I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003. gadam”” saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 9. maija (protokols Nr.26, 1.§), 12. maija (protokols Nr.27, 1.§) un 27. maija (protokols Nr.31, 50.§, 51.§) sēdēs nolemto un atbilstoši ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem paredzēti šādi grozījumi:

• ņemot vērā budžeta ieņēmumu veiksmīgo iekasējamību š.g. sākumā, precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes;

• atbilstoši Ministru kabineta lēmumam paredzēts papildu finansējums jauniem pasākumiem, kā arī funkciju paplašināšanai, kā rezultātā šo pasākumu turpināšanai 2004. gada izdevumi būs jāpalielina par 68,9 milj. latu;
• veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas programmām (apakšprogrammām), kā arī līdzekļu pārdale starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem aktuālāku lietu finansēšanai, kā arī jaunu pasākumu uzsākšanai;
• veikta līdzekļu pārdale starp atsevišķu ministriju programmām (apakšprogrammām) sakarā ar funkciju pārdali;
• precizēti ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi atbilstoši projektu ieviešanai;
• atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi;
• no valsts izsniedzamo galvojumu saraksta izslēgts galvojums mājokļu attīstības kreditēšanas programmai.

2003. gadā prognozēts 5,5% liels iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums salīdzināmās cenās, kas sakrīt ar 2003. gada budžeta izstrādē izmantoto IKP prognozi. Šāds pieaugums nodrošinās, ka faktiskajās cenās IKP apjoms sasniegs 5612,2 miljonus latus, kas par 1,4% pārsniedz iepriekš prognozēto. Izmaiņu pamatā ir š.g. marta beigās Centrālās statistiskas pārvaldes veiktās 2001. gada IKP korekcijas (IKP apjoms tika palielināts par 1,1%), kā arī nedaudz labāki par gaidīto 2002. gada gala rezultāti.

2.Tiesību akta projekta būtība

Saskaņā ar likumā “Par budžetu un finanšu vadību “ noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju apropriē valsts mērķim.

Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

3.Cita informācija

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” izstrādāts, ievērojot likuma “Par budžetu un finanšu vadību “ izvirzītās prasības, Ministru kabineta pieņemtos lēmumus, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences.

Likumprojektā valsts budžeta fiskālais deficīts nepārsniedz Mārstrihtas kritērijos noteikto maksimālo robežu (3% no iekšzemes kopprodukta).

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 1 693,6 milj. latu, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus 1 870,0 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 946,1 milj. latu un izdevumi noteikti 1 103,2 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums, salīdzinot ar 2003.gadam sākotnēji apstiprināto plānu ir 15,3 milj. latu jeb 1,4%.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 851,7 milj. latu un 853,0 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2003.gada apstiprināto plānu ir 17,1 milj. latu jeb 2,0%.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojektā paredzot papildu līdzekļus subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, tiks veicināta lauksaimniecības nozaru stabilizācija.

3. Sociālo seku izvērtējums

Papildu līdzekļu piešķiršana veselības aizsardzības nozarē nodarbināto atalgojuma palielināšanai, kā arī pedagogu darba samaksas reformas turpināšanai, pozitīvi ietekmēs medicīnas un izglītības darbinieku pirktspēju, līdz ar to uzlabosies arī to dzīves līmenis.

Uzlabosies bērnu invalīdu un invalīdu kopš bērnības stāvoklis, paaugstinot no 2003. gada 1. oktobra piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invalīdiem kopš bērnības.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2003

2004

2005

2006

1. Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos

25 270,9

2. Izmaiņas budžeta izdevumos (ieskaitot tīros aizdevumus)

24 211,9

68 895,0

3. Finansiālā ietekme

1 059,0

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6.Cita informācija

1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” likumprojektu paketē ir iekļauts un jāpieņem:

• likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””;
• likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5.Cita informācija

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību.

2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formu- lējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis daļēji ņemts vērā, izskatot likumprojektā iekļaujamos pašvaldību investīciju projektus un pedagogu algas.

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Ar masu mediju starpniecību sabiedrība informēta par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” izstrādes gaitu, izmaiņām ieņēmumu prognozēs un par papildus paredzētajiem izdevumiem.

4.Konsultācijas ar starptau- tiskajiem konsultantiem

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.

Lai izpildītu likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””, nav jārada jaunas institūcijas vai jāpaplašina esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” tiks publicēts Latvijas Vēstnesī.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – valdība ir centusies nodrošināt vismazāko iespējamo fiskālā deficīta līmeni atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu prognozēm līdz gada beigām un, iekļaujot izdevumu daļā finansējumu nozīmīgiem pasākumiem.

4. Cita informācija

Valsts sekretāres vietā – valsts sektretāres vietniece

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Sudraba

E.Strazdiņa

M.Radeiko

Z.Adijāne