Anotācija

2. Projekts
3. Kriminālprocesa likuma struktūra

A. Vispārīgā daļa.	Panti
1.sadaļa. Kriminālprocesa vispārīgie noteikumi un pamatprincipi.
1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi	1.- 4.
2.nodaļa. Pamatprincipi.	5.- 25.
2.sadaļa. Kriminālprocesā iesaistītās personas
3.nodaļa. Amatpersonas, kas veic kriminālprocesu.	26.- 49.
4.nodaļa. Apstākļi kas liedz veikt kriminālprocesu.	50.- 58.
5.nodaļa. Personas, kam ir tiesības uz aizstāvību.	59.- 94.
6.nodaļa. Cietušais un personas, kas viņam palīdz realizēt tiesības.	95.- 109.
7.nodaļa. Citas kriminālprocesā iesaistītās personas.	110.- 115.
8.nodaļa. Kriminālprocesuālā imunitāte.	116.- 121.
3.sadaļa. Pierādījumi un izmeklēšanas darbības.
9.nodaļa. Pierādīšana un pierādījumi.	122.- 135.
10.nodaļa. Izmeklēšanas darbības.	136.- 206.
11.nodaļa. Sevišķajā veidā veicamās (speciālās) izmeklēšanas darbības	207.- 229.
12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem.	230.- 235.
4.sadaļa. Procesuālie piespiedu līdzekļi kriminālprocesa nodrošināšanai
13.nodaļa. Piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi	236.- 244.
14.nodaļa. Kriminālprocesa nodrošināšanas piespiedu līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.	245.- 250.
15.nodaļa. Drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu	251.- 259.
16. nodaļa. Ar brīvības atņemšanu saistītie piespiedu līdzekļi.	260.- 283.
5.sadaļa. Procesuālās sankcijas.
17.nodaļa Procesuālās sankcijas.	284.- 292.
6.sadaļa. Speciālā procesuālā aizsardzība.
18.nodaļa Speciālā procesuālā aizsardzība.	293.-305.
7.sadaļa. Procesuālie termiņi.
19.nodaļa. Procesuālie termiņi.	306.- 312.
8.sadaļa. Procesuālie dokumenti.
20.nodaļa. Nolēmumi.	313.- 318.
21.nodaļa. Protokoli.	319.- 321.
22.nodaļa. Pavēstes.	322.- 328.
9.sadaļa Pieteikumi un sūdzības.
23.nodaļa. Pieteikumi.	329.- 330.
24.nodaļa. Sūdzības.	331.- 340.
25.nodaļa. Sūdzības par Ģenerālprokurora lēmumiem.	341.- 344.
10.sadaļa. Mantiskie jautājumi kriminālprocesā.
26.nodaļa. Ar noziedzīgu nodarījumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana.	345.- 348.
27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu.	349.- 353.
28.nodaļa. Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana.	354.- 359.
29.nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzība.	360.- 361.
B. Sevišķā daļa.
11.sadaļa. Kriminālprocesa uzsākšana, pārtraukšana un izbeigšana.
30.nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana, pārtraukšana un izbeigšana.	362.- 371.
12.sadaļa. Pirmstiesas kriminālprocess
31.nodaļa. Pirmstiesas procesa vispārīgie noteikumi.	372.- 385.
32.nodaļa. Izmeklēšana.	386.- 390.
33.nodaļa. Kriminālvajāšana.	391.- 402.
34.nodaļa Pirmstiesas procesa īpatnības, izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem.	403.- 407.
35.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu.	408.- 411.
36.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības, piemērojot neatliekamības kārtību.	412.- 415.
37.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības saīsinātajā procesā.	416.- 420.
38.nodaļa Vienošanās piemērošana pirmstiesas procesā.	421.- 427.
13.sadaļa. Tiesvedības vispārīgie noteikumi
39.nodaļa. Krimināllietu piekritība tiesai.	428.- 432.
40.nodaļa. Tiesas sastāvs.	433.- 435.
41.nodaļa. Krimināllietas sagatavošana iztiesāšanai.	436.- 444.
42.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie jautājumi.	445.- 468.
43.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas atlikšana, apturēšana vai izbeigšana.	469.- 472.
44.nodaļa. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana.	473.- 476.
45.nodala. Iztiesāšana.	477.- 495.
46.nodaļa. Spriedums.	496.- 524.
47.nodaļa. Tiesvedība cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā.	525.- 527.
48.nodaļa. Tiesvedība par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos.	528.- 530.
14.sadaļa. Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā.
49.nodaļa. Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā.	531.- 554.
15. sadaļa. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā.
50.nodaļa. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā.	555.- 577.
16.sadaļa. Kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās.
51.nodaļa. Kriminālprocess, piemērojot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.	578.- 595.
52.nodaļa. Kriminālprocess lietās par mirušas personas reabilitāciju.	596.- 602.
53.nodaļa. Kriminālprocess privātās apsūdzības lietās.	603.- 607.
17.sadaļa. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un ar spriedumu saistīto jautājumu izlemšana.
54.nodaļa Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei.	608.- 612.
55.nodaļa. Spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana.	613.- 625.
18.sadaļa. Spēkā esošu spriedumu revīzija.
56.nodaļa. Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.	626.- 633.
57.nodaļa. Spēkā esošo nolēmumu revīzija sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu	634.- 644.
C. Starptautiskās sadarbības daļa.
19.sadaļa Starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā Vispārīgie noteikumi.
58.nodaļa. Sadarbības vispārīgie noteikumi.	645.- 653.
20.sadaļa Izdošana.
59.nodaļa. Personas izdošana Latvijai.	654.- 662.
60.nodaļa. Personas izdošana ārvalstij.	663.- 680.
21.sadaļa Kriminālprocesa pārņemšana
61.nodaļa. Ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšana Latvijā.	681.- 698.
62.nodaļa. Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošana.	699.- 706.
22.sadaļa. Notiesātā pārņemšana soda izciešanai.
63.nodaļa. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana soda izciešanai Latvijā.	707.- 721.
64.nodaļa. Latvijā notiesātās personas nodošana soda izciešanai ārvalstī.	722.- 734.
23.sadaļa. Citas valsts kriminālspriedumu atzīšana un izpildīšana.
65.nodaļa. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvija.	735.- 759.
66.nodaļa. Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī.	760.- 768.
24.sadaļa. Palīdzība procesuālo darbību izpildē.
67.nodaļa Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību izpildē.	769.- 783.
68.nodaļa. Lūgums ārvalstij procesuālās darbības izpildē.	784.- 787.
25.sadaļa. Atsevišķi starptautiskās sadarbības jautājumi.
69.nodaļa. Apvienotās izmeklēšanas grupas.	788.- 796.
70.nodaļa Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām.	797.- 805.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Projekts

4. Kriminālprocesa likums

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. Kriminālprocesa likuma mērķis.

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālā procesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un neattaisnotiem izdevumiem.

2.pants. Kriminālprocesa tiesību avoti.

(1) Kriminālprocesu nosaka Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums un citi likumi.

(2) Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

3.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā.

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, ko kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas personas izdara par Latvijas jurisdikcijā esošiem Krimināllikumā paredzētiem nodarījumiem.

4.pants. Kriminālprocesa likuma spēks laikā.

(1) Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

(2) Starptautiskajā sadarbībā var tikt piemērota tā ārvalsts tiesību norma, kas norādīta ārvalsts motivētajā lūgumā, neveicot papildus pārbaudi par tās spēkā esamību.

2.nodaļa. Pamatprincipi.

5.pants. Kriminālprocesa obligātums.

Amatpersonai, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, katrā gadījumā, kad kļuvuši zināmi kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

6.pants. Publiskā un privātā apsūdzība.

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs, neatkarīgi no tās personas gribas, kam nodarīts kaitējums.

(2) Par Krimināllikuma 90., 91., 131., 132., 136., 145. pantā; 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā, 271.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kam nodarīts kaitējums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā realizē prokurors.

(4) Par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157.un 158.pantā paredzēto nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk tikai pēc tās personas, kam nodarīts kaitējums, sūdzības iesniegšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju realizē cietušais.

7.pants. Vienlīdzīguma princips.

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas un dzīves vietas.

8.pants. Kriminālprocesuālais pienākums.

(1) Uzsāktā kriminālprocesā katras personas pienākums izpildīt amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, procesuālās prasības un ievērot noteikto procesuālo kārtību.

(2) Prasības likumības un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktā kārtībā, bet neatbrīvo no tās izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kam noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.

9.pants. Kriminālprocesuālā imunitāte.

Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, tajā skaitā, no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt viņas kriminālvajāšanu, piemērot pret viņu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības viņu rīcībā esošās telpas.

10.pants. Kriminālprocesa valoda un tiesības lietot saprotamu valodu.

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņu pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam kā arī citām personām, ko procesa virzītājs iesaistījis procesā, ja viņi nepārvalda valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, ko viņi prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs.

(3) Likumā īpaši paredzētos procesuālos dokumentus personām izsniedz kopā ar tulkojumiem viņiem saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.

11.pants. Personas cilvēktiesību garantēšana.

Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēka tiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu un iejaukšanos personu dzīvē un darbībā.

12.pants. Samērība un tiesas kontrole cilvēka tiesību ierobežošanā.

(1) Cilvēka tiesību ierobežošana notiek tikai gadījumos, ja to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā proporcionāli noziedzīgā nodarījuma smagumam un bīstamībai.

(2) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu un viņa kontrolē.

(3) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

(4) Fiziskai personai ir tiesības pieprasīt neievietot krimināllietā ziņas par viņas privāto dzīvi un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

13.pants. Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums.

(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst spīdzināt, tīši pazemot, draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību vai fizisku spēku, izņemot gadījumus, ja fizisku spēku lieto procesuālās darbības piespiedu izpildes nodrošināšanai.

(2) Pierādījumi, kas iegūti pārkāpjot šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu, netiek lietoti pierādīšanas procesā.

14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.

(1) Katra persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var prasīt kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība pret pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Termiņu nodrošināšanā kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīgu termiņu neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

15.pants. Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā.

(1) Katra persona, kurai kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību, var pieprasīt viņas lietas izskatīšanu neieinteresētā, neatkarīgā un profesionālā tiesā.

(2) Nevienu personu nevar uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja viņai nav dota iespēja pieprasīt viņa apsūdzības lietas izskatīšanu tiesā.

16.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi.

(1) Amatpersonām, kas veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja personiski ir ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesa dalībniekiem pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un amatpersonai, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav atteikušās.

17.pants. Procesuālo funkciju nodalīšana.

Apsūdzības, aizstāvības, cilvēktiesību ierobežojumu kontroles un tiesas spriešanas funkcijas ir nodalītas.

18.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība.

(1) Pirmstiesas kriminālprocesā amatpersonām, kas veic kriminālprocesu, personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajam ir pilnvaras, kas vienādi nodrošina ar likumu noteikto uzdevumu un garantēto tiesību īstenošanu.

(2) Iztiesāšanā apsūdzības uzturētājam, personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajam ir līdzvērtīgas procesuālās tiesības.

19.pants. Nevainīguma prezumpcija.

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

20.pants. Tiesības uz aizstāvību.

(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā viņu tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot personīgi vai uzaicinot pēc savas izvēles Latvijā praktizējošu advokātu par aizstāvi.

(3) Likumā noteiktā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar pieaicināt aizstāvi, valsts šo personu var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no aizstāvja darba samaksas.

21.pants. Tiesības uz sadarbību.

(1) Persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar amatpersonu, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, lai ātrāk un vienkāršāk panāktu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

(2) Sadarbība var izpausties:

1) nodarītā atzīšanā un nožēlošanā;

2) kaitējuma atlīdzināšanā vai mazināšanā;

3) vienkāršāka procesa veida izvēlē;

4) procesa norises veicināšanā;

5) citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un procesuālās izlemšanas atbalstīšanā.

(3) Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas līdz soda izpildei.

(4) Sadarbības faktu obligāti ņem vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, izvēloties krimināltiesisko attiecību noregulējuma veidu.

22.pants. Tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

(1) Personai, kurai ar Krimināllikumā paredzētu nodarījumu nodarīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanas veicināšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības tikt atzītām par cietušo.

23.pants. Tiesa un tiesas spriešana.

Vienīgi tiesa spriež tiesu, tas ir, izlemj, vai persona izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, ja par to pastāv strīds, un nosaka valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas nepieciešamības gadījumā realizējams piespiedu kārtā.

24.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā.

(1) Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar viņas kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt no procesa virzītāja veikt likumā paredzētos pasākumus personas un mantas aizsardzībai.

(2) Procesa virzītājs, saņemot pirmajā daļā norādīto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;

2) izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;

3) ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšana personai, kura apdraudēta;

4) uzdot policijas iestādēm veikt personas vai mantas aizsardzību.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

25.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem).

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:

1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkurā instancē, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;

2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

3) atkārtota iztiesāšana pēc krimināllietas nosūtīšanas papildus pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Kriminālprocesu nedrīkst atjaunot, ja persona izpildījusi tai uzliktos pienākumus, kurus prokurors noteicis, atsakoties no kriminālvajāšanas.

(5) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja viņa par to pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota valstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kri minālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona tiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā jāieskaita jau izciestā soda daļa.

2.sadaļa.

Kriminālprocesā iesaistītās personas

3.nodaļa. Amatpersonas, kas veic kriminālprocesu.

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu.

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kam tādas piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kas izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu par procesuālu darbību veikšanu (turpmāk - procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) tiesu ekspertīžu iestāžu ekspertam;

6) lietpratējam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklēšanas iestādes vadītājam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam;

12) tiesnesim un piesēdētājam tiesas sastāvā.

27.pants. Procesuālo pilnvaru iegūšana.

(1) 26.pantā noteiktās personas, izņemot procesuālo uzdevumu izpildītājus, procesuālās pilnvaras iegūst pēc viņu ierakstīšanas kriminālprocesa reģistrā.

(2) Neatliekamās izmeklēšanas darbības tajā iesaistītas personas veic saskaņā ar pienākumu sadali vai mutisku uzdevumu.

(3) Procesuālo uzdevumu izpildītājs procesuālās pilnvaras iegūst no uzdevuma saņemšanas brīža.

28.pants. Procesa virzītājs.

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) personīgi vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa no katras personas kriminālprocesuālā pienākuma izpildi un procesuālās kārtības ievērošanu;

5) nodrošina likumā noteikto tiesību īstenošanas iespējas kriminālprocesā iesaistītajām personām.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā - izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā - prokurors;

3) sagatavojot lietu izskatīšanai, kā arī pēc noslēguma nolēmuma pasludināšanas līdz nodošanai nākamai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei - tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā - tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītāju nosaka atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam principam. Izmeklēšanas grupas vadītājs ir personīgi atbildīgs par procesa virzītāja funkciju īstenošanu.

29.pants. Izmeklētājs.

Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu ir pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.

30.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības.

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tikko konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis Krimināllikumā paredzēts nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības un viņa apsūdzības lietas nodošanai tiesai;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās un neattaisnotiem izdevumiem;

5) izpildīt izmeklēšanas iestādes vadītāja, uzraugošā prokurora, amatā augstākā prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kartība pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram uzsākt kriminālvajāšanu;

3) pārsūdzēt izmeklēšanas iestādes vadītāja norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram.

31.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks.

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklēšanas iestādes vadītāja vai amatā augstāka prokurora rīkojumu ietverts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajās robežās ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālus lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu apstrīdēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklēšanas iestādes vadītāja un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

32.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs.

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neietverot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs neatbild par izvēlētās darbības mērķtiecīgumu, bet par tās kvalitatīvu izpildi. Viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kas var būt nozīmīgi kriminālprocesa likumīgai un taisnīgai pabeigšanai.

33.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts.

(1) Tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis sertifikātu noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

2) izdara personu aplūkošanu;

3) izņem paraugus salīdzinošai pētīšanai;

4) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

5) pielieto speciālās zināšanas noziedzīgā nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

6) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē dod pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem;

7) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas.

(3) Eksperts savus pienākumus veic:

1) sakarā ar iepriekš noteiktu pienākumu sadali kā dežurējošais eksperts;

2) pēc procesa virzītāja vai uzraugošā prokurora rīkojuma;

3) sakarā ar procesuālu lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

(4) Ja izpētāmo lietu notikuma vietā nav apskatījis vai izņēmis tas pats eksperts vai tās pašas ekspertīžu iestādes cits eksperts, ekspertīzi izdara tikai sakarā ar procesa virzītāja lēmumu.

34.pants. Eksperts ārpus ekspertīzes iestādē.

(1) Procesa virzītājs ar lēmumu var uzdot ekspertīzi veikt lietpratējam, kas nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kura zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama eksperta pētījuma veikšanai. Šādā gadījumā eksperts ir jāiepazīstina ar ekspertīzes veikšanas un noformēšanas kārtību.

(2) Šā panta pirmajā daļā un 33.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstiski par to informē procesa virzītāju.

35.pants. Revidents.

(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) ieguvis attiecīgu kvalifikāciju un saņēmis sertifikātu revīziju veikšanai, un

2) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Revidents procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic inventarizāciju;

2) veic dokumentu apskati un izņemšanu;

3) apskata preces, produkciju un izejvielas revīzijas veikšanai nepieciešamajā apjomā;

4) sniedz saimnieciskas un finansiālas darbības aprakstu revidenta atskaitē, ja to iespējams dot bez revīzijas veikšanas;

5) aptaujā lieciniekus vai piedalās to nopratināšanā;

6) izdara revīziju ar procesa virzītāju saskaņotā apjomā;

7) iepazīstina ieinteresētās personas ar revīzijas materiāliem;

8) sniedz revidenta vērtējumu par ieinteresēto personu iebildumiem.

36.pants. Izmeklēšanas iestādes vadītājs.

(1) Izmeklēšanas iestādes vadītājs ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības priekšnieks vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklēšanas iestādes vadītājam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos.

(3) Izmeklēšanas iestādes vadītājam ir tiesības:

1) iepazīties ar pakļautās amatpersonas lietvedībā esoša kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskus lēmumus, tas ir, noteikt principus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) dalīties tajās procesuālajās darbībās, ko izdara procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) izdarīt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju.

37.pants. Uzraugošais prokurors izmeklēšanā.

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu jāveic uzraudzība pār izmeklēšanu konkrētajā kriminālprocesā ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos;

2) pieprasīt procesa virzītāja nomaiņu, izmaiņu izdarīšanu izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai pieļauti procesuāli pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) piedalīties jautājumu izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izdarīšanai;

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vienkāršāka procesa izvēlei;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklēšanas iestādes vadītāja un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklēšanas iestādes vadītājam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanā ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklēšanas iestādes vadītāja noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

38.pants. Prokurors kā procesa virzītājs.

(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu:

1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma;

2) pēc amatā augstāka prokurora norādījuma;

3) pēc savas iniciatīvas.

(2) Amatā augstāks prokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram.

(3) Izņēmuma gadījumā Ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

39.pants. Prokurora - procesa virzītāja pienākumi un tiesības.

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu ar nosacījumiem, ja pastāv likumā paredzētie priekšnoteikumi;

3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais to brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai un iesniegt izmeklēšanas tiesnesim;

5) iesniegt vienošanos tiesā;

6) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

7) izsniegt personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

8) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

9) izlemt iesniegtos pieteikumus;

10) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai un iesniegt krimināllietu tiesai;

11) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

12) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai attiecīgā īpašā procesa kārtībā,

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildus izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

40.pants. Izmeklēšanas tiesnesis.

Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kam uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdots kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības.

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos akceptēt piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) izlemt aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumus par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša akceptu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izlemt procesa virzītāja ierosinājumu par izmeklēšanas darbības veikšanu sevišķajā veidā;

4) izlemt sūdzības par privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

5) izlemt sūdzības par likumā aizsargātu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā;

6) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

7) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības pirmdokumentu pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

8) izlemt, vai kriminālprocesā iegūtie pierādījumi pieļauj vienošanos starp apsūdzību un aizstāvību, un apliecināt, ka apsūdzētais vienošanos paraksta apzināti un brīvprātīgi;

9) izlemt noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) izlemt personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu par atbrīvošanu no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) izlemt apsūdzētā pieteikumus par drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) izlemt apsūdzības ierosinājumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts:

1) piedalīties kriminālprocesa iztiesāšanā jebkurā tiesu instancē, ja tajā pašā procesā viņš ir veicis izmeklēšanas tiesneša funkcijas;

2) atklāt to liecību saturu, ko apsūdzētais devis pirms vienošanās parakstīšanas;

3) aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt procesa virzītājam iesniegt papildus informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā vai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums;

3) pirms vienošanās apliecināšanas uzklausīt apsūdzētā liecību par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem;

4) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

5) ierosināt sodīt amatpersonas, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu, par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti negodprātīgas kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

42.pants. Publiskās apsūdzības uzturētājs.

(1) Publisko apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Publisko apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur tas pats prokurors, kas pirmajā instancē. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors to var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē publisko apsūdzību uztur ģenerālprokuratūras prokurors pēc iepriekš noteikta pienākumu sadales principa. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai ģenerālprokuratūras virsprokurors to var uzdot veikt citam prokuroram, tajā skaitā, tam, kas uzturēja apsūdzību pirmās vai apelācijas instances tiesā,

43.pants. Publiskās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkurā tiesu instancē, ir pienākums un tiesības:

1) atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv sapratīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktie pamati.

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildus pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesu debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, kuru pārsūdzēšanas iespēja paredzēta likumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos, neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs.

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās publiskās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

45.pants. Amatā augstāks prokurors.

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktā kārtībā kontrolē, kā uzraugošais prokurors izmeklēšanā, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs iztiesāšanā realizē savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona līmeņa virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesu apgabala virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

3) ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja apsūdzības uzturētājs ir ģenerālprokuratūras prokurors vai tiesu apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētā kriminālprocesā tam pilnvarojis Ģenerālprokurors vai ģenerālprokuratūras virsprokurors.

(3) Amatā augstāks prokurors savas procesuālās pilnvaras realizē visās procesa stadijās.

46.pants.Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības.

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) izlemt sūdzības par uzraugošā prokurora un prokurora - procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) izlemt uzraugošā prokurora un prokurora - procesa virzītajā atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai viņiem pieteiktos noraidījumus;

3) izlemt uzraugošā prokurora ierosinājumu par izmeklēšanas iestādes vadītāja vai izmeklēšanas iestādes nomaiņu;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru - procesa virzītāju, ja pilnvērtīgi netiek nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt publiskās apsūdzības uzturētāju, ja pilnvērtīgi netiek nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā pilda amatā augstākā prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja pastāv nepieciešamība atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot citam pakļautajam prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora - procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties to pašam;

4) pieprasīt izmeklēšanas iestādes priekšniekam, kuram administratīvi pakļauts izmeklēšanas iestādes vadītājs konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā noteikt citu vadītāju;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram - procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) dot norādījumus apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildus pierādījumu avotu pieteikšanu;

8) 24 stundu laikā izlemt tiesas informāciju par prokurora atteikšanos no apsūdzības uzturēšanas, to atbalstot vai uzdodot citam pakļautajam prokuroram uzturēt publisko apsūdzību vai uzņemties to pašam.

47.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā izskatīšanai.

(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai:

1) pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai;

2) izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību;

3) nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu;

4) uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.

(2) Sagatavošanas laikā tiesnesis nespriež tiesu, tas ir, nevērtē pierādījumus un nodarījuma juridisko kvalifikāciju un nepieņem lēmumus par krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

48.pants. Tiesa kā procesa virzītājs.

(1) Izskatot krimināllietu jebkurā instancē un jebkurā procesa veidā, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvās tiesības spriest tiesu.

(2) Savu funkciju izpildei tiesa:

1) pieprasa jebkurai personai izpildīt kriminālprocesuālo pienākumu un ievērot kārtību tiesas laikā;

2) piemēro procesuālās sankcijas;

3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē;

4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus;

5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu;

6) veic pasākumus, lai tiktu sodītas amatpersonas, kas veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi.

(3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā šajā likuma noteiktajā kārtībā.

49.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas.

Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šī nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamai tiesu instancei:

1) nodrošina tiesas protokola, nolēmuma un tā tulkojuma pieejamību noteiktajā dienā visām personām, kam tādas tiesības noteiktas likumā;

2) uzdod nosūtīt krimināllietu kopā ar iesniegtajām sūdzībām nākamās instances tiesai;

3) sasauc tiesas sastāvu izlemt neapmierinātos iebildumus pie tiesas protokola;

4) pieņem lēmumu par tiesas nolēmuma nodošanu izpildei un uzdod kancelejas darbiniekam veikt nepieciešamās darbības šā lēmuma izpildei;

5) sasauc tiesas sastāvu jautājumu izlemšanai, kas saistīti ar tiesas nolēmuma izpildi.

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu.

50.pants. Interešu konflikta nepieļaujamība kriminālprocesā.

(1) Kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tā rezultātā atrastos patiesā vai šķietamā interešu konfliktā, tas ir, ja viņas personiskās intereses tieši vai netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām jāatsakās no kriminālprocesa veikšanas, tikko atklājies patiesais vai šķietamais interešu konflikts.

(3) Personām, kas veic kriminālprocesu, ir pienākums panākt interešu konfliktā esošas personas izslēgšanu no kriminālprocesa veikšanas, pieņemot lēmumu savas kompetences robežās vai piesakot noraidījumu.

51.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi.

Bez jebkādas papildus apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, viņas laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ved kopīgu saimniecību ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personīgā konfliktā ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, vai cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kam tiesības uz aizstāvību, vai veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

52.pants. Interešu konflikta apstākļi atsevišķām kriminālprocesā iesaistītām personām.

(1) Vienā pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt iesaistītas personas, kuras savstarpēji saista laulība, kopīga saimniecība vai pirmās pakāpes radniecība, ja šīs personas konkrētajā procesā ir:

1) uzraugošais prokurors un procesa virzītājs izmeklēšanā;

2) amatā augstāks prokurors un procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors;

3) izmeklēšanas tiesnesis un procesa virzītājs vai uzraugošais vai amatā augstāks prokurors.

(2) Jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta izbeigšanu pieņem persona, kam tiesības izlemt noraidījumu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kas šajā pat kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors.

(4) Lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kas ir:

1) piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā;

2) radniecībā līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei, laulībā vai ved kopīgu saimniecību ar citu iztiesāšanā iesaistītu tiesnesi, apsūdzības uzturētāju un prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai.

53.pants. Īpašie noraidījuma pamati ekspertam un revidentam.

Eksperta un revidenta noraidījuma pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība viņa pienākumu veikšanai.

54.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas.

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents - procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklēšanas iestādes priekšnieks -uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs - amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors - izmeklēšanas tiesnesim;

5) izmeklēšanas tiesnesis - tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai - savas tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu - tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu, vai arī atteikšanos atzīst par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

55.pants. Noraidījuma pieteikšana.

(1) Persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja viņai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šis personas noraidījumu 54.panta pirmajā daļā norādītajām personām, kam tiesības izlemt noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstiski, bet tiesas sēdē - mutiski ar ierakstīšanu sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

56.pants. Noraidījuma izlemšana.

(1) Noraidījuma motīvu pārbaudi uzsāk nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai ir iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv.

(2) Visos gadījumos no personas, kam pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

(3) Izņēmuma gadījumos personu var atstādināt no pienākumu veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai.

57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana.

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu - uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu - amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu - izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu - tiesas priekšsēdētājam;

5) tiesas priekšsēdētāja lēmumu - Augstākās tiesas Senātam.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

58.pants. Interešu konflikta nepārtraukšanas sekas.

(1) Ja interešu konflikts apzināti netiek novērsts, it īpaši, ja pastāv apstākļi, kas paši par sevi izslēdz personas piedalīšanos kriminālprocesā, persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšana var būt pamats šīs personas pieņemto lēmumu atcelšanai vai iegūto pierādījumu noraidīšanai. Pierādījumi pieļaujami tikai tad, ja apsūdzības uzturētājs spēj pierādīt, ka interešu konflikts bijis šķietams un nav ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.

5.nodaļa. Personas, kam ir tiesības uz aizstāvību.

59.pants. Aizstāvības realizēšanas pamats.

(1) Aizstāvības realizēšanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas procesuāli izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona ar izmeklējamo rīcību izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka visticamāk izmeklējamo Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram - procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors - procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēj pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona likumā noteiktā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs un izdara kopīgu apgalvojumu par Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, izsaka apgalvojumu par to, ka persona izdarījusi konkrētu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(4) Tiesības aizstāvēties izbeidzas ar kopīgā apgalvojuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

60.pants. Personas, kas realizē tiesības uz aizstāvību.

(1) Procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē:

1) persona, par kuru izteikts 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) aizstāvis;

3) juridiskās palīdzības sniedzējs aizstāvības realizēšanā;

4) l.punktā norādītas personas pārstāvis;

5) persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai;

6) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

7) persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļu pastāvēšanu, kas izslēdz kriminālatbildību, ja tā apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību;

8) bērnu tiesību aizsardzības institūciju un valsts pilnvarotu nevalstisko organizāciju pārstāvis, ja konkrētie apstākļi prasa aizstāt likumisko pārstāvi, kurš nespēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības nepilngadīgās personas interesēs.

(2) Juridiskā persona, par kuru izteikts 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē ar pārstāvja palīdzību.

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(1) Ja kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāv reāla iespēja, ka persona ar izmeklējamo rīcību izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk pret konkrētu personu.

(2)No brīža, kad šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālas darbības veikšanā jeb atklātībai tiek darīta zināma informācija par kriminālprocesa uzsākšanu pret viņu, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(3) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, izņemot tiesības saņemt procesuālo dokumentu kopijas. Pret viņu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu deklarēt sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības prasīt, lai kriminālprocess tiktu pabeigts saprātīgos termiņos.

62.pants. Aizturētais.

(1) Aizturētais ir persona, kas likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi viņa.

(2) Aizturētais 48 stundu laikā jāatzīst par aizdomās turēto vai jāatbrīvo bez jebkādiem procesuāliem ierobežojumiem.

(3) Ja aizturētais tiek atbrīvots, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, viņam ir tādas pašas tiesības kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

63.pants. Aizturētā tiesības.

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi vai pieprasīt tikšanos ar advokātu juridiskas palīdzības saņemšanai;

2) pieprasīt paziņot par aizturēšanu tuviniekiem, mācību vai darba vietai;

3) saņemt aizturēšanas protokola norakstu un rakstisku informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi vai advokātu, kas sniedz juridisko palīdzību, sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobecojumiem;

5) mutiski vai rakstiski izteikt savu attieksmi par aizdomu pamatotību;

6) liecināt vai atteikties no liecību sniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību tūlītēju veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai.

(2) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt informēt viņa valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.

(3) Aizturēto var atzīt par aizdomās turēto un tad viņam ir visas aizdomās turētā tiesības un pienākumi.

64.pants. Aizturētā pienākumi.

(1) Aizturētajam jāsniedz patiesas identificējošas ziņas par sevi.

(2) Aizturētajam jāļauj pakļaut sevi eksperta izpētei un jāizsniedz vai jāļauj iegūt paraugus salīdzinošai izpētei.

(3) Aizturētajam jāievēro noteiktā kārtība procesuālo darbību veikšanas laikā. Par kārtības pārkāpšanu var tikt piemērotas procesuālās sankcijas.

65.pants. Aizdomās turētais.

Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo Krimināllikumā paredzēto nodarījumu visticamāk izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem lēmumu par tās atzīšanu par aizdomās turēto.

66.pants. Aizdomās turētā tiesības.

No brīža, kad personai paziņots par atzīšanu par aizdomas turēto, viņai ir tiesības:

1) saņemt lēmuma norakstu par atzīšanu par aizdomās turēto un informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) uzaicināt aizstāvi, noslēdzot ar viņu vienošanos; aizturētajām vai apcietinātajām personām šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī nekavējoties bez maksas izmantot telefonu aizstāvja aicināšanai;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos juridiskās palīdzības sniegšanai procesuālās darbības izdarīšanā, ja nav noslēgta vienošanās par aizstāvību vai aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kas tiek izdarītas pēc viņa vai aizstāvja pieteikuma, ja vien īpašas procesa intereses to pieļauj;

10) saņemt motivētu paskaidrojumu, ja tiek atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībā, kas tiek veikta pēc viņa vai aizstāvja pieteikuma, kā arī informāciju par tās rezultātiem;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumus par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa vai aizstāvja pieteikuma;

12) likumā noteiktā kārtībā iesniegt sūdzības par amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutiski vai rakstiski izteikt savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) sniegt liecības vai atteikties no liecināšanas;

16) veikt pasākumus krimināltiesisko attiecību noregulēšanai ar viņa labprātīgu līdzdalību, tajā skaitā, atlīdzināt morālo, fizisko un materiālo kaitējumu, izlīgt ar cietušo, piekrist procesa izbeigšanai ar nosacījumiem, izpildīt prokurora priekšrakstu par sodu, apspriest vienošanās nosacījumus;

17) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pieļauta neattaisnota vilcināšanās vai pārkāpti likumā noteiktie pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņi;

18) piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

19) izteikt priekšlikumu par vēlēšanos sadarboties un sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu.

67.pants. Aizdomās turētā pienākumi.

(1) No brīža, kad personai paziņots par atzīšanu par aizdomās turēto, viņai ir pienākums:

1) noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, kas pilnvarota procesa veikšanai, norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) izpildīt drošības līdzekļa nosacījumus un ievērot likumā noteiktos ierobežojumus;

3) atļaut pakļaut sevi eksperta izpētei un izsniegt vai atļaut iegūt paraugus salīdzinošai izpētei;

4) norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā viņa ir atradusies citā vietā, (turpmāk – alibi) vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību;

5) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

(2) Drošības līdzekļa nosacījumu vai amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, noteikto ierobežojumu pārkāpšana vai kārtības neievērošana ir pamats jautājuma lemšanai par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu, papildus ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu.

(3) Alibi vai apstākļu, kas izslēdz kriminālatbildību, apzināta nenorādīšana liedz iespēju saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies nepamatoti turot personu aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

68.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās.

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts;

2) stājas spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret aizdomās turēto;

3) lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto tiek atcelts;

4) persona tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta viņas kriminālvajāšana.

(2) Lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto atcelšana nav šķērslis atkārtotai personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja iegūti papildus pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka visticamāk noziedzīgo nodarījumu izdarījusi šī persona, tomēr persona saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos un viņas atrašanās aizdomās turētā procesuālajā statusā kopīgais laiks nedrīkst pārsniegt likumā noteikto.

(3) Laikā no lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto atcelšanas līdz kriminālprocesa izbeigšanai kopumā vai pret konkrēto aizdomās turēto, persona saglabā tiesības, kādas ir personai pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(4) Persona, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar tikt atzīts par aizdomās turēto tajā pat noziedzīgajā nodarījumā.

69.pants. Apsūdzētais.

(1) Apsūdzētais ir persona, kas ar procesa virzītāja lēmumu ir saukta pie kriminālatbildības par Krimināllikumā paredzēta nodarījuma izdarīšanu, un kriminālvajāšana nav izbeigta, persona nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(2) Viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaicīgi būt apsūdzētais un aizdomās turētais.

70.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā.

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pat tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk;

2) procesa virzītāja - prokurora noteiktā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim iepazīstināt viņu ar sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) vienoties ar procesa virzītāju - prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu pie izmeklēšanas tiesneša;

5) vienoties ar procesa virzītāju - prokuroru par pieradītiem apstākļiem, kuru pierādīšana tiesā nav nepieciešama.

(2) Atkarībā no izvēlētā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā.

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam papildus 70.pantā minētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi zināt iztiesāšanas vietu, laiku un tiesas sastāvu;

2) pieteikt noraidījumu tiesai, atsevišķam tiesnesim, apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

3) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā valodā, ko viņš prot, nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošajiem datiem;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

6) pieteikt motivētu lūgumu tiesai atļaut izmantot 4.un 5.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai raksturojošajiem datiem;

7) lūgt nomainīt aizstāvi sev vai citam apsūdzētajam, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

8) pieteikt lūgumus;

9) sniegt liecību;

10) uzstāties tiesu debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

11) uzstāties ar pēdējo vārdu;

12) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu, ja krimināllietā pasludinātais nolēmums pārsūdzēts;

13) pārsūdzēt tiesas nolēmumus likumā noteiktajā kārtībā.

72.pants. Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā.

(1) Apsūdzētā tiesības apelācijas instancē ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību apelācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar apelācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis - procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Apelācijas instances tiesā līdz sūdzības izskatīšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku, kārtību un tiesas sastāvu;

3) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, dienā, kad sūdzības pieejamas tiesā, viņam izsniedz to apelācijas sūdzību norakstus, kas ir pamats viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā.

(4) Atklātā apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētajam ir tiesības:

1) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā valodā, ko viņš prot, nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

2) izmantot uzaicinātā aizstāvja palīdzību;

3) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošajiem datiem;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

6) piedalīties debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

7) uz pēdējo vārdu.

(5) Ja apelācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

2) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

3) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(6) Neatkarīgi no izskatīšanas kārtības apsūdzētajam ir tiesības tiesas noteiktā dienā iepazīties ar apelācijas tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

73.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instancē.

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instancē ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību kasācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis - procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, dienā, kad sūdzības pieejamas tiesā, viņam izsniedz to kasācijas sūdzību norakstus, kas ir pamats viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā.

(4) Izskatot lietu atklātā tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instancē.

(5) Izskatot lietu rakstiskā procesā, apsūdzētajam kasācijas instancē ir tādas pat tiesības, kā sūdzību izskatīšanā rakstiskā procesā apelācijas instancē.

74.pants. Apsūdzētā pienākumi.

(1) Apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi pat pienākumi, kā aizdomās turētajam.

(2) Apsūdzētajam ir pienākums norādīt uz ticamiem pierādījumu avotiem, ja viņš apstrīd ar likumu noteiktus pieņēmumus.

75.pants. Personas, kura nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī, tiesības.

(1) Personai, kura Krimināllikumā paredzētu nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ir tādas pat tiesības, kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un uzstāties tiesu debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas viņa tiesības uz aizstāvību realizē aizstāvis un likumā noteiktajās robežās arī pārstāvis, ko procesa virzītājs pielaidis lietā.

76.pants. Personas, par kuras izdarīto noziedzīgo nodarījumu iestājies noilgums, tiesības.

(1) Ja persona tiek turēta aizdomās par nodarījumu, par kura izdarīšanu iestājies noilgums, viņai ir aizdomās turētā tiesības un pienākumi.

(2) Ja persona atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

(3) Ja persona neatzīst savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilgumu tā līmeņa tiesā, kam piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(4) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pat tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

77.pants. Personas, kas iestājas par mirušas personas reabilitāciju,

(1) Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētais, apsūdzētais vai ar prokurora lēmumu par vainīgu atzītā persona mirusi pirms vaina konstatēta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, viņas likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā mirušā reabilitācijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot mirušās personas interešu aizstāvēšanu advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma robežas.

(3) Pirmstiesas procesā aizstāvim, kas realizē mirušas personas aizstāvību, ir tādas pat tiesības, kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā.

(4) Pēc kriminālprocesa izbeigšanas sakarā ar vainīgā nāvi personai, kas pieprasījusi procesa turpināšanu, un aizstāvim ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar vainīgās personas nāvi tā līmeņa tiesā, kam piekritīga attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(5) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pat tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu.

(6) Personai, kas pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tādas pat tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances lēmumu, kā apsūdzētajam.

(7) Šā panta piektajā daļā norādītās tiesības var tikt nodotas aizstāvim.

(8) Apelācijas un kasācijas instancē aizstāvim ir tādas pat tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atsaukt savas aizstāvamās personas iesniegtās sūdzības.

78.pants. To personu tiesības, pret kuriem kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību.

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet persona neatzīst Krimināllikumā paredzēto rīcību, viņam ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pat tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu viņai iestājies noilgums.

79.pants. Advokāts, kas sniedz juridisko palīdzību.

(1) Dežurējošais advokāts vai advokāts pēc īpaša norīkojuma tiek uzaicināts sniegt juridisko palīdzību, ja nav vienošanās par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai aizstāvis nav varējis ierasties, bet aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais lūdz juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā saistībā ar šādu procesuālo darbību izdarīšanu:

1) aizturēšana un liecību sniegšana sakarā ar to;

2) atzīšana par aizdomās turēto un pirmā aizdomās turētā nopratināšana;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistītu jautājumu izskatīšana pie izmeklēšanas tiesneša;

4) vienošanās apliecināšana pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Advokātu aicina procesa virzītājs saskaņā ar noteikumiem par neatliekamās juridiskās palīdzības sniegšanu.

(3) Juridiskās palīdzības sniegšana neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību.

(4) Samaksu par neatliekamās juridiskās palīdzības sniegšanu advokātam Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā veic institūcija, kam uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, no šiem mērķiem paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

80.pants. Advokāta tiesības, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā.

(1) Sniedzot juridisko palīdzību aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, advokātam konkrētas procesuālās darbības saistībā ir tādas pat tiesības, kādas būtu aizstāvim, ja viņš piedalītos procesā.

(2) Advokāts gan pirms, gan pēc procesuālās darbības var tikties ar aizstāvamo personu, lai sagatavotos darbības veikšanai un apspriestu tās rezul tātus.

(3) Advokātam ir tiesības arī pēc darbības pabeigšanas un neatkarīgi no aizstāvamās personas izmantot aizstāvim noteiktās tiesības sūdzību iesniegšanā par amatpersonu rīcību un lūgumu pieteikšanā, ja tie tieši izriet no veiktās darbības un atbilst ar aizstāvamo personu saskaņotajai aizstāvības pozīcijai.

81.pants. Advokāta pienākumi, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā.

(1) Advokāts, kas 79.pantā noteiktajā kārtībā uzaicināts sniegt juridisko palīdzību aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, sniedz nepieciešamo tiesisko informāciju un ieteikumus apstākļiem atbilstošas aizstāvības pozīcijas izvēlei un realizēšanai.

(2) Advokāts neizpauž ziņas, ko ieguvis konfidenciālas tikšanās laikā no personas, kurai sniedz juridisko palīdzību.

(3) Advokāts neuzņemas aizstāvību, pārstāvību vai juridiskas palīdzības sniegšanu, ja tās realizēšanā ir jāizmanto ziņas pret personu, kas iegūtas, agrāk sniedzot juridisko palīdzību šai personai.

82.pants. Aizstāvis.

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, ar kuru noslēgta vienošanās par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, aizstāvēšanu visā kriminālprocesā vai noteiktā tā stadijā.

(2) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās brīža, ja viņa aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šā likuma noteiktajā kārtībā. Aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis nevar uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt personai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, par kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(5) Aizstāvis nevar slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp viņu aizstāvības interesēm ir pretrunas.

83.pants. Aizstāvja uzaicināšana.

(1) Vienošanos par aizstāvēšanu ar aizstāvi slēdz persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai citas personas viņas uzdevumā vai interesēs.

(2) Aizstāvja piedalīšanās obligātajos gadījumos vai pēc ieinteresētās personas lūguma vienošanos var slēgt institūcija, kam uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana.

(3) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvēšanu un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina personas ar nepieciešamo informāciju un dod iespēju apcietinātajai personai izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja aicināšanai.

(4) Aizstāvja piedalīšanās obligātajos gadījumos, ja ieinteresētā persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs informē institūciju, kam uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, aizstāvja uzaicināšanai.

(5) Līdz aizstāvja uzaicināšanai likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs aicina advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

84.pants. Aizstāvja piedalīšanās obligātie gadījumi.

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesos:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir 15 gadus nesasniegušai vai rīcības nespējīgai personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieprasījumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, kas neļauj pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības;

6) ja kriminālprocesā par mazāk smagu, smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu tiesības uz aizstāvību ir personai vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

(2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā, no vienošanās apliecināšanas brīža pie izmeklēšanas tiesneša.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos persona nevar atteikties no aizstāvja piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem kriminālprocesā par mazāk smagu noziegumu atsakās no aizstāvja ar likumiskā pārstāvja vai bērnu interešu aizsargājošas iestādes piekrišanu.

85.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību.

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kas aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Ja vienošanos slēdz institūcija, kam uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, samaksas kārtību un apmērus nosaka Ministru kabinets.

(3) Aizstāvim ir tiesības prasīt samaksas piedziņu piespiedu kārtā.

86.pants. Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību.

(1) Tiesības uz aizstāvja palīdzību no valsts līdzekļiem ir personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju to nodrošināt no saviem līdzekļiem.

(2) Lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā. Lēmumu pieņem, izskatot personas pieteikumu, kam pievienota aizpildīta Ministru kabineta apstiprinātas izziņas veidlapa.

(3) Tiesības uz aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem ir:

1) personām, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījušas nepieskaitāmības stāvoklī;

2) nepilngadīgām personām, kam nav likumiskā pārstāvja.

(4) Atbrīvot no samaksas var arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Šādā gadījumā advokāts palīdzību var brīvprātīgi sniegt bez atlīdzības vai samaksu izdara Latvijas Zvērinātu advokātu padome no sava budžeta.

87.pants. Aizstāvja tiesības.

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, taču advokāts nevar savā vārdā pārsūdzēt:

1) prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem;

2) prokurora priekšrakstu par sodu;

3) izmeklēšanas tiesneša apliecinātu vienošanos;

4) tiesas nolēmumu, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgajā instancē.

(2) Minētie ierobežojumi neattiecas uz aizstāvja obligātās piedalīšanās gadījumiem.

(3) Aizstāvim ir tiesības, kādas nav viņa aizstāvamajai personai:

1) uzstāties tiesu debatēs;

2) pieprasīt personas aizstāvēšanai nepieciešamas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām;

3) piedalīties savas aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā;

4) iesniegt Augstākajā tiesā pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(4) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas viņas interesēs. Tikai aizstāvamā persona personīgi pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts viņas subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(5) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturētu vai apcietinātu aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem.

88.pants. Aizstāvja pienākumi.

(1) Aizstāvja pienākums ir, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, lietot tikai likumīgos līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu aizstāvamo personu attaisnojošos un atbildību mīkstinošos apstākļus, sniegt nepieciešamo juridisko palīdzību un palīdzēt izvēlēties konkrētajiem apstākļiem atbilstošu, mērķtiecīgu aizstāvēšanās pozīciju.

(2) Nelikumīgu līdzekļu un paņēmienu lietošana nav uzskatāma par aizstāvja pienākumu pildīšanu un nedod tiesības uz šajā likumā noteikto aizstāvja imunitāti.

(3) Pirms aizstāvības pienākumu pildīšanas uzsākšanas aizstāvja pienākums ir paziņot procesa virzītājam par aizstāvības uzņemšanos.

(4) Aizstāvis neizpauž bez aizstāvamās personas atļaujas informāciju, ko tā viņam uzticējusi.

(5) Aizstāvis ievēro likumā noteikto procesuālo kārtību.

89.pants. Apstākļi, kas izslēdz advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.

Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) pastāv 82.panta ceturtajā daļā paredzētie apstākļi;

2) pastāv pretrunas ar citas aizstāvamās personas interesēm, par kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar aizstāvja vai viņa radinieku personīgajām interesēm;

4) aizstāvis agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) aizstāvis šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

90.pants. Nepilngadīgā, kam ir tiesības uz aizstāvību, pārstāvis.

(1) Nepilngadīgās personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, tiesību un interešu pilnvērtīgai nodrošināšanai kriminālprocesā tiek pielaists pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, brālis vai māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar viņu un viņš par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīga aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) sabiedriskas organizācijas pārstāvis, kam valsts deleģējusi bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvis kriminālprocesā tiek pielaists vai nomainīts ar procesa virzītāja lēmumu. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.

(4) Pārstāvis tiek pielaists procesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par nepilngadīgā pārstāvja uzaicināšanu.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties kādu no šā panta otrās daļas 1.-3. punktā minētajām personām, tiek uzaicināts bērnu aizsardzības institūcijas pārstāvis.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

91.pants. Nepilngadīgā pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā.

(1) Nepilngadīgā, kam ir tiesības uz aizstāvību, pārstāvim ir tiesības:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības, šādā nolūkā saņemt lēmumu norakstus, kas nosaka statusu, un informācijas par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pat kārtībā kā pašam pārstāvamam;

4) piedalīties vienošanas apliecināšanā pie izmeklēšanas tiesneša un izteikt savu viedokli;

5) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālus, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

6) iesniegt noslēguma pieteikumus;

7) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkurā tiesu instancē;

8) piedalīties slēgtos tiesas procesos;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pat kārtībā kā aizstāvim;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pat kārtībā un apjomā, kā pašam pārstāvamajam.

(2) Ar procesa virzītāju piekrišanu pārstāvis var piedalīties procesuālajās darbībās ar savu pārstāvamo.

92.pants. Pārstāvis kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

(1) Personas, kas Krimināllikumā paredzētu nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī un nevar piedalīties procesā, tiesību un interešu pilnvērtīgai nodrošināšanai kriminālprocesā var pielaist pārstāvi.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) aizgādnis, ja tāds ir iecelts;

2) laulātais;

3) viens no likumiskajiem pārstāvjiem, ja persona ir nepilngadīga;

4) viens no vecvecākiem, brālis vai māsa, dēls vai meita, vai cits tuvs radinieks, ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to rūpējas.

(3) Pārstāvis kriminālprocesā tiek uzaicināts vai nomainīts ar procesa virzītāja lēmumu. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepieskaitāmās personas intereses.

(4) Pārstāvis var tikt uzaicināts arī personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai uzsākts, jo persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

(5) Pārstāvis tiek uzaicināts procesā no brīža, kad uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai un pieņemts lēmums par pārstāvja uzaicināšanu.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, ja process tiek turpināts vispārējā kārtībā.

93.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

(1) Personas, kas Krimināllikumā paredzētu nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī, pārstāvim ir tiesības:

1) saņemt informācijas par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tur ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pat kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālus;

5) iesniegt noslēguma pieteikumus;

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkurā tiesu instancē;

7) piedalīties slēgtajā tiesas procesā;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pat kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, pārstāvim.

94.pants. Juridiskās personas, kam ir tiesības uz aizstāvību, pārstāvis.

(1) Juridisko personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess vai kura atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto, var pārstāvēt tikai fiziska persona saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos, vai uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(2) Par juridiskās personas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā kriminālprocesā ir liecinieks vai cietušais vai kuras pašas vai radinieku personīgās intereses ir pretrunā ar pārstāvamās juridiskās personas interesēm.

(3) Juridiskās personas pārstāvim ir tādas pašas tiesības un procesuālie pienākumi kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess vai kura atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto.

(4) Juridiskās personas pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var aicināt aizstāvi. Aizstāvja darba samaksu nodrošina juridiskā persona.

6.nodaļa. Cietušais un personas, kas viņam palīdz realizēt tiesības.

95.pants. Personas, kas var būt par cietušo.

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kam ar Krimināllikumā paredzētu nodarījumu nodarīts kaitējums, un proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kam morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona Krimināllikumā paredzēta nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt laulātais, kāds no mirušā augšup vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks. Ja mirušajam nav minēto personu, kriminālprocesā viņa tiesības pārstāv advokāts, kura darba samaksu sedz no valsts līdzekļiem.

96.pants. Atzīšana par cietušo.

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personas par viņu tiesībām tikt atzītam par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai, ja rakstiski ir izteikta šīs personas griba.

97.pants. Cietušā tiesību vispārējie principi.

(1) Cietušais, ņemot vērā morālo aizskārumu, nodarītās fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka viņam nodarītā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas 98., 99., 100.un 101.pantā minētās tiesības cietušais var realizēt tikai tajā kriminālprocesa daļā, kas tieši attiecas uz to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un veidos cietušām ir tiesības piedalīties kriminālprocesā valodā, ko viņš prot, nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais - fiziska persona savas tiesības var realizēt personīgi vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā - juridiskās personas tiesības realizē tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību realizācijas nodrošināšanai var uzaicināt Latvijā praktizējošu advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības realizē brīvprātīgi un paša izraudzītā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un procesa veidos var izlīgt ar personu, kura nodarījusi kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā.

Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ietvertajām amatpersonām;

2) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu;

3) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumus par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa pieteikuma;

4) pieteikt lūgumus;

5) likumā noteiktā kārtībā iesniegt sūdzības par amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, rīcību;

6) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas procesā;

7) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas tieši attiecas uz to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

8) procesa virzītāja - prokurora noteiktā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pieteikt noslēguma lūgumus;

9) pieteikt lūgumu izmeklēšanas tiesnesim iepazīstināt viņu ar sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

99.pants. Cietušā tiesības pirmās instances tiesā.

Pirmās instances tiesā cietušām ir tiesības :

1) savlaicīgi zināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesai vai atsevišķam tiesnesim;

3) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē;

6) pieteikt noraidījumu apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

7) pieteikt lūgumus;

8) uzstāties tiesu debatēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu, ja krimināllietā pasludinātais nolēmums pārsūdzēts;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus likumā noteiktajā kārtībā.

100.pants. Cietušā tiesības apelācijas instances tiesā.

(1) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs pirmās instances tiesā paziņo cietušajam par saņemtajām apelācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs apelācijas instances tiesā - par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Ja apelācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

2) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

3) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(3) Ja sūdzība tiek izskatīta atklātā tiesas sēdē mutiskā procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumus;

2) personīgi piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

3) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutiskā pārbaudē;

6) piedalīties tiesu debatēs.

(4) Neatkarīgi no izskatīšanas kārtības cietušajam ir tiesības tiesas noteiktā dienā iepazīties ar apelācijas tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

101.pants. Cietušā tiesības kasācijas instancē.

(1) Ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā paziņo cietušajam par saņemtajām kasācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs kasācijas instances tiesā - par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Izskatot lietu rakstiskā procesā, cietušajam kasācijas instancē ir tādas pat tiesības, kā sūdzību izskatīšanā rakstiskā procesā apelācijas instancē.

(3) Izskatot lietu atklātā tiesas sēdē mutiskā procesā, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņa pielaišanai kasācijas instancē.

102.pants. Cietušā tiesības vienošanās procesā.

(1) Ja kriminālprocess tiek turpināts vienošanās procesa veidā, procesa virzītājs - prokurors izsniedz cietušajam izmeklēšanas tiesneša apliecinātās vienošanās kopiju.

(2) Cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumus;

2) piedalīties vienošanās izskatīšanā tiesā;

3) izteikt savus iebildumus pret vienošanās apstiprināšanu;

4) iesniegt kasācijas sūdzību par vienošanās procesa procedūras pārkāpumiem;

5) piedalīties lietas izskatīšanā kasācijas instancē 101.pantā noteiktajā kārtībā.

103.pants. Cietušais privātās apsūdzības lietās.

(1) Persona, kurai kaitējums nodarīts Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157.un 158. pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz sūdzību rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīves vietas un tiek atzīts par cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Privātās apsūdzības lietā cietušā pienākums pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā cietušais piesaka lūgumu tiesnesim par personu izsaukšanu uz tiesu un par nepieciešamo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

(3) Lietas izskatīšanā tiesā cietušajam ir 98., 99.un 100.pantā noteiktās tiesības.

104.pants. Cietušā pienākumi.

(1) Uz cietušo pilnā apjomā attiecas kriminālprocesuālais pienākums.

(2) Cietušajam jāievēro kriminālprocesā noteiktā kārtība.

(3) Cietušajam ir pienākums ierasties amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(4) Cietušajam nav pienākums izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar pakļaut izsaukšanai vai piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

105.pants. Personas, kas var būt cietušā - fiziskas personas pārstāvis.

(1) Cietušo - pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona uz cietušā pilnvaras pamata.

(2) Ja kaitējums ir nodarīts personai, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu, cietušo pārstāv:

1) kāds no viņa likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, brālis vai māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar viņu un viņš par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīgā aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) sabiedriskas organizācijas pārstāvis, kam valsts deleģējusi bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums nodarīts personai, kas atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv viņas aizgādnis vai kāda no otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļās minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās realizēt nevar.

(5) Cietušo vecumā no 15 līdz 18 gadiem var pārstāvēt šā panta otrajā daļā minētās personas.

(6) Nepilngadīgā rīcībnespējīgā cietušā pārstāvis kriminālprocesā tiek pielaists ar procesa virzītāja lēmumu.

(7) Izlemjot jautājumu par pielaišanu par nepilngadīga vai rīcībnespējīga cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

106.pants. Cietušā - juridiskas personas pārstāvniecība kriminālprocesā.

(1) Juridisko personu, kas atzīta par cietušo, var pārstāvēt fiziskas personas:

1) saskaņā ar likumā noteiktām pilnvarām;

2) saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskas personas darbību regulējošos dokumentos;

3) uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(2) Pārstāvi kriminālprocesā uzaicina procesa virzītājs pēc pilnvarojuma iesniegšanas un pārbaudīšanas.

107.pants. Personas, kas nevar būt cietušā pārstāvis.

(1) Cietušā pārstāvis nevar būt amatpersona, kas ierakstīta kriminālprocesa reģistrā.

(2) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīga cietušā pārstāvis nevar būt persona, kas tieši vai netieši ieinteresēta lietas izlemšanā kaitējumu nodarījušās personas interesēs.

108.pants. Cietušā pārstāvja tiesības.

(1) Ja cietušais savas tiesības realizē ar pārstāvja starpniecību, pārstāvis izlieto visas cietušā tiesības.

(2) Nepilngadīgā cietušā, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.

109.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam.

(1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var aicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās tiesības nav advokātam, kurš piedalās kā cietušā pārstāvis.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās ar savas aizstāvamās personas piedalīšanos un pēc viņas lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņas tiesības.

 

7.nodaļa. Citas kriminālprocesā iesaistītās personas.

110.pants. Liecinieks.

(1) Liecinieks ir persona, kas likumā noteiktā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmiem apstākļiem.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai nopratināšanā. Iztiesāšanā liecinieks ziņas sniedz tikai nopratināšanā.

(3) Cietušo aptaujā un nopratina tādā pat kartībā, kā liecinieku un uz viņu attiecas visas liecinieka tiesības un pienākumi.

111.pants. Liecinieka tiesības.

(1) Lieciniekam ir tiesības zināt, kādā kriminālprocesā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai viņš sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss.

(2) Lieciniekam pirms aptaujas vai nopratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par viņa tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, nepieciešamības gadījumā izmantojot tulka pakalpojumus.

(3) Lieciniekam ir tiesības:

1) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstiski fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, ko viņš prot;

2) iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;

3) iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma atklāšanu liecībās vai lūgt tiesu noņemt ja utājumus par personīgās dzīves noslēpumu un pieprasīt to ierakstīt sēdes protokolā, ja lūgums noraidīts.

112.pants. Liecinieka pienākums.

(1) Lieciniekam uz uzdotajiem jautājumiem jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu viņam zināmo saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kam tāda procesuāla imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskos līgumos.

(2) Lieciniekam ir pienākums ierasties amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ievērota uzaicināšanas kārtība.

(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un nopratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

113.pants. Speciālists.

(1) Speciālists ir persona, kurš pēc amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā.

(2) Amatpersona, kas aicinājusi speciālistu, informē, kādā procesuālā darbībā ir aicināts sniegt palīdzību, viņa tiesības un pienākumus, kā arī par atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu.

(3) Speciālistam ir pienākums:

1) ierasties amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, noradītajā laika un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ievērota uzaicināšanas kārtība;

2) sniegt palīdzību izmeklēšanas darbības izdarīšanā vai faktu un apstākļu izprašanā, izmantojot savas zināšanas un iemaņas, bet neizdarot praktiskus pētījumus;

3) vērst izmeklēšanas darbības izdarītāja uzmanību uz apstākļiem, kas ir nozīmīgi apstākļu atklāšanā un izpratnē;

4) neizpaust izmeklēšanas darbības saturu un rezultātus, ja par to neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

(4) Speciālistam ir tiesības izdarīt piezīmes izmeklēšanas darbības fiksēšanas dokumentā saistībā ar viņa veiktajām darbībām vai sniegto skaidrojumu.

114.pants. Palīgpersonas procesa virzītājiem.

(1) Procesuālās darbības, kas nav izmeklēšanas darbības un nav saistītas ar lēmuma pieņemšanu, bet to izpildi, procesa virzītāja uzdevumā var veikt tiesneša palīgs, prokurora palīgs, tiesas sēdes sekretārs vai attiecīgās iestādes kancelejas darbinieks.

(2) Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, tiesas un brīvības atņemšanas iestāžu tulki nodrošina personu tiesības lietot valodu, kuru prot. Procesa virzītājs var uzdot veikt tulka pienākums citai personai, kas pārvalda nepieciešamo valodu.

115.pants. Apstākļi, kas ierobežo personu piedalīšanos kriminālprocesā.

(1) Speciālistam, tiesas sēdes sekretāram un tulkam jāinformē procesa virzītājs par apstākļiem, kas var dot pamatu apšaubīt viņu veiktās procesuālās darbības objektivitāti. Procesa virzītājs lemj par viņa uzaicināšanu vai atstādināšanu no kriminālprocesa.

(2) Speciālista un tulka atstādināšanas pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība viņa pienākumu veikšanai.

8.nodaļa. Kriminālprocesuālā imunitāte.

116.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes pamats.

(1) Kriminālprocesuālās imunitātes pamats ir Satversmē, šajā likumā, citos likumos un starptautiskajos līgumos noteikts personas, informācijas vai vietas īpašais statuss, kas garantē personai tiesības pilnīgi vai daļēji nepildīt kriminālprocesuālo pienākumu vai ierobežo tiesības veikt noteiktas izmeklēšanas darbības.

(2) Personai piederošā procesuālā imunitāte izriet no:

1) personas krimināltiesiskas imunitātes, kas noteikta Satversme vai starptautiskajos līgumos;

2) personas amata vai profesijas;

3) personas statusa konkrētajā kriminālprocesā;

4) radniecības.

(3) Personai ir tiesības uz kriminālprocesuālo imunitāti, ja no viņas pieprasītā informācija ir ar likumu aizsargāts:

1) valsts noslēpums;

2) profesionāls noslēpums;

3) komercnoslēpums;

4) privātās dzīves noslēpums.

(4) Starptautiskajos līgumos noteiktais vietas īpašais tiesiskais statuss ierobežo amatpersonas tiesības iekļūt tajās un izdarīt izmeklēšanas darbības.

117.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes veidi.

(1) Kriminālprocesuālā imunitāte dod personai dažāda līmeņa priekšrocības kriminālprocesuālā pienākuma pildīšanā:

1) pilnīgi atbrīvo no pienākuma piedalīties kriminālprocesā;

2) nosaka īpašu kārtību saukšanai pie kriminālatbildības;

3) aizliedz, ierobežo vai nosaka īpašu kārtību piespiedu līdzekļu piemērošanai;

4) aizliedz vai ierobežo sakaru līdzekļu un korespondences kontroli;

5) atbrīvo no liecību sniegšanas pilnībā vai daļā;

6) nosaka īpašu kārtību dokumentu izņemšanai.

(2) Telpu īpašais statuss:

1) pilnīgi izslēdz iekļūšanu un izmeklēšanas darbību izdarīšanu šajās telpās;

2) nosaka īpašu kārtību atļaujas saņemšanai iekļūšanai un izmeklēšanas darbību izdarīšanai šajās telpās;

3) ierobežo telpā apskatāmos un izņemamos objektus.

118.pants. Diplomātiskā imunitāte.

(1) Diplomātiskā imunitāte atbrīvo ārvalsts diplomātus, tiem pielīdzinātas personas un viņu ģimenes locekļus no kriminālās atbildības saskaņā ar Krimināllikumu un no visiem kriminālprocesuāliem pienākumiem.

(2) Diplomātisko kurjeru nevar aizturēt un apcietināt.

(3) Ministru kabinets apstiprina Ārlietu ministrijas izstrādāto amatu sarakstu, kas dod tiesības uz diplomātisko imunitāti.

(4) Diplomātiskās pārstāvniecības telpas, pārstāvniecības vadītajā rezidence, diplomātiskie arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(5) Personu, kura bauda diplomātisko imunitāti, var saukt pie kriminālatbildības un uzlikt kriminālprocesuālos pienākumus vienīgi ar nosūtītājvalsts rakstiski izteiktu piekrišanu.

(6) Lūgumu atļaut ārvalsts diplomāta saukšanu pie kriminālatbildības Ģenerālprokurors iesniedz Ārlietu ministrijai tālākai lemšanai diplomātiskā ceļā.

119.pants. Konsulārā imunitāte.

(1) Konsulārā imunitāte ir Vīnes Konvencijā Par konsulārajiem sakariem un citos starptautiskajos līgumos paredzētajām ārvalsts konsulārām amatpersonām.

(2) Konsulāro kurjeru nevar aizturēt un apcietināt.

(3) Ārlietu ministrija izgatavo un aktualizē to personu sarakstu, kuras Latvijā bauda konsulāro amatpersonu un kalpotāju imunitāti, norādot tās apjomu.

(4) Bez konsulārās iestādes vai nosūtītājvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja piekrišanas nedrīkst iekļūt konsulāro telpu tajā daļā, kas tiek izmantota tikai konsulārās iestādes darba vajadzībām.

(5) Konsulārie arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(6) Nosūtītājvalsts var atteikties no jebkādas kriminālprocesuālās imunitātes. Šādam atteikumam jābūt rakstiski izteiktam.

120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte.

(1) Valsts Prezidentam, Saeimas loceklim un tiesnesim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana, pakļaušana kratīšanai, apcietināšana un saukšana pie kriminālatbildības var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu.

(3) Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas Ģenerālprokurors. Tiesnesi var apcietināt un saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša aizturēšanu, piespiedu atvešanu, pakļaušanu kratīšanai un apcietināšanu pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(4) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt un saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievelējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja aizturēšanu, piespiedu atvešanu, pakļaušanu kratīšanai un apcietināšanu pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(5) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt un saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram.

121.pants. Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi.

(1) Nav ierobežojama tiesība neliecināt un nav izņemami personīgie pieraksti:

1) garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto;

2) aizstāvim un advokātam, kas sniedzis juridisko palīdzību jebkādā formā, par ziņām,, ko konfidenciāli uzticējusi aizstāvamā persona;

3) izmeklēšanas tiesnesim par informāciju, ko sniedzis apsūdzētais savas atzīšanās pamatošanai, ja vienošanās nav apliecināta vai apstiprināta.

(2) Vienīgi ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta trīs tiesnešu atļauju var:

1) nopratināt un izņemt personīgos pierakstus tiesnesim par apspriedes istabas noslēpumu;

2) nopratināt advokātu par ziņām, ko tas ieguvis no citiem avotiem, sniedzot juridisko palīdzību;

3) izdarīt kratīšanu darba telpās pie advokāta, kas sniedz juridisku palīdzību, ir aizstāvis vai pārstāvis tajā pat kriminālprocesā;

4) nopratināt, izņemt dokumentus, pieprasīt ziņas par darbiniekiem, kas veic tiešo detektīvdarbību noziedzīgā vidē, kā arī izlūkošanu vai pretizlūkošanu ārvalstī.

(3) Izmeklēšanas tiesneša atļauja nepieciešama:

1) slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu saturošu dokumentu apskatei un izņemšanai;

2) neatvērta testamenta apskatei, izņemšanai un personas, kas to apstiprinājusi, nopratināšanai par to.

3.sadaļa.

Pierādījumi un izmeklēšanas darbības.

9.nodaļa. Pierādīšana un pierādījumi.

122.pants. Pierādīšana.

Pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītas personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

123.pants. Pierādīšanas priekšmets.

(1) Pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti.

(2) Kriminālprocesā pierādāma Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi.

(3) Saistītie fakti nav kriminālprocesā pierādāmie apstākļi, bet ir ar tiem saistīti un dod pamatu izdarīt secinājumu par šiem pierādāmajiem apstākļiem.

(4) Ar palīgfaktiem tiek pamatota kāda cita pierādījuma ticamība vai neticamība, kā arī izmantošanas iespējamība vai neiespējamība pierādīšanā.

(5) Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

124.pants. Fakta legālā prezumpcija.

(1) Sekojoši apstākļi uzskatāmi par pierādītiem bez papildus procesuālu darbību veikšanas, ja vien procesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) administratīvā dokumentā vai tiesas lēmumā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par šādu dokumentu vai lēmumu ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai viņai vajadzēja zināt normatīvajos aktos paredzētos savus pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai viņai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecības nozarē vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

(2) Ja netiek pierādīts pretējais, tad par nelikumīgi iegūtu uzskatāma manta, tajā skaitā - finansu līdzekļi, kas pieder personai, kura:

1) ir organizētas noziedzīgas grupas dalībniece vai atbalsta to;

2) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās;

3) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta cilvēku tirdzniecībā;

4) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām;

5) nespēj ticami izskaidrot to likumīgo izcelsmi gadījumos, kad pierādītie izdevumi acīmredzami pārsniedz likumīgos ienākumus.

125.pants Pierādīšanas subjekti un pierādīšanas pienākums.

(1) Par pierādīšanas subjektiem uzskatāmas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, kurām ar šo likumu uzlikts pienākums vai piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu.

(2) Pierādīšanas pienākums pirmstiesas procesā ir procesa virzītājam, bet tiesā - apsūdzētājam.

(3) Ja kāda no kriminālprocesā iesaistītām personām uzskata, ka kāds no 124.pantā prezumētiem faktiem nav patiess, šī fakta neatbilstība īstenībai jāpierāda tai procesā iesaistītai personai, kura to apgalvo.

(4) Par apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šī nodarījuma izmeklēšanu. Ja persona uz šādiem apstākļiem nenorāda, apsūdzībai nav pienākums pierādīt to neesamību, bet tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā.

126.pants. Pierādījumi.

(1) Pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, ko kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences robežās izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanā.

(2) Kā pierādījumus kriminālprocesā iesaistītās personas var izmantot tikai tādas ziņas par faktiem, kas ir ticamas, attiecināmas un pieļaujamas.

127.pants. Pierādījumu ticamība.

(1) Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe.

(2) Pierādīšanā izmantojamo ziņu par faktiem ticamību izvērtē visu kriminālprocesa laikā iegūto faktu vai ziņu par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

(3) Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamība kā pārējiem pierādījumiem.

128.pants. Pierādījumu attiecināmība.

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši pamato kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.

129.pants. Pierādījumu pieļaujamība.

(1) Kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujamas kā pierādījumi, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktā kārtībā.

(2) Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kas iegūtas:

1) izmantojot vardarbību, draudus vai šantāžu;

2) procesuālā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu nebija tiesību to veikt;

3) pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu.

(3) Ziņas par faktiem, kas iegūtas, pieļaujot procesuālus pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās procesā iegūtās ziņas.

130.pants. Liecības.

(1) Ka pierādījums kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā nopratināšanas vai aptaujas laikā sniedz liecinieks, cietušais, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet iztiesāšanas laikā - arī amatpersonas, kas pirmstiesas procesā bija pilnvarotas veikt procesu.

(2) Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

131.pants. Eksperta vai revidenta atzinums.

(1) Kā pierādījums var būt eksperta vai revidenta atzinums par faktiem vai apstākļiem, ko rakstiski sniedz eksperts vai revidents, kas ir iesaistīts konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Eksperta vai revidenta sniegtie paskaidrojumi par atzinumu vai sniegtās ziņas par faktiem vai apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, ir eksperta vai revidenta liecība.

132.pants. Kompetentas institūcijas atzinums.

(1) Kā pierādījums var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošas institūcijas rakstisks atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru ievērošanas kontroli vai uzraudzību, atbilstoši normatīvos aktos noteiktajai kompetencei (pilnvarojumam) veic šī institūcija.

(2) Kā kompetentas institūcijas atzinums uzskatāms arī inventarizācijas vai revīzijas akts, ko sastādījusi uz to pilnvarotu kompetentu personu komisija.

(3) Kā kompetentas institūcijas atzinums uzskatāma arī institūcijas izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas ir šīs institūcijas rīcībā sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem.

133.pants. Lietiskais pierādījums.

(1) Kā lietiskais pierādījums var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

134.pants. Dokuments.

(1) Kā pierādījums var būt dokuments, ja tas pierādīšanā izmantojams tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

(2) Dokuments var saturēt ziņas par faktiem rakstiskā vai cita formā. Kā dokumenti pierādījuma izpratnē vērtējami arī datorizētās informācijas nesēji, foto un kino uzņēmumi, audio un video ieraksti, kuros saturiski fiksētā informācija var tikt izmantota kā pierādījums.

135.pants. Izmeklēšanas darbību fiksēšanas formas.

Kā pierādījums var būt ziņas par faktiem, kas nostiprinātas izmeklēšanas darbību protokolos vai citās fiksēšanas formās.

10.nodaļa. Izmeklēšanas darbības.

136.pants. Izmeklēšanas darbības.

(1) Izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz jaunu ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētā kriminālprocesā.

(2) Amatpersona, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, ir tiesīga izdarīt savu pilnvaru robežās tikai tādas izmeklēšanas darbības, kas paredzētas šajā likumā.

137.pants. Izmeklēšanas darbību izdarīšanas vispārīgie nosacījumi.

(1) Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti izdara laikā no pulksten 6.00 līdz 22.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to izdara nekavējoties.

(2) Pret personu, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus, melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai tādas, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai tīši aizskar personas cieņu. Izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa atkailināšanu, aizliegts izdarīt un tajās piedalīties pretēja dzimuma personai, izņemot medicīnas darbiniekus.

(3) Aizliegts izpaust ziņas par personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, personīgo dzīvi, kā arī ziņas, kas satur profesionālu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pierādīšanā.

(4) Izmeklēšanas darbību var izdarīt ar tehnisko līdzekļu starpniecību 138.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Izmeklēšanas darbību izdarīšanas īpatnības iztiesāšanas stadijā nosaka 13., 14. un 15.sadaļa.

138. pants. Procesuālas darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(1) Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu (telefonkonference, videokonference) starpniecību, ja to prasa tiesvedības intereses.

(2) Izmeklēšanas darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, savstarpēji cita citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt — videokonferences laikā.

(3) Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs informē par:

1) abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku;

2) procesa virzītāja amatu un uzvārdu;

3) procesa virzītāja pilnvarotas personas, kas atrodas otrā procesuālās darbības norises vietā, amatu un uzvārdu;

4) procesuālās darbības saturu un tās veikšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(4) Pēc uzaicinājuma personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

(5) To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

(6) Procesa virzītājs informē personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

(7) Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku; savu amatu un uzvārdu; katras šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteiktos brīdinājumus, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

(8) Pirmstiesas procesā izmeklēšanas darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē 141. pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības — 140.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē tiesas sēdes protokolā.

139.pants. Izmeklēšanas darbības fiksēšana.

(1) Izmeklēšanas darbību parasti fiksē protokolā.

(2) Izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt ar attēlu un skaņu fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem.

(3) Šajā likumā noteiktos gadījumos izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt tikai atzinumā, ziņojumā vai atskaitē.

140.pants. Izmeklēšanas darbības protokols.

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības izdarītājs vai viņa uzdevumā cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu sastāda atbilstoši 320.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar personu.

(4) Izmeklēšanas darbības izdarītājs iepazīstina personas, kas piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu un visi to paraksta. Ja persona parakstīties atsakās, to ieraksta protokolā.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt protokolu labot un papildināt.

141.pants. Skaņu un attēla ieraksta pielietošana.

(1) Izmeklēšanas darbības izdarītājs izmeklēšanas darbības norises gaitu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kas piedalās izmeklēšanas darbībā.

(2) Skaņu un attēla ierakstā fiksētā informācija ir uzskatāma par precīzāk un pilnīgāk fiksēto salīdzinājumā ar rakstiski fiksēto informāciju.

(3) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams izdarīt daļēju ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākuma laiku un pēc pārtraukuma - izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

(4) Sastādot izmeklēšanas darbības protokolu, ievēro 140.panta prasības, taču no izmeklēšanas darbības gaitas un atklātajiem faktiem protokolā fiksē tikai būtiskāko faktu uzskaitījumu.

(5) Izmeklēšanas darbības skaņu un attēla ierakstu uzglabā kopā ar krimināllietu.

142.pants. Zinātniski - tehnisko līdzekļu pielietošana izmeklēšanas darbībās.

(1) Izmeklēšanas darbībās var pielietot zinātniski - tehniskos līdzekļus.

(2) Zinātniski - tehnisko līdzekļu pielietošana izmeklēšanas darbībās ir aizliegta, ja tas apdraud personu, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, veselību un dzīvību.

143.pants. Speciālista piedalīšanās izmeklēšanas darbībās.

Ja izmeklēšanas darbības laikā nepieciešamas kādas speciālās zināšanas un darba iemaņas noteiktā jomā, lai, neizdarot īpašus pētījumus, atrastu noziedzīga nodarījuma pēdas, fiksētu izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus vai palīdzētu izprast noteiktus faktus un apstākļus, izmeklēšanas darbības izdarītājs var pieaicināt izmeklēšanas darbībā piedalīties speciālistu.

144.pants. Pratināšana.

Pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido informācijas iegūšana no pratināmās personas.

145.pants. Izsaukšana uz pratināšanu.

(1) Personu uz pratināšanu izsauc ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā izsauc sniegt liecību, kāds būs personas procesuālais stāvoklis, kā arī neierašanās sekas.

(2) Apcietināto uz pratināšanu izsauc ar brīvības atņemšanas vietas administrācijas un konvoja dienesta starpniecību. Apcietināto var nopratināt arī ieslodzījuma vietā.

(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti izsauc ar likumiskā pārstāvja vai mācību iestādes starpniecību. Ja likumiskais pārstāvis nav sasniedzams vai ir citi apstākļi, kas liedz izmantot šādu izsaukšanas kārtību, nepilngadīgo izsauc bez minētās starpniecības.

(4) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu izsauc ar tās iestādes starpniecību, kas nodrošina personas procesuālo aizsardzību.

146.pants. Pratināšanas kārtība.

(1) Pratināšana sākas ar pratināmās personas identitātes un pratināšanas valodas noskaidrošanu. Jānoskaidro, vai pratināmais prot valodu, kurā notiek process un kādā valodā viņš var liecināt.

(2) Izmeklēšanas darbības izdarītājs izskaidro pratināmajam šajā likumā paredzētās tiesības un pienākumus.

(3) Liecības sastāvdaļa ir pratināmā personas dati - vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vieta.

(4) Ja liecība ir saistīta ar skaitļiem, datumiem un citu informāciju, ko grūti atcerēties, pratināmajam ir tiesības izmantot savus dokumentus un pierakstus, kā arī tos nolasīt. Pratināmā pierakstus var pievienot lietai.

(5) Pratināšanas gaitā pratināmajam var uzrādīt lietai pievienotus priekšmetus, dokumentus, attēlu un skaņas ierakstus, kā arī nolasīt viņam dokumentus vai atskaņot ierakstus, par ko izdara atzīmi protokolā. Materiālus uzrāda tikai pēc tam, kad ir ieprotokolētas pratināmā liecības šajā jautājamā.

(6) Pratināmā iepriekšējo liecību nolasīšana pieļaujama, ja;

1) ir būtiskas pretrunas starp iepriekšējo un šo liecību;

2) pratināmais atsakās liecināt;

3) lietu izskata tiesā nopratinātās personas prombūtnē.

(7) Ja personai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, viņas pratināšanā ievēro 302. panta noteikumus.

147.pants. Pratināšanas ilgums.

(1) Pilngadīgas personas pratināšanas ilgums bez personas piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas.

(2) Nepilngadīgā pratināšanu izdara saskaņā ar 151.un 152.panta noteikumiem.

148.pants. Pratināšanas fiksēšana.

Ja sniegto liecību fiksē pratināšanas protokolā, to pieraksta pirmajā personā. Pēc pr atināmās personas lūguma pratināšanas protokolā savu liecību viņa var rakstīt pašrocīgi.

149.pants. Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzēta pratināšana.

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā:

1) izskaidro personas procesuālo stāvokli un izsniedz tā dokumenta kopiju, kas šo procesuālo stāvokli nosaka;

2) izsniedz izrakstu no likuma, kurā noteiktas viņa procesuālās tiesības un pienākumi, ja konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts;

3) izskaidro tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, ko teiks, var izmantot pret viņu;

4) noskaidro personas biogrāfiskās ziņas - dzimšanas vietu un laiku, pilsonību, izglītību, ģimenes stāvokli, darba vai mācību vietu, nodarbošanās veidu vai amatu, dzīves vietu, sodāmību.

150.pants. Liecinieka un cietuša pratināšana.

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus, kā arī brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā, tai skaitā par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu vai citu kriminālprocesā iesaistītu personu.

(3) Ja pratināšanas gaitā rodas nepieciešamība uzdot jautājumu, atbildi uz kuru var izmantot kā paša pratināmā vai tā tuvu radinieku vainas pierādījumu, viņš jābrīdina par tiesībām uz to neatbildēt, par ko jāizdara atzīme protokolā.

(4) Ja cietušais pirmstiesas izmeklēšanā ir izteicis vēlēšanos dot liecību, viņš ir jānopratina.

151.pants. Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības.

(1) Nepilngadīgā pratināšanas ilgums bez personas piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas.

(2) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem vai, pēc izmeklēšanas darbības izdarītāja ieskata, jebkuru nepilngadīgo nopratina pedagoga vai speciālista, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā, (turpmāk - psihologa) klātbūtnē. Nepieciešamības gadījumā var pieaicināt arī vecākus, citu likumisko pārstāvi vai pilngadīgu tuvinieku. Minētās personas ar izmeklēšanas darbības izdarītāja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.

(3) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, tomēr izmeklēšanas darbības izdarītājs, izskaidrojot pratināmā tiesības un pienākumus, norāda arī uz viņa morālo pienākumu liecināt patiesību.

(4) Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka 14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālas izmantošanas, psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai ar tiesneša atļauju.

152.pants. Nepilngadīgā pratināšana ar psihologa starpniecību.

(1) Ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt tieša nopratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša nopratināšana var notikt tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekli nodrošina, lai varētu dzirdēt un redzēt nopratināmo personu. Nopratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kas piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, lai procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzirdētu tikai psihologs.

(3) Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi; noskaidro personas datus; uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; nepieciešamības gadījumā informē par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

(4) Ja nopratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību nepilngadīgo informē par veicamās izmeklēšanas darbības būtību; noskaidro personas datus; izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu; uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; nepieciešamības gadījumā informē par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar 139.- 141.panta prasībām. Protokolu neparaksta nopratināmā nepilngadīgā persona.

153.pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums.

(1) Izmeklētājs vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu.

(2) Izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu izlemj izmeklēšanas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem.

(3) Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

(4) Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata 24.nodaļā noteiktajā kārtībā.

154.pants. Aptauja.

(1) Gadījumos, kad liecības detalizētas fiksēšanas trūkums neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, izmeklēšanas darbības izdarītājs liecības var iegūt aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības izdarītājs personīgi tiekas ar liecinieku, izskaidro liecinieka tiesības un pienākumus un noskaidro lieciniekam zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju.

(3) Aptaujas laikā netiek sastādīts protokols un liecības netiek parakstītas. Liecību fiksēšanai var izmantot pierakstus un skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības izdarītājs sastāda ziņojumu , kurā norāda:

1) aptaujas vietu, datumu un uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu un uzvārdu;

3) personu, kas aptaujātas, vārdi, uzvārdi un. adreses;

4) katras personas sniegto liecību, bet, ja vairāku personu liecības ir vienādas, tad šo informāciju uzrāda vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski - tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var norādīt vairākas liecības.

(6) Ziņojumam var pievienot aptaujas laikā veiktos pierakstus un iegūtos skaņu un attēlu ierakstus.

155.pants. Eksperta un revidenta pratināšana.

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildus pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā lietoto pētījumu metodi vai atzinumā lietotiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos pirmstiesas izmeklēšanā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana notiek ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus.

156.pants. Konfrontācija.

(1) Konfrontācija ir divu vai vairāku agrāk nopratinātu personu vienlaicīga pratināšana, ko izdara, ja ir būtiskas pretrunas viņu iepriekšējās liecībās.

(2) Konfrontēt var jebkuras agrāk nopratinātas personas neatkarīgi no viņu procesuālā stāvokļa.

157.pants. Konfrontācijas kārtība.

(1) Konfrontācija notiek ievērojot pratināšanas noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Nepieciešamības gadījumā konfrontāciju sāk ar jautājuma noskaidrošanu, vai konfrontējamie pazīst viens otru un kādas ir viņu savstarpējās attiecības.

(3) Konfrontācijas gaitā konfrontējamajiem pēc kārtas uzdod jautājumus par tiem apstākļiem, kuros ir pretrunas viņu iepriekšējās liecībās, un šo pretrunu iemesliem.

(4) Konfrontējamie ar izmeklēšanas darbības izdarītāja atļauju var uzdot viens otram jautājumus. Izmeklēšanas darbības izdarītājs ir tiesīgs noraidīt jautājumus, kas nav būtiski vai neattiecas uz lietu. Visus uzdotos jautājumus un atbildes fiksē protokolā.

(5) Konfrontējama iepriekšējas liecības var nolasīt tikai pēc tam, kad fiksēta viņa liecība konfrontācijā.

(6) Katrs konfrontējamais paraksta savas liecības.

(7) Ja konfrontācijā piedalās persona, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, konfrontāciju izdara ievērojot 6.sadaļā paredzētos noteikumus.

158.pants. Apskate.

(1) Apskate ir izmeklēšanas darbība, kuras gaitā izmeklēšanas darbības izdarītājs tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, kas iespējami ir saistīts ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu.

(2) Lai atrastu noziedzīgā nodarījuma pēdas un noskaidrotu citus nozīmīgus apstākļus, var izdarīt notikuma vietas, apvidus teritorijas, telpas, transporta līdzekļa, priekšmeta, dokumenta, līķa, dzīvnieka vai cita objekta apskati.

159.pants. Apskates vispārīgie noteikumi.

(1) Izmeklēšanas darbības izdarītājs var aicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās izdarāmas ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības izdarīšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidus teritoriju apskati vienlaicīgi var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas kriminālprocesa veikšanai. Katra no viņām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežās un apskates rezultātus.

160.pants Eksperta vai revidenta piedalīšanās apskatē.

(1) Ja apskatē piedalās eksperts un, pielietojot speciālās zināšanas, atrod un izņem noziedzīgā nodarījuma pēdas vai citas lietas, kurām turpmāk ir nepieciešams izdarīt ekspertīzi, apskates protokolā norāda tikai to atrašanas vietu, to izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi, kuras atbildībā nodotas izņemtās pēdas un citas lietas. Šādos gadījumos izņemto pēdu un lietu apskate notiek ekspertīzes gaitā.

(2) Procesa virzītājs var uzdot ekspertam veikt visu apskati pilnībā, ja apskatāmais objekts kopumā ir pakļauts turpmākai ekspertīzei.

(3) Ja apskatē piedalās revidents, procesa virzītājs var uzdot viņam veikt revīzijai vai inventarizācijai nepieciešamo dokumentu apskati un izņemšanu. Apskates protokolā norāda tikai dokumentu atrašanas vietu, to izņemšanas faktu un revidentu, kura atbildībā revīzijas vai inventarizācijas veikšanai nodoti izņemtie dokumenti. Dokumentu apskate notiek revīzijas vai inventarizācijas gaitā.

161.pants. Notikuma vietas apskate.

(1) Notikuma vietas apskate ir konkrētās vietas un tajā esošo objektu apskate, ja to veic nekavējoties pēc informācijas saņemšanas par izdarītu noziedzīgu nodarījumu un ja ir pietiekams pamats domāt, ka šajā vietā ir noticis noziedzīgs nodarījums vai tā turpinājums.

(2) Notikuma vietas apskates gaitā izmeklēšanas darbības izdarītājs var izņemt priekšmetus ar noziedzīga nodarījuma pēdām un dokumentus. Priekšmetu un dokumentu izņemšana ir notikuma vietas apskates sastāvdaļa.

(3) Ievērojot notikuma vietas apskates neatliekamību, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

162.pants. Apvidus teritorijas, telpas, transporta līdzekļa vai priekšmeta apskate.

(1) Ja apvidus teritorija, telpa, transporta līdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, var izdarīt šīs teritorijas, telpas, transporta līdzekļa vai priekšmeta apskati.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un šajās teritorijās vai telpās esošos priekšmetus, kā arī transporta līdzekļa vai datora apskati var izdarīt tikai ar šīs teritorijas, telpas, transporta līdzekļa vai datora lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Juridisko un fizisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošas apvidus teritorijas, telpas vai transporta līdzekli pēc iespējas apskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

163.pants. Līķa apskate.

(1) Ja līķa ārējo apskati nav uzdots izdarīt ekspertam, to izdara, piedaloties medicīnas speciālistam.

(2) Līķa kremēšana ir atļauta tikai pēc tiesu medicīniskās ekspertīzes izdarīšanas, ja ir saņemta pirmstiesas procesa laikā - prokurora piekrišana, bet iztiesāšanas laikā — tiesas lēmums.

164.pants. Līķa ekshumācija.

Ja nepieciešama līķa izrakšana no apbedījuma vietas, lai izdarītu tā apskati, uzrādītu to atpazīšanai, izņemtu paraugus salīdzināšanai vai izdarītu ekspertīzi, ar mirušās personas tuvinieka piekrišanu vai pirmstiesas procesa laikā - ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu, bet iztiesāšanas laikā - ar tiesas lēmumu var izdarīt ekshumāciju.

165.pants. Ekshumācijas kārtība.

(1) Līķa ekshumāciju iepriekš saskaņo ar Sabiedrības veselības aģentūru un to procesa virzītāja uzdevumā izdara tiesu medicīnas eksperts apbedīšanas vietas administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

(2) Ekshumāciju fiksē protokolā un fotogrāfe vai izdara videoierakstu.

(3) Līķa atkārtota apbedīšana pēc ekshumācijas notiek ar tās amatpersonas atļauju, pēc kuras lēmuma ekshumācija izdarīta.

166.pants. Dzīvnieka apskate.

Izdarot dzīvnieka apskati, vajadzības gadījumā fiksē arī tā reakciju uz komandu vai arī uz nosaukto dzīvnieka vārdu.

167.pants. Aplūkošana.

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka uz personas ķermeņa ir noziedzīga nodarījuma pēdas, sevišķas pazīmes, kurām ir nozīme lietā, vai pati persona atrodas kādā īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kā arī, lai noskaidrotu tās fizisko attīstību, var izdarīt šīs personas aplūkošanu.

(2) Ja procesa virzītājs uzdod aplūkošanu izdarīt citai personai, viņš par to pieņem lēmumu, kurā norāda, kāda persona un kādā nolūkā ir aplūkojama, kam uzdots veikt šo darbību.

168.pants. Aplūkošanas kārtība.

(1) Aplūkošanu izdara ievērojot apskates noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Ja aplūkošana ir saistīta ar aplūkojamās personas ķermeņa atkailināšanu, bet izmeklēšanas darbības izdarītājs ir pretēja dzimuma persona, šo darbību izmeklēšanas darbības izdarītājs uzdod veikt medicīnas speciālistam. Protokolu sastāda izmeklēšanas darbības izdarītājs, piedaloties medicīnas speciālistam, kas veicis aplūkošanu.

169.pants. Piespiedu aplūkošana.

(1) Ja persona atsakās no aplūkošanas, to izdara piespiedu kārtā.

(2) Personas, kas konkrētajā kriminālprocesā nav aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, piespiedu aplūkošanu var izdarīt tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Ja aplūkošanas izdarīšana ir neatliekama un vilcināšanās var novest pie pierādījumu zaudēšanas vai apdraudēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to var izdarīt ar prokurora piekrišanu, 24 stundu laikā pēc tās izdarīšanas paziņojot izmeklēšanas tiesnesim.

170.pants. Izmeklēšanas eksperiments.

Izmeklēšanas eksperiments ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido speciālu mēģinājumu veikšana, lai noskaidrotu, vai zināmos apstākļos un zināmā veidā varēja notikt kāds notikums vai darbība, kā arī, lai iegūtu jaunas ziņas vai pārbaudītu agrāk iegūtās par apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā.

171.pants. Izmeklēšanas eksperimenta kārtība.

(1) Izmeklēšanas eksperimentā vajadzības gadījumā izmeklēšanas darbības izdarītājs aicina piedalīties personas, kas veic eksperimentālās darbības.

(2) Izmeklēšanas eksperimentu izdara apstākļos, kuriem pēc iespējas jāatbilst tiem, kādos noticis pārbaudāmais notikums vai darbība. Lai izslēgtu nejaušu rezultātu, eksperimentālās darbības izdara vairākkārt.

172.pants. Liecību pārbaude uz vietas.

Liecību pārbaude uz vietas ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido personas atkārtota nopratināšana par agrākajās liecībās sniegtu faktu un šī fakta pārbaude uz vietas, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana nolūkā iegūt jaunas ziņas vai pārbaudīt jau agrāk iegūtās ziņas par lietas apstākļiem.

173.pants. Liecību pārbaudes uz vietas kartība.

(1) Liecību pārbaude uz vietas notiek ar agrāk nopratinātu personu.

(2) Aizdomās turētā vai apsūdzētā liecību pārbaude uz vietas var notikt tikai ar viņu piekrišanu.

(3) Liecību pārbaudē uz vietas persona secīgi stāsta par kādu viņas agrākajā liecībā raksturotu faktu, kam seko šī fakta pārbaude un vietas apskate.

(4) Ja tiek konstatētas pretrunas starp liecību un konkrēto faktu, izmeklēšanas darbības izdarītājs aicina nopratināmo personu izskaidrot to iemeslu.

174.pauts. Uzrādīšana atpazīšanai.

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, ko šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

175.pants. Nopratināšana pirms uzrādīšanas atpazīšanai.

Pirms objekta uzrādīšanas atpazīšanai personu nopratina par apstākļiem, kādos tā uztvērusi atpazīstamo objektu, un par objekta īpašībām un pazīmēm, pēc kurām viņa varētu to atpazīt. Pratināmā nespēja detalizēti aprakstīt objekta īpašības un pazīmes nevar būt par iemeslu atteikties izdarīt uzrādīšanu atpazīšanai.

176.pants. Uzrādīšanas atpazīšanai kārtība.

(1) Atpazīstamo objektu uzrāda kopā ar vēl vismaz diviem objektiem. Visiem objektiem savstarpēji jābūt viendabīgiem, bez krasām atšķirībām.

(2) Apstākļiem, kādos notiek uzrādīšana atpazīšanai, jābūt pēc iespējas līdzīgiem ar tiem, kādos atpazinējs uztvēris atpazīstamo objektu sakarā ar izmeklējamo notikumu, bet atpazīstamajam objektam pēc iespējas jāatrodas tādā stāvoklī un veidolā, kā pirmreizējās uztveres laikā.

(3) Uzrādāmiem objektiem, to izvietojumam vai to uzrādīšanas secībai jābūt tādai, lai atpazinējs nevarētu iepriekš zināt atpazīstamā objekta atrašanās vietu, kā arī lai viņš varētu pilnībā uztvert tās atpazīstamā īpašības un pazīmes, pēc kurām var notikt atpazīšana. Atpazīšanai uzrādāmā persona pati izvēlas vietu starp pārējām uzrādāmajām personām.

(4) Uzrādāmos objektus vienmēr nofotografē vai veic attēla un skaņas ierakstu.

(5) Ja nav iespējams uzrādīt pašu atpazīstamo objektu, var uzrādīt tā atveidu, kas iegūts ar foto, video vai citu zinātniski - tehnisko līdzekļu palīdzību un kurā fiksētas tās īpašības un pazīmes, pēc kurām var notikt atpazīšana.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu ievēro arī gadījumos, ja atpazīstamais objekts ir reti sastopams un ir grūti atrast vēl divus savstarpēji viendabīgus objektus.

(7) Ja atpazinējs norāda uz kādu no uzrādītajiem objektiem kā uz atpazīstamo, viņu uzaicina pēc iespējas paskaidrot, pēc kādām īpašībām un pazīmēm viņš to ir atpazinis. Atpazīto personu uzaicina nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

(8) Gadījumos, kad tas nepieciešams atpazinēja drošībai, kam noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, atpazīšanu izdara ievērojot 6.sadaļas noteikumus.

(9) Šā panta astotajā daļā noteikto kārtību piemēro arī gadījumos, kad ētisku vai psiholoģisko apsvērumu dēļ nepieciešams, lai atpazīstamā (uzrādāmā) persona atpazinēju neredzētu.

177.pants. Līķa uzrādīšana atpazīšanai.

(1) Līķi atpazīšanai uzrāda vienu. Nepieciešamības gadījumā - pēc attiecīgas līķa apkopšanas.

(2) Līķa apģērbu uzrāda atpazīšanai atsevišķi 176.pantā noteiktajā kārtībā.

178.pants. Kratīšana.

(1) Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido telpas, apvidus teritorijas, transporta līdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.

(2) Kratīšanu izdara kriminālprocesā nozīmīgu priekšmetu, dokumentu, līķu vai meklējamo personu atrašanai.

179.pants. Lēmums par kratīšanu.

(1) Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem pamatojoties uz procesa virzītāja pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai bojāti, vai arī meklējamā persona var aizbēgt, procesa virzītājs var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu.

(4) Ja persona tiek aizturēta noziedzīga nodarījuma vietā vai ir apdraudēta citu personu dzīvība, personas kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu.

(5) Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs 24 stundu laikā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas likumību un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta nelikumīgi, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

180.pants. Kratīšanā klātesošās personas.

(1) Kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras tā notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja minētās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļautā objekta valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(2) Juridisko personu telpās kratīšanu izdara šīs juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, tad - vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(3) Lai atpazītu meklējamos objektus, kratīšanā var pieaicināt arī cietušo vai liecinieku.

(4) Personām, kas atrodas kratīšanas vietā, izskaidro viņu tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības izdarītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām.

181.pants. Kratīšanas kārtība.

(1) Izmeklēšanas darbības izdarītājs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošām personām ir tiesīgi ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Nepieciešamības gadījumā var organizēt kratīšanas vietas apsardzi.

(2) Kratīšanas sākumā izmeklēšanas darbības izdarītājs iepazīstina personu, pie kuras kratīšana notiek, ar lēmumu par kratīšanu, par ko persona parakstās lēmumā, un uzaicina personu labprātīgi nekavējoties izsniegt meklējamo objektu.

(3) Ja persona, pie kuras notiek kratīšana, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātuves, izmeklēšanas darbības izdarītājs ir tiesīgs tās atvērt, cenšoties nenodarīt nevajadzīgus bojājumus.

(4) Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaitu tās traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

(5) Telpas vai apvidus teritorijas kratīšana var ietvert sevi arī tajā esošo transporta līdzekļu un personu kratīšanu. Nepieciešamības gadījumā personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.

(6) Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Atrodot lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.

(7) Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to atzīmē protokolā.

(8) Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošām personām, aprakstāmi protokolā un pēc iespējas iesaiņojami un apzīmogojami.

(9) Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda tikai šo objektu atrašanas vietu, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.

(10) Kratīšanas izdarīšanas vieta pēc tās pabeigšanas iespēju robežās ir savedama iepriekšējā kārtībā.

182.pants. Personas kratīšana.

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, tam klātesošās mantas, uz tā ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos, var izdarīt personas kratīšanu.

(2) Personas kratīšanu, nepieņemot īpašu lēmumu, var izdarīt tikai:

1) aizturot noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turēto personu;

2) ievietojot aizturēto vai apcietināto personu īslaicīgās aizturēšana izolatorā vai izmeklēšanas cietumā;

3) ja persona atrodas kratīšanas izdarīšanas vietā.

(3) Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma amatpersona, vajadzības gadījumā izmantojot medicīnas speciālista palīdzību.

183.pants. Kratīšana diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās.

(1) Kratīšana diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības telpās un telpās, ko lieto ārvalstu parlamentu un valdību oficiālās delegācijas un misijas, var izdarīt tikai pēc šīs pārstāvniecības, delegācijas vai misijas vadītāja lūguma vai ar viņa piekrišanu.

(2) Kratīšanu telpās, kurās dzīvo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un citu iestāžu darbinieki, kā arī oficiālo ārvalstu parlamenta un valdības delegāciju un misiju dalībnieki, kuri saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem bauda diplomātisko neaizskaramību, un viņu ģimenes locekļi, kā arī šo darbinieku, dalībnieku un viņu ģimenes locekļu personas kratīšanu var izdarīt tikai pēc viņu lūguma vai ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā minēto piekrišanu procesa virzītājs prasa ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

(4) Izdarot šajā pantā noteikto kratīšanu, Ārlietu ministrijas pārstāvja klātbūtne ir obligāta.

184.pants. Kratīšanas protokola kopijas izsniegšana.

Kratīšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras izdarīta šī izmeklēšanas darbība, vai citai 180.panta pirmajā un otrajā daļā minētajai personai.

185.pants. Izņemšana.

Izņemšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturu veido lietai nozīmīgu priekšmetu vai dokumentu atņemšana, ja izmeklēšanas darbības izdarītājam ir zināms kur vai pie kā atrodas konkrētais priekšmets vai dokuments, tos nav nepieciešams meklēt, vai arī tie atrodas publiski pieejamās vietās.

186.pants. Lēmums par izņemšanu.

(1) Izņemšanu izdara ar procesa virzītajā lēmumu.

(2) Lēmumā par izņemšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus vai dokumentus izņems.

187.pants. Izņemšanas kārtība.

(1) Izņemšanas sākumā izmeklēšanas darbības izdarītājs iepazīstina personu, pie kuras notiek izņemšana, ar lēmumu par izņemšanu, par ko persona parakstās lēmumā, un uzaicina personu nekavējoties izsniegt izņemamo objektu.

(2) Izņemtos priekšmetus vai dokumentus apraksta izņemšanas protokolā.

(3) Izņemšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras izņemšana izdarīta.

(4) Ja persona atsakās izsniegt izņemamo objektu vai ja norādītajā vietā izņemamais priekšmets va i dokuments nav atrodams, bet ir pamats domāt, ka tas atrodas citur, var 179.pantā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu un izdarīt kratīšanu tā atrašanai.

188.pants. Priekšmetu un dokumentu iesniegšana pēc personu iniciatīvas.

(1) Fiziskas un juridiskas personas ir tiesīgas iesniegt procesa virzītājam priekšmetus un dokumentus, kuriem pēc viņu domām var būt nozīme kriminālprocesā.

(2) Iesniegšanas faktu fiksē protokolā, kurā norāda priekšmeta vai dokumenta identificējošās pazīmes, kā arī iesniedzēja paskaidrojumus par objekta rašanās vai iegūšanas apstākļiem.

(3) Ja persona iesniedz priekšmetu vai dokumentu kādas izmeklēšanas darbības laikā, to fiksē šīs izmeklēšanas darbības protokolā.

(4) Ja noskaidrots, ka iesniegtajam priekšmetam vai dokumentam nav nozīmes kriminālprocesā, tas atdodams iesniedzējam.

189.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana.

(1) Procesa virzītājs, neizdarot 185.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstiski pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences robežās izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resora vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

190.pants. Ekspertīze.

Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturu veido ekspertīzei nodotu objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus un dot par to atzinumu.

191. pants. Pamats ekspertīzes noteikšanai.

Ekspertīzi nosaka gadījumos, kad kriminālprocesam nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.

192.pants. Obligātā ekspertīze.

Ekspertīze ir obligāta, lai noteiktu:

1) nāves cēloni vai miesas bojājumu smagumu un raksturu;

2) grūtniecības vai tās mākslīgās pārtraukšanas faktu;

3) pazīmes, kas norāda uz dzimumnozieguma izdarīšanu;

4) personas vecumu, ja tam ir nozīme kriminālprocesā, bet nav attiecīgu dokumentu;

5) aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, par kuru notiek tiesvedība medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, psihisko stāvokli, ja procesa virzītājiem rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību;

6) personas spēju adekvāti uztvert un iegaumēt lietā nozīmīgus faktus un liecināt par tiem, kā arī tās spēju patstāvīgi realizēt savas tiesības un likumiskās intereses kriminālprocesā, ja par to rodas pamatotas šaubas;

7) naudas un vērtspapīru atbilstību īstumam;

8) narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru;

9) mirušās personas identitāti, ja izdarīta līķa ekshumācija.

193.pants. Papildus ekspertīze.

(1) Papildus ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs piekrīt eksperta atzinumam, taču ir radušies papildus jautājumi.

(2) Papildus ekspertīzi parasti uzdod tam pašam ekspertam.

194.pants. Atkārtota ekspertīze.

(1) Atkārtotu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs apšauba eksperta atzinumu pēc būtības tā neskaidrības vai nepamatotības dēļ vai ekspertīzē pieļautu metodiska rakstura kļūdu vai nepilnības dēļ, kā arī, ja konstatēta eksperta nepietiekama kvalifikācija vai nekompetence vai ja pieļauti ekspertīzes izdarīšanas procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi.

(2) Atkārtotu ekspertīzi uzdod citam ekspertam vai ekspertu komisijai, nododot tos pašus izpētes objektus un sākotnējās ekspertīzes atzinumu. Eksperts, kurš izdarījis sākotnējo ekspertīzi, var būt klāt atkārtotas ekspertīzes izdarīšanā, nepiedaloties pētījumos.

195.pants. Komisijas ekspertīze.

(1) Komisijas ekspertīzi var noteikt, lai izdarītu:

1) ekspertīzi, ja tās rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) ekspertīzi, ja izpētāmo objektu daudzums izslēdz iespēju vienam ekspertam to izdarīt termiņā;

3) personas identificējošo ekspertīzi;

4) ekspertīzi par ārsta kļūdu.

(2) Ekspertīzes iestādes vadītājs jebkuru ekspertīzi var uzdot izdarīt ekspertu komisijai.

(3) Komisiju no ekspertiem, kas nestrādā vienā ekspertīžu iestādē, veido procesa virzītājs ar savu lēmumu.

(4) Komisijas ekspertīzes atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņu starpā nav vienprātības, katrs no ekspertiem dod savu atzinumu.

196.pants. Kompleksā ekspertīze.

(1) Komplekso ekspertīzi nosaka, ja kriminālprocesam nozīmīga jautājuma noskaidrošanai viens vai vairāki objekti kopīgi pētāmi dažādu nozaru ekspertiem.

(2) Eksperti, kuri izdara komplekso ekspertīzi, sniedz kopīgu atzinumu.

(3) Atsevišķu atzinumu var sniegt eksperts, kurš nepiekrīt kopīgajam atzinumam.

197.pants. Lēmums par ekspertīzes noteikšanu.

(1) Lēmumu par ekspertīzes noteikšanu parasti pieņem procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks.

(2) Lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda:

1) ekspertīzes noteikšanas iemeslus un pamatu;

2) apstākļus, kas attiecas uz pētāmo objektu;

3) ekspertīzes iestādi vai eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdota ekspertīzes izdarīšana;

4) ekspertam uzdotos jautājumus;

5) ekspertam nodotos materiālus.

(3) Pakļaujot ekspertīzei dzīvu cilvēku, lēmumā norāda viņa personas datus.

(4) Ja izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic vai tajā piedalās tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, kurš izņem turpmākajiem pētījumiem pakļautos objektus, procesa virzītājs var uzdot šo objektu ekspertīzi veikt tam pašam ekspertam vai ekspertīžu iestādei, fiksējot šo uzdevumu un risināmos jautājumus izmeklēšanas darbības protokolā. Nepieciešamības gadījumā procesa virzītājs ekspertīzei var uzdot papildus jautājumus un iesniegt papildus materiālus.

198.pants. Ekspertīzes izdarīšana tiesu ekspertīžu iestādē.

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu tiesu ekspertīžu iestādei, lēmumu par tās noteikšanu, ekspertīzes objektus un nepieciešamos lietas materiālus iesniedz šīs iestādes vadītājam.

(2) Ja lēmumā nav norādīts konkrēts eksperts, kuram uzdodama ekspertīze, vai ja ekspertīzi procesa virzītāja uzdevumā izdara ekspertīžu iestāde, kuras eksperts piedalījās vai veica izmeklēšanas darbību, ekspertu izvēlas ekspertīžu iestādes vadītājs, par ko paziņo procesa virzītājam.

(3) Ekspertīžu iestādes vadītājs nav tiesīgs dot ekspertam saistošus norādījumus, kuri var ietekmēt pētījumu rezultātus un atzinuma būtību, kā arī bez saskaņošanas ar procesa virzītāju patstāvīgi izprasīt pētījumiem nepieciešamos papildus materiālus, izņemot medicīniskos dokumentus.

199.pants. Ekspertīzes izdarīšana ārpus ekspertīžu iestādes.

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu lietpratējam ārpus ekspertīžu iestādes, procesa virzītājs uzaicina izvēlēto ekspertu un:

1) pārliecinās par viņa personību un kompetenci;

2) noskaidro, vai nav šķēršļu, kādēļ viņš nevarētu izdarīt ekspertīzi;

3) izsniedz ekspertam lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, ekspertīzes objektu un visus nepieciešamos materiālus;

4) izskaidro eksperta tiesības un pienākumus;

5) brīdina par atbildību par atteikšanos izdarīt ekspertīzi un apzināti nepatiesa atzinuma došanu;

6) nepieciešamības gadījumā izskaidro ekspertīzes atzinuma noformēšanas kārtību.

(2) Iepazīšanos ar lēmumu eksperts apliecina ar savu parakstu. Turpat atzīmē eksperta paziņojumus un pieteikumus, kurus procesa virzītājs var noraidīt ar savu lēmumu.

(3) Procesa virzītājs nodrošina visu ekspertīzes objektu nodošanu ekspertam, nepieciešamības gadījumā nodrošinot ekspertīzei pakļautās personas klātbūtni.

(4) Procesa virzītāja uzaicinājums ir obligāts eksperta darba devējam.

200.pants. Eksperta atzinums.

(1) Eksperts iesniedz rakstveida atzinumu, ko apliecina ar savu parakstu.

(2) Eksperts atzinumā norāda:

1) savu vārdu un uzvārdu;

2) ieņemamo amatu;

3) ziņas par eksperta kvalifikāciju;

4) lēmumu vai uzdevumu, ar kuru noteikta ekspertīze;

5) ekspertīzes izdarīšanas datumu;

6) klātesošās personas;

7) izmantotos lietas materiālus un sākumdatus;

8) izpētāmos objektus;

9) argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem vai argumentus, kādēļ atbildēt nav iespējams;

10) kriminālprocesam citus nozīmīgus apstākļus, kurus eksperts noskaidrojis pēc savas iniciatīvas.

(3) Ja uz kādu no jautājumiem eksperts nevar dot kategorisku atbildi, pieļaujams atzinums par noskaidrojamā fakta iespējamību. Ja to var zinātniski pamatot, norāda šādas iespējamības ticamības pakāpi.

(4) Eksperta atzinumam pievieno fotogrāfijas un citus materiālus, kuri ilustrē pētījumu gaitu un apstiprina rezultātus.

201.pants. Piespiedu līdzekļu lietošana, izdarot ekspertīzi.

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai ekspertīzi, kas saistīta ar viņa ķermeņa izpēti, nepieciešamības gadījumos var pielietot piespiedu līdzekļus.

(2) Piespiedu kārtā liecinieka vai cietušā tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai ekspertīzi viņa ķermeņa izpētei var izdarīt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi nav noskaidrojami bez šādas ekspertīzes.

202.pants. Paziņojums par eksperta atzinuma došanas neiespējamību.

Ja pirms pētījuma uzsākšanas vai pētījuma izdarīšanas laikā eksperts pārliecinās, ka nevarēs atbildēt uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem tādēļ, ka viņam nav attiecīgo speciālo zināšanu vai ka nav attiecīgas izpētes metodikas, vai ir nepietiekami vai nekvalitatīvi izpētes objekti, vai arī ir citi būtiski apstākļi, viņš par to sastāda motivētu paziņojumu, kuru nodod procesa virzītājam.

203.pants. Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamie paraugi.

Lai nodrošinātu ekspertam iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, procesa virzītājs var ņemt vai uzdot ekspertam ņemt salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus, kuri atspoguļo ekspertīzes izpētes objekta īpašības un pazīmes.

204.pants. Personas, no kurām ņem paraugus salīdzinošai pētīšanai.

(1) Paraugus salīdzinošai pētīšanai var ņemt no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, attiecībā pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

(2) Lai noskaidrotu, vai pēdas uz priekšmetiem (objektiem), vai arī kriminālprocesam kādi nozīmīgi apstākļi radušies citu personu darbības rezultātā, paraugus var ņemt arī no šīm personām, nopratinot tās attiecīgi kā cietušos vai lieciniekus par apstākļiem, kādos tas varēja notikt.

205.pants. Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamo paraugu ņemšanas kārtība.

(1) Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus var ņemt procesa virzītājs vai eksperts viņa uzdevumā.

(2) Ja salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus ņem no personas ar tās piekrišanu, to fiksē, ievērojot 140.panta noteikumus.

(3) Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamo paraugu, kurus neiegūst no personas, ņemšanu var veikt kā atsevišķu izmeklēšanas darbību vai izdarīt citas izmeklēšanas darbības gaitā, to fiksējot attiecīgās darbības protokolā.

206.pants Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamo paraugu ņemšana piespiedu kārtā.

(1) Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus no aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā ar procesa virzītāja lēmumu var ņemt piespiedu kārtā.

(2) Salīdzinošai pētīšanai nepieciešamos paraugus no cietušā vai liecinieka piespiedu kārtā var ņemt tikai gadījumos, lai izdarītu 201.pantā paredzētās ekspertīzes.

11.nodaļa. Sevišķajā veidā veicamās (speciālās) izmeklēšanas darbības

207.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izdarīšanas nosacījumi.

(1) Šajā nodaļā paredzētās sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdara, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesa iesaistītas personas un personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā, pamatojoties uz prokurora vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja darbības realizācijai nepieciešams pielietot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā - specializētā valsts iestāde).

208.pants. Sevišķajā veidā veicamajās izmeklēšanas darbībās iegūtā informācija.

(1) Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai to informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, jāveic visi pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

209.pants. Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā.

(1) Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, kas pārkāpj korespondences un sakaru līdzekļu konfidencialitāti, dzīvokļa un citu publiski nepieejamu vietu neaizskaramību vai saistītas ar valsts noslēpumu izpaušanu, izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas. Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja darbības izdarīšanai piekrīt visi publiski nepieejamās vietas pastāvīgie lietotāji.

(3) Pārējās izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā veic pamatojoties uz Ģenerālprokurora īpaši pilnvarota prokurora lēmumu.

(4) Kriminālprocesā par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt izmeklēšanas darbību veikšanu sevišķajā veidā, saņemot prokurora piekrišanu un 72 stundu laika saņemot izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja tāds nepieciešams.

(5) Kriminālprocesā par mazāk smagiem noziegumiem var uzsākt sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarīšanu pirms atļaujas saņemšanas vienīgi tajā gadījumā, ja nepieciešams nekavējoties izšķirties par noziedzīgās darbības atklātu pārtraukšanu vai slepenu kontroli.

210.pants. Atļaujas saņemšanas kārtība.

(1) Izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors lēmumu par izmeklēšanas darbības veikšanu sevišķajā veidā pieņem, izskatot procesa virzītāja motivētu ierosinājumu un krimināllietas materiālus.

(2) Lēmumā norāda sevišķajā veidā veicamo darbību, iestādes vai personas, kam uzdota izdarīšana, darbības izdarīšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem nozīme veicamās darbības nodrošināšanai.

211.pants. Atļaujas saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas.

(1) Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtie pierādījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

(2) Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 209.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis atzīst, ka nav pastāvējis neatliekams gadījums, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanas procesā.

212.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību veidi.

(1) Atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) vietas vai personas audio kontrole;

4) vietas video kontrole;

5) personas novērošana un izsekošana;

6) objekta novērošana;

7) sevišķajā veidā veicamais izmeklēšanas eksperiments;

8) salīdzināmo paraugu iegūšana sevišķajā veidā;

9) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanas darbību izdarīšanai vai to nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu izvietošanai var slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja tas atļauts ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

213.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību fiksēšana.

(1) Procesa virzītājs, personiski veicot izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā, sastāda protokolu.

(2) Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā veic specializēta valsts iestāde, tās pārstāvis sastāda atskaiti, ko kopā ar pielikumiem iesniedz procesa virzītājam.

(3) Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā mutiski vai rakstiski atskaitās procesa virzītājam un iesniedz darbības rezultātā iegūtos materiālus. Ja atskaite ir mutiska, procesa virzītājs to ieraksta protokolā, atzīmējot pievienotos priekšmetus.

(4) Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarītājs dara visu iespējamo, lai interesējošie fakti tiktu fiksēti arī ar tehnisko līdzekļu atlīdzību.

(5) Ja izpildītājs iesniedzis rakstisku atskaiti, procesa virzītājs uz tās un pievienoto materiālu pamata sastāda protokolu, kurā atspoguļo ziņas, kam ir pierādījumu nozīme lietā. Protokolam pievieno ar tehniskiem līdzekļiem fiksēto, kas apstiprina iegūtās ziņas.

(6) Par ziņām, kas norāda uz citu noziedzīgu nodarījumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kam piekritīga izmeklēšana.

(7) Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde, nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

(8) Atskaites un materiālus, kas nav pievienoti lietai, procesa virzītājs nodod glabāšanā specializētajai iestādei, vai glabā pie sevis, līdz prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izlemj par rīcību ar tiem.

214.pants. Korespondences kontrole.

(1) Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par smagiem noziegumiem korespondences kontroli izdara tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti.

(3) Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā norādīto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no informācijas saņemšanas brīža, iepazīstas ar sūtījumu un izlemj par tā izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona sastāda sūtījuma apskates protokolu nogādātajā pārstāvja klātbūtnē.

(4) Sūtījuma izņemšanu izdara tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā tā oriģinālam būs būtiski lielāka nozīme kā kopijai vai vizuālai fiksācijai.

(5) Ja izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam ar būtisku nokavēšanos, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un kontroles pamatu, ciktāl tas ir iespējams nekaitējot kriminālprocesa interesēm.

(6) Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

215.pants. Sakaru līdzekļu kontrole.

(1) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par smagiem noziegumiem sakaru līdzekļu kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti.

(3) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams sakaru līdzekļu kontrolei ar tā lietotāja labprātīgu piekrišanu.

216.pants. Vietas audio vai video kontrole.

(1) Publiski nepieejamas vietas audio vai video kontroli bez vietas valdītāja un apmeklētāju ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Kriminālprocesos par smagiem noziegumiem publiski nepieejamas vietas video vai audio kontroli veic tikai tad, ja ziņas iegūt bez šīs darbības ir neiespējami vai apgrūtināti.

(3) Publiski pieejamu vietu audio vai video kontroli veic pamatojoties uz prokurora lēmumu.

217.pants. Personas audio kontrole.

(1) Personas audio kontroli bez personas ziņas kriminālprocesos par sevišķi smagiem noziegumiem izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajiem apstākļiem.

(2) Kriminālprocesos par smagiem noziegumiem personas audio kontroli var veikt tikai tad, ja citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai apgrūtināti.

(3) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams sarunas kontrolei, ja tā tiek veikta ar viena sarunas dalībnieka piekrišanu.

218.pants. Personas novērošana un izsekošana.

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez viņas ziņas, ja tā nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā, kriminālprocesos par noziegumiem izdara pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Ja personas novērošana un izsekošana saistīta ar tās turpināšanu dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, to izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu tikai kriminālprocesos par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

(3) Lēmumā norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušu citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

219.pants. Priekšmeta vai vietas novērošana.

(1) Priekšmeta vai vietas novērošanu, ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, izdara pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

(2) Ja novērošana saistīta ar iekļūšanu publiski nepieejamā vietā, to izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu tikai kriminālprocesos par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

220.pants. Sevišķajā veida veicamais izmeklēšanas eksperiments.

(1) Izmeklēšanas eksperimentu sevišķajā veidā izdara pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir ziņas, ka persona ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai tam gatavojas.

(2) Izmeklēšanas eksperimentā noskaidro, kā persona izturas situācijā, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, gatavošanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai tā izdarīšanu.

(3) Personas izvēli aizliegts ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot viņas bezpalīdzīgo stāvokli.

(4) Ja eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgās darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.

221.pants. Salīdzināmo paraugu iegūšana sevišķajā veida.

(1) Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par viņas saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, pamatojoties uz prokurora lēmumu, paraugus salīdzinošai pētīšanai var iegūt par to neinformējot personu.

(2) Paraugus, ko var iegūt atkārtoti un kam ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

222.pants. Noziedzīgās darbības kontrole.

(1) Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziegumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, jo sevišķi, organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgās darbības mērķus, pamatojoties uz prokurora lēmumu sevišķajā veidā var veikt noziedzīgās darbības kontroli.

(2) Noziedzīgā nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams garantēti novērst:

1) cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumus;

2) daudzu cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos;

3) bīstamu noziedznieku bēgšanu;

4) ekoloģiskas katastrofas vai neatgriezenisku mantisku kaitējumu iestāšanos.

(3) Ja noziedzīgās darbības kontrolei nepieciešams sevišķajā veidā veikt izmeklēšanas darbības, kurām nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums, atļauja jāsaņem vispārējā kārtībā. Papildus ierosinājumam procesa virzītājs iesniedz izmeklēšanas tiesnesim arī prokurora lēmumu.

(4) Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītajam atskaites atbilstoši izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk kā noteikts prokurora lēmumā.

223.pants. Pasākumi sevišķajā veidā veicamo darbību nodrošināšanai.

(1) Slepenās darbības maskēšanai iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību vai līdzdalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

(2) Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī nodarīt jebkuru citu zaudējumu, ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atklāšanai.

(3) Par pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus robežām, kas nepieciešamas izmeklēšanas darbības veikšanai sevišķajā veidā, persona atbild uz vispārējiem pamatiem.

224.pants. Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana pierādīšanā.

(1) Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību protokolus, skaņu un attēlu ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

(2) Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona par to ir obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti viņai nezinot, personu informē par veikto slepeno darbību tajās robežās, kas skar tieši šo personu.

(3) Ja sevišķajā veidā veicamā izmeklēšanas darbība izdarīta, ievērojot atļaujas saņemšanas nosacījumus, bet pārkāpjot citas šajā nodaļā ietvertās prasības, tiesa katrā konkrētā gadījumā nosaka pierādījuma pieļaujamību, atkarībā no tā, cik lielā mērā pārkāpums ietekmējis vai varēja ietekmēt pierādījuma ticamību.

225.pants. Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātu izmantošana citiem mērķiem.

(1) Pierādījumus, kas iegūti sevišķajā veidā veiktas izmeklēšanas darbības rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā darbība izdarīta. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā kriminālprocesā, tās var izmantot šajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kas uzrauga sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, kurā darbība izdarīta.

(2) Bez izmeklēšanas tiesneša vai prokurora lēmuma ziņas var izmantot sabiedriskās drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai.

226.pants. Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai.

(1) Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību atskaites, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēto, kam procesa virzītājs nav atzinis pierādījuma nozīmi kriminālprocesā, nepievieno krimināllietai un glabā specializētajā iestādē, pie procesa virzītāja vai pie sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību uzraugošā prokurora.

(2) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kam ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieprasījumu prokuroram vai izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības šajā procesā, iepazīstināt viņu ar nepievienotajiem materiāliem.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis pieprasījumu izvērtē, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēktiesību ierobežojumus, jo sevišķi, personu privātās dzīves noslēpuma aizskārumus, un pieņem lēmumu iepazīstināt vai atteikt iepazīšanos.

(4) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kuru prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par to pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pat kārtībā, kā citus pie izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

(5) Iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu par iepazīšanos ar krimināllietai nepievienotajiem sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības materiāliem izlemj tas pats tiesas sastāvs, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

227.pants. Rīcība ar sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātiem, kam nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā.

(1) Rīcību ar atskaitēm, audio un video ierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem tehniskiem līdzekļiem fiksētiem rezultātiem, izņemtiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes lietā, prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, izlemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēktiesību ierobežojumu sekas.

(2) Izņemtos dokumentus un priekšmetus pēc iespējas atdod to īpašniekiem, informējot par sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību, cik tālu tā skar šo personu.

(3) Atskaites, kopijas, ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījuma nozīmes lietā.

(4) Kriminālprocesos, kuros nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var izlemt ne ātrāk ka sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas.

(5) Izbeigtos kriminālprocesos rīcību var izlemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās.

(6) Kriminālprocesos, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai, rīcību ar materiāliem izlemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

228.pants. Pasākumi informācijas aizsardzībai kriminālprocesā.

(1) Ziņas par izmeklēšanas darbības veikšanas faktu sevišķajā veidā līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kas iesaistītas to veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kam ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības uzrādīšanas brīža, neiepazīstina ar dokumentiem, kas attiecas uz sevišķajā veidā notiekošu izmeklēšanas darbību, līdz pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai.

(2) Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto ziņu, kurām ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, izplatīšanu, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai citu ar likumu aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Kopiju izgatavošana no sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtajiem materiāliem pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.

229. pants. Pasākumi krimināllietai nepievienotajos materiālos ietvertās informācijas aizsardzībai.

(1) Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības realizācijas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī to rezultātā iegūtās ziņas, kam nav pierādījuma nozīme kriminālprocesā, kurā darbība izdarīta, vai nav atļauta to izmantošana citā kriminālprocesā, vai tās nav nepieciešamas tūlītēja sabiedriskās drošības būtiska apdraudējuma novēršanai, ir valsts noslēpums un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs brīdina personas, kas iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā sevišķajā veidā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja darbību veikšana sevišķajā veidā ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba vietas administrācija.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras iepazīstina ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

(4) Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un izmeklēšanas tiesnesis pārbauda, vai brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.

12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem.

230.pants. Lietiskā pierādījuma vai dokumenta pievienošana lietai.

(1) Izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumentus, par kuriem ir pamatots uzskats, ka turpmākajā kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījuma nozīme, procesa virzītājs reģistrē lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(2) Lietas un dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, bet turpmākajā procesā ir konstatēts, ka tiem nav pierādījuma nozīme kriminālprocesā, pret parakstu nekavējoties atdod to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai lemj par citu likumā noteiktu rīcību, to atzīmējot lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(3) Valsts arhīvu fonda pastāvīgi glabājamo dokumentu oriģināli izmeklēšanas darbību gaitā tiek izņemti tikai dokumentu tehniskās vai rokraksta ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos lietas materiāliem pievienojamas to apliecinātas kopijas.

231.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu saraksts.

Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā procesa virzītājs norāda:

1) lietiskā pierādījuma vai dokumenta nosaukumu;

2) datumu un izmeklēšanas darbību, kurā tas iegūts;

3) glabāšanas vietu;

4) datumu un galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu un dokumentu.

232.pants. Lietisko pieradījumu glabāšana.

(1) Lietiskie pierādījumi, kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, glabājami īpaši šim nolūkam paredzētās procesa virzītāja telpās. Ja šis nosacījums nav izpildāms, tie var glabāties arī citā vietā, ja tiek nodrošināta to saglabāšana līdz galīgai jautājuma izlemšanai par rīcību ar konkrēto lietu.

(2) Ja šīs lietas ir nepieciešamas to īpašniekam vai likumīgam valdītājam tiesisku mērķu sasniegšanai, tās var tikt viņam atdotas pastāvīgi vai uz laiku, ja vien tas nekaitē turpmākam procesam.

(3) Naudu, vērtspapīrus, juvelierizstrādājumus, dārgmetālus un dārgakmeņus, indīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus, radioaktīvus un citus stratēģiskas nozīmes materiālus, kā arī ieročus, munīciju un sprāgstvielas, ja šīm lietām ir lietiskā pierādījuma nozīme, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktām speciālām iestādēm.

(4) Nododot krimināllietas materiālus no viena procesa virzītāja citam, lietiskos pierādījumus var atstāt glabāšanā pirmā procesa virzītāja lietisko pierādījumu glabāšanas telpās.

233.pants. Dokumentu glabāšana.

(1) Dokumentu oriģināli pēc to iegūšanas maksimāli īsā laikā atdodami atpakaļ to īpašniekam vai likumīgam valdītājam, bet lietas materiāliem pievienojamas to kopijas.

(2) Ja dokumentu oriģinālu atdošana to īpašniekam vai likumīgam valdītājam var kaitēt turpmākam procesam vai ir pamatotas aizdomas, ka tie pēc atdošanas varētu tikt izmantoti prettiesisku mērķu sasniegšanai, dokumentu īpašniekam vai likumīgam valdītājam tiek nodotas dokumentu kopijas, bet dokumentu oriģināli tiek pievienoti lietas materiāliem un uzglabāti kopā ar to visu krimināllietas glabāšanas laiku.

234.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi.

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, kamēr tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēšanai.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, tā glabājas, kamēr stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, nodod attiecīgām iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam.

235.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem.

Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem:

1) lietas, dokumentus un vērtības atdod to likumīgajiem īpašniekiem vai valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīgā nodarījuma rīkus konfiscē;

3) noziedzīgi iegūtās vērtības un lietas konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav nekādas vērtības, iznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma izsniedz tām.

4.sadaļa.

Procesuālie piespiedu līdzekļi kriminālprocesa nodrošināšanai

13.nodaļa. Procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

236.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats.

(1) Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanai, tās kavēšana, savu procesuālo pienākumu neizpildīšana vai nepienācīga pildīšana.

(2) Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir saprātīgs un ticams pamats uzskatīt, ka persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas, vai arī ja ir nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.

237.pants. Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi.

(1) Kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot ar šādiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem:

1) aizturēšanu;

2) ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) piespiedu atvešanu;

4) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

5) aizliegumu rīkoties ar mantu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam kā procesuālu piespiedu līdzekli var piemērot drošības līdzekli.

238.pants. Drošības līdzekļi.

(1) Drošības līdzekļu veidi ir:

1) sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) aizliegums atstāt valsti;

4) drošības nauda;

5) personiskais galvojums;

6) nodošana karaspēka daļas pārraudzībā;

7) nodošana policijas uzraudzībā;

8) mājas arests;

9) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Juridiskajai personai kā drošības līdzekli var piemērot:

1) noteiktas nodarbošanās (darbību) aizliegumu;

2) aizliegumu rīkoties ar juridiskās personas mantu, tajā skaitā, ar finanšu līdzekļiem;

3) drošības naudu.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.-3 .punkta minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jau kādam citam drošības līdzeklim.

239.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa izvēle.

(1) Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, lai kriminālprocesu nodrošinātu ar minimāli nepieciešamo personas tiesību ierobežojumu.

(2) Izvēloties drošības līdzekļa veidu, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīgā nodarījuma smagumu un bīstamību, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību, uzvedību un citus apstākļus.

240.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu.

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs ar motivētu rakstisku lēmumu, kurā norāda:

1) personu, pret kuru piespiedu līdzeklis piemērojams;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) piemērošanas termiņu;

5) iestādi vai personu, kam uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzekli.

(3) Lēmums par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja tas pieņemts pirmstiesas procesa laikā, ir spēkā tikai tad, kad to ar savu lēmumu ir apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis.

241.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana.

Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, pret kuru piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību un saturu, kā arī piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas.

242.pants. Citu personu informēšana par procesuāla piespiedu līdzekļu piemērošanu.

(1) Par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja tas saistīts ar personas brīvības atņemšanu, procesa virzītājs nekavējoties, ievērojot personas gribu un norādījumus, informē viņa ģimeni vai citu tuvinieku un darba vai mācību vietu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs nekavējoties informē viņa vecākus vai citu pilngadīgu tuvinieku, vai aizbildni, ja attiecīgā persona ir aizbildnībā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu ārvalsts pilsonim procesa virzītājs, ievērojot personas gribu, ar Ārlietu ministrijas starpniecību informē šīs valsts pārstāvniecību.

243.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai mantas aizsardzība.

(1) Ja personai, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai viņas aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes, vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu).

(2) Ja personai, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties īpašuma pārvaldīšanas noorganizēšanai. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs Ministru kabineta noteiktā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai pārvaldīšanā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

(3) Par veiktajiem pasākumiem procesa virzītājs informē personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis.

244.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana.

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi vai personas uzvedība, vai arī ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Lēmumu par piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu nekavējoties paziņo iestādei vai amatpersonai, kas nodrošināja tā izpildi, un personai, pret kuru tas bija piemērots.

14.nodaļa. Kriminālprocesa nodrošināšanas piespiedu līdzekļi,

kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

245.pants. Piespiedu atvešana.

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas uz procesa virzītāja aicinājumu, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Pret aizdomās turēto un apsūdzēto piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīves vieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Piespiedu atvešanu grūtniecēm un akūti slimām personām, ja to apliecinājis ārsts, var piemērot tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas piekrišanu.

246.pants. Piespiedu atvešanas kārtība.

(1) Piespiedu atvešanu piemēro ar procesa virzītāja lēmumu, kurā norāda, kas, pie kādas amatpersonas, kad un ar kādu nolūku jāatved, kādai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana.

(2) Atrodot personu, pret kuru jāpiemēro piespiedu atvešana, policijas darbinieks pret parakstu to iepazīstina ar lēmumu un nogādā viņu pie lēmumā norādītās amatpersonas, atzīmējot lēmumā konkrēto laiku, kad tas izdarīts.

(3) Ja piespiedu atvešanu nevar piemērot vai ja atvedamais nav atrasts, policijas darbinieks to atzīmē lēmumā, kuru nodod attiecīgajam procesa virzītājam.

247.pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt kāda veida nodarbošanos (darbības) vai ieņemt noteiktu amatu, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgo darbību.

248.pants. Nodarbošanās aizlieguma noteikšanas un atcelšanas kārtība.

(1) Lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt kādu nodarbošanos vai ieņemt noteiktu amatu nosūta izpildei darba devējam vai citai attiecīgai institūcijai. Lēmumu par juridiskajai personai noteikto kādas nodarbošanās (darbību) aizliegumu nosūta izpildei šīs juridiskās personas vadītājam vai tās pārstāvim, bet nepieciešamības gadījumā - arī institūcijai, kas kontrolē attiecīgo nodarbošanās veidu valstī.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir obligāts jebkurai amatpersonai un izpildāms 3 dienu laikā no saņemšanas dienas. Par lēmuma izpildes uzsākšanu amatpersona paziņo procesa virzītājam.

(3) Procesa virzītājs atceļ lēmumu par aizliegumu veikt kādu nodarbošanos vai ieņemt noteiktu amatu, ja:

1) zudis iemesls, kura dēļ lēmums bija pieņemts;

2) tiek izbeigts kriminālprocess vai kriminālvajāšana pret lēmumā minēto personu;

3) notiesājošā spriedumā minētai personai nav paredzēts šāds aizliegums.

(4) Ja attiecībā uz personu, kurai aizliegts veikt kāda veida nodarbošanos vai ieņemt noteiktu amatu, kriminālvajāšanu izbeidz reabilitējošu iemeslu dēļ vai tiek pieņemts attaisnojošs spriedums, viņai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā saņemt nodarītā zaudējuma atlīdzību.

249.pants. Aizliegumu rīkoties ar mantu.

(1) Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu personai uz laiku rīkoties ar mantu, ja tās izņemšanai nav procesuālas nepieciešamības un nav draudu tās zudumam, un ja ir pietiekams pamats domāt, ka mantai var būt:

1) noziedzīga izcelsme;

2) pierādījuma nozīme kriminālprocesā;

3) nozīme kompensācijas vai konfiskācijas nodrošināšanai.

(2) Lēmumā norāda personu, kurai aizliegums ir adresēts un kurai līdz ar to ir uzlikts mantas saglabāšanas pienākums, aizlieguma termiņu, pieļauto mantas izmantošanas veidu, kā arī likumā paredzēto atbildību par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

(3) Procesa virzītājs atceļ lēmumu par aizliegumu rīkoties ar mantu, ja:

1) zudis iemesls, kura dēļ lēmums bija pieņemts;

2) tiek izbeigts kriminālprocess, kurā bija saistība ar konkrēto mantu;

3) notiesājošā spriedumā nav paredzēta mantas konfiskācija vai citāda atsavināšana.

250.pants. Citi procesuālie piespiedu līdzekļi procesuālo darbību nodrošināšanai.

(1) Ja persona veic pretdarbību atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanai, kavē tās norisi vai atsakās pienācīgā kārtā pildīt savu procesuālo pienākumu, pret personu var piemērot piespiedu pasākumus, kas likumā ir paredzēti konkrētās procesuālās darbības kārtībā - piespiedu aplūkošanu, salīdzinošo paraugu izņemšanu piespiedu kārtā, pasākumus kratīšanas izdarīšanai.

(2) Lai pārvarētu personas fizisku pretošanos, procesuālās darbības izdarītājs vai, pēc viņa aicinājuma, valsts policijas darbinieki nepieciešamības gadījumos var piemērot fizisku spēku, nevajadzīgi nenodarot sāpes un nepazemojot personu.

15.nodaļa. Drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu

251.pants. Drošības līdzekļa piemērošanas uzliktais papildus pienākums.

Aizdomās turētajam vai apsūdzētajam vienlaicīgi ar drošības līdzekļa piemērošanu un papildus tā nosacījumiem rodas pienākums bez kavēšanās ierasties uz procesa virzītāja aicinājumu, nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisei un nepieļaut jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana.

(1) Sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstisks paziņojums par pasta vai elektronisko adresi, uz kuru nosūtītos amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, sūtījumus aizdomās turētais vai apsūdzētais apņemas saņemt 24 stundu laikā.

(2) Sūtījums, kas nosūtīts uz deklarēto adresi, pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa uzskatāms par nosūtītu pienācīgā veidā un adresāta saņemtu.

253.pants. Aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai.

(1) Aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tuvoties noteiktai personai tuvāk par lēmumā noteikto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu.

(2) Aizliegums tuvoties noteiktai vietai ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam apmeklēt noteiktu vietu vai tuvoties tai tuvāk par lēmumā noteikto attālumu.

254.pants. Aizliegums atstāt valsti.

Aizliegums atstāt valsti ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts aizliegums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atstāt Latvijas teritoriju bez procesa virzītāja atļaujas.

255.pants. Drošības nauda.

(1) Drošības nauda ir nauda un vērtspapīri, kas tiek nodoti procesa virzītāja noteiktās kredītiestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma un citu procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības līdzekļa atcelšanas gadījumā pēc procesa virzītāja lēmuma drošības nauda atdodama tās devējam, bet procesuālo pienākumu nepildīšanas gadījuma ar procesa virzītajā lēmumu drošības naudu ieskaita valsts budžetā.

(3) Drošības naudas apmērus nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma smagumu un ar to nodarīto kaitējumu, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru, bet drošības naudas apmērs nevar būt mazāks par Latvijas Republikā noteiktajām 50 minimālajām mēnešalgām.

(4) Drošības naudu var dot persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu dod cita persona, procesa virzītājam tai jāpaziņo lietas būtība, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un jāizskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(5) Par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai. Ar šo brīdi tiek uzsākta šajā pantā noteiktā lēmuma izpilde.

256.pants. Personisks galvojums.

(1) Personisks galvojums ir rakstiska saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz procesa virzītāja aicinājumu un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Ja šis drošības līdzeklis tiek pārkāpts, ar tiesas lēmumu galviniekam uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

(3) Personiskiem galviniekiem ir jābūt ne mazāk kā diviem.

(4) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs galviniekiem dara zināmu konkrētā kriminālprocesa būtību, kurā piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī sekas, kas iestāsies, ja tas tiks pārkāpts.

(5) Par personisko galvojumu sastāda protokolu, kura norakstu izsniedz galviniekam.

257.pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(1) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā ir vienības komandiera (priekšnieka) pienākums saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu nodrošināt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais karavīrs ieradīsies pēc procesa virzītāja aicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta procesa virzītāja lēmuma kopiju par drošības līdzekļa piemērošanu un informē viņu par konkrēto kriminālprocesu, kurā izraudzīts drošības līdzeklis.

(3) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, vienības komandierim (priekšniekam), kura pārraudzībā viņš atrodas, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz desmit valdības noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

258.pants. Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā.

(1) Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā ir saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu kādas no šīm personām rakstiska saistība nodrošināt, ka nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja aicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā var izdarīt tikai ar viņu, kā arī paša nepilngadīgā piekrišanu

(3) Saņemot no vecākiem vai aizbildņiem parakstu par nepilngadīgā ņemšanu pārraudzībā, procesa virzītājs izskaidro viņiem noziedzīgā nodarījuma, par kura izdarīšanu nepilngadīgais tiek turēts aizdomās vai ir uzrādīta apsūdzība, būtību, iespējamo sodu, kāds var tikt piemērots par šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī viņu atbildību. Vecāki vai aizbildņi savas saistības apliecina rakstveidā vai tās tiek ierakstītas protokolā.

(4) Vecāki vai aizbildņi var jebkurā laikā atteikties no nepilngadīgā pārraudzības, ja viņi nespēj nodrošināt nepilngadīgā piedienīgu uzvešanos.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, personām, kuru pārraudzībā viņš atrodas, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz desmit valdības noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

259.pants. Nodošana policijas uzraudzība.

(1) Nodošana policijas uzraudzībā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un uzvedības brīvības ierobežošana ar nosacījumu, ka tā bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst atstāt pastāvīgo vai pagaidu dzīves vietu un tās rajonu, apmeklēt lēmumā norādītās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā norādītām personām un tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīves vietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē.

(2) Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildei policijas iestādei, kuras teritorijā persona dzīvo.

(3) Policijas iestādei uzraugāmais nekavējoties jāreģistrē un jāinformē procesa virzītājs par ņemšanu uzraudzībā.

(4) Lai pārbaudītu personas uzvedību, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet tās dzīvoklī.

16. nodaļa. Ar brīvības atņemšanu saistītie piespiedu līdzekļi.

260.pants. Aizturēšana.

Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana bez tiesneša akcepta uz laiku līdz 48 stundām.

261.pants. Aizturēšanas nosacījumi.

(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un ja pastāv kāds no šiem nosacījumiem:

1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam, vai arī bēgot no izdarīšanas vietas;

2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cita persona, kas redzējusi notikumu vai citādi tieši ieguvusi šādu informāciju;

3) ja pie personas vai viņas lietošanā esošās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pēdas;

4) ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas;

5) persona izsludināta meklēšanā saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Ja ir aizturēšanas nosacījumi, bet par noziedzīgo nodarījumu nevarēs piemērot brīvības atņemšanas sodu, personu tomēr var aizturēt gadījumos, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt personas ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, jo:

1) persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un viņas personība nav noskaidrota;

2) personai nav noteiktas dzīves vai darba vietas;

3) personai nav pastāvīgās dzīves vietas Latvijā un viņa var mēģināt atstāt valsti.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kas klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas rajonā un ir pamats pieņēmumam par viņas saistību ar izdarīto noziegumu, un kurai nav noteiktas dzīves vai darba vietas un ģimenes.

(4) Vienā procesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.

262.pants. Aizturēšanas kārtība.

(1) Valsts policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, vai arī prokurors, aizturot personu, nekavējoties viņai paziņo, par ko tiek aizturēta, un brīdina, ka ir tiesības klusēt, bet visu, ko teiks, var izmantot pret viņu.

(2) Ja ir pamats domāt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt vai izmest pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kas izdara aizturēšanu, var veikt personas pārmeklēšanu, par ko vēlāk norāda protokolā.

(3) Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un šī persona atrodas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās, vai ja persona izsludināta meklēšanā par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņu var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policistam.

263.pants. Aizturēšanas procesuālā noformēšana.

(1) Pēc aizturētā nogādāšanas aizturēšanas telpās amatpersona, kas izdarīja aizturēšanu, nekavējoties sastāda aizturēšanas protokolu. Protokolā norāda:

1) kas, kad un kur izdarījis aizturēšanu;

2) aizdomās par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) kāpēc un kas ir aizturēts;

4) kādā stāvoklī aizturētais atrodas;

5) kāds ir viņa apģērbs, dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības, kas atrodas pie viņa;

6) aizturētā sniegto paskaidrojumu.

(2) Aizturēto iepazīstina ar protokolu un izskaidro aizturētā tiesības, par ko viņš parakstās protokolā.

(3) Izmeklēšanas iestāde aizturēšanas protokolu nekavējoties nodod procesa virzītājam, bet aizturēšanas protokola kopiju 24 stundu laikā nosūta prokuroram.

264.pants Aizturēšanas izpilde.

(1) Aizturētajam piemēro tiesību ierobežojumus, kas noteikti 268.panta trešajā daļā.

(2) Aizturēto turēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.

265.pants. Aizturēšanas termiņš.

(1) Procesa virzītājam 48 stundu laikā aizturētais ir jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša jautājuma izlemšanai par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai arī viņam jāpiemēro cits drošības līdzeklis vai jāatbrīvo.

(2) Aizturēšanas laiku ieskaita drošības līdzekļa - apcietinājuma, kā arī spriedumā noteiktā izciešamā soda termiņā.

266.pants. Aizturētā atbrīvošana.

(1) Aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja:

1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu;

2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu;

3) nav nepieciešams aizturētajam piemērot apcietinājumu;

4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš un izmeklēšanas tiesnesis nav apstiprinājis ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu.

(2) Atbrīvojot aizturēto, viņam izsniedz aizturēšanas protokola kopiju ar norādi par atbrīvošanas pamatu un datumu.

267.pants. Pirmsapcietinājuma aizturēšana.

(1) Izmeklētājs var aizturēt aizdomās turēto uz laiku līdz 12 stundām nogādāšanai pie tiesneša, ja nav pamata 261.pantā paredzētajai aizturēšanai, bet ir pamats apcietinājuma piemērošanai.

(2) Prokurors var aizturēt apsūdzēto uz laiku līdz 24 stundām nogādāšanai pie tiesneša jautājuma izlemšanai par apcietinājuma piemērošanu, ja vienlaicīgi ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības tiek sagatavots lēmums par apcietināšanu.

(3) Izmeklētājs aizdomās turēto un prokurors apsūdzēto var aizturēt uz laiku līdz 24 stundām nogādāšanai pie tiesneša jautājuma izlemšanai par apcietināšanu, ja persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus.

(4) Persona, kas aizturēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, norādītajā termiņā obligāti nogādājama pie tiesneša, un aizturēšanas laikā nedrīkst tikt veiktas izmeklēšanas darbības ar viņas piedalīšanos.

268.pants. Apcietinājums.

(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā, ko aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ar tiesneša akceptu piemēro nolūkā:

1) nepieļaut cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) novērst izvairīšanos no izmeklēšanas un iztiesāšanas;

3) novērst tīšu kriminālprocesa traucēšanu, slēpjot vai iznīcinot iespējamos noziedzīgā nodarījuma pierādījumus vai prettiesiski ietekmējot liecinošās personas;

4) pārtraukt darbību noziedzīgā grupā.

(2) Apcietinājumu drīkst piemērot tikai tad, ja citi drošības līdzekļi negarantē sabiedrības drošību un kriminālprocesa netraucētu norisi.

(3) Apcietinājums ir pamats personas tiesību ierobežošanai šā panta pirmajā daļā norādīto mērķu sasniegšanai un ļauj:

1) turēt personu izmeklēšanas cietuma vai speciāli aprīkotās policijas telpas;

2) pārvietot personu apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā;

3) ierobežot apcietinātās personas tikšanos un sazināšanos, atskaitot tikšanās ar aizstāvi vai juridisko palīdzību sniedzošo advokātu;

4) kontrolēt apcietinātās personas korespondenci un sarunas;

5) noteikt iekšējās kārtības noteikumus un režīmu turēšanas vietās;

6) ierobežot individuālajā lietošanā esošo mantu loku.

(4) Ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās katram apcietinātajam izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa nosaka individuāli pēc izmeklētāja vai prokurora priekšlikuma, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslu.

(5) Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.

269.pants. Apcietināšanas pamats.

(1) Apcietināšanas pieļaujamība atkarīga no noziedzīgā nodarījuma smaguma un bīstamības, kā arī no aizdomās turētā vai apsūdzētā personas.

(2) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā aiz neuzmanības, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja par nodarījumu paredzēts brīvības atņemšanas sods un:

1) citādi nevar tikt garantēta personas piedalīšanās kriminālprocesā, vai

2) persona ir centusies pretlikumīgi ietekmēt citas personas liecības vai gatavojas to darīt.

(3) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu drīkst piemērot, ja:

1) citādi nevar tikt garantēta personas piedalīšanās kriminālprocesā;

2) persona centusies pretlikumīgi ietekmēt citas personas liecības vai gatavojas to darīt;

3) noziegumu persona izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā;

4) noziegumu persona izdarījusi kriminālsoda izpildes laikā.

(4) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, papildus trešajā daļa minētajiem gadījumiem, apcietinājumu drīkst piemērot, ja:

1) inkriminētā nozieguma raksturs liecina par sabiedrības drošības interešu ignorēšanu;

2) noziegums bijis vērsts pret mazgadīgo vai citu personu, kas atradusies izdarītāja atkarībā, vai vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

3) persona ir organizētas grupas dalībnieks;

4) procesa virzītajam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona centīsies nelikumīgi ietekmēt liecinošās personas vai iznīcināt nozieguma pēdas un noslēpt noziegumā iegūtos priekšmetus.

(5) Personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un kurai pastāvīgā dzīves vieta nav Latvija, parasti piemēro apcietinājumu. Cita drošības līdzekļa izvēles pamatojums jānorāda lēmumā.

(6) Neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma smaguma un otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajiem pamatiem, aizdomās turēto vai apsūdzēto drīkst apcietināt, ja viņš pārkāpis cita iepriekš piemērota drošības līdzekļa nosacījumus un tādejādi traucējis kriminālprocesa norisei.

270.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus.

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus, attiecas 269.pantā minētie pamati ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus, ja inkriminēts kriminālpārkāpums vai aiz neuzmanības izdarīts mazāk smags noziegums, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Nepilngadīgajiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro zīdaiņus, ja inkriminēts tīši izdarīts mazāk smags noziegums, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa nosacījumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turēta vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

271.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā.

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja pieņemto lēmumu, lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja lēmuma izskatīšanā piedalās arī persona, par kuras apcietināšanu vai atbrīvošanu tiek lemts, viņas aizstāvis, ja pastāv vienošanās par aizstāvību, vai advokāts, kas pēc personas lūguma tiek pieaicināts juridiskās palīdzības sniegšanai.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt personas prombūtnē.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē uzklausa procesa virzītāju un aizstāvību, pēc kā pasludina vienu no šādiem lēmumiem:

1) neapstiprināt procesa virzītāja lēmumu;

2) neapstiprināt procesa virzītajā lēmumu, bet personu atbrīvot pret drošības naudu, nosakot tās apmēru un samaksāšanas termiņu;

3) neapstiprināt procesa virzītāja lēmumu, bet personai piemērot mājas arestu;

4) neapstiprināt procesa virzītāja lēmumu, bet personai piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

5) apstiprināt procesa virzītāja lēmumu;

6) apstiprināt procesa virzītāja lēmumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Ja tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu, viņš norāda motivāciju, atsaucoties uz likumā noteiktajiem iemesliem un pamatiem, vai to trūkumu, kā arī argumentē drošības naudas vai mājas aresta izvēli.

(6) Tiesnesis sava lēmuma motivāciju norāda arī tad, ja tas ir apstiprinošs, taču apcietinājuma piemērošanai ir saskatījis citus likumā norādītos iemeslus un pamatu.

(7) Pēc lēmuma pasludināšanas tiesnesis noskaidro, vai klātesošās personas to pārsūdzēs, par ko izdara atzīmi sēdes protokolā. Ja pārsūdzība nesekos, sēdes sekretārs nekavējoties izsniedz dalībniekiem rezolutīvās daļas norakstu. Ja pieteikta pārsūdzība, klātesošām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma norakstu.

272.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība iztiesāšanas laikā.

Apcietinājumu iztiesāšanas laikā piemēro tā tiesa, kas izskata lietu, pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma.

273.pants. Lēmuma par apcietinājuma piemērošanu pārsūdzēšanas kārtība.

(1) Pirmstiesas procesā apcietinātā persona, viņas aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts, kā arī prokurors pēc lēmuma pasludināšanas var paziņot par tā pārsūdzēšanu un trīs dienu laikā no motivētā lēmuma kopijas saņemšanas iesniegt pārsūdzēšanas motīvus. Tiesnesis 24 stundu laikā nosūta savu lēmumu apgabaltiesai ar atzīmi, kas pieteicis pārsūdzību, pievienojot iesniegto sūdzību.

(2) Ja lēmumu par apcietinājumu tiesnesim apstiprināšanai bija iesniedzis izmeklētājs, viņš var pieteikt tiesneša lēmuma pārsūdzību. Šādos gadījumos tiesnesis sava lēmuma kopiju nosūta uzraugošajam prokuroram, kurš var trīs dienu laikā iesniegt pārsūdzības motīvus vai to atsaukt.

(3) Ja apcietinājums piemērots iztiesāšanas laikā, apcietinātā persona un viņas aizstāvis trīs dienu laikā var iesniegt vienu līmeni augstākai tiesai sūdzību. Sūdzības iesniegšana neaptur lietas izskatīšanu, izņemot laiku, kas nepieciešams lietas materiālu izvērtēšanai augstāka līmeņa tiesā.

274.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība.

(1) Sūdzības par apcietinājuma piemērošanu tiesa, kurai tā piekritīga, izskata triju tiesnešu sastāvā rakstiska procesa kārtībā 7 dienu laikā no tiesneša lēmuma un sūdzības saņemšanas brīža.

(2) Ja nepieciešams, tiesa pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja un apcietinātās personas paskaidrojumus.

(3) Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par personas atbrīvošanu;

2) par personas atbrīvošanu pret drošības naudu;

3) par personas paturēšanu apcietinājumā;

4) par personas apcietināšanu;

5) par apcietinājuma aizstāšanu ar mājas arestu vai ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, vai otrādi.

(4) Lēmuma kopiju nosūta tiesnesim, procesa virzītājam un personai, par kuras apcietināšanu lemts.

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

275.pants. Apcietinājumā turēšanas termiņi.

(1) Persona turama apcietinājumā tikai tik ilgi, cik par attiecīgo inkriminēto nodarījumu pieļauj šis likums, bet ne ilgāk kā nepieciešams sabiedrības drošības un procesa normālas norises nodrošināšanai.

(2) Procesos ar apcietinātām personām nedrīkst pieļaut vilcināšanos un tiem piešķirama prioritāte pret pārējiem procesiem.

(3) Apcietinājuma kopējā termiņā ietilpst laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā un apcietinājumā, bet neietilpst laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai izdošanu, kā arī laiks, ko apcietinātais pavadījis ārstējoties pēc medicīniskā atzinuma par viņa nespēju piedalīties procesā.

(4) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ietilpst trešajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā.

(5) Apcietinājuma termiņi atkarīgi no:

1) inkriminētā nozieguma smaguma;

2) apcietinātās personas raksturojošiem faktiem;

3) apcietinātā izturēšanās procesā;

4) procesa sarežģītības.

(6) Personām, kurām inkriminēta kriminālpārkāpuma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(7) Personām, kurām inkriminēta mazāk smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesa persona turama apcietinājuma ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(8) Personām, kurām inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt divpadsmit mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā var termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos un ja aizstāvība tīši vilcinājusi procesa norisi vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(9) Personām, kurām inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt divdesmit četrus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par piecpadsmit mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā var termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos un ja aizstāvība tīši vilcinājusi procesa norisi vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama īpašas sarežģītības rezultātā. Augstākās tiesas Senāts šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja nav pieļauta neattaisnota vilcināšanās un ar citu drošības līdzekli nevar garantēt sabiedrības drošību.

(10) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, pret viņu kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

276.pants. Apcietinājumā turēšanas termiņi nepilngadīgajiem.

(1) Nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem par tāda paša veida noziedzīgu nodarījumu iespējamā maksimālā termiņa.

(2) Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņu nevar pagarināt.

(3) Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņu var pagarināt tikai Augstākās tiesas Senāts uz trim mēnešiem, ja inkriminētā nozieguma rezultātā iestājusies nāve vai tas izdarīts, pielietojot šaujamieročus vai sprāgstvielas.

277.pants. Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajiem.

(1) Aizdomās turēto līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.

(2) Uzraugošais prokurors var pagarināt pirmajā daļā minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.

278.pants. Atkārtots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu.

Ja izmeklēšanas tiesnesis nav apstiprinājis apcietinājuma piemērošanu, procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt šo jautājumu, ja:

1) personai uzrādīta apsūdzība par smagāka vai bīstamāka nozieguma izdarīšanu;

2) persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa nosacījumus;

3) iegūti jauni pierādījumi par centieniem nelikumīgi ietekmēt liecinošo

4) persona var iznīcināt nozieguma pēdas;

5) būtiski mainījušies sadzīves apstākļi, kā rezultātā zudušas sociālās garantijas līdzdalībai procesā.

279.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu.

(1) Apcietinājumu piemēro uz visu attiecīgajai noziedzīgo nodarījumu kategorijai paredzēto termiņu. To pagarinot, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa papildus termiņu var noteikt kā uz visu likumā paredzēto laiku, tā uz tā daļu.

(2) Apstiprinot apcietinājuma piemērošanu, izmeklēšanas tiesnesis var noteikt procesa virzītājam pārskata par izmeklēšanas gaitu iesniegšanas termiņu. Jebkurā kriminālprocesā izmeklēšanas tiesnesis ne retāk kā vienu reizi mēnesī pārbauda, vai pastāv pamatojums apcietinājuma turpināšanai, nepieciešamības gadījumā pieprasot procesa virzītāja pārskatu par izmeklēšanas gaitu un iepriekšējā lēmumā par apcietinājuma piemērošanu norādīto pamatu saglabāšanos.

(3) Apcietinātā persona, viņas aizstāvis un likumiskais pārstāvis var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu, ja to var pamatot ar apstākļiem, kas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas brīdī.

(4) Pieteikumu izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa izskata desmit dienu laikā, piedaloties prokuroram un apcietinātajai personai, viņas aizstāvim vai likumiskajam pārstāvim, ja tas bijis pieteikuma iesniedzējs.

(5) Iepazīstoties ar procesa virzītāja pārskatu vai izskatot šā panta trešajā daļā minēto pieteikumu, tiesnesis pieņem lēmumu par personas atbrīvošanu, par atbrīvošanu pret drošības naudu vai paturēšanu apcietinājumā. Lēmumu izsniedz procesa virzītājam un personai, par kuras apcietinājumu lemts.

(6) Prokurors un apcietinātā persona, viņas aizstāvis vai likumiskais pārstāvis lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt un sūdzības tiek izskatītas tādā pat kārtībā, kā par apcietinājuma piemērošanu.

280.pants. Mājas arests.

(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā ar tiesneša vai tiesas akceptu, ko piemēro izņēmuma gadījumā, kad personu nav iespējams turēt apcietinājumā turēšanas vietā.

(2) Mājas arestā personu var turēt viņa pastāvīgajā dzīves vietā, ja tam piekrīt ar viņu kopā dzīvojošās pilngadīgās personas.

(3) Mājas arestu piemēro, kā arī sūdzības par tā piemērošanu, izskata tādā pašā kārtībā, kā par apcietinājumu.

(4) Mājas arestā turētai personai piemērojami tie paši ierobežojumi, kas apcietinātajām personām.

(5) Nepieciešamības gadījumā arestēto mājoklī var apsargāt, bet viņa uzvedību var uzdot uzraudzīt policijai. Kopā dzīvojošās personas var pakļaut tiem pašiem drošības pasākumiem, kā apmeklētājus apcietinājuma vietās.

(6) Mājas arestam piemērojami apcietinājuma termiņi un tajā pavadītais laiks ieskaitāms kā apcietinājumā pavadītais laiks.

(7) Beidzoties īpašajiem apstākļiem, kas liedz personu turēt apcietinājumā, procesa virzītājs var lemt par mājas aresta aizstāšanu ar apcietinājumu.

281.pants. Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai.

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, pret kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesu medicīniskā vai tiesu psihiatriskā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

(2) Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas akceptu, ja bez tam ir arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu.

(3) Ievietojot aizdomās turēto vai apsūdzēto ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, viņam var piemērot vai saglabāt ka drošības līdzekli apcietinājumu. Šādā gadījumā izmeklēšanas tiesneša akcepts ievietošanai ārstniecības iestādē nav nepieciešams.

(4) Lēmumā jānorāda ārstniecības iestādē ievietojamās personas procesuālais stāvoklis, ārstniecības iestāde, kurā viņa jāievieto, kā arī piemērotais drošības līdzeklis.

(5) Ievietošana ārstniecības iestādē notiek, kā arī sūdzības par to, izskata tādā pašā kārtībā, kā par apcietinājumu.

(6) Ārstniecības iestādē ievietotai personai piemērojami tie paši ierobežojumi, kas apcietinātajām personām.

282.pants. Atrašanās laiks ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai.

(1) Piespiedu kārtā ievietotā persona var atrasties ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai nepieciešamo laiku, taču ne ilgāku par attiecīgajai noziedzīgo nodarījumu kategorijai noteikto maksimālo apcietinājuma termiņu.

(2) Atrašanās laiks ārstniecības iestādē piespiedu ekspertīzes izdarīšanai ieskaitāms apcietinājuma laikā arī tad, ja personai kā drošības līdzeklis nav bijis izraudzīts apcietinājums.

283.pants. Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(1) Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā ar tiesneša vai tiesas akceptu, ko piemēro gadījumā, kad aizdomās turēto vai apsūdzēto nepilngadīgo nav nepieciešams turēt apcietinājumā, bet nav pietiekamas pārliecības, ka, atrodoties brīvībā, persona izpildīs savus procesuālos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

(2) Ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek tādā pašā kārtībā, ar tiem pašiem nosacījumiem, uz tiem pašiem termiņiem un ar tādu pašu pārsūdzēšanas kārtību kā apcietinājumam.

5.sadaļa.

Procesuālās sankcijas.

17.nodaļa Procesuālās sankcijas.

284.pants. Procesuālās sankcijas piemērošanas pamats.

(1) Personai, kuras rīcība ir tieši saistīta ar kriminālprocesa norisi vai ar kriminālprocesā iesaistītu personu, var piemērot procesuālo sankciju par:

1) likumā paredzēto un procesa virzītāja noteikto procesuālo pienākumu nepildīšanu;

2) procesuālās darbības norises traucēšanu;

3) atkārtotu neierašanos uz procesa virzītāja izsaukumu bez attaisnojošiem iemesliem;

4) nepaziņošanu par nespēju ierasties uz procesa virzītāja izsaukumu, ja tāda iespēja bija;

5) par kavēšanu kriminālprocesā iesaistītai personai izpildīt savu procesuālo pienākumu.

(2) Procesuālās sankcijas piemērošana neatbrīvo personu no procesuālā pienākuma izpildīšanas, kā arī neizslēdz iespēju piemērot likumā paredzētos procesuālos piespiedu līdzekļus.

285.pants. Procesuālo sankciju veidi.

Personai, kas pārkāpusi likumā noteikto kārtību, var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) piespiedu naudu;

3) izraidīšanu no tiesas zāles.

286.pants. Brīdinājums.

(1) Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, procesa virzītājs izsaka brīdinājumu.

(2) Brīdinājumu var izteikt mutiski vai rakstiski.

287.pants. Piespiedu nauda.

Personai, kas atkārtoti traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasīto, var uzlikt piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

288.pants. Piespiedu naudas piemērošanas kārtība.

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālā pienākuma pārkāpumu, sastāda par to protokolu un kopā ar dokumentiem, ja tādi ir, kas apstiprina šo pārkāpumu, nekavējoties nosūta izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu.

(2) Ja procesuālās kārtības traucēšanu vai pārkāpumu konstatē tiesa, tā apspriežu istabā pieņem lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu.

(3) Izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmuma kopiju par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nodod personai, kurai piespiedu nauda uzlikta.

(4) Lēmuma par piespiedu naudas piemērošanu pārsūdzēšana notiek, ievērojot administratīvā procesa noteikumus.

289.pants Piespiedu naudas sankcijas izpilde.

(1) Ja persona trīs dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas piespiedu naudu nesamaksā, lēmumu nosūta izpildei tiesu izpildītājam pēc personas dzīves vietas.

(2) Amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

290.pants. Personai uzliktās piespiedu naudas pārskatīšana.

(1) Persona desmit dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt izmeklēšanas tiesnesi vai tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru.

(2) Personas iesniegumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās apmēra samazināšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

291.pants. Izraidīšana no tiesas zāles.

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti traucē kārtību.

(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas zāles var piemērot piespiedu naudu.

292.pants. Izraidīšanas no tiesas zāles sekas.

(1) Ja no tiesas zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas viņas izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties pušu debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

(3) Ja tiesas lēmums par izraidīšanu attiecas uz prokuroru vai aizstāvi, tiesas sēdi atliek, izņemot gadījumus, kad no tiesas procesa sākuma apsūdzību uztur vai viena apsūdzētā aizstāvību veic vairāki apsūdzētāji vai aizstāvji.

6.sadaļa.

Speciālā procesuālā aizsardzība.

18.nodaļa Speciālā procesuālā aizsardzība.

293.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības saturs.

(1) Speciālā procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai liecinājušas krimināllietā par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas, - dzīvības, veselības un mantas aizsardzība, ko organizē procesa virzītājs, izdarot šajā likumā vai citā likumā noteiktās darbības, kā arī piemērojot citus likumīgus līdzekļus, lai novērstu apdraudējumu un sasniegtu kriminālprocesa mērķi.

(2) Speciālo procesuālo aizsardzību var noteikt arī nepilngadīgajiem, kuri cietuši no Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174. pantā paredzētiem noziegumiem, vai kas citādi ir bijuši tajos iesaistīti.

294.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats.

(1) Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls ir personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi, vai arī, ja procesa virzītājam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību.

(2) Pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai ir apdraudētās personas, viņas likumiskā pārstāvja, pārstāvja vai aizstāvja rakstisks iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums.

295.pants. Iesnieguma par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu izskatīšanas kārtība.

(1) Rakstisku iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību apdraudētā persona iesniedz procesa virzītājam.

(2) Procesa virzītājs:

1) noskaidro, vai pastāv personas speciālās procesuālās aizsardzības pamats;

2) pārbauda iesniedzēja personas identitāti un citus apstākļus;

3) izlemj par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas nepieciešamību vai iesniegtā lūguma noraidīšanu.

(3) Ja procesa virzītājs atzīst par nepieciešamu noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, viņš savu ierosinājumu iesniedz attiecīgā tiesu apgabala virsprokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(4) Ja personas aizsardzības nolūkos ir nepieciešams slēpt viņas identitāti, procesa virzītājs savu ierosinājumu iesniedz Ģenerālprokuroram vai viņa pilnvarotam prokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(5) Lietas iztiesāšanas laikā apdraudētā persona lūgumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu iesniedz tiesai, kura šo iesniegumu pārbauda pati vai uzdod to izdarīt prokuroram.

296.pants. Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, tad - dzimšanas gadu un datumu), pilsonību, dzīves un darba vietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, ar kuriem apstiprinās nepieciešamība noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, norādot nepieciešamās aizsardzības veidu.

297.pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu.

(1) Ģenerālprokurors, viņa pilnvarots prokurors vai attiecīgā tiesu apgabala virsprokurors, iepazinies ar apdraudētās personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī uzklausījis apdraudēto personu, viņas pārstāvi vai aizstāvi, pieņem lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai ar savu lēmumu atsakās noteikt personai speciālo procesuālo aizsardzību.

(2) Ja persona iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību iesniegusi tiesai, lēmumu par aizsardzības noteikšanu pieņem tiesa. Šādu lēmumu tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība personas procesuālajai aizsardzībai, un ir šīs personas piekrišana.

(3) Pieņemot lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, persona tiek atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu.

(4) Nepieciešamības gadījumā, lai slēptu personas identitāti, Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots prokurors lēmumā norāda par personas identitātes datu aizstāšanu ar pseidonīmu.

298.pants. Lēmums par speciālas procesuālas aizsardzības noteikšanu.

(1) Lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu var sastādīt rezolūcijas formā, kurā norāda aizsardzības veidu, kā arī institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, uzraudzība un kontrole.

(2) Speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas atteikuma gadījumā lēmumā norāda atteikuma motivāciju.

299.pants. Lēmuma par speciālo procesuālo aizsardzību izpilde.

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs:

1) iepazīstina personu, kura lūgusi noteikt aizsardzību, ar pieņemto lēmumu;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu neizpaust informāciju, kas saistīta ar viņas aizsardzības pasākumiem, par ko persona parakstās;

5) informē aizsargājamo personu, kurai noteikts pseidonīms, par pseidonīma lietošanu procesuālajos dokumentos un par tādu pašu atbildību darbojoties ar pseidonīmu kā ar saviem identitātes datiem, par ko persona parakstās un sniedz sava pseidonīma paraksta paraugu.

(2) Lēmuma izpildi par personas speciālo procesuālo aizsardzību Ģenerālprokurors, viņa pilnvarots prokurors, tiesas apgabala virsprokurors vai tiesa savas kompetences ietvaros var uzdot izpildīt izmeklēšanas iestādei.

(3) Lēmuma par speciālo procesuālo aizsardzību izpildi uzrauga un kontrolē Ģenerālprokurors, viņa pilnvarots prokurors, tiesu apgabala virsprokurors vai tiesa, kas šo lēmumu pieņēma.

(4) Nododot krimināllietu no viena procesa virzītāja otram, procesa virzītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, iepazīstina jauno procesa virzītāju ar lēmumu un materiāliem par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(5) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, personas iesniegums, tā pārbaudes materiāli, procesa virzītāja ierosinājums un citi materiāli, kas attiecas uz speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu un tās realizēšanu, netiek pievienoti krimināllietai, bet tiek glabāti saskaņā ar valsts noslēpumu saturošo dokumentu glabāšanas noteikumiem.

300.p. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi.

(1) Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir tiesības:

1) iepazīties ar lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu;

2) saņemt atlīdzību par materiāliem zaudējumiem, kas radušies sakarā ar speciālo procesuālo aizsardzību;

3) iesniegt procesa virzītajam sūdzības vai priekšlikumus saistība ar aizsardzības veikšanu;

4) atteikties no speciālās procesuālās aizsardzības jebkurā brīdī;

5) uzaicināt advokātu kā pārstāvi, kuram ir tiesības pārstāvēt izsargājamās personas intereses visā aizsardzības periodā.

(2) Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir jāievēro visi speciālās procesuālās aizsardzības noteikumi, neizpaužot informāciju par aizsardzības realizēšanas pasākumiem.

301.pants. Aizstāvja un citu personu tiesības un pienākumi.

Aizstāvim un citām personām, kuras piedalās kriminālprocesā un kurām sakarā ar savu procesuālo pienākumu izpildi ir zināms par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, nav tiesību izpaust ziņas par speciāli procesuāli aizsargājamo personu un viņas aizsardzības pasākumiem.

302.p. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā.

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar iestādes, kas izpilda procesuālo aizsardzību, starpniecību.

(2) Procesuālo darbību, kurās piedalās aizsargājamajā persona, kurai noteikts pseidonīms, fiksēšanas dokumentos procesa virzītājs aizsargājamās personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda iestādes, kas izpilda procesuālo aizsardzību, adresi.

(3) Izdarot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskus līdzekļus, kuri neļauj identificēt aizsargājamo personu. Aizsargājamajai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja viņas dotās atbildes var dot iespēju noteikt viņas identitāti.

(4) Ar Ģenerālprokurora, viņa pilnvarotā prokurora vai tiesas apgabala virsprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā personai, kurai noteikts pseidonīms, uzrāda tikai viņas pseidonīmu un iestādes, kas izpilda procesuālo aizsardzību, adresi.

303.pants. Iztiesāšanas īpatnības.

(1) Krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

(2) Nepieciešamības gadījumā aizsargājamā persona var piedalīties tiesas sēdē ar tehnisko līdzekļu starpniecību, pati atrodoties ārpus tiesas zāles, ievērojot 138.pantā noteikto kārtību.

(3) Personai, kurai kriminālprocesā noteikts pseidonīms, ir tiesības tiesā neliecināt, ja ir pamats uzskatīt, ka apdraudēta tās drošība. Šī persona par atteikšanos liecināt tiesā nav saucama pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā personas ar pseidonīmu pirmstiesas procesā sniegtās liecības tiesas sēdē netiek nolasītas un tās nevar izmantot kā pierādījumu lietā.

(4) Ja persona, kurai kriminālprocesā noteikts pseidonīms, sniedz liecību tiesā ar tehnisko līdzekļu starpniecību, lai nepieļautu aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, var radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus.

(5) Ja personas, kurai kriminālprocesā noteikts pseidonīms, identitātes dati tiesā tiek atklāti, Ģenerālprokurors ar savu lēmumu uzdod izmeklēšanas iestādei veikt likumā noteiktos personas aizsardzības pasākumus.

304.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšana.

(1) Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar Ģenerālprokurora, viņa pilnvarota prokurora, tiesu apgabala virsprokurora vai tiesas lēmumu jebkurā kriminālprocesa brīdī, ja:

1) ir zudusi apdraudējuma iespēja;

2) zudis aizsardzības iemesls;

3) persona atteikusies no aizsardzības;

4) ar savu rīcību padarījusi aizsardzību neiespējamu.

(2) Ja aizsargājamā persona atsakās no aizsardzības, viņa par to iesniedz rakstisku iesniegumu procesa virzītājam, kurš to nodod izlemšanai šā panta pirmajā daļā norādītajām personām.

(3) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanu glabājas kopā ar citiem materiāliem, kas attiecas uz speciālo procesuālo aizsardzību.

305.pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana.

Ja veicamie pasākumi nevar garantēt procesuāli aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma Ģenerālprokurors, viņa pilnvarots prokurors, tiesas apgabala virsprokurors vai tiesa, kuri noteica aizsardzību, pieņem lēmumu par aizsargājamās personas liecības neizmantošanu kā pierādījumu krimināllietā.

7.sadaļa.

Procesuālie termiņi.

19.nodaļa. Procesuālie termiņi.

306.pants. Procesuālais termiņš.

Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts laika periods vai moments, kura laikā vai kuram iestājoties, personām, kas iesaistītas kriminālprocesā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai arī atturēties no to īstenošanas.

307.pants. Procesuālā termiņa sākums.

(1) Procesuālais termiņš, kas nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos vai vienlaicīgi ar citu procesuālo darbību, saistīts ar noteikto notikumu un tas nepakļaujas 308.pantā paredzētajiem termiņu aprēķināšanas noteikumiem.

(2) Procesuālā termiņa, kas noteikts stundās, dienās vai mēnešos, tecējuma sākums tiek norādīts šajā likumā, bet, ja tas nav norādīts, tad par sākumu uzskatāms laika brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ termiņš tiek noteikts.

(3) Par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms laika brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai, ievērojot likumā noteiktu pienācīgā veidā izdarītu paziņojumu, viņai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

308.pants. Procesuālo termiņu aprēķināšana.

(1) Procesuālo termiņu, kura ilgums noteikts stundās, dienās vai mēnešos, aprēķina, ievērojot termiņa tecējuma sākumu un likumā noteikto termiņa reglamentācijas veidu.

(2) Aprēķinot termiņu, kas noteikts stundās vai dienās, neņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa tecējums, par termiņa aprēķināšanas sākumu uzskatot nākošo stundu vai dienu. Termiņš beidzas, iztekot attiecīgā perioda pēdējai pilnai stundai, ja termiņš noteikts stundās, vai iztekot pēdējai diennaktij, ja termiņš noteikts dienās.

(3) Termiņš, kas noteikts mēnešos, beidzas pēdējā mēneša atbilstošajā datumā, bet, ja mēnesī nav atbilstoša datuma, tad atbilstošā mēneša pēdējā datumā.

(4) Ja termiņa beigas neiekrīt darbdienā, tad par pēdējo termiņa dienu skaitāma pirmā sekojošā darbdiena.

309.pants. Izņēmumi procesuālo termiņu aprēķināšanā.

(1) Aprēķinot procesuālo termiņu, piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītus procesuālos piespiedu līdzekļus, par termiņa sākumu uzskatāms procesuālā piespiedu līdzekļa faktiskais piemērošanas brīdis.

(2) Pēc šī termiņa izbeigšanās, ja tas noteiktajā kārtībā nav pagarināts, persona, kurai procesuālais piespiedu līdzeklis piemērots, nekavējoties atbrīvojama.

310.pants. Procesuālo termiņu darbība laikā.

(1) Termiņš ir ievērots, ja procesuālā darbība veikta līdz termiņa beigām vai attiecīgais dokuments līdz termiņa beigām ir nodots personai, kurai ir tiesības vai kura ir pilnvarota to saņemt, vai arī dokuments līdz termiņa beigām nodots pastā un attiecīgi apliecināts nodošanas fakts.

(2) Termiņš ir ievērots, ja persona, kas atrodas apcietinājumā vai ārstniecības iestādē, attiecīgo dokumentu nodevusi apcietinājuma vietas vai ārstniecības iestādes administrācijai līdz termiņa beigām.

(3) Termiņa, kas nosaka tiesību realizāciju, nokavēšana bez dibināta iemesla rada šo tiesību izbeigšanos.

(4) Termiņa, kas nosaka procesuālo pienākumu izpildi, nokavēšana neatbrīvo no pienākuma izpildes un noteiktais procesuālais pienākums izpildāms likumā noteiktajā kārtībā.

311.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana.

(1) Pagarināmi ir tikai tie procesuālie termiņi, attiecībā uz kuriem šajā likumā ir īpaša atruna par to pagarināšanas iespējamību. Termiņus, kurus saskaņā ar šo likumu ir iespējams pagarināt, pagarina likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja šajā likumā nav atrunāts citādi, tad jautājums par termiņa pagarināšanu lemjams ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgā termiņa notecēšanas, pamatojoties uz ieinteresētās personas iesniegumu un uzrādītajiem materiāliem, kas iesniegti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms termiņa notecēšanas. Likumā noteiktos gadījumos, kā arī tad, ja to prasa lietas apstākļi, iesniegumu par termiņa pagarināšanu izskata ieinteresēto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa pagarināšanu, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu.

(4) Lēmumā par termiņa pagarināšanu vai atteikšanos pagarināt termiņu norādāms pamatojums, kāpēc termiņš tiek vai netiek pagarināts. Lēmumā par termiņa pagarināšanu norādāms laiks, uz kādu termiņš tiek pagarināts, vai laiks, līdz kuram tas tiek pagarināts.

(5) Lēmumu par atteikšanos pagarināt termiņu vai par termiņa pagarināšanu var pārsūdzēt.

(6) Pagarinot termiņus, ievēro 308.pantā noteikto procesuālo termiņu aprēķināšanas kārtību.

312.pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana.

(1) Ieinteresētajai personai, kura attaisnojama iemesla pēc nokavējusi termiņu, kas nosaka tiesību realizāciju, ir tiesības iesniegt iesniegumu par šī termiņa atjaunošanu. Iesniegumā norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

(2) Ieinteresētās personas iesniegums par nokavēta termiņa atjaunošanu procesa virzītājam jāizskata ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Ja jautājuma izlemšana nav iespējama bez papildu paskaidrojumu saņemšanas no iesniedzēja vai citām personām, iesnieguma par termiņa atjaunošanu izskatīšana notiek iesniedzēja un citu aicināto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa atjaunošanu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu.

(4) Lēmumam par nokavēta termiņa atjaunošanu vai atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu jābūt motivētam un tas nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam.

(5) Lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu var pārsūdzēt.

(6) Procesa virzītājs, kurš saņēmis iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu, saskaņā ar iesniedzēja lūgumu vai pats pēc savas iniciatīvas līdz jautājuma izlemšanai par nokavētā termiņa atjaunošanu var apturēt tāda nolēmuma izpildi, kura pārsūdzēšanas termiņu tiek lūgts atjaunot.

(7) Iesniegumus par nokavētu termiņu atjaunošanu sakarā ar izmeklēšanas tiesneša kompetencē esošo lēmumu pieņemšanu pirmstiesas procesa laikā izskata izmeklēšanas tiesnesis.

8.sadaļa.

Procesuālie dokumenti.

20.nodaļa. Nolēmumi.

313.pants. Lēmumi pirmstiesas procesā.

(1) Pirmstiesas procesā procesa virzītājs pieņem un rakstveidā sastāda lēmumus:

1) par kriminālprocesa uzsākšanu un turpmāko virzību;

2) par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

3) par personas atzīšanu par cietušo;

4) par personas saukšanu pie kriminālatbildības;

5) par piespiedu līdzekļa piemērošanu;

6) par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(2) Procesa virzītājs pieņem lēmumu arī citos šajā likumā noteiktos gadījumos, bet nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par jebkuru procesā nozīmīgu jautājumu.

(3) Amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāji, pieņem lēmumus savas kompetences jautājumos.

314.pants. Tiesas nolēmumi.

(1) Tiesas nolēmumi ir tiesas spriedumi un lēmumi.

(2) Tiesas spriedums ir tiesas nolēmums par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, soda piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī attaisnošanu vai atbrīvošanu no soda.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par jautājumiem, kas jāizlemj krimināllietu sagatavojot izskatīšanai tiesas sēdē, lietas iztiesāšanas gaitā un nododot spriedumu izpildei.

(4) Tiesas spriedumus, bet likumā noteiktos gadījumos – arī lēmumus sastāda rakstveidā.

315.pants. Nolēmuma struktūra.

(1) Rakstveidā sastādīts nolēmums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un tā amatpersonu, kas pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.

(3) Aprakstošajā daļā norāda procesā noskaidrotos apstākļus, kas ir pamatā nolēmuma pieņemšanai.

(4) Motīvu daļā norāda atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru nolēmums pieņemts, un pamato izdarīto secinājumu. Motīvu daļa nolēmumā jāuzrāda, ja tas ir norādīts šajā likumā.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītāja rakstiskais lēmums var sastāvēt tikai no rezolutīvās daļas.

316.pants. Iepazīstināšana ar nolēmumu.

(1) Ar nolēmumu jāiepazīstina personas, kas iesaistītas kriminālprocesā un kuru tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, viņu aizstāvji vai pārstāvji, kā arī persona, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības izdarīšanas vai pabeidzot pirmstiesas procesu.

317.pants. Nolēmuma spēkā stāšanās kārtība.

(1) Visi procesuālie lēmumi stājas spēkā tūlīt pēc to pieņemšanas, ja vien likumā nav noteikta cita kārtība.

(2) Tiesas spriedumi stājas spēkā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

318.pants. Nolēmuma obligātums.

(1) Spēkā stājies nolēmums ir obligāts visiem un tas ir izpildāms.

(2) Citās valstīs nolēmumu izpilda saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem līgumiem.

21.nodaļa. Protokoli.

319.pants. Procesuālās darbības protokols.

(1) Pirmstiesas procesā izdarītās izmeklēšanas darbības gaitu, bet likumā noteiktos gadījumos – arī citas procesuālās darbības gaitu fiksē šīs darbības protokolā.

(2) Tiesas procesā izdarītās procesuālās darbības fiksē tiesas sēdes protokolā.

320.pants. Protokola saturs.

(1) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) laiku, kad darbība sākta un pabeigta,

3) procesuālās darbības izdarītāja amatu un uzvārdu;

4) personu, kas piedalās procesuālajā darbībā, vārds, uzvārds, personas kods un nepieciešamības gadījumā – arī adrese;

5) darbības norises gaitu un konstatētos faktus, ja tādi ir;

6) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus;

7) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu.

(2) Protokolam pievieno priekšmetus un dokumentus, kas iegūti procesuālās darbības gaitā.

(3) Tiesas sēdes protokola saturu nosaka 475.pants.

321.pants. Iepazīstināšana ar procesuālās darbības protokolu.

(1) Procesuālās darbības izdarītājs iepazīstina personas, kas piedalījās darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem, nolasot, uzrādot vai atskaņojot tos. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(2) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības izdarītājs, protokola rakstītājs un visas personas, kas piedalījās darbībā. Ja persona parakstīties atsakās, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslus un motīvus.

22.nodaļa. Pavēstes.

322.pants. Pavēste.

Pavēste ir dokuments, ar kuru procesa virzītājs izsauc personu uz izmeklēšanas iestādi, prokuratūru vai tiesu, lai viņa piedalītos kriminālprocesā (turpmāk – izsaucamā persona).

323.pants. Pavēstes saturs.

Pavēstē norāda:

1) izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi;

2) izsaucamās juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi;

3) izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nosaukumu un adresi;

4) ierašanās vietu un laiku;

5) tās lietas nosaukumu, kurā personu izsauc;

6) personas izsaukšanas iemeslu;

7) personas, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar izsaucamās personas prombūtni, pienākumu pēdējai to nodot;

8) neierašanās sekas.

324.pants. Pavēstes nogādāšana.

(1) Pavēsti izsniedz ne mazāk kā trīs dienas pirms ierašanās laika. Gadījumos, kad procesuālā darbība ir neplānota un nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanās.

(2) Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz izsaucamās personas norādīto adresi.

(3) Ja izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var izsaukt, izmantojot arī citus sakaru veidus.

(4) Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, pavēsti nogādā uz izsaucamās personas dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Izsaucamajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, pavēsti nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

325.pants. Pavēstes izsniegšana.

(1) Pavēsti izsaucamajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Pavēstes paraksta daļā norāda arī tās saņemšanas laiku.

(2) Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(3) Ja izsaucamā persona atrodas prombūtnē, pavēstes piegādātājs pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi izsaucamā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās.

(4) Pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ procesa virzītājam.

326.pants. Pavēstes izsniegšana nodošanai izsaucamajai personai.

(1) Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu tās norādītajā adresē, pavēsti izsniedz pieaugušajam ģimenes loceklim, kurš dzīvo kopā ar izsaucamo personu.

(2) Pavēstes saņēmējs pavēstes paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda attiecības ar izsaucamo personu.

(3) Pavēstes saņēmēja pienākums ir nekavējoties nodot pavēsti izsaucamajai personai.

327.pants. Izsaucamās personas pienākums pieņemt pavēsti.

(1) Izsaucamās personas pienākums ir pieņemt pavēsti.

(2) Ja izsaucamā persona atsakās pieņemt pavēsti, piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā un nogādā to atpakaļ procesa virzītājam.

328.pants. Izsaucamās personas pienākums būt sasniedzamai.

(1) Izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai.

(2) Ja pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka izsaucamajai personai ir paziņots par kriminālprocesa norises laiku un vietu, izņemot 324.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja pavēste izsaucamajai personai nogādāta 324.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka izsaucamajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

9.sadaļa

Pieteikumi un sūdzības.

23.nodaļa. Pieteikumi.

329.pants. Pieteikumu izskatīšanas termiņi.

(1) Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizlemj trīs dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

330.pants. Pieteikumu izlemšana.

(1) Pieteikums ir jāapmierina, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.

(2) Ja pieteikumu apmierina, rakstisku lēmumu var nesastādīt, bet par pieteikuma apmierināšanu paziņo pieteikuma iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(3) Par pieteikuma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu, kuru paziņo pieteikuma iesniedzējam, nosūtot vai izsniedzot kopiju.

(4) Procesa virzītāja lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

24.nodaļa. Sūdzības.

331.pants. Tiesības iesniegt sūdzības.

(1) Par amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, rīcību vai nolēmumu sūdzību var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.

(2) Procesa virzītāja nolēmums nav pārsūdzams tikai likumā īpaši noteiktos gadījumos.

332.pants. Sūdzības iesniegšana.

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību – šīs amatpersonas priekšniekam vai procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja rīcību vai lēmumiem - izmeklēšanas iestādes priekšniekam vai uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem - amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību – tiesas priekšsēdētājam;

5) par izmeklēšanas tiesneša lēmumu – apgabaltiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesneša rīcību – tiesas priekšsēdētājam;

7) par tiesas nolēmumu – augstāka līmeņa tiesai.

(3) Personai, kas saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā kopā ar savu paskaidrojumu nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, viņš vienlaikus arī pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem, par ko norāda savā paskaidrojumā.

(4) Sūdzības var būt rakstiskas un mutiskas. Mutisku sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kam mutiskā sūdzība pieteikta. Mutiskas sūdzības izlemj kārtībā, kas noteikta rakstisku sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz sūdzības saturu.

(5) Personai, kas neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību viņai zināmā valodā.

333.pants. Aizturēto vai apcietināto personu sūdzību nosūtīšana.

(1) Aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācijai pēc sūdzības saņemšanas no aizturētā vai apcietinātā tā nekavējoties jānodod amatpersonai, kurai tā adresēta.

(2) Citas sūdzības, ko saņēmusi aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācija, vienas dienas laikā jānodod procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas konkrētā krimināllieta. Procesa virzītājs triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas brīža to izskata vai nosūta pēc piekritības.

334.pants. Sūdzības iesniegšanas termiņi.

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas brīža.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt desmit dienu laikā no nolēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, to var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kam ir tiesības pieņemt sūdzību.

335.pants. Sūdzības atsaukšana.

(1) Persona, kas iesniegusi sūdzību, ir tiesīga to atsaukt.

(2) Sūdzību, kas iesniegta tiesai, var atsaukt līdz tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai.

(3) Sūdzību, kas iesniegta apsūdzētā interesēs, var atsaukt tikai ar viņa piekrišanu.

336.pants. Nolēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības iesniegšanu.

Šajā likumā noteiktajos gadījumos sūdzības iesniegšana aptur pārsūdzētā nolēmuma izpildi. Pārējos gadījumos lēmuma izpildi var apturēt amatpersona, kas izskata sūdzību, ja viņa to uzskata par nepieciešamu.

337.pants. Sūdzības izskatīšana.

(1) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kas apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(2) Amatpersona, kas izskata sūdzību, nav saistīta tikai ar sūdzības motīviem. Nepieciešamības gadījumā viņa var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(3) Amatpersonai, kas izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus personu pārkāpto tiesību un likumisko interešu atjaunošanai.

338.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi.

(1) Amatpersonai sūdzība jāizskata trīs dienu laikā pēc tās saņemšanas un jāpaziņo sūdzības iesniedzējam par rezultātiem.

(2) Gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildus materiālus vai veikt citus pasākumus, pieļaujama sūdzības izskatīšana septiņu dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(3) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata 14. un 15.sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

339.pants. Sūdzības izlemšana.

(1) Sūdzību var apmierināt, noraidīt vai dot izskaidrojumu.

(2) Apmierinot sūdzību, var:

1) pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto nolēmumu;

2) pilnīgi vai daļēji izbeigt kriminālprocesu;

3) nosūtīt kriminālprocesu jaunai izmeklēšanai;

4) atzīt pārsūdzētās rīcības rezultātus par spēkā neesošiem.

(3) Atteikumam apmierināt sūdzību jābūt motivētam.

(4) Amatpersona, kas izlemj sūdzību, nevar atcelt agrāk pieņemto nolēmumu, ja tas var radīt personas, kas iesniegusi sūdzību vai kuras interesēs tā iesniegta, stāvokļa pasliktināšanos.

340.pants. Paziņojums par sūdzības izlemšanu.

(1) Personai, kas iesniegusi sūdzību, paziņo par sūdzības izlemšanu un tālākās pārsūdzības iespēju un kārtību.

(2) Ja ar pārsūdzēto rīcību vai nolēmumu personai pretlikumīgi nodarīts kaitējums, tai jāizskaidro tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību vai novēršanu un šo tiesību realizēšanas kārtību.

(3) Sūdzību un atbildes kopiju uz to, kā arī sūdzības pārbaudes materiālus pievieno krimināllietai.

25.nodaļa. Sūdzības par Ģenerālprokurora lēmumiem.

341.pants. Ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšana.

Par Ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 297., 304., 364., 379., 380., 628. un 629. pantu, sūdzību var iesniegt persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ar konkrēto lēmumu ir aizskartas, desmit dienu laikā no dienas, kad viņai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu un tā saturs.

342.pants. Sūdzības iesniegšana un izskatīšanas noteikšana.

(1) Sūdzību par Ģenerālprokurora lēmumu iesniedz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

(2) Saņēmis sūdzību, departamenta priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem pārbaudīt sūdzību.

(3) Tiesnesis, kam uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokurora krimināllietu vai citus materiālus, kas bijuši par pamatu lēmuma pieņemšanai, un nosaka izskatīšanas laiku.

(4) Nepieciešamības gadījumos tiesnesis var izprasīt dokumentus un citus materiālus, kā arī izsaukt personas paskaidrojumu sniegšanai.

(5) Tiesnesis paziņo Ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam par sūdzības izskatīšanas laiku un par viņu vai viņu pārstāvju tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Sūdzības iesniedzējam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma ir jānodrošina piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.

343.pants. Sūdzības izskatīšana.

(1) Sūdzību par Ģenerālprokurora lēmumu izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments trīs tiesnešu sastāvā, piedaloties Ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam vai viņu pārstāvjiem. Šo personu neierašanās bez attaisnojošiem iemesliem, ja tām savlaicīgi paziņots par izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(2) Tiesa, uzklausījusi sūdzības iesniedzēju un Ģenerālprokuroru vai viņu pārstāvjus, aiziet apspriesties un pieņem lēmumu, ko nolasa tiesas sēdē.

(3) Tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt Ģenerālprokurora lēmumu negrozītu;

2) grozīt Ģenerālprokurora lēmumu;

3) atcelt Ģenerālprokurora lēmumu.

(4) Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

344.pants.Tiesas rīcība pēc sūdzības izskatīšanas.

Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa krimināllietu un citus izprasītos materiālus trīs dienu laikā kopā ar lēmumu nosūta Ģenerālprokuroram.

10.sadaļa.

Mantiskie jautājumi kriminālprocesā.

26.nodaļa. Ar noziedzīgu nodarījumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana

345.pants. Kompensācija par cietušajam nodarīto kaitējumu.

(1) Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kas ar noziedzīgu nodarījumu nodarījusi kaitējumu, izmaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

(2) Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais izmaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Kompensācija nav kaitējuma civiltiesiska atlīdzināšana, tāpēc cietušais nezaudē tiesības pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā ceļā, tomēr kompensācija ņemama vērā, nosakot atlīdzības apmēru.

(4) Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no tiesas nodevas un nav saistīts ar krimināllietā pieteikto kompensācijas apmēru.

(5) Tiesas nolēmums kriminālprocesā par vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

346.pants. Kompensācijas pieteikums.

(1) Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par nodarītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Pieteikumā ir jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

(2) Pieteikumu var iesniegt rakstiski vai mutiski. Mutisko pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā.

(3) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iesniegto pieteikumu un pieprasīto kompensācijas apmēru prokurors norāda dokumentā par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(4) Pie kriminālatbildības saucamās personas nenoskaidrošana nav šķērslis kompensācijas pieteikuma iesniegšanai.

(5) Cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa aiziet pieņemt spriedumu. Cietušā atteikšanās no kompensācijas nevar būt par pamatu apsūdzības atcelšanai, grozīšanai vai attaisnojošam spriedumam.

347.pants. Kompensācijas apmērs.

(1) Tiesa kompensācijas apmēru nosaka, cietušā pieteikumu izvērtējot, ņemot vērā:

1) nodarīto mantisko zaudējumu apmēru;

2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;

3) nodarītās fiziskās ciešanas un, jo īpaši, paliekošus sakropļojumus un darba spēju zaudējumus;

4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;

5) psihes traumas;

6) neiegūto labumu un izraisītos sarežģījumus.

(2) Ja kaitējums nodarīts juridiskai personai, apmēru ietekmē arī komercdarbībai radītās grūtības.

(3) Tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

(4) Kaitējuma nodarītājs labprātīgi var piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram vai viņi var par to savstarpēji vienoties.

348.pants. Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu.

(1) Pienākumu izmaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:

1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) apsūdzētajam vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, solidāri ar vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj;

3) 15 gadus nesasnieguša par vainīgu atzīta apsūdzētā vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

(2) Citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu.

349.pants.Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu.

(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

(3) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā:

1) ar tiesas lēmumu, ja mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi (mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu);

2) ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai ar viņu saistītas trešās personas ir atrasta un izņemta manta, par kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierāda savas tiesības uz konkrēto mantu.

350.pants. Noziedzīgi iegūtās mantas atdošana īpašniekam.

(1) Mantas atdošana īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai arī tās ieskaitīšana valsts līdzekļos notiek saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.

(2) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ja viņš tam piekrīt.

(3) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti Ministru kabineta noteiktā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicis no tās;

2) līdzekļus, ko persona ir guvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus.

351.pants. Noziedzīgi iegūtās mantas realizācijas līdzekļu izmantošana.

Ja cietušais ir pieprasījis kaitējuma kompensāciju un konkrētajā kriminālprocesā ir iegūti 350.panta trešajā daļā minētie līdzekļi, tos vispirms izmanto pieprasītās kompensācijas nodrošināšanai.

352.pants. Trešo personu tiesības.

(1) Ja noziedzīgi iegūtā manta atrasta un izņemta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

(2) Trešajai personai, ja tā ir izņemtās mantas labticīga ieguvēja, ir tiesības iesniegt prasību civilprocesa kārtībā pret apsūdzēto vai notiesāto personu par nodarītā zaudējuma atlīdzību, kas radies sakarā ar mantas izņemšanu.

353.pants. Personas īpašuma rekvizēšana.

Ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiek izņemta manta, kas personas valdījumā atrodas nelikumīgi, ar tiesas lēmumu tā nododama valstij vai tādai juridiskai personai, kas ir tiesīga to iegūt un lietot.

28.nodaļa. Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana.

354.pants. Aresta uzlikšana mantai.

(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo naudas sodu vai mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai vai to personu mantai, pie kurām ar kriminālprocesu saistītā vai noziedzīgi iegūtā manta ir atrasta.

(2) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs 24 stundu laikā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību.

(4) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet ja ir zināma risināmo mantisko jautājumu apmērs - arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(5) Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī par mantas arestu paziņo attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā ir reģistrētas tiesības uz šo mantu, attiecīgas atzīmes ierakstīšanai.

355.pants. Protokols par aresta uzlikšanu mantai.

(1) Par aresta uzlikšanu mantai sastāda protokolu.

(2) Protokolā fiksē:

1) katru lietu, kurai uzlikts arests, norādot tās nosaukumu, marku, svaru, nodiluma pakāpi, kā arī citas individuālās pazīmes;

2) ja arestu liek visai mantai, - arī lietas, kurām arests netiek uzlikts;

3) atzīmes par mantas piederību, ko piesaka trešā persona.

(3) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai lietot, bet nepieciešamības gadījumos mantu izņem un nodod glabāšanā.

(4) Ja mantu izņem, protokolā norāda, kas tiek izņemts, kur un kam nodots glabāšanā.

(5) Ja aresta uzlikšanas laikā izdarīts mēģinājums slēpt mantu, to iznīcināt vai bojāt, to ieraksta protokolā, norādot, kādus pasākumus veikusi persona, kas uzliek arestu mantai.

356.pants. Protokola kopijas par aresta uzlikšanu mantai izsniegšana.

(1) Protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai izsniedz pret parakstu tai personai, pie kuras izdarīta mantas aprakste, vai vienam no viņas pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav klāt, - tās vietējās pašvaldības pārstāvim, kuras administratīvajā teritorijā uzlikts arests mantai.

(2) Ja arests uzlikts mantai, kas atrodas juridiskās personas teritorijā, protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai pret parakstu izsniedz šīs juridiskās personas pārstāvim.

357.pants. Arestam pakļautās mantas vērtības noteikšana.

(1) Mantu, kurai tiek uzlikts arests, novērtē pēc tās faktiskās vērtības, ņemot vērā nolietojumu. Nepieciešamības gadījumos mantas vērtības noteikšanai pieaicina speciālistu.

(2) Naudu un vērtspapīrus uzskaita pēc to nominālās vērtības.

(3) Ja arests ir jāuzliek tikai daļai mantas par noteiktu summu, mantas īpašniekam vai lietotājam ir tiesības norādīt uz mantu, kura pēc viņa ieskata būtu pakļaujama arestam.

358.pants. Arestētās mantas glabāšana.

(1) Mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu, par ko šīs personas parakstās.

(2) Nav pieļaujama mantas, kurai uzlikts arests, atstāšana glabāšanā aizdomās turētājam vai apsūdzētajam.

(3) Jebkurā gadījumā izņem lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, naudu, valūtu un vērtspapīrus, naudas noguldījumu grāmatiņas, banku izdotus akreditīvus, vekseļus, akcijas un citus naudas dokumentus, izstrādājumus no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, dārgmetālus, dimantu ražošanai paredzētos pusfabrikātus. Šo lietu glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Naudas noguldījumi un vērtspapīri, kuri glabājas bankās vai kredītiestādēs, netiek izņemti, bet pēc lēmuma saņemšanas par aresta uzlikšanu mantai, ar tiem tiek pārtrauktas izdevumu operācijas.

359.pants. Mantas aresta atcelšana.

(1) Procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta, ja iestājas viens no šādiem apstākļiem:

1) tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu;

2) tiesa nav pieņēmusi lēmumu par mantas atzīšanu kā noziedzīgu iegūtu;

3) procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu;

4) kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to ir atsaucis;

5) noziedzīgais nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas neparedz mantas konfiskāciju;

6) zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.

(2) Par aresta noņemšanu procesa virzītājs nekavējoties paziņo arī attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā ir reģistrētas tiesības uz šo mantu.

29.nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzība.

360.pants. Procesuālie izdevumi.

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītām personām ceļa izdevumu segšanai, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīves vietā, maksai par naktsmītni, kā arī dienas nauda;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālā darbībā neveica savu darbu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts budžeta;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai un pārsūtīšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7)citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus izmaksā no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

361.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa.

(1) Procesuālos izdevumus tiesa nosaka piedzīt no notiesātajiem, izņemot tulka darba samaksu, kā arī šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā viņš atzīts par vainīgu un notiesāts.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu materiālo stāvokli, kas atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu, sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēdes atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojošiem iemesliem, var piedzīt no šīm personām Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

B. SEVIŠĶĀ DAĻA.

11.sadaļa.

Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana.

30.nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana.

362. pants. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli.

(1) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir ziņu, kas norāda uz iespējama Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, iesniegšana vai iegūšana izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā (turpmāk – par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt:

1) no noziedzīga nodarījuma cietusī persona - iesnieguma formā;

2) kontrolējošās un uzraugošās iestādes - to darbību regulējošos normatīvos aktos paredzētajā kārtībā;

3) medicīnas darbinieki vai ārstniecības iestādes - ziņojumu formā par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt Krimināllikumā paredzēts noziedzīgs nodarījums;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas - iesnieguma formā par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

5) jebkura fiziska vai juridiska persona - informācijas formā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;

6) jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu- iesnieguma formā.

(3) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.

(4) Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos:

1) tieši saskaroties ar Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot;

2) tieši saskaroties ar Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma acīm redzamām sekām;

3) veicot kriminālprocesu par citu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu;

4) veicot citas likumos noteiktās funkcijas – pārbaudes, operatīvo darbību.

363.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats.

(1) Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis kāds no Krimināllikumā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

364.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība

(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:

1) uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) īsu nodarījuma aprakstu, cik tālu tas uzsākšanas brīdī zināms;

3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;

4) procesa veidu;

5) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.

(2) Lēmumu var sastādīt arī rezolūcijas formā. Šādā lēmumā norāda uzdevumu uzsākt kriminālprocesu un iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.

(3) Neatliekamības gadījumā lēmumu var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā. Šādā gadījumā procesa virzītāja pienākums ir informēt procesā iesaistītās personas par kriminālprocesa uzsākšanas faktu un tā veidu.

(4) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu dienas laikā tiek nosūtīta prokuratūras iestādei, kura atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību.

(5) Virsprokurors dienas laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus.

(6) Ziņas par uzsāktiem kriminālprocesiem un konstatētiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

365.pants Kriminālprocesa lietvedība.

No kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus šajā procesā iegūtos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā un var no tās izņemt tikai uz lēmuma pamata un saskaņā ar šā likuma normām.

366.pants Kriminālprocesa reģistrs.

(1) Vienlaicīgi ar kriminālprocesa lietvedības uzsākšanu krimināllietā ievieto reģistru, kurā ieraksta:

1) svarīgākos procesuālos lēmumus;

2) amatpersonas, kas veic konkrētu kriminālprocesu;

3) krimināllietas virzību;

4) procesuālo termiņu datumus;

5) dokumentu izsniegšanu.

(2) Reģistrs ir stingrās uzskaites dokuments un tā nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama.

(3) Nozaudētu reģistru atjauno saskaņā ar normām par nozaudētas krimināllietas atjaunošanu.

(4) Jebkurai kriminālprocesā iesaistītai personai ir tiesības nekavējoties iepazīties ar kriminālprocesa reģistru.

367.pants. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas kompetence kriminālprocesa uzsākšanā

(1) Tiesnesis vai tiesa uzsāk kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās.

(2) Pārējos gadījumos tiesnesis vai tiesa pieteikumu pārsūta izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai bez izlemšanas.

(3) Prokurors uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru 362.pantā minēto iemeslu par publiskās apsūdzības nodarījumu, izņemot gadījumus, kad šādas ziņas iegūtas iztiesāšanas laikā.

(4) Izmeklēšanas iestādes vadītājs vai izmeklētājs uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru 362.pantā minēto iemeslu par publiskās apsūdzības nodarījumu, izņemot gadījumus, kad šādas ziņas iegūtas iztiesāšanas vai kriminālvajāšanas laikā.

(5) Prokurors lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu publiskās apsūdzības lietā un ar to saistītos materiālus nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei.

368.pants Apstākļi , kas nepieļauj kriminālprocesu

(1) Kriminālprocesu nevar uzsākt, bet uzsākts process jāizbeidz, ja:

1) nav noticis noziedzīgs nodarījums;

2) izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) iestājies noilgums;

4) pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par noziedzīgu nodarījumu;

5) persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;

6) stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tai pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

7) nav cietušā pieteikuma kriminālprocesā, kuru var ierosināt tikai uz viņa pieteikuma pamata;

8) noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums krimināllietā, kuru var ierosināt tikai uz cietušā pieteikuma pamata;

9) konstatēti Krimināllikumā noteikti apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.

(2) Kriminālprocesu nevar izbeigt šā panta pirmās daļas 5.un 6.punktā paredzētajos gadījumos, ja pret to iebilst aizdomās turētais, apsūdzētais vai viņa likumiskais pārstāvis, bet aizdomās turētā vai apsūdzētā nāves gadījumā – viņu tuvi radinieki. Šajā gadījumā procesu turpina likumā noteiktajā kārtībā.

369.pants. Kriminālprocesa apturēšana un atjaunošana.

(1) Procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir izdarītas visas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā iespējamās procesuālās darbības un ja:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību izdarīšanai ar šīs personas piedalīšanos un to apliecina ārstniecības iestādes izdots atzinums;

2) aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta;

3) aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

4) citos šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja krimināllietā ar vairākiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocess tiek apturēts pret vienu vai vairākiem no tiem, attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem kriminālprocesu var turpināt, vienlaicīgi izlemjot jautājumu par krimināllietas sadalīšanu šā likuma noteiktajā kārtībā.

(3) Kriminālprocesu atjauno, ja beidzas apturēšanas iemesls.

(4) Par kriminālprocesa apturēšanu, kā arī par atjaunošanu procesa virzītājs izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

370.pants Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības

(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu:

1) ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) ja personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi;

3) ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību.

(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu ar nosacījumiem vai pret nepilngadīgo nosūtīt materiālus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

(3) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nevar, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, vai likumā noteiktos gadījumos tās pārstāvis.

371.pants. Procesuālo darbību kārtība.

(1) Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

(2) Nepieciešamības gadījumā, ja to prasa tiesvedības intereses, procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu (telefonkonference, videokonference) starpniecību, 138.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

12.sadaļa.

Pirmstiesas kriminālprocess

31.nodaļa. Pirmstiesas procesa vispārīgie noteikumi

372.pants Pirmstiesas procesa saturs

Pirmstiesas procesā, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, jānoskaidro:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) personu, kas saucama pie kriminālatbildības;

3) vai ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai, pabeigšanai vai virzīšanai tiesai.

373.pants Pirmstiesas kriminālprocesa veidi.

(1) Kriminālprocesā procesa virzītājs izvēlas vienu no pirmstiesas procesa veidiem:

1) virzīt kriminālprocesu , lai izbeigtu to ar nosacījumiem;

2) virzīt kriminālprocesu prokurora priekšraksta par sodu piemērošanai;

3) virzīt kriminālprocesu neatliekamības kārtībā;

4) virzīt kriminālprocesu saīsinātā procesa kārtībā;

5) virzīt kriminālprocesu vienošanās procesa piemērošanai;

6) veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu vispārējā kārtībā.

(2) Par izvēlēto procesa veidu izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

374.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes.

Izmeklēšanu savas kompetences robežās veic:

1) Valsts policija;

2) Drošības policija;

3) Finansu policija;

4) Militārā policija;

5) Ieslodzījuma vietu pārvalde, brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi;

6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

7) Muita;

8) Valsts robecsardze;

9) tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteiņi.

375.pants. Institucionālā piekritība.

(1) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas veic pirmstiesas izmeklēšanu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot šajā pantā no otrās līdz devītajai daļai noteiktos gadījumos.

(2) Drošības policijas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, vai kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

(3) Finansu policijas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā.

(4) Militārās policijas pilnvarotas amatpersonas veic militārajā dienestā un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī karavīru, zemessargu, militārajās vienībās strādājošu civilpersonu saistībā ar savu dienesta pienākumu izpildi izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.

(5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes, brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie šo iestāžu teritorijā.

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

(7) Muitas iestādes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu kontrabandas lietās.

(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un personas identitātes slēpšanu.

(9) Tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteiņi veic uz Latvijas Republikas kuģa izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, ja kuģis neatrodas Latvijas Republikas teritorijā.

(10) Konkrētu Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu institucionālo piekritību nosaka Ģenerālprokurors.

(11) Ja konkrētā noziedzīgā nodarījuma izmeklēšana ir piekritīga vairāk kā vienai izmeklēšanas iestādei, tā izmeklēšanu veic iestāde, kura pirmā uzsākusi kriminālprocesu.

(12) Ja kāda izmeklēšanas iestāde saņem ziņu par notiekošu vai notikušu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kura izmeklēšana neietilpst tās kompetencē, bet pierādījumu fiksēšanai vai nozieguma izdarītāja aizturēšanai nepieciešams veikt neatliekamas izmeklēšanas darbības, tā veic šīs darbības, vienlaicīgi informējot attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi.

(13) Strīdus starp izmeklēšanas iestādēm par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas piekritību izšķir ģenerālprokurors.

376.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa teritoriālā piekritība.

(1) Pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur noziedzīgs nodarījums izdarīts, vai, ja to noteikt nav iespējams, vietā, kur tas atklāts vai konstatēts, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Lai nodrošinātu ātrāku un ekonomiskāku pirmstiesas kriminālprocesu, to var uzsākt un izdarīt arī noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietā vai noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietā, kā arī pēc aizdomās turētā, apsūdzētā, cietušā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.

(3) Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kur noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

(4) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti vairākos rajonos, pirmstiesas kriminālprocess notiek tajā rajonā (pilsētā), kurā visvairāk izdarīti noziedzīgie nodarījumi vai kur izdarīts smagākais noziedzīgais nodarījums, vai kur izdarīts pēdējais no noziedzīgajiem nodarījumiem.

(5) Ja izmeklēšanas iestāde vai prokurors saņēmuši ziņu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts citā rajonā (pilsētā), saņemtos materiālus nekavējoties nosūta pēc piekritības. Ja ir nepieciešams veikt neatliekamas darbības, izmeklēšanas iestāde uzsāk kriminālprocesu, izdara neatliekamas izmeklēšanas darbības un nosūta uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.

(6) Ģenerālprokurors vai virsprokurors savas kompetences ietvaros jebkuru krimināllietu var izņemt no vienas izmeklēšanas vai prokuratūras iestādes un ar rezolūcijas formā dotu rīkojumu nodot citai vai līdzīgi no viena prokurora vai izmeklētāja nodot citam, neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

(7) Strīdu par teritoriālo piekritību pirmstiesas kriminālprocesā savas kompetences ietvaros izšķir tiesu apgabala virsprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vai Ģenerālprokurors.

377.pants. Pirmstiesas procesa termiņš.

(1) Pirmstiesas process jāpabeidz saprātīgā termiņā.

(2) No brīža, kad pirmstiesas procesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai arī persona, kuras tiesības rīkoties ar savu īpašumu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas process ir jāpabeidz:

1) par kriminālpārkāpumu – sešu mēnešu laikā;

2) par mazāk smagu noziegumu – deviņu mēnešu laikā;

3) par smagu noziegumu – divpadsmit mēnešu laikā

4) par sevišķi smagu noziegumu – astoņpadsmit mēnešu laikā.

(3) Kriminālprocesos par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta otrajā daļā noteikto pirmstiesas procesa termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

378.pants. Kriminālprocesu apvienošana.

(1) Vienā lietvedībā apvieno vairākus kriminālprocesus, ja:

1) noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas veids ar lielu ticamību norāda uz to savstarpējo saistību;

2) konstatētie fakti liecina, ka noziedzīgos nodarījumus izdarījusi viena un tā pati persona;

(2) Lēmumu par kriminālprocesu apvienošana vienā lietvedībā pēc procesa virzītāja ierosinājuma pieņem rajona (pilsētas) vai tiesas apgabala virsprokurors, to ierakstot apvienojamo kriminālprocesu reģistros.

379.pants. Kriminālprocesa sadalīšana.

(1) Atsevišķā lietvedībā procesa virzītājam jāizdala kriminālprocess:

1) ja pirmstiesas procesā kļuvis zināms par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu;

2) ja attiecībā pret apsūdzēto, kurš noziedzīgo nodarījumu izdarījis grupā, tiek piemērots vienošanās process.

(2) Prokurors var izdalīt atsevišķā lietvedībā kriminālprocesus par :

1) apsūdzēto, kurš noziedzīgo nodarījumu izdarījis grupā, bet slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, vai arī apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas un nevar piedalīties procesā;

2) nepilngadīgo apsūdzēto, kurš noziedzīgu nodarījumu izdarījis kopā ar pilngadīgo;

3) par apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms kriminālvajāšanas laikā;

4) par personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība.

(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.

(4) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs pieņem lēmumu, kas vienlaicīgi uzskatāms par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai.

(5) Lēmumā par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs norāda:

1) kriminālprocesa sadalīšanas un jauna kriminālprocesa uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) aizdomās turētā vai apsūdzētā, par kuru tiek izdalīts kriminālprocess, ja tāds ir zināms, personības datus;

3) apsūdzības būtību;

4) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, ja tā ir zināma;

5) drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu.

(6) Sadalot kriminālprocesu, lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums.

(7) Lēmumam par kriminālprocesa sadalīšanu pievieno izdalīto lietas materiālu oriģinālus vai kopijas un to sarakstu.

(8) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs paziņo personai, kam ir tiesības uz aizstāvību.

380.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšana.

(1) Pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu procesa virzītājs izbeidz, ja noskaidroti 368.pantā noteiktie apsūdzēto reabilitējošie vai kriminālprocesu izslēdzošie apstākļi.

(2) Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pierādīt pirmstiesas procesā nav izdevies un nav iespējams savākt papildus pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret šo personu un kriminālprocesā turpina izmeklēšanu.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, bet kriminālvajāšana tiek izbeigta attiecībā pret vienu vai dažiem no tiem, kriminālprocess šajā daļā tiek izbeigts, par ko prokurors pieņem lēmumu.

(4) Ja kriminālprocess tiek izbeigts daļā attiecībā pret vienu vai dažiem apsūdzētajiem, nepieciešamības gadījumā prokurors izlemj jautājumu par kriminālprocesa sadalīšanu.

(5) Par pieņemtajiem lēmumiem prokurors informē apsūdzēto un to cietušo, kuram kaitējums radīts ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu, un izdara ierakstus kriminālprocesa reģistrā.

(6) Prokurora pieņemto lēmumu apsūdzētais un cietušais var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram desmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

381.pants. Izbeigtā kriminālprocesa un kriminālvajāšanas atjaunošana.

(1) Pret personu izbeigtu kriminālprocesu vai kriminālvajāšanu procesuāli pilnvarota amatpersona var atjaunot atceļot lēmumu par izbeigšanu, ja pirmstiesas procesā iegūti jauni pierādījumi, kuru avoti nebija zināmi uz lēmuma pieņemšanas brīdi, vai pierādīta liecinieku, ekspertu, revidentu labticīga maldīšanās vai apzināti nepatiesu liecību un atzinumu sniegšana.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesu un kriminālvajāšanu var atjaunot, ja nav iestājies kriminālatbildības noilgums.

382.pants.Uzdevumi pirmstiesas kriminālprocesā.

(1) Izmeklētājs un prokurors var uzdot izdarīt atsevišķas procesuālās darbības vai veikt citus uzdevumus citai izmeklēšanas iestādei vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai.

(2) Uzdevumu sastāda rakstiski, norādot jautājumus, kuri jānoskaidro veicot attiecīgo izmeklēšanas vai citu darbību. Uzdevumam pievieno lēmumu, uz kura pamata jāveic norādītā izmeklēšanas darbība, ja to nosaka likums. Ja uzdevums tiek dots tās pašas izmeklēšanas iestādes citai amatpersonai, tas var tikt izteikts mutiskā formā.

(3) Uzdevums jāizpilda pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja uzdevuma izpilde šajā termiņā nav iespējama, tā izpildītājs paziņo uzdevuma devējam, norādot kavēšanās iemeslu un iespējamo uzdevuma izpildes termiņu.

383.pants. Izmeklēšana grupā.

(1) Ja kriminālprocesā jāveic liels darba apjoms vai tas ir īpaši sarežģīts, virsprokurors vai izmeklēšanas iestādes vadītājs pieņem lēmumu par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu grupā, norādot konkrētas personas, kas piedalīsies izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, un ieceļot par izmeklēšanas grupas vadītāju konkrētā kriminālprocesa virzītāju.

(2) Par pieņemto lēmumu tiek izdarīts ieraksts kriminālprocesa reģistrā.

(3) Izmeklēšanas grupas vadītājs vada grupas darbu un pieņem visus lēmumus par kriminālprocesa virzību un drošības līdzekļu piemērošanu un to pagarināšanu.

384.pants. Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas.

(1) Ziņas, kuras ieguvusi kriminālprocesā iesaistīta persona, izmantojot savas procesuālās tiesības vai veicot savus procesuālos pienākumus, izpaužamas tikai ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.

(2) Pienākums neizpaust pirmstiesas procesā iegūtās ziņas neattiecas uz informācijas apmaiņu starp aizdomās turēto vai apsūdzēto un viņa aizstāvi vai advokātu, kas sniedz juridisko palīdzību.

385.pants. Zudušas krimināllietas atjaunošana.

(1) Ja pirmstiesas kriminālprocesā krimināllieta ir zudusi, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tās atjaunošanu un izlemj jautājumu par drošības līdzekli.

(2) Krimināllietas materiālus procesa virzītājs atjauno nokopējot uzraudzības lietu un no jauna izdarot nepieciešamās procesuālās darbības.

32.nodaļa. Izmeklēšana.

386.pants. Izmeklēšanas uzsākšana.

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas par kriminālprocesa uzsākšanu procesa virzītājs uzsāk izmeklēšanu, veicot visas šajā likumā paredzētās procesuālās darbības, līdz brīdim, kamēr noskaidrota persona, kuru varētu saukt pie kriminālatbildības, un savākti pietiekami pierādījumi kriminālprocesa nodošanai prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai.

(2) Ja persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, netiek noskaidrota, izmeklēšanu veic līdz brīdim, kamēr iestājas kriminālatbildības noilgums vai rodas citi apstākļi, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem nepieļauj kriminālprocesu.

387.pants Noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas nozīme izmeklēšanā.

(1) Kriminālprocesu uzsākot, izmeklējamo rīcību var kvalificēt tikai pēc noziedzīgo nodarījumu grupas piederības.

(2) Kad ir iegūtas pietiekamas ziņas, nodarījumu, par kuru uzsākta izmeklēšana, kvalificē pēc konkrēta Krimināllikuma panta, par ko kriminālprocesa reģistrā izdara atzīmi un nosūta informāciju Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.

(3) Personu var aizturēt, atzīt par aizdomās turēto, kā arī piemērot drošības līdzekli tikai no brīža, kad izmeklējamo nodarījumu var kvalificēt pēc konkrēta Krimināllikuma panta.

388.pants. Pirmstiesas process uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem.

(1) Izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem veic kuģa kapteinis šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos, līdz brīdim, kad kriminālprocesa materiālus var nodot citai kompetentai Latvijas Republikas izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(2) Ja izmeklēšanā rodas nepieciešamība veikt izmeklēšanas darbības vai piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus, kuri veicami tikai ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kuģa kapteinis to var pieprasīt un saņemt izmantojot tehniskos sakaru līdzekļus.

389.pants Kriminālprocesa apturēšana izmeklēšanā.

(1) Ja kriminālprocesā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot viena mēneša laikā no kriminālprocesa uzsākšanas, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu jālemj jautājums par kriminālprocesa apturēšanu, ievērojot Ministru kabineta noteiktās prioritātes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās kriminālprocesa apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms, kuru atbilstoši noziedzīgo nodarījumu klasifikācijai ir noteicis Ģenerālprokurors.

(3) Ministru kabinets, atbilstoši kriminogēnajai situācijai valstī nosaka noziedzīgos nodarījumus, kuros kriminālprocesu nav atļauts apturēt, piemērojot šā panta nosacījumus.

(4) Ja uzraugošais prokurors konstatē, ka kriminālprocesā izpildītas visas ģenerālprokurora prasības konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai un noziedzīgais nodarījums nav Ministru kabineta noteikto prioritāri izmeklējamo nodarījumu sarakstā, procesa virzītājs kriminālprocesu aptur līdz brīdim, kad var tikt noskaidrota vainīgā persona vai iestājies kriminālatbildības noilgums. Pēc kriminālprocesa apturēšanas līdz tā atjaunošanai izmeklēšanas darbības veikt nevar.

(5) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu atzīmē kriminālprocesa reģistrā un ziņas par noziedzīgo nodarījumu ievieto Iekšlietu ministrijas reģistros.

390.pants. Izmeklēšanas pabeigšana.

(1) Izmeklētājs pabeidz izmeklēšanu:

1) sastādot ierosinājumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanai un nododot krimināllietas materiālus prokuroram;

2) nododot krimināllietas materiālus prokuroram kriminālvajāšanai pēc viņa iniciatīvas;

3) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ierosinājumā izmeklētājs norāda:

1) noziedzīgā nodarījuma apstākļus;

2) nodarījuma kvalifikāciju;

3) personas, kuru varētu saukt pie kriminālatbildības, vārdu, uzvārdu un personas kodu;

4) uzskaita pierādījumu avotus.

(3) Ja izmeklēšanas gaitā rodas apstākļi, kas nepieļauj izmeklēšanu kriminālprocesā, procesa virzītājs kriminālprocesu izbeidz un par to nekavējoties paziņo uzraugošajam prokuroram un ieinteresētajām personām, izskaidrojot tiesības iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem.

 

33.nodaļa. Kriminālvajāšana.

391.pants. Pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības publiskās apsūdzības procesā.

Publiskās apsūdzības procesā personu var saukt pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi ticami norāda uz konkrētas personas vainu izmeklējamā nodarījumā, prokurors nešaubās par šīs personas vainu un ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.

392.pants. Kriminālvajāšanas uzsākšanas izlemšana.

(1) Kriminālvajāšanu prokurors - procesa virzītājs var uzsākt:

1) saņemot izmeklētāja ierosinājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanas nepieciešamību vai

2) pēc savas iniciatīvas, izņemot kriminālprocesu no izmeklētāja lietvedības.

(2) Prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, desmit dienu laikā pēc krimināllietas materiālu saņemšanas no izmeklēšanas iestādes.

(3) Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības:

1) krimināllietu atdod izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, dodot rakstiskus norādījumus par nepieciešamo darbību veikšanu vai

2) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai, vai

3) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot 370.pantā noteiktos apstākļus.

(4) Par kriminālprocesa pieņemšanu lietvedībā prokurors izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

393.pants. Lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība).

(1) Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības (turpmāk -apsūdzībā) prokurors norāda:

1) personas, kuru sauc pie kriminālatbildības, vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīves vietu un darba vietu;

2) katra inkriminētā noziedzīgā nodarījuma tos faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju un ļauj identificēt konkrēto nodarījumu;

3) noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) personas, kas noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušas;

5) citas personas, kas sauktas pie kriminālatbildības par līdzdalību vai dalību tā paša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

(2) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti ideālajā kopībā, šā panta pirmajā daļā minēto norāda kopā par visiem šādā kopībā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

394.pants. Apsūdzības izsniegšana.

(1) Pēc lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzības) pieņemšanas prokurors nekavējoties apsūdzētajam:

1) izsniedz apsūdzības kopiju, pārliecinoties par personas identitāti un izskaidro apsūdzības būtību;

2) izsniedz rakstisku informāciju par viņa tiesībām;

3) nodrošina iespēju pieaicināt aizstāvi vai advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai, ja tāds jau nav pieaicināts;

4) noskaidro, vai apsūdzētajam ir aizstāvis vai ir pamats lūgt aizstāvja palīdzību uz valsts rēķina, vai arī aizstāvja piedalīšanās nav obligāta;

5) noskaidro, vai apsūdzētajam ir lūgumi, vai viņš vēlas sniegt liecību, vai viņam ir priekšlikumi par vienošanās procesa piemērošanu.

6) nosaka saprātīgu termiņu, atbilstoši celtās apsūdzības apjomam, aizstāvības sagatavošanai.

(2) Ja apsūdzētais attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pie prokurora, savstarpēji vienojoties, apsūdzības kopiju un rakstisko informāciju par apsūdzētā tiesībām prokurors var nodot apsūdzētajam personīgi ar kurjera palīdzību, ar apsūdzētā pārstāvja vai aizstāvja starpniecību vai pa pastu uz viņa deklarēto sūtījumu saņemšanas adresi.

(3) Ja apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš izvairās ierasties pēc prokurora aicinājuma, apsūdzības kopija izsniedzama pēc apsūdzētā piespiedu atvešanas vai nosūtāma pa pastu uz viņa deklarēto sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) Ja izsludināta apsūdzētā meklēšana, apsūdzības kopija un rakstiska informācija par apsūdzētā tiesībām izsniedzama nekavējoties pēc rakstiska paziņojuma saņemšanas par apsūdzētā aizturēšanu vai apcietināšanu.

(5) Apsūdzētais par lēmuma kopijas un rakstiskās informācijas par tiesībām saņemšanu parakstās lēmumā un norāda datumu.

(6) Ja apsūdzētais atsakās parakstīties, prokurors to ieraksta lēmumā norādot datumu, kad apsūdzētajam lēmuma kopija un rakstiskā informācija par tiesībām ir izsniegta.

(7) Ja apsūdzības uzrādīšanas brīdī piedalās pārstāvis un advokāts vai aizstāvis, arī viņi parakstās lēmumā par saukšanu kriminālatbildības.

(8) Ja apsūdzētais neprot valodu, kurā sastādīta apsūdzība, viņam izsniedz apsū dzības tulkojumu viņam saprotamā valodā vai iepazīstina ar to ar tulka palīdzību.

(9) Ja apsūdzētais slēpjas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana, apsūdzība tiek izsniegta reizē ar oficiālā izdošanas lūguma paziņošanu.

395.pants. Apsūdzētā pratināšana.

Prokurors apsūdzēto var pratināt nekavējoties pēc apsūdzības kopijas izsniegšanas vai, ja apsūdzētais atsakās sniegt liecības, jo viņam nepieciešams laiks sagatavoties aizstāvībai, - desmit dienu laikā no apsūdzības kopijas izsniegšanas dienas, savstarpēji vienojoties par konkrēto datumu.

396.pants. Lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības grozīšana.

(1) Ja prokurors pēc lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības izsniegšanas apsūdzētajam ieguvis papildus pierādījumus, kā rezultātā nepieciešams grozīt pieņemto lēmumu, prokurors sastāda jaunu lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības un tā kopiju izsniedz apsūdzētajam.

(2) Ja apsūdzība par kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem persona saukta pie kriminālatbildības, nav apstiprinājusies, prokurors ar lēmumu šajā daļā kriminālvajāšanu izbeidz un lēmuma kopiju nekavējoties nosūta personai pret kuru kriminālvajāšana izbeigta.

397.pants. Apsūdzētā meklēšana.

(1) Apturot kriminālprocesu saskaņā ar 369.panta pirmās daļas 2.punktu, prokurors nekavējoties pieņem lēmumu par apsūdzētā meklēšanu. Nepieciešamības gadījumā prokurors var pieņemt lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu attiecībā pret apsūdzēto.

(2) Lēmuma kopiju par apsūdzētā meklēšanu, kā arī lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu prokurors nosūta izpildīšanai Valsts policijai.

398.pants Kriminālprocesa izbeigšana pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

(1) Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu.

(2) Šā panta nosacījums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par noziegumu, par kuru Krimināllikumā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku ilgāku par desmit gadiem.

399.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšanas veidi.

Prokurors pirmstiesas procesu var pabeigt:

1) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai un iesniedzot krimināllietu tiesai pēc piekritības;

2) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai neatliekamības kārtībā;

3) pieņemot lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai saīsinātā procesa kārtībā;

4) slēdzot vienošanos ar aizstāvību un nododot kriminālprocesu tiesai vienošanās un soda apstiprināšanai;

5) piemērojot apsūdzētajam priekšrakstu par sodu;

6) izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem;

7) izbeidzot kriminālprocesu;

8) pieņemot lēmumu un nosūtot krimināllietu tiesai medicīniska vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.

400.pants Pirmstiesas procesa pabeigšana ar lietas nodošanu iztiesāšanai.

(1) Prokurors, atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā, sastāda tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu sarakstu.

(2) Tiesai nododamajā krimināllietā prokurors iekļauj materiālus, kas attiecināmi uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu un tiks izmantoti tiesā kā pierādījumi. Pierādīšanā neizmantojamos materiālus iekļauj arhīva lietā.

(3) Pabeidzot procesu, prokurors apsūdzētajam vai viņa aizstāvim:

1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tie jau nav bijuši izsniegti;

2) izsniedz arhīvā nodoto materiālu sarakstu;

3) atkarībā no materiālu daudzuma un pirmstiesas izmeklēšanas termiņa nosaka saprātīgus noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņus;

4) informē, ka apsūdzētajam noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņā ir jāiesniedz prokuroram informācija, vai pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu tiesā, vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā un vai atzīst konkrētus apsūdzībā minētus faktus par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(4) Ja apsūdzētais atzīst konkrētus apsūdzībā minētus faktus par pierādītiem un vienojas ar prokuroru par šo pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, prokurors sastāda protokolu kurā ietver konkrētu faktu uzskaitījumu, kuru pārbaudi tiesā nav nepieciešams veikt.

(5) Cietušajam pēc viņa pieprasījuma prokurors izsniedz lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, kā rezultātā cietušajam radies kaitējums, un nosaka saprātīgu noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu.

(6) Ja apsūdzētais nesaprot valodu, kurā sastādīti krimināllietas materiāli, viņam procesuālo lēmumu kopijas izsniedz reizē ar to tulkojumu viņam saprotamā valodā. Iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, apsūdzētajam ir tiesības uz bezmaksas tulka palīdzību.

(7) Noslēguma pieteikumi prokuroram jāizskata trīs dienu laikā no pieteikšanas dienas un jāpaziņo savs lēmums to iesniedzējiem.

(8) Pieteikuma apmierināšanas gadījumā procesa virzītājs veic attiecīgās procesuālās darbības. Pēc darbību izpildīšanas apsūdzētajam vai viņa aizstāvim izsniedz papildus iegūtos materiālus un nosaka laiku, lai varētu ar tiem iepazīties.

(9) Pēc noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņa notecēšanas vai noslēguma pieteikumu apmierināšanas vai noraidīšanas prokurors pieņem lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai.

401.pants. Lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai.

(1) Lēmumā par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess;

2) par kāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota iztiesāšanai;

3) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

4) nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu un veidu;

5) apsūdzētās personas paskaidrojumus;

6) pierādījumu, kurus izmantos tiesā, uzskaitījumu;

7) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

8) par mantai uzlikto arestu;

9) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus;

10) krimināllietas lapu skaitu.

(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un personu sarakstu, kas pēc apsūdzības un aizstāvības domām izsaucamas uz tiesas sēdi. Personu sarakstā norāda viņu adresi.

(3) Pēc lēmuma sastādīšanas prokurors to kopā ar krimināllietas materiāliem nekavējoties nosūta tiesai.

(4) Par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju un norādot, kurai tiesai krimināllieta nosūtīta. Apsūdzētajam lēmumu nosūta kopā ar tulkojumu viņam saprotamā valodā.

402.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.

(1) Ja pirmstiesas procesa laikā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta apsūdzība un nav iespējams savākt papildus pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu.

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu uzrādīta apsūdzība vai persona tika turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šī lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu, konkretizējot likuma pantu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Lēmuma kopiju nosūta vai izsniedz personai, kas bija aizdomās turētā, apsūdzētā, cietusī vai viņu pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuru iesnieguma bija uzsākts kriminālprocess.

(6) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, procesa virzītājs nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

34.nodaļa Pirmstiesas procesa īpatnības, izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem.

403.pants Kriminālprocesa izbeigšana ar nosacījumiem.

(1) Ja procesa virzītājs, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var kriminālprocesu izbeigt ar nosacījumiem.

(2) Kriminālprocesa izbeigšana ar nosacījumiem pieļaujama tikai tad, ja:

1) personu tur aizdomās vai apsūdz par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

2) persona agrāk nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

3) pret viņu pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts ar nosacījumiem;

4) šādai procesa izbeigšanai piekrīt uzraugošais vai amatā augstāks prokurors, izdarot atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

(3) Kriminālprocesa izbeigšana pieļaujama tikai ar aizdomās turētā vai apsūdzētā brīvprātīgu un skaidri izteiktu piekrišanu.

(4) Izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem, procesa virzītājs nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

(5) Izbeidzot kriminālprocesu ar nosacījumiem, procesa virzītājs var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā;

4) atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem;

5) ārstēties no alkoholisma vai citādas atkarības.

404.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem.

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem procesa virzītājs norāda:

1) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta;

2) kriminālprocesa nosacītās izbeigšanas pamatojumu;

3) pārbaudes laiku;

4) uzliktos pienākumus;

5) institūciju, kurai uzdots kontrolēt personas uzvedību;

6) kā arī atceļ piemēroto drošības līdzekli.

405.pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem.

(1) Personai, pret kuru izbeidz kriminālprocesu, izsniedz lēmuma un krimināllietas materiālu kopijas, izskaidro kriminālprocesa izbeigšanas ar nosacījumiem sekas un viņš parakstās, ka piekrīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus.

(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem kopiju un paziņo par tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

(3) Lēmums stājas spēkā, ja desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas cietušais nav to pārsūdzējis vai arī viņa sūdzība noraidīta.

406.pants. Kriminālprocesa izbeigšanas ar nosacījumiem sekas.

(1) Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pilnā apjomā stājas spēkā pēc pārbaudes laika notecēšanas un noteikto pienākumu izpildes.

(2) Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocess pret viņu skaitās izbeigts un par to pašu nodarījumu pret viņu nevar tikt atjaunots, izņemot šajā likumā īpaši paredzētos gadījumus.

(3) Kriminālprocess par to pašu nodarījumu pret personu, pret kuru tas bija izbeigts ar nosacījumiem, var tikt atjaunots vienīgi šādos gadījumos:

1) persona nav izpildījusi uzliktos pienākumus;

2) pārbaudes laikā persona izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu;

3) procesa virzītājs lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā;

4) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi liecinošās personas sniegt nepatiesas liecības vai citādi viltojusi pierādījumus;

5) atklāti jauni apstākļi, kas nebija zināmi procesa virzītājam lēmuma pieņemšanas brīdī un kas apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas rezultātā kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

(4) Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālprocess nav atjaunots šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem informāciju saglabā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

407.pants. Kriminālprocesa izbeigšanas ar nosacījumiem uzraudzība.

(1) Procesa virzītājs, kurš pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem, uzrauga tā izpildi un pēc pārbaudes termiņa notecēšanas izdara uz tā atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā.

(2) Ja konstatēti 406.panta trešajā daļā minētie apstākļi, procesa virzītājs atceļ lēmumu, atjauno kriminālprocesu un to virza vispārējā kārtībā.

35.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības,

piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu.

408.pants. Prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas pieļaujamība.

(1) Ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, un prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, taču nevar personu atstāt nesodītu, prokurors var izbeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

(2) Ja viena persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, tad priekšrakstu par sodu var piemērot tikai par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(3) Ja par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētas vairākas personas, priekšrakstu par sodu var piemēro personai, kurai tas iespējams saskaņā ar šo likumu.

(4) Prokurors priekšrakstu par sodu sastāda, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais savu vainu atzīst un viņš piekrīt kriminālprocesa izbeigšanai, piemērojot viņam sodu.

409.pants. Priekšraksts par sodu.

(1) Ja prokurors ir konstatējis, ka var izbeigt kriminālprocesu, nosakot personai sodu, viņš sastāda prokurora priekšrakstu par sodu, kurā ietver lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un rezolutīvajā daļā norāda sodu un tā izpildes termiņu.

(2) Prokurors savā priekšrakstā par sodu apsūdzētajai personai var noteikt samaksāt naudas sodu vai nostrādāt piespiedu darbus, taču ne vairāk kā pusi no konkrētajā Krimināllikuma pantā (daļā, punktā) paredzētās sankcijas.

(3) Ja priekšrakstu par sodu sastāda attiecībā uz aizdomās turēto, tas vienlaicīgi ir uzskatāms arī kā lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

410.pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem.

(1) Personai, pret kuru izbeidz kriminālprocesu ar priekšrakstu par sodu, izsniedz priekšraksta par sodu un krimināllietas materiālu kopijas, izskaidro kriminālprocesa izbeigšanas sekas un viņš parakstās, ka piekrīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un apņemas izpildīt priekšrakstā norādīto sodu. Apsūdzētais savu piekrišanu var izteikt nekavējoties vai trīs dienu laikā no kopiju saņemšanas dienas.

(2) Procesa virzītājs nosūta cietušajam priekšraksta par sodu kopiju un paziņo par tiesībām iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

411.pants. Priekšraksta par sodu sekas.

(1) Priekšraksts par sodu stājas spēkā, ja apsūdzētais tam ir piekritis un cietušais desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav to pārsūdzējis vai arī viņa sūdzība ir noraidīta. Priekšrakstā ietvertais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pilnā apjomā stājas spēkā pēc noteiktā soda izpildes.

(2) Ja persona labprātīgi noteiktajā termiņā izpilda prokurora priekšrakstā noteikto sodu, kriminālprocess pret viņu ir izbeigts. Persona atzīstama par nesodītu, ja viena gada laikā no uzliktā soda izpildes dienas viņa neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Ja persona bija piekritusi priekšrakstam par sodu, taču to nepilda, par soda izpildi atbildīgā institūcija šā likuma noteiktajā kārtībā ierosina jautājumu par soda aizstāšanu.

36.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības,

piemērojot neatliekamības kārtību.

412.pants. Neatliekamības kārtības piemērošanas pieļaujamība.

(1) Uzsākot izmeklēšanu, procesa virzītājs var piemērot neatliekamības kārtību, ja:

1) noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, jo tā pārsteigta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai nekavējoties pēc tā izdarīšanas;

2) persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziegumu;

3) izmeklēšanu neatliekamības kārtībā noteiktajā apjomā iespējams pabeigt divās dienās.

(2) Neatliekamības kārtība netiek piemērota:

1) ja pastāv šajā likumā paredzētie nosacījumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai, atbrīvojot personu no kriminālatbildības;

2) privātās apsūdzības lietā.

413. Izmeklēšanas virzība neatliekamības kārtībā

(1) Procesa virzītājs pēc izmeklēšanas uzsākšanas:

1) noskaidro izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro ar noziedzīgo nodarījumu nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru;

3) ja nepieciešams, izdara notikuma vietas apskati vai citas izmeklēšanas darbības;

4) noskaidro notikuma aculieciniekus;

5) veic aculiecinieku un iespējamās vainīgās personas aptauju;

6) visu konstatēto fiksē vienā protokolā;

7) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

8) ja nepieciešams, aizdomās turēto aiztur vai piemēro drošības līdzekli;

9) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

(2) Divu dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas procesa virzītājs lietas materiālus ar pavadrakstu iesniedz uzraugošajam prokuroram, izdarot atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

414.pants. Prokurora darbības pirmstiesas procesā neatliekamības kārtībā.

(1) Prokuroram vienas dienas laikā pēc materiālu saņemšanas jāizlemj par procesa turpināšanu neatliekamības kārtībā.

(2) Ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai neatliekamības kārtībā, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav savākti pietiekami pierādījumi, lai aizdomās turētā vainu varētu pierādīt tiesā, viņš materiālus nosūta atpakaļ izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa turpināšanai vispārējā kārtībā.

(3) Ja prokurors piekrīt procesa turpināšanai neatliekamības kārtībā, viņš pieņem lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai.

415.pants. Lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai neatliekamības kārtībā.

(1) Lēmumā par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai neatliekamības kārtībā prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota tiesai;

3) pierādījumu, ko izmantos pierādīšanā, uzskaitījumu;

4) lietas iztiesāšanas laiku un vietu.

(2) Lietas iztiesāšanas laiku prokurors nosaka saskaņojot ar tiesu, taču līdz tiesas sēdei laiks nedrīkst būt īsāks par trim dienām, skaitot no lēmuma kopijas izsniegšanas dienas apsūdzētajam.

(3) Pieņemtais lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai vienlaicīgi uzskatāms par lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

(4) Lēmuma kopija kopā ar lietas materiāliem nekavējoties izsniedzama apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(5) Pēc lēmuma kopijas izsniegšanas prokurors pieņemto lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

(6) Lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai neatliekamības kārtībā nav pārsūdzams.

37.nodaļa. Pirmstiesas procesa īpatnības saīsinātajā procesā.

416.pants. Saīsinātā procesa piemērošanas pieļaujamība.

(1) Procesa virzītājs izmeklēšanu var veikt saīsinātajā procesā, ja:

1) ir noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

2) izmeklēšanu iespējams pabeigt desmit dienu laikā.

(2) Saīsinātais process netiek piemērots:

1) ja pastāv šajā likumā paredzētie nosacījumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai, atbrīvojot personu no kriminālatbildības;

2) ja procesā var piemērot neatliekamības kārtību;

3) privātās apsūdzības lietās.

417.pants. Izmeklēšanas virzība saīsinātā procesa kārtībā.

(1) Procesa virzītājs pēc izmeklēšanas uzsākšanas:

1) noskaidro izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro ar noziedzīgo nodarījumu nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru;

3) izdara nepieciešamās izmeklēšanas darbības;

4) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

5) ja nepieciešams aizdomās turēto aiztur vai piemēro drošības līdzekli;

6) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

(2) Desmit dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas procesa virzītājs lietas materiālus iesniedz prokuroram ar ierosinājumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanai.

(3) Ierosinājumā procesa virzītājs sniedz izmeklējamā nodarījuma īsu aprakstu, tā kvalifikāciju un norāda iespējamās vainīgās personas datus.

418.pants. Prokurora darbības pirmstiesas saīsinātajā procesā.

(1) Ja prokurors nepiekrīt procesu turpināt saīsinātā procesa kārtībā, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav savākti pietiekami pierādījumi, lai aizdomās turētajam varētu celt apsūdzību un to pierādīt tiesā, viņš materiālus nosūta atpakaļ izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa turpināšanai vispārējā kārtībā.

(2) Ja prokurors piekrīt procesa turpināšanai saīsinātā procesa kārtībā, viņš sastāda lēmumu par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai.

(3) Prokuroram lēmums jāpieņem un krimināllieta jānosūta tiesai desmit dienu laikā.

419.pants. Lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai saīsinātā procesa kārtībā.

(1) Lēmumā par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai saīsinātā procesa kārtībā prokurors norāda:

1) personu, par kuras nodarījumu notiek kriminālprocess, vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek apsūdzēta un nodota tiesai;

3) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

4) pierādījumu, ko izmantos pierādīšanā, uzskaitījumu;

5) piemēroto drošības līdzekli un tā beigu termiņu;

6) par mantai uzlikto arestu;

7) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

(2) Lēmumam pievieno lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu un personu sarakstu, kas pēc apsūdzības un aizstāvības domām izsaucamas uz tiesas sēdi. Personu sarakstā norāda viņu adresi.

(3) Pieņemtais lēmums par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai vienlaicīgi uzskatāms par lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības.

420.pants. Iepazīstināšana ar lietas materiāliem.

(1) Lēmuma par kriminālprocesa nodošanu iztiesāšanai saīsinātā procesa kārtībā kopiju kopā ar lietas materiāliem izsniedz apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(2) Triju dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas apsūdzētais un cietušais var iesniegt noslēguma pieteikumus.

(3) Pēc noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņa notecēšanas un iesniegto pieteikumu izlemšanas prokurors lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

38.nodaļa Vienošanās piemērošana pirmstiesas procesā

421.pants Pamats vienošanās piemērošanai.

Ja kriminālprocesā ir skaidri apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam un kvalifikācijai, prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

422.pants. Pārrunas par vienošanās slēgšanu.

(1) Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu procesā slēgt vienošanos, viņš veic sekojošas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības slēdzot vienošanos, apsūdzētā tiesības slēdzot vienošanos un tās sekas;

2) noskaidro cietušā viedokli par vienošanās slēgšanu.

(2) Prokurors sastāda vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvi par vienošanās elementiem.

(3) Ja apsūdzētais un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un nodarīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu tiesā prokurors ieteiks piespriest.

(4) Ja apsūdzētais savu vai nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvis sava pārstāvamā vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst, nepiekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, noteiktā kaitējuma apmēram vai sodam, kura piespriešanu tiesā lūgs prokurors, vienošanās netiek slēgta.

423.pants. Apsūdzētā tiesības, slēdzot vienošanos.

Apsūdzētajam, slēdzot vienošanos, ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) saņemt krimināllietas materiālu kopijas;

4) zināt par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kādu soda veidu un mēru lūgs tiesā prokurors;

5) piedalīties vienošanās izskatīšanā pie izmeklēšanas tiesneša un tiesā, kas noteiks sodu;

6) sniegt paskaidrojumus par vienošanās gaitu;

7) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz tiesas sēdei;

8) pārsūdzēt spriedumu gadījumos, ja pārkāptas kriminālprocesa likuma normas;

9) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu.

424.pants. Vienošanās protokols.

(1) Vienošanās protokolā norāda:

1) apsūdzētā, viņa aizstāvja, nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvja vārdu, uzvārdu un citus personības datus;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

3) nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

4) nodarījuma kvalifikāciju;

5) ziņas par kaitējuma apmēru;

6) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

(2) Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu prasīs par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, ja apsūdzētajam tiek noteikts sods pēc vairākiem spriedumiem.

(3) Vienošanos paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvis un prokurors.

425.pants. Vienošanās iesniegšana izmeklēšanas tiesnesim.

Pēc vienošanās par sodu trīs dienu laikā prokurors iesniedz visus krimināllietas materiālus kopā ar vienošanās protokolu izmeklēšanas tiesnesim, par to izdarot ierakstu kriminālprocesa reģistrā.

426.pants. Izmeklēšanas tiesneša darbības vienošanās procesā.

(1) Izmeklēšanas tiesnesis trīs dienu laikā pēc krimināllietas materiālu saņemšanas:

1) iepazīstas ar saņemtajiem materiāliem;

2) izlemj, vai iegūtie pierādījumi pieļauj vienošanos starp apsūdzību un aizstāvību;

3) uzklausa prokurora viedokli par vienošanos;

4) vienatnē uzklausa apsūdzēto un nepilnga dīgā apsūdzētā pārstāvi un aizstāvi par vienošanās noslēgšanas apstākļiem;

5) noskaidro, vai apsūdzētais savu vainu atzīst un vai vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc šā panta pirmajā daļā veiktajām darbībām pieņem lēmumu:

1) atzīt, ka vienošanās slēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā, vai

2) noraidīt vienošanos, ja pierādījumi ir nepietiekami vienošanās slēgšanai vai apsūdzētais neatzīst savu vainu, vai vienošanos noslēdzis pret savu gribu, vai neapzinājies tās sekas.

(3) Pēc lēmuma pieņemšanas izmeklēšanas tiesnesis to ieraksta kriminālprocesa reģistrā un nosūta lietu atpakaļ prokuroram.

427.pants. Krimināllietas nosūtīšana uz tiesu soda noteikšanai.

(1) Prokurors pēc krimināllietas materiālu saņemšanas no izmeklēšanas tiesneša tos kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tiesai apstiprināt noslēgto vienošanos.

(2) Par krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo.

(3) Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

5) informē par pirmstiesas procesa izdevumiem;

6) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

13.sadaļa.

Tiesvedības vispārīgie noteikumi

39.nodaļa. Krimināllietu piekritība tiesai.

428.pants. Tiesvedības instances krimināllietā.

(1) Krimināllietu iztiesā pirmās instances tiesa, bet pēc apsūdzētā, prokurora vai cietušā sūdzības par šīs tiesas spriedumu - arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.

(2) Otrās instances tiesas spriedumu apsūdzētais, prokurors vai cietušais var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

429.pants. Krimināllietas piekritība pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.

(1) Krimināllieta izskata tajā tiesā, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums.

(2) Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams konstatēt, krimināllieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā pabeigts pirmstiesas process.

(3) Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos krimināllieta piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts.

(4) Lai nodrošinātu krimināllietas ātrāku izskatīšanu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt:

1) pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas;

2) noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas;

3) pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas.

430.pants. Rīcība ar citai tiesai piekritīgu krimināllietu.

(1) Ja tiesa līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai konstatē, ka krimināllieta piekritīga citai tāda paša līmeņa tiesai, krimināllietu nodod attiecīgai tiesai pēc piekritības.

(2) Ja krimināllietas piekritību citai tāda paša līmeņa tiesai tiesa konstatē tiesas izmeklēšanas laikā, tā turpina iesākto procesu.

431.pants. Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tāda paša līmeņa tiesai.

(1) Tiesa līdz tiesas izmeklēšanas sākumam var ierosināt tai piekritīgu krimināllietu nodot citai tāda paša līmeņa tiesai, ja:

1) nododot krimināllietu var panākt tas ātrāku izskatīšanu;

2) divās vai vairākās viena līmeņa tiesās ir krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā tiesa, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, nodod krimināllietu tiesai, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

(3) Jautājumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai tāda paša līmeņa tiesai izlemj vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Lēmumu noformē rezolūcijas veidā uz krimināllietas.

432.pants. Piekritības strīdu nepieļaujamība.

(1) Krimināllieta, ko viena tiesa nodod citai tiesai šajā likumā noteiktajā kārtībā, šai tiesai ir jāpieņem.

(2) Piekritības strīdi tiesām nav atļauti.

40.nodaļa. Tiesas sastāvs.

433.pants. Krimināllietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana.

(1) Pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pirmās instances tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas:

1) par sevišķi smagu noziegumu;

2) par smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā prasa krimināllietas koleģiālu izskatīšanu;

3) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(3) Pirmās instances tiesas tiesnesis var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu arī, ja krimināllieta ir sevišķi sarežģīta.

(4) Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata koleģiāli.

434.pants. Jautājumu izlemšana tiesā.

(1) Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesa izlemj ar balsu vairākumu.

(2) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības.

(3) Neviens no tiesas sastāva nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

435.pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties krimināllietas atkārtotā izskatīšanā.

(1) Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs nevar piedalīties krimināllietas izskatīšanā, ja viņš agrāk ir jau piedalījies tās pašas lietas izskatīšanā un pieņēmis galīgo nolēmumu.

(2) Tiesnesis nevar piedalīties krimināllietas izskatīšanā, ja šajā lietā viņš ir pieņēmis lēmumus pirmstiesas procesā.

41.nodaļa. Krimināllietas sagatavošana iztiesāšanai.

436.pants. Tiesas rīcība pēc krimināllietas saņemšanas tiesā.

(1) Pēc krimināllietas saņemšanas tiesā jāpārbauda:

1) vai krimināllieta piekritīga šai tiesai;

2) vai krimināllietai pievienota apsūdzība;

3) vai apsūdzētajam izsniegta apsūdzības kopija;

4) vai apsūdzētajam bija nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem.

(2) Ja tiek konstatēts, ka krimināllieta piekritīga citai tiesai, tiesnesis krimināllietu nosūta piekritīgai tiesai.

(3) Ja tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 2., 3.un 4.punktā minētais gadījums, tiesnesis nosūta krimināllietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai.

437.pants. Krimināllietas izskatīšanas laiks.

(1) Tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā dienā pieņem lēmumu par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu. Lēmumu noformē rezolūcijas veidā uz krimināllietas.

(2) Krimināllietas izskatīšanu tiesa uzsāk, cik ātri vien iespējams.

(3) Ja apsūdzētajam ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas izskatīšanu uzsāk ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā pēc krimināllietas saņemšanas.

(4) Ja nepilngadīgajam apsūdzētajam ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, krimināllietas izskatīšanu uzsāk ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc krimināllietas saņemšanas.

438.pants. Paziņošana par tiesas sēdi izsaucamajām personām un

prokuroram.

(1) Pēc tiesas sēdes laika noteikšanas tiesnesis nekavējoties dod rīkojumu tiesas kancelejai izsaukt uz tiesas sēdi izsaucamās personas un paziņot prokuroram.

(2) Ja krimināllietas izskatīšana paredzēta ilgākā laika posmā, tiesnesis var dot rīkojumu izsaukt liecinieku vai ekspertu uz citu laiku nevis tiesas sēdes sākumu.

439.pants. Krimināllietas izskatīšanas laika grozīšana.

Ja līdz krimināllietas izskatīšanai kļūst zināms, ka apsūdzētais vai cietušais attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs ierasties uz tiesas sēdi vai ir citi apstākli, kādēļ lietas izskatīšana noteiktajā laikā nevar notikt, tiesnesis nosaka citu krimināllietas izskatīšanas laiku.

440.pants. Izlemjamie jautājumi lietas sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē.

(1) Pēc krimināllietas laika un vietas noteikšanas tiesnesis sagatavo krimināllietu izskatīšanai.

(2) Tiesnesis, sagatavojot krimināllietu izskatīšanai tiesas sēdē, izlemj šādus jautājumus:

1) par valsts apmaksāta aizstāvja aicināšanu;

2) par tulka aicināšanu;

3) par lietas vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu;

4) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

5) par kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja ir pieteikums;

6) citus jautājumus, par kuriem ir iesniegts apsūdzētā, prokurora vai cietušā lūgums.

441.pants. Kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas lēmuma izpilde.

(1) Kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas lēmumu izsniedz pieteicējam.

(2) Kompensācijas vai iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas lēmumu izpilda Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

442.pants. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

Apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais var iepazīties ar krimināllietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas (turpmāk - kopijas), izņemot likumā paredzētos gadījumus.

443.pants. Kriminālprocesu apvienošana.

(1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākas krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem var apvienot.

(2) Kriminālprocesus var apvienot līdz tiesas izmeklēšanas sākumam ar tiesneša lēmumu.

(3) Apvienojot kriminālprocesus, parasti ievēro 431.panta otrās daļas nosacījumus.

444.pants. Kriminālprocesa sadalīšana.

(1) Tiesa apsūdzētā vai cietušā interesēs kriminālprocesu, kurā apsūdzētas vairākas personas vai viena persona par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, var sadalīt, ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

(2) Par kriminālprocesa sadalīšanu tiesa pieņem lēmumu, kas vienlaicīgi ir lēmums par jauna kriminālprocesa uzsākšanu.

(3) Lēmumā norāda kriminālprocesa sadalīšanas pamatu, apsūdzētā personas datus, apsūdzības būtību, Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, pēc kura uzrādīta apsūdzība, drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu un citus apstākļus, kā arī norāda procesa virzību pēc tā sadalīšanas.

(4) Ja no kriminālprocesa izdalītajos materiālos un no jauna uzsāktajā kriminālprocesā ir nepieciešams noskaidrot vainīgo personu, tiesa to nosūta izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai.

(5) Ja izdalītajā kriminālprocesā apsūdzētais un tam celtā apsūdzība pēc būtības nemainās, tiesa nosaka šīs krimināllietas izskatīšanu tiesā vispārējā kārtībā.

(6) Lēmumu par procesa sadalīšanu nosūta apsūdzētajam un cietušajam.

42.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie jautājumi.

445. pants. Krimināllietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums.

(1) Pirmās instances tiesa pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Tiesas sēdē personas liecības un paskaidrojumus sniedz mutvārdos.

(3) Ieprotokolētās vai citādi fiksētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, izņemot, ja apsūdzētais, prokurors vai cietušais piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.

446. pants. Krimināllietas iztiesāšanas atklātums.

(1) Krimināllietu tiesā iztiesā atklāti.

(2) Krimināllietu var iztiesāt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu kriminālprocesā iesaistīto personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.

(3) Par slēgtu tiesas sēdes noteikšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, par ko izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.

(4) Slēgtajā tiesas sēdē piedalās kriminālprocesā iesaistītās personas.

(5) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Krimināllietā, kas ir izskatīta slēgtā tiesas sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

447.pants. Tiesas sastāva nemainīgums.

(1) Tiesas sēde krimināllietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, tad krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna.

448.pants. Rezerves tiesnesis un rezerves piesēdētājs.

(1) Krimināllietā, kuras iztiesāšanai nepieciešams ilgāks laiks, var piedalīties rezerves tiesnesis vai rezerves piesēdētājs, kurš lietas izskatīšanas laikā atrodas tiesas sēžu zālē. Par to tiek izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

(2) Ja krimināllietas iztiesāšanas procesā tiesnesi vai tiesas piesēdētāju aizstāj rezerves tiesnesis vai piesēdētājs, tad lietas iztiesāšana turpinās. Lietas iztiesāšanu šajā gadījumā pabeidz jaunajā sastāvā.

449.pants. Tiesas sēdes priekšsēdētājs.

(1) Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kas piedalās krimināllietas izskatīšanā (turpmāk - tiesas sēdes priekšsēdētājs).

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu apsūdzētajam, prokuroram un cietušajam vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā.

450.pants. Vienādu tiesību nodrošināšana apsūdzētajam, prokuroram un cietušajam krimināllietas iztiesāšanā.

Tiesas sēdē apsūdzētajam, prokuroram un cietušajam ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumu, pieteikt lūgumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, piedalīties tiesu debatēs, iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus, kā arī citos jautājumos, kas radušies krimināllietas iztiesāšanas gaitā.

451.pants. Prokurora piedalīšanās lietas iztiesāšanā.

(1) Prokurora piedalīšanās publiskās apsūdzības krimināllietu iztiesāšanā ir obligāta.

(2) Prokurors uztur tiesā valsts apsūdzību, pierāda to, izsaka savu viedokli par lietas iztiesāšanas laikā konstatētiem apstākļiem, piedalās tiesu debatēs. Valsts apsūdzību vienā kriminālprocesā var uzturēt arī vairāki prokurori.

(3) Prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs.

452.pants. Prokurora neierašanās sekas.

(1) Ja prokurors neierodas uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja prokurora neierašanās iemesli nav zināmi un par prokurora neierašanos ziņo amatā augstākam prokuroram.

453.pants. Prokurora aizstāšana krimināllietas iztiesāšanas laikā.

(1) Ja prokurora turpmākā piedalīšanās lietas iztiesāšanā nav iespējama, prokuroru var aizstāt.

(2) Prokurora maiņa nerada tiesai pienākumu lietas iztiesāšanu sākt no jauna.

(3) Prokuroram, kas no jauna iestājas krimināllietā, tiesa dod laiku sagatavoties krimināllietas iztiesāšanai.

(4) Prokurors, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības.

454.pants. Prokurora pienākums atteikties no apsūdzības.

(1) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka uzrādītā apsūdzība pilnīgi vai daļēji nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir pilnīgi vai daļēji atteikties no apsūdzības, motivējot to.

(2) Prokurors var atteikties no apsūdzības līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu sprieduma gatavošanai.

455.pants. Atteikšanās no apsūdzības sekas.

(1) Ja prokurors atsakās no apsūdzības, tiesa pasludina tiesas sēdes pārtraukumu līdz nākamajai darba dienai un par to paziņo amatā augstākam prokuroram. Ja amatā augstāks prokurors līdz tiesas sēdes atsākšanai nenomaina apsūdzības uzturētāju un neatjauno apsūdzības uzturēšanu, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības.

(2) Krimināllietā, kurā pieņemts lēmums par tās izbeigšanu sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības, procesa atjaunošana pieļaujama sakarā ar jaunu apstākļu atklāšanos.

(3) Prokurora atteikšanās no apsūdzības nav šķērslis kaitējuma atlīdzības pieprasīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

456.pants. Prokurora pienākums grozīt apsūdzību.

(1) Ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka uzrādītā apsūdzība ir grozāma uz smagāku, viņa pienākums ir grozīt apsūdzību motivējot to.

(2) Prokurors var grozīt apsūdzību līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu sprieduma gatavošanai.

457.pants. Apsūdzības grozīšanas sekas.

Ja prokurors groza apsūdzību uz smagāku, apsūdzētais vai viņa aizstāvis var lūgt tiesu atlikt krimināllietas iztiesāšanu, dodot laiku sagatavoties aizstāvības veikšanai.

458.pants. Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā,

(1) Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

(2) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(3) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, tiesa var lemt par viņa atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, drošības līdzekļa grozīšanu vai piemērošanu.

(4) Ja apsūdzētā neierašanās iemesli nav attaisnojoši, tiesa var uzlikt apsūdzētajam pienākumu segt tiesas izdevumus sakarā ar atlikto tiesas sēdi.

459.pants. Krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās

Krimināllietu par kriminālpārkāpumu, par kuru var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbus, tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais ir iesniedzis tiesā lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās un tiesas sēdē piedalās viņa aizstāvis.

460.pants. Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia).

Krimināllietu apsūdzētā prombūtnē tiesa var iztiesāt, ja apsūdzētais:

1) atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma;

2) atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

461.pants. Aizstāvja neierašanās sekas.

(1) Ja aizstāvis nav ieradies uz tiesas sēdi un viņu nav iespējams aizstāt, krimināllietas iztiesāšanu atliek.

(2) Ja aizstāvis tiesas sēdē neierodas un viņa neierašanās iemesli nav zināmi, tiesa par to paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

462.pants. Aizstāvja aizstāšana krimināllietas iztiesāšanas laikā.

(1) Ja aizstāvja turpmākā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā nav iespējama, aizstāvi var aizstāt.

(2) Aizstāvja maiņa nerada tiesai pienākumu sākt iztiesāšanu no jauna.

(3) Aizstāvim, kas no jauna iestājas krimināllietā, tiesa dod laiku sagatavoties aizstāvības veikšanai.

(4) Aizstāvis, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības.

463.pants. Cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā.

(1) Krimināllietu iztiesā, piedaloties cietušajam vai viņa pārstāvim.

(2) Ja cietušais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietu iztiesā bez cietušā klātbūtnes, izņemot gadījumus, ja tiesa atzīst, ka cietušā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

(3) Ja privātās apsūdzības lietā cietušais nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnotu iemeslu dēļ, tad tiesa krimināllietu izbeidz.

1. 464.pants. Liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas.

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa sāk lietas iztiesāšanu, ja vien saskaņā ar šo likumu nav pamats to atlikt.

(2) Lieciniekiem, ekspertiem vai tulkam, kas nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojošu iemeslu dēļ, piemēro šajā likumā noteiktās procesuālās sankcijas.

465.pants. Tiesas sēdes reglaments,

(1) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, tiesas sēžu zālē klātesošās personas pieceļas.

(2) Jebkura persona sniedz tiesai paskaidrojumus vai liecības sēžot.

(3) Prokurors uztur apsūdzību, debašu dalībnieki runā debatēs un apsūdzētais saka pēdējo vārdu stāvot kājās.

(4) Tiesas nolēmumu apsūdzētais un viņa aizstāvis noklausās, stāvot kājās.

(5) Atkāpties no šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem var tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju.

466.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē.

(1) Tiesas sēdē klātesošās personas uzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(2) Tiesas sēdē klātesošās personas bez ierunām pakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem, tiesas lēmumiem un tiesas kārtībnieka prasībām.

(3) Personai, kura traucē kārtību tiesas zālē, var piemērot procesuālās sankcijas vai saukt pie likumā noteiktās atbildības par necieņu pret tiesu.

(4) Kārtību tiesas zālē nodrošina tiesas kārtībnieks, kuram ir obligāti tiesas sēdēs priekšsēdētāja rīkojumi.

467.pants. Ierobežojumi klātesībai sēžu zālē.

(1) Tiesas zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši tiesas zālē esošo vietu skaitam.

(2) Apsūdzētā un cietušā radiniekiem vai citām viņa uzaicinātām personām ir priekšrocības tiesības būt klāt krimināllietas iztiesāšanā.

(3) Tiesas zālē neielaiž personu, kura jaunāka par 14 gadiem, ja vien tā nav kriminālprocesā iesaistīta persona.

2. 468.pants. Tiesas sēdē pieņemtie lēmumi.

(1) Jautājumos, ko tiesa izšķir lietas iztiesāšanas laikā, tā pieņem lēmumus.

(2) Tiesa apspriežu istabā pieņem šādus lēmumus:

1) par procesa izbeigšanu vai apturēšanu;

2) par drošības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu;

3) par noraidījumu;

4) par ekspertīzes noteikšanu;

5) par procesuālajām sankcijām;

6) blakus lēmumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos lēmumus tiesa gatavo atsevišķa dokumenta veidā. Lēmumu paraksta viss tiesas sastāvs.

(4) Pārējos lēmumus pēc tiesas ieskatiem var pieņemt gan apspriežu istabā, gan apspriežoties uz vietas tiesas sēžu zālē un ieraksta tos tiesas sēdes protokolā.

(5) Iztiesāšanas laikā pieņemto tiesas lēmumu paziņo nekavējoties.

(6) Lēmumu par apzināti nepatiesas liecības vai apzināti nepatiesa atzinuma konstatāciju var pieņemt tikai vienlaicīgi ar sprieduma taisīšanu. Šo lēmumu nosūta prokuroram pārbaudei.

43.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas atlikšana, apturēšana vai izbeigšana.

(1) Ja krimināllietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda uz tiesas sēdi izsaucamā persona, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas atlikšanu uz noteiktu laiku.

(2) Atliekot krimināllietas iztiesāšanu, tiesa lemj par neieradušās personas atvešanu uz tiesas sēdi piespiedu kārtā.

(3) Tiesa, atsākot iztiesāšanu pēc krimināllietas iztiesāšanas atlikšanas, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.

(1) Ja apsūdzētais ir saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai citu smagu slimību un ilgstoši nevarēs piedalīties tiesas sēdē, tiesa krimināllietas iztiesāšanu aptur līdz laikam, kad apsūdzētais izveseļosies.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, tiesa var noteikt apsūdzētajam ekspertīzi.

(3) Ja apsūdzētais ir izveseļojies, tiesnesis atjauno krimināllietas iztiesāšanu.

(4) Ja saslimšana ar psihiskiem traucējumiem atzīta par neārstējamu un izslēdz kriminālsoda piemērošanu, kriminālprocesu izbeidz un turpina procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(1) Ja apsūdzētais izvairās no tiesas, tiesa pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas apturēšanu līdz laikam, kad tiks atrasts apsūdzētais, un apsūdzētā meklēšanu.

(2) Lēmumu par apsūdzētā meklēšanu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

(3) Pēc apsūdzētā atrašanas tiesnesis atjauno krimināllietas iztiesāšanu.

(1) Tiesa izbeidz kriminālprocesu šādos gadījumos:

1) ja krimināllietas iztiesāšanas laikā, tiesa konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu;

2) ja prokurors ir atteicies no apsūdzības;

3) ja apsūdzētājs privātās apsūdzības lietā neierodas uz tiesas sēdi neattaisnojošu iemeslu dēļ;

4) ja ir izlīgums starp apsūdzēto un cietušo, krimināllietā par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.

(2) Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu izlemj jautājumus par piemēroto drošības līdzekli, kaitējuma atlīdzināšanas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumiem, citiem procesuāliem piespiedu līdzekļiem, kā arī izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem.

44.nodaļa. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana.

(1) Iztiesāšanas laikā visu tiesas sēdes gaitu un visus sniegtos paskaidrojumus un liecības fiksē, pielietojot skaņu, video ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus.

(2) Skaņu un video ierakstu, kā arī citu tehnisko līdzekļu pielietošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno krimināllietai un glabā tik ilgi, kamēr stājas spēkā spriedums.

(1) Tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kuras izpilda ārpus tiesas sēdes.

(3) Protokolam var pievienot tiesas debašu dalībnieku runas rakstveidā.

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta un paraksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises laiku un vietu;

2) tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku;

3) prokuroru;

4) noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar apsūdzību;

5) apsūdzētā, viņa aizstāvja, cietušā vārdu un uzvārdu, ja viņi piedalās tiesas sēdē;

6) apsūdzētā paskaidrojumus, cietušā, liecinieka un citu personu liecības un paskaidrojumus, ja tās netiek fiksētas izmantojot skaņu, video ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus;

7) ziņas par lietisko pierādījumu un dokumentu pārbaudi;

8) apsūdzētā, prokurora un cietušā lūgumus;

9) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā.

(3) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) Labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro.

(5) Protokolā nedrīkst dzēst vai aizkrāsot tekstu.

1. Citas personas, kas nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņas ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors un cietušais.

(2) Tiesas sēdes laikā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai, kā arī apsūdzības nolasīšanas un sprieduma pasludināšanas laikā var izdarīt attēla ierakstu, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus.

45.nodaļa. Iztiesāšana.

Lietas iztiesāšanai noteiktā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, tiesas priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks iztiesāta, un nosauc tiesas sastāvu.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, kuras šai lietā izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.

Ja uz tiesas sēdi ir uzaicināts tulks, tiesas priekšsēdētājs izskaidro tulkam viņa tiesības un pienākumus tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras neprot valodu, kādā notiek tiesvedība, bet šai personai – citu personu sniegtos paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesas rīkojumus un tiesas nolēmumus.

Liecinieku līdz viņa nopratināšanas sākumam izraida no tiesas sēžu zāles

(1) Prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt lūgumu tiesai.

(2) Tiesa izlemj pieteikto lūgumu pēc citu attiecīgo personu viedokļa noklausīšanās.

(3) Persona noraidīto lūgumu tiesas sēdes gaitā var pieteikt atkārtoti.

(4) Tiesa izlemj arī pieteiktos noraidījumus kriminālprocesā iesaistītajām personām, kas ir tiesas sēdes dalībnieki.

(1) Tiesas izmeklēšana sākas ar apsūdzības uzturēšanu.

(2) Prokurors uztur apsūdzību, īsi izklāstot apsūdzības būtību un nosaucot pierādījumus, kas pierāda apsūdzētā vainu konkrētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

(1) Pēc apsūdzības noklausīšanās tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai apsūdzētais saprot, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu viņš tiek apsūdzēts, vai viņš atzīst savu vainu.

(2) Apsūdzētā savas vainas atzīšanu tiesas sēdē ieraksta tiesas sēdes protokolā un to paraksta apsūdzētais.

(3) Ja apsūdzētais atzīst savu vainu un tiesai pēc lietai pievienoto dokumentu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa pārbauda apsūdzētā personu raksturojošos datus un pāriet pie tiesu debatēm.

1. 484.pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā.

(1) Lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem un smagiem noziegumiem tiesa var pieņem lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ja apsūdzētais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, un apsūdzētais ir pieteicis lūgumu par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.

(2) Pēc apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora vai cietušā lūguma vai tiesas iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo apsūdzēto.

(3) Pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noklausās pušu debates, apsūdzētā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

485.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtība.

(1) Pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk noklausoties cietušā un prokurora norādīto liecinieku liecības, kā arī pārbauda citus prokurora iesniegtos pierādījumus.

(2) Pēc prokurora norādīto pierādījumu pārbaudes, tiesa noklausās apsūdzētā vai viņa aizstāvja norādītos lieciniekus un pārbauda citus viņa iesniegtos pierādījumus.

(3) Prokurors, cietušais, apsūdzētais un aizstāvis var lūgt tiesu noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

(4) Tiesa pierādījumus pārbauda, ievērojot 9.-11.nodaļas noteikumus.

2. 486.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība.

(1) Ar tiesas atļauju sēdes dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Cietušajam un citām prokurora aicinātām personām pirmais jautājumus uzdod prokurors.

(3) Apsūdzētā vai viņa aizstāvja aicinātām personām pirmais jautājumus uzdod apsūdzētais vai viņa aizstāvis, citi apsūdzētie vai viņu aizstāvji.

(4) Tiesa var uzdot precizējošus jautājumus jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.

3. 487.pants. Apsūdzētā paskaidrojumi.

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesas priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt paskaidrojumus par apsūdzību.

(2) Ja apsūdzētai vēlas sniegt paskaidrojumus, viņš pirms paskaidrojumu sniegšanas paraksta šāda satura apliecinājumu:

“Es, (vārds, uzvārds), ar zvērestu apstiprinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu patiesību un tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Man ir izskaidrots, ka par apzinātu tiesas maldināšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.”

(3) Apsūdzētā parakstītu apliecinājumu pievieno krimināllietai.

(4) Ja apsūdzētais ir izteicis piekrišanu sniegt paskaidrojumus, pirmais viņam uzdod jautājumus viņa aizstāvis un citu apsūdzēto aizstāvji.

(5) Apsūdzētais var iesniegt tiesai savus paskaidrojumus rakstveidā. Rakstveida paskaidrojumus nolasa, izņemot, ja prokurors vai cietušais piekrīt, ka šo paskaidrojumu nolasīšana nav nepieciešama.

4. 488.pants.Tiesas izmeklēšanas pabeigšana.

Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildus pierādījumus, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

5. 489.pants. Tiesas debates.

(1) Tiesas debatēs ar runu pirmais uzstājas prokurors, pēc tam cietušais vai viņa pārstāvis un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Ja apsūdzētajam ir divi vai vairāk aizstāvji, debatēs runā viens aizstāvis.

(2) Ja tiesas debatēs piedalās vairāki cietušie vai viņu pārstāvji, apsūdzētie un aizstāvji, runu secību nosaka tiesa pēc sēdes dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

(3) Tiesas debau ilgums nav ierobecots.

6. 490.pants. Tiesas debašu saturs.

(1) Prokurors tiesas debatēs savā apsūdzības runā motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un tā apmēru.

(2) Cietušais tiesas debatēs uztur prasību par kaitējuma atlīdzību un var izteikties par apsūdzētajam piemērojamo sodu.

(3) Apsūdzētais vai viņa aizstāvis tiesas debatēs saka aizstāvības runu un izsakās par piemērojamo sodu.

(4) Tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem. Ja nepieciešams sniegt jaunus pierādījumus, tiesas debašu dalībnieks var lūgt tiesu atsākt tiesas izmeklēšanu.

(5) Tiesas sēdes priekšsēdētājs var apturēt tiesas debašu dalībnieka runu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

7. 491.pants. Tiesības uz repliku.

(1) Pēc tiesas debatēm katrs to dalībnieks var vienu reizi uzstāties ar repliku sakarā ar runu saturu.

(2) Tiesības uz pēdējo repliku ir aizstāvim. Ja aizstāvis nepiedalās tiesas sēdē tiesības uz pēdējo repliku ir apsūdzētajam.

8. 492.pants. Tiesas debašu dalībnieku runu iesniegšana tiesai rakstveidā.

(1) Tiesas debašu dalībnieks var iesniegt tiesai savu runu rakstveidā.

(2) Ja prokurors atsakās no apsūdzības, viņš atteikšanās motīvus tiesai iesniedz rakstveidā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus pievieno lietai.

9. 493.pants. Apsūdzētā pēdējais vārds.

(1) Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

(2) Apsūdzētais var atteikties no pēdējā vārda.

(3) Apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots. Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt apsūdzētā pēdējo vārdu, ja viņš runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

(4) Pēdējā vārda laikā nav atļauts uzdot jautājumus apsūdzētajam.

10. 494.pants. Tiesas izmeklēšanas atsākšana.

(1) Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā, vai atsaucas uz agrāk nepārbaudītiem pierādījumiem, kas attiecas uz lietu, tiesa pēc debašu dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un izdara tiesas izmeklēšanu.

(2) Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam.

11. 495.pants. Tiesas aiziešana apspriežu istabā taisīt spriedumu.

Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, par ko tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sēdē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

46.nodaļa. Spriedums.

 

12. 496.pants. Sprieduma taisīšanas vispārīgie noteikumi.

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas tautas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesas iespaidošana vai iejaukšanās sprieduma taisīšanā.

13. 497.pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība.

(1) Tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

(3) Spriedums ir taisnīgs, ja vainīgajam noteiktais kriminālsods vai citi ietekmēšanas līdzekļi atbilst izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumam un viņa personībai, bet nevainīgais attaisnots.

14. 498.pants. Tiesnešu apspriedes noslēpums.

(1) Tiesas apspriede notiek apspriežu istabā. Apspriedes laikā šai istabā atrodas tikai tiesas sastāvs iztiesājamajā lietā.

(2) Tiesa var pārtraukt apspriedi, lai atpūstos, kā arī brīvdienās un svētku dienās.

(3) Pārtraukuma laikā tiesnešiem aizliegts vākt ziņas par izskatāmo lietu, izpaust viedokļus, kas izteikti apspriedes laikā, kā arī pieņemto nolēmumu saturu.

15. 499.pants. Tienešu apspriedē izlemjamie jautājumi.

(1) Apspriedes laikā tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai noticis apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgais nodarījums;

2) vai šai nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs un tieši kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts;

3) vai apsūdzētais ir vainīgs šai noziedzīgā nodarījumā;

4) vai apsūdzētais sodāms par viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

5) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina apsūdzētā atbildību;

6) tieši kāds pamatsoda veids un apmērs jāpiespriež apsūdzētajam un vai tas viņam jāizcieš;

7) vai apsūdzētajam piespriežams papildsods un tieši kāds;

8) vai personai, kas atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, ir jāpiemēro Krimināllikuma 68.pantā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

9) vai jāsaglabā, jāgroza vai jāpiemēro drošības līdzeklis apsūdzētajam;

10) vai apmierināma prasība par kaitējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā;

11) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām procesa laikā izņemtajām lietām un mantu, kam uzlikts arests;

12) no kā piedzenami tiesas izdevumi.

(2) Ja apsūdzētais nodots tiesai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa šā panta pirmajā daļā noteiktos jautājumus izlemj par katru noziedzīgo nodarījumu atsevišķi.

(3) Ja par noziedzīgu nodarījumu tiesai nodoti vairāki apsūdzētie, tiesa šā panta pirmajā daļā notiektos jautājumus izlemj par katru apsūdzēto atsevišķi.

16. 500.pants. Tiesnešu apspriedes kārtība.

(1) Tiesnešu apspriedi vada tiesas sēdes priekšsēdētājs.

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs katru jautājumu uzdod tādā formā, lai uz to varētu dot vienīgi apstiprinošu vai noliedzošu atbildi.

(3) Izlemjot katru atsevišķu jautājumu, tiesneši balso. Tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli un balso pēdējais.

17. 501.pants. Tiesneša atsevišķās domas.

(1) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vai tiesas piesēdētājs, kas palicis pie atsevišķām domām, tās izsaka rakstveidā.

(2) Atsevišķās domas pievieno lietai. Pasludinot spriedumu, atsevišķās domas nepaziņo.

18. 502.pants. Tiesas izmeklēšanas atsākšana.

(1) Ja tienešu apspriedes laikā tiesa atzīst par vajadzīgu noskaidrot kādus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, tiesa, netaisot spriedumu, pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu.

(2) Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates, noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu un aiziet apspriesties sprieduma taisīšanai.

19. 503.pants. Sprieduma veidi.

Tiesas spriedums var būt notiesājošs vai attaisnojošs.

20. 504.pants. Notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina noziedzīgā nodarījumā ir pierādīta.

21. 505.pants. Notiesājoša sprieduma taisīšana, atbrīvojot apsūdzēto no soda.

(1) Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, atbrīvojot apsūdzēto no sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim nodarījums zaudējis bīstamību vai persona, kas to izdarījusi, vairs nav bīstama.

(2) Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, atbrīvojot apsūdzēto no soda:

1) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par apsūdzētā izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

2) ja iestājies noilgums.

22. 506.pants. Attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats.

Tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja

1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;

2) apsūdzētā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;

4) valsts apsūdzības uzturētājs tiesā atteicies uzturēt apsūdzību.

23. 507.pants. Jautājuma apspriešana par nosacīti notiesātā pārraudzību.

Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa izlemj, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzlikt nosacīti notiesātā pārraudzību.

24. 508.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam.

(1) Ja tiesa atzīst, ka nepilngadīgais apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kam nav lielas bīstamības, tiesa viņu var atbrīvot no piespriestā soda un piemērot viņam Krimināllikuma 66.pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

(2) Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un bīstamību, apsūdzētā personu raksturojošos datus, kā arī atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

(3) Ja nepilngadīgais, kurš atbrīvots no piespriestā soda, nepilda tiesas uzliktos pienākumus, sodu izpilda.

(4) Jautājumu par soda izpildīšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc nepilngadīgā dzīves vietas šajā likumā paredzētajā kārtībā.

25. 509.pants. Sprieduma rakstīšana.

(1) Pēc 499.pantā minēto jautājumu izlemšanas tiesa raksta spriedumu. Spriedumu raksta valsts valodā.

(2) Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies iztiesāšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta spriedumu.

(3) Labojumi sprieduma tekstā jāatrunā pirms tā parakstīšanas.

26. 510.pants. Sprieduma daļas.

Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

27. 511.pants. Sprieduma ievaddaļa.

Sprieduma ievaddaļā norāda:

1) ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;

4) tiesas sastāvu;

5) prokuroru, aizstāvi;

6) cietušo, viņa pārstāvi;

7) apsūdzētā vārdu, uzvārdu, personas kodu un citas ziņas par apsūdzēto, kurām ir nozīme lietā;

8) Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, kas paredz noziedzīgu nodarījumu, kurā apsūdzētais apsūdzēts.

28. 512.pants. Attaisnojoša sprieduma motīvu daļa.

(1) Attaisnojoša sprieduma motīvu daļā norāda:

1) apsūdzības būtību;

2) tiesas noskaidrotos notikuma apstākļus;

3) apsūdzētā attaisnošanas pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

4) motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība;

5) par kaitējuma atlīdzību cietušajam.

(2) Attaisnojošā spriedumā nav pieļaujams ietvert formulējumus, kas izsaka šaubas par apsūdzētā nevainīgumu.

29. 513.pants. Attaisnojoša sprieduma rezolutīvā daļa.

Attaisnojoša sprieduma rezolutīvā daļā norāda tiesas lēmumu:

1) ka apsūdzētais, norādot viņa vārdu un uzvārdu, atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā (norādot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgais nodarījums) un attaisnots;

2) par drošības līdzekļa atcelšanu, ja tāds bija piemērots;

3) par mantas konfiskācijas un kaitējuma atlīdzības nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu, ja tādi bija piemēroti;

4) kriminālvajāšanas rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību.

30. 514.pants. Kaitējuma kompensācijas jautājumu izlemšana attaisnojošā spriedumā.

Ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma kompensāciju. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

31. 515.pants. Notiesājoša sprieduma motīvu daļa.

(1) Notiesājoša sprieduma motīvu daļā norāda:

1) pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu, norādot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas raksturu, motīvus, noziedzīgā nodarījuma sekas;

2) pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi;

3) motīvus, kāpēc tiesa noraidījusi citus pierādījumus;

4) atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus;

5) motīvus, kāpēc daļa apsūdzības atzīta par nepierādītu, ja tiesa to atzinusi;

6) apsūdzības grozīšanas motīvus, ja tiesā grozīta apsūdzība;

7) motīvus par konkrētā soda piemērošanu;

8) ar sprieduma izpildīšanu saistīto jautājumu izlemšanu, ja tas nepieciešams.

(2) Ja tiesas sēdē, pamatojoties uz pieņemto lēmumu, nav veikta pierādījumu pārbaude, tiesa spriedumā norāda, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta. Šādos gadījumos pierādījumu analīze nav nepieciešama.

32. 516.pants. Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa.

Notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu:

1) ka apsūdzētais, norādot viņa vārdu un uzvārdu, atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (norādot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgais nodarījums);

2) par apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, kurš jāizcieš;

3) par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālsoda, ja apsūdzētais atbrīvots no kriminālsoda;

4) par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja no kriminālsoda atbrīvots nepilngadīgais.

5) par drošības līdzekļu, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, termiņu ieskaitīšanu soda termiņā;

6) par pārbaudes laika termiņu, ja tiesa tādu ir noteikusi;

7) par drošības līdzekļa atcelšanu, grozīšanu vai piemērošanu;

8) par apsūdzētā attaisnošanu daļā apsūdzības, ja tiesa to atzinusi;

9) par apsūdzētā atbrīvošanu tiesas zālē no apcietinājuma vai mājas aresta, ja apsūdzētajam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.

33. 517.pants. Sprieduma rezolutīvajā daļā izlemjamie papildus jautājumi.

Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus norāda tiesas nolemto:

1) par kaitējuma kompensāciju.

2) par kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav veikts agrāk;

3) par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem;

4) par procesuālo izdevumu atlīdzību;

5) par advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā, ja viņš no tās nav atbrīvots;

6) par sprieduma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;

7) par pilnā sprieduma sastādīšanas laiku, ja lietā pasludināts saīsinātais spriedums.

34. 518.pants. Saīsinātais spriedums.

(1) Tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ja tiesa sastādījusi saīsināto spriedumu, pilnu spriedumu tiesa sastāda četrpadsmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.

35. 519.pants. Sprieduma pasludināšana.

(1) Tiesa pasludina spriedumu, tiesas sēdes priekšsēdētājam paziņojot sprieduma rezolutīvo daļu.

(2) Ja sastādīts pilns spriedums, sprieduma kopiju nekavējoties izsniedz apsūdzētajam, cietušajam, kā arī aizstāvim un prokuroram pēc viņu pieprasījuma.

(3) Ja sastādīts saīsinātais spriedums, tiesa paziņo datumu, kad būs pieejams pilns spriedums.

(4) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izskaidro tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

36. 520.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana.

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai procesā iesaistītās personas pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot procesā iesaistītajām personām. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā procesā iesaistītā persona var iesniegt blakus sūdzību.

37. 521.pants. Sprieduma stāšanās spēkā.

(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta.

(2) Tiesas spriedums nestājas spēkā, ja spriedumu pārsūdzējis vismaz viens apsūdzētais vai spriedums pārsūdzēts attiecībā uz vienu apsūdzēto.

(3) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma tiesas sēžu zālē:

1) attaisnoto;

2) notiesāto, kuram nav noteikts kriminālsods;

3) notiesāto, kurš atbrīvots no kriminālsoda;

4) ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram uz sprieduma pasludināšanas brīdi apcietinājumā atrašanās laiks pārsniedz spriedumā noteikto brīvības atņemšanas termiņu;

5) ar brīvības atņemšanu nosacīti notiesāto;

6) notiesāto ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

38. 522.pants. Sprieduma nodošana izpildei.

(1) Spriedumu nodod izpildei pirmās instances tiesa, kas taisījusi spriedumu, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances.

(2) Tiesas kanceleja nosūta rīkojumu par sprieduma izpildi un sprieduma kopiju tai iestādei, kurai uzlikts pienākums izpildīt spriedumu. Ja lieta skatīta apelācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūta arī apelācijas instances sprieduma kopijas.

(3) Tiesa, kas uzdevusi personai pārraudzīt nosacīti notiesāto un tā labošanos, nosūta šai personai sprieduma kopiju.

(4) Lai izpildītu spriedumu daļā par naudas sodu, mantas konfiskāciju un citām mantiska rakstura piedziņām, tiesas kanceleja nosūta izpildrakstu tiesu izpildītājiem pēc notiesātā dzīves vietas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas.

39. 523.pants. Notiesātā mantas un apgādājamo aizsardzība.

(1) Ja pēc notiesātā apcietināšanās bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai viņas aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, tiesas kanceleja dod iespēju personai ar sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, tiesas kanceleja informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes.

(2) Ja pēc notiesātā apcietināšanās viņa īpašums paliek bez uzraudzības, tiesas kanceleja dod iespēju personai ar sakaru starpniecību sazināties īpašuma pārvaldīšanas noorganizēšanai. Ja personai tādu iespēju nav, tiesas kanceleja īpašuma aizsardzību uzdod pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas.

(3) Par veiktajiem pasākumiem tiesas kanceleja informē notiesāto.

 

40. 524.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana apsūdzētajam.

(1) Ja apsūdzētais ir apcietinājumā, ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pilnā sprieduma sastādīšanas tiesa tā kopiju nosūta apsūdzētajam.

(2) Ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais neprot, viņam tiesa vai ieslodzījuma vieta nodrošina iespēju iepazīties ar spriedumu ar tulka palīdzību.

47.nodaļa. Tiesvedība cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā.

525.pants. Paziņojums par cietušā un apsūdzētā izlīgumu.

(1) Cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu.

(2) Ja izlīgumu iesniedz rakstveidā, to pievieno lietai. Izlīgumā jābūt norādītam, ka tas ir noslēgts labprātīgi un cietušajam ir saprotamas izlīguma sekas.

(3) Ja rakstveida izlīgumu iesniedz apsūdzētais bez cietušā klātbūtnes un cietušais ir fiziskā persona, tam jābūt notariāli apliecinātam.

(4) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo mutvārdos tiesas sēdes laikā, par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā un to paraksta cietušais un apsūdzētais.

(5) Pirms izlīguma parakstīšanas vai pēc rakstveida izlīguma saņemšanas tiesa pārliecinās, vai izlīgums noslēgts labprātīgi un vai cietušais izprot izlīguma sekas.

41. 526.pants. Izlīguma sekas.

(1) Ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu līdz tiesas izmeklēšanas sākumam, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, pieņem lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu pēc tiesas izmeklēšanas sākuma, tiesa taisa notiesājošo spriedumu un atbrīvo apsūdzēto no soda.

42. 527.pants. Lietas materiālu pārbaude izlīguma gadījumā.

(1) Pēc izlīguma iesniegšanas vai tā parakstīšanas tiesas sēdes protokolā pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas, tiesa pārtrauc lietas iztiesāšanu un pārbauda lietas materiālus, lai pārliecinātos, ka nav šaubu par apsūdzētā vainu.

(2) Ja tiesai pēc lietas materiāliem nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa pāriet pie tiesas debatēm.

(3) Ja cietušais un apsūdzētais par izlīgumu paziņo tiesas debašu laikā, tiesa pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbību veikšanas dod apsūdzētajam pēdējo vārdu.

(4) Ja cietušais un tiesājamais par izlīgumu paziņo pēc debatēm, tiesa pēc šā panta pirmajā daļā min ēto darbību veikšanas atsāk tiesas sēdi, dodot vārdu tiesas debašu dalībniekiem.

1. 48.nodaļa. Tiesvedība par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos.
1. 528.pants. Paziņojums par vienošanos.

(1) Prokurors un apsūdzētais šajā likumā noteiktajos gadījumos var iesniegt tiesai paziņojumu par vienošanos un lūgt tiesu apstiprināt vienošanos.

(2) Tiesa pārliecinās, vai apsūdzētais vienošanos noslēdzis labprātīgi un vai apsūdzētais izprot vienošanās sekas.

2. 529.pants. Lietas materiālu pārbaude vienošanās gadījumā.

Ja tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais vienošanos noslēdzis labprātīgi un viņam ir saprotamas vienošanās sekas, tiesa pārbauda lietas materiālus, lai pārliecinātos, ka nav šaubu par apsūdzētā vainu.

3. 530.pants. Vienošanās sekas.

Ja tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa, ievērojot prokurora un apsūdzētā vienošanos, taisa notiesājošo spriedumu.

14.sadaļa.

Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā.

49.nodaļa. Lietas izskatīšana apelācijas kārtībā.

531.pants. Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā.

Pārsūdzēšana apelācijas kārtībā ir pārsūdzības pieteikšana un rakstveida apelācijas protesta vai sūdzības iesniegšana par spēkā nestājušos pirmās instances tiesas spriedumu nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai daļā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.

532.pants. Tiesas sprieduma pārsūdzības pieteikšana un tās sekas.

(1) Pēc pirmās instances tiesas sprieduma ievaddaļas, aprakstošās daļas un rezolutīvās daļās pasludināšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs nosaka laiku, kādā personas var apsvērt tiesas sprieduma pārsūdzību. Šis laiks nedrīkst būt mazāks par vienu stundu.

(2) Pēc noteiktā laika tiesas sastāvs atgriežas tiesas sēžu zālē, un personas piesaka tiesas sprieduma pārsūdzību, ko fiksē tiesas sēdes protokolā.

(3) Ja pieteikta tiesas sprieduma pārsūdzība, tiesas sēdes priekšsēdētājs nosaka laiku un kārtību, kādā būs pieejams pilns tiesas spriedums un nepieciešamie tulkojumi.

533.pants. Personas, kurām ir tiesības pieteikt tiesas sprieduma pārsūdzību un iesniegt rakstveida apelācijas sūdzību un protestu.

(1) Pārsūdzību pieteikt un iesniegt rakstveida apelācijas sūdzību var apsūdzētais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis, cietušais, viņa likumiskais pārstāvis vai pārstāvis.

(2) Prokurors, kas piedalījies lietas iztiesāšanā, var pieteikt pārsūdzību un iesniegt rakstveida apelācijas protestu.

(3) Rakstveida apelācijas sūdzību un protestu var iesniegt arī persona, kas šajā likumā noteiktā kārtībā no jauna iestājusies procesā.

(4) Ja apelācijas sūdzību vai protestu iesniegusi persona, kurai nav tiesības to darīt, tiesnesis lemj par sūdzības vai protesta nepieņemšanu un atdošanu iesniedzējam.

534.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi.

(1) Apelācijas sūdzību un protestu iesniedz ne vēlāk kā desmit dienu laikā no pilna tiesas sprieduma un nepieciešamo tulkojumu pieejamības dienas.

(2) Pēc noteiktā termiņa izbeigšanās iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu ar tiesneša lēmumu atdod iesniedzējam.

(3) Personām, kas pieteikušas tiesas sprieduma pārsūdzību, ir tiesības tiesas telpās iepazīties ar lietu, izdarīt no tās izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas pēc pilna tiesas sprieduma un nepieciešamo tulkojumu pieejamības brīža.

535.pants. Apelācijas sūdzības un protesta saturs.

(1) Apelācijas sūdzībā un protestā norāda:

1) tiesas spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību vai protestu;

2) kādā apjomā spriedumu pārsūdz vai protestē;

3) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

4) pierādījumus, kuri jāpārbauda apelācijas tiesā;

5) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā;

6) iesniedzēja lūgumu;

7) sūdzībai vai protestam pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību vai protestu paraksta iesniedzējs.

(3) Apelācijas sūdzībā vai protestā jānorāda personu vārds, uzvārds, adrese, kuru nopratināšanu lūdz apelācijas instances tiesā, kā arī, vai apelācijas instances tiesā būs vajadzīgs aizstāvis un vai tas jānorīko tiesai.

(4) Daļējas vienošanās kārtībā izskatītājās lietās var iesniegt apelācijas sūdzību un protestu daļā, par kuru nebija vienošanās.

(5) Apelācijas sūdzībā vai protestā nevar lūgt vairāk par to, ko iesniedzēji lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.

536.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas kārtība.

(1) Apelācijas sūdzību un protestu adresē augstākas instances tiesai:

1) par rajona (pilsētas) tiesas spriedumu - attiecīgās apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijai;

2) par apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumu - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātai.

(2) Apelācijas instances tiesai adresētās apelācijas sūdzības un protesti iesniedzami tiesai, kas taisījusi spriedumu.

537.pants. Apelācijas sūdzības un protesta atstāšana bez virzības.

(1) Ja apelācijas sūdzība vai protests neatbilst 535.panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības vai protesta trūkumus, un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības vai protesta atdošanu iesniedzējam.

538.pants. Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas.

(1) Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā pilnībā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.

(2) Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšana par tiesas attaisnojošu spriedumu neaptur sprieduma stāšanos spēkā daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, mājas aresta vai policijas uzraudzības.

(3) Pēc apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņa izbeigšanās tiesa, kas taisījusi spriedumu, nosūta lietu apelācijas instances tiesai un paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, par iesniegto apelācijas sūdzību un protestu un lietas nosūtīšanu apelācijas instances tiesai. Šīm personām ir tiesības līdz dienai, kad lieta tiks skatīta apelācijas instances tiesā, iepazīties tiesas telpās ar lietu, iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu, izdarīt izrakstus, izgatavot lietas materiālu kopijas, iesniegt savus rakstveida iebildumus un paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu. Iebildumus un paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu pievieno lietai.

539.pants. Apelācijas sūdzības vai protesta atsaukšana.

(1) Persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, līdz brīdim, kad apelācijas instances tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai, ir tiesīga atsaukt savu sūdzību vai protestu.

(2) Ja apelācijas sūdzības vai protesta atsaukums atbilst šā likuma prasībām, pirmās instances tiesa nenosūta lietu apelācijas instances tiesai un sūdzību vai protestu atdod iesniedzējam, bet apelācijas instances tiesnesis vai tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Par pieņemto lēmumu tiesa paziņo personām, kas bija iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu.

(3) Pilngadīgs un pieskaitāms apsūdzētais var atsaukt sava aizstāvja un bijušā likumiskā pārstāvja apelācijas sūdzību.

(4) Pilngadīgs un rīcībspējīgs cietušais var atsaukt sava pārstāvja un bijušā likumiskā pārstāvja apelācijas sūdzību.

(5) Amatā augstāks prokurors var atsaukt amatā zemāka prokurora apelācijas protestu.

540.pants. Rīcība ar lietu pēc tas saņemšanas apelācijas instances tiesā.

Pēc lietas saņemšanas apelācijas instances tiesā apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs nodod to sagatavot izskatīšanai vienam no tiesnešiem atbilstoši noteiktajai lietu sadales kārtībai.

541.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro, nozīmējot lietu izskatīšanai.

(1) Izlemjot jautājumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai, tiesnesim jānoskaidro:

1) vai nav apstākļi, kas liedz iespēju izskatīt lietu apelācijas kārtībā;

2) vai lieta virzāma izskatīšanai vispārējā kārtībā vai rakstveida procesā.

(2) Ja, saņemot lietu apelācijas instances tiesā, tiesnesis konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izpildījusi prasības, kas paredzētas 533., 534., 535., 537.un 538.pantos, viņš pieņem lēmumu par lietas atgriešanu pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai, par ko paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests.

(3) Ja, saņemot lietu apelācijas instances tiesā, tiesnesis konstatē, ka faktiski lietā ir iesniegta kasācijas sūdzība vai protests, un lieta kļūdaini nosūtīta apelācijas instances tiesai, viņš pieņem lēmumu par lietas nosūtīšanu kasācijas instances tiesai, par ko paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar iesniegtā apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

(4) Ja lietā iesniegta apelācijas sūdzība vai protests un kasācijas sūdzība vai protests, lieta izskatāma apelācijas kārtībā.

(5) Ja lietā iesniegta apelācijas sūdzība vai protests un kasācijas sūdzība vai protests un tajos ir norāde uz Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa tiesas sprieduma atcelšanu, lieta nosūtāma izskatīšanai kasācijas kārtībā.

542.pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā.

(1) Rakstveida procesā lietu izskata, ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegti par pirmās instances tiesas noteikto sodu, nodarījuma kvalifikāciju, ja apelācijas sūdzība vai protests nesatur lūgumu, kas pasliktina apsūdzētā stāvokli un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā.

(2) Rakstveida procesā lietu tiesa izskata trīs tiesnešu sastāvā apspriežu istabā.

(3) Rakstveida procesā tiesa taisa vienu no 549.pantā paredzētajiem nolēmumiem.

(4) Par rakstveida procesā taisītā nolēmuma nolasīšanas, pasludināšanas laiku un pieejamību tiesa paziņo personām, kurām ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu.

(5) Rakstveida procesā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanu vispārējā kārtībā.

543.pants. Lietas nozīmēšana izskatīšanai,

(1) Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis dod rīkojumu tās izskatīšanai.

(2) Rīkojumā norāda:

1) lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē;

2) lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

4) kādi papildmateriāli izprasāmi sakarā ar pieteiktajiem lūgumiem.

(3) Par lietas izskatīšanas tiesas sēdē laiku un vietu paziņo personām, kuru intereses un tiesības aizskar apelācijas sūdzība vai protests, un pirmās instances tiesai.

544.pants. Personas, kas piedalās lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesas sēdē.

(1) Uz tiesas sēdi aicina prokuroru, personas, kuras pārsūdzējušas tiesas spriedumu, personas, par kurām pārsūdzēts vai protestēts tiesas spriedums, viņu aizstāvjus un pārstāvjus.

(2) Citas personas aicina uz tiesas sēdi tad, ja tāds lūgums ir izteikts apelācijas sūdzībā vai protestā.

(3) Ja persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņas sūdzību vai protestu var atstāt bez izskatīšanas.

545.pants. Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesas sēdē.

(1) Lieta apelācijas instances tiesas sēdē izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas ar tiesneša ziņojumu, kurā atspoguļota pirmās instances tiesas sprieduma būtība, apelācijas sūdzībā vai protestā izteiktie lūgumi. Pēc ziņojuma tiesnesis jautā personai, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, vai viņa to uztur un kādā apjomā uztur.

(3) Tiesu debatēs pirmā uzstājas persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu.

(4) Neatkarīgi no tiesu debašu kārtības apsūdzētajam, kurš pārsūdzējis spriedumu, piešķir pēdējo vārdu.

546.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē.

(1) Tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai apstākļiem, kas pastiprina atbildību.

(2) Apelācijas instances tiesa drīkst piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nekā atzinusi pirmās instances tiesa, tikai tad, ja to lūdzis prokurors protestā vai cietušais sūdzībā privātās apsūdzības lietās. Šajā gadījumā tomēr nedrīkst piemērot likumu par smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru apsūdzētais nodots tiesai, izņemot gadījumu, kad prokurors bija lūdzis pārtraukumu pirmās instances tiesas sēdē citas smagākas apsūdzības izvirzīšanai.

(3) Smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šī iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība.

(4) Attaisnotās personas atzīšana par vainīgu un soda piemērošana pieļaujama tikai gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība privātās apsūdzības lietā.

547.pants. Apelācijas tiesas nolēmuma saturs.

(1) Apelācijas tiesas nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļās, motīvu daļās un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievaddaļā jānorāda tā taisīšanas laiks un vieta, tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kas piedalās lietas izskatīšanā, persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, spriedums, kas pārsūdzēts vai protestēts.

(3) Nolēmuma aprakstošajā daļā jānorāda pārsūdzētā vai protestētā sprieduma būtība, apelācijas sūdzības vai protesta lūgumi.

(4) Nolēmuma motīvu daļā jānorāda apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļus, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa, pierādījumus, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvus, pēc kuriem noraida kādus pierādījumus, likumus, pēc kuriem vadās apelācijas instances tiesa.

(5) Ja apelācijas instances tiesa atstāj pirmās instances tiesas spriedumu bez grozījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā norādītos pierādījumus un atzinumus.

(6) Nolēmuma rezolutīvajā daļā jānorāda viens no 549.pantā paredzētajiem nolēmumiem.

(7) Ja apelācijas instances tiesa taisa jaunu spriedumu, tad aprakstošajai daļai, motīvu daļai un rezolutīvajai daļai jāatbilst prasībām, kādas šajā likumā noteiktas pirmās instances tiesas spriedumam.

548.pants. Apelācijas tiesas nolēmuma pasludināšana.

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina pilnu spriedumu vai lēmumu.

(2) Apelācijas instances tiesa var pasludināt tikai nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu. Šinī gadījumā tiesa nosaka laiku un kārtību, kādā pieejams pilns tiesas nolēmums.

549.pants. Apelācijas instances tiesas nolēmumi.

(1) Lietas izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa taisa vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu;

2) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu, taisot jaunu spriedumu;

3) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu daļā, taisot šajā daļā jaunu spriedumu;

4) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un izbeidz krimināllietu šajā likumā paredzētajos gadījumos;

5) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu pilnībā vai daļā un nosūta krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai;

6) atceļ pirmās instances spriedumu pilnībā vai daļā un nosūta krimināllietu papildus pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanai;

7) apstiprina izlīgumu likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 4., 5., 6.un 7.punktā paredzētajos gadījumos apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu.

(3) Ja izskatot lietu, apelācijas instances tiesa konstatē arī kasācijas iemeslus, tā turpina lietas izskatīšanu un pieņem vienu no šajā pantā paredzētajiem nolēmumiem.

550.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma

taisīšanā.

(1) Apelācijas sūdzības vai protesta izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa var:

1) attaisnot apsūdzēto pēc visiem noziedzīgiem nodarījumiem vai daļu no tiem, par kuriem pirmās instances tiesa bija taisījusi notiesājošu spriedumu, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

2) atzīt apsūdzēto par vainīgu vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to bija atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

3) izslēgt no apsūdzības atsevišķas noziedzīga nodarījuma epizodes, nosakot mīkstāku sodu vai nemainot noteikto sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu un noteikt apsūdzētajam mīkstāku sodu;

5) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par zaudējumu atlīdzību, zaudējumu atlīdzības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošinājumu, lietiskajiem pierādījumiem, tiesas izdevumiem, drošības līdzekli, soda izciešanas kārtību un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu.

(2) Konstatējot Krimināllikuma nepareizu piemērošanu, apelācijas instances tiesai jāpiemēro šā panta pirmās daļas prasības arī pret citiem apsūdzētajiem, kas notiesāti par to pašu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no tā, vai par to ir iesniegta apelācijas sūdzība vai protests.

(3) Pamatojoties uz prokurora protestu vai cietušā sūdzību privātās apsūdzības lietās, apelācijas instances tiesa var:

1) atzīt apsūdzēto par vainīgu smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to bija atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

2) atcelt attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt notiesājošu spriedumu;

3) atzīt par vainīgu apsūdzēto atsevišķu noziedzīga nodarījuma epizožu izdarīšanā, kuras pirmās instances tiesa bija izslēgusi no apsūdzības nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;

4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

(4) Pamatojoties uz cietušā sūdzību publiskās apsūdzības lietās, apelācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

551.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, tā taisa spriedumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai citā sastāvā.

552.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā papildus pirmstiesas izmeklēšanai.

Ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu pirmstiesas izmeklēšanā, kas ierobežo apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, kā arī pēc prokurora lūguma par lietas nosūtīšanu papildus pirmstiesas izmeklēšanai, tā taisa spriedumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu un lietas nosūtīšanu papildus pirmstiesas izmeklēšanai.

553.pants. Apelācijas tiesvedības izbeigšana.

Ja, izskatot lietu, apelācijas instances tiesa konstatē 533. un 534.pantu prasību pārkāpumus, tā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

554.pants. Apelācijas instances tiesas pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

Ja izskatot lietu, apelācijas instances tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota šajā lietā, neatbilst tiesību normai (aktam) ar augstāku juridisko spēku, tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus tiesvedību krimināllietā apturot, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

15. sadaļa.

Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā.

50.nodaļa. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā.

555.pants. Kasācijas tiesas funkcijas.

Kasācijas tiesa pārbauda pārsūdzēto spēkā nestājušos zemākas instances tiesas nolēmuma likumību. Kasācijas tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

556.pants. Pārsūdzēšana kasācijas kartībā.

(1) Pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir apelācijas, kā arī pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzība Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam nolūkā panākt pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Ja viena no procesā iesaistītajām personām ir iesniegusi kasācijas sūdzību, bet cita -apelācijas sūdzību un neviena no tām nav atsaukta, tad nolēmumu izskata apelācijas kārtībā. Ja sūdzībā ir norāde uz 560.panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem, vai šādus pārkāpumus konstatē tiesnesis, iepazīstoties ar lietu, lieta sūtāma izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(3) Ja, izskatot lietu kasācijas kārtībā, sūdzībā vai protestā norādītie kasācijas motīvi neapstiprinās, šajā daļā sūdzību vai protestu noraida un lietu nosūta apelācijas instances tiesai sūdzības vai protesta izskatīšanai pārējā daļā.

557.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību un protestu.

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, viņa aizstāvis, cietušais vai viņa pārstāvis un likumiskais pārstāvis.

(2) Apsūdzētais sūdzību var iesniegt par viņa tiesību aizskārumu, bet cietušais var iesniegt sūdzību daļā, kas aizskar viņa tiesības un intereses.

(3) Prokurors var iesniegt kasācijas protestu.

(4) Īpašos procesos izskatāmajās lietās kasācijas sūdzību var iesniegt šajā likumā norādītās personas.

558.pants. Iemesli nolēmuma izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Nolēmumu likumību kasācijas kārtībā pārbauda tikai gadījumā, ja kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

559.pants. Krimināllikuma pārkāpums.

Krimināllikuma pārkāpums ir:

1) Krimināllikuma Vispārīgās daļas normas nepareiza piemērošana;

2) Krimināllikuma panta, tā daļas vai punkta nepareiza piemērošana, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu;

3) tāda soda veida vai mēra noteikšana apsūdzētajam, kāds nav paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma panta (daļas, punkta) sankcijā.

560.pants. Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums.

(1) Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi ir šā likuma tādu prasību pārkāpumi, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

(2) Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir šādi:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) nav ievēroti apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā;

3) lieta izskatīta apsūdzētā vai citu procesa dalībnieku prombūtnē, ja viņu piedalīšanās saskaņā ar šo likumu ir obligāta;

4) apsūdzētā tiesību pārkāpums lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka pakalpojumus;

5) apsūdzētajam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dots pēdējais vārds;

6) lietā nav tiesas sēdes protokola, ja tas ir obligāts;

7) tiesnešu apspriedes noslēpuma pārkāpums, taisot spriedumu.

561.pants. Forma un termiņi pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā.

(1) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā desmitajā dienā pēc sprieduma vai lēmuma, kā arī nepieciešamā tulkojuma, pieejamības dienas. Nolēmuma vai tulkojuma pieejamības diena apcietinājumā esošai personai ir diena, kad viņai ir dota iespēja ar to iepazīties.

(2) Kasācijas sūdzībai un protestam jāsatur tajā izteikto prasību pamatojums ar norādi uz Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu.

(3) Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu.

(4) Kasācijas sūdzību vai protestu, kas iesniegti pēc pārsūdzības termiņa, tiesnesis ar savu lēmumu atsaka pieņemt, iesniegto sūdzību vai protestu pievienojot lietai.

(5) Tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam, kura lēmums ir galīgs.

(6) Šā panta piektās daļas kārtībā iesniegta sūdzība vai protests aptur sprieduma izpildi vai lēmuma stāšanos spēkā.

562.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta nosūtīšana apelācijas tiesai.

(1) Kasācijas sūdzība vai protests lietā, kura nav skatīta apelācijas kārtībā, nosūtāmi izskatīšanai pēc būtības apelācijas instances tiesai, ja tie iesniegti bez 558.pantā minētā pamatojuma

(2) Kasācijas sūdzība vai protests nosūtāmi izskatīšanai apelācijas kārtībā arī tad, ja sūdzībā vai protestā par pirmās instances tiesas nolēmumu ir norāde uz tādiem likuma pārkāpumiem, kurus var novērst apelācijas instances tiesa.

563.pants. Paziņojums par kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanu.

(1) Par iesniegto kasācijas sūdzību vai protestu tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, paziņo prokuroram un tām personām, kuru intereses un tiesības tajos ir aizskartas, vienlaicīgi nosūtot iesniegtās sūdzības vai protesta kopiju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas septiņu dienu laikā pēc sūdzības vai protesta kopijas saņemšanas var iesniegt rakstiskus iebildumus vai paskaidrojumus, kuri nosūtāmi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

564.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas sekas.

(1) Pieņemtā kasācijas sūdzība vai protests aptur nolēmuma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem.

(2) Kasācijas sūdzība vai protests, kas iesniegti par attaisnojošu spriedumu, neaptur to daļā par drošības līdzekļa - apcietinājuma, mājas aresta vai policijas uzraudzības - atcelšanu.

(3) Izbeidzoties nolēmuma pārsūdzēšanas termiņam, tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, nosūta lietu kopā ar sūdzību vai protestu Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

565.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta papildināšana vai grozīšana.

(1) Kasācijas sūdzības iesniedzējs līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai var iesniegt sūdzības papildinājumus un grozījumus. Kasācijas protesta iesniedzējs vai amatā augstāks prokurors līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai var iesniegt protesta papildinājumus un grozījumus.

(2) Protesta, kā arī cietušā sūdzības grozījumos vai papildinājumos, kas iesniegti pēc pārsūdzības termiņa izbeigšanās kasācijas kārtībā, nedrīkst izvirzīt prasību par apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanu, ja šādas prasības nav sākotnējā protestā vai sūdzībā. Šis ierobežojums neattiecas uz cietušā pārstāvi vai amatā augstāku prokuroru, kuri no jauna iestājušies lietā.

(3) Papildinājumi un grozījumi jāiesniedz 563.panta otrajā daļā paredzētajā septiņu dienu termiņā. Augstākās tiesas Senāts to kopijas nekavējoties nosūta pārējām 563.panta pirmajā daļā norādītajām personām.

566.pants. Kasācijas sūdzības vai protesta atsaukšana.

(1) Kasācijas sūdzību un protestu var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai tiesā.

(2) Bez ierobecojuma var atsaukt:

1) sūdzības iesniedzējs savu kasācijas sūdzību;

2) pilngadīgs apsūdzētais sava aizstāvja un sava bijušā likumiskā pārstāvja kasācijas sūdzību;

3) pilngadīgs cietušais sava pārstāvja vai likumiskā pārstāvja kasācijas sūdzību;

4) prokurors savu kasācijas protestu un amatā augstāks prokurors amatā zemāka prokurora kasācijas protestu.

(3) Ar apsūdzētā piekrišanu var atsaukt:

1) viņa aizstāvis savu kasācija s sūdzību;

2) viņa likumiskais pārstāvis vai bijušais likumiskais pārstāvis savu kasācijas sūdzību.

(4) Ar cietušā piekrišanu viņa pārstāvis var atsaukt savu kasācijas sūdzību.

(5) Kasācijas sūdzības atsaukums tiesai nav saistošs:

1) ja kasācijas sūdzību atsauc nepilngadīgais vai persona, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ jānodrošina ar obligātu aizstāvību, vai viņu aizstāvis vai likumiskais pārstāvis;

2) ja kasācijas instances tiesa konstatē acīm redzamu Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kura dēļ pārsūdzētais nolēmums atceļams vai grozāms, lai samazinātu apsūdzības apjomu, mīkstinātu sodu vai izbeigtu lietu.

(6) Pēc kasācijas sūdzības vai protesta atsaukuma saņemšanas tiesa var pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības izbeigšanu.

567.pants. Nepilngadīgā pārstāvja kasācijas sūdzības izskatīšana.

(1) Nepilngadīgā apsūdzētā vai cietušā pārstāvja kasācijas sūdzība, ja tā nav atsaukta, jāizskata arī tad, ja pārstāvamais uz lietas izskatīšanas brīdi jau sasniedzis pilngadību.

(2) Ja bijušā pārstāvja sūdzība iesniegta pēc pārstāvamā pilngadības sasniegšanas, tā atstājama bez izskatīšanas.

568.pants. Kasācijas tiesas sastāvs.

Spriedumus un lēmumus kasācijas kārtībā izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments triju tiesnešu (senatoru) sastāvā, viens no kuriem ir sēdes priekšsēdētājs.

569.pants. Lietas izskatīšanas noteikšana.

(1) Lietas sadala, tiesas sastāvu un referentu nozīmē Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs atbilstoši noteiktai lietu sadales kārtībai.

(2) Referents iepazīstas ar lietu un ar rezolūciju uz kasācijas sūdzības vai protesta nozīmē lietu izskatīšanai rakstveida procesā vai izskatīšanai tiesas sēdē.

(3) Lietu nozīmē izskatīšanai rakstveida procesa, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami papildus paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, vai pēc Augstākās tiesas Senāta ieskata konkrētā lietā, kurai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, lietu nozīmē izskatīšanai tiesas sēdē.

(4) Personām, kurām bija tiesības iesniegt sūdzību vai protestu, kā arī tām, kuru intereses aizskar sūdzības vai protests, paziņo par lietas nozīmēšanu izskatīšanai rakstveida procesā vai tiesas sēdē, norādot kur un kad lieta tiks izskatīta.

(5) Lietu izskatot tiesas sēdē, apsūdzētajam, kas atrodas apcietinājumā, jānodrošina piedalīšanās lietas izskatīšanā, ja viņš to ir lūdzis 563.panta otrajā daļā norādītajā termiņā

570.pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā.

(1) Lietu rakstveida procesā izskata pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances kompetenci.

(2) Par lietas apstākļiem ziņo referents.

(3) Rakstveida procesā sūdzību vai protestu izlemj, pieņemot lēmumu.

(4) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai tiesas sēdē.

(5) Rakstveida procesā taisītā lēmuma, ar kuru ir izlemta sūdzība vai protests, kopiju nosūta sūdzības vai protesta iesniedzējam.

571.pants. Lietas izskatīšana kasācijas tiesas sēdē.

(1) Sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs un paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, noskaidro, kas ieradies tiesas sēdē, un izlemj jautājumu par iespēju izskatīt lietu. Apsūdzētā vai viņa aizstāvja, kā arī cietušā vai viņa pārstāvja neierašanās, ja viņiem paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, tulka un prokurora uzvārdu un noskaidro, vai nav noraidījumi. Ja tādi ir, tiesa par tiem pieņem lēmumu.

(3) Lietas izskatīšana sākas ar referenta ziņojumu, kurā viņš izklāsta lietas apstākļus, kas attiecas uz sūdzības vai protesta priekšmetu, nolēmuma būtību, par kuru iesniegta sūdzība vai protests, iemeslus, kuru dēļ iesniegta prasība atcelt vai grozīt nolēmumu.

(4) Pēc ziņojuma priekšsēdētājs uzaicina sūdzības iesniedzēju, viņa aizstāvi, pārstāvi sniegt paskaidrojumus sūdzības pamatošanai. Ja lietu izskata sakarā ar protestu, pirmajam dod vārdu prokuroram protesta pamatošanai.

(5) Gadījumos, kad nav ieradies sūdzības iesniedzējs, aizstāvis vai pārstāvis, par sūdzības pamatojumu ziņo referents.

(6) Pēc tam tiesa var uzklausīt citas personas, kurām paziņots par tiesas sēdi un kuru tiesības un intereses aizskar sūdzība vai protests.

(7) Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas prokurors izsaka savu viedokli par tiem. Tad tiesa vēlreiz uzklausa apsūdzēto vai viņa aizstāvi un apspriežu istabā pieņem lēmumu.

572.pants. Kasācijas instances tiesas pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā,

Ja izskatot lietu, kasācijas instances tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota šajā lietā, neatbilst tiesību normai (aktam) ar augstāku juridisko spēku, tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus tiesvedību krimināllietā apturot, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

573.pants. Kasācijas tiesas pieņemtie lēmumi.

Kasācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraidīt;

2) atcelt nolēmumu un nosūtīt lietu papildus izmeklēšanai vai jaunai iztiesāšanai;

3) atcelt nolēmumu un izbeigt lietu;

4) grozīt nolēmumu;

5) izbeigt kasācijas tiesvedību.

574.pants. Kasācijas tiesas lēmuma saturs.

(1) Kasācijas tiesas lēmumā jānorāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

2) tiesas nosaukums un sastāvs, prokurors un citas personas, kas piedalās lietas izskatīšanā;

3) persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību vai protestu;

4) pārsūdzētā nolēmuma rezolutīvās daļas saturs;

5) sūdzībā vai protestā izteiktās prasības būtība un tās pamatojums, kā arī iebildumu būtība un prokurora viedoklis;

6) kasācijas tiesas lēmums par sūdzību vai protestu.

(2) Lēmums ir jāmotivē. Ja sūdzība vai protests ir noraidīti, lēmumā jānorāda, kādēļ sūdzībā vai protestā izteiktie argumenti atzīti par nepamatotiem.

(3) Nolēmuma atcelšanas gadījumā kasācijas tiesai jānorāda, kāda likuma un tā pantu prasības pārkāptas un kā tas izpaudies.

(4) Lietu izskatot publiskā tiesas sēdē, lēmuma rezolutīvo daļu apspriežu istabā paraksta viss tiesas sastāvs. Priekšsēdētājs vai kāds no tiesas sastāva nekavējoties to pasludina tiesas sēžu zālē.

(5) Kasācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un tas stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

575.pants. Kasācijas tiesas lēmuma nodošana izpildei.

(1) Motivētu kasācijas tiesas lēmumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas paraksta viss tiesas sastāvs un kopā ar lietu nosūta:

1) pirmās instances tiesai, ja pieņemts 573.panta 1, 3., 4.vai 5.punktā minētais lēmums;

2) tiesai, kuras nolēmums atcelts, ja kasācijas tiesa pieņēmusi lēmumu par lietas nosūtīšanu jaunai iztiesāšanai;

3) prokuroram, kas nosūtījis lietu pirmās instances tiesai, ja pieņemts lēmums par lietas nosūtīšanu papildus izmeklēšanai.

(2) Lēmums, uz kura pamata apsūdzētais ir jāatbrīvo no apcietinājuma, izpildāms nekavējoties. Šādā gadījumā kasācijas tiesa nosūta izpildei apcietinājuma vietas administrācijai lēmuma izrakstu.

576.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana.

(1) Kasācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas vai procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas izlabo pieņemot lēmumu, kuru paziņo ieinteresētajām personām.

577.pants. Lietas izskatīšana pēc sprieduma vai lēmuma atcelšanas.

(1) Lietu, kurā atcelts nolēmums, nosūta jaunai izskatīšanai tiesai, kas to taisījusi. To izskata vispārējā kārtībā, bet citā tiesas sastāvā.

(2) Soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka bijis nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības, kā arī ja pēc sprieduma atcelšanas no jauna izmeklējot lietu, tiek konstatēti apstākļi, kas liecina par to, ka apsūdzētais izdarījis smagāku noziedzīgu nodarījumu, vai spriedums atcelts 560.panta otrās daļas 1.un 2.punktā minēto pārkāpumu dēļ.

(3) Nolēmumu, kas taisīts, no jauna izskatot lietu, var pārsūdzēt un par to var iesniegt protestu vispārējā kārtībā.

 

16.sadaļa.

Kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās.

51.nodaļa. Kriminālprocess, piemērojot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

578.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanas iemesli.

(1) Krimināllikuma 68.pantā paredzētu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesa nosaka personai, kas izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, ja šī persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa ir bīstama sabiedrībai.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, bet slimo ar psihiskiem traucējumiem, procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, paziņojot par šo personu attiecīgām ārstniecības iestādēm.

579.pants. Pirmstiesas procesa kārtība.

(1) Par Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, ko izdarījusi persona, atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī, kā arī par tādas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kurai psihiski traucējumi radušies pēc šī nodarījuma izdarīšanas, pirmstiesas process ir obligāts un notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

(2) Ja vispārējā kārtībā uzsākta kriminālprocesa gaitā ir noskaidroti 578.pantā minētie iemesli vai ir saņemts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums par šādu iemeslu esamību, procesa virzītājs desmit dienu laikā pieņem motivētu lēmumu par procesa turpināšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un, ja nepieciešams, krimināllietas materiālus par konkrēto personu izdala atsevišķā lietvedībā.

580.pants. Personas piedalīšanās izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā.

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai procesa virzītājs par to paziņo personai vai viņas pārstāvim, nosūtot lēmuma kopiju, kā arī informē par viņu tiesībām un pienākumiem.

(2) Ja pret personu uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un saskaņā ar ekspertīzes atzinumu šī persona nevar piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā, procesa virzītājs par to informē šīs personas aizstāvi un pieņem lēmumu par pārstāvja pielaišanu kriminālprocesā.

581.pants. Pirmstiesas procesā noskaidrojamie apstākļi.

(1) Pirmstiesas procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai noskaidro:

1) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

2) vai Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi pārbaudāmā persona;

3) vai Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā šī persona slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt, vai arī ar šādiem psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

4) vai persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ bijusi spējīga pilnā mērā saprast savu darbību vai to vadīt, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī;

5) apstākļus, kas nepieļauj soda piemērošanu, ja persona ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

6) pārbaudāmo personu raksturojošos datus;

7) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma raksturu un apmērus.

(2) Tiesa var noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, ja noskaidroti šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi.

582.pants. Tiesu psihiatriskā ekspertīze.

(1) Procesa virzītājs nosaka tiesu psihiatrisko ekspertīzi aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja kriminālprocesā ir iegūtas ziņas par to, ka persona, kas slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai ir saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, vai arī ziņas par to, ka šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

(2) Tiesu psihiatriskā ekspertīze noskaidro 581.panta pirmās daļas 3., 4.un 5.punktā norādītos apstākļus.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu persona ir izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, papildus ir nosakāma tiesu psiholoģiskā ekspertīze, bet, ja nepieciešams, arī tiesu medicīniskā ekspertīze vai kompleksā ekspertīze.

(4) Procesos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai tiesu psihiatriskā ekspertīze ir obligāta.

583.pants. Pirmstiesas procesa apturēšana sakarā ar personas ievietošanu ārstniecības iestādē.

(1) Ja persona, kas ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, pēc eksperta atzinuma nevar piedalīties pirmstiesas procesā un šai personai nepieciešama ārstēšana, procesa virzītājs iesniedz tiesā ierosinājumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē. Tiesa pieņem lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē vai noraida ierosinājumu. Saņemot tiesas lēmumu par ievietošanu ārstniecības iestādē, procesa virzītājs aptur pirmstiesas procesu.

(2) Saņēmis no ārstniecības iestādes atzinumu, ka persona ir izārstēta un izmeklēšanu iespējams turpināt, procesa virzītājs atjauno un turpina pirmstiesas procesu.

(3) Ja saskaņā ar eksperta atzinumu persona nav izārstējama un tai nepieciešams noteikt vienu no Krimināllikumā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, procesa virzītājs pabeidz procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

584.pants. Aizstāvja un pārstāvja piedalīšanās procesā.

(1) Aizstāvja piedalīšanās procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai ir obligāta.

(2) Personas pārstāvja piedalīšanās procesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai ir obligāta 580.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Aizstāvis un pārstāvis procesā piedalās no brīža, kad tiek konstatēta personas saslimšana ar psihiskiem traucējumiem, ja vien viņi procesā nav piedalījušies jau iepriekš citu iemeslu dēļ.

(4) Ja kriminālprocesa laikā persona tiek izārstēta un atzīta par pieskaitāmu, persona pati lemj par aizstāvja un pārstāvja turpmāko piedalīšanos procesā.

585. pants. Drošības līdzekļa atcelšana.

(1) Uzsākot procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, personai izraudzītais drošības līdzeklis jāatceļ.

(2) Ja persona sakarā ar saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma ar savu lēmumu var šo personu ievietot psihiatriskajā slimnīcā līdz tiesas lēmuma pieņemšanai par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

586.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšana.

(1) Pirmstiesas procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai prokurors pabeidz vispārējā kārtībā un pieņem lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

(2) Ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie, bet lēmumu par lietas nosūtīšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai prokurors pieņem par vienu vai vairākiem no viņiem, attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem prokurors pirmstiesas procesu pabeidz vispārējā kārtībā.

587.pants. Lēmums par krimināllietas nosūtīšanu tiesai.

Lēmumā par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai papildus vispārējām prasībām norāda pirmstiesas procesā noskaidrotos 581.pantā minētos apstākļus un pamatu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

588.pants. Tiesas sēdes sagatavošana.

Tiesnesis, lemjot jautājumu, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi, var dot rīkojumu uz tiesas sēdi nogādāt arī personu, par kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ja to pieļauj šīs personas slimības raksturs.

589.pants. Krimināllietas izskatīšana tiesas sēdē.

(1) Krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu izskata slēgtā tiesas sēdē, piedaloties prokuroram, aizstāvim, personas pārstāvim un ekspertam - psihiatram, bet 588.pantā noteiktajos gadījumos – arī personai, par kuru notiek process.

(2) Tiesas izmeklēšana sākas, prokuroram nolasot lēmuma par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai aprakstošo daļu.

(3) Tiesas sēdē pārbauda pierādījumus un noklausās eksperta atzinumu par personas psihisko stāvokli, lai izlemtu jautājumu, vai persona izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu un vai viņai nosakāmi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.

(4) Tiesas sēdē par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu personai, kas saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tiesa pārbauda arī pierādījumus par personas vainu.

590.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā.

Izskatot krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, tiesai jāizlemj šādi jautājumi:

1) vai noticis Krimināllikumā paredzētais nodarījums;

2) vai šo nodarījumu izdarījusi persona, par kuru notiek process;

3) vai persona Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī un vai viņai ir psihiski traucējumi lēmuma pieņemšanas brīdī;

4) vai persona ar psihiskiem traucējumiem saslimusi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un vai šī saslimšana nav pārejoša, kā dēļ lietas izskatīšana būtu jāaptur;

5) vai persona ir bīstama sabiedrībai;

6) kādi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi viņai jānosaka.

591.pants. Tiesas lēmums.

(1) Atzīstot, ka persona Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī vai ka šī persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un tāpēc nespēj apzināties savu rīcību vai vadīt to, saskaņā ar Krimināllikuma 13.pantu, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda un nosaka kādu no Krimināllikuma 68.pantā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem.

(2) Ja persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesa var nodot viņu tuvinieku vai citu personu, kas veic slimnieku kopšanu, gādībā un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc dzīves vietas.

(3) Atzīstot, ka persona ir pieskaitāma, tiesa ar savu lēmumu nodod krimināllietu prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā.

(4) Atzīstot, ka pārbaudāmās personas piedalīšanās noziedzīgajā nodarījumā nav pierādīta, vai noskaidrojot apstākļus, kuri nepieļauj kriminālprocesu vispār, tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, par ko paziņo ārstniecības iestādei, kurā šī persona ārstējas.

(5) Atzīstot, ka pārbaudāmā persona nav izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu vai noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, tiesa kriminālprocesu pret šo personu izbeidz un krimināllietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa turpināšanai.

592.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana.

(1) Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas vai kasācijas instancē vispārējā kārtībā.

(2) Apelācijas instances tiesā ekspertu uzaicina pēc tiesas ieskata.

593.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanas vai grozīšanas pamats.

(1) Ja zudusi nepieciešamība piemērot tiesas noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli sakarā ar to, ka persona, kurai šis līdzeklis noteikts, izveseļojusies vai citādi mainījies tās veselības stāvoklis, ārstniecības iestādes vadītājs, kurā ārstējas persona, pamatojoties uz ārstu komisijas atzinumu, ierosina tiesā izlemt jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Lūgumu atcelt vai grozīt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesai var iesniegt arī šīs personas likumiskais pārstāvis, laulātais vai citi tuvi radinieki. Šādos gadījumos tiesai no attiecīgām ārstniecības iestādēm jāpieprasa atzinums par tās personas veselības stāvokli, par kuru iesniegts lūgums.

(3) Ierosinājumu par tiesas noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesai var iesniegt arī prokurors, ierosinājumam pievienojot ārstniecības iestādes atzinumu un citus dokumentus, kas nepieciešami jautājuma izlemšanai.

594.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanas vai grozīšanas kārtība.

(1) Jautājumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu viena mēneša laikā izlemj tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par tā noteikšanu, vai tiesa, kuras teritorijā atrodas ārstniecības iestāde, kura veic piespiedu ārstēšanu.

(2) Tiesas sēdē piedalās prokurors, aizstāvis, personas likumiskais pārstāvis. Uz tiesas sēdi uzaicina arī ārstniecības iestādes pārstāvi, personu, kas ierosinājusi jautājuma izskatīšanu, bet nepieciešamības gadījumā - arī personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.

(3) Ja tiesa šaubās par ārstu komisijas atzinumu, tā var nozīmēt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, pieprasīt papildus medicīnas vai citus dokumentus, kā arī veikt citas darbības.

(4) Pēc apstākļu pārbaudes tiesa uzklausa prokurora atzinumu un aizstāvja viedokli.

(5) Par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, vai arī atteikšanos to darīt tiesa pieņem lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams.

(6) Jautājuma atkārtota ierosināšana tiesā pieļaujama ne ātrāk kā pēc trijiem mēnešiem no brīža, kad tiesa noraidījusi lūgumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu.

595.pants. Kriminālprocesa vispārējā kārtībā atjaunošanas sekas.

(1) Ja persona, kas bija saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, atzīta par veselu, tiesa 594.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu un lietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā.

(2) Ārstniecības iestādē pavadīto laiku pielīdzina apcietinājumā pavadītajam laikam.

52. nodaļa. Kriminālprocess lietās par mirušas personas reabilitāciju.

596.pants. Iemesls kriminālprocesa turpināšanai mirušas personas reabilitācijai.

(1) Ja procesa virzītājs ar savu lēmumu ir izbeidzis kriminālprocesu sakarā ar aizdomās turētā vai apsūdzētā nāvi vai arī ir izbeidzis kriminālprocesu uz cita nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un šī persona pēc tam ir mirusi, viņas likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai citas personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, triju mēnešu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas var iesniegt pieteikumu turpināt kriminālprocesu mirušā reabilitācijai.

(2) Pieteikumu par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai persona var iesniegt arī gadījumā, kad ir miris aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet procesa virzītājs kriminālprocesu vēl nav izbeidzis.

597.pants. Lēmums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai.

(1) Procesa virzītājs izskata personas pieteikumu, kurā sniegtas ziņas par faktiem, kas liecina par personas nevainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pārbauda saistībā ar krimināllietas materiālos jau esošo informāciju un triju dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas pieņem vienu no lēmumiem:

1) atcelt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un turpināt kriminālprocesu mirušās personas reabilitācijai;

2) pieteikumu noraidīt.

(2) Procesa virzītājs lēmuma kopiju nekavējoties nosūta iesniedzējam, kurš pieteikuma noraidīšanas gadījumā lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

598.pants. Pirmstiesas procesa turpināšanas īpatnības.

(1) Pēc lēmuma par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai, pirmstiesas process notiek, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

(2) Personu, kas bija iesniegusi pieteikumu par procesa turpināšanu, procesa virzītājs ar lēmumu atzīst par mirušās personas interešu pārstāvi kriminālprocesā un informē par viņas tiesībām. Nepieciešamības gadījumā persona var pilnvarot advokātu aizstāvēt mirušās personas intereses.

(3) Pirmstiesas procesā procesa virzītājs veic nepieciešamās procesuālās darbības, lai pārbaudītu pieteikumā sniegtās ziņas un saistībā ar tām gūto informāciju.

599.pants. Pirmstiesas procesa pabeigšana.

(1) Pirmstiesas procesu mirušas personas reabilitācijai procesa virzītājs var pabeigt ar lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu:

1) uz nereabilitējoša pamata;

2) ar pamatojumu, kas reabilitē mirušo personu, vienlaicīgi izlemjot jautājumu par mirušās personas agrāk ierobežoto tiesību atjaunošanu, ja tas ir iespējams;

3) ar reabilitējošu pamatojumu daļā pret mirušo, izlemjot jautājumu par mirušās personas agrāk ierobežoto tiesību atjaunošanu, ja tas ir iespējams, bet krimināllietas materiālus nododot izmeklēšanai vainīgās personas noskaidrošanai.

(2) Pieņemtā lēmuma kopiju procesa virzītājs nekavējoties nosūta mirušās personas interešu pārstāvim, informējot par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem un desmit dienu laikā pārsūdzēt lēmumu tiesā.

600.pants. Tiesas process mirušās personas reabilitācijai.

(1) Tiesnesis, saņēmis mirušās personas interešu pārstāvja sūdzību par pirmstiesas procesa izbeigšanu bez mirušās personas reabilitācijas:

1) pieprasa no pirmstiesas procesa virzītāja apsūdzības formā sastādītu ziņojumu par procesa būtību un krimināllietas materiālus;

2) nosaka tiesas sēdes vietu un laiku;

3) dod norādījumu tiesas kancelejai, kuras personas aicināmas uz tiesas sēdi.

(2) Krimināllietu mirušas personas reabilitācijai izskata tiesas sēdē, piedaloties prokuroram, personas pārstāvim un aizstāvim, ja tāds ir.

(3) Tiesas sēdē noklausās mirušās personas pārstāvja vai aizstāvja sūdzību, prokurora ziņojumu par kriminālprocesa būtību un pārbauda iesniegtos pierādījumus.

601.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā.

(1) Izskatot kriminālprocesu par mirušās personas reabilitāciju, tiesai jāizlemj, vai noticis Krimināllikumā paredzētais nodarījums un vai šo nodarījumu izdarījusi persona, par kuru notiek process;

(2) Atzīstot, ka personas piedalīšanās noziedzīgajā nodarījumā nav pierādīta, vai noskaidrojot apstākļus, kuri nepieļauj kriminālprocesu vispār, tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(3) Atzīstot, ka persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, tiesa kriminālprocesu pret šo personu izbeidz un krimināllietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa turpināšanai.

602.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana.

(1) Tiesas lēmums ir pārsūdzams apelācijas vai kasācijas instancē vispārējā kārtībā.

(2) Personai, kas pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tādas pat tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances lēmumu, kā apsūdzētajam.

53.nodaļa. Kriminālprocess privātās apsūdzības lietās.

603.pants. Kriminālprocesa uzsākšana privātās apsūdzības lietās.

(1) Kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās var uzsākt tikai pēc tās personas, kam nodarīts kai tējums, sūdzības iesniegšanas tiesā pret konkrētu personu par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. vai 158.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

(2) Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis ne vēlāk kā nākamajā dienā pārbauda, vai cietušā sūdzībā pareizi uzrādīts Krimināllikuma pants un daļa, pēc kura uzsākams kriminālprocess privātās apsūdzības lietā, un vai nav iestājies kriminālatbildības noilgums, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa uzsākšanu;

2) par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības.

(3) Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

604.pants. Tiesas rīcība pēc kriminālprocesa uzsākšanas.

(1) Pieņemot lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, tiesnesis nosaka krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu un dod rīkojumu tiesas kancelejai:

1) nosūtīt personai, pret kuru celta apsūdzība, sūdzības kopiju;

2) informēt apsūdzēto par viņa tiesībām un pienākumiem, tajā skaitā par tiesībām tiesā iepazīties ar sūdzībai pievienotajiem materiāliem;

3) informēt cietušo par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

4) izsaukt uz tiesas sēdi apsūdzēto, bet nepieciešamības gadījumā - lieciniekus, ekspertu un citas personas.

(2) Privātās apsūdzības lietās pirmstiesas process nenotiek.

(3) Ja apsūdzētais ne vēlāk par lietas izskatīšanas sākumu tiesā iesniedz sūdzību pret cietušo, abas apsūdzības var apvienot vienā lietā un izskatīt vienā procesā. Tādā gadījumā katrs no cietušajiem vienlaicīgi ir arī apsūdzētais un katram ir gan cietušā, gan apsūdzētā tiesības un pienākumi.

605.pants. Privātās apsūdzības lietas sagatavošana iztiesāšanai.

Privātās apsūdzības lietas sagatavošana izskatīšanai tiesas sēdē notiek šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

606.pants. Privātās apsūdzības lietu iztiesāšanas kārtība.

(1) Privātās apsūdzības lietas tiesnesis izskata vienpersonīgi.

(2) Privātās apsūdzības lietās iztiesāšana notiek šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteikto.

(3) Privātās apsūdzības lietās tiesas sēdes sagatavojošajā daļā tiesnesis izskaidro cietušajam viņa tiesības uzturēt apsūdzību vai izlīgt ar apsūdzēto.

(4) Tiesas izmeklēšanas sākumā cietušais nolasa savu sūdzību. Pēc tam tiesnesis jautā apsūdzētajam, vai viņam saprotama apsūdzība un vai viņš sevi atzīst par vainīgu.

(5) Ja izlīgums notiek pirms tiesas aiziešanas apspriežu istabā taisīt spriedumu, kriminālprocess tiek izbeigts.

607.pants. Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē.

(1) Kriminālprocess privātās apsūdzības lietā ir izbeidzams iztiesāšanas stadijā, ja ir noskaidroti šādi apstākļi:

1) nav cietušā sūdzības;

2) cietušais vai viņa pārstāvis bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradušies tiesas sēdē;

3) cietušais un apsūdzētais izlīguši.

(2) Uz privātās apsūdzības lietām attiecas šajā likumā paredzētie kriminālprocesa izbeigšanas noteikumi.

17.sadaļa.

Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un ar spriedumu saistīto jautājumu izlemšana.

54.nodaļa Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei.

608.pants. Sprieduma stāšanās spēkā.

(1) Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc termiņa notecēšanas pārsūdzēšanai apelācijas vai kasācijas kārtībā, ja spriedums nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc termiņa notecēšanas pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja tas nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegti, spriedums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa ir izskatījusi lietu, ja tā spriedumu nav atcēlusi.

(3) Ja lietā ir vairāki apsūdzētie un ja spriedums pārsūdzēts kaut vai par vienu no viņiem, spriedums nestājas spēkā attiecībā uz visiem tiesājamiem.

609.pants. Tiesas lēmuma stāšanās spēkā.

(1) Pirmās instances tiesas lēmums stājas spēkā un tiek izpildīts, kad pagājis termiņš tā pārsūdzēšanai, un tas nav pārsūdzēts.

(2) Apelācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā pēc termiņa notecēšanas pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja tas nav pārsūdzēts. Ja par lēmumu iesniegta kasācijas sūdzība vai protests, lēmums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu.

(3) Tiesas lēmums par lietas izbeigšanu nekavējoties jāizpilda tajā daļā, kas attiecas uz apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma.

(3) Kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī un ir galīgs.

610.pants. Sprieduma un lēmuma izpildes kārtība.

(1) Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances.

(2) Tiesnesis vai tiesas priekšsēdētājs kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūta sprieduma kopiju tai iestādei, kurai saskaņā ar likumu par sodu izpildi uzlikts pienākums izpildīt spriedumu, un notiesātā soda izciešanas vietu. Ja lieta skatīta apelācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi jāsūta arī apelācijas instances nolēmuma kopija.

(3) Attaisnojošs spriedums, tiesājamo no soda atbrīvojošs un nosacītas notiesāšanas gadījumā spriedums tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas daļā par tiesājamā atbrīvošanu no apcietinājuma vai mājas aresta.

(4) Iestādes, kas izpilda spriedumu, nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, par sprieduma izpildi.

(5) Sprieduma un lēmuma savlaicīgu un pilnīgu izpildi kontrolē tiesa, kas taisījusi spriedumu.

611.pants. Paziņojums notiesātā radiniekiem par sprieduma izpildi.

Pēc sprieduma, ar ko notiesātajam piespriesta brīvības atņemšana vai arests, stāšanās spēkā, brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņo notiesātā ģimenei un, ja notiesātais to vēlas, - darba vai mācību vietai par to, uz kurieni notiesātais nosūtīts soda izciešanai.

612.pants. Notiesātā tiesības sprieduma izpildes laikā.

(1) Sprieduma izpildes laikā notiesātajam ir tiesības uz savu likumīgo interešu, kas saistītas ar sprieduma nodošanu izpildei, aizsardzību tiesā:

1) uzaicināt aizstāvi;

2) nodot tiesnesim iesniegumu par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar slimību vai invaliditāti;

3) iesniegt iesniegumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un citiem jautājumiem, kas saistīti ar sprieduma izpildi;

4) piedalīties tiesas sēdēs un dot liecības;

5) iesniegt materiālus, kas sagatavoti jautājuma izskatīšanai par sprieduma izpildi;

6) iesniegt sūdzības par tiesneša lēmumiem.

(2) Izskatot jautājumus, kas saistīti ar sprieduma izpildi attiecībā uz notiesātajiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī notiesātajiem, kuriem ir fiziski vai psihiski trūkumi, aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

55.nodaļa. Spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana.

613.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas sakarā ar slimību

(1) Ja notiesātais brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā saslimis ar psihiskiem traucējumiem, kādēļ viņš nevar atrasties brīvības atņemšanas iestādē un viņam nepieciešama ārstēšana, tiesnesis, pamatojoties uz ekspertīzes atzinumu, var atbrīvot notiesāto no soda izciešanas, nosakot viņam ārstēšanu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesnesis var nodot viņu tuvinieku vai citu personu, kas veic slimnieku kopšanu, gādībā un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc dzīves vietas.

(3) Ja soda izciešanas laikā ar psihiskiem traucējumiem saslimis notiesātais, kuram noteiktais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, tiesnesis pieņem lēmumu par viņa atbrīvošanu no tālākas soda izciešanas.

(4) Izlemjot jautājumu par to personu atbrīvošanu no tālākas soda izciešanas, kas saslimušas ar smagu slimību, izņemot personas, kas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, notiesātā personību un citus apstākļus.

(5) Atbrīvojot notiesāto no tālākas soda izciešanas sakarā ar slimību, tiesa var atbrīvot viņu ne tikai no pamatsoda, bet arī no papildsoda, par ko jānorāda lēmumā.

614.pants. Nosacīti ar brīvības atņemšanu notiesātā atbrīvošana no soda izciešanas invaliditātes dēļ.

(1) Ja nosacīti ar brīvības atņemšanu notiesātais likumā noteiktajā kārtībā atzīts par pirmās vai otrās grupas invalīdu, tiesnesis pirms termiņa atbrīvo viņu no tālākas soda izciešanas.

(2) Lēmumu par atbrīvošanu no soda izciešanas pirmās vai otrās grupas invaliditātes dēļ tiesnesis pieņem pēc iestādes, kas pārzina soda izpildi, iesnieguma vai pēc notiesātā vai viņa aizstāvja lūguma, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu.

615.pants. Nosacīti notiesātajiem uzlikto pienākumu atcelšana vai nosacītas notiesāšanas atcelšana.

(1) Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, rajona (pilsētas) tiesa pēc nosacīti notiesātā dzīves vietas pēc tās iestādes, kurai uzdots par pienākumu kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, iesnieguma pārbaudes laikā uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

(2) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdarījis administratīvo pārkāpumu, tiesa pēc nosacīti notiesātā dzīves vietas pēc iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu viņam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu uz vienu gadu.

(3) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu, nosacīti notiesātās personas un to iestāžu pārstāvju klātbūtnē, kuras kontrolē šīs personas uzvedību.

(4) Ja tiesa noraidījusi iesniegumu par pārbaudes laikā uzlikto pienākumu atcelšanu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

616.pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos.

Ja notiesātā persona palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu, tiesa, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, pēc Ģenerālprokurora iesnieguma var tai samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.panta nosacījumiem.

617.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda.

(1) Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no brīvības atņemšanas soda vai aresta izdara rajona (pilsētas) tiesa pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums.

(2) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu. Tajā piedalās prokurors, kā arī brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pārstāvis un notiesātais.

(3) Ja tiesa noraidījusi iesniegumu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.

(4) Atbrīvojot nosacīti pirms termiņa no soda, tiesa uz neizciestā soda laiku var notiesātajam uzlikt pienākumus, kuri noteikti Krimināllikuma 55.pantā.

(5) Ja nosacīti pirmstermiņa atbrīvotais bez attaisnojošiem iemesliem nepilda tiesas noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdarījis administratīvu pārkāpumu, tiesa var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi pēc iestādes iesnieguma, kurai uzdots pienākums kontrolēt notiesātā uzvedību.

618.pants. Policijas kontroles aizstāšana.

(1) Ja persona, kurai piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tad rajona (pilsētas) tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas uz policijas iestādes iesnieguma pamata Krimināllikuma 45. pantā noteiktajos gadījumos var aizstāt neizciesto soda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.

(2) Iesniegumu izskata 624.pantā noteiktajā kārtībā.

619.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju lēmumu pārsūdzēšana.

(1) Par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajam lēmumus pieņem brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus var pārsūdzēt notiesātais, viņa likumiskais pārstāvis un aizstāvis, bet prokurors par tiem var iesniegt protestu.

(3) Šādas sūdzības un protestus izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas 624.panta kārtībā.

620.pants. Naudas soda aizstāšana ar arestu vai brīvības atņemšanu.

(1) Ja naudas sodu nevar piedzīt, tiesnesis to aizstāj ar arestu vai brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta ceturtās daļas nosacījumiem.

(2) Ja naudas sodu samaksā laikā, kad notiesātais tā vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, viņš atbrīvojams nekavējoties.

(3) Ja laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, samaksā daļu no tā, tiesnesis saīsina šo sodu ilgumu atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai.

621.pants. Ārstniecības iestādē pavadītā laika ieskaitīšana soda laikā.

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, bija ievietots ārstniecības iestādē, šai iestādē pavadīto laiku ieskaita soda laikā.

622.pants. Spriedumu izpilde, ja ir citi neizpildīti spriedumi.

Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, par ko nav bijis zināms tiesai, kura taisījusi pēdējo spriedumu, tad tiesa, kas taisījusi pēdējo spriedumu vai vienāda nosaukuma tiesa pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par soda piemērošanu notiesātajam pēc visu šo spriedumu kopuma.

623.pants. Tiesas, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(1) Jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, kā arī dažādas šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot spriedumu, izlemj tās tiesas tiesnesis, kurā taisīts spriedums.

(2) Ja spriedums tiek izpildīts ārpus tās tiesas darbības rajona, kas taisījusi spriedumu, šos jautājumus izlemj tāda paša līmeņa tiesas tiesnesis, kuras darbības rajonā izcieš sodu notiesātais.

624.pants. Ar sprieduma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība.

(1) Ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un notiesātajam, kuram tiek nodrošinātas 71.pantā paredzētās tiesības. Gadījumos, kas norādīti šā panta trešajā daļā, aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(2) Ja tiesnesis izskata jautājumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas slimības vai invaliditātes dēļ, kā arī jautājumu par atbrīvotā nodošanu ārstniecības iestāžu aizgādnībā, tiesas sēdē jāpiedalās atzinumu devušās ārstu komisijas pārstāvim.

(3) Ja tiesnesis izskata jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, uz tiesas sēdi tiek aicināts pārstāvis no iestādes, kas pārzina soda izpildi vai veic nosacīti notiesātā uzvedības kontroli.

(4) Ja uz tiesas sēdi bez attaisnojošiem iemesliem neierodas personas, kas nosūtījušas iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšana jāatliek.

(5) Tiesnesis atklāj tiesas sēdi un paziņo, kāda lieta tiek izskatīta, pēc tam pārbauda, vai ieradušās uz tiesas sēdi aicinātās personas, izlemj jautājumu par noraidījumu tiesnesim, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, tulkam.

(6) Lietas izskatīšana sākas ar iesnieguma vai lūguma nolasīšanu, ko izdara iesniedzējs. Pēc tam tiesa uzklausa prokurora un citu personu viedokli. Pēdējais uzstājas notiesātais un viņa aizstāvis. Pēc tam tiesnesis apspriežu istabā pieņem lēmumu.

625.pants. Sodāmības noņemšanas kārtība.

(1) Jautājumu par sodāmības noņemšanu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc sodu izcietušās personas, viņas aizstāvja vai likumiskā pārstāvja lūguma pēc šīs personas dzīves vietas.

(2) Par saņemto lūgumu tiesa paziņo prokuroram. Prokurora neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis jautājuma izskatīšanai par sodāmības noņemšanu.

(3) Tiesas sēdē obligāti jāpiedalās personai, par kuru tiek izskatīts lūgums par sodāmības noņemšanu. Šai personai ir tiesības uz aizstāvību.

(4) Jautājuma par sodāmības noņemšanu izskatīšana sākas ar lūguma nolasīšanu. Pēc tam tiesnesis noklausās uzaicināto personu viedokli un pieņem lēmumu apspriežu istabā.

(5) Ja lūgums par sodāmības noņemšanu tiek noraidīts, atkārtoti to var iesniegt ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad pieņemts lēmums par šāda lūguma noraidīšanu.

18.sadaļa.

Spēkā esošu spriedumu revīzija.

56.nodaļa. Kriminālprocesa atjaunošana

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

626.pants. Pamats procesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Kriminālprocesa, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atjaunošana pieļaujama sakarā ar jaunu apstākļu atklāšanos.

(2) Par jaunatklātiem uzskatāmi šādi apstākļi:

1) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta tiesneša, prokurora, izmeklētāja noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanai;

3) citi apstākļi, kuri, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka notiesātais nav vainīgs vai izdarījis vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru viņš notiesāts, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā pret kuru lieta bijusi izbeigta.

(3) Ja nav iespējams taisīt spriedumu tāpēc, ka iestājies noilgums, izdots amnestijas akts, apžēlotas atsevišķas personas vai miris apsūdzētais, tad šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minēto jaunatklāto apstākļu esamību konstatē izmeklēšana, kuru izdara šajā nodaļā paredzētā kārtībā.

627.pants. Termiņi procesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Attaisnojoša sprieduma vai lēmuma par procesa izbeigšanu jauna izskatīšana atļauta tikai likumā noteiktajā kriminālatbildības noilguma termiņa laikā un ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienas.

(2) Ja process bija pabeigts ar notiesājošu spriedumu, tad, atklājoties apstākļiem, kas norāda, ka konkrētā persona izdarījusi smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tā tiesāta, procesu var atjaunot tā noilguma laikā, kāds noteikts smagākajam noziedzīgam nodarījumam.

(3) Notiesājoša sprieduma jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem par labu notiesātajam ar termiņiem nav ierobežota.

(4) Notiesātās personas nāve nav šķērslis procesa atjaunošanai lietā, lai reabilitētu notiesāto.

(5) Par jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienu jāuzskata:

1) 626.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos - diena, kad spēkā stājies attiecīgs spriedums;

2) 626.panta otrās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos - diena, kad prokurors pieņēmis lēmumu par procesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

628.pants. Procesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Tiesības atjaunot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir prokuroram.

(2) Iemesls procesa atjaunošanai ir fizisko vai juridisko personu, kā arī viņu pārstāvju pieteikumi, plašsaziņas līdzekļos sniegtā informācija, kā arī informācija, kas iegūta citas krimināllietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas procesā, ja ir 626.panta otrajā daļā noteiktais pamats.

(3) Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata virsprokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas.

(4) Par procesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem prokurors pieņem lēmumu un virza izmeklēšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ievērojot šā likuma noteikumus pirmstiesas procesā, par ko paziņo pieteicējam.

(5) Ja prokurors atsakās atjaunot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš par to pieņem motivētu lēmumu, par ko paziņo pieteicējam, nosūtot lēmuma kopiju un izskaidrojot tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

629.pants. Prokurora darbības pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas.

(1) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas atzinis, ka ir pamats atcelt nolēmumu, viņš par to sastāda atzinumu, pamatojot to ar jaunatklāto apstākļu izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem.

(2) Atzinumu kopā ar krimināllietu un izmeklēšanas materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, prokurors nosūta tiesai saskaņā ar 630.panta noteikumiem.

(3) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas neatrod pamatu nolēmuma atcelšanai jaunatklāto apstākļu dēļ, viņš par to pieņem lēmumu.

(4) Lēmuma kopiju par jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanu prokurors nosūta pieteicējam, vienlaicīgi izskaidrojot tiesības to pārsūdzēt.

630.pants. Tiesas, kas izskata procesus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Prokurora atzinumu un iesniegtos materiālus izskata:

1) par procesu, kurā nolēmumu pieņēmusi rajona vai pilsētas tiesa – apgabaltiesa;

2) par procesu, kurā nolēmumu kā pirmās instances tiesa pieņēmusi apgabaltiesa - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta;

3) par procesu, kurā nolēmumu pieņēmusi Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta - Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments;

4) par procesu, kurā lēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments - Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci tiesneši - senatori, kuri agrāk nav piedalījušies šī paša kriminālprocesa izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

631.pants. Kārtība, kādā tiesa izskata procesus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Saņēmis materiālus ar prokurora atzinumu par jaunatklātiem apstākļiem, tiesnesis nosaka kriminālprocesa izskatīšanas dienu, par ko tiek paziņots ieinteresētajām pusēm, izskaidrojot viņu tiesības piedalīties tiesas sēdē.

(2) Prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta.

(3) Pušu neierašanās, ja tām savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis procesa izskatīšanai.

(4) Notiesātajam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma jānodrošina piedalīšanās tiesas sēdē.

(5) Lietas izskatīšana 630.pantā minētajās tiesās notiek 545.pantā noteiktajā kārtībā.

632.pants. Tiesas lēmumi, izskatot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Izskatījusi procesu sakarā ar prokurora atzinumu, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par nolēmuma atcelšanu un lietas nodošanu jaunai pirmstiesas izmeklēšanai vai jaunai iztiesāšanai;

2) par nolēmuma atcelšanu un procesa izbeigšanu;

3) par prokurora atzinuma noraidīšanu un tiesas nolēmuma atstāšanu negrozītu.

633.pants. Procesuālā kārtība, ja kriminālprocess atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(1) Pēc kriminālprocesa atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pirmstiesas izmeklēšana, lietas iztiesāšana, kā arī tai sekojošā tiesas nolēmuma pārsūdzēšana notiek vispārējā kārtībā.

(2) Iztiesājot kriminālprocesu, kurā spriedums atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesu nesaista sods, kāds bijis noteikts atceltajā spriedumā.

57.nodaļa. Spēkā esošo nolēmumu revīzija sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu

634.pants. Nolēmumi, kurus var no jauna izskatīt.

(1) Spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā, pēc 635.pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

(2) Jebkuru spēkā stājušos nolēmumu var izskatīt no jauna, ja starptautiska tiesas institūcija to atzinusi par neatbilstošu starptautiskiem nolīgumiem vai normatīvajiem aktiem, kuriem pievienojusies vai kurus ratificējusi Latvijas Republika.

(3) Spēkā stājušos nolēmumu var izskatīt no jauna kriminālprocesā, kurā piemērojams īpašs likums par personu reabilitāciju.

635.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu.

(1) Pieteikumu par tiesas nolēmuma jaunu izskatīšanu notiesātās, attaisnotās vai personas, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, interesēs var iesniegt zvērināts advokāts.

(2) Ģenerālprokurors un ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta pirmajā daļā minēto personu lūguma.

636.pants. Tiesības atsaukt pieteikumu vai protestu.

(1) Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz procesa iztiesāšanas sākumam.

(2) Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.

637.pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas pamats.

(1) Pieteikumu vai protestu var iesniegt:

1) ja nolēmumu taisījis nelikumīgs tiesas sastāvs vai procesu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma taisīšanas;

2) ja dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktā kārtībā nav piedalījies nolēmuma taisīšanā;

3) ja 559.pantā vai 560.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie nelikumīgas apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanas.

(2) Ģenerālprokurors var iesniegt protestu gadījumos, kas norādīti 634.panta otrajā daļā.

638.pants. Pieteikuma un protesta forma.

(1) Pieteikumu vai protestu iesniedz rakstveidā.

(2) Pieteikumā vai protestā norāda un motivē nolēmuma pārsūdzēšanas pamatu, kas minēts 637.pantā.

639.pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas termiņi.

Pieteikuma vai protesta iesniegšanai atbilstoši 627.panta nosacījumiem termiņa ierobežojumu nav.

640.pants. Krimināllietas izprasīšana pārbaudei.

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Senāta Krimināllietu departamenta senatori var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma vai prokurora protesta izskatīšanu.

(2) Ģenerālprokurors un ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma izskatīšanu vai protesta iesniegšanu.

(3) 635.panta pirmajā daļā minētajām personām un viņu intereses pārstāvošajam zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.

641.pants. Nolēmumu izpildes apturēšana.

Ja Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, tas var atlikt un apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz to jaunai izskatīšanai.

642.pants. Nolēmumu jauna izskatīšana tiesā.

(1) Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies spēkā, izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 568.- 571.panta noteiktajā kārtībā.

(2) Gadījumos, kas minēti 634.panta trešajā daļā, ja lēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, lietu izskata Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies šīs lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, kuri nav agrāk piedalījušies šīs lietas izskatīšanā.

643.pants. Nolēmumu jaunas izskatīšanas robežas.

(1) Tiesa, izskatot pieteikumu vai protestu, pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā.

(2) Tiesa var pārbaudīt spriedumu un lēmumu arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

644.pants. Lēmumi, izskatot pieteikumus vai protestus.

(1) Pieteikuma un protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti 573.pantā.

(2) Lēmuma saturam jāatbilst 574.panta prasībām.

 

C. STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS DAĻA.

19.sadaļa

Starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā

vispārīgie noteikumi.

58.nodaļa. Sadarbības vispārīgie noteikumi.

 

4. 645.pants. Starptautiskās sadarbības veidi.

(1) Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk – krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina:

1) personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai;

2) kriminālprocesa nodošanā;

3) notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;

4) procesuālās darbības izpildē;

5) sprieduma atzīšanā un izpildē;

6) citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(2) Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk – starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi.

5. 646.pants. Krimināltiesiskās sadarbības tiesiskais pamats

(1) Krimināltiesisko sadarbību regulē starptautiskie līgumi, Latvijas Republikas Satversme un likumos noteiktā kriminālprocesuālā kārtība.

(2) Citas valsts kriminālprocesuālo kārtību var piemērot, ja tāda nepieciešamība pamatota krimināltiesiskās sadarbības lūgumā un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(3) Latvija var lūgt ārvalsti, izpildot krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, piemērot Latvijā noteikto kriminālprocesuālo kārtību vai atsevišķus tās principus.

6. 647.pants. Krimināltiesiskās sadarbības kompetentās iestādes

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumus nosūta un saņem kompetentās iestādes, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē starptautisko sadarbību.

(2) Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par tiešu sazināšanos starp tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestādēm.

(3) Ja ar ārvalsti nav līguma par krimināltiesisko sadarbību, tiesības iesniegt ārvalstij krimināltiesiskās sadarbības lūgumu vai saņemt ārvalsts krimināltiesiskās sadarbības lūgumu ir tieslietu ministram un ģenerālprokuroram.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka krimināltiesiskajā sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

7. 648.pants. Pierādījumu pieļaujamība

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie pierādījumi.

8. 649.pants. Advokāta piedalīšanās

(1) Veicot krimināltiesisko sadarbību, Latvijas advokāts tiek aicināts personai sniegt juridisko palīdzību vai šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos veikt aizstāvību.

(2) Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta, vai citos šajā likuma daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības:

1) tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti;

2) iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus;

3) piedalīties krimināltiesiskās sadarbības ietvaros veiktajās darbībās ar personas piedalīšanos;

4) iesniegt sūdzības, ja advokāts piedalās šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

(4) Advokāta piedalīšanās ir obligāta 84.pantā noteiktajos gadījumos.

(5) Procesa virzītājs vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, izvērtējot personas mantisko stāvokli, var personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

9. 650.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma forma un saturs

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts citādi.

(2) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju;

4) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu.

(3) Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas nepieciešama tā izpildei.

10. 651.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma valoda

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu sastāda un iesniedz valsts valodā.

(2) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, ko valstis izvēlējušās par sazināšanās valodu.

(3) Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt, nepievienojot tulkojumu.

(4) Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu attiecīgās valsts valodā.

(5) Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.

11. 652.pants. Izdevumi

Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot krimināltiesisko sadarbību tās teritorijā un sakarā ar personas tranzītu uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, ja vien šajā likuma daļā vai citā normatīvajā aktā vai arī valstīm savstarpēji vienojoties nav noteikts citādi.

12. 653.pants. Personas tranzīts

(1) Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde, ja nepieciešams, lūdz tai tranzīta atļauju.

(2) Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, Latvijas kompetentā iestāde tranzīta lūgumu neiesniedz, bet starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos trešo valsti tikai informē par to.

(3) Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītās personas tranzītu caur Latvijas teritoriju. Tranzīta lūgumu var noraidīt, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa tranzīts.

(4) Tranzīta lūgumu sastāda tāpat kā konkrēta veida krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

20.sadaļa

Izdošana.

59.nodaļa. Personas izdošana Latvijai.

1. 654.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas nosacījumi

(1) Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:

1) apsūdzētais, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu;

2) notiesātais, kas Latvijā notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu vai arestu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

(2) Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu.

(3) Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.

2. 655.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja konstatēti 654.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

(2) Ierosinājumā norāda 650.pantā minēto informāciju un tam pievieno 656.pantā minētos pielikumus.

(3) Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

(4) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.

(5) Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu arī pēc savas iniciatīvas.

3. 656.pants. Personas izdošanas lūgums

Personas izdošanas lūgumu sastāda atbilstoši 650.panta prasībām un tam pievieno:

1) lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai tā apliecinātu kopiju;

2) lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības vai tā apliecinātu kopiju;

3) likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju;

4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai tā apliecinātu kopiju;

5) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;

6) citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

4. 657.pants. Personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanas pamats un kārtība

(1) Ja konstatēti 654.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas teritoriju un tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs lūdz Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu, lūgumam pievienojot 656.pantā minētos dokumentus.

(2) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu un nosūta to izpildei.

5. 658.pants. Pagaidu apcietinājuma lūgums

(1) Pirms izdošanas lūguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti piemērot izdodamai personai pagaidu apcietinājumu.

(2) Lūgumu par pagaidu apcietinājumu sastāda, ievērojot 650.panta prasības. Tajā norāda arī lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, kā arī informē par Latvijas nodomu iesniegt personas izdošanas lūgumu.

(3) Ja iesniegts personas pagaidu apcietinājuma lūgums, izdošanas lūgumu nosūta iespējami ātrāk, ņemot vērā starptautiskajos līgumos noteiktos pagaidu apcietinājuma termiņus.

6. 659.pants. Ārvalsts izdotās personas pārņemšana

(1) Izdotās personas pārņemšanu veic Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde starptautiskajos līgumos noteiktajos termiņos. Par personas nogādāšanu Latvijā paziņo Ģenerālprokuratūrai 24 stundu laikā.

(2) Ja personu izdod pirmstiesas procesa laikā, prokuroram vai amatā augstākam prokuroram izdotajai personai 48 stundu laikā pēc tās nogādāšanas Latvijā jāuzrāda apsūdzība, bet, ja apsūdzība uzrādīta, – jāizskaidro personai tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības.

(3) Ja personu izdod iztiesāšanas laikā, Ģenerālprokuratūra par to, ka izdotā persona nogādāta Latvijā, triju dienu laikā paziņo procesa virzītājam.

(4) Ja izdotās personas pārņemšana saistīta ar tranzītu, Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde vēršas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu saņemt trešās valsts atļauju izdotās personas tranzītam.

7. 660.pants. Personas izdošana no ārvalstīm uz laiku

(1) Ja ārvalsts atlikusi izdodamās personas nodošanu un tas Latvijā var izraisīt kriminālatbildības termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti izdot šo personu uz laiku.

(2) Lūgumu par personas izdošanu uz laiku sastāda tāpat kā izdošanas lūgumu.

8. 661.pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes robežas

(1) Personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota.

(2) Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem;

2) nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai;

3) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija;

4) persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies.

(3) Personu var izdot trešajai valstij tikai ar izdevējas valsts piekrišanu.

(4) Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto piekrišanu lūdz tādā pašā veidā kā izdošanu.

(5) Ja personai galīgais sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības vai pēc vairākiem spriedumiem, bet tā izdota tikai par daļu no tiem, tiesa, kas noteikusi galējo sodu, 17.sadaļā paredzētajā kārtībā nosaka soda izpildāmo daļu.

9. 662.pants. Ārvalstīs apcietinājumā pavadītā termiņa ieskaitīšana

(1) Apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

(2) Laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā.

60.nodaļa. Personas izdošana ārvalstij.

10. 663.pants. Personas izdošanas pamats

(1) Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kurš saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

(2) Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods.

(3) Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura spriedumu taisījusi un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

(4) Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgo nodarījumu.

11. 664.pants. Personas izdošanas atteikuma iemesli

(1) Personas izdošanu var atteikt, ja:

1) noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā;

2) persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

3) Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālvajāšanu par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

4) izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem;

5) ārvalsts lūdz personu izdot aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas tam, ka izdotajai personai būs tiesības pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu;

6) izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu.

(2) Personas izdošana nav pieļaujama, ja:

1) persona ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis – likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts (turpmāk – Latvijas pilsonis);

2) personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi uzsākt personas kriminālvajāšanu vai sodīt personu rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ vai ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas tiesības var tikt pārkāptas minēto iemeslu dēļ;

3) attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgo nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums;

4) saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu;

5) persona likumā noteiktajā kārtībā apžēlota par to pašu noziedzīgo nodarījumu;

6) ārvalsts nedod pietiekamas garantijas, ka personai nepiespriedīs nāves sodu un to neizpildīs;

7) personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana.

(3) Starptautiskais līgums var paredzēt citu izdošanas atteikuma iemeslu uzskaitījumu.

12. 665.pants. Izdodamā persona un tās tiesības

(1) Izdodamā persona ir persona, kuras izdošana tiek lūgta vai kura ir aizturēta vai apcietināta izdošanas nolūkā.

(2) Izdodamajai personai ir tiesības:

1) zināt, kas un par ko lūdz tās izdošanu;

2) izdošanas procesā lietot tai saprotamu valodu;

3) sniegt paskaidrojumus sakarā ar izdošanu;

4) pieteikt lūgumus, to skaitā lūgumus par vienkāršoto izdošanu;

5) iepazīties ar visiem pārbaudes materiāliem;

6) aicināt Latvijas Republikas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

13. 666.pants. Personas aizturēšana izdošanas nolūkā

(1) Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām izdošanas nolūkā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā citas valsts teritorijā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta izdošana, vai ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu un iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu.

(2) Par personas aizturēšanu izdošanas nolūkā izmeklētājs vai prokurors sastāda protokolu, norādot tajā aizturētā vārdu, uzvārdu un citus nepieciešamos personas datus, aizturēšanas iemeslu, kā arī to, kur, kad un kas šo personu aizturējis. Aizturēšanas protokolu paraksta aizturētājs un izdodamā persona.

(3) Izdodamo personu informē par tās tiesībām.

(4) Par personas aizturēšanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā informē Ģenerālprokuratūru, nosūtot tai personas aizturēšanas dokumentus. Ģenerālprokuratūra informē valsti, kura izsludinājusi personas meklēšanu.

(5) Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu vai izdošanas apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

14. 667.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošanas pamats

(1) Pēc ārvalsts lūguma par pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai izdodamajai personai var piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Ja lūgumā par pagaidu apcietinājumu ir norādīts ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz konkrēto personu, kā arī tas, ka ārvalsts iesniegs izdošanas lūgumu un par kādu noziedzīgo nodarījumu tiks lūgta izdošana, sniegtas ziņas par izdodamo personu un ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, prokurors iesniedz tam izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un to pamatojošos materiālus.

15. 668.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošana

(1) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu lemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un izdodamajai personai.

(2) Tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

(3) Pagaidu apcietinājumu piemēro uz 40 dienām no personas aizturēšanas dienas, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts citādi.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors var atbrīvot, ja 18 dienu laikā pēc aizturēšanas nav saņemts ārvalsts lūgums par personas izdošanu vai paziņojums par pamatotiem šāda lūguma aizkavēšanās iemesliem.

(5) Personu no pagaidu apcietinājuma prokurors atbrīvo, ja:

1) 40 dienu laikā nav saņemts izdošanas lūgums;

2) 40 dienu laikā nav piemērots izdošanas apcietinājums;

3) ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību.

(6) Personas atbrīvošana nerada šķēršļus tās atkārtotai apcietināšanai un izdošanai, ja lūgums par izdošanu tiek saņemts vēlāk.

16. 669.pants. Izdošanas apcietinājums

(1) Izdošanas apcietinājumu piemēro pēc tam, kad saņemts lūgums par personas izdošanu līdz ar:

1) ārvalsts lēmumu par personas apcietinājumu vai spēkā stājušos spriedumu attiecībā uz konkrēto personu;

2) noziedzīgā nodarījuma aprakstu vai lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības;

3) likuma panta tekstu, pēc kura persona saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma panta tekstu, kurš regulē noilgumu;

4) ziņām par izdodamo personu.

(2) Ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, pārbaudes izdarītājs ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu un to pamatojošos materiālus iesniedz izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra.

(3) Ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu izskata tādā pašā kārtībā kā par pagaidu apcietinājumu.

(4) Izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, turklāt nedrīkst būt ilgāks par ārvalstī piespriesto soda termiņu, ja tas ir mazāks par vienu gadu, skaitot no aizturēšanas vai apcietinājuma piemērošanas brīža.

17. 670.pants. Ārvalsts informēšana par apcietinājumu

Par izdodamās personas apcietinājumu vai atbrīvošanu no tā Ģenerālprokuratūra informē lūgumu iesniegušo valsti.

18. 671.pants. Izdošanas lūguma pārbaude

(1) Ģenerālprokuratūra, saņēmusi ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Prokurors noskaidro, vai pastāv 663.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un vai nepastāv 664.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

(2) Ja lūgumā nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildu informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņus.

(3) Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildu informācija, termiņu skaita no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

(4) Prokurors iepazīstina izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod tai iespēju sniegt paskaidrojumus.

(5) Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

19. 672.pants. Pārbaudes pabeigšana

(1) Prokurors, izvērtējis personas izdošanas pamatu un pieļaujamību, pieņem motivētu lēmumu:

1) par personas izdošanas pieļaujamību;

2) par atteikšanos izdot personu.

(2) Ja pieņemts lēmums par personas izdošanas pieļaujamību, personai izsniedz lēmuma kopiju.

(3) Lēmumu par izdošanas pieļaujamību izdodamā persona var pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā desmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja lēmums netiek pārsūdzēts, tas stājas spēkā.

(4) Lēmumu par atteikšanos izdot personu Ģenerālprokuratūra paziņo attiecīgajai personai un ārvalstij. Prokurors šo personu nekavējoties atbrīvo no pagaidu vai izdošanas apcietinājuma.

20. 673.pants. Sūdzības par izdošanas pieļaujamību izskatīšana

(1) Sūdzību par izdošanas pieļaujamību izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta triju tiesnešu sastāvā.

(2) Tiesnesis, kam uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokuratūras pārbaudes materiālus un nosaka izskatīšanas laiku.

(3) Ģenerālprokuratūrai, sūdzības iesniedzējam un viņa advokātam paziņo par sūdzības izskatīšanas laiku un tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Ja nepieciešams, tiesa izprasa citus vajadzīgos materiālus un izsauc personas paskaidrojumu sniegšanai.

(4) Sūdzības iesniedzējam nodrošina iespēju piedalīties sūdzības izskatīšanā.

(5) Ja izdodamās personas advokāts nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicināms cits advokāts, ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību.

21. 674.pants. Tiesas lēmums

(1) Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa advokātu un prokuroru, tiesa aiziet apspriesties un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt prokurora lēmumu negrozītu;

2) atcelt prokurora lēmumu un atzīt izdošanu par nepieļaujamu;

3) nodot izdošanas lūgumu papildu pārbaudei.

(2) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Tiesa lēmumu un materiālus nosūta Ģenerālprokuratūrai.

(4) Ja tiesa atzīst izdošanu par nepieļaujamu, attiecīgo personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

22. 675.pants. Lēmums par personas izdošanu ārvalstij

(1) Spēkā stājušos lēmumu par personas izdošanas pieļaujamību kopā ar pārbaudes materiāliem Ģenerālprokuratūra nosūta Tieslietu ministrijai.

(2) Lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pēc tieslietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:

1) personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei;

2) nodarījumu uzskata par politisku vai militāru;

3) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ.

(4) Par pieņemto lēmumu Tieslietu ministrija informē izdodamo personu, ārvalsti un Ģenerālprokuratūru.

(5) Lēmumu par personas izdošanu izpilda Iekšlietu ministrija.

(6) Tiklīdz saņemts lēmums par atteikšanos izdot personu, Ģenerālprokuratūra nekavējoties atbrīvo personu no apcietinājuma.

23. 676.pants. Izdošana pēc vairāku valstu lūguma

(1) Ja Ģenerālprokuratūra saņēmusi vairākus izdošanas lūgumus par vienu un to pašu personu, to pārbaudi apvieno vienā procesā, ja vien nav pieņemts lēmums:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos izdot personu;

3) par personas izdošanas pieļaujamību.

(2) Ja lēmums par personas izdošanu ir pieņemts, vēlāk saņemtais lūgums netiek apmierināts. Par to paziņo lūguma iesniedzējai valstij.

(3) Ja citas ārvalsts lūguma saņemšanas brīdī stājies spēkā lēmums par izdošanas pieļaujamību, šis lēmums netiek iesniegts Ministru kabinetam līdz vēlāk saņemtā lūguma pārbaudes pabeigšanai.

(4) Ja izdošanu lūgušas vairākas ārvalstis, Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā nodarījuma smagumu, tā izdarīšanas vietu un lūgumu saņemšanas secību, nosaka, kurai valstij persona izdodama.

24. 677.pants. Izdodamās personas nodošana

(1) Iekšlietu ministrija informē ārvalsti par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu, kā arī par periodu, kurā izdodamā persona atradusies apcietinājumā.

(2) Iekšlietu ministrija vienojas ar ārvalsti par citu nodošanas datumu, ja no valstu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nodošana nevar notikt iepriekš noteiktajā datumā.

(3) Ja ārvalsts izdodamo personu nepārņem 30 dienu laikā no noteiktā izdošanas datuma, prokurors šo personu atbrīvo no apcietinājuma.

25. 678.pants. Personas nodošanas atlikšana vai nodošana uz laiku

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas par personas izdošanu tieslietu ministrs pēc ģenerālprokurora ierosinājuma var atlikt pieprasītās personas nodošanu ārvalstij Latvijā iesākta kriminālprocesa pabeigšanai vai piespriestā soda izpildei.

(2) Ja izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālatbildības termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu ārvalstī un šāda izdošana netraucē veikt tiesvedību Latvijā, tieslietu ministrs var nodot personu ārvalstij uz laiku, nosakot atpakaļ nodošanas laiku.

26. 679.pants. Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona ārvalstī izvairās no kriminālvajāšanas vai soda un ir atgriezusies Latvijā, pēc ārvalsts lūguma to var izdot atkā rtoti, pamatojoties uz iepriekš pieņemto lēmumu par izdošanu.

27. 680.pants. Vienkāršota izdošana

(1) Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1) saņemta izdodamās personas rakstveida piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;

2) izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;

3) pret izdodamo personu Latvijā nav jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai nav jāizpilda piespriestais sods.

(2) Izdodamā persona savu piekrišanu vienkāršotajai kārtībai apliecina prokuroram advokāta klātbūtnē līdz lēmuma par izdošanas pieļaujamību pieņemšanai.

(3) Pēc piekrišanas saņemšanas prokurors noskaidro tikai šā panta pirmajā daļā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus ģenerālprokuroram.

(4) Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par personas izdošanu;

2) par atteikšanos personu izdot;

3) par vienkāršotās kārtības nepiemērošanu.

(5) Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(6) Par personas izdošanu vai atteikšanos to izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod lēmumu izpildei Iekšlietu ministrijai.

21.sadaļa

Kriminālprocesa pārņemšana

61.nodaļa. Ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšana Latvijā.

 

28. 681.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas saturs un nosacījumi

Kriminālprocesa pārņemšana ir ārvalstī uzsākta kriminālprocesa turpināšana Latvijā pēc ārvalsts lūguma vai ar tās piekrišanu, ja to prasa procesuālās intereses un nodarījums sodāms saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

29. 682.pants. Kompetentās iestādes

(1) Pirmstiesas procesa stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – arī Iekšlietu ministrija.

(2) Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

30. 683.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas pamats

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas pamats ir:

1) ārvalsts lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un Latvijas piekrišana to pārņemt;

2) Latvijas iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un ārvalsts piekrišana to nodot.

(2) Ja nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana (turpmāk 61.un 62.nodaļā – nodarījums), Latvijā nav krimināli sodāms, bet ir sodāms saskaņā ar citiem likumiem, par to nekavējoties informē lūguma iesniedzēju, nepārņemot kriminālprocesu. Piekrišanas saņemšana ir pamats procesa turpināšanai Latvijas likumos paredzētajā kārtībā.

31. 684.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanas iemesli

(1) Kriminālprocesa pārņemšana nav pieļaujama, ja:

1) nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta kriminālprocesa pārņemšana, netiek uzskatīts par noziedzīgu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

2) iestājies kriminālatbildības noilgums, tajā skaitā pagājuši arī tie seši mēneši, par kuriem noilguma termiņš tiek pagarināts, ja nodarījums nonāk Latvijas krimināltiesiskajā jurisdikcijā vienīgi saskaņā ar lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

3) nav iegūti pierādījumi, kas dod pamatu kādu personu turēt aizdomās vai apsūdzēt nodarījuma izdarīšanā;

4) Latvijā par to pašu nodarījumu pieņemts galīgs nolēmums;

5) lūgumu par tāda kriminālprocesa pārņemšanu, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, iesniegusi valsts, ar kuru Latvijai nav līguma par kriminālprocesos taisītu tiesas spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildīšanu, turklāt šai valstij pašai ir iespēja izpildīt piespriesto sodu.

(2) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu var neizpildīt, ja:

1) tas nav pietiekami pamatots;

2) persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, Latvijā uzturas neregulāri;

3) ir pamats uzskatīt, ka nodarījums ir politisks vai izteikti militārs vai lūgums iesniegts, lai personu vajātu par politiskiem uzskatiem, rases, nacionālo vai reliģisko piederību;

4) nodarījums nav izdarīts lūguma iesniedzējas valsts teritorijā;

5) kriminālprocesa pārņemšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;

6) procesa turpināšana neatbilstu Latvijas tiesību sistēmas principiem;

7) Latvijai nav līguma par kriminālprocesa pārņemšanu ar lūguma iesniedzēju valsti.

32. 685.pants. Lūguma izskatīšanas termiņi

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj desmit dienās, bet, ja materiālu apjoms ir īpaši liels, – 30 dienās.

(2) Īpašos gadījumos, ja nepieciešama dokumentu tulkošana, kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos pēc tulkojuma saņemšanas.

(3) Ja izlemšanai ir nepieciešama papildu informācija, kompetentās iestādes to pieprasa no lūguma iesniedzēja. Pēc papildu informācijas saņemšanas jautājumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos.

(4) Ja Latvijā process par nodarījumu uzsākams tikai pēc cietušā sūdzības, bet tāda nav pievienota saņemtajiem materiāliem, kompetentā iestāde nekavējoties informē cietušo un lēmumu pieņem pēc cietušā piekrišanas vai atteikuma saņemšanas. Ja 30 dienu laikā cietušais nav sniedzis atbildi, process ir izbeidzams.

33. 686.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūguma izlemšana

(1) Izskatījusi ārvalsts lūgumu, nepieciešamos dokumentus un papildu informāciju, ja tāda bijusi pieprasīta, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par kriminālprocesa pārņemšanu un nodošanu procesa veikšanai;

2) par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu kopā ar tā tulkojumu kompetentā iestāde nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējai valstij.

34. 687.pants. Latvijas lūgums par kriminālprocesa nodošanu

(1) Ja vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu arī citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, kompetentās iestādes var iesniegt ārvalstij lūgumu par kriminālprocesa nodošanu Latvijai, ja tas atbilst tiesvedības interesēm un veicina kriminālprocesa norisi.

(2) Lūgumu neiesniedz, ja pastāv iemesli, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu.

35. 688.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas kārtība

(1) Ja personai citā valstī izvirzīta apsūdzība, tā nodota tiesai vai notiesāta, kompetentā iestāde kriminālprocesa turpināšanu nodod prokuratūrai pēc personas dzīves vai uzturēšanās vietas Latvijā.

(2) Prokurors desmit dienu laikā izlemj, vai pierādījumi ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu, un ceļ apsūdzību vai nodod kriminālprocesu tā turpināšanai no izmeklēšanas stadijas.

(3) Ja personai citā valstī apsūdzība nav izvirzīta, kriminālprocesu turpina no izmeklēšanas stadijas.

(4) Turpmākais kriminālprocess notiek vispārējā kārtībā.

36. 689.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšana

(1) Procesa virzītājs iesniedz motivētu ierosinājumu par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu tai pašai kompetentajai iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa pārņemšanu, ja saskata iemeslus, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu.

(2) Kompetentā iestāde desmit dienu laikā lemj par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā vai par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu.

(3) Kompetentā iestāde, atsaucot piekrišanu pārņemšanai, par to informē procesa virzītāju un uzdod atcelt visus piemērotos piespiedu līdzekļus un izlemt rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

(4) Par kriminālprocesa pārņemšanas atsaukšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē lūguma iesniedzēju valsti un nosūta tai krimināllietas materiālus.

(5) Ja pārņemšana atsaukta sakarā ar kriminālprocesa politisku vai izteikti militāru raksturu vai tāpēc, ka vajāšana notikusi politisko uzskatu, rases, dzimuma, nacionālās vai reliģiskās piederības dēļ, Latvijā iegūtie pierādījumi var netikt nodoti lūguma iesniedzējai valstij. Citos gadījumos pierādījumus nenodod, ja izmeklēšanas darbības nevarētu veikt pēc ārvalsts lūguma par palīdzību kriminālprocesā.

37. 690.pants. Pagaidu apcietinājums pirms kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanas

(1) Ja ārvalsts paziņo par savu nodomu iesniegt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu un lūdz piemērot pagaidu apcietinājumu pirms tā saņemšanas, kompetentā iestāde vēršas pie izmeklēšanas tiesneša ar ierosinājumu apcietināt personu līdz jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa pārņemšanu, ja pastāv visi šie nosacījumi:

1) lūgumā norādīts, ka pastāv iesniedzējas valsts izdots lēmums par apcietinājuma piemērošanu;

2) Latvijas Krimināllikums par attiecīgo nodarījumu paredz brīvības atņemšanas sodu;

3) ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais izvairīsies no līdzdalības kriminālprocesā vai slēps pierādījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā apcietinātā persona ir atbrīvojama, ja:

1) 18 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav saņemts kriminālprocesa pārņemšanas lūgums;

2) 15 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas nav saņemti pievienojamie dokumenti;

3) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

4) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

5) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

6) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

38. 691.pants. Pagaidu apcietinājums pēc kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanas

(1) Ja lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un tam pievienotie materiāli dod pamatu uzskatīt, ka persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, izvairīsies no izmeklēšanas vai tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu lietā, kompetentā iestāde lūdz izmeklēšanas tiesnesi piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Persona, kura apcietināta saskaņā ar šo pantu, atbrīvojama no pagaidu apcietinājuma, ja:

1) lūgums pārņemt kriminālprocesu nav izlemts 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas;

2) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas dienas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

3) pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

4) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

5) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

39. 692.pants. Aizturēšana jautājuma par pagaidu apcietinājumu izlemšanai

(1) Ja kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu piemērot pagaidu apcietinājumu, tā var dot uzdevumu policijai aizturēt personu uz laiku līdz aiznākamās dienas pulksten divpadsmitiem nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Par personas aizturēšanu policijas darbinieks sastāda protokolu, kurā norāda precīzu aizturēšanas laiku un vietu, kā arī atspoguļo aizturētās personas tiesību izskaidrošanu. Protokolu paraksta aizturētājs un aizturētais, kā arī advokāts, ja tāds piedalās.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā norādītajā laikā aizturētajai personai netiek piemērots pagaidu apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

40. 693.pants. Pagaidu apcietinājuma piemērošanas kārtība

(1) Ierosinājumu par pagaidu apcietinājumu un to pamatojošos materiālus kompetentā iestāde iesniedz savas atrašanās vietas izmeklēšanas tiesnesim vai tam izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta.

(2) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu tiesnesis lemj tiesas sēdē, kurā piedalās kompetentās iestādes pārstāvis, prokurors un apcietināmā persona.

(3) Tiesnesis, uzklausījis kompetentās iestādes pārstāvi, prokuroru, apcietināmo personu un tās advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

(4) Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un atbrīvošanu no tā kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju.

41. 694.pants. Nodarījumā aizdomās turētā un apsūdzētā tiesības

(1) Ja persona, kas citā valstī tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, uzturas Latvijā un šis nodarījums ir Latvijas kriminālajā jurisdikcijā vienīgi tāpēc, ka ārvalsts lūdz kriminālprocesa pārņemšanu, kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas iepazīstina personu ar saņemto lūgumu un noskaidro, vai šī persona vēlas piedalīties kriminālprocesā lūguma iesniedzējā valstī. Personas viedokli var ņemt vērā, lemjot par kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu, bet tas nav saistošs.

(2) No brīža, kad nodarījumā aizdomās turētais vai apsūdzētais, kas atrodas Latvijā, tiek aizturēts, viņam piemērots pagaidu apcietinājums un paziņots par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanu, viņam ir šādas tiesības:

1) aicināt Latvijas advokātu juridiskas palīdzības saņemšanai;

2) tikties ar advokātu konfidenciālos apstākļos;

3) piedalīties jautājuma izskatīšanā par apcietinājuma piemērošanu;

4) sniegt paskaidrojumus tādā pašā kārtībā kā tad, ja viņš atbilstošā procesuālā statusā liecinātu Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

(3) No kriminālprocesa pārņemšanas brīža persona iegūst tādas tiesības, kādas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir Latvijā.

42. 695.pants. Citu piespiedu līdzekļu piemērošana līdz kriminālprocesa pārņemšanai

(1) No lūguma saņemšanas brīža kompetentā iestāde var piemērot jebkuru procesuālo piespiedu līdzekli, kādu tā drīkstētu lietot arī bez ārvalsts lūguma saņemšanas, ja nodarījums būtu izdarīts Latvijas jurisdikcijā.

(2) Visi piespiedu līdzekļi atceļami, ja tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma noraidīšanu vai pārņemšana tiek atsaukta.

43. 696.pants. Apcietinājumā pavadītā laika ieskaitīšana

(1) Pagaidu apcietinājuma termiņu skaita no aizturēšanas brīža.

(2) Laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī notikuša kriminālprocesa laikā, netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā Latvijā, bet tiek ieskaitīts soda termiņā.

(3) Ja persona atrodas apcietinājumā kriminālprocesa pārņemšanas laikā, apcietinājuma termiņš skaitāms no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža.

(4) Viss laiks, ko persona pavadījusi pagaidu apcietinājumā Latvijā, ieskaitāms drošības līdzekļa termiņā.

44. 697.pants. Kriminālatbildības un soda robeža pārņemtajā kriminālprocesā

(1) Apsūdzētajam inkriminējamas tikai tās darbības, kas ir noziedzīgas saskaņā ar abu valstu likumiem.

(2) Piespriestais sods nedrīkst būt lielāks par lūguma iesniedzējas valsts likumā paredzēto sodu, ja nodarījums ir Latvijas jurisdikcijā vienīgi uz iesniegtā lūguma pamata.

45. 698.pants. Pienākums informēt lūguma iesniedzēju valsti

(1) Procesa virzītājs par pārņemtajā kriminālprocesā pieņemto galīgo lēmumu informē kompetento iestādi, kura lēma par kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu. Šī iestāde, pārņemot procesu, var uzdot procesa virzītājam informēt to par citiem pieņemtajiem lēmumiem, ja tāda nepieciešamība izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

(2) Kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju par pieņemto galīgo lēmumu, kā arī par citām procesuālajām darbībām, ja to paredz līgumi vai savstarpējas vienošanās.

62.nodaļa. Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošana.

46. 699.pants. Kriminālprocesa nodošanas saturs un nosacījumi

(1) Kriminālprocesa nodošana ir tā apturēšana Latvijā un turpināšana ārvalstī, ja ir pamats kādas personas turēšanai aizdomās vai apsūdzēšanai nodarījuma izdarīšanā, bet kriminālprocesa sekmīga un savlaicīga veikšana Latvijā nav iespējama vai ir apgrūtināta, turpretī nodošana ārvalstij to veicina.

(2) Tāda kriminālprocesa nodošana, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, pieļaujama vienīgi tad, ja spriedumu nevar izpildīt Latvijā, bet ārvalsts, kurā uzturas notiesātā persona, principā nepieņem izpildei citas valsts spriedumu.

47. 700.pants. Kompetentās iestādes

(1) Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu pirmstiesas procesa laikā ārvalstij iesniedz Ģenerālprokuratūra, bet izmeklēšanas stadijā – arī Iekšlietu ministrija.

(2) Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu iztiesāšanas laikā vai pēc sprieduma spēkā stāšanās ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

48. 701.pants. Kriminālprocesa nodošanas pamats

Pamats Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošanai ārvalstij ir:

1) Latvijas iesniegtais kriminālprocesa pārņemšanas lūgums un ārvalsts piekrišana pārņemšanai;

2) ārvalsts iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un Latvijas piekrišana nodot Latvijā notiekošu kriminālprocesu tā turpināšanai ārvalstī.

49. 702.pants. Kriminālprocesa nodošanas iemesli

(1) Procesa virzītājam jāapsver jautājums par kriminālprocesa nodošanas ierosināšanu, ja pastāv 699.pantā minētie nosacījumi un:

1) aizdomās turētais, apsūdzētais vai notiesātais ir ārvalsts pilsonis un pastāvīgi dzīvo vai uzturas savas pilsonības valstī;

2) aizdomās turētais, apsūdzētais vai notiesātais atrodas ārvalstī un viņa izdošana nav iespējama vai ir atteikta;

3) ārvalstī pret to pašu personu un par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī citiem nodarījumiem tiek veikts kriminālprocess;

4) svarīgākie pierādījumi vai liecinošo personu vairākums atrodas ārvalstī;

5) nav iespējams nodrošināt apsūdzētā klātbūtni kriminālprocesā Latvijā;

6) Latvijā nav vai nebūs iespējams izpildīt sodu.

(2) Saskatījis kriminālprocesa nodošanas nosacījumus un iemeslus, procesa virzītājs iesniedz kompetentajai iestādei ierosinājumu nosūtīt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu.

50. 703.pants. Kriminālprocesa pārņemšanas lūgums

(1) Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumā papildus 650.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv kriminālprocesa nodošanas nosacījumi un iemesli un nodošana atbilst kriminālprocesa interesēm.

(2) Lūgumam pievienojami visi nododamajā krimināllietā esošie procesuālie dokumenti vai to kopijas un to Krimināllikuma pantu teksts ar tulkojumu, kuri nosaka atbildību par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, ja to paredz līgums vai kompetento iestāžu vienošanās.

(3) Ja ārvalstij iesniegts pagaidu apcietinājuma lūgums, kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

(4) Ja kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniegts bez pievienotajiem materiāliem, tie iesniedzami iespējami īsākajā laikā, bet, ja personai piemērots pagaidu apcietinājums, – ne vēlāk kā divpadsmitajā dienā pēc lūguma iesniegšanas.

51. 704.pants. Lūguma iesniegšanas sekas

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsts kompetento iestādi par katru procesuālo darbību, kas veikta pēc kriminālprocesa nodošanas lūguma iesniegšanas, un nosūta attiecīgo procesuālo dokumentu kopijas.

(2) Latvijas iestādes neveic procesuālas darbības nodotajā kriminālprocesā, ja:

1) saņemts ārvalsts paziņojums par kriminālprocesa pārņemšanu;

2) Latvija devusi piekrišanu nodot ārvalstij Latvijā notiekošu kriminālprocesu.

(3) Procesu Latvijā var atjaunot, ja:

1) saņemts paziņojums par pārņemšanas atsaukšanu;

2) saņemts paziņojums, ka process par nodarījumu ārvalstī izbeigts.

52. 705.pants. Apcietinājums

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka persona centīsies izvairīties no kriminālprocesa lūguma saņēmējā valstī, kompetentā iestāde nosūta lūgumu par pagaidu apcietinājumu līdz pārņemšanas lūguma iesniegšanai.

(2) Ja personai Latvijā piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kriminālprocesa pārņemšanas lūguma nosūtīšana nav pamats tā atcelšanai. Šādā gadījumā līdz saņēmējas valsts atbildes saņemšanai procesa virzītājs turpina nepieciešamās procesuālās darbības.

