Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 297)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Par piesārņojumu

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

I nodaļa

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdu “pielikums” (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu “1.pielikums” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdu “pielikums” (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu “1.pielikums” (attiecīgā locījumā).

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) būtiska izmaiņa — darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi;

2) darbības izmaiņa — izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības paplašināšana, kas var ietekmēt vidi;

3) emisija — tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi;

3. 1.pantā:

papildināt pantu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

“31) emisijas kvota — pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Emisijas kvotu izmanto vienīgi šā likuma nosacījumu izpildei, kā arī saskaņā ar šā likuma nosacījumiem var nodot citai fiziskajai vai juridiskajai personai;”;

3. 1.pantā:

papildināt pantu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

“31) emisijas kvota — pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Emisijas kvotu izmanto vienīgi šā likuma nosacījumu izpildei, kā arī saskaņā ar šā likuma nosacījumiem var nodot citai fiziskajai vai juridiskajai personai;”;

4) militāri piesārņota teritorija — teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem;

5) operators — fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību;

6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;

7) piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu;

8) piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas;

9) potenciāli piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas;

10) sanācija — piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;

papildināt pantu ar 10.1 punktu šādā redakcijā:

“101) siltumnīcefekta gāzes — oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFO), perfluorogļūdeņraži (PFO), sēra heksafluorīds (SF6);”;

papildināt pantu ar 10.1 punktu šādā redakcijā:

“101) siltumnīcefekta gāzes — oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFO), perfluorogļūdeņraži (PFO), sēra heksafluorīds (SF6);”;

11) tehnoloģija — tehnisku metožu un paņēmienu kopums, kas ietver patentu, preču zīmju, licenču, tehnisko izstrādņu, kā arī speciālas tehnikas un aprīkojuma izmantošanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai rezultātu;

12) viela — jebkurš ķīmisks elements vai ķīmisku elementu savienojums.

papildināt pantu ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“13) trokšņa kartēšana — esošu vai prognozētu trokšņu līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā, to cilvēku vai mājokļu skaitu, uz kuriem konkrētajā rajonā iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa rādītājs;

Redakc. preciz.

“13) trokšņa kartēšana — esošu vai prognozētu trokšņu līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā un to cilvēku vai mājokļu skaitu, uz kuriem konkrētajā rajonā iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa rādītājs;

14) trokšņa rādītājs — fizikāls lielums, ar kuru raksturo vides troksni, kas var radīt kaitīgas sekas;

14) trokšņa rādītājs — fizikāls lielums, ar kuru raksturo vides troksni, kas var radīt kaitīgas sekas;

15) trokšņa stratēģiskā karte — karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai sastādītu vispārīgu vides trokšņa prognozi attiecīgajā teritorijā;

Redakc. preciz.

15) trokšņa stratēģiskā karte — karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi;

16) vides troksnis — nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas).”

16) vides troksnis — nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas).”

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas, kā arī:

1) novērst piesārņojošu darbību izraisīta piesārņojuma rašanos vai, ja tas nav iespējams, samazināt emisiju augsnē, ūdenī un gaisā;

2) novērst vai, ja tas nav iespējams, samazināt neatjaunojamo dabas resursu un enerģijas izmantošanu, veicot piesārņojošas darbības;

3) novērst vai, ja tas nav iespējams, samazināt atkritumu radīšanu;

4) nodrošināt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu valsts teritorijā un to reģistrāciju;

5) noteikt pasākumus piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpētei un piesārņotu vietu sanācijai;

6) noteikt personas, kuras sedz ar piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēti un piesārņotu vietu sanāciju saistītos izdevumus.

4. Papildināt 2.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

4. Papildināt 2.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) novērst vai samazināt vides trokšņa iedarbību uz cilvēkiem;

“7) novērst vai samazināt vides trokšņa iedarbību uz cilvēkiem;

8) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un nodrošināt līdzdalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

9) noteikt ikvienas fiziskās un juridiskās personas, kā arī šo personu apvienības, organizācijas un grupas (turpmāk — sabiedrība) tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā par atļauju izsniegšanu vai pārskatīšanu piesārņojošu darbību veikšanai vai izmaiņai piesārņojošā darbībā, kā arī par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadali un piešķiršanu.”

Redakc. preciz.

8) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un nodrošināt līdzdalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

9) noteikt ikvienas fiziskās un juridiskās personas, kā arī šo personu apvienības, organizācijas un grupas (turpmāk — sabiedrība) tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā attiecībā uz atļauju izsniegšanu piesārņojošu darbību veikšanai vai izmaiņai piesārņojošā darbībā vai šādu atļauju pārskatīšanu, kā arī attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadali un piešķiršanu.”

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka prasības, kuras piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā jāņem vērā operatoram, un piesārņojuma novēršanas un kontroles kārtību, kā arī:

1) prasības, kas jāņem vērā, uzsākot, veicot un pārtraucot piesārņojošas darbības;

2) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot atļaujas piesārņojošu darbību veikšanai un ūdens lietošanai, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par piesārņojošām darbībām, kuru veikšanai nav nepieciešama atļauja;

3) vides kvalitātes normatīvu noteikšanas kārtību;

4) kārtību, kādā nosakāma noteiktu vielu emisijas robežvērtība, piesārņojošas darbības nosacījumi, kā arī citi ierobežojumi, kas attiecas uz piesārņojošu darbību veikšanu;

5) piesārņotu vietu apzināšanas, reģistrācijas, izpētes un sanācijas kārtību;

6) piesārņojošu darbību uzraudzības nosacījumus, piesārņojošu darbību kontroli, monitoringu, kā arī kārtību, kādā par šīm darbībām informējama sabiedrība.

5. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas un emisijas kvotas;

8) prasības darbībām ar emisijas kvotām un nosacījumus emisijas kvotu sadales plāna izstrādei.”

Redakc. preciz.

5. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas un emisijas kvotas;

8) prasības attiecībā uz darbībām ar emisijas kvotām un nosacījumus emisijas kvotu sadales plāna izstrādei;

1

“īpaši jūtīgu teritoriju noteikšanas kārtību, tai skaitā prasības attiecībā uz pilsētu un citu komunālo (turpmāk - pilsētu) notekūdeņu attīrīšanu un ūdens un augsnes aizsardzību attiecīgajās teritorijās.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

9) īpaši jutīgu teritoriju noteikšanas kārtību, tai skaitā prasības attiecībā uz pilsētu un citu komunālo (turpmāk — pilsētu) notekūdeņu attīrīšanu, kā arī ūdens un augsnes aizsardzību attiecīgajās teritorijās.”

(2) Šis likums attiecas arī uz Ministru kabineta noteiktajiem mobilajiem piesārņojuma avotiem.

(3) Darbības ar radioaktīvajām vielām, radioaktīvajiem atkritumiem, jonizējošā starojuma avotiem un ģenētiski modificētiem organismiem regulē citi normatīvie akti.

II nodaļa

Prasības un nosacījumi attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu

4.pants. Prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu

Operators, veicot piesārņojošu darbību, ievēro tās specifiku un izpilda šādas prasības:

1) veic pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju;

2) nodrošina vides kvalitātes normatīvu ievērošanu;

3) veic piesārņojošas darbības monitoringu;

4) sniedz vides aizsardzības un citām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju;

5) ievēro prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības vietu;

6) apkopo un sniedz darbiniekiem, kuri veic piesārņojošu darbību, nepieciešamo informāciju par tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

7) ievēro šā likuma 11.pantā minētos nosacījumus.

6. Papildināt 4.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

6. Papildināt 4.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu un šajā likumā noteiktajos gadījumos saņem atļauju siltumnīcefekta gāzu emisijai.”

“8) saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu un šajā likumā noteiktajos gadījumos saņem atļauju siltumnīcefekta gāzu emisijai.”

6.pants. Operatora un darbinieku nodrošināšana ar nepieciešamajām zināšanām un pienākums sniegt informāciju

(1) Operators pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas vai būtiskas izmaiņas apzina informāciju par tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

(2) Operators sniedz darbiniekiem, kuri veic piesārņojošu darbību, nepieciešamās zināšanas par kārtību, kādā šī darbība veicama, un tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par piesardzības pasākumiem šīs ietekmes samazināšanai, kā arī par rīcību avārijas situācijā.

(3) Operatoram ir pienākums sniegt informāciju vides aizsardzības institūcijām, kuras saskaņā ar šo likumu atbild par atļauju izsniegšanu un kontroli, kā arī informēt sabiedrību un attiecīgo pašvaldību par atļaujā noteiktā monitoringa rezultātiem un piesārņojošas darbības ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

(4) Ja ir pārkāpti atļaujas nosacījumi vai apdraudēta šo nosacījumu turpmākā ievērošana, operators par to paziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei.

7. Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja ir radies cilvēka dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators par to paziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei.”

7. Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators par to paziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei.”

11.pants. Piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi

(1) Veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro:

1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē;

2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus;

3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām;

4) ar noteiktu piesārņojuma emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu grupu atbilstības novērtēšanas kārtību.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē:

1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī;

3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;

4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā;

6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu;

7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām.

8. Papildināt 11.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

8. Papildināt 11.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) kārtību, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos, un šo smaku noteikšanas metodes.”

Redakc. preciz.

“8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes.”

(3) Ministru kabinets nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā konkrētā laikposmā un konkrētiem piesārņojuma veidiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

III nodaļa

Vides kvalitātes normatīvi un vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas

............................................

14.pants. Piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi

Piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādos gadījumos atļauja piesārņojošas darbības veikšanai netiek izsniegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

9. Papildināt 14.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

9. Papildināt 14.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam, pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu rīcības programmu vai īstermiņa rīcības programmu var izdot saistošos noteikumus, kas attiecīgajā teritorijā ierobežo vai aizliedz tādu piesārņojošu darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā, izņemot šā likuma 16.pantā minētos gadījumus.”

Redakc. preciz.

“(2) Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam, pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu rīcības programmu vai īstermiņa rīcības programmu var izdot saistošos noteikumus, kas attiecīgajā teritorijā ierobežo vai aizliedz tādu piesārņojošu darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā, izņemot šā likuma 16.pantā minētos gadījumus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

18.pants. Īpaši jutīgas teritorijas

(1) Teritorijas, kur piesārņojums var pastiprināti ietekmēt cilvēku veselību vai vidi un tās bioloģisko daudzveidību, vai teritorijas, kuras ir īpaši jutīgas pret piesārņojuma radīto slodzi, sauc par īpaši jutīgām teritorijām.

