedojumu apjomu, ko veidoja valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ziedotie finanšu līdzekļi un manta. Likumprojekts neskar tos ziedojumus, kurus veic privāti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai fiziskās personas.

Bez tam, kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības atbalsts ir veicams caur valsts un pašvaldības budžetu. Tādējādi, nav paredzams šo jomu finansējuma būtisks samazinājums.

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo

jomu neskar. 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo

jomu neskar. 

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo

jomu neskar. 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo

jomu neskar. 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo

jomu neskar. 

6. Cita informācija

Likumprojekts varētu netieši ietekmēt valsts budžeta ieņēmumus, samazinot valsts un pašvaldību uzņēmumu izmantoto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem. Novērtējot informāciju par valsts uzņēmējsabiedrību ziedojumiem 2002.g., uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides samazinājums un attiecīgi valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielinājums varētu sasniegt 40 tūkst. latu gadā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Nav nepieciešams veikt grozījumus citos normatīvajos aktos.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām  

  Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

  Likumprojekts šo jomu neskar.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Nevalstisko organizāciju centrs ir sniedzies atzinumu par likumprojektu.

Elektroniskā veidā ir saņemts Latvijas Tirgotāju asociācijas viedoklis par likumprojektu.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju centrs neatbalsta grozījumus pēc būtības, jo uzskata, ka līdzekļu ziedošana sabiedriskajām organizācijām nav uzskatāma par līdzekļu izšķērdēšanu un likuma grozījumu pieņemšana varētu būtiski ietekmēt nevalstiskā sektora darbību, kā arī sabiedrisko organizāciju iespējas saņemt starptautisko finansējumu.

Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta likumprojektu un uzskata, ka pēc būtības tā ir valsts (pašvaldību) budžeta (nodokļu maksātāju naudas) vienpersoniska pārdale ar uzņēmuma vadītāja lēmumu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Par likumprojekta izstrādi un saturu sabiedrības informēšana tiek veikta.

Preses ziņa par Finanšu ministrijas sagatavoto projektu nosūtīta gan republikas, gan vietējiem masu informācijas līdzekļiem.

Informācija par likumprojektu ir ievietota Finanšu ministrijas mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas netiek radītas. Likumprojektā izpildes nodrošināšanai papildus laiks un pārejas periods nav nepieciešami.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Paredzams informēt sabiedrību plašsaziņas līdzekļos par likumprojekta ieviešanu.

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V. Andrējeva

E.Strazdiņa

M. Radeiko

A. Senatova