(3) Ja kriminālprocess pēc nodošanas tiek atjaunots, apcietinājuma termiņā ieskaita tikai to laiku, ko persona apcietinājumā pavadījusi Latvijā, bet visu ar šo nodarījumu saistīto apcietinājuma laiku ieskaita soda termiņā.

53. 706.pants. Kriminālprocesa pret Latvijas pilsoni nodošana

Kriminālprocesa nodošana par nodarījumu, kura izdarīšanā tur aizdomās vai apsūdz Latvijas pilsoni, pieļaujama, ja:

1) persona atrodas ārpus Latvijas un tās izdošana atteikta vai ilgstoši atlikta;

2) Latvijai ir līgums ar ārvalsti par kriminālprocesa nodošanu;

3) ārvalsts, ar kuru nav līguma par kriminālprocesa nodošanu, devusi pietiekamu garantiju, ka tiks ievērotas 697.pantā noteiktās kriminālatbildības un soda robežas.

22.sadaļa.

Notiesātā pārņemšana soda izciešanai.

63.nodaļa. Ārvalstī notiesātās personas pārņemšana soda izciešanai Latvijā.

54. 707.pants. Pamats personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Pamats ārvalstī notiesātas personas, kurai piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, pārņemšanai soda izciešanai Latvijā ir:

1) Latvijas kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

55. 708.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par ārvalstī notiesātas personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

56. 709.pants. Nosacījumi personas pārņemšanai soda izciešanai

(1) Ārvalstī notiesātu personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja:

1) notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) kriminālprocess ir pabeigts ar galīgu nolēmumu;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par ko ir noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc Latvijas Krimināllikuma;

5) tam piekrīt notiesātā persona.

(2) Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā šīs personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

57. 710.pants. Personas pārņemšanas lūguma pārbaude

(1) Kompetentā iestāde pēc tam, kad saņēmusi notiesātās personas, tās pārstāvja vai ārvalsts lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai Latvijā, uzsāk saņemtā lūguma pārbaudi.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par pārņemšanu, kompetentā iestāde var pieprasīt ārvalstij papildu informāciju.

58. 711.pants. Pārbaudes pabeigšana

(1) Kompetentā iestāde lūgumu izskata desmit dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai Latvijā;

2) atteikties iesniegt lūgumu par personas nodošanu;

3) apmierināt ārvalsts lūgumu un pārņemt notiesāto personu soda izciešanai Latvijā;

4) noraidīt ārvalsts lūgumu.

(2) Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs.

(3) Pieņemto lēmumu nekavējoties dara zināmu personai, kas iesniegusi lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai, un ārvalstij, kurā persona notiesāta.

(4) Lēmums nav pārsūdzams.

59. 712.pants. Lūgums par personas nodošanu

Lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai sastāda atbilstoši 650.panta prasībām un tam pievieno:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis vai ka tās dzīvesvieta ir Latvijā, ja šāds dokuments jau nebija savstarpēji iesniegts;

2) Latvijas Krimināllikuma panta tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko personai noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu Latvijā.

60. 713.pants. Latvijā izciešamās soda daļas noteikšana

(1) Lēmumu par ārvalstī noteiktā soda izciešanas turpināšanu un Latvijā izciešamo soda daļu desmit dienu laikā pēc kompetentās iestādes ierosinājuma saņemšanas nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātās personas vai kompetentās iestādes atrašanās vietas un tādā sastāvā, kādā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

(2) Tiesa ierosinājumu izskata 55.nodaļā noteiktajā kārtībā. Notiesātā persona var aicināt Latvijas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(3) Lēmumā tiesa nosaka:

1) soda izciešanas turpināšanu un izciešamo sodu;

2) apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu;

3) brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, turklāt to nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā;

4) papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

(4) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

61. 714.pants. Soda izciešanas turpināšana

(1) Ārvalsts tiesas noteiktā soda izciešana tiek turpināta bez soda veida un mēra grozīšanas.

(2) Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Latvijas Krimināllikums, ievērojot šādus nosacījumus:

1) soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

2) soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;

3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

(3) Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu šādai personai.

62. 715.pants. Notiesātās personas pārņemšana

(1) Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar ārvalsti, pārņemt un ievietot personu soda izpildes iestādē.

(2) Ja par soda turpināšanu nav izlemts pirms notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, to pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

63. 716.pants. Juridiskās sekas, kādas rada personas pārņemšana soda izciešanai

(1) Noteiktā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā krimi nālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz notiesāto personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

(3) Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

(4) Soda izpildi pārtrauc un personu atbrīvo, ja valsts, kurā persona bija notiesāta, informē Latviju par notiesājošā sprieduma atcelšanu, izņemot šajā likuma daļā paredzētos gadījumus, kad kopā ar informāciju ir saņemts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.

(5) Kompetentā iestāde organizē ārvalsts paziņojuma izpildi attiecībā uz lēmumiem vai faktiem, kas ietekmē turpmāko soda izciešanu. Ja saņemta nepārprotama informācija par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei. Pārējos gadījumos to nodod izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

64. 717.pants. Likumīgā spēkā esoša ārvalsts sprieduma piemērošana Latvijas kriminālprocesā

Ar Latvijas tiesas spriedumu personai, kura pēc ārvalsts lūguma nodota soda izciešanai Latvijā, izpildāmais sods tiek noteikts saskaņā ar Krimināllikumā paredzēto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

65. 718.pants. Ārvalstī notiesātas aizbēgušas personas pārņemšana

(1) Ja Latvijas pilsonis ir notiesāts ārvalstī, aizbēdzis no soda izciešanas tajā un ieradies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi pārņemt un nodrošināt soda izciešanu Latvijā, notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma saņemšanas vai izlemšanas kompetentā iestāde var iesniegt ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim šā panta pirmajā daļā minētajai personai piemērot pagaidu apcietinājumu, ja:

1) līdz ārvalsts lūguma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai šajā lietā ir saņemts ārvalsts pieprasījums piemērot pagaidu apcietinājumu;

2) ārvalsts pieprasījumā ir informācija par notiesāto personu, to faktu uzskaitījums, pēc kuriem noteikts sods, norādīts soda veids un mērs, kā arī soda izciešanas uzsākšanas laiks.

(3) Lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt šo personu un nogādāt tiesā.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no personas aizturēšanas dienas nav iesniegusi lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tās soda izciešanu Latvijā;

2) ārvalsts lūgums pārņemt notiesāto personu ir motivēti noraidīts.

(5) Šajā pantā minēto ārvalsts lūgumu pārņemt personu un nodrošināt tās soda izciešanu Latvijā var noraidīt tikai tad, ja nepastāv kāds no 709.pantā minētajiem nosacījumiem.

66. 719.pants. Ārvalstī notiesātas izraidīšanai pakļautas personas pārņemšana

Kompetentā iestāde var piekrist pārņemt ārvalstī notiesāto personu soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:

1) spriedumā vai administratīvajā lēmumā ir ietverts rīkojums par notiesātās personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;

2) ārvalsts lūgumam pievienots notiesātās personas viedoklis par nodošanu un izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija;

3) ir pārējie nosacījumi, kas pieļauj personas pārņemšanu.

67. 720.pants. Izraidīšanai pakļautas personas pārņemšanas juridiskās sekas

(1) Personu, kas pārņemta soda izciešanai Latvijā bez tās piekrišanas saskaņā ar 719.panta nosacījumiem, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) saņemta sodu piespriedušās ārvalsts atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;

2) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;

3) persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

68. 721.pants. Informācija par soda izciešanu

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1) par soda izciešanas pabeigšanu;

2) par notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;

3) ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

(2) Iestāde, kas atbild par soda izpildi, nekavējoties informē kompetento iestādi par šā panta pirmajā daļā minēto.

64.nodaļa. Latvijā notiesātās personas nodošana soda izciešanai ārvalstī.

69. 722.pants. Pamats notiesātās personas nodošanai soda izciešanai

(1) Pamats Latvijā ar brīvības atņemšanu notiesātas personas nodošanai soda izciešanai ārvalstī ir:

1) ārvalsts kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam;

2) Latvijas kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam.

(2) Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai tās pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums vai arī pēc savas iniciatīvas.

70. 723.pants. Kompetentā iestāde

Lūgumu par Latvijā notiesātas personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī un piekrišanu tam saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

71. 724.pants. Nosacījumi personas nodošanai soda izciešanai

(1) Notiesātas personas nodošana soda izciešanai ārvalstī ir pieļaujama, ja:

1) notiesātā persona ir tās valsts pilsonis, kurā sods tiks izciests;

2) tiesas spriedums ir stājies spēkā;

3) lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;

4) nodarījums, par ko ir noteikts sods, uzskatāms par noziedzīgu pēc ārvalsts likuma;

5) notiesātā persona izteikusi vēlēšanos, lai tā tiktu nodota, vai piekrišanu nodošanai.

(2) Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var vienoties par notiesātās personas nodošanu bez šīs personas piekrišanas, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā tās vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, nodošana soda izciešanai ir nepieciešama, un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

(3) Kompetentā iestāde var nodot soda izciešanai ārvalstī notiesāto personu, kas nav šīs ārvalsts pilsonis, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā ārvalstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta un personas nodošana veicinās taisnīgumu un notiesātās personas sociālo rehabilitāciju.

(4) Kompetentā iestāde var nodot ārvalstij personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai.

(5) Izņēmuma gadījumā personu var nodot soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks, nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

72. 725.pants. Notiesātās personas informēšana

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija desmit dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei, informē Latvijā notiesātu ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par šīs personas tiesībām izteikt vēlēšanos, lai tā tiktu nodota soda izciešanai savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro nodošanas juridiskās sekas.

73. 726.pants. Personas lūgums par nodošanu soda izciešanai

(1) Notiesātā persona savu lūgumu par nodošanu soda izciešanai ārvalstī rakstveidā iesniedz kompetentajai iestādei.

(2) Kompetentā iestāde nekavējoties rakstveidā informē notiesāto personu par paziņojuma nosūtīšanu ārvalstij un par lūguma izskatīšanas rezultātiem.

74. 727.pants. Notiesātās personas piekrišanas saņemšana

(1) Ja ir saņemts notiesātās personas pārstāvja vai ārvalsts lūgums par personas nodošanu un šim lūgumam rakstveidā nav pievienota notiesātās personas vēlēšanās, lai tā tiktu nodota, vai piekrišana nodošanai, kompetentā iestāde desmit dienu laikā iepazīstina notiesāto personu ar šo lūgumu, izskaidro nodošanas juridiskās sekas un aicina izteikt savu attieksmi pret saņemto lūgumu.

(2) Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā, un notiesātā persona to apliecina ar savu parakstu.

(3) Ja ārvalsts izteikusi tādu vēlēšanos, kompetentā iestāde nodrošina iespēju ārvalsts pārstāvim, par kuru abas valstis ir vienojušās, pārbaudīt apstākļus, kādos notiesātā persona devusi piekrišanu.

75. 728.pants. Ārvalsts informēšana

(1) Ja ir saņemts notiesātās personas lūgums vai piekrišana tās pārstāvja iesniegtajam lūgumam par šīs personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde par lūgumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā informē ārvalsti.

(2) Informācijā ārvalstij norāda:

1) notiesātās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un laiku;

2) notiesātās personas adresi šajā ārvalstī, ja tāda adrese ir;

3) nodarījumu, par kuru noteikts sods;

4) soda veidu, ilgumu un tā izciešanas uzsākšanas laiku.

(3) Vienlaikus ar informāciju kompetentā iestāde ārvalstij var nosūtīt lūgumu pārņemt personu soda izciešanai ārvalstī, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas nepieļautu personas nodošanu. Šādā gadījumā lūgumā norādāms, ka tas ir spēkā ar nosacījumu, ka šādi fakti nav konstatēti arī ārvalstī.

76. 729.pants. Lūguma par personas nodošanu pārbaude

(1) Pēc tam, kad saņemts lūgums nodot notiesāto personu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde pārbauda, vai pastāv nosacījumi personas nodošanai.

(2) Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par nodošanu, kompetentā iestāde ārvalstij papildus var pieprasīt:

1) dokumentu vai paziņojumu par to, ka notiesātā persona ir šīs valsts pilsonis vai šajā valstī ir tās pastāvīgā dzīvesvieta;

2) likuma tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko persona ir notiesāta, uzskatāms par noziedzīgu šajā valstī.

(3) Ja nepieciešams, kompetentā iestāde pirms pārbaudes pabeigšanas var pieprasīt, lai ārvalsts paziņo, kura soda noteikšanas procedūra – turpināšana vai mainīšana tiks piemērota.

77. 730.pants. Pārbaudes pabeigšana

Kompetentā iestāde lūgumu izskata desmit dienu laikā pēc tā vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai ārvalstī;

2) piekrist personas nodošanai;

3) noraidīt lūgumu par personas nodošanu.

78. 731.pants. Lūgums nodrošināt soda izpildi aizbēgušai personai

(1) Kompetentā iestāde var iesniegt ārvalstij lūgumu nodrošināt soda izciešanu ārvalstī šīs valsts pilsonim, kas notiesāts Latvijā un aizbēdzis no soda izciešanas uz savas pilsonības valsti. Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

(2) Pirms lūguma iesniegšanas kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ārvalsts kompetentā iestāde piemēro personai pagaidu apcietinājumu, norādot notiesātās personas datus, nodarījumu, par kuru noteikts sods, piemēroto soda veidu un mēru, kā arī laiku, kad uzsākta soda izciešana.

79. 732.pants. Lūgums pārņemt soda izpildei izraidīšanai pakļautu personu

(1) Kompetentā iestāde bez personas piekrišanas var iesniegt ārvalstij lūgumu pārņemt šo personu soda izciešanai, ja spriedumā kā papildsods noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas.

(2) Lūgumam pievieno sprieduma vai lēmuma kopiju par personas izraidīšanu un notiesātās personas viedokli par nodošanu.

80. 733.pants. Notiesātās personas nodošana

Ja Latvija ir piekritusi nodot notiesāto personu vai ārvalsts ir piekritusi to pārņemt, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti personas nodošanu un nodot to attiecīgajai ārvalstij.

81. 734.pants. Personas nodošanas juridiskās sekas

(1) Līdz ar notiesātās personas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai Latvijā soda izciešana ir apturēta. Soda izpildi nedrīkst atjaunot, ja ārvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana pabeigta.

(2) Soda izpildi atjauno, ja ārvalsts paziņo, ka:

1) persona ir izbēgusi no brīvības atņemšanas iestādes;

2) soda izpilde nav pabeigta un persona ir atgriezusies Latvijā.

(3) Kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti par apžēlošanu, amnestiju vai sprieduma atcelšanu vai grozīšanu.

23.sadaļa.

Citas valsts kriminālspriedumu atzīšana un izpildīšana.

65.nodaļa. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvija.

82. 735.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas saturs un nosacījumi

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un likumības bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(2) Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un likumības atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas Krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pašu nodarījumu.

(3) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1) Latvijai ar ārvalsti pastāv līguma attiecības par otrā valstī piespriesto sodu izpildi;

2) ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;

3) sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

4) notiesāto personu par tādu pašu nodarījumu varētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5) soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

6) sprieduma taisīšanas brīdī nebija iestājies kriminālatbildības noilgums saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

7) ārvalstī pastāv vismaz viens no 762.pantā norādītajiem soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesliem.

83. 736.pants. Kompetentā iestāde

Ārvalsts lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi Latvijā saņem un par to lemj Tieslietu ministrija.

84. 737.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats ir:

1) šīs ārvalsts kompetentās iestādes rakstveida lūgums, kam pievienots spēkā stājies tiesas nolēmums pabeigtā kriminālprocesā un dokuments par soda nodošanu izpildei vai to apliecinātas kopijas;

2) kompetentās iestādes lēmums par ārvalsts lūguma pieņemšanu izskatīšanai un nodošanu tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai;

3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

4) Latvijas tiesas izdots rīkojums par sprieduma nodošanu izpildei Latvijā.

85. 738.pants. Ārvalsts lūguma atteikšanas iemesli

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, dzimuma, nacionālās vai reliģiskās piederības vai tās politisko uzskatu dēļ vai ja nodarījums atzīstams par politisku vai izteikti militāru;

2) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;

3) soda izpilde būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

4) Latvijā notiek vai ar galīgu nolēmumu pabeigts kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

5) soda izpilde Latvijā nav iespējama;

6) Latvijas kompetentā iestāde uzskata, ka ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

7) nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kas piespriedusi izpildāmo sodu.

86. 739.pants. Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu kompetentā iestāde izskata desmit dienu laikā.

(2) Kompetentā iestāde noskaidro, vai pastāv ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats, nosacījumi un vai nav iemesli izpildes atteikšanai, un pieņem lūgumu izskatīšanai vai atsaka tā izpildi.

(3) Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā pieprasa papildu informāciju vai dokumentus un nosaka to iesniegšanas laiku. Šā panta pirmajā daļā noteikto izlemšanas termiņu skaita no pieprasīto materiālu saņemšanas brīža.

(4) Ja nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, kompetentā iestāde pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(5) Par pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējam.

(6) Ja lūgums pieņemts izskatīšanai, Tieslietu ministrija to kopā ar pielikumiem nodod tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai.

87. 740.pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmo sodu pēc ārvalsts lūguma par tajā piespriestā soda izpildi nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātā dzīves vai uzturēšanās vietas un tādā sastāvā, kādā izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt notiesātā stāvokli, taču tam iespēju robežās jāatbilst ārvalstī noteiktajam sodam.

(4) Jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu tiesa izskata 55.nodaļā noteiktajā kārtībā. Notiesātais var aicināt Latvijas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(5) Ja persona izskatīšanas brīdī atrodas apcietinājumā ārvalstī, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību pieprasa tās nodošanu Latvijai vai līdzdalības nodrošināšanu izpildāmā soda noteikšanas procesā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(6) Tiesas lēmumu notiesātais un prokurors desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam kasācijas kārtībā.

(7) Sūdzību izskata tādā pašā kārtībā kā kasācijas protestu vai sūdzību, kas iesniegta Latvijā notiekošā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kādu pieļauj starptautiskie Latvijai saistošie līgumi un šī nodaļa.

88. 741.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Brīvības atņemšanu vai arestu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods un Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

(2) Soda ilgumam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam soda ilgumam, taču tas nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā par tādu pašu nodarījumu paredzētā brīvības atņemšanas vai aresta maksimālo robežu.

(3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai brīvības atņemšanas vai aresta minimālajai robežai nav nozīmes, lemjot jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu.

(4) Viss laiks, kad notiesātais bijis aizturēts un ko pavadījis apcietinājumā un soda izpildes vietā sakarā ar nodarījumu, par kuru ārvalstī noteikts sods, ieskaitāms soda laikā.

(5) Brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tādā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

(6) Ar brīvības atņemšanu saistītu ārvalstī piespriestu sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.

(7) Ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā var noteikt nosacīti, ja tiesai ir pārliecība, ka notiesātais, sodu neizcietis, turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Šādā gadījumā piemērojami tādi paši nosacījumi kā tad, ja persona tiktu notiesāta nosacīti Latvijā notikušā kriminālprocesā.

89. 742.pants. Latvijā izpildāma naudas soda noteikšana

(1) Latvijā izpildāmu naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu kā pamatsodu paredz naudas sodu vai bargāku sodu, vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.

(2) Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas dienā.

(3) Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā paredzēto maksimālo robežu par šādu nodarījumu, izņemot gadījumu, kad Latvijā par šādu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto naudas soda veida maksimālo robežu lēmuma taisīšanas brīdī.

(4) Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājas spēkā.

(5) Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana ir saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šā panta ceturtajā daļā noteiktās robežas.

(6) Ja Latvijā izpildāmo naudas sodu nevar piedzīt, to var aizstāt ar tādu soda veidu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, ja to pieļauj tās ārvalsts likumi, kura spriedumu taisījusi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumos paredzētajā kārtībā. Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpildīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi.

90. 743.pants. Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tāda piespriesta ārvalstī un par tādu pašu nodarījumu kā papildsods paredzēta Latvijas Krimināllikumā vai Latvijā notiekošā kriminālprocesā manta būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.

(2) Ja ārvalsts spriedumā paredzēta mantas konfiskācija, bet Latvijas Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir nozieguma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.

(3) Lūgumu par konfiscētās mantas vai tās daļas atdošanu ārvalstij katrā konkrētā gadījumā izlemj kompetentā iestāde.

91. 744.pants. Latvijā izpildāmās tiesību ierobežošanas noteikšana

(1) Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai diskvalifikācijas sodi, kas atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.

(2) Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.

(3) Tiesa, kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.

(4) Latvijā var noteikt tiesību ierobežošanu arī tad, ja šis sods tiek izpildīts ārvalstī.

92. 745.pants. Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpildīšanas kārtība

(1) Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

(2) Uz personu, kas Latvijā izcieš ārvalsts piespriesto sodu, attiecas Latvijā pieņemtie amnestijas un apžēlošanas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi.

(3) Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts soda izpildīšanas lūgumu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

(4) Ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu ir saistoši Latvijai.

(5) Ārvalsts paziņojumu par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un tā izpildi organizē kompetentā iestāde. Ja ārvalsts lēmums ietver nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, bet pārējos gadījumos – izskatīšanai tiesai, kas izlemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

(6) Persona, kas izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, nekavējoties atbrīvojama, tiklīdz saņemta informācija par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

93. 746.pants. Aizturēšana

(1) Kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz aiznākamās dienas pulksten 12 personu, kas ārvalstī notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošā procesā, ja:

1) ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt šajā ārvalstī piespriestā ar brīvības atņemšanu saistītā soda izpildi un lūdz apcietināt personu sakarā ar izvairīšanos no soda;

2) kompetentā iestāde saskata iespēju, ka notiesātais, par kuru ārvalsts iesniegusi ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanas lūgumu, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

3) kompetentā iestāde uzskata, ka aizmuguriski notiesātais, atrazdamies brīvībā, pretlikumīgi ietekmēs liecinošās personas vai viltos pierādījumus.

(2) Aizturētā persona jāatbrīvo, ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav piemērots pagaidu apcietinājums.

94. 747.pants. Pagaidu apcietinājums

(1) Ja persona aizturēta 746.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim piemērot pagaidu apcietinājumu.

(2) Kompetentās iestādes ierosinājumu tiesnesis izskata tādā pašā kārtībā kā ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu gadījumā, kad kriminālprocess tiek nodots Latvijai.

(3) Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tiesa, kura izskata ārvalsts lūgumu izpildīt ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ja ir pamats uzskatīt, ka notiesātais izvairīsies no tiesas.

(4) Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1) ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas dienas nav iesniegusi soda izpildīšanas lūgumu kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;

2) kompetentā iestāde paziņojusi, ka nepieņem lūgumu izskatīšanai;

3) tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

4) tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;

5) konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.

95. 748.pants. Drošības līdzekļa piemērošana

Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildi izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pašā kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

96. 749.pants. Rīkojums par soda izpildi Latvijā

(1) Ja tiesas lēmums par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts, tās pašas tiesas tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

(2) Ja tiesas lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments to atstājis spēkā, referējušais tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

97. 750.pants. Ārvalstī aizmuguriski (in absentia) piespriestā soda izpildīšanas lūguma izskatīšanas kārtība

(1) Ja spriedums ārvalstī taisīts aizmuguriski, kompetentā iestāde, saņēmusi ārvalsts lūgumu par tā izpildīšanu Latvijā, izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī aizmuguriski piespriestā soda izpildīšanu;

2) personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt sūdzību ar prasību par aizmuguriski iztiesātās lietas izskatīšanu tās klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana notiesātā klātbūtnē vai sūdzība tiks noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību notiesātais iesniedz Latvijas kompetentajai iestādei. Ja sūdzībā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

(3) Paziņojuma norakstu ar atzīmi par tā izsniegšanu notiesātajam Tieslietu ministrija nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējam.

98. 751.pants. Sūdzības iesniegšana ārvalstij

(1) Ja notiesātais likumā noteiktajā termiņā iesniedz sūdzību, prasot atkārtoti izskatīt lietu viņa klātbūtnē valstī, kas piespriedusi sodu, kompetentā iestāde atliek lūguma izskatīšanu.

(2) Ja apsūdzētais bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradies ārvalstī pēc tiesas uzaicinājuma, kas izsniegts ne vēlāk kā 21 dienu pirms atkārtotās izskatīšanas uzsākšanas dienas, sūdzība tiek atzīta par neiesniegtu un kompetentā iestāde pēc informācijas saņemšanas lūgumu izskata tādā pašā kārtībā kā tad, ja lieta tiktu izskatīta notiesātā klātbūtnē.

(3) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums atcelts, kompetentā iestāde lūgumu neizlemtu nosūta tā iesniedzējam.

(4) Ja aizmuguriski notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, šī persona tiek nodota ārvalstij sūdzības izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par personas turpmāku turēšanu apcietinājumā izlemj valsts, kas piespriedusi sodu.

(5) Ja ārvalstī aizmuguriski notiesātais, kas iesniedzis sūdzību valstij, kas piespriedusi sodu, Latvijā apcietināts sakarā ar citu kriminālprocesu vai izcieš sodu par citu nodarījumu, kompetentā iestāde par to informē lūguma iesniedzēju un saskaņo laiku, kad notiesāto var nodot ārvalstij līdzdalībai sūdzības izskatīšanā.

(6) Ja ārvalsts likums to pieļauj, notiesātais sūdzības izskatīšanā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Līdzdalība ar tehnisko līdzekļu starpniecību neietekmē notiesātā procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja notiesātais juridiskās palīdzības saņemšanai aicinājis ārvalsts advokātu, viņam ir tiesības tikties ar notiesāto konfidenciālos apstākļos Latvijā un kopā ar klientu piedalīties sūdzības izskatīšanā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(7) Ārvalsts advokāta aicināšana neietekmē notiesātā tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

99. 752.pants. Sūdzības iesniegšana Latvijai

(1) Ja aizmuguriski notiesātais pieprasa sūdzības izskatīšanu Latvijas tiesā, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsti un nodod sūdzību, kā arī ārvalsts lūgumu kopā ar pielikumiem tiesai, kas būtu kompetenta izskatīt lietu, ja kriminālprocess notiktu Latvijā.

(2) No brīža, kad tiesa saņēmusi sūdzību, kriminālprocess turpinās Latvijā un notiesātais iegūst apsūdzētā statusu un visas apsūdzētā tiesības, tajā skaitā tiesības aicināt Latvijas advokātu par aizstāvi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

100. 753.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Uzaicinājums uz tiesu apsūdzētajam jāizsniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms sūdzības izskatīšanas dienas, ja vien viņš nav izteicis nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

(2) Ja notiesātā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, tiesa ir atbrīvota no lietas izskatīšanas un jautājums par ārvalstī aizmuguriski piespriesta soda izpildīšanu Latvijā tiek izskatīts tādā pašā kārtībā kā par klātbūtnē piespriestu sodu.

(3) Ja ārvalsts likums to pieļauj, sūdzības izskatīšanā procesuālās darbības ar ārvalstī esošajām personām var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(4) Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) lēmumu par sūdzības noraidīšanu un Latvijā izpildāmā soda noteikšanu bez lietas izskatīšanas pēc būtības;

2) lēmumu par aizmuguriski taisītā ārvalsts tiesas nolēmuma atcelšanu un par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā no kriminālvajāšanas stadijas.

101. 754.pants. Ārvalsts materiālu izmantošana

(1) Tiesa, kurai piekrīt ārvalstī aizmuguriski notiesātās personas sūdzības izskatīšana, ar kompetentās iestādes starpniecību pieprasa nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus.

(2) Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī saskaņā ar tajā noteikto procesuālo kārtību, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie.

102. 755.pants. Ārpustiesas kārtībā ārvalstī noteiktā soda (ordonnance penale) izpildīšana Latvijā

(1) Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pašā kārtībā kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto sodu.

(2) Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu Latvijā, kompetentā iestāde izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda, ka:

1) lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izpildīšanu;

2) 30 dienu laikā, iesniedzot sūdzību Latvijas kompetentajai iestādei, notiesātais var pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā;

3) sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā notiesātā klātbūtnē vai sūdzība tiks noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

(3) Sūdzības iesniegšanai par ārpustiesas kārtībā noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pašas sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība kā sūdzībai, ja sods piespriests aizmuguriski.

103. 756.pants. Noilgumi

(1) Ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie kriminālatbildības un soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, vienādā mērā ietekmē to arī Latvijā.

104. 757.pants. Dubultās tiesāšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu, tikusi par to pašu nodarījumu attaisnota.

105. 758.pants. Ārvalsts sprieduma ievērošana Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Nosakot sodu Latvijā notiekošajā kriminālprocesā personai, attiecībā uz kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots ārvalstī piespriestajam sodam saskaņā ar Krimināllikumā noteikto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

(2) Nodarījumu kvalificēšanā pēc Latvijas Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriests sods, ir tāda pati nozīme kā nodarījumam, ko izskata Latvijā notiekošajā kriminālprocesā.

106. 759.pants. Soda izpildes atlikšana

Ārvalstī piespriestā soda izpildi Latvijā var atlikt tādos pašos gadījumos un tādā pašā kārtībā kā Latvijā piespriesta soda izpildi.

66.nodaļa. Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī.

107. 760.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas saturs un nosacījumi

(1) Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstī ir šā soda likumības un pamatotības atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā kā tad, ja sods būtu piespriests šajā valstī notikušā kriminālprocesā.

(2) Nosacījumi lūguma iesniegšanai ārvalstij par Latvijā piespriesta soda izpildīšanu ir šādi:

1) Latvijai ir līgumiskas attiecības ar ārvalsti par otras valsts piespriesto sodu izpildīšanu;

2) nodarījums, par kuru piespriests sods, ir noziedzīgs arī saskaņā ar ārvalsts likumu;

3) notiesātais būtu krimināli sodāms, ja kriminālprocess notiktu ārvalstī;

4) spriedums, ar kuru noteikts sods, Latvijā stājies spēkā;

5) Latvija iesniegusi ārvalstij soda izpildīšanas lūgumu kopā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei.

108. 761.pants. Kompetentā iestāde

Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūgumu ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

109. 762.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesli

Latvija var lūgt ārvalstij izpildīt Latvijā piespriestu sodu, ja pastāv 760.panta otrajā daļā minētie nosacījumi un viens vai vairāki šādi iemesli:

1) notiesātā persona neatrodas Latvijā, bet pastāvīgi dzīvo vai parasti uzturas ārvalstī;

2) soda izpildīšana ārvalstī veicinātu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju;

3) notiesātā persona ārvalstī izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc ārvalsts piespriestā soda izciešanas;

4) ārvalsts ir notiesātās personas pilsonības valsts, un tā ir izteikusi gatavību veicināt personas sociālo rehabilitāciju;

5) Latvija nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu.

110. 763.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgums

(1) Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūgumā papildus 650.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv nosacījumi un iemesli soda izpildīšanai ārvalstī.

(2) Lūgumam pievieno:

1) tiesas nolēmuma oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

2) rīkojuma par sprieduma nodošanu izpildei oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

3) inkriminētā Latvijas Krimināllikuma panta tekstu.

(3) Pēc ārvalsts pieprasījuma iesniedz tai krimināllietu vai tajā esošo dokumentu apliecinātas kopijas.

(4) Ja sods noteikts par vairākiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem, bet ne visi nodarījumi pieļauj piespriestā soda izpildi ārvalstī, kompetentā iestāde ierosina tiesai noteikt sodu, kas būtu jāizcieš par nodarījumiem, par kuriem soda izpilde ārvalstī ir iespējama. Tiesa sodu nosaka 17.sadaļas paredzētajā kārtībā.

111. 764.pants. Lūguma iesniegšanas sekas

(1) Pēc Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas ārvalstij Latvijas iestādes neveic nekādas ar soda izpildi saistītas darbības.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz gadījumu, kad personai pirms lūguma iesniegšanas piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums un tā notiesāta ar brīvības atņemšanu. Šādā gadījumā var uzsākt brīvības atņemšanas soda izpildi.

(3) Kā papildsodu noteikto tiesību ierobežošanu Latvijā var izpildīt neatkarīgi no lūguma iesniegšanas par soda izpildīšanu ārvalstī.

112. 765.pants. Apcietinājums

(1) Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka notiesātais ārvalstī varētu izvairīties no brīvības atņemšanas soda izciešanas, Latvijas kompetentā iestāde var lūgt ārvalstij notiesāto apcietināt līdz Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūguma iesniegšanai un izlemšanai.

(2) Ja persona ārvalstī apcietināta uz šā panta pirmajā daļā norādītā lūguma pamata, sprieduma izpildīšanas lūgums iesniedzams iespējami īsākajā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

(3) Latvijā apcietinātā persona nododama ārvalstij līdzdalībai procesā par izpildāmā soda noteikšanu. Ja ārvalsts tiesa konstatē, ka Latvijā piespriestā soda izpilde nav iespējama, Latvija pārņem apcietināto personu un vispārējā kārtībā lemj par tās turēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu.

(4) Ja ārvalsts likumi to pieļauj, Latvijā apcietinātā persona soda noteikšanas procesā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(5) Ja Latvijā tiek atcelts spriedums, uz kura pamata ārvalsts izpilda brīvības atņemšanas sodu, un lieta nodota jaunai izskatīšanai, kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti un var iesniegt lūgumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

113. 766.pants. Latvijas tiesības soda izpildes laikā ārvalstī

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru noteikts sods, ko izpilda ārvalstī, var pārskatīt tikai Latvijas tiesa.

(2) Ja tiesas nolēmumu atceļ, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi. Šāda informācija anulē agrāk iesniegto lūgumu par soda izpildi.

(3) Ja pārskatīšanas rezultātā tiesas nolēmums grozīts daļā par soda veidu, mēru vai izpildes nosacījumiem, kompetentā iestāde iesniedz papildinājumu lūgumam par soda izpildi.

(4) Latvijā pieņemtie amnestijas akti attiecas arī uz personām, kurām sods piespriests Latvijā, bet tiek izpildīts ārvalstī, tāpēc kompetentā iestāde to nekavējoties nosūta ārvalstīm, kurām iesniegti soda izpildīšanas lūgumi, bet no kurām nav saņemta informācija par izpildes pabeigšanu.

(5) Notiesāto personu, kurai sods tiek izpildīts ārvalstī, Latvijā var apžēlot likumā paredzētajā kartībā. Par apžēlošanas akta pieņemšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi.

114. 767.pants. Soda izpildes tiesību atgūšana

(1) Latvija atgūst soda izpildes tiesības, ja:

1) lūgums atsaukts, pirms ārvalsts paziņojusi par nodomu sodu izpildīt;

2) ārvalsts paziņojusi par lūguma noraidīšanu;

3) ārvalsts nepārprotami nerealizē savas soda izpildes tiesības, kaut gan paziņojusi par nodomu to izpildīt;

4) ārvalsts vilcināšanās rezultātā soda izpilde tajā vairs nav iespējama.

(2) Ja soda izpildīšanas lūgums anulēts sakarā ar tiesas nolēmuma atcelšanu, kriminālprocess Latvijā notiek vispārējā kārtībā.

(3) Neatkarīgi no soda izpildes vietas viss, kas izpildīts Latvijā un ārvalstī, tiek ieskaitīts izciestā soda daļā.

(4) Soda izpilde Latvijā nav iespējama, ja ārvalsts paziņojusi par soda izpildes pabeigšanu vai kļuvis zināms, ka persona par to pašu nodarījumu attaisnota, izcietusi sodu, notiesāta bez soda noteikšanas, apžēlota vai amnestēta citā ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par spriedumu savstarpēju izpildīšanu.

115. 768.pants. Noilgumi

(1) Kompetentā iestāde informē ārvalsti par Latvijas Krimināllikumā paredzētā noilguma iestāšanos un visiem apstākļiem, kas ietekmē noilguma termiņa tecējumu.

(2) Ārvalsts likumos paredzētais noilguma termiņš nav šķērslis soda izpildei Latvijā pēc izpildes tiesību atgūšanas.

24.sadaļa.

Palīdzība procesuālo darbību izpildē.

67.nodaļa Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību izpildē.

116. 769.pants. Pamats palīdzībai ārvalstij procesuālās darbības izpildē

Procesuālās palīdzības pamats ir:

1) ārvalsts lūgums par palīdzības sniegšanu procesuālās darbības izpildē;

2) Latvijas kompetentās iestādes lēmums par procesuālās darbības izpildes pieļaujamību.

117. 770.pants. Kompetentās iestādes

(1) Pirmstiesas procesa stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – arī Iekšlietu ministrija.

(2) Iztiesāšanas stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

(3) Ja valstis vai to kompetentās iestādes ir vienojušās par tiešo sazināšanos, lūgumus izskata un izlemj attiecīgās iestādes.

118. 771.pants. Ārvalsts lūguma izpildes procesuālā kārtība

(1) Lūgumu par procesuālo palīdzību izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lūgumu var izpildīt citā kārtībā, ja to lūdz ārvalsts un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(3) Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde var atļaut ārvalsts pārstāvim piedalīties procesuālās darbības veikšanā vai personiski to veikt lūguma izpildes iestādes pārstāvja klātbūtnē.

119. 772.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Lūgumu par procesuālās palīdzības sniegšanu izlemj nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja lūguma izlemšanai ir nepieciešama papildu informācija, to pieprasa no lūguma iesniedzēja.

(2) Izskatot ārvalsts lūgumu, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes iespējamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos izpildīt lūgumu vai tā daļu, motivējot atteikumu.

(3) Pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij, ja ir atteikta lūguma vai tā daļas izpilde vai ja ārvalsts to lūgusi.

120. 773.pants. Ārvalsts lūguma izpilde

(1) Ārvalsts lūgumu izpilda izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa kompetentās iestādes uzdevumā.

(2) Lūguma izpildes iestāde pēc kompetentās iestādes norādījuma savlaicīgi informē ārvalsti par procesuālās darbības izpildes vietu un laiku. Lūguma izpildes rezultātā iegūtos materiālus kompetentā iestāde nosūta ārvalstij.

(3) Ja procesuālā darbība nav izpildīta vai izpildīta daļēji, ārvalstij paziņo lūguma neizpildes iemeslus.

121. 774.pants. Lūguma izpildes atteikuma iemesli

Lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) lūgums saistīts ar politisku nodarījumu;

2) lūguma izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

3) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams.

122. 775.pants. Procesuālās darbības izpilde ar tehnisko līdzekļu starpniecību

(1) Pēc ārvalsts lūguma vai pēc izpildes iestādes priekšlikuma ar ārvalsts piekrišanu procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

(2) Procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību veic lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā tās kompetenta amatpersona. Ja nepieciešams, šādā procesuālo darbību izpildē Latvijā vai ārvalstī piedalās tulks.

(3) Lūguma izpildes iestādes pārstāvis apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina procesuālās darbības norisi Latvijā un tās atbilstību Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

(4) Ja procesuālās darbības izpildes gaitā tiek pārkāpti Latvijas kriminālprocesa pamatprincipi, izpildes iestādes pārstāvis nekavējoties veic pasākumu, lai šī darbība turpinātos saskaņā ar minētajiem principiem.

(5) Personai, kas uzaicināta sniegt liecības, ir tiesības nesniegt liecību arī tad, ja tas izriet no lūguma iesniedzējas valsts likumiem.

123. 776.pants. Piespiedu līdzekļu piemērošana

Latvija var atteikt piespiedu līdzekļa piemērošanu par nodarījumu, kas Latvijā nav krimināli sodāms, ja:

1) ar lūguma iesniedzēju valsti tai nav līguma par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās;

2) šāds līgums ir, bet ārvalsts tajā apņēmusies piemērot piespiedu līdzekļus tikai par savā valstī krimināli sodāmiem nodarījumiem.

124. 777.pants. Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izpilde

Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību pēc ārvalsts lūguma izpilda tikai tad, ja tas būtu pieļauts Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu.

125. 778.pants. Personas pagaidu nodošana

(1) Pēc ārvalsts lūguma personu, kura Latvijā ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku var nodot ārvalstij liecību sniegšanai vai konfrontēšanai ar nosacījumu, ka šī persona nekavējoties pēc procesuālās darbības izpildes, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu tiks nodota atpakaļ Latvijai.

(2) Nodošanu var atteikt, ja:

1) aizturētā, apcietinātā vai notiesātā persona tam nepiekrīt;

2) šīs personas klātbūtne ir nepieciešama kriminālprocesā, kas notiek Latvijā;

3) pārvietošana liedz iespēju kriminālprocesu Latvijā pabeigt saprātīgos termiņos;

4) ir citi būtiski iemesli.

(3) Termiņu, ko persona pēc ārvalsts lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita drošības līdzekļa un izciestā soda termiņā.

126. 779.pants. Personas pagaidu pieņemšana

(1) Ja ārvalsts lūdz, lai persona, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu šajā ārvalstī, procesuālās darbības izpildes laikā atrastos Latvijā, kompetentā iestāde var atļaut šo personu pieņemt uz procesuālās darbības izpildes laiku.

(2) Personu, kura Latvijā nogādāta pēc ārvalsts lūguma, tur apcietinājumā uz 669.panta pirmās daļas 1.punktā minētā dokumenta pamata. Pēc lūguma izpildes tā nekavējoties nododama atpakaļ ārvalstij, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu.

127. 780.pants. Personas pagaidu nodošanas vai pieņemšanas izpilde

Kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti un veikt personas nodošanu vai pieņemšanu uz laiku.

128. 781.pants. Personas imunitāte

(1) Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas lūguma vai ar Latvijas piekrišanu ārvalsts lūguma izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt kriminālprocesu par nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies.

129. 782.pants. Priekšmeta nodošana ārvalstij

Pēc ārvalsts lūguma tai var nodot priekšmetu, kas ir nepieciešams kā lietiskais pierādījums. Ja nepieciešams, Latvijas kompetentā iestāde pieprasa garantijas, ka priekšmets tiks atdots.

130. 783.pants. Ārvalsts procesuālo dokumentu izsniegšanas kārtība

Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde organizē ārvalsts procesuālo dokumentu izsniegšanu Latvijā esošai personai. Par to izsniegšanu sastāda protokolu atbilstoši 320.panta prasībām.

68.nodaļa. Lūgums ārvalstij procesuālās darbības izpildē.

131. 784.pants. Lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja krimināllietā nepieciešams veikt procesuālo darbību ārvalstī, procesa virzītājs vēršas kompetentajā iestādē ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalsti veikt procesuālo darbību. Ierosinājumam pievieno 785.panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu un citus dokumentus.

(2) Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju.

(3) Ja ierosinājumu atzīst par pamatotu, kompetentā iestāde lūgumu nosūta ārvalstij.

132. 785.pants. Lūgums par procesuālās darbības izpildi ārvalstī

(1) Lūgumu par procesuālās darbības izpildi ārvalstī sastāda atbilstoši 650.pantam, un tam pievieno dokumentus, kas būtu nepieciešami, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo likumu.

(2) Ārvalstij var lūgt:

1) atļaut Latvijas amatpersonai piedalīties procesuālās darbības izpildē;

2) paziņot procesuālās darbības izpildes vietu un laiku;

3) veikt procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

133. 786.pants. Lūgums par personas pagaidu nodošanu

(1) Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma var lūgt, lai personu, kura ārvalstī ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku nodod procesuālo darbību izpildei.

(2) Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja ierosinājuma var lūgt ārvalsti, lai tā pieņem uz laiku personu, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā, ja tās klātbūtne nepieciešama procesuālās darbības izpildei ārvalstī.

134. 787.pants. Uz Latviju uzaicinātās personas imunitāte

(1) Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas iestādes uzaicinājuma procesuālo darbību izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies.

25.sadaļa.

Atsevišķi starptautiskās sadarbības jautājumi.

69.nodaļa. Apvienotās izmeklēšanas grupas.

135. 788.pants. Apvienotā izmeklēšanas grupa un tās veidošanas nosacījumi

(1) Apvienotā izmeklēšanas grupa ir Latvijas un vienas ārvalsts vai vairāku ārvalstu pirmstiesas procesa veikšanai pilnvarotu amatpersonu kopīga darbība vienā valstī notiekoša kriminālprocesa ietvaros.

(2) Apvienoto izmeklēšanas grupu izveido konkrēta kriminālprocesa izdarīšanai, iesaistītajām valstīm savstarpēji vienojoties par tās vadītāju, sastāvu un darbības periodu.

(3) Apvienoto izmeklēšanas grupu izveido nolūkā novērst procesa neattaisnotu novilcināšanu, kas saistīta ar nepieciešamību veikt izmeklēšanas darbības vairākās valstīs, it īpaši gadījumos, kad vairākas valstis uzsākušas kriminālprocesu par vienu un to pašu nodarījumu vai nozīmīgs izmeklēšanas apjoms veicams ārpus tās valsts teritorijas, kurā notiek kriminālprocess.

136. 789.pants. Kompetentā amatpersona

Latvijas vārdā vienošanos par apvienotās izmeklēšanas grupas izveidošanu paraksta ģenerālprokurors vai – konkrētas vienošanās noslēgšanai – viņa pilnvarota persona.

137. 790.pants. Apvienotās izmeklēšanas grupas darbības pamats Latvijā

Apvienotās izmeklēšanas grupas darbības pamats Latvijā ir 789.pantā paredzētās amatpersonas parakstīta vienošanās par Latvijas piedalīšanos šādas grupas izveidošanā.

138. 791.pants. Apvienotās izmeklēšanas grupas vadītājs un viņa pilnvaras

(1) Apvienotās izmeklēšanas grupas vadītājs (turpmāk šajā nodaļā – vadītājs) ir tās valsts pārstāvis, kurā notiek kriminālprocess.

(2) Vadītāja iecelšana ir vienošanās neatņemama sastāvdaļa. Vadītāja nomaiņa var notikt vienīgi ar visu dalībvalstu piekrišanu.

(3) Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, viņam ir šādas pilnvaras:

1) īstenot visas procesuālās tiesības, kādas viņam būtu, ja process notiktu tikai Latvijā;

2) uzdot piekomandētajam grupas dalībniekam patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā;

3) uzdot piekomandētajam grupas dalībniekam veikt noteiktu izmeklēšanas apjomu valstī, kuras pārstāvis viņš ir;

4) izlemt, kādā apjomā iepazīstināt katru apvienotās grupas dalībnieku ar grupas rīcībā esošo informāciju.

(4) Dalībvalstis vienojoties var noteikt citādu vadītāja pilnvaru apjomu.

139. 792.pants. Ārvalsts piekomandētais dalībnieks apvienotajā izmeklēšanas grupā

(1) Latvijā notiekošajā kriminālprocesā piekomandētais grupas dalībnieks ir citas dalībvalsts pārstāvis tajā.

(2) Apvienotajā izmeklēšanas grupā var ietvert arī starpvalstu organizācijas darbinieku, ja viņam šādas tiesības būtu vienā no dalībvalstīm.

(3) Piekomandētais dalībnieks var Latvijā patstāvīgi veikt grupas vadītāja uzdotās procesuālās darbības.

(4) Procesuālās darbības valstī, kuru pārstāv piekomandētais dalībnieks, viņš veic savu pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

(5) Ja nepieciešama trešās valsts tiesiskā palīdzība tajā kriminālprocesa daļā, kuras veikšana uzdota piekomandētajam dalībniekam, tiesiskās palīdzības lūgumus viņš iesniedz savā valstī noteiktajā kārtībā.

140. 793.pants. Latvijas dalībnieks apvienotajā izmeklēšanas grupā

(1) Apvienotajā izmeklēšanas grupā Latvijas piekomandētā dalībnieka procesuālās pilnvaras valstī, kurā notiek kriminālprocess, nosaka vienošanās par grupas izveidošanu.

(2) Latvijas piekomandētajam dalībniekam ārvalstī notiekošajā kriminālprocesā ir tiesības patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā savu procesuālo pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

(3) Apvienotās izmeklēšanas grupas dalībnieks var nodot vadītāja rīcībā visu kriminālprocesam nepieciešamo informāciju, kas viņam Latvijā pieejama sakarā ar savu amatu.

(4) Ja kriminālprocess notiek Latvijā, apvienotajā izmeklēšanas grupā var būt vairāki Latvijas pārstāvji. Viņu pilnvaras un attiecības ar vadītāju ir tādas pašas kā tad, ja kriminālprocesu veiktu tikai Latvijā izveidota izmeklēšanas grupa.

141. 794.pants. Procesuālā kārtība Latvijā notiekošajā kriminālprocesā

(1) Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, kriminālprocess notiek Latvijā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

(2) Piekomandētie dalībnieki procesuālās darbības savā valstī veic tur noteiktajā procesuālajā kārtībā, ja vien vadītājs nav lūdzis piemērot Latvijā noteikto procesuālo kārtību un to pieļauj ārvalsts tiesību sistēma.

(3) Visas Latvijā veiktās procesuālās darbības pārsūdzamas Latvijas likumos noteiktajā kārtībā.

(4) Kontroli un uzraudzību izmeklēšanas iestādes vadītājs un prokurors veic vispārējā kārtībā, ja vien vienošanās nenosaka citādi.

142. 795.pants. Kriminālprocesa nodošana citai valstij

(1) Ja pastāv 62.nodaļā paredzētie nosacījumi un iemesli Latvijā notiekošā kriminālprocesa nodošanai citai dalībvalstij, valstu kompetentie pārstāvji vienojas par cita vadītāja iecelšanu.

(2) Ja dalībvalstis nespēj vienoties par vadītāja nomainīšanu vai pastāv iemesli kriminālprocesa nodošanai trešajai valstij, grupas darbību pārtrauc un turpmāk ievēro 43.nodaļā noteikto kārtību.

(3) Ja dalībvalsts nepiekrīt procesa nodošanai trešajai valstij, tās iesniegtie materiāli pēc pieprasījuma jāatdod.

143. 796.pants. Izdošana

Izdošana notiek vispārējā kārtībā neatkarīgi no tā, vai izdodamā persona atrodas dalībvalstī vai trešajā valstī.

70.nodaļa Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām.

144. 797.pants. Krimināltiesiskās sadarbības robežas

(1) Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām notiek tikai par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir šo tiesu kompetencē.

(2) Latvijas likumos vai starptautiskajos normatīvajos aktos paredzētā personas imunitāte vai speciālie procedūras noteikumi, kurus iespējams saistīt ar izmeklēšanai pakļautās personas ieņemamo amatu, nevar būt šķērslis starptautiskās tiesas realizētai jurisdikcijai pār šo personu.

145. 798.pants. Kompetentā iestāde

(1) Krimināltiesiskajā sadarbībā ar starptautiskajām tiesām kompetentā iestāde ir Tieslietu ministrija.

(2) Ja nepieciešams, pieļaujama Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) starpniecības izmantošana.

146. 799.pants. Pamats personas nodošanai starptautiskajai tiesai

(1) Personu, pret kuru starptautiskajā tiesā izvirzīta apsūdzība vai kura nodota tiesai, var nodot kriminālvajāšanai un tiesāšanai pēc šīs tiesas lūguma.

(2) Personu, kas ir Latvijas pilsonis, kriminālvajāšanai un tiesāšanai starptautiskajai tiesai var nodot tikai tad, ja no starptautiskās tiesas ir saņemts apliecinājums, ka notiesāšanas gadījumā persona brīvības atņemšanas sodu izcietīs Latvijā.

(3) Tiesiskais pamats personas nodošanai starptautiskajai tiesai ir starptautiskās tiesas dibināšanas pamatdokuments un šā likuma noteikumi.

147. 800.pants. Personas nodošanas atteikuma iemesli

Personas nodošana starptautiskajai tiesai nav pieļaujama gadījumos, kad pastāv viens no 664.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā un otrās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajiem iemesliem.

148. 801.pants. Personas nodošanas lūguma pārbaude, izlemšana un izpilde

(1) Lūgumu par personas nodošanu starptautiskajai tiesai pārbauda, personu aiztur, apcietina un visus ar lūgumu saistītos jautājumus izlemj un izpilda 665.–678.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Starptautiskās tiesas lūgums par personas nodošanu ir prioritārs salīdzinājumā ar citas valsts iesniegto izdošanas lūgumu. Ja starptautiskā tiesa pati ar lēmumu nav noteikusi, ka konkrētā lieta ir piekritīga tikai starptautiskajai tiesai, konkurējošo lūgumu secību kompetentā iestāde nosaka, ievērojot 676.panta noteikumus.

149. 802.pants. Palīdzība starptautiskajai tiesai procesuālo darbību izpildē

(1) Kompetentā iestāde pēc starptautiskās tiesas lūguma organizē un sniedz tai izmeklēšanā un kriminālvajāšanā nepieciešamo palīdzību procesuālo darbību izpildē. Lūgums var paredzēt arī sadarbību cietušo un liecinošo personu aizsardzības pasākumu izpildē un pasākumus konfiskācijas nolūkos, it īpaši cietušo personu interesēs.

(2) Lūgumu izpilda 771.–773., 775.–778., 782.un 783.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Lūgumu var noraidīt, ja tas attiecas uz tādu dokumentu izdošanu vai pierādījumu atklāšanu, kuri skar valsts drošību, ja vien lūgumu nevar izpildīt ar īpašiem nosacījumiem vai vēlāk.

(4) Starptautiskās tiesas pilnvarotām amatpersonām ir tiesības veikt nepieciešamās procesuālās darbības Latvijas teritorijā patstāvīgi vai sadarbībā ar kompetentu starptautisku organizāciju vai kompetento Latvijas iestādi. Ja procesuālās darbības nav saistītas ar kāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, starptautiskās tiesas pilnvarota amatpersona pēc konsultācijām ar Latvijas kompetento iestādi tās var izpildīt bez kompetentās iestādes pārstāvja klātbūtnes.

150. 803.pants. Starptautiskās tiesas mantiska rakstura nolēmumu izpilde

(1) Kompetentā iestāde veic šajā likumā paredzētos pasākumus, lai nodrošinātu starptautiskās tiesas lēmuma izpildi par atlīdzību cietušajiem, arī restitūciju, kompensāciju un rehabilitāciju.

(2) Starptautiskās tiesas noteiktā naudas soda vai mantas konfiskācijas izpilde notiek Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nekaitējot trešo personu labticīgi iegūtām (bona fide) tiesībām.

(3) Kompetentā iestāde veic šajā likumā paredzētos pasākumus, lai atgūtu to ieņēmumu, īpašumu vai aktīvu vērtību, ko starptautiskā tiesa noteikusi konfiscēt. Iegūtie īpašumi vai ieņēmumi nododami starptautiskajai tiesai.

151. 804.pants. Starptautiskās tiesas notiesājošā sprieduma izpilde

(1) Ja starptautiskā tiesa noteikusi, ka ar brīvības atņemšanu saistītais sods notiesātajai personai izpildāms Latvijā, kompetentā iestāde nekavējoties informē tiesu par soda izpildes iespējamību vai arī par apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt soda izpildi Latvijā.

(2) Soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde. Notiesātajai personai ir tiesības netraucēti un konfidenciāli sazināties ar starptautisko tiesu, bet starptautiskajai tiesai ir tiesības veikt soda izpildes uzraudzību.

(3) Starptautiskās tiesas noteikto soda mēru drīkst samazināt vai mainīt tikai šī tiesa.

(4) Soda izpildes laikā kompetentā iestāde vismaz 45 dienas iepriekš informē starptautisko tiesu par agrāk noteikto nosacījumu izpildi un par jebkuriem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ieslodzījuma noteikumus vai laiku.

(5) Ja pēc soda izciešanas personai nav tiesību vai nav dota atļauja palikt Latvijā, to pārved uz citu valsti, kurai šī persona ir jāpieņem vai kura piekrīt to pieņemt, ievērojot personas izvēli.

(6) Notiesātās personas kriminālvajāšana, sodīšana vai izdošana citai valstij par nodarījumu, kuru tā izdarījusi pirms nogādāšanas soda izciešanai Latvijā, var notikt tikai ar starptautiskās tiesas piekrišanu, izņemot gadījumus, kad persona pēc soda izciešanas brīvprātīgi paliek Latvijā vairāk nekā 30 dienas vai ir atstājusi Latviju un pēc tam atgriezusies.

152. 805.pants. Informācijas konfidencialitāte

(1) Starptautiskās tiesas lūgumi par sadarbību un tam pievienotie dokumenti paturami slepenībā, izņemot gadījumus, kad to atklāšana ir nepieciešama lūguma izpildei.

(2) Kompetentā iestāde, sniedzot tiesisko palīdzību, var lūgt starptautisko tiesu veikt pasākumus, lai aizsargātu tādas informācijas atklāšanu, kas varētu kaitēt valsts drošības interesēm, lai aizsargātu Latvijas amatpersonas vai arī aizsargātu citu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Citas valsts konfidenciāli sniegtu informāciju kompetentā iestāde drīkst sniegt starptautiskajai tiesai tikai tad, ja tam piekritusi informācijas sniedzēja valsts.

14.04.2003. 10:00

71910

G.Kūtris

7036702; Gunars.Kutris@tm.gov.lv