10. 18.pantā:

10. 18.pantā:

(2) Ministru kabinets reglamentē īpaši jutīgu teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību, nosaka attiecīgo teritoriju robežas vai visas valsts vai noteiktu pašvaldību administratīvo teritoriju robežas kā jutīgo teritoriju robežas, kā arī to:

1) uz kurām īpaši jutīgām teritorijām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai;

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu “pilsētu” ar vārdu “komunālo”;

2

Izslēgt likumprojekta 10.panta pirmo daļu, atstājot negrozītu likuma 18.panta otro daļu.

atbalstīt

2) uz kurām īpaši jutīgām teritorijām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

(3) Ministru kabinets:

1) pieņem noteikumus par rīcības programmu ar nitrātiem saistītā ūdens piesārņojuma samazināšanai vai novēršanai attiecīgajās īpaši jutīgajās teritorijās, kā arī nosaka rīcības programmas ieviešanas termiņus;

2) izveido padomi šā panta otrās daļas 2.punktā minēto īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai, iekļaujot tajā pārstāvjus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Labklājības ministrijas vai to pārraudzībā, pakļautībā vai pārziņā esošajām institūcijām un vienu lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju izvirzītu pārstāvi, kā arī apstiprina šīs padomes nolikumu.

izslēgt 18.panta trešās daļas otro punktu.

izslēgt trešās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Vides ministrs pēc saskaņošanas ar zemkopības ministru izveido konsultatīvu padomi šā panta otrās daļas 2.punktā minēto īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai, iekļaujot tajā pārstāvjus no Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas un šo ministriju padotībā esošajām institūcijām, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, un apstiprina šīs padomes nolikumu.”

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Vides ministrs pēc saskaņošanas ar zemkopības ministru šā panta otrās daļas 2.punktā minēto īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvu padomi, iekļaujot tajā pārstāvjus no Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas un šo ministriju padotībā esošajām institūcijām, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, un apstiprina šīs padomes nolikumu.”

11. Papildināt III nodaļu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

11. Papildināt III nodaļu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

“18.1 pants. Vides trokšņa novērtēšana un samazināšana

“18.1 pants. Vides trokšņa novērtēšana un samazināšana

(1) Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānu trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu aglomerācijās nodrošina attiecīgā pašvaldība. Ja aglomerācijas teritorijā ir vairākas pašvaldības, tās sadarbojas, veicot trokšņa kartēšanu un izstrādājot kopīgu rīcības plānu trokšņa samazināšanai.

(1) Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu aglomerācijās nodrošina attiecīgā pašvaldība. Ja aglomerācijas teritorijā ir vairākas pašvaldības, tās sadarbojas, veicot trokšņa kartēšanu un izstrādājot kopīgu rīcības plānu trokšņa samazināšanai.

(2) Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānu trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu attiecībā uz autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kā arī lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, nodrošina Satiksmes ministrija.

(2) Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu attiecībā uz autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kā arī lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, nodrošina Satiksmes ministrija.

(3) Ministru kabinets nosaka:

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

1) trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

2) prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei;

2) prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei;

3) vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;

3) vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;

4) kārtību, kādā sadarbībojas ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

Redakc. preciz.

4) kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

5) sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.

5) sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.

(4) Apdzīvotām vietām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kuru attiecīgie rādītāji ir mazāki, nekā minēts šā likuma pārejas noteikumu 10. vai 11.punktā, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas var veikt trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos par vides aizsardzību paredzētajiem nosacījumiem.”

Redakc. preciz.

(4) Apdzīvotajām vietām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kuru attiecīgie rādītāji ir mazāki, nekā minēts šā likuma pārejas noteikumu 10. vai 11.punktā, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas var veikt trokšņa kartēšanu, izstrādāt un ieviest trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānu trokšņa samazināšanai atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos par vides aizsardzību paredzētajiem nosacījumiem.”

IV nodaļa

Piesārņojošu darbību iedalījums un to veikšanas nosacījumi

19.pants. Piesārņojošu darbību iedalījums un atļauja piesārņojošas darbības veikšanai

(1) Piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi.

(2) Šā likuma II nodaļā noteiktās prasības attiecas arī uz tādām darbībām, kuras neatbilst A, B vai C kategorijai, bet var radīt piesārņojumu.

(3) Lai uzsāktu vai turpinātu A vai B kategorijas darbību, operators saņem atļauju — reģionālās vides pārvaldes izsniegtu rakstveida lēmumu, kas attiecas uz ražotni, iekārtu vai tās daļu (turpmāk — iekārta) vai vairākām iekārtām, kuras atrodas vienā vietā un kurām ir viens operators, — veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārta funkcionē atbilstoši attiecīgajā lēmumā un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

12. Papildināt 19.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

12. Papildināt 19.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Piesārņojošu darbību aizliegts sadalīt diviem vai vairākiem operatoriem, lai tādējādi izvairītos no piesārņojošas darbības kopējai jaudai vai saražotās produkcijas apjomam atbilstošas kategorijas atļaujas piemērošanas. Ja piesārņojošas darbības ir sadalītas vai emisija no vairāku operatoru iekārtām, veicot piesārņojošu darbību, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot piesārņojošas darbības atļaujas kategoriju, summē iekārtu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu.

Redakc. preciz.

“(4) Piesārņojošu darbību aizliegts sadalīt diviem vai vairākiem operatoriem, lai tādējādi izvairītos no piesārņojošas darbības kopējai jaudai vai saražotās produkcijas apjomam atbilstošas kategorijas atļaujas piemērošanas. Ja piesārņojošas darbības ir sadalītas vai emisija no vairāku operatoru iekārtām, kuras veic piesārņojošu darbību, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot piesārņojošas darbības atļaujas kategoriju, summē iekārtu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu.

(5) Lai uzsāktu vai turpinātu šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, operators saņem arī siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju — reģionālās vides pārvaldes rakstveidā izsniegtu lēmumu, kas attiecas uz iekārtu vai vairākām iekārtām, kuras atrodas vienā vietā un kurām ir viens operators, — emitēt siltumnīcefekta gāzes ar nosacījumu, ka operators veic siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un iesniedz ikgadēju pārskatu (turpmāk — ikgadējais pārskats) par siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši attiecīgajā atļaujā, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.”

Redakc. preciz.

(5) Lai uzsāktu vai turpinātu šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, operators saņem arī siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju — reģionālās vides pārvaldes rakstveidā izsniegtu lēmumu, kas attiecas uz iekārtu vai vairākām iekārtām, kuras atrodas vienā vietā un kurām ir viens operators, proti, atļauju emitēt siltumnīcefekta gāzes, ar nosacījumu, ka operators nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un katru gadu sagatavo pārskatu (turpmāk — ikgadējais pārskats) par siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši attiecīgajā atļaujā, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.”

(1) Piesārņojošas darbības, kuras veic, izmantojot šā likuma pielikumā noteiktās iekārtas, ir A kategorijas darbības. Veicot A kategorijas darbības, operators lieto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

(2) A kategorijas atļaujas ir nepieciešamas stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kurās tiek veikta viena vai vairākas šā likuma pielikumā minētās piesārņojošās darbības. Uz šādām iekārtām, ievērojot to radītā piesārņojuma daudzumu vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi, atbilstoši noteiktajiem parametriem, turklāt ņemot vērā arī piesārņojošas darbības, kas tiek veiktas citās ar šīm iekārtām tehniski saistītās iekārtās, kuras arī var ietekmēt emisiju un vides piesārņojumu, attiecas nosacījumi par A kategorijas atļaujām.

(3) Šā likuma pielikumā minētie rādītāji attiecas uz iekārtu ražošanas jaudām vai saražotās produkcijas apjomu. Operators, kurš veic vairākas šā likuma pielikumā minētās piesārņojošās darbības, summē to jaudas, ja visas darbības attiecas uz vienu šā likuma pielikumā minēto rūpnieciskās darbības jomu un tiek veiktas vienā vietā vai izmantojot vienu iekārtu.

(4) A kategorijas atļaujas nav nepieciešamas iekārtām, kas tiek izmantotas jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par A kategorijas darbības pieteikšanu, attiecīgas atļaujas izsniegšanu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu, kā arī nosaka:

1) laika grafiku, pēc kura tiek izsniegtas A kategorijas atļaujas iekārtām, kurām tās nepieciešamas;

2) maksimālo pārejas periodu, kurā jānodrošina ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu saistīto atļaujas nosacījumu ievērošana;

3) pieteikuma veidlapu un atļaujas veidlapu, kurā norāda veicamos cilvēku veselības, gaisa, ūdens un augsnes aizsardzības, kā arī atkritumu apsaimniekošanas pasākumus. Ja piesārņojoša darbība saistīta ar ūdens ieguvi, atļaujā norāda ūdens lietošanas limitus;

4) kārtību, kādā pieprasāmas un izsniedzamas atļaujas;

5) kārtību, kādā sabiedrība var iepazīties ar pieteikumu un iesniegt savus priekšlikumus, kā arī iepazīties ar atļaujas nosacījumiem, monitoringa un pārbaudes rezultātiem;

6) kārtību, kādā informējamas citas valstis, un šāda piesārņojuma monitoringu gadījumos, kad iespējama piesārņojuma pārrobežu ietekme.

4

“pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu vismaz 90 dienu garumā, bet ne ilgāku par 120 dienām.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 20.panta piekto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 120 dienām.”

daļēji atbalstīt, iestrād. 4. priekšl.

atbalstīt

13. Papildināt 20.panta piekto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 120 dienām.”

(1) Piesārņojošas darbības, kuru uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai nepieciešama B kategorijas atļauja, ir B kategorijas darbības.

(2) Ministru kabinets nosaka B kategorijas darbības, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu, iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai vai videi, apstiprina B kategorijas darbības pieteikuma veidlapu un atļaujas veidlapu, kā arī nosaka kārtību, kādā atļauja pieprasāma un izsniedzama. Ja piesārņojoša darbība ir saistīta ar ūdens ieguvi, B kategorijas atļaujā norāda ūdens lietošanas limitus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sabiedrība var iepazīties ar B kategorijas darbības atļaujas nosacījumiem, kā arī monitoringa un pārbaudes rezultātiem.

5

Atbildīgā komisija

Papildināt 22.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Ministru kabinets nosaka pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 90 dienām.”

atbalstīt

14. Papildināt 22.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Ministru kabinets nosaka pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 90 dienām.”

6

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 22.pantu papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka pieteikuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, vismaz 60 dienu garumā, bet ne ilgāku par 90 dienām.”

daļēji atbalstīt

,iestrādāts 5. priekšl.

24.pants. Paziņojums par C kategorijas darbību

(1) Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms C kategorijas darbības uzsākšanas iesniedz pieteikumu reģionālajai vides pārvaldei.

(2) Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms būtiskas izmaiņas C kategorijas darbībā iesniedz pieteikumu reģionālajai vides pārvaldei.

(3) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

13. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

“24.1 pants. Darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

Redakc. preciz.

15. Papildināt IV nodaļu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

“24.1 pants. Darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

(1) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir nepieciešama stacionārai tehnoloģiskajai iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības.

(1) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir nepieciešama stacionārai tehnoloģiskajai iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības.

(2) Šā likuma 2.pielikumā minētie rādītāji attiecas uz iekārtas ražošanas jaudu vai saražotās produkcijas apjomu. Operators, kurš veic vairākas šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, summē to jaudas, ja visas darbības attiecas uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto rūpnieciskās darbības jomu un tiek veiktas vienā vietā vai izmantojot vienu iekārtu.

(2) Šā likuma 2.pielikumā minētie rādītāji attiecas uz iekārtas ražošanas jaudu vai saražotās produkcijas apjomu. Operators, kurš veic vairākas šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, summē to jaudas, ja visas darbības attiecas uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto rūpnieciskās darbības jomu un tiek veiktas vienā vietā vai izmantojot vienu iekārtu.

