Likumprojekts

1.pants. 2003.gada 16.aprīlī Atēnās parakstītais Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināms Līgums latviešu un angļu valodā.

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 2.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ārlietu ministre

S.Kalniete

1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas iekļaušanās Eiropas un transatlantiskajās struktūrās ir bijusi viena no visskaidrāk izteiktajām visu Saeimu un valdību prioritātēm.1995.gadā Saeimas pieņemto “Latvijas ārpolitikas pamatvirzienu līdz 2005.gadam” pirmais punkts nosaka, ka “Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir būtiska latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas iespēja. Iekļaušanās ES ekonomiskajā sistēmā veicinās Latvijas saimniecības, zinātnes, izglītības un kultūras straujāku attīstību”. Iestāšanās ES ir viens no būtiskākajiem ārpolitikas mērķiem visu valdību deklarācijās kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Arī Saeima, jau 1995.gada 14.oktobrī skaidri pauda savu attieksmi jautājumā par iekļaušanos ES.

1995.gada 12.jūlijā tika parakstīts Līgums par asociācijas izveidošanu starp Latvijas Republiku, no vienas puses, un Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no otras puses (Eiropas līgums). Šis līgums joprojām ir Latvijas un ES attiecību galvenais juridiskais pamats. Līguma 1.pants nosauc Latvijas un ES asociācijas mērķus, tai skaitā, nodrošināt piemērotus ietvarus Latvijas pakāpeniskai integrācijai ES. 1995.gada 27.oktobrī Latvijas valdība iesniedza ES prezidējošai valstij Spānijai pieteikumu par Latvijas Republikas vēlēšanos iestāties ES. 2000.gada 15.februārī notika oficiālā Latvijas iestāšanās ES sarunu atklāšana. Sarunas ilga divus gadus un tika noslēgtas Kopenhāgenā 2002.gada 13.decembrī, panākot abām pusēm – Latvijai un ES dalībvalstīm – pieņemamus nosacījumus, ar kādiem Latvija var kļūt par ES dalībvalsti.

Pievienošanās līgums ir šo sarunu rezultātu noformējums starptautiska, juridiski saistoša līguma veidā. Pievienošanās līgums tiek saskaņots ar ES un tās Dalībvalstīm jau sākot no 2002.gada vasaras. Sākotnēji darbs notika pie Pievienošanās līguma teksta angļu valodā, kas šobrīd ir jau pabeigts. No Latvijas puses šo saskaņojumu sniedza Latvijas iestāšanās ES sarunu delegācija 2003.gada 12.februāra sanāksmē, pamatojoties un Ministra kabineta pilnvarojumu. Saskaņošanas procesā tika iesaistītas faktiski visas valsts pārvaldes institūcijas, ņemot vērā, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir viena no Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātēm un ka iestāšanās sarunu vešana atrodas visas valdības kopējās atbildības sfērā, un ka no Pievienošanās līguma kvalitātes atkarīga efektīva Latvijas dalība Eiropas Savienībā.

2003.gada februārī Pievienošanās līgums tika tulkots latviešu valodā, ko paveica juristu/lingvistu grupa no Latvijas, kas strādā ES Padomē. Martā notika tulkotā teksta izskatīšana un tā saskaņošanu starp atbildīgajām Latvijas institūcijām. Viena no galvenajām lomām šajā saskaņošanas posmā ir Tulkošanas un terminoloģijas centram, kurš nodrošina, lai teksts atbilstu latviešu valodas prasībām.

2003.gada 20.martā juridiskā starpnozaru darba grupa apstiprināja Pievienošanās līguma tekstu latviešu valodā ar nepieciešamajiem labojumiem. Darba grupā piedalās pārstāvji no visām ministrijām, Eiropas integrācijas biroja, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Bankas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Saeimas, Satversmes tiesas un Tulkošanas un terminoloģijas centra. No 24. līdz 28.martam notika Pievienošanās līguma teksta galīgā saskaņošana visās valodās ar ES dalībvalstīm un institūcijām.

Līgums tiks parakstīts 11 ES valstu valodās un 10 jauno dalībvalstu valodās 2003.gada 16.aprīlī Atēnās.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz ratificēt Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. Pēc Pievienošanās līguma ratifikācijas un tā stāšanās spēkā 2004.gada 1.maijā Latvija kļūs par ES dalībvalsti un tai būs saistoši visi ES primārie un sekundārie tiesību akti atbilstoši nosacījumiem, kas ir noteikti Pievienošanās līgumā, kā arī tai būs tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt turpmāko ES integrāciju.

3. Cita informācija

2002.gada 28.janvārī Ministru Kabinets apstiprināja grozījumu projektu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz iespēju Latvijai kļūt par ES dalībvalsti un tautas nobalsošanas rīkošanu par Latvijas pievienošanos ES. Šis grozījumu projekts Saeimā ir pieņemts pirmajā lasījumā 2003.gada 13.martā. Satversmes grozījumu pieņemšana un spēkā stāšanās tiek plānota 2003.gada maijā.

Saskaņā ar Pievienošanās Akta 61.pantu Itālijas Republikas valdība izsniedz jauno dalībvalstu valdībām Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina minētos Līgumus, tostarp Līgumu par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Grieķijas Republikas, Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas, kā arī Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iestāšanos Eiropas Ekonomikas kopienā un Eiropas Atomenerģijas kopienā kopijas un Līguma par Eiropas Savienību kopijas līdzšinējo dalībvalstu valodās.

Visu iepriekšminēto līgumu tekstus čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodā pievieno Pievienošanās Aktam. Šie teksti ir autentiski atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā minētie līgumu teksti pašreizējās ES valodās.

 

3. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Kopumā Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā (ES) uzlabos makroekonomisko vidi, kas radīs pamatu izaugsmes tempu papildus palielinājumam ik gadu 2-3% apjomā un attiecīgi palielinās nodarbinātību.

Ietekmi uz makroekonomisko vidi var aplūkot 5 galveno aspektu griezumā:

1. Latvija kļūs vienotā tirgus dalībniece, kura pamatā ir brīva preču un pakalpojumu, darba spēka un kapitāla aprite.
2. Latvijai pieejamie finanšu resursi no Eiropas Savienības strukturālajiem instrumentiem, Kopējās lauksaimniecības politikas un citu politiku ietvaros ievērojami pārsniegs Latvijas maksājumus ES budžetā.
3. Latvijai būs jāiekļaujas Eiropas Monetārajā sistēmā (EMS), kas kvalitatīvi mainīs monetāro politiku.
4. Konkrēto ES tiesību un pienākumu kopuma (acquis communautaire) prasību ieviešana uzlabos uzņēmējdarbības vidi un dzīves kvalitāti kopumā, tomēr vairākos sektoros palielinās izmaksas.
5. Pastiprināsies lauksaimniecības tirgus regulācija, saistībā ar realizēto ES Kopējo lauksaimniecības politiku.

1. Latvija kļūs vienotā tirgus dalībniece, kura pamatā ir brīva preču un pakalpojumu, darba spēka un kapitāla kustība

Iekļaušanās vienotajā tirgū:

• radīs iespējas izmantot plašāka tirgus priekšrocības, paaugstinās kā pašmāju tā ārvalstu investoru interesi par Latvijas tautsaimniecību;
• pastiprinās konkurenci, kas veicinās modernizāciju un restrukturizāciju, kā arī noteiks tālāku darba dalīšanu un specializāciju, kas dažādi ietekmēs tautsaimniecības sektorus;
• samazinās uzņēmumu tiešās izmaksas un patērētāju cenas;
• palielinās konkurētspēju attiecībās ar trešajām valstīm;
• pastiprinās valsts institucionālās vides lomu konkurētspējas uzturēšanā;
• palielinās valsts darba likumdošanas, sociālās drošības, veselības aizsardzības utt. tiesiskās un normatīvās sistēmas lomu darba tirgū;

• ilgtermiņā samazinās Latvijas lētā darba spēka priekšrocības, jo darba spēka cena ES valstu starpā pakāpeniski izlīdzināsies.

2. Latvijai pieejamie finanšu resursi no Eiropas Savienības strukturālajiem instrumentiem, Kopējās lauksaimniecības politikas un citu politiku ietvaros ievērojami pārsniegs Latvijas maksājumus ES budžetā.

Šie papildus finanšu līdzekļi:

• atvieglos tautsaimniecības strukturālo pielāgošanos, iekļaujoties vienotajā tirgū;
• veicinās sociālo vienotību;
• mazinās teritoriālās disproporcijas;
• nodrošinās investīcijas infrastruktūrā un vides aizsardzībā tādos apjomos, kurus pārskatāmā nākotnē nespēs nodrošināt Latvijas valsts budžets viens pats;
• īstenojot ES Kopējo lauksaimniecības politiku nodrošinās lauksaimnieciskās ražošanas stabilitāti un ļaus saglabāt tradicionālo latvisko kultūrvēsturisko lauku vidi;
• radīs jaunu maksātspējīgu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, tādējādi stimulējot ražojošo nozaru attīstību..

Iestājoties ES un Eiropas Monetārajā sistēmā (EMS), Latvija kļūs par ES finanšu sistēmas sastāvdaļu. Pirmajā posmā tā būs iekļaušanās valūtu maiņas mehānismā (ERM2), kam sekos iestāšanās EMS un eiro kā oficiālās valūtas ieviešana.

• Latvijas Bankai būs jāpanāk pilnīga saskaņa ar Eiropas Centrālo banku (ECB) izmantoto monetārās politikas instrumentu ziņā, lai iestāšanās monetārajā savienībā un monetārās politikas nodošana ECB kompetencē neradītu ievērojamus satricinājumus valsts finanšu sektorā;
• jānodrošina Māstrihtas kritēriju izpildi, kas skar kā monetāro tā fiskālo politiku;
• līdz ar ES Padomes lēmumu par Latvijas gatavību kļūt par Eiropas monetārās savienības dalībvalsti, latu nomainīs eiro un Latvijas Banka varēs īstenot monetāro politiku tikai caur dalību Eiropas Centrālajā bankā.
• Iekļaušanās EMS varētu radīt priekšnoteikumus kredītprocentu likmju tālākajam samazinājumam, kas savukārt veicinātu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, tāpat mazināsies ar valūtas kursu saistīto risku ietekme Latvijas lielākajā eksporta tirgū – eirozonas valstīs.

4. Konkrēto ES tiesību un pienākumu kopuma (acquis communautaire) prasību ieviešana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, tomēr vairākos sektoros palielinās izmaksas

Līdztekus tam, ka ES tiesību un pienākumu kopuma prasību ieviešana uzlabos uzņēmējdarbības vidi un paaugstinās konkurētspēju, jāņem vērā, ka vairākos sektoros tas prasīs apjomīgas papildus investīcijas un izdevumu pieaugumu, kas ne visiem uzņēmumiem var būt pa spēkam. Daļēji šo izmaksu pieaugumu varēs segt ar ES finansiālo atbalstu. Savukārt izmaksu pieaugums var paaugstināt patēriņa cenu pieaugumu, it īpaši pakalpojumiem.

5. Pastiprināsies lauksaimniecības tirgus regulācija, saistībā ar realizēto ES lauksaimniecības politiku.

ES lauksaimniecības politika un tirgus ieņem īpašu vietu, jo notiek iejaukšanās iekšējā tirgū caur cenu nodrošinājumu, kvotām un subsīdijām. Pārejas noteikumi jaunajām kandidātvalstīm nodrošinās nozares modernizāciju un restrukturizāciju un ļaus saglabāt to konkurētspēju attiecībā pret vecajām dalībvalstīm. Tanī pat laikā par būtisku pozitīvo faktoru var uzskatīt lauksaimnieku ienākumu atbalstu no ES budžeta.

1. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Latvijas iestāšanās ES būtiski ietekmēs virkni sfēru, tai skaitā uzņēmējdarbības vidi. Virkne ar iestāšanos saistītu faktoru sevī vienlaicīgi ietver gan iespējas, gan arī riskus Latvijas uzņēmumu konkurētspējai, taču ir problemātiski iepriekš precīzi prognozēt dažādu faktoru ietekmi. Piemēram, iekļaušanās ES vienotajā tirgū vienlaicīgi rada iespējas uzņēmumiem realizēt produkciju ģeogrāfiski plašā teritorijā, no otras puses, uzņēmumiem ir jārēķinās ar palielinātu konkurences līmeni, tai skaitā arī vietējā tirgū. Lielā mērā izmaiņas uzņēmumu konkurētspējā būs atkarīgas no konkrētā uzņēmuma spējas pielāgoties darbībai vienotā tirgus apstākļos. Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka integrācijas process pakāpeniski norit jau vairākus gadus, tai skaitā likumdošanas un politikas saskaņošanā, tādēļ iestāšanās brīdī vairākās sfērās ietekme būs minimāla, jo attiecīgais pielāgošanās process faktiski būs pabeigts.

Viens no uzņēmējdarbības vides svarīgākajiem aspektiem ir investīciju piesaistīšana. Paredzams, ka iestāšanās ES pozitīvi ietekmēs ārvalstu tiešo investīciju plūsmu uz Latviju. No ārvalstu investoru redzes viedokļa Latvijas iestāšanās ES mazinās politiskā riska faktoru, iestāšanās fakts varētu kalpot par zināmu stabilitātes garantu. Vienlaicīgi, ir grūti konkrēti prognozēt, cik lielā mērā investīciju plūsma pieaugs, jo Latvijai šajā sakarā būs jākonkurē ar citām centrāl - un austrumeiropas valstīm. Tāpat, līdz ar iestāšanos ilgtermiņā izzudīs priekšrocības, kas saistās ar salīdzinoši lēta darbaspēka izmantošanu.

Latvijas iestāšanās ES aktivizēs un vienkāršos Latvijas un Eiropas uzņēmumu sadarbības veidošanos, kas var pozitīvi ietekmēt vienas daļas uzņēmumu konkurētspēju. Sakarā ar robežu atvēršanu tiks ievērojami vienkāršotas uzņēmumu savstarpējās piegādes. Piedaloties ES programmās tiks veicināta informācijas apmaiņa par iespējām sadarboties.

Uzņēmējdarbības vide ir komplekss jēdziens, katrā no uzņēmējdarbības vidi veidojošām jomām ietekme, ko rada iestāšanās ES ir jāaplūko individuāli:

Iekļaušanās ES iekšējā tirgū

Iekļaušanās ES iekšējā tirgū dod iespējas Latvijai izmantot tās priekšrocības, ko sniedz brīva preču, palapojumu, darba spēka un kapitāla kustība.

Pārņemot un ieviešot ES tiesību un pienākuma kopuma prasības iekšējā tirgus jautājumos, tiek tiesiski sakārtota uzņēmējdarbības vide, kā arī tiek noteikti skaidri un vienoti nosacījumi ES iekšējā tirgus dalībniekiem - vienoti preču drošības standarti, drošības, marķēšanas un ekspluatācijas uzraudzības prasības, vienoti noteikumi konkurences politikas jomā u.c. Tomēr jāņem vērā, ka vairākos sektoros tas prasīs apjomīgas papildus investīcijas un izdevumu pieaugumu.

Brīva kapitāla aprite varētu pozitīvi ietekmēt uzņēmumu pieeju finanšu resursiem, ieskaitot procentu likmju samazināšanos. Paredzams, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES varētu uzlaboties situācija riska kapitāla tirgū, kas pašlaik ir viena no nopietnākajām problēmām Latvijā un kavē inovatīvu uzņēmumu attīstību.

Uzņēmējdarbības likumdošana

Galvenais likums, kas regulē ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumus Latvijā ir Komerclikums. Tā izstrādē jau ir ņemtas vērā ES acquis prasības, tādēļ paredzams, ka šajā sfērā iestāšanās ietekme būs minimāla.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas Republikai būs saistoša Padomes 1985. gada 25.jūlija regula (EEK) Nr. 2137/85 par Eiropas ekonomisko interešu grupējumiem (EEIG). Tas dos iespēju Latvijas juridiskām un fiziskām personām iesaistīties līgumsabiedrībās (EEIG), kurās apvienojušies biedri no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kas dibinātas kāda konkrēta mērķa realizācijai;

Eiropas Komisija gatavo grozījumus vairākās Eiropas Savienības direktīvās uzņēmējdarbības likumdošanas jomā. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad Latvijas komersantiem būs iespēja, atverot filiāli Eiropas Savienības dalībvalstī, dokumentus filiāles atvēršanai attiecīgās dalībvalsts komercreģistra iestādē iesniegt latviešu valodā. Turklāt, ja attiecīgās dalībvalsts reģistra iestādei būs nepieciešami dokumenti, kas jau atrodas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, tad tos atkārtoti dalībvalsts komercreģistra iestādē iesniegt vairs nevajadzēs. Informācijas apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstu reģistriem notiks elektroniskā formā.

Eiropas Komisija gatavo jaunu regulas projektu par Eiropas sabiedrības statūtiem (Regulation on the Statute for a European Company (SE)). Atbilstoši šim projektam Eiropas sabiedrība ir akciju sabiedrības veids, kuras galvenā priekšrocība ir tāda, ka tā var pārcelt savu juridisko adresi no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu, neveicot likvidāciju un nedibinot jaunu sabiedrību Eiropas Savienības dalībvalstī, uz kuru Eiropas sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta. Ja šī regula tiks pieņemta, minēto atviegloto juridiskās adreses pārcelšanas kārtību varēs izmantot arī Latvijas komersanti.

Attiecībā uz preču zīmēm līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas Republikas pieteicējiem būs iespēja iesniegt Eiropas Kopienas preču zīmes pieteikumu ne tikai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (Alikantē), bet arī Latvijas Republikas Patentu valdē, pie tam, bez patentpilnvarotā (preču zīmju aģenta) starpniecības.

No Latvijas Republikas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai visas spēkā esošās reģistrētās Eiropas Kopienas preču zīmes automātiski tiks attiecinātas arī uz Latviju. Līdz ar to pastāv iespēja, ka radīsies konflikti starp Eiropas Kopienas preču zīmēm un Latvijas Republikā spēkā esošajām agrākajām tiesībām. Šo konfliktu risināšana radīs papildu izdevumus Latvijas Republikas preču zīmju īpašniekiem, kā arī papildu darbu attiecīgajām kompetentajām Latvijas Republikas institūcijām.

Jomā, kas saistīta ar dizainparaugiem, iestājoties Eiropas Savienībā, uz Latvijas Republiku attieksies Padomes 2001.gada 12.decembra Regula (EC) Nr.6/2002 par Kopienas dizainparaugiem. Līdz ar to Latvijas Republikas dizainparaugu pieteicējiem rodas iespēja iegūt Eiropas Savienības mēroga dizainparauga aizsardzību vai nu iesniedzot reģistrācijas pieteikumu tieši Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (Alikantē), vai arī izmantojot Latvijas Republikas Patentu valdi.

Ņemot vērā novitātes noteikumu atšķirīgo traktējumu Dizainparaugu aizsardzības likumā un Padomes 2001.gada 12.decembra Regulā (EC) Nr.6/2002, visi tie dizainparaugi, kas pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai būs pieteikti reģistrācijai Eiropas Savienībā vai jebkādā veidā izpausti sabiedrībai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, saglabās agrāku tiesību raksturu, kas var būt pamats līdzīga Latvijā reģistrācijai pieteikta vai sabiedrībai izpausta dizainparauga novitātes neatzīšanai un aizsardzības zaudēšanai. Atsevišķos gadījumos iespējama agrāka Latvijas Republikas un vēlāka Eiropas Savienības dizainparauga koeksistence tirgū, kas ierobežos izņēmuma tiesību realizāciju.

Latvijas Republikas normatīvie akti grāmatvedības un revīzijas jomā jau ir pamatā saskaņoti ar ES tiesību normām līdz ar to normatīvais akts spēkā esošo tiesību normu sistēmu būtiski neietekmēs.

Eiropas Savienībā grāmatvedību pašlaik pamatā reglamentē 1978.gada 25.jūlija ceturtā direktīva par atsevišķu veidu uzņēmumu gada pārskatiem, ar kuru ir saskaņots likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, un 1983.gada 13.jūnija septītā direktīva par konsolidētajiem pārskatiem, uz kuras pamata ir izdots likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”.

Turpmākie pasākumi likumdošanas jomā pamatā būs saistīti ar likumdošanas atbilstības saglabāšanu, ieviešot jau pieņemtos un plānotos grozījumus minētajās direktīvās - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvu 2001/65/EK, kas groza 4.un 7.direktīvu saistībā ar patiesās vērtības principa piemērošanu finanšu instrumentiem, kā arī Eiropas Komisijas 2002.gada 28.maijā izskatīšanai iesniegto un Eiropas Parlamenta 2003.gada 14.janvārī atbalstīto 4.un 7.direktīvas grozījumu projektu, ar kuru paredzēts novērst visas pretrunas starp direktīvām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1984.gada 10.aprīļa astotās direktīvas par to personu apstiprināšanu, kuras ir atbildīgas par grāmatvedības dokumentu pārbaužu veikšanu ir pilnībā ieviestas ar 2001.gada 3.maija likumu „Par zvērinātiem revidentiem”.

Jāatzīmē, ka spēkā esošo tiesību normu sistēmu grāmatvedības jomā pēc iestāšanās ES ietekmēs arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regula par Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. Regulas prasība - sastādīt savus konsolidētos gada pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem - attiecībā uz fondu biržās kotētajām Eiropas Savienības uzņēmējsabiedrībām būs jāattiecina vēlākais no 2005.gada 1.janvārī, bet uz tām uzņēmējsabiedrībām, kas tirgojas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī trešo valstu fondu biržās, kā arī tām, kas publiski tirgo tikai parāda vērtspapīrus, šīs regulas prasības pilnībā attieksies tikai ar 2007.gada 1.janvāri. Līdz ar Regulas prasību ieviešanu paredzams, ka noteiktu tiesību aktu statusu Eiropas Savienībā (pēc iestāšanās ES arī Latvijā) iegūs Starptautiskie grāmatvedības standarti.

Attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām pamatā ES Direktīvu prasības ir ieviestas ar 2000.gada 6.aprīļa Autortiesību likuma pieņemšanu. Turpinot likumdošanas saskaņošanas procesu un iestājoties Eiropas Savienībā autortiesību un blakustiesību nozare attīstīsies atbilstoši modