Likumprojekts

1.pants. Šis likums nosaka valsts apbalvojumu dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

2.pants. (1) Latvijā pastāv ar šo likumu nodibinātie valsts apbalvojumi.

(2) Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas var dibināt savus apbalvojumus. Kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi, nosaka Ministru kabinets.

3.pants. Latvijas valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes.

4.pants. (1) Ordenis ir augstākais valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Ordenim ir vairākas šķiras.

(2) Ordeņa goda zīme ir valsts apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu kādā valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā. Goda zīmei ir vairākas pakāpes.

5.pants. Ordeņa vai tā goda zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem priekšrocības.

6.pants. Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumus, kas pēc ārējā izskata un nēsāšanas kārtības redzami neatšķiras no valsts apbalvojumiem.

7.pants. (1) Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus izvērtē Valsts heraldikas komisija un apstiprina Valsts prezidents un Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs.

(2) Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija.

(3) Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumi, ordeņu statūtu zīmējumi, kā arī ordeņu zīmju izgatavošanai paredzētās sagataves ir autora darbs, un uz šiem zīmējumiem un sagatavēm to autoram ir izņēmuma tiesības.

8.pants. (1) Latvijā valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir:

1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme;

2) Viestura ordenis un tā goda zīme;

3) Atzinības krusts un tā goda zīme.

(2) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, kura nodibināta ar likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, pēc nozīmīguma ir pielīdzināma Viestura ordeņa goda zīmei.

9.pants. Ordeņu, to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanas izdevumus sedz valsts, izņemot šā likuma 61.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

10.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gada 25.oktobrī.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir “Per aspera ad astra” (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm).

11.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā.

(2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

(3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, kā arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

(4) Triju Zvaigžņu ordeni piešķir ārvalstu vadītājiem un ārvalstu valdību vadītājiem, starptautisko organizāciju vadītājiem, ārvalstu vēstniekiem un citām ārvalstu amatpersonām valsts vizīšu laikā saskaņā ar valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

12.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

(3) Ar pirmās šķiras ordeni apbalvotajam kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

13.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS REPUBLIKA — 1918.g.18.NOVEMBRIS/1994”.

(2) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū ir trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts — “PAR TĒVIJU”. Attālums no pirmās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no otrās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

(3) Ordeņa krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm pirmās šķiras, 49 mm x 49 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno ozollapu vainags.

14.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

15.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts “PAR TĒVIJU” un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

(2) Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

16.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīme visām šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri – 9 mm x 32 mm.

17.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trīsstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

18.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

19.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trīsstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

20.pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.

(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (Esiet stipri un cīnieties).

21.pants. (1) Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku audzināšanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi par nopelniem apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(3) Ārvalstu militārpersonas apbalvo par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

(4) Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var piešķirt ārvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

22.pants. (1) Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

23.pants. (1) Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi: “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

(2) Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

(3) Krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm pirmās šķiras, 52 mm x 52 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Pirmās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 87 mm x 87 mm, otrās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 80 mm x 80 mm.

(5) Ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs valsts lielais ģerbonis heraldiskajās krāsās.

24.pants. (1) Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze: “CONFORTAMINI /ET /PUGNATE” un zem tā sakrustoti ozolzari.

(2) Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

25.pants. (1) Viestura ordeņa miniatūrzīme visām šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, uz tā sakrustoti zeltīti šķēpi, lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, šķēpu garums — 18 mm.

26.pants. Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trīsstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

27.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

28.pants. Viestura ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trīsstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

29.pants. (1) Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gada 26.jūlijā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar šo likumu.

(2) Atzinības krusta devīze ir “Pour les honnźtes gens” (Godaprāta ļaudīm).

30.pants. (1) Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) piešķir kā apbalvojumu par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

(2) Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot arī ārvalstu fiziskās personas.

(3) Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu piešķir ārvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

31.pants. Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.

32.pants. Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

33.pants. (1) Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas, galos šķelts krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir valsts lielais ģerbonis un gadskaitlis “1938”. Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710”. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta gar krusta zaru malām šādā dalījumā: Pour – les – honn – źtes – gens.

(2) Pirmās un otrās šķiras (lielā) krusta izmēri ir 84 mm x 84 mm, pirmās un trešās šķiras (vidējā) krusta izmēri — 49 mm x 49 mm, ceturtās un piektās šķiras (mazā) krusta izmēri — 40 mm x 40 mm.

(3) Ceturtās un piektās šķiras ordeņa zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.

(4) Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu.

34.pants. (1) Atzinības krusta goda zīme ir apaļa medaļa, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, bet reversā emblēma — vanadziņš ar gredzenu un uzrakstu “DOMAS – UN – DARBUS – LATVIJAI”. Goda zīmes diametrs — 36 mm. Pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

(2) Atzinības krusta sevišķās pakāpes goda zīme ir zeltīta ar ažūru ozola vītni augšējā malā. Lielās goda zīmes diametrs ir 46 mm, mazās — 30 mm.

35.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā vidējo krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo krustu krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā lielo krustu krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā vidējo krustu 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

36.pants. (1) Atzinības krusta miniatūrzīme visām šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri — 9 mm x 32 mm.

37.pants. Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir:

1) sevišķās goda zīmes — goda zīmes lentītes taisnstūrveida atgriezums ar miniatūru sevišķo goda zīmi. Miniatūrās sevišķās goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes izmēri — 15 mm x 13 mm;

2) pārējās goda zīmes — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trīsstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm.

38.pants. Atzinības krusta pirmās, otrās un trešās pakāpes goda zīmes nēsā lentes trīsstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes goda zīmes — 32 mm platā lentē ap kaklu.

39.pants. (1) Valsts apbalvojumu lietu pārzināšanai pastāv Ordeņu kapituls.

(2) Ordeņa kapituls izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem. Ordeņu kapituls pieņem lēmumus par valsts apbalvojumu piešķiršanu un lēmumus par valsts apbalvojumu atņemšanu.

(3) Ordeņu kapituls koordinē apbalvošanas jautājumus Latvijā, kā arī izlemj jautājumus, kas saistīti ar valsts apbalvojumiem.

40.pants. (1) Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku.

(3) Ordeņu kapitula priekšgalā atrodas Valsts prezidents.

41.pants. Ordeņu kapitula kanclers un locekļi ir Latvijas pilsoņi.

42.pants. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus no viņu pienākumiem pirms šajā likumā noteiktā termiņa var atbrīvot Valsts prezidents pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgā kapitula locekļa personiska lūguma.

43.pants. (1) Ordeņu kapitula sēdes sasauc kapitula kanclers.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās Valsts prezidents vai kapitula kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var piedalīties arī Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula sēdi vada kapitula kanclers.

44.pants. (1) Ordeņu kapituls lēmumus pieņem balsojot. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.

(2) Ja, Valsts prezidenta prombūtnē balsojot, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Ordeņu kapitula kanclera balss.

(3) Balsošana ir atklāta, izņemot gadījumu, kad kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

45.pants. Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams.

46.pants. Katram ordenim un goda zīmei ir savs zīmogs. Katra ordeņa un tā goda zīmes zīmogs tiek uzspiests uz attiecīgā apbalvojuma diploma un apliecības.

47.pants. (1) Lēmumus par valsts apbalvojumu piešķiršanu Valsts prezidents Ordeņu kapitula vārdā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam ved matrikulu (reģistru) ar atsevišķu numerāciju. Ar matrikulā reģistrēto numuru atzīmēts arī katrs ordeņa diploms un pati ordeņa zīme.

48.pants. (1) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja apbalvotais:

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā;

2) atteicies no tam piešķirtā valsts apbalvojuma un nodevis to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

3) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniedzis Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma;

4) ir izdarījis apbalvojuma piešķiršanas necienīgas darbības, kuras nebija zināmas Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kuras kļuva zināmas pēc apbalvojuma piešķiršanas un pasniegšanas.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētajos gadījumos ordeņa vai goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu realizē Valsts policija.

(3) Ordeņu kapitula lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu Valsts prezidents Ordeņu kapitula vārdā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

49.pants. (1) Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām.

(2) Visi Valsts prezidenta paziņojumi par apbalvojumiem laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējami bez maksas.

(3) Ordeņu kapitula lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.

(4) Ordeņu kapituls, ja nepieciešams, pieaicina konsultantus.

50.pants. Ordeņu kapituls izstrādā Ordeņu kapitula nolikumu, ko apstiprina Valsts prezidents.

51.pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.

52.pants. (1) Ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem Ordeņu kapitulam var iesniegt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.

(3) Valsts apbalvojumus šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķir Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.

53.pants. (1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu pie Valsts prezidenta vai Ordeņu kapitulā.

(2) Valsts prezidentam iesniegto personas ierosinājumu par apbalvošanu izskatīšanai Ordeņu kapitulā Valsts prezidenta vārdā virza Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

(3) Valsts prezidents ir tiesīgs pats ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.

(4) Latvijas valsts apbalvojumus atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām var piešķirt ārvalstu vadītājiem un ārvalstu valdību vadītājiem, starptautisko organizāciju vadītājiem, ārvalstu vēstniekiem un citām augstām amatpersonām valsts vizīšu laikā vai saistībā ar diplomātisko dienestu Latvijā.

54.pants. (1) Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:

2) personas kodu;

3) dzīves aprakstu (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitu aprakstu);

5) iesniedzēja priekšlikumu;

(2) Ierosinājumam par apbalvošanu šādos gadījumos jāpievieno atzinums:

1) par militārpersonu apbalvošanu – Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinums. Ordeņu kapituls par šādu ierosinājumu informē aizsardzības ministru;

2) par fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem – aizsardzības ministra atzinums.

3) par jebkuras ārvalstu fiziskās personas apbalvošanu – ārlietu ministra atzinums.

(3) Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ierosināto personu.

(4) Attiecībā uz Latvijas valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu fiziskajām personām ierosinājumā par apbalvošanu pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

55.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām amatpersonām — arī ieņemamo amatu.

(2) Apbalvojot Saeimas deputātus, Ministru kabineta locekļus, vēstniekus, Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas tiesnešus, valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru par sevišķiem nopelniem, pildot amata pienākumus, piešķir tikai ordeņus.

(3) Attiecībā uz bruņoto spēku sastāvu ievēro šādus nosacījumus:

1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos — matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;

2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos – vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;

3) apbalvojamiem virsnieku vietniekiem un vecākajiem virsnieku vietniekiem piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;

4) apbalvojamiem no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos — līdz kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei piešķir piektās šķiras ordeni;

5) apbalvojamiem no majora (Jūras spēkos — komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos — komandkapteiņa) dienesta pakāpei piešķir ceturtās šķiras ordeni;

6) apbalvojamiem pulkvežiem (Jūras spēkos — jūras kapteiņiem) piešķir trešās šķiras ordeni;

7) apbalvojamiem brigādes ģenerāļiem, ģenerālmajoriem, ģenerālleitnantiem (Jūras spēkos — flotiles admirāļiem, kontradmirāļiem, viceadmirāļiem) piešķir otrās vai pirmās šķiras ordeni atkarībā no ieņemamā amata.

56.pants. (1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:

1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu — 4.maijā;

2) Lāčplēša dienu — 11.novembrī;

3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu — 18.novembrī.

(2) Piešķirot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma 53.panta ceturtās daļas noteikumiem, pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona tā uzdevumā.

57.pants. (1) Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar goda zīmi apbalvotajiem — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Ar valsts apbalvojumu apbalvotajiem pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.

(3) Ar valsts apbalvojumu apbalvotā nāves gadījumā starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai ordeni vai goda zīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

(4) Ordeņus un goda zīmes pēc nāves nepiešķir.

58.pants. (1) Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.

(2) To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

59.pants. Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.

60.pants. (1) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas, ja tā saņemto apbalvojumu un ar to saistītos dokumentus, kā arī miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi kopā ar rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma nodevusi Ordeņu kapitulam.

(2) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pirms tā pasniegšanas, ja tā iesniegusi Ordeņu kapitulam attiecīgu rakstveida paziņojumu līdz apbalvojuma pasniegšanai.

(3) Par atteikšanos no valsts apbalvojuma tiek izdarīts ieraksts attiecīgā ordeņa matrikulā atbilstoši Ordeņu kapitula pieņemtajam lēmumam.

61.pants. (1) Dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus, ka arī pēc pasniegšanas atpakaļ saņemtos valsts apbalvojumus glabā Ordeņu kapituls.

(2) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotajai personai ir iespējams atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz apbalvotā persona no saviem līdzekļiem.

62.pants. (1) Latvijas valsts apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā nēsājamas ordeņu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes. Latvijas valsts apbalvojumus nēsā tikai valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.

(2) Militārpersonas ordeņu zīmes un goda zīmes nēsā oficiālos pasākumos pie parādes un svinību tērpiem.

63.pants. (1) Personas, kurām piešķirti ārvalstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet nēsāt šajā likumā noteiktā kārtībā —vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju.

(2) Persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju.

(3) Valsts prezidents publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to nēsāt.

(4) Ārvalstu apbalvojumus, par kuru piešķiršanu apbalvotā persona nav paziņojusi šajā pantā noteiktajā kārtībā, kopā ar Latvijas valsts apbalvojumiem nenēsā.

64.pants. Pēc apbalvošanas ar augstākās šķiras (pakāpes) ordeni vai goda zīmi, tā paša apbalvojuma zemākas šķiras (pakāpes) ordeni vai goda zīmi vairs nenēsā. Tāpat pēc apbalvošanas ar ordeni šā ordeņa goda zīmi vairs nenēsā.

65.pants. (1) Ordeņa zvaigzni nēsā krūšu kreisajā vai labajā pusē pret vidu saskaņā ar attiecīgā ordeņa statūtiem.

(2) Ja persona apbalvota ar vairākiem ordeņiem, augstāko ordeņa zvaigzni liek kā pirmo, bet pārējās — zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

(3) Ordeņu zīmes nēsā krūšu kreisajā pusē, lai ordeņu zīmju rindas vidējā ordeņa zīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

(4) Ordeņu zīmes, ko nevar salikt vienā rindā blakus, var novietot pamīšus, tā ka augstākā ordeņa zīme nedaudz pārsedz zemāko, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secību.

66.pants. Pirmās šķiras ordeņa lenti nēsā pār labo plecu, militārpersonas — pār labo plecu zem uzpleča un ieroču jostas vai auduma jostas. Pār plecu nēsā augstāko ordeņa lenti.

67.pants. Kaklā nēsā tikai augstāko no kaklā nēsājamām ordeņa zīmēm, bet pārējās nēsā attiecīgā ordeņa statūtos un šā likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā.

68.pants. Ordeņu lenšu atgriezumus un goda zīmju lenšu atgriezumus nēsā krūšu kreisajā pusē tāpat kā ordeņu zīmes vai ordeņu goda zīmes. Lenšu atgriezumus var sakārtot vairākās rindās. Ordeņus un to goda zīmes kopā ar lenšu atgriezumiem var nēsāt tikai militārpersonas.

69.pants. Ordeņu un goda zīmju nēsāšanas secība:

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) citu valstu apbalvojumi.

70.pants. Apbalvotie var attēlot valsts apbalvojuma zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Triju Zvaigžņu ordeni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1999, 15.nr.).

2. Ar 2004.gada 1.janvāri spēku zaudē likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1999, 159./160.nr.).

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtos Latvijas valsts apbalvojumus apbalvotie var nēsāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

4. Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 40.panta noteikumiem izveidojams trīs gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Līdz Ordeņu kapitula izveidošanai tādā sastāvā, kāds noteikts šā likuma 40.pantā:

1) lēmumu par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni atbilstoši šā likuma noteikumiem pieņem Triju Zvaigžņu ordeņa dome;

2) lēmumu par apbalvošanu ar Viestura ordeni un Atzinības krustu pieņem Valsts prezidenta izveidota komisija, kuras sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un trīs Valsts prezidenta uzaicinātas personas;

3) pārējās šajā likumā noteiktās Ordeņu kapitula funkcijas veic Triju Zvaigžņu ordeņa dome.

6. Šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Paziņojums par piešķirto apbalvojumu iesniedzams Triju Zvaigžņu ordeņa domei triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

“Valsts apbalvojumu likums”

Šobrīd spēkā ir likums “Par Triju Zvaigžņu ordeni”, pieņemts 1994.gada20.oktobrī, tas nosaka šī ordeņa piešķiršanas kārtību. Tajā pat laikā valstī nav noteikta valsts apbalvojumu būtība, kā arī viens ordenis nespēj apmierināt visas tās vajadzības, kur būtu vajadzīgi dažādas nozīmes valsts apbalvojumi.

Likumprojekts “Valsts apbalvojumu likums” izstrādāts balstoties uz 1938.gada Likumu par ordeņiem un goda zīmēm, 1926.gada Likumu par ārvalstu ordeņu un citām goda zīmēm, kā arī ņemta vērā Igaunijas Republikas pieredze – Igaunijas apbalvojumu likums.

Ar šo likumu tiek nodibināti, jeb atjaunoti, divi ordeņi - Viestura ordenis un Atzinības krusts, kas kopumā rada vienotu, pabeigtu un, galvenais – Latvijas vēsturiskajām tradīcijām atbilstošu apbalvojumu sistēmu. Attiecīgi Ordeņu kapituls nodibinātās apbalvojumu sistēmas ietvaros varēs izvēlēties atbilstošāku apbalvojumu starp trīs ordeņiem un to goda zīmēm;

Tāpat likumprojektā noteikta kārtība, kad valsts vizīšu laikā piešķirams Latvijas augstākais valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis, un kad ordeņu protokolārās apmaiņas gadījumos piešķir nākamos (nozīmīguma secībā) valsts apbalvojumus Viestura ordeni vai Atzinības krustu.

Ir izstrādāti kopīgi noteikumi par valsts apbalvojumiem, to statusu, kā arī par to piešķiršanas, pasniegšanas un nēsāšanas kārtību;

Paredzēts izveidot jaunu, bet Latvijas vēsturiskajām tradīcijām atbilstošu struktūru, kas pārzina visas ar valsts apbalvojumiem saistītās lietas – Ordeņu kapituls;

Likumprojektā kā atsevišķas nodaļas iekļauti visu trīs valsts ordeņu (Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Atzinības krusts) statūti.

Tāpat apbalvojumu pasniegšanas kārtības noteikšana ir likumprojektā ieviesta pamatojoties uz daudzu ārvalstu praksi un sevišķi uz Igaunijas pieredzi šajā jautājumā, kas laika gaitā ir sevi attaisnojusi.

Ordeņu kapitula institūcijas ieviešana, ir loģisks visu jautājumu saistībā ar valsts apbalvojumiem centralizēts apkopojums, kas praktiskā darbībā nesīs virkni labumus. Likumprojektā Ordeņu kapitulam paredzēta plaša kompetence saistībā ar valsts apbalvojumiem – sākot no to vizuālā izskata apstiprināšanas un beidzot ar lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu konkrētos gadījumos.

Izvērsta valsts apbalvojumu sistēma ļaus izvērtēt katras apbalvošanai ieteiktās personas nopelnus un apbalvot to ar atbilstošu apbalvojumu. Tāpat arī plašāks iedzīvotāju loks varēs tikt apbalvots par dažādiem nopelniem valsts, saimnieciskajā vai kultūras darbā. Šāds izcili veiktā darba novērtējums dos pozitīvu impulsu sociālajā vidē.

Jaunu valsts apbalvojumu ieviešana prasīs papildus budžeta līdzekļus.

Papildus citu normatīvo aktu pieņemšana nav nepieciešama.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Ar Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas pārstāvjiem, kā arī ar ekspertiem no Latvijas Vēstures muzeja, Latvijas Kara muzeja un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja.

Ar šo likumu tiks paplašinātas Valsts prezidenta kancelejas funkcijas, jo tā pārzinās Ordeņu kapitula lietvedību. Tas saistīsies ar jaunu darba vietu radīšanu Ordeņu kapitula darbības nodrošināšanai. Ordeņu kapitulā darbosies Valsts prezidenta uzaicinātas personas un šai struktūrai netiek noteikts valsts iestādes statuss – tās darbību nodrošinās Valsts prezidenta kanceleja.

Juridiskās komisijas

priekšsēdētāja S. Āboltiņa