(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā operators var iesniegt pieteikumu un saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju arī tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus.

(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā operators var iesniegt pieteikumu un saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju arī tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus.

(4) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nav nepieciešamas iekārtām, kuras izmanto jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei.

(4) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja nav nepieciešama iekārtām, kuras izmanto jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei.

(5) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedz uz šādiem periodiem:

1) pirmais periods — no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim;

2) otrais periods — no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim;

3) trešais un turpmākie periodi — pieci kalendārie gadi, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(5) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedz uz šādiem periodiem:

1) pirmais periods — no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim;

2) otrais periods — no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim;

3) trešais un turpmākie periodi — pieci kalendārie gadi, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(6) Reģionālā vides pārvalde siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus saskaņo ar attiecīgās iekārtas A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem.

(6) Reģionālā vides pārvalde siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus saskaņo ar attiecīgās iekārtas A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kādai jābūt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikuma veidlapai un atļaujas veidlapai, kā arī kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja;

2) nosacījumus un kārtību, kādā atsevišķas iekārtas uz laiku var atbrīvot no siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanas.”

Redakc. preciz.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kādai jābūt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikuma veidlapai un atļaujas veidlapai, kā arī kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja;

2) nosacījumus un kārtību, kādā atsevišķas iekārtas uz laiku var atbrīvot no prasības saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.”

14. Papildināt IV nodaļu ar 24.2 pantu šādā redakcijā:

16. Papildināt IV nodaļu ar 24.2 pantu šādā redakcijā:

“24.2 pants. Īpašas prasības attiecībā uz piesārņojošām darbībām

“24.2 pants. Īpašas prasības attiecībā uz piesārņojošām darbībām

(1) Tādu piesārņojošu darbību veikšanai, kuras atbilst noteiktai rūpniecības nozarei un kurām raksturīga attiecīgajai nozarei specifiskā iedarbība uz vidi, var noteikt īpašas prasības.

(1) Tādu piesārņojošu darbību veikšanai, kuras atbilst noteiktai rūpniecības nozarei un kurām raksturīga attiecīgajai nozarei specifiskā iedarbība uz vidi, var noteikt īpašas prasības.

(2) Ministru kabinets nosaka īpašas prasības attiecībā uz atsevišķu šā panta pirmajā daļā minēto piesārņojošo darbību veikšanu.”

(2) Ministru kabinets nosaka īpašas prasības attiecībā uz atsevišķu šā panta pirmajā daļā minēto piesārņojošo darbību veikšanu.”

V nodaļa

A kategorijas un B kategorijas atļauju izsniegšana un pārskatīšana

15. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Atļaujas pieteikšana, izsniegšana un pārskatīšana”.

17. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Atļaujas pieteikšana, izsniegšana un pārskatīšana”.

16. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

18. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

25.pants. Priekšnosacījumi attiecībā uz atļaujas izsniegšanu piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai

“25.pants.   Priekšnosacījumi attiecībā uz atļaujas izsniegšanu piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai

“25.pants.   Priekšnosacījumi attiecībā uz atļaujas izsniegšanu piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai

Atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja:

(1) Atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators ir iesniedzis pieteikumu atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(1) Atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators ir iesniedzis pieteikumu atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

1) operators ir iesniedzis pieteikumu atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

(2) A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumam ir ievēroti arī šādi nosacījumi:

1) operators ir novērtējis šīs darbības ietekmi uz vidi un saņēmis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nobeiguma ziņojumu — gadījumos, kad piesārņojošai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums;

2) ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats, kā arī objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plāns — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas ir nepieciešams;

3) ir sniegta informācija sabiedrībai un dots pietiekami ilgs termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai par piesārņojošās darbības uzsākšanu, turpināšanu vai izmaiņu gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā.

(2) A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumam ir ievēroti arī šādi nosacījumi:

1) operators ir novērtējis šīs darbības ietekmi uz vidi un saņēmis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nobeiguma ziņojumu — gadījumos, kad piesārņojošai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums;

2) ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats, kā arī objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plāns — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas ir nepieciešams;

3) ir sniegta informācija sabiedrībai un dots pietiekami ilgs termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai par piesārņojošas darbības uzsākšanu, turpināšanu vai izmaiņu — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā.

2) operators ir novērtējis šīs darbības ietekmi uz vidi un saņēmis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nobeiguma ziņojumu — gadījumos, kad piesārņojošai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums;

(3) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators papildus pieteikumam ir iesniedzis arī pietiekamu informāciju, lai reģionālā vides pārvalde varētu secināt, ka attiecīgais operators spēj nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un sagatavot ikgadējos pārskatus par siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.”

(3) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators papildus pieteikumam ir iesniedzis arī pietiekamu informāciju, lai reģionālā vides pārvalde varētu secināt, ka attiecīgais operators spēj nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un sagatavot ikgadējos pārskatus par siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.”

3) ir izstrādāta un apstiprināta rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats, kā arī objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plāns — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas ir nepieciešams.

27.pants. Sabiedrības līdzdalība

17. 27.pantā:

19. 27.pantā:

(1) Pieteikums A kategorijas atļaujas, bet Ministru kabineta noteiktajos gadījumos — arī B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt komentārus ar atļaujas izsniegšanu saistītajos jautājumos.

7

aizstāt pirmajā daļā vārdu “komentārus” ar vārdu “priekšlikumus”;

atbalstīt

aizstāt pirmajā daļā vārdu “komentārus” ar vārdu “priekšlikumus”;

8

“(1).1 Sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, ja tiek uzsākts lēmuma pieņemšanas process, nodrošina vismaz šādos gadījumos:

1) par šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanu;

2) par būtisku izmaiņu veikšanu A kategorijas un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošā darbībā;

3) par atļaujas nosacījumu pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 8.punktu.

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, ja tiek uzsākts lēmuma pieņemšanas process, nodrošina vismaz tad, ja šis lēmums attiecas uz:

1) šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanu;

2) būtisku izmaiņu A kategorijas un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošā darbībā;

3) atļaujas nosacījumu pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 8.punktu.”;

(2) Sabiedrībai ir pieejami izsniegto A kategorijas un B kategorijas atļauju nosacījumi, kā arī informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sabiedrībai ir pieejama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā nepieciešamā informācija, kā arī visi lēmumi, kas attiecas uz A vai B kategorijas vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju izsniegšanu, izsniegto atļauju nosacījumi un informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sabiedrībai ir pieejama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā nepieciešamā informācija, kā arī visi lēmumi, kas attiecas uz A vai B kategorijas vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju izsniegšanu, izsniegto atļauju nosacījumi un informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem.”;

(3) Ja pieteikums vai atļauja ietver komercnoslēpumu vai informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu pieteikuma vai atļaujas sadaļu ierobežotu pieejamību. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par piesārņojuma emisiju, kā arī par avāriju risku.

izslēgt trešajā daļā vārdus “komercnoslēpumu vai”.

izslēgt trešajā daļā vārdus “komercnoslēpumu vai”.

28.pants. Atļauju pieteikšana un izsniegšana

18. 28.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“28.pants. A un B kategorijas atļauju pieteikšana un izsniegšana”;

20. 28.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“28.pants. A un B kategorijas atļauju pieteikšana un izsniegšana”;

(1) Pieteikumu atļaujas saņemšanai sagatavo operators, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus.

(2) Pieteikumā sniedzama šāda informācija:

1) iekārta un tās darbība;

2) izejvielas un palīgmateriāli, citas vielas un enerģija, ko attiecīgā iekārta izmanto vai ražo;

3) iekārtas emisijas avoti;

4) vides apstākļi iekārtas darbības vietā;

5) to vielu raksturs un daudzums, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas ūdenī, gaisā vai augsnē, kā arī emisijas būtiskā ietekme uz vidi;

papildināt otrās daļas 5.punktu pēc vārda “gaisā” ar vārdiem “(izņemot siltumnīcefekta gāzu emisijas)”;

papildināt otrās daļas 5.punktu pēc vārda “gaisā” ar vārdiem “(izņemot siltumnīcefekta gāzu emisiju)”;

6) tehnoloģija un citi paņēmieni, kurus paredzēts izmantot, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu emisiju no attiecīgās iekārtas;

7) labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kādus A kategorijas darbības veicošais operators lieto vai paredzējis lietot, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos;

8) pasākumi, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu atkritumu ražošanu un pārstrādātu iekārtas radītos atkritumus;

9) citi pasākumi, kas tiks veikti, lai nodrošinātu šā likuma II un III nodaļā noteikto prasību izpildi;

10) kārtība, kādā paredzēts veikt piesārņojošas darbības monitoringu.

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Pieteikumam pievieno šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai.”;

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Pieteikumam pievieno šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai.”;

(3) Pieteikumā norāda piesārņojošas darbības iespējamās alternatīvas un pamato, kādēļ izraudzīts attiecīgais variants. Ja minētās alternatīvas jau izskatītas, novērtējot ietekmi uz vidi, operators pieteikumam pievieno ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu un atzinumu par to.

(4) Reģionālā vides pārvalde, izsniedzot atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtē un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ievēro Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumā izvirzītās prasības par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

(5) Atļauju izsniedz reģionālā vides pārvalde pēc iekārtas darbības vietas. Ja nepieciešams, reģionālā vides pārvalde pieaicina ekspertus, izņemot tos, kuri piedalījušies pieteikuma sagatavošanā.

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pārvalde pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus.”

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Reģionālā vides pārvalde pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

19. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants.  Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšana un izsniegšana

(1) Pieteikumu atļaujas saņemšanai sagatavo operators, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus.

(2) Pieteikumā sniedzama šāda informācija:

1) iekārtas, tās darbības un tehnoloģijas apraksts;

2) ziņas par izejvielām un palīgmateriāliem, kuru izmantošana rada šā likuma 2.pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijas;

3) ziņas par iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem;

4) operatora plānotais piesārņojošas darbības monitorings un ikgadējo pārskatu sagatavošanas kārtība.

(3) Pieteikumam pievieno šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai.

(4) Atļauju izsniedz reģionālā vides pārvalde pēc iekārtas darbības vietas. Ja nepieciešams, reģionālā vides pārvalde pieaicina ekspertus, izņemot tos, kuri piedalījušies pieteikuma sagatavošanā.”

9

“(5) Pēc 2005.gada 1.janvāra nedrīkst uzsākt vai turpināt šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, ja operators nav saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju”.

Redakc. preciz.

atbalstīt precizētā redakcijā

21. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšana un izsniegšana

(1) Pieteikumu atļaujas saņemšanai sagatavo operators, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus.

(2) Pieteikumā sniedzama šāda informācija:

1) iekārtas, tās darbības un tehnoloģijas apraksts;

2) izejvielas un palīgmateriāli, kuru izmantošana rada šā likuma 2.pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju;

3) iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti;

4) operatora plānotais piesārņojošas darbības monitorings un ikgadējo pārskatu sagatavošanas kārtība.

(3) Pieteikumam pievieno šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai.

(4) Atļauju izsniedz reģionālā vides pārvalde pēc iekārtas darbības vietas. Ja nepieciešams, reģionālā vides pārvalde pieaicina ekspertus, izņemot tos, kuri piedalījušies pieteikuma sagatavošanā.

(5) Ja operators nav saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, pēc 2005.gada 1.janvāra tas nedrīkst uzsākt vai turpināt šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības.”

30.pants. Informēšana par darbības izmaiņu

20. 30.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“30.pants. Informēšana par darbības izmaiņu un iekārtas operatora maiņu”;

22. 30.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“30.pants. Informēšana par darbības izmaiņu un iekārtas operatora maiņu”;

(1) Pirms darbības izmaiņas operators Ministru kabineta noteiktajā termiņā paziņo par to reģionālajai vides pārvaldei, kura izvērtē, vai šī izmaiņa uzskatāma par būtisku izmaiņu un vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus atļaujas nosacījumos, un informē par to operatoru. Darbības izmaiņa, kuras rezultātā iekārtas darbības rādītāji pārsniedz šā likuma pielikumā minētos rādītājus, ir būtiska izmaiņa.

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pielikumā” ar vārdu “pielikumos”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pielikumā” ar vārdu “pielikumos”;

(2) Ja operators ir ieviesis darbības izmaiņu, kuras dēļ mainās piesārņojošas darbības kategorija, reģionālā vides pārvalde izskata jautājumu par citas kategorijas atļaujas izsniegšanu vai pieņem lēmumu, ka attiecīgajai piesārņojošai darbībai atļauja turpmāk nav nepieciešama.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja notiek iekārtas operatora maiņa, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, taču nemainot tās termiņu un nosacījumus.”

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja mainās iekārtas operators, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, taču nemainot tās termiņu un nosacījumus.”

31.pants. Atļaujas nosacījumi

21. 31.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“31.pants. A un B kategorijas atļauju nosacījumi”;

23. 31.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“31.pants. A un B kategorijas atļauju nosacījumi”;

(1) Atļaujā ietver nosacījumus, kuru ievērošana nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un attiecīgu vides kvalitāti — gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību, kā arī nosaka:

1) emisijas limitus piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), kā arī citu veidu emisijas limitus;

2) prasības, kas jāievēro operatoram, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot dabas resursus un enerģiju, kā arī lietojot ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus;

3) pasākumus, kas saistīti ar iekārtai netipiskiem darbības apstākļiem, arī ar iekārtas darbības uzsākšanu, iespējamām noplūdēm, nepareizu darbību, pēkšņu apstāšanos un darbības pārtraukšanu;

31) vides kvalitātes mērķus konkrētajai teritorijai vai saskaņā ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu veicamos pasākumus un to īstenošanas termiņus;

4) citus pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu šā likuma II nodaļā noteikto prasību izpildi.

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) prasības iekārtas energoefektivitātei, kuras operators šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām drīkst nepiemērot gadījumos, kad citādi nav iespējams ievērot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteikto oglekļa dioksīda emisijas limitu.”

Redakc. preciz.

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) prasības attiecībā uz iekārtas energoefektivitāti, kuras operators šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām drīkst nepiemērot gadījumos, kad citādi nav iespējams ievērot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteikto oglekļa dioksīda emisijas limitu.”

(2) A kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu, nenosakot konkrētu izmantojamās tehnoloģijas veidu, bet ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos raksturlielumus, tās ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļus.

(3) Ja vides kvalitātes normatīvi paredz stingrākus nosacījumus, nekā tas izriet no prasības lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, A kategorijas atļaujā ietver citus nosacījumus, lai sasniegtu noteiktos vides kvalitātes normatīvus.

(4) B kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar attiecīgās piesārņojošās darbības raksturlielumiem, tās ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļiem. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos B kategorijas atļaujā ietver konkrētās iekārtas tehniskos raksturlielumus.

(5) Atļaujā ietver nosacījumus, kas paredz samazināt piesārņojuma pārnesi lielākos attālumos, kā arī pārrobežu pārnesi.

(6) Ja piesārņojoša darbība tiek veikta vai to paredzēts veikt piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā, reģionālā vides pārvalde atļaujas nosacījumos ietver prasību operatoram veikt piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas izpēti vai piesārņotās vietas sanāciju. Lēmums par izpētes vai sanācijas ietveršanu atļaujas nosacījumos tiek pi eņemts saskaņā ar šā likuma VII nodaļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002. /pirmās daļas 3.`1 punkta spēkā stāšanos skat. "Pārejas noteikumi" 8.punktā/)

22. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

“31.1 pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumi

Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietver:

1) piesārņojošās darbības aprakstu un informāciju par iekārtas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju;

2) prasības operatora veiktajam siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringam, norādot monitoringa metodes un mērījumu biežumu;

3) nosacījumus ikgadējo pārskatu pārbaudei;

4) ikgadējo pārskatu iesniegšanas kārtību;

5) prasību katru gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā nodot Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iekārtas iepriekšējā kalendārajā gadā emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam.”

Redakc. preciz.

24. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

“31.1 pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumi

Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietver:

1) piesārņojošas darbības aprakstu un informāciju par iekārtas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju;

2) prasības attiecībā uz operatoram veicamo siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, norādot monitoringa metodes un mērījumu biežumu;

3) ikgadējo pārskatu pārbaudes nosacījumus;

4) ikgadējo pārskatu iesniegšanas kārtību;

5) prasību katru gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā nodot Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā iekārtas emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam.”

32.pants. Atļaujas pārskatīšana un atjaunošana

23. 32.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“32.pants. A un B kategorijas atļauju pārskatīšana un atjaunošana”;

25. 32.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“32.pants. A un B kategorijas atļauju pārskatīšana un atjaunošana”;

(1) Atļauju izsniedz uz pieciem gadiem. Ja piesārņojošas darbības ietekme uz cilvēku veselību vai vidi nav pietiekami noskaidrota, atļauju izsniedz uz īsāku termiņu.

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “Atļauju” ar vārdiem “A un B kategorijas atļaujas”;

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “Atļauju” ar vārdiem “A un B kategorijas atļaujas”;

(2) Reģionālā vides pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskata atļaujas nosacījumus un, ja nepieciešams, tos atjauno vai papildina.

(3) Jautājumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumus pārskata šādos gadījumos:

1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus;

2) sakarā ar jauniem labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem ir iespējams būtiski samazināt emisiju, veicot A kategorijas darbību;

3) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot citu tehnoloģiju;

4) to nosaka citi normatīvie akti.

papildināt trešo daļu ar 5.—8.punktu šādā redakcijā:

papildināt trešo daļu ar 5.—8.punktu šādā redakcijā:

“5) pirms piesārņojošās darbības izmaiņas;

“5) pirms piesārņojošas darbības izmaiņas;

6) ja tas paredzēts atļaujas nosacījumos;

6) ja tas paredzēts atļaujas nosacījumos;

7) šā likuma 50. un 51.pantā noteiktajos gadījumos;

7) šā likuma 50. un 51.pantā noteiktajos gadījumos;

8) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus.”;

8) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus.”;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Atļaujas nosacījumus šā panta trešās daļas 1.—6. un 8.punktā un šā likuma 50.panta otrajā daļā minētajos gadījumos var pārskatīt, atjaunot vai papildināt visā atļaujas darbības laikā.”;

Redakc. preciz.

“(31) Atļaujas nosacījumus šā panta trešās daļas 1.—6. un 8.punktā un šā likuma 50.panta trešajā daļā minētajos gadījumos var pārskatīt, atjaunot vai papildināt visā atļaujas darbības laikā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Operators iesniedz pieteikumu jaunas atļaujas saņemšanai attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms iepriekšējās atļaujas termiņa beigām vai mēneša laikā pēc šā panta trešajā daļā minēto apstākļu atklāšanas.

“(4) Operators pieteikumu attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē jaunas atļaujas saņemšanai vai par būtiskām izmaiņām piesārņojošā darbībā iesniedz tādos termiņos un kārtībā, kādi paredzēti normatīvajos aktos, kuri nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības veikšanai, vai mēneša laikā pēc šā panta trešās daļas 1.—4. vai 8.punktā minēto apstākļu atklāšanas.”

Redakc. preciz.

“(4) Operators pieteikumu jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskas izmaiņas ieviešanai piesārņojošā darbībā iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē tādos termiņos un kārtībā, kādi paredzēti normatīvajos aktos, kuri nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības veikšanai, vai mēneša laikā pēc šā panta trešās daļas 1.—4. vai 8.punktā minēto apstākļu atklāšanas.”

24. Papildināt likumu ar V1 nodaļu šādā redakcijā:

“V1 nodaļa

Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas un emisijas kvotu sadales plāns

26. Papildināt likumu ar V1 nodaļu šādā redakcijā:

“V1 nodaļa. Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas un emisijas kvotu sadales plāns

(1) Vides ministrija, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, izstrādā un Ministru kabinets apstiprina emisijas kvotu sadales plānu valstī (turpmāk — sadales plāns) katram šā likuma 24.1 panta piektajā daļā noteiktajam periodam.

(2) Sadales plānā nosaka emisijas kvotu kopējo daudzumu, kas tiks piešķirts operatoriem attiecīgajā periodā, un pievieno to iekārtu sarakstu, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, un plānoto emisijas kvotu sadalījumu starp iekārtu operatoriem.

(3) Sadales plānu izstrādā, ievērojot objektīvus nosacījumus, tai skaitā:

1) kopējo emisijas kvotu daudzumu, kuru valsts piešķir operatoriem attiecīgajā periodā, saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi;

2) kopējo emisijas kvotu daudzumu nosaka, ņemot vērā esošās un prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas šā likuma nosacījumi, ņemot vērā arī politikas plānošanas dokumentus enerģētikas jomā;

3) ievēro citu normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums;

4) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu;

5) emisijas kvotu sadalē kā nosacījumu var izmantot siltumnīcefekta gāzes emisiju uz vienu 2.pielikumā minēto darbības produkcijas vienību un sasniedzamo progresu emisijas samazinājumā;

10

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(3) Sadales plānu izstrādā, ievērojot šādus pamatnosacījumus”;

atbalstīt

Redakc. preciz.

(1) Vides ministrija, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, izstrādā un Ministru kabinets apstiprina emisijas kvotu sadales plānu valstī (turpmāk — sadales plāns) katram šā likuma 24.1 panta piektajā daļā noteiktajam periodam.

(2) Sadales plānā nosaka emisijas kvotu kopējo daudzumu, kas tiks piešķirts operatoriem attiecīgajā periodā, un pievieno to iekārtu sarakstu, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī plānoto emisijas kvotu sadalījumu starp iekārtu operatoriem.

(3) Sadales plānu izstrādā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kopējo emisijas kvotu daudzumu, kuru valsts piešķir operatoriem attiecīgajā periodā, saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi;

2) kopējo emisijas kvotu daudzumu nosaka, ņemot vērā esošās un prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas šā likuma nosacījumi, ņemot vērā arī politikas plānošanas dokumentus enerģētikas jomā;

3) ievēro citu normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums;

4) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu;

5) emisijas kvotu sadalē kā nosacījumu var izmantot siltumnīcefekta gāzes emisiju uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošas darbības rezultātā saražotās produkcijas vienību un emisijas samazināšanā sasniedzamo progresu;

6) ietver informāciju par emisijas kvotu aprēķināšanas metodi un izmantojamiem bāzes (atskaites) gadiem emisiju noteikšanā;

7) iekļauj informāciju par kārtību, kādā operators saņem emisijas kvotas iekārtai, kurai atļautas lielākas siltumnīcefekta gāzu emisijas sakarā ar izmaiņām darbībā, ja tās veiktas pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu sadali attiecīgajam periodam, kā arī jaunai iekārtai, kura saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu sadali attiecīgajam periodam;

Redakc. preciz.

6) ietver informāciju par emisijas kvotu aprēķināšanas metodi un izmantojamiem bāzes (atskaites) gadiem emisiju noteikšanā;

7) ietver informāciju par kārtību, kādā operators saņem emisijas kvotas iekārtai, kurai atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija sakarā ar izmaiņām darbībā, ja tās ieviestas pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu sadali attiecīgajam periodam, kā arī jaunai iekārtai, attiecībā uz kuru ir saņemta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu sadali attiecīgajam periodam;

8) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām;

9) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;

10) iekļauj informāciju par sabiedrības izteiktajiem priekšlikumiem šā plāna apspriešanas gaitā un informāciju par to, kā attiecīgie priekšlikumi tiks izvērtēti pirms lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu pieņemšanas;

11) var iekļaut informāciju par veidu, kā tiks ņemta vērā konkurence ar Eiropas Savienībā neietilpstošu valstu uzņēmumiem;

12) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu.

(4) Pēc tam, kad sadales plānu apstiprinājis Ministru kabinets, Vides ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

11

Juridiskais birojs

izteikt 32.1pantā trešās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

“11) var iekļaut informāciju par konkurences ievērošanu attiecībā uz tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis”.

atbalstīt precizētā redakcijā

Redakc. preciz.

8) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām;

9) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;

10) ietver informāciju par šā plāna apspriešanas gaitā izteiktajiem sabiedrības priekšlikumiem un informāciju par to, kā attiecīgie priekšlikumi tiks izvērtēti pirms lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu pieņemšanas;

11) var ietvert informāciju par konkurences ievērošanu attiecībā uz tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumi;

12) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu.

(4) Pēc tam, kad sadales plānu apstiprinājis Ministru kabinets, Vides ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

(1) Latvijas Vides aģentūra, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto sadales plānu, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

(2) Emisijas kvota derīga tā perioda laikā, uz kuru tā izsniegta.

(3) Operators saņem emisijas kvotas bez maksas.

(4) Jaunai iekārtai, kas saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju pēc lēmumu pieņemšanas par emisijas kvotu piešķiršanu attiecīgajam periodam, kā arī iekārtai, kurai pēc darbības izmaiņu veikšanas saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, operators emisijas kvotas var saņemt sadales plānā noteiktajā kārtībā.

(5) Latvijas Vides aģentūra proporcionāli sadala katra perioda kopējo emisijas kvotu daudzumu katram perioda gadam un pārskaita to uz operatora kontu Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā (turpmāk — emisijas reģistrs).

(6) Latvijas Vides aģentūra sadala emisiju kvotas pa operatoru kontiem emisijas reģistrā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu.

13

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Likumprojekta 32.2. panta (1) daļā aizstāt vārdus “Latvijas vides aģentūra” ar vārdiem “Vides ministrija”.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt 32.2panta sestā daļā pēc vārda “aģentūra” ar vārdiem “līdz katra gada 28.februārim”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

atbalstīt

(1) Vides ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto sadales plānu, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

(2) Emisijas kvota derīga tā perioda laikā, uz kuru tā izsniegta.

(3) Operators saņem emisijas kvotas bez maksas.

(4) Jaunai iekārtai, kas saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju pēc lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu piešķiršanu attiecīgajam periodam, kā arī iekārtai, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, operators emisijas kvotas var saņemt sadales plānā noteiktajā kārtībā.

(5) Latvijas Vides aģentūra proporcionāli sadala attiecīgā perioda kopējo emisijas kvotu daudzumu katram perioda gadam un pārskaita to uz operatora kontu Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā.

(6) Latvijas Vides aģentūra līdz katra gada 28.februārim sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem emisijas reģistrā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu.

(1) Operators katru gadu nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iekārtas iepriekšējā kalendārajā gadā emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā.

(2) Operators, kurš nav nodevis šā panta pirmajā daļā minētās emisijas kvotas, maksā dabas resursa nodokli normatīvajos aktos par dabas resursa nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursa nodokļa samaksa neatbrīvo operatoru no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas.

(3) Latvijas Vides aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta pirmās daļas nosacīju mus. Minēto informāciju Latvijas Vides aģentūra publicē savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pēc tam, kad attiecīgajam operatoram ir dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma sniegšanai.

Juridiskais birojs

“Šādos gadījumos operatoram tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma sniegšanai. Pēc šī paskaidrojuma izvērtēšanas Vides aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Redakc. preciz.

atbalstīt

(1) Operators katru gadu nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā iekārtas emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā.

(2) Operators, kurš nav nodevis šā panta pirmajā daļā minētās emisijas kvotas, maksā dabas resursu nodokli normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursu nodokļa samaksa neatbrīvo operatoru no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas.

(3) Latvijas Vides aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta pirmās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos operatoriem tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Četrus mēnešus pēc kārtējā perioda sākuma Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas kvotas, kurām beidzies derīguma termiņš un kuras nav nodotas atbilstoši šā likuma noteikumiem par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumu izpildi.

(5) Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk — arī persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem nodot to citai personai.

(6) Pēc emisijas kvotu turētāja pieprasījuma Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā attiecīgo emisijas kvotu daudzumu.

(7) Šā panta pirmās daļas nosacījumu izpildei Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija.

(8) Persona nodrošina tai piešķirto emisijas kvotu, kā arī darbību ar emisijas kvotām uzskaiti atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā emisijas kvotas tiek piešķirtas, uzkrātas, pārskaitītas, nodotas, aizstātas un anulētas, kā arī sadarbības kārtību ar Eiropas Komisijas izveidoto Emisijas kvotu centrālo administratoru.

Redakc. preciz.

(4) Četrus mēnešus pēc kārtējā perioda sākuma Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas kvotas, kurām beidzies derīguma termiņš un kuras nav nodotas atbilstoši šā likuma noteikumiem par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumu izpildi.

(5) Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk arī — persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem nodot to citai personai.

(6) Pēc emisijas kvotu turētāja pieprasījuma Latvijas Vides aģentūra emisijas reģistrā anulē attiecīgo emisijas kvotu daudzumu.

(7) Šā panta pirmās daļas nosacījumu izpildei Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija.

(8) Persona nodrošina tai piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā emisijas kvotas tiek piešķirtas, uzkrātas, pārskaitītas, nodotas, aizstātas un anulētas, kā arī kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar Eiropas Komisijas izveidoto Emisijas kvotu centrālo administratoru.

(1) Darbības ar emisijas kvotām tiek veiktas elektroniskā veidā, izmantojot emisijas reģistru, kuru izveido un uztur Latvijas Vides aģentūra. Emisijas reģistrs ir publiski pieejams sabiedrībai. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību nodrošina Latvijas Vides aģentūra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Emisijas reģistrā veic emisijas kvotu sadales, uzkrājumu, pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas un anulēšanas uzskaiti valstī.

(3) Ministru kabinets nosaka emisijas reģistra izveidošanas un darbības kārtību.

15

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izslēgt 32.4. panta (3) daļu. Pamatojums: šo kārtību noteiks Eiropas Savienības regula nevis nacionālā likumdošana.

Redakc. preciz.

atbalstīt

(1) Darbības ar emisijas kvotām tiek veiktas elektroniskā veidā, izmantojot siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistru (turpmāk - emisijas reģistrs), kuru izveido un uztur Latvijas Vides aģentūra. Emisijas reģistrs ir pieejams sabiedrībai. Ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību nodrošina Latvijas Vides aģentūra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Emisijas reģistrā veic emisijas kvotu sadales, uzkrājumu, pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas un anulēšanas uzskaiti valstī.

(1) Operatori, kuri veic šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību un vēlas izveidot iekārtu kopfondu pirmajam, otrajam vai abiem šiem periodiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Latvijas Vides aģentūrai pieteikumu par kopfonda izveidi, norādot tajā kopfondā iekļaujamās iekārtas un periodu, uz kuru vēlas izveidot kopfondu, kā arī sniedzot apliecinājumu, ka kopfonda iekārtu operatora pilnvarotā persona spēs izpildīt šā panta otrajā un trešajā daļā minētās saistības.

(2) Iekārtu operatora pilnvarotajai personai:

1) piešķir visas kopfondā apvienoto iekārtu emisijas kvotas;

2) neatļauj veikt turpmākus emisijas kvotu pārskaitījumus, ja gada pārskats par kādu no kopfondā apvienoto iekārtu nav pārbaudīts un nav apstiprināts atbilstoši šā likuma 45.panta septītās daļas prasībām.

(3) Pilnvarotā persona nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst kopfondā apvienoto iekārtu iepriekšējā kalendārajā gadā emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā.

Redakc. preciz.

(1) Operatori, kuri veic šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību un vēlas izveidot iekārtu kopfondu šā likuma 24.1 panta piektajā daļā minētajam pirmajam, otrajam vai abiem šiem periodiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Latvijas Vides aģentūrai pieteikumu par kopfonda izveidi, norādot tajā kopfondā iekļaujamās iekārtas un periodu, uz kuru vēlas izveidot kopfondu, kā arī apliecinot, ka kopfonda iekārtu operatora pilnvarotā persona spēs izpildīt šā panta otrajā un trešajā daļā minētās saistības.

(2) Iekārtu operatora pilnvarotajai personai:

1) piešķir visas kopfondā apvienoto iekārtu emisijas kvotas;

2) neatļauj veikt turpmākus emisijas kvotu pārskaitījumus, ja gada pārskats par kādu kopfondā apvienoto iekārtu nav pārbaudīts un apstiprināts atbilstoši šā likuma 45.panta septītās daļas prasībām.

(3) Pilnvarotā persona nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst kopfondā apvienoto iekārtu iepriekšējā kalendārajā gadā emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides aģentūra anulē emisijas reģistrā.

(4) Ja nav nodotas šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, pilnvarotā persona maksā dabas resursa nodokli normatīvajos aktos par dabas resursa nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursa nodokļa samaksa neatbrīvo pilnvaroto personu no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas. Ja pilnvarotā persona nav nodevusi šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, katrs kopfondā apvienotās iekārtas operators ir atbildīgs par emisijas kvotu nodošanu Latvijas Vides aģentūrai un dabas resursa nodokļa samaksu proporcionāli savām kopfondā nodotajām emisijas kvotām.

(5) Latvijas Vides aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta trešās daļas nosacījumus. Minēto informāciju Latvijas Vides aģentūra publicē savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pēc tam, kad attiecīgajai pilnvarotajai personai ir dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma sniegšanai.

(6) Latvijas Vides aģentūra iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā pieteikumu par kopfonda izveidošanu, norādot tajā kopfondā iekļaujamās iekārtas un periodu, uz kuru vēlas veidot kopfondu. Kopfondu atļauts veidot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija apstiprinājusi pieteikumu.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veidoti iekārtu kopfondi.

16

“ Šādos gadījumos operatoram tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma sniegšanai. Pēc šī paskaidrojuma izvērtēšanas Vides aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Redakc. preciz.

atbalstīt

(4) Ja nav nodotas šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, pilnvarotā persona maksā dabas resursu nodokli normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursu nodokļa samaksa neatbrīvo pilnvaroto personu no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas. Ja pilnvarotā persona nav nodevusi šā panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, katrs kopfondā apvienotās iekārtas operators ir atbildīgs par emisijas kvotu nodošanu Latvijas Vides aģentūrai un dabas resursu nodokļa samaksu proporcionāli savām kopfondā nodotajām emisijas kvotām.

(5) Latvijas Vides aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta trešās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos operatoriem tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(6) Latvijas Vides aģentūra iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā pieteikumu par kopfonda izveidošanu, norādot tajā kopfondā iekļaujamās iekārtas un periodu, uz kuru vēlas veidot kopfondu. Kopfondu atļauts veidot tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija apstiprinājusi pieteikumu.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veidoti iekārtu kopfondi.

(1) Operatoram ir tiesības iesniegt Latvijas Vides aģentūrai ar nepārvaramu varu motivētu pieteikumu piešķirt emisijas kvotas papildus šajā likumā noteiktajai kārtībai (turpmāk — papildu emisijas kvotas) šā likuma 24.panta piektās daļas 1.punktā minētajā periodā.

(2) Latvijas Vides aģentūra var pieņemt lēmumu par papildu emisijas kvotu piešķiršanu vienīgi tad, ja ir saņemta Eiropas Komisijas atļauja.

(3) Papildu emisijas kvotas nedrīkst nodot citai personai.

17

Atbildīgā komisija

Aizstāt 32.6 panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “Latvijas Vides aģentūra” ar vārdiem “Vides ministrija”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

(1) Operatoram ir tiesības iesniegt Vides ministrijai ar nepārvaramu varu motivētu pieteikumu emisijas kvotu saņemšanai papildus šajā likumā noteiktajai kārtībai (turpmāk — papildu emisijas kvotas) šā likuma 24.panta piektās daļas 1.punktā minētajā periodā.

(2)  Vides ministrija var pieņemt lēmumu par papildu emisijas kvotu piešķiršanu vienīgi tad, ja ir saņemta Eiropas Komisijas atļauja.

(3) Papildu emisijas kvotas nedrīkst nodot citai personai.

(1) Sadales plāns, lēmumi par emisijas kvotu piešķiršanu un par iekārtām, kuras uz laiku atbrīvotas no siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanas, ir pieejami sabiedrībai Latvijas Vides aģentūras interneta mājas lapā.

(2) Vides ministrija par izstrādāto sadales plāna projektu un Latvijas Vides aģentūra par lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu projektu nodrošina sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus vismaz 30 dienas.

(3) Sabiedrībai ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju nosacījumi, šā likuma 45.panta septītajā daļā minētie pārbaudītie ikgadējie pārskati, kā arī informācija par monitoringa un pārbaudes rezultātiem.

18

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izslēgt 32.7. panta (2) daļā vārdus “Latvijas vides aģentūra par”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

(1) Sadales plāns, lēmumi par emisijas kvotu piešķiršanu un par iekārtām, kuras uz laiku atbrīvotas no prasības saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, ir pieejami sabiedrībai Latvijas Vides aģentūras interneta mājas lapā.

(2) Vides ministrija nodrošina sabiedrības viedokļu uzklausīšanu par izstrādāto sadales plāna projektu un lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu projektu, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus vismaz 30 dienas.

(3) Sabiedrībai ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju nosacījumi, šā likuma 45.panta septītajā daļā minētie pārbaudītie ikgadējie pārskati, kā arī informācija par monitoringa un pārbaudes rezultātiem.

Latvijas Vides aģentūra:

1) sniedz Eiropas Komisijai informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un emisijas kvotu sistēmas ieviešanu valstī atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajam pārskata sniegšanas periodam un pārskata formām;

2) ievieto šā panta pirmajā daļā minētos pārskatus Latvijas Vides aģentūras interneta mājas lapā mēneša laikā pēc nosūtīšanas Eiropas Komisijai.”

Redakc. preciz.

Latvijas Vides aģentūra:

1) sniedz Eiropas Komisijai informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un emisijas kvotu sistēmas ieviešanu valstī atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajam pārskata sniegšanas periodam un pārskata formām;

2) ievieto šā panta pirmajā daļā minētos pārskatus savā interneta mājas lapā mēneša laikā pēc nosūtīšanas Eiropas Komisijai.”

VI nodaļa

Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšana un reģistrācija

34.pants. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu reģistrācija un teritorijas izmantošanas ierobežojumi

(1) Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas reģistrē reģionālās vides pārvaldes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Militāri piesārņotas teritorijas reģionālās vides pārvaldes reģistrē pēc Aizsardzības ministrijas atzinuma.

(2) Pēc piesārņotas vietas reģistrācijas un reģionālās vides pārvaldes atzinuma saņemšanas pašvaldība nosaka ierobežojumus teritorijas attīstības plānojumā, kā arī ierobežojumus attiecībā uz dzīvošanu šajā teritorijā un citādu šīs teritorijas izmantošanu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāle nosaka cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus.

25. Izslēgt 34.panta otrajā daļā vārdu “attīstības”.

27. Izslēgt 34.panta otrajā daļā vārdu “attīstības”.

(3) Ierobežojumi tiek noteikti, ņemot vērā piesārņojošo vielu bīstamības pakāpi, iespējamo iedarbību uz cilvēkiem, kas dzīvo apkārtējās teritorijās, šo teritoriju vides kvalitāti un nepieciešamību nākotnē veikt sanācijas pasākumus.

(4) Aizsardzības ministrija sniedz ieteikumus par attiecīgu ierobežojumu noteikšanu militāri piesārņotām teritorijām, kuras nav tās valdījumā, un nosaka ierobežojumus teritorijām, kuras ir tās valdījumā.

(5) Institūcija, kas noteikusi ierobežojumus, atceļ tos, ja šie ierobežojumi vairs nav nepieciešami cilvēku veselības vai vides aizsardzībai.

(6) Institūcija, kas noteikusi šajā pantā minētos ierobežojumus, informē par tiem vai par to atcelšanu citas institūcijas un fiziskās un juridiskās personas, uz kurām šie ierobežojumi attiecas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

38.pants. Personas, kuras sedz ar izpēti un sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus

(1) Izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem, sedz:

1) operators, kas veicis piesārņ ojošu darbību, kuras dēļ radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta;

2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;

3) zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta;

4) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus.

(2) Zemes īpašnieks, ja uz viņu neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, sedz ar sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus, ja šie pasākumi tiek veikti ar viņa piekrišanu un zemes vērtība pēc to īstenošanas paaugstinās, kā arī ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nevar pilnā apmērā segt sanācijas izdevumus. Zemes īpašnieka izdevumi nedrīkst pārsniegt zemes vērtības pieaugumu, kas radies pēc sanācijas.

26. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus “paaugstinās, kā arī” ar vārdiem “paaugstinās un”.

28. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus “paaugstinās, kā arī” ar vārdiem “paaugstinās un”.

40.pants. Par izpēti un sanāciju atbildīgās institūcijas

(1) Reģionālā vides pārvalde pārrauga un kontrolē piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpēti un sanāciju, izņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.

(2) Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija pārrauga un kontrolē tās valdījumā esošo piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpēti un sanāciju.

(3) Reģionālā vides pārvalde, Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija (turpmāk — atbildīgā institūcija) sadarbojas ar pašvaldībām, Valsts zemes dienestu, Labklājības ministriju un citām izpētē un sanācijā iesaistītajām institūcijām.

27. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdus “Labklājības ministriju” ar vārdiem “Veselības ministriju”.

29. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdus “Labklājības ministriju” ar vārdiem “Veselības ministriju”.

VIII nodaļa

Monitorings, uzraudzība un kontrole

45.pants. Operatora veiktais monitorings

(1) Operatora pienākums ir regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt monitoringu un sniegt informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Operatori, kuri veic A kategorijas un B kategorijas darbības, saskaņā ar normatīvajos aktos un atļaujā noteikto kārtību veic regulārus mērījumus un informē par tiem reģionālo vides pārvaldi.

(3) Operators veic monitoringu saskaņā ar atļauju, kurā norādīti nosakāmie parametri, paraugu ņemšanas vietas, mērījumu biežums un metodes, datu apkopošanas un uzglabāšanas veids.

(4) Operators nekavējoties informē attiecīgās institūcijas:

1) ja piesārņojošas darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi;

2) avārijas vai tās draudu gadījumā.

(5) Monitoringa dati ir pieejami atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.

(6) A kategorijas un B kategorijas darbības veicēji sastāda gada pārskatu par monitoringa rezultātiem un nosūta to atļaujas izsniedzējam un attiecīgajai pašvaldībai. Gada pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

28. Papildināt 45.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību veicēji sastāda ikgadējos pārskatus par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šo pārskatu pārbauda un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ikgadējos pārskatus un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem nosūta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un Latvijas Vides aģentūrai. Ikgadējais pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

(8) Operators, kura ikgadējais pārskats par iepriekšējā gada siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz katra gada 31.martam nav pārbaudīts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar veikt šā likuma 32.3 pantā minētās darbības ar emisijas kvotām, līdz operatora ikgadējais pārskats tiek pārbaudīts vai papildināts.”

Redakc. preciz.

30. Papildināt 45.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību veicēji sagatavo ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šo pārskatu pārbauda un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ikgadējo pārskatu un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem nosūta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un Latvijas Vides aģentūrai. Ikgadējais pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

(8) Operators, kura ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav pārbaudīts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar veikt šā likuma 32.3 pantā minētās darbības ar emisijas kvotām, līdz tā ikgadējais pārskats tiek pārbaudīts vai papildināts.”

48.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs

29. Izteikt 48.panta 1.punktu šādā redakcijā:

31. Izteikt 48.panta 1.punktu šādā redakcijā:

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs:

“1) izskata iesniegumus par reģionālo vides pārvalžu lēmumiem, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanu un atļauju nosacījumiem, piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti, sanāciju un izdevumu segšanu vai sadalījumu;”.

Redakc. preciz.

“1) izskata iesniegumus par reģionālo vides pārvalžu lēmumiem, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanu un atļauju nosacījumiem, piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti, sanāciju un izpētes vai sanācijas izdevumu segšanu vai sadalījumu;”.

1) izskata sūdzības par reģionālo vides pārvalžu lēmumiem sakarā ar atļauju izsniegšanu un atļauju nosacījumiem;

2) saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, informē citas valstis par atļaujas pieteikumu gadījumos, kad iespējama piesārņojuma pārrobežu pārnese;

3) izveido un uztur datu bāzi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem attiecīgajā jomā un informē par tiem reģionālās vides pārvaldes, kā arī šajā jautājumā sniedz konsultācijas uzņēmējiem un organizē mācības;

4) izveido un uztur izsniegto atļauju reģistru, kas bez maksas ir pieejams jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai.

IX nodaļa

Apstrīdēšanas kārtība

(Nodaļas nosaukums 2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

50.pants. Lēmuma apstrīdēšana

(1) Reģionālās vides pārvaldes pieņemto lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus attiecībā uz tādas piesārņojošas darbības veikšanu, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai negatīvi ietekmēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi, operators vai citas ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas, to skaitā sabiedriskās organizācijas, 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Minētās personas šim birojam var iesniegt arī sūdzību par nepietiekamu sabiedrības informēšanu atļaujas izsniegšanas procesā.

(2) Ja saskaņā ar atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski ietekmēt cilvēku veselību, īpašumu vai vidi, lēmumu par izsniegtās atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā atļaujas nosacījumi.

(3) Ja lēmums tiek apstrīdēts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, atļaujas darbība tiek apturēta līdz sūdzības izskatīšanai.

(4) Tādas jau esošas iekārtas darbība, kurai nepieciešams pagarināt atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, apstrīdēšanas gadījumā netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā ir uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

30. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

32. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

(1) Reģionālās vides pārvaldes pieņemto lēmumu par A vai B kategorijas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus operators vai fiziskā vai juridiskā persona, to skaitā sabiedriskā organizācija, kuru pieņemtais lēmums var skart, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt to Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

19

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt likumprojekta 30.pantā teikumu “kuru pieņemtais lēmums var skart”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

“50.pants. Lēmuma apstrīdēšana

(1) Reģionālās vides pārvaldes pieņemto lēmumu par A vai B kategorijas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus operators vai fiziskā vai juridiskā persona, arī sabiedriskā organizācija, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

(2) Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām un tiesībām uz informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no pārvaldes lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām un tiesībām uz informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no pārvaldes lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēka veselību, īpašumu vai vidi, lēmumu par izsniegtās atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā attiecīgās atļaujas nosacījumi.

(3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, īpašumu vai vidi, lēmumu par izsniegtās atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā attiecīgās atļaujas nosacījumi.

(4) Ja lēmums tiek apstrīdēts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, attiecīgās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai.

(4) Ja lēmums tiek apstrīdēts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, attiecīgās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai.

(5) Tādas jau esošas iekārtas darbība, kurai nepieciešams pagarināt A vai B kategorijas atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, apstrīdēšanas gadījumā netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Redakc. preciz.

(5) Ja lēmuma par tādas jau esošas iekārtas darbību, kurai nepieciešams pagarināt A vai B kategorijas atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, tiek apstrīdēts, iekārtas darbība netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā ir uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

Redakc. preciz.

(6) Fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

(7) Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu reģionālās vides pārvaldes lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai.

(7) Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu reģionālās vides pārvaldes lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai.

(8) Lēmumu, kas saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju, arī par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, emisijas kvotu piešķiršanu vai sadalījumu, persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

21

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerts

Izslēgt 50. panta (8) daļā vārdus “emisijas kvotu piešķiršanu vai sadalījumu”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 50. panta 8. daļu šādā redakcijā:

“(8) Lēmumu, kas saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, ir tiesīga apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. ”

atbalstīt, ietverts 21. priekšl.

atbalstīt

(8) Lēmumu, kas saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, ir tiesīga apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus, kas pieņemti, neievērojot šajā likumā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības un tiesības uz informāciju, vai pieņemti, neizvērtējot sabiedrības iesniegtos priekšlikumus attiecīgā lēmuma pieņemšanas procesā, var apstrīdēt ikviena persona.”

(9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus, kas pieņemti, neievērojot šajā likumā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības un tiesības uz informāciju, vai pieņemti, neizvērtējot lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtos sabiedrības priekšlikumus, var apstrīdēt ikviena persona.”

31. 51.pantā:

33. 51.pantā:

51.pants. Sūdzību izskatīšana

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“51.pants. Iesniegumu izskatīšana”;

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“51.pants. Iesniegumu izskatīšana”;

(1) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, izskatījis sūdzību, izlemj, vai par piesārņojošu darbību ir nepieciešama papildu informācija no reģionālās vides pārvaldes.

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu “sūdzība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu “sūdzība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā);

(2) Ja lēmuma pieņemšanai vajadzīga papildu informācija, attiecīgā reģionālā vides pārvalde uzdod operatoram sagatavot nepieciešamos materiālus. Šādā gadījumā jautājums atkārtoti izskatāms ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas.

(3) Reģionālā vides pārvalde var pagarināt atļaujas termiņu, ja tas ir beidzies, bet jaunas atļaujas izsniegšana aizkavējusies apstrīdēšanas dēļ.

(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par atļaujas izdošanu vai atcelt daļu no atļaujas nosacījumiem, kā arī uzdod reģionālajai vides pārvaldei izsniegt jaunu atļauju, mainot atļaujas nosacījumus.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto A vai B kategorijas atļauju netiek garantēta cilvēka dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par attiecīgās atļaujas izsniegšanu vai atcelt daļu no atļaujas nosacījumiem, kā arī uzdod reģionālajai vides pārvaldei izsniegt jaunu atļauju vai mainīt atļaujas nosacījumus.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto A vai B kategorijas atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par attiecīgās atļaujas izsniegšanu vai atcelt daļu no atļaujas nosacījumiem, kā arī uzdod reģionālajai vides pārvaldei izsniegt jaunu atļauju vai mainīt atļaujas nosacījumus.”;

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpuma gadījumā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs uzdod noteiktā termiņā novērst pārkāpumu un līdz pārkāpuma novēršanai aptur pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai, ja lēmums jau pieņemts, lemj par nepieciešamību atcelt to vai apturēt līdz pārkāpuma novēršanai un nosūta savu lēmumu iesniedzējam, operatoram un pārvaldei.”

22

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpuma gadījumā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs uzdod noteiktā termiņā novērst pārkāpumu un līdz pārkāpuma novēršanai aptur reģionālās vides pārvaldes lēmuma pieņemšanas procesu vai, ja lēmums jau pieņemts, lemj par nepieciešamību to atcelt vai apturēt līdz pārkāpuma novēršanai un nosūta savu lēmumu iesniedzējam, operatoram un reģionālajai vides pārvaldei.”

(5) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 22., 23. un 24.pants, kā arī V nodaļas nosacījumi stājas spēkā:

1) attiecībā uz esošajām B kategorijas darbībām — saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.janvārim;

2) attiecībā uz jaunām B kategorijas darbībām — 2003.gada 1.janvārī.

2. Attiecībā uz iekārtām, kurās veic atkritumu sadedzināšanu, par esošām uzskata tādas iekārtas, kuru darbībai visas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas tiek saņemtas līdz 2002.gada 28.decembrim un kuras uzsāk darbību ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī.

3. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:

1) par B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām, to pieteikšanu un B kategorijas atļauju izsniegšanu;

2) par notekūdeņu emisijas robežvērtībām, par aizliegumu emitēt noteiktas piesārņojošas vielas ūdens vidē un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai;

3) par virszemes ūdens un pazemes ūdens kvalitāti;

4) par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem.

4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:

1) par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

2) par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošu vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

3) par augsnes kvalitātes normatīviem;

4) par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju;

5) par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto piesārņojumu;

6) par operatora veiktā monitoringa kārtību un piesārņojošu vielu reģistra izveidi un tā informācijas pieejamību sabiedrībai;

7) par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtām izvirzāmajām prasībām.

5. Ministru kabinets divu gadu laikā no jutīgo teritoriju noteikšanas dienas izdod noteikumus par rīcības programmu ūdens piesārņojuma ar nitrātiem samazināšanai vai novēršanai īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem.

32. Pārejas noteikumos:

34. Pārejas noteikumos:

6. Pašvaldības divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei ziņas par savā administratīvajā teritorijā esošajām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām.

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2004.gada 31.decembrim.”;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2004.gada 31.decembrim.”;

7. Atļaujas esošajām A kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.oktobrim.

8. Šā likuma 31.panta pirmās daļas 3.1 punkts stājas spēkā vienlaikus ar ūdens apsaimniekošanas likumu.

(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

papildināt pārejas noteikumus ar 9.— 17.punktu šādā redakcijā:

Redakc. preciz.

papildināt pārejas noteikumus ar 9. — 16.punktu šādā redakcijā:

“9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.1 panta trešajā daļā un 24.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam.

“9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.1 panta trešajā daļā un 24.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam.

10. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada mērījumus par troksni attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2008.gada 30.aprīlim.

Redakc. preciz.

10. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2008.gada 30.aprīlim.

11. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada mērījumus par troksni attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz 2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2013.gada 30.aprīlim.

Redakc. preciz.

11. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz 2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2013.gada 30.aprīlim.

12. Pēc 2005.gada 1.janvāra nedrīkst uzsākt vai turpināt šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, ja operators nav saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

23

atbalstīt

13. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.jūnijam apstiprina emisiju kvotu sadales plānu 24.1 panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam, bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 19 mēnešus pirms attiecīgā perioda.

Redakc. preciz.

12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.jūnijam apstiprina emisijas kvotu sadales plānu šā likuma 24.1 panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam, bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 19 mēnešus pirms attiecīgā perioda.

14. Latvijas Vides aģentūra pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šā likuma 24.1 panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam līdz 2004.gada 1.decembrim, bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda.

24

Atbildīgā komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 14. punktā vārdus “Latvijas Vides aģentūra” ar vārdiem “Vides ministrija”.

atbalstīt

13.  Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šā likuma 24.1 panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam līdz 2004.gada 1.decembrim, bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda.

15. Šā likuma 32.2 panta piektās un sestās daļas izpildi Latvijas Vides aģentūra uzsāk ar 2005.gada 1.janvāri, bet 32.2 panta sestās daļas nosacījumu veic līdz katra gada 28.februārim.

25

Juridiskais birojs

izslēgt 15.punktā vārdus:

“bet 32.2 panta sestās daļas nosacījumu veic līdz katra gada 28.februārim” .

atbalstīt

14. Šā likuma 32.2 panta piektās un sestās daļas izpildi Latvijas Vides aģentūra uzsāk ar 2005.gada 1.janvāri.

16. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.augustam izdod šā likuma 24.1 panta trešajā un septītajā daļā, 32.3 panta devītajā daļā, 32.4 panta trešajā daļā, 32.5 panta septītajā daļā un 45.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

26

Atbildīgā komisija

Izslēgt no pārejas noteikumu 16. punkta vārdus “32.4 panta trešajā daļā”.

atbalstīt

15. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.augustam izdod šā likuma 24.1 panta trešajā un septītajā daļā, 32.3 panta devītajā daļā, 32.5 panta septītajā daļā un 45.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

17. Šā likuma 32.1 panta ceturtās daļas, 32.5 panta sestās daļas, 32.6 panta otrās daļas un 32.8 panta spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.”

27

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 17. punktu kā 16. punktu šādā redakcijā:
” 16. Šā likuma 32.1 panta ceturtā daļa, 32.5 panta sestā daļa, 32.6 panta otrā daļa un 32.8 pants stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.”

atbalstīt

16. Šā likuma 32.1 panta ceturtā daļa, 32.5 panta sestā daļa, 32.6 panta otrā daļa un 32.8 pants stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

33. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

35. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 96/61/EC, 2003/35/EC, 91/676/EEC un 2002/49/EC.”

28

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt Informatīvo atsauci ar šādu direktīvas numuru:

“2003/87/EC”

atbalstīt

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 96/61/EC, 2003/35/EC, 91/676/EEC un 2002/49/EC, 2003/87/EC.”

Likuma “Par piesārņojumu” pielikums

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja

34. Likuma 1.pielikumā:

36. 1.pielikumā:

izslēgt visā pielikumā pirms vārda “tērauds” (attiecīgā locījumā) vārdu “neattīrīts” (attiecīgā locījumā);

izslēgt visā pielikumā pirms vārda “tērauds” (attiecīgā locījumā) vārdu “neattīrīts” (attiecīgā locījumā);

(1) Enerģētikā:

1) sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “kuru” ar vārdu “nominālā”;

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “kuru” ar vārdu “nominālā”;

2) minerāleļļas un gāzes attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

3) koksa krāsnis;

4) ogļu pārgāzēšanas un sašķidrināšanas rūpnīcas.

(2) Metālu ražošanā un apstrādē:

1) iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai;

2) iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

3) iekārtas melno metālu apstrādei:

a) karstās velmēšanas iekārtas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnas neattīrīta tērauda stundā,

izteikt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) karstās velmētavas, kuru jauda pārsniedz 20 tonnas tērauda stundā,”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) karstās velmētavas, kuru jauda pārsniedz 20 tonnas tērauda stundā,”;

b) kalšanas cehi, kuros izmanto mehānismus (piemēram, pneimatiskos vai hidrauliskos āmurus, preses), kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

c) iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kurās apstrādā vairāk nekā 2 tonnas neattīrīta tērauda stundā;

izteikt otrās daļas 3.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kuru jauda pārsniedz 2 tonnas tērauda stundā;”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kuru jauda pārsniedz 2 tonnas tērauda stundā;”;

4) melno metālu lietuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

5) iekārtas:

a) kurās no rūdām, rūdu koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām (piemēram, metāllūžņiem) ražo neattīrītus krāsainos metālus metalurģiskā, ķīmiskā vai elektrolīzes ceļā,

b) krāsaino metālu, arī otrreizējai pārstrādei izmantojamo metālu, kausēšanai, ieskaitot leģēšanu, kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla dienā;

6) iekārtas, kurās izmanto elektrolīzi vai ķīmiskus procesus metālu un plastmasu virsmas apstrādei un kuru elektrolīzes vannas vai ķīmiskās apstrādes tvertnes tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus.

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus “tvertnes tilpums” ar vārdiem “tvertņu kopējais tilpums”;

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus “tvertnes tilpums” ar vārdiem “tvertņu kopējais tilpums”;

(3) Minerālu izstrādājumu ražošanā:

1) iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā;

2) iekārtas azbesta ražošanai un azbesta izstrādājumu izgatavošanai;

3) iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

4) iekārtas nemetālisko minerālu kausēšanai, arī nemetālisko minerālu šķiedras ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

5) iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kurās saražo vairāk nekā 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus “kurās saražo vairāk nekā” ar vārdiem “kuru ražošanas jauda pārsniedz”;

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus “kurās saražo vairāk nekā” ar vārdiem “kuru ražošanas jauda pārsniedz”;

(4) Ķīmiskajā rūpniecībā*:

1) iekārtas organisko ķīmisko pamatvielu ražošanai:

a) ogļūdeņražu (neciklisko un ciklisko, piesātināto un nepiesātināto, alifātisko vai aromātisko ogļūdeņražu) ražošanai,

b) skābekli saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu, arī spirta, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, acetātu, ēteru, peroksīdu, epoksīdsveķu, ražošanai,

c) sēru saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

d) slāpekli saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu — amīdu, nitrosavienojumu, nitrātu vai nitrītu grupas saturošo savienojumu, nitrilu, cianātu vai izocianātu — ražošanai,

e) fosforu saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

f) halogēnus saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

g) metālorganisko savienojumu ražošanai,

h) plastmasu — sintētisko polimēru šķiedru un celulozes polimēru šķiedru — ražošanai,

i) sintētiskā kaučuka vai gumijas ražošanai,

j) krāsvielu un pigmentu ražošanai,

k) virsmaktīvo vielu ražošanai;

2) iekārtas neorganisko vielu ražošanai:

a) gāzu, piemēram, amonjaka, hlora vai hlorūdeņraža, fluora vai fluorūdeņraža, oglekļa oksīdu, sēru saturošo savienojumu, slāpekļa oksīdu, ūdeņraža, sēra dioksīda, fosgēna, ražošanai,

b) skābju, piemēram, hromskābes, fluorūdeņražskābes, fosforskābes, slāpekļskābes, sālsskābes, sērskābes, oleuma, sērpaskābes, ražošanai,

c) bāzu, piemēram, amonija hidroksīda, kālija hidroksīda, nātrija hidroksīda, ražošanai,

d) sāļu, piemēram, amonija hlorīda, kālija hlorāta, kālija karbonāta, nātrija karbonāta, perborāta, sudraba nitrāta, ražošanai,

e) nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisko savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda, ražošanai;

3) uzņēmumi fosforu, slāpekli vai kāliju saturošo vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu ražošanai;

4) uzņēmumi augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošanai;

5) uzņēmumi, kuri ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus procesus;

6) uzņēmumi sprāgstvielu ražošanai.

(5) Atkritumu saimniecībā:

1) iekārtas bīstamo atkritumu, arī naftas produktu atkritumu, apglabāšanai vai pārstrādei, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā;

2) iekārtas sadzīves atkritumu sadedzināšanai, kuru jauda pārsniedz 3 tonnas stundā;

3) iekārtas sadzīves atkritumu bioloģiskai vai fizikālķīmiskai pārstrādei, kuras var uzņemt vairāk nekā 50 tonnas atkritumu dienā;

4) atkritumu poligoni, kuri uzņem vairāk nekā 10 tonnas atkritumu dienā vai kuru kopējā ietilpība pārsniedz 25 000 tonnas, izņemot inerto atkritumu poligonus;

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus “kuri uzņem” ar vārdiem “kuri var uzņemt”;

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus “kuri uzņem” ar vārdiem “kuri var uzņemt”;

5) iekārtas bīstamo atkritumu apglabāšanai, ja tajās apglabā polihlorētos bifenilus, polihlorētos terfenilus vai arī šīs vielas saturošus atkritumus vai ierīces.

(6) Citās nozarēs:

1) iekārtas:

a) celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām,

b) papīra vai kartona ražošanai, kas saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas dienā;

aizstāt sestās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā vārdu “saražo” ar vārdiem “var saražot”;

aizstāt sestās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā vārdu “saražo” ar vārdiem “var saražot”;

2) iekārtas šķiedru vai audumu sākotnējai apstrādei (mazgāšanai, balināšanai, merserizēšanai vai krāsošanai), ar kurām apstrādā vairāk nekā 10 tonnas materiāla dienā;

aizstāt sestās daļas 2.punktā vārdu “apstrādā” ar vārdiem “var apstrādāt”;

aizstāt sestās daļas 2.punktā vārdu “apstrādā” ar vārdiem “var apstrādāt”;

3) iekārtas ādu apstrādei, ar kurām saražo vairāk nekā 12 tonnas gatavās produkcijas dienā;

izteikt sestās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) iekārtas ādu apstrādei, kuru apstrādes jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā;

izteikt sestās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) iekārtas ādu apstrādei, kuru apstrādes jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā;

4) iekārtas pārtikas ražošanai:

4) iekārtas pārtikas racoanai:

4) iekārtas pārtikas ražošanai:

a) lopkautuves, kurās saražo vairāk nekā 50 tonnas kautķermeņu dienā,

a) lopkautuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas kautķermeņu dienā,

a) lopkautuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas kautķermeņu dienā,

b) pārtikas produktu ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus, izņemot pienu, un kurās saražo vairāk nekā 75 tonnas gatavās produkcijas dienā, vai ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus un kurās saražo vairāk nekā 300 tonnas gatavās produkcijas dienā (ja 300 tonnas dienā ir ceturkšņa vidējais rādītājs),

b) pārtikas produktu ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu) un kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā, vai ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus un kuru ražošanas jauda pārsniedz 300 tonnas gatavās produkcijas dienā (ja 300 tonnas dienā ir ceturkšņa vidējais rādītājs),

b) pārtikas produktu ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu) un kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā, vai ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus un kuru ražošanas jauda pārsniedz 300 tonnas gatavās produkcijas dienā (ja 300 tonnas dienā ir ceturkšņa vidējais rādītājs),

c) piena ražotnes, kurās pieņem vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (ja 200 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);

c) piena ražotnes, kurās var pieņemt vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (ja 200 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);”;

c) piena ražotnes, kurās var pieņemt vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (ja 200 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);”;

5) dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai pārstrādes iekārtas, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā;

6) fermas intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai, kurās var audzēt:

a) vairāk nekā 40 000 mājputnu,

b) vairāk nekā 2000 gaļas cūku, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

c) vairāk nekā 750 sivēnmāšu;

7) iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, izmantojot organiskos šķīdinātājus, arī apdares darbu, iespieddarbu, virsmas pārklājumu, attaukošanas, ūdensnecaurlaidību nodrošinošas apstrādes, kalibrēšanas, krāsošanas, tīrīšanas vai impregnēšanas veikšanai, kurās organisko šķīdinātāju patēriņš pārsniedz 150 kilogramus stundā vai 200 tonnas gadā;

aizstāt sestās daļas 7.punktā vārdu “patēriņš” ar vārdiem “patēriņa jauda”.

aizstāt sestās daļas 7.punktā vārdu “patēriņš” ar vārdiem “patēriņa jauda”.

8) iekārtas ogļu vai grafīta elektrodu ražošanai, izmantojot dedzināšanu augstās temperatūrās.

* Jēdziens “ražošana” attiecībā uz šajā sadaļā minētajām darbībām nozīmē rūpnieciska apjoma ražošanu, kuras procesā tiek veikta šīs sadaļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minēto vielu vai vielu grupu ķīmiska pārstrāde.

35. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

37. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par piesārņojumu”

“Likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikums

2.pielikums

Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešamas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas

Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

(1) Enerģētikā:

(1) Enerģētikā:

1) sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas;

1) sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas;

2) minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

2) minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

3) koksa krāsnis.

3) koksa krāsnis.

(2) Melno metālu ražošanā un apstrādē:

(2) Melno metālu ražošanā un apstrādē:

1) iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai;

1) iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai;

2) iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā.

2) iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā.

(3) Minerālu izstrādājumu ražošanā:

(3) Minerālu izstrādājumu ražošanā:

1) iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā;

1) iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā;

2) iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

2) iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

3) iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

3) iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

(4) Citās nozarēs:

(4) Citās nozarēs:

1) iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām;

1) iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām;

2) iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

2) iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

Piezīme. Ņem vērā vienīgi oglekļa dioksīda emisiju no šajā pielikumā minētajām iekārtām.”

Piezīme. Ņem vērā vienīgi oglekļa dioksīda emisiju no šajā pielikumā minētajām iekārtām.”