03.06.2003. 8/2 10/7
Latvijas Republikas
8. Saeimas Prezidijam
Lūdzam iekļaut un izskatīt kārtējā Saeimas sēdē likumprojektu Grozījumi likumā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās.
Pielikumā:
PROJEKTS
GROZĪJUMI LIKUMĀ
LATVIJAS NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJĀS OPERĀCIJĀS
Izdarīt likumā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās šādus grozījumus:
6) starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir sniegt militāri politisku atbalstu atsevišķām valstīm vai valstu grupām pēc to lūguma, lai apkarotu terorismu vai īstenotu citus uzdevumus citu valstu teritorijās.
(3) Šā panta 2. daļas noteikumi nav attiecināmi uz Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskās militārās operācijās, lai sniegtu militāri politisku atbalstu atsevišķām valstīm vai valstu grupām (pirmās daļas 6. punkts). Šādos gadījumos Saeima pieņem politiska rakstura aktu, vadoties no Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas interesēm.
2. pants.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās starptautiskajās operācijās, izņemot 1. panta pirmās daļas 6. punktā minētās starptautiskās operācijas, Apvienoto Nāciju organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros vai, saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem, kā arī Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās.
Likumprojekta
GROZĪJUMI LIKUMĀ
LATVIJAS NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJĀS OPERĀCIJĀS
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ likumprojekts vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa š. g. 28. maijā, pieņemot lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma par 8. Saeimas 2003. gada 20. marta paziņojuma Par Latvijas atbalstu ANO Drošības Padomes rezolūcijas Nr. 1441 izpildei neatbilstību Latvijas likumiem, konstatē:
1. Saeimas kompetencē ir ne tikai likumdošanas funkcija, bet tai ir arī plašas tiesības valsts ārpolitikas un aizsardzības politikas veidošanā. Pieņemot apstrīdēto faktu, Saeima paudusi savu politisko nostāju Irākas krīzes jautājumā un izteikusi atbalstu ANO Drošības padomes 2002. gada 8. novembra rezolūcijai Nr. 1441. Neskatoties uz to, ka apstrīdētajā aktā ir skarti arī procesuāli tiesiskie aspekti, kopumā šis paziņojums galvenokārt ir politiska rakstura akts, kura izvērtēšanai nepieciešami nevis tiesiski, bet gan politiski kritēriji.
3. Satversmes tiesas kompetence ir noteikta Satversmes 85. pantā, kā arī Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 4. punktam Satversmes tiesa izskata arī lietas par citu Saeimas aktu atbilstību likumam. Taču Satversmes tiesa ir tiesu varas institūcija un tās uzdevums ir nevis politisku jautājumu risināšana, bet gan tiesas spriešana, izmantojot tiesiskus līdzekļus.
4. Pieteikuma iesniedzēju norādītie argumenti un valdības locekļu Saeimas sēdē teikto runu analīze liecina, ka pieteikuma pamatojums ir vairāk ar politisku nevis juridisku raksturu.
Tādējādi Satversmes tiesa savā lēmumā atzīst, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās var notikt arī vadoties vienīgi no politiskiem kritērijiem un šajos gadījumos nav piemērojams likumā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās spēkā esošais juridiskais regulējums.
Šis Satversmes tiesas lēmums nav pārsūdzams un līdz ar to lēmumā izdarītie secinājumi ir saistoši visām valsts varas un pārvaldes institūcijām.
2. Likumprojekta būtība.
Likumprojektā ir piedāvāts novērst likuma Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās nepilnību, uz kuru netieši norāda Satversmes tiesa, un paredzēt papildus pamatu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalībai starptautiskajās operācijās - t.i. pēc atsevišķu valstu vai valstu grupu lūguma pretterorisma operāciju īstenošanai ārvalstīs.
Ņemot vērā šāda lēmuma politisko raksturu, kas ne vienmēr iespējams atbildīs starptautisko organizāciju kolektīvajam viedoklim, likumprojektā tiek piedāvāts noteikt politisku pamatojumu minētā lēmuma pieņemšanai, kas neprasīs atsauces uz tādu starptautisku organizāciju kā, piemēram, ANO, EDSO vai NATO sniegtu mandātu.
II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz Latvijas valsts attīstību?
Likumprojekts atbilst Saeimas un valdības definētajām ārpolitikas un aizsardzības politikas nostādnēm un ļaus turpmāk legalizēt Latvijas militārpersonu līdzdalību atsevišķu valstu īstenotajās pretterorisma operācijās ārvalstīs.
Līdz ar to tiks vēl tālāk nostiprinātas attiecības ar Latvijas stratēģiskajiem militārajiem partneriem.
III. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts dos iespēju Latvijai slēgt divpusējus un daudzpusējus militārās sadarbības līgumus ar citām valstīm ārpus ANO vai NATO ietvariem, kas de facto jau tiek darīts.
IV. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde?
Likumprojekta izpilde pagaidām neprasa papildus finansu resursus bez tiem, kuri jau izlietoti, nosūtot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību vispirms uz Kuveitu un pēc tam uz Irāku.