Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Valsts apbalvojumu likums

Valsts apbalvojumu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka valsts apbalvojumu dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

1.pants. Šis likums nosaka valsts apbalvojumu dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

2.pants. (1) Latvijā pastāv ar šo likumu nodibinātie valsts apbalvojumi.

(2) Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas var dibināt savus apbalvojumus. Kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi, nosaka Ministru kabinets.

1.

Papildināt 2.panta pirmo daļu aiz vārda “likumu” ar vārdiem “un likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi””.

Atbalstīt

2.pants. (1) Latvijā pastāv ar šo likumu un likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” nodibinātie valsts apbalvojumi.

(2) Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas var dibināt savus apbalvojumus. Kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi, nosaka Ministru kabinets.

3.pants. Latvijas valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes.

2.

3.

Papildināt 3.pantu pēc vārdiem “goda zīmes” ar vārdiem “kā arī piemiņas zīmes”.

Papildināt 3.pantu pēc vārdiem “goda zīmes” ar vārdiem “kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (turpmāk arī - piemiņas zīme)”.

Atbalstīts daļēji

Juridiskās komisijas priekšl.nr.3

Atbalstīt

3.pants. Latvijas valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (turpmāk arī - piemiņas zīme).

4.pants. (1) Ordenis ir augstākais valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Ordenim ir vairākas šķiras.

(2) Ordeņa goda zīme ir valsts apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu kādā valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā. Goda zīmei ir vairākas pakāpes.

4.

5.

Papildināt 4.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.”

Papildināt 4.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Piemiņas zīmes piešķiršanas kārtību nosaka likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”.

Atbalstīt

Atbalstīt

4.pants. (1) Ordenis ir augstākais valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Ordenim ir vairākas šķiras.

(2) Ordeņa goda zīme ir valsts apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā. Goda zīmei ir vairākas pakāpes.

(3) Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.

(4) Piemiņas zīmes piešķiršanas kārtību nosaka likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”.

8.pants tiek izteikts kā 5.pants (sk.priekšl.nr.13)

5.pants. Latvijā valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir:

1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme;

2) Viestura ordenis un tā goda zīme;

3) Atzinības krusts un tā goda zīme;

4) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

5.pants. Ordeņa vai tā goda zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem priekšrocības.

6.

Papildināt 5.pantu pēc vārdiem “goda zīmes” ar vārdiem “kā arī piemiņas zīmes”.

Atbalstīt

6.pants. Ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem nekādas priekšrocības.

6.pants. Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumus, kas pēc ārējā izskata un nēsāšanas kārtības redzami neatšķiras no valsts apbalvojumiem.

7.

Izslēgt 6.pantā vārdus “pēc ārējā izskata un nēsāšanas kārtības”.

Atbalstīt

7.pants. Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumus, kas redzami neatšķiras no valsts apbalvojumiem.

7.pants. (1) Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus izvērtē Valsts heraldikas komisija un apstiprina Valsts prezidents un Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs.

(2) Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija.

(3) Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumi, ordeņu statūtu zīmējumi, kā arī ordeņu zīmju izgatavošanai paredzētās sagataves ir autora darbs, un uz šiem zīmējumiem un sagatavēm to autoram ir izņēmuma tiesības.

8.

9.

Papildināt 7.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ordeņu statūtu zīmējumus” ar vārdiem “ordeņu un tā goda zīmju zīmogu zīmējumus”.

Papildināt 7.panta trešo daļu pēc vārdiem “ordeņu statūtu zīmējumi” ar vārdiem “ordeņu un tā goda zīmju zīmogu zīmējumi”.

Atbalstīt

Atbalstīt

8.pants. (1) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumus izvērtē Valsts heraldikas komisija un apstiprina Valsts prezidents un Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs.

(2) Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija.

(3) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumi, ordeņu statūtu zīmējumi, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumi, kā arī ordeņu zīmju izgatavošanai paredzētās sagataves ir autora darbs, un uz šiem zīmējumiem un sagatavēm to autoram ir izņēmuma tiesības.

8.pants. (1) Latvijā valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir:

1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme;

2) Viestura ordenis un tā goda zīme;

3) Atzinības krusts un tā goda zīme.

(2) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, kura nodibināta ar likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, pēc nozīmīguma ir pielīdzināma Viestura ordeņa goda zīmei.

10.

11.

12.

13.

Papildināt 8.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme”.

Izslēgt 8.panta otro daļu.

Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “kura nodibināta ar likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”.

Ierosinām izteikt 8. pantu kā 5. pantu, pašreizējo 5. pantu un turpmākos nodaļas pantus attiecīgi uzskatot par 6. pantu utt.

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

9.pants. Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanas izdevumus sedz valsts, izņemot šā likuma 61.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

14.

Papildināt 9.pantu pēc vārdiem “to goda zīmju” ar vārdiem “piemiņas zīmju”.

Atbalstīt

9.pants. Ordeņu un to goda zīmju, piemiņas zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanas izdevumus sedz valsts, izņemot šā likuma 61.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

II nodaļa. Triju Zvaigžņu ordeņa un tā goda zīmes statūti

II nodaļa. Triju Zvaigžņu ordeņa un tā goda zīmes statūti

10.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gada 25.oktobrī.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir “Per aspera ad astra” (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm).

10.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gada 25.oktobrī.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir “Per aspera ad astra” (“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”).

11.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā.

(2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

(3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, kā arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

(4) Triju Zvaigžņu ordeni piešķir ārvalstu vadītājiem un ārvalstu valdību vadītājiem, starptautisko organizāciju vadītājiem, ārvalstu vēstniekiem un citām ārvalstu amatpersonām valsts vizīšu laikā saskaņā ar valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

15.

16.

17.

18.

19.

Izteikt 11.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ar Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.”

Papildināt 11.panta pirmās daļas pēdējo teikumu aiz vārda “zinātnes” ar vārdu “sporta”.

Izslēgt 11.panta trešajā daļā vārdu “kā”.

Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas valsts vizīšu laikā saskaņā ar valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.”

Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas valsts vizīšu laikā atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīts

Juridiskās komisijas priekšl.

nr.19

Atbalstīt

11.pants. (1) Ar Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.

(2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

(3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

(4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas valsts vizīšu laikā atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

12.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

(3) Ar pirmās šķiras ordeni apbalvotajam kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

12.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

(3) Ar pirmās šķiras ordeni apbalvotajam kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

13.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS REPUBLIKA — 1918.g.18.NOVEMBRIS/1994”.

(2) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū ir trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts — “PAR TĒVIJU”. Attālums no pirmās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no otrās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

(3) Ordeņa krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm pirmās šķiras, 49 mm x 49 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno ozollapu vainags.

20.

Izteikt 13.panta 3.daļu kā otro daļu un otro daļu kā trešo.

Atbalstīt

13.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS REPUBLIKA — 1918.g.18.NOVEMBRIS/1994”.

(2) Ordeņa krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm pirmās šķiras, 49 mm x 49 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(3) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū - trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts — “PAR TĒVIJU”. Attālums no pirmās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no otrās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno ozollapu vainags.

14.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

14.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

15.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts “PAR TĒVIJU” un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

(2) Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

15.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts “PAR TĒVIJU” un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

(2) Pirmās pakāpes ordeņa goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

16.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīme visām šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri – 9 mm x 32 mm.

16.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri – 9 mm x 32 mm.

17.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trīsstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

17.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

18.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

18.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

19.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trīsstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

19.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

III nodaļa. Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti

III nodaļa. Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti

20.pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.

(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (Esiet stipri un cīnieties).

20.pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.

(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties”).

21.pants. (1) Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku audzināšanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi par nopelniem apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(3) Ārvalstu militārpersonas apbalvo par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

(4) Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var piešķirt ārvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

21.

22.

23.

24.

Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.”

Aizstāt 21.panta pirmajā daļā vārdus “Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) piešķir kā apbalvojumu” ar vārdiem “Ar Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) apbalvo”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 21.panta otrajā daļā vārdus “par nopelniem”.

Izteikt 21.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ar Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

21.pants. (1) Ar Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī – ordenis) apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(3) Ārvalstu militārpersonas apbalvo par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

(4) Ar Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

22.pants. (1) Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

22.pants. (1) Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

23.pants. (1) Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi: “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

(2) Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

(3) Krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm pirmās šķiras, 52 mm x 52 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Pirmās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 87 mm x 87 mm, otrās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 80 mm x 80 mm.

(5) Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs valsts lielais ģerbonis heraldiskajās krāsās.

25.

Aizstāt 23.panta piektajā daļā vārdus “valsts lielais ģerbonis” ar vārdiem “lielais valsts ģerbonis”.

Atbalstīt

23.pants. (1) Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

(2) Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

(3) Krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm pirmās šķiras, 52 mm x 52 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Pirmās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 87 mm x 87 mm, otrās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 80 mm x 80 mm.

(5) Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs lielais valsts ģerbonis heraldiskajās krāsās.

24.pants. (1) Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze: “CONFORTAMINI /ET /PUGNATE” un zem tā sakrustoti ozolzari.

(2) Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

24.pants. (1) Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze “CONFORTAMINI /ET /PUGNATE” un zem tās sakrustoti ozolzari.

(2) Pirmās pakāpes ordeņa goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

25.pants. (1) Viestura ordeņa miniatūrzīme visām šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, uz tā sakrustoti zeltīti šķēpi, lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, šķēpu garums — 18 mm.

25.pants. (1) Viestura ordeņa miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, uz tā - sakrustoti zeltīti šķēpi, lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, šķēpu garums — 18 mm.

26.pants. Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trīsstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

26.pants. Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

27.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

27.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

28.pants. Viestura ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trīsstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

28.pants. Viestura ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

IV nodaļa. Atzinības krusta un tā goda zīmes statūti

IV nodaļa. Atzinības krusta un tā goda zīmes statūti

29.pants. (1) Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gada 26.jūlijā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar šo likumu.

(2) Atzinības krusta devīze ir “Pour les honnźtes gens” (Godaprāta ļaudīm).

29.pants. (1) Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gada 26.jūlijā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar šo likumu.

(2) Atzinības krusta devīze ir “Pour les honnźtes gens” (“Godaprāta ļaudīm”).

30.pants. (1) Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

(2) Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot arī ārvalstu fiziskās personas.

(3) Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu piešķir ārvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

26.

27.

28.

29.

30.

Izteikt 30.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par izcilu Tēvijas mīlestību, nepakļaujoties okupācijas režīmam, un par sevišķiem nopelniem valsts neatkarības atjaunošanā un valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes un izglītības darbā.”

Papildināt panta pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārda “zinātnes” ar vārdu “sporta”.

Aizstāt 30.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu” ar vārdiem “Ar Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo”.

Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu apbalvo ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.”

Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīts

Juridiskās komisijas priekšl.

nr.30

Atbalstīt

30.pants. (1) Ar Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

(2) Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot arī ārvalstu fiziskās personas.

(3) Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

31.pants. Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.

31.pants. Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.

32.pants. Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

32.pants. Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

33.pants. (1) Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas, galos šķelts krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir valsts lielais ģerbonis un gadskaitlis “1938”. Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710”. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta gar krusta zaru malām šādā dalījumā: Pour – les – honn-źtes – gens.

(2) Pirmās un otrās šķiras (lielā) krusta izmēri ir 84 mm x 84 mm, pirmās un trešās šķiras (vidējā) krusta izmēri — 49 mm x 49 mm, ceturtās un piektās šķiras (mazā) krusta izmēri — 40 mm x 40 mm.

(3) Ceturtās un piektās šķiras ordeņa zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.

(4) Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu.

33.pants. (1) Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas, galos šķelts krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir valsts lielais ģerbonis un gadskaitlis “1938”. Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710”. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta gar krusta zaru malām šādā dalījumā: Pour – les – honn-źtes – gens.

(2) Pirmās un otrās šķiras (lielā) krusta izmēri ir 84 mm x 84 mm, pirmās un trešās šķiras (vidējā) krusta izmēri — 49 mm x 49 mm, ceturtās un piektās šķiras (mazā) krusta izmēri — 40 mm x 40 mm.

(3) Ceturtās un piektās šķiras ordeņa zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.

(4) Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu.

34.pants. (1) Atzinības krusta goda zīme ir apaļa medaļa, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, bet reversā emblēma — vanadziņš ar gredzenu un uzrakstu “DOMAS – UN – DARBUS – LATVIJAI”. Goda zīmes diametrs — 36 mm. Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

(2) Atzinības krusta sevišķās pakāpes goda zīme ir zeltīta ar ažūru ozola vītni augšējā malā. Lielās goda zīmes diametrs ir 46 mm, mazās — 30 mm.

34.pants. (1) Atzinības krusta goda zīme ir apaļa medaļa, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, bet reversā emblēma — vanadziņš ar gredzenu un uzrakstu “DOMAS – UN – DARBUS – LATVIJAI”. Goda zīmes diametrs — 36 mm. Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

(2) Atzinības krusta sevišķās pakāpes goda zīme ir zeltīta ar ažūru ozola vītni augšējā malā. Lielās goda zīmes diametrs ir 46 mm, mazās — 30 mm.

35.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā vidējo krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo krustu krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā lielo krustu krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā vidējo krustu 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

35.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā vidējo krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo krustu krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā lielo krustu krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā vidējo krustu 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

36.pants. (1) Atzinības krusta miniatūrzīme visām šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri — 9 mm x 32 mm.

36.pants. (1) Atzinības krusta miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri — 9 mm x 32 mm.

37.pants. Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir:

1) sevišķās goda zīmes — goda zīmes lentītes taisnstūrveida atgriezums ar miniatūru sevišķo goda zīmi. Miniatūrās sevišķās goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes izmēri — 15 mm x 13 mm;

2) pārējās goda zīmes — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trīsstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm.

37.pants. Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir:

1) sevišķās goda zīmes — goda zīmes lentītes taisnstūrveida atgriezums ar miniatūru sevišķo goda zīmi. Miniatūrās sevišķās goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes izmēri — 15 mm x 13 mm;

2) pārējās goda zīmes — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm.

38.pants. Atzinības krusta pirmās, otrās un trešās pakāpes goda zīmes nēsā lentes trīsstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes goda zīmes — 32 mm platā lentē ap kaklu.

38.pants. Atzinības krusta pirmās, otrās un trešās pakāpes goda zīmes nēsā lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes goda zīmes — 32 mm platā lentē ap kaklu.

V nodaļa. Ordeņu kapituls

V nodaļa. Ordeņu kapituls

39.pants. (1) Valsts apbalvojumu lietu pārzināšanai pastāv Ordeņu kapituls.

(2) Ordeņa kapituls izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem. Ordeņu kapituls pieņem lēmumus par valsts apbalvojumu piešķiršanu un lēmumus par valsts apbalvojumu atņemšanu.

(3) Ordeņu kapituls koordinē apbalvošanas jautājumus Latvijā, kā arī izlemj jautājumus, kas saistīti ar valsts apbalvojumiem.

31.

Papildināt 39.panta pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ordeņu kapituls ir valsts iestāde, kuru vada Valsts prezidents un kura kompetenci nosaka šis likums. Ordeņa kapitulam ir finansu līdzekļi tā darbības īstenošanai un ir savs personāls.”

Neatbalstīt

39.pants. (1) Valsts apbalvojumu lietas pārzina Ordeņu kapituls.

(2) Ordeņu kapituls izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem. Ordeņu kapituls pieņem lēmumus par valsts apbalvojumu piešķiršanu un lēmumus par valsts apbalvojumu atņemšanu.

(3) Ordeņu kapituls koordinē apbalvošanas jautājumus Latvijā, kā arī izlemj jautājumus, kas saistīti ar valsts apbalvojumiem.

40.pants. (1) Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku.

(3) Ordeņu kapitula priekšgalā atrodas Valsts prezidents.

40.pants. (1) Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku.

(3) Ordeņu kapitula priekšgalā ir Valsts prezidents.

41.pants. Ordeņu kapitula kanclers un locekļi ir Latvijas pilsoņi.

32.

Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants.

Ordeņu kapitula kanclers un kapitula loceklis nevar būt ārvalstu pilsonis vai bezvalstnieks.”

Neatbalstīt

41.pants. Ordeņu kapitula kanclers un locekļi ir Latvijas pilsoņi.

42.pants. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus no viņu pienākumiem pirms šajā likumā noteiktā termiņa var atbrīvot Valsts prezidents pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgā kapitula locekļa personiska lūguma.

33.

Aizstāt 42.pantā vārdus “pirms šajā likumā noteiktā termiņa” ar vārdiem “pirms šā likuma 40.pantā noteiktā termiņa”.

Atbalstīt

42.pants. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus no viņu pienākumiem pirms šā likuma 40.pantā noteiktā termiņa var atbrīvot Valsts prezidents pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgā kapitula locekļa personiska lūguma.

43.pants. (1) Ordeņu kapitula sēdes sasauc kapitula kanclers.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās Valsts prezidents vai kapitula kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var piedalīties arī Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula sēdi vada kapitula kanclers.

34.

Izteikt 43.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ordeņu kapitula sēdēs var piedalīties arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.”

Atbalstīt

43.pants. (1) Ordeņu kapitula sēdes sasauc kapitula kanclers.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās Valsts prezidents vai kapitula kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var piedalīties arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula sēdi vada kapitula kanclers.

44.pants. (1) Ordeņu kapituls lēmumus pieņem balsojot. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.

(2) Ja, Valsts prezidenta prombūtnē balsojot, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Ordeņu kapitula kanclera balss.

(3) Balsošana ir atklāta, izņemot gadījumu, kad kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

44.pants. (1) Ordeņu kapituls lēmumus pieņem b alsojot. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.

(2) Ja, Valsts prezidenta prombūtnē balsojot, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Ordeņu kapitula kanclera balss.

(3) Balsošana ir atklāta, izņemot gadījumu, kad kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

45.pants. Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams.

45.pants. Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaucams.

46.pants. Katram ordenim un goda zīmei ir savs zīmogs. Katra ordeņa un tā goda zīmes zīmogs tiek uzspiests uz attiecīgā apbalvojuma diploma un apliecības.

46.pants. Katram ordenim un katrai tā goda zīmei ir savs zīmogs. Katra ordeņa un tā goda zīmes zīmogs tiek uzspiests uz attiecīgā apbalvojuma diploma un apliecības.

47.pants. (1) Lēmumus par valsts apbalvojumu piešķiršanu Valsts prezidents Ordeņu kapitula vārdā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam ved matrikulu (reģistru) ar atsevišķu numerāciju. Ar matrikulā reģistrēto numuru atzīmēts arī katrs ordeņa diploms un pati ordeņa zīme.

35.

36.

Izteikt 47.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ordeņu kapitula lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Izteikt 47.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ordeņu kapitula lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas”.

Atbalstīts daļēji

Juridiskās komisijas priekšl. nr.36

Atbalstīt

47.pants. (1) Ordeņu kapitula lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas.

(2) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam kārto matrikulu (reģistru) ar atsevišķu numerāciju. Ar matrikulā reģistrēto numuru atzīmēts arī katrs ordeņa diploms un ordeņa zīme.

48.pants. (1) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja apbalvotais:

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā;

2) atteicies no tam piešķirtā valsts apbalvojuma un nodevis to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

3) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniedzis Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma;

4) ir izdarījis apbalvojuma piešķiršanas necienīgas darbības, kuras nebija zināmas Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kuras kļuva zināmas pēc apbalvojuma piešķiršanas un pasniegšanas.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētajos gadījumos ordeņa vai goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu realizē Valsts policija.

(3) Ordeņu kapitula lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu Valsts prezidents Ordeņu kapitula vārdā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

37.

38.

39.

Aizstāt 48.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā”.

Izslēgt 48.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “apbalvojuma piešķiršanas”.

Papildināt 48.panta trešo daļu pēc vārdiem “Latvijas Vēstnesis” ar vārdiem “bez maksas”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

48.pants. (1) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja apbalvotais:

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā;

2) atteicies no tam piešķirtā valsts apbalvojuma un nodevis to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

3) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniedzis Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma;

4) ir izdarījis necienīgas darbības, kuras nebija zināmas Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kuras kļuva zināmas pēc apbalvojuma piešķiršanas un pasniegšanas.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētajos gadījumos ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu izdara Valsts policija.

(3) Ordeņu kapitula lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu Valsts prezidents Ordeņu kapitula vārdā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas.

49.pants. (1) Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām.

(2) Visi Valsts prezidenta paziņojumi par apbalvojumiem laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējami bez maksas.

(3) Ordeņu kapitula lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.

(4) Ordeņu kapituls, ja nepieciešams, pieaicina konsultantus.

40.

Izslēgt 49.panta otro daļu.

Atbalstīt

49.pants. (1) Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām.

(2) Ordeņu kapitula lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.

(3) Ordeņu kapituls, ja nepieciešams, pieaicina konsultantus.

50.pants. Ordeņu kapituls izstrādā Ordeņu kapitula nolikumu, ko apstiprina Valsts prezidents.

50.pants. Ordeņu kapituls izstrādā Ordeņu kapitula nolikumu, ko apstiprina Valsts prezidents.

VI nodaļa. Valsts apbalvojumu piešķiršana un pasniegšana

VI nodaļa. Valsts apbalvojumu piešķiršana un pasniegšana

51.pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.

51.pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.

52.pants. (1) Ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem Ordeņu kapitulam var iesniegt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.

(3) Valsts apbalvojumus šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķir Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.

41.

42.

Papildināt 52.panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Priekšlikumus apbalvot Ordeņu kapitula locekļus Ordeņu kapituls neizskata.”

Izteikt 52.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

52.pants. (1) Ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem Ordeņu kapitulam var iesniegt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.

(3) Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.

53.pants. (1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu pie Valsts prezidenta vai Ordeņu kapitulā.

(2) Valsts prezidentam iesniegto personas ierosinājumu par apbalvošanu izskatīšanai Ordeņu kapitulā Valsts prezidenta vārdā virza Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

(3) Valsts prezidents ir tiesīgs pats ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.

(4) Latvijas valsts apbalvojumus atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām var piešķirt ārvalstu vadītājiem un ārvalstu valdību vadītājiem, starptautisko organizāciju vadītājiem, ārvalstu vēstniekiem un citām augstām amatpersonām valsts vizīšu laikā vai saistībā ar diplomātisko dienestu Latvijā.

43.

Izteikt 53.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ar Latvijas valsts apbalvojumu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas augstas amatpersonas valsts vizīšu laikā vai saistībā ar diplomātisko dienestu Latvijā atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.”

Atbalstīt

53.pants. (1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu pie Valsts prezidenta vai Ordeņu kapitulā.

(2) Valsts prezidentam iesniegto personas ierosinājumu par apbalvošanu izskatīšanai Ordeņu kapitulā Valsts prezidenta vārdā virza Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

(3) Valsts prezidents ir tiesīgs pats ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.

(4) Ar Latvijas valsts apbalvojumu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas augstas amatpersonas valsts vizīšu laikā vai saistībā ar diplomātisko dienestu Latvijā atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

54.pants. (1) Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:

1) ieteiktā apbalvojamā vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, ieņemamo amatu vai nodarbošanos;

2) personas kodu;

3) dzīves aprakstu (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitu aprakstu);

4) vispusīgu to nopelnu aprakstu, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;

5) iesniedzēja priekšlikumu;

6) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un dzīvesvietu, iesniedzēja — juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Ierosinājumam par apbalvošanu šādos gadījumos jāpievieno atzinums:

1) par militārpersonu apbalvošanu – Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinums. Ordeņu kapituls par šādu ierosinājumu informē aizsardzības ministru;

2) par fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem – aizsardzības ministra atzinums.

3) par jebkuras ārvalstu fiziskās personas apbalvošanu – ārlietu ministra atzinums.

(5) Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ierosināto personu.

(6) Attiecībā uz Latvijas valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu fiziskajām personām ierosinājumā par apbalvošanu pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

44.

Izteikt 54.panta piekto un sesto daļu kā panta trešo un ceturto daļu.

Atbalstīt

54.pants. (1) Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:

1) ieteiktā apbalvojamā vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, ieņemamo amatu vai nodarbošanos;

2) personas kodu;

3) dzīves aprakstu (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitu aprakstu);

4) vispusīgu to nopelnu aprakstu, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;

5) iesniedzēja priekšlikumu;

6) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un dzīvesvietu, iesniedzēja — juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Ierosinājumam par apbalvošanu pievienojams atzinums šādos gadījumos:

1) par militārpersonu apbalvošanu – Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinums. Ordeņu kapituls par šādu ierosinājumu informē aizsardzības ministru;

2) par fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem – aizsardzības ministra atzinums.

3) par jebkuras ārvalstu fiziskās personas apbalvošanu – ārlietu ministra atzinums.

(3) Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu.

(4) Attiecībā uz Latvijas valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu fiziskajām personām ierosinājumā par apbalvošanu pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

55.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām amatpersonām — arī ieņemamo amatu.

(2) Apbalvojot Saeimas deputātus, Ministru kabineta locekļus, vēstniekus, Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas tiesnešus, valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru par sevišķiem nopelniem, pildot amata pienākumus, piešķir tikai ordeņus.

(3) Attiecībā uz bruņoto spēku sastāvu ievēro šādus nosacījumus:

1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos — matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;

2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos – vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;

3) apbalvojamiem virsnieku vietniekiem un vecākajiem virsnieku vietniekiem piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;

4) apbalvojamiem no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos — līdz kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei piešķir piektās šķiras ordeni;

5) apbalvojamiem no majora (Jūras spēkos — komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos — komandkapteiņa) dienesta pakāpei piešķir ceturtās šķiras ordeni;

6) apbalvojamiem pulkvežiem (Jūras spēkos — jūras kapteiņiem) piešķir trešās šķiras ordeni;

7) apbalvojamiem brigādes ģenerāļiem, ģenerālmajoriem, ģenerālleitnantiem (Jūras spēkos — flotiles admirāļiem, kontradmirāļiem, viceadmirāļiem) piešķir otrās vai pirmās šķiras ordeni atkarībā no ieņemamā amata.

45.

Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdu “tiesnešus” ar vārdu “priekšsēdētāju”.

Atbalstīt

55.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām amatpersonām — arī ieņemamo amatu.

(2) Apbalvojot Saeimas deputātus, Ministru kabineta locekļus, vēstniekus, Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru par sevišķiem nopelniem, pildot amata pienākumus, piešķir tikai ordeņus.

(3) Attiecībā uz bruņoto spēku sastāvu ievēro šādus nosacījumus:

1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos — matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;

2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos – vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;

3) apbalvojamiem virsnieku vietniekiem un vecākajiem virsnieku vietniekiem piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;

4) apbalvojamiem no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos — līdz kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei piešķir piektās šķiras ordeni;

5) apbalvojamiem no majora (Jūras spēkos — komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos — komandkapteiņa) dienesta pakāpei piešķir ceturtās šķiras ordeni;

6) apbalvojamiem pulkvežiem (Jūras spēkos — jūras kapteiņiem) piešķir trešās šķiras ordeni;

7) apbalvojamiem brigādes ģenerāļiem, ģenerālmajoriem, ģenerālleitnantiem (Jūras spēkos — flotiles admirāļiem, kontradmirāļiem, viceadmirāļiem) piešķir otrās vai pirmās šķiras ordeni atkarībā no ieņemamā amata.

56.pants. (1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:

1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu — 4.maijā;

2) Lāčplēša dienu — 11.novembrī;

3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu — 18.novembrī.

(2) Piešķirot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma 53.panta ceturtās daļas noteikumiem, pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona tā uzdevumā.

46.

Ierosinām aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdu “Piešķirot” ar vārdu “Pasniedzot”.

Atbalstīt

56.pants. (1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:

1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu — 4.maijā;

2) Lāčplēša dienu — 11.novembrī;

3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu — 18.novembrī.

(2) Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma 53.panta ceturtās daļas noteikumiem, pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā.

57.pants. (1) Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar goda zīmi apbalvotajiem — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Ar valsts apbalvojumu apbalvotajiem pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.

(3) Ar valsts apbalvojumu apbalvotā nāves gadījumā starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai ordeni vai goda zīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

(4) Ordeņus un goda zīmes pēc nāves nepiešķir.

57.pants. (1) Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar ordeņa goda zīmi apbalvotajiem — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Personām, kurām piešķirts valsts apbalvojums, pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.

(3) Ja persona, kurai piešķirts valsts apbalvojums, mirusi starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai, ordeni vai goda zīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

(4) Ordeņus un to goda zīmes pēc nāves nepiešķir.

58.pants. (1) Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.

(2) To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

58.pants. (1) Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.

(2) To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

59.pants. Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.

59.pants. Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.

60.pants. (1) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas, ja tā saņemto apbalvojumu un ar to saistītos dokumentus, kā arī miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi kopā ar rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma nodevusi Ordeņu kapitulam.

(2) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pirms tā pasniegšanas, ja tā iesniegusi Ordeņu kapitulam attiecīgu rakstveida paziņojumu līdz apbalvojuma pasniegšanai.

(3) Par atteikšanos no valsts apbalvojuma tiek izdarīts ieraksts attiecīgā ordeņa matrikulā atbilstoši Ordeņu kapitula pieņemtajam lēmumam.

60.pants. (1) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas, ja tā saņemto apbalvojumu un ar to saistītos dokumentus, kā arī miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi kopā ar rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma nodevusi Ordeņu kapitulam.

(2) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pirms tā pasniegšanas, ja tā iesniegusi Ordeņu kapitulam attiecīgu rakstveida paziņojumu līdz apbalvojuma pasniegšanai.

(3) Par atteikšanos no valsts apbalvojuma tiek izdarīts ieraksts attiecīgā ordeņa matrikulā (reģistrā) atbilstoši Ordeņu kapitula pieņemtajam lēmumam.

61.pants. (1) Dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus, ka arī pēc pasniegšanas atpakaļ saņemtos valsts apbalvojumus glabā Ordeņu kapituls.

(2) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotajai personai ir iespējams atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz apbalvotā persona no saviem līdzekļiem.

61.pants. (1) Dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus, kā arī pēc pasniegšanas atpakaļ saņemtos valsts apbalvojumus glabā Ordeņu kapituls.

(2) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotajai personai ir iespējams atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz apbalvotā persona no saviem līdzekļiem.

VII nodaļa. Valsts apbalvojumu nēsāšana

VII nodaļa. Valsts apbalvojumu nēsāšana

62.pants. (1) Latvijas valsts apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā nēsājamas ordeņu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes. Latvijas valsts apbalvojumus nēsā tikai valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.

(2) Militārpersonas ordeņu zīmes un goda zīmes nēsā oficiālos pasākumos pie parādes un svinību tērpiem.

47.

Papildināt 62.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem “goda zīmes” ar vārdiem “piemiņas zīmes mazā nozīmīte”.

Atbalstīt

62.pants. (1) Latvijas valsts apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā nēsājamas ordeņu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes mazā nozīmīte. Latvijas valsts apbalvojumus nēsā tikai valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.

(2) Militārpersonas ordeņu zīmes un goda zīmes nēsā oficiālos pasākumos pie parādes un svinību tērpiem.

63.pants. (1) Personas, kurām piešķirti ārvalstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet nēsāt šajā likumā noteiktā kārtībā —vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju.

(2) Persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju.

(3) Valsts prezidents publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to nēsāt.

(4) Ārvalstu apbalvojumus, par kuru piešķiršanu apbalvotā persona nav paziņojusi šajā pantā noteiktajā kārtībā, kopā ar Latvijas valsts apbalvojumiem nenēsā.

48.

Izslēgt 63.panta pirmajā daļā vārdus “šajā likumā noteiktā kārtībā.”

Atbalstīt

63.pants. (1) Personas, kurām piešķirti ārvalstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet nēsāt —vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju.

(2) Persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju.

(3) Valsts prezidents publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to nēsāt.

(4) Ārvalstu apbalvojumus, par kuru piešķiršanu apbalvotā persona nav paziņojusi šajā pantā noteiktajā kārtībā, kopā ar Latvijas valsts apbalvojumiem nenēsā.

64.pants. Pēc apbalvošanas ar augstākās šķiras (pakāpes) ordeni vai goda zīmi, tā paša apbalvojuma zemākas šķiras (pakāpes) ordeni vai goda zīmi vairs nenēsā. Tāpat pēc apbalvošanas ar ordeni šā orde ņa goda zīmi vairs nenēsā.

64.pants. Pēc apbalvošanas ar augstākās šķiras (pakāpes) ordeni vai tā goda zīmi, tā paša apbalvojuma zemākas šķiras (pakāpes) ordeni vai tā goda zīmi vairs nenēsā. Arī pēc apbalvošanas ar ordeni šā ordeņa goda zīmi vairs nenēsā.

65.pants. (1) Ordeņa zvaigzni nēsā krūšu kreisajā vai labajā pusē pret vidu saskaņā ar attiecīgā ordeņa statūtiem.

(2) Ja persona apbalvota ar vairākiem ordeņiem, augstāko ordeņa zvaigzni liek kā pirmo, bet pārējās — zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

(3) Ordeņu zīmes nēsā krūšu kreisajā pusē, lai ordeņu zīmju rindas vidējā ordeņa zīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

(4) Ordeņu zīmes, ko nevar salikt vienā rindā blakus, var novietot pamīšus, tā ka augstākā ordeņa zīme nedaudz pārsedz zemāko, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

65.pants. (1) Ordeņa zvaigzni nēsā krūšu kreisajā vai labajā pusē pret vidu saskaņā ar attiecīgā ordeņa statūtiem.

(2) Ja persona apbalvota ar vairākiem ordeņiem, augstāko ordeņa zvaigzni liek kā pirmo, bet pārējās — zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un to goda zīmju nēsāšanas secību.

(3) Ordeņu zīmes nēsā krūšu kreisajā pusē, lai ordeņu zīmju rindas vidējā ordeņa zīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

(4) Ordeņu zīmes, ko nevar salikt vienā rindā blakus, var novietot pamīšus, tā ka nozīmīguma ziņā augstākā ordeņa zīme nedaudz pārsedz zemāko, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

66.pants. Pirmās šķiras ordeņa lenti nēsā pār labo plecu, militārpersonas — pār labo plecu zem uzpleča un ieroču jostas vai auduma jostas. Pār plecu nēsā augstāko ordeņa lenti.

66.pants. Pirmās šķiras ordeņa lenti nēsā pār labo plecu, militārpersonas — pār labo plecu zem uzpleča un ieroču jostas vai auduma jostas. Pār plecu nēsā augstāko ordeņa lenti.

67.pants. Kaklā nēsā tikai augstāko no kaklā nēsājamām ordeņa zīmēm, bet pārējās nēsā attiecīgā ordeņa statūtos un šā likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā.

49.

Aizstāt 67.pantā vārdus “66.pantā” ar vārdiem “65.pantā”.

Atbalstīt

67.pants. Kaklā nēsā tikai nozīmīguma ziņā augstāko no kaklā nēsājamām ordeņa zīmēm, bet pārējās nēsā attiecīgā ordeņa statūtos un šā likuma 65.pantā noteiktajā kārtībā.

68.pants. Ordeņu lenšu atgriezumus un goda zīmju lenšu atgriezumus nēsā krūšu kreisajā pusē tāpat kā ordeņu zīmes vai ordeņu goda zīmes. Lenšu atgriezumus var sakārtot vairākās rindās. Ordeņus un to goda zīmes kopā ar lenšu atgriezumiem var nēsāt tikai militārpersonas.

68.pants. Ordeņu lenšu atgriezumus un goda zīmju lenšu atgriezumus nēsā krūšu kreisajā pusē tāpat kā ordeņu zīmes vai ordeņu goda zīmes. Lenšu atgriezumus var sakārtot vairākās rindās. Ordeņus un to goda zīmes kopā ar lenšu atgriezumiem var nēsāt tikai militārpersonas.

69.pants. Ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secība:

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) citu valstu apbalvojumi.

50.

Papildināt 69.pantu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

“7) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme”;

uzskatīt līdzšinējo septīto punktu par astoto punktu.

Atbalstīt

69.pants. Ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secība:

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme;

8) citu valstu apbalvojumi.

70.pants. Apbalvotie var attēlot valsts apbalvojuma zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.

70.pants. Apbalvotās personas var attēlot valsts apbalvojuma zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.

51.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 71.pantu šādā redakcijā:

“71.pants. Visas sūdzības, kas saistītas ar šā likuma piemērošanu, izskata Ordeņu kapituls. Ordeņu kapitula lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt Valsts prezidentam, kura lēmums ir galīgs.”

Neatbalstīt

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Triju Zvaigžņu ordeni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1999, 15.nr.).

2. Ar 2004.gada 1.janvāri spēku zaudē likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1999, 159./160.nr.).

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtos Latvijas valsts apbalvojumus apbalvotie var nēsāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

4. Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 40.panta noteikumiem izveidojams trīs gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Līdz Ordeņu kapitula izveidošanai tādā sastāvā, kāds noteikts šā likuma 40.pantā:

1) lēmumu par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni atbilstoši šā likuma noteikumiem pieņem Triju Zvaigžņu ordeņa dome;

2) lēmumu par apbalvošanu ar Viestura ordeni un Atzinības krustu pieņem Valsts prezidenta izveidota komisija, kuras sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un trīs Valsts prezidenta uzaicinātas personas;

3) pārējās šajā likumā noteiktās Ordeņu kapitula funkcijas veic Triju Zvaigžņu ordeņa dome.

6. Šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Paziņojums par piešķirto apbalvojumu iesniedzams Triju Zvaigžņu ordeņa domei triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

52.

53.

Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2.Vienlaikus ar šo likumu ir spēkā likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1999, 159./160.nr.), bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim. Ierosinājumi par apbalvošanu ar piemiņas zīmi var tikt iesniegti līdz 2007.gada 31.decembrim.”

Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2.Vienlaikus ar šo likumu ir spēkā likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 12.nr.; 2002, 23.nr.). Ierosinājumus par apbalvošanu ar piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2007.gada 31.decembrim.”

Atbalstīts daļēji

Juridiskās komisijas priekšl. nr.53

Atbalstīt

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Triju Zvaigžņu ordeni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1999, 15.nr.).

2. Vienlaikus ar šo likumu ir spēkā likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 12.nr.; 2002, 23.nr.). Ierosinājumus par apbalvošanu ar piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2007.gada 31.decembrim.

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtos Latvijas valsts apbalvojumus apbalvotās personas var nēsāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

4. Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 40.panta noteikumiem izveidojams triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Līdz Ordeņu kapitula izveidošanai tādā sastāvā, kāds noteikts šā likuma 40.pantā:

1) lēmumu par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni atbilstoši šā likuma noteikumiem pieņem Ordeņa dome;

2) lēmumu par apbalvošanu ar Viestura ordeni un Atzinības krustu pieņem Valsts prezidenta izveidota komisija, kuras sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un trīs Valsts prezidenta uzaicinātas personas;

3) pārējās šajā likumā noteiktās Ordeņu kapitula funkcijas pilda Ordeņa dome.

6. Šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Paziņojums par piešķirto apbalvojumu iesniedzams Ordeņa domei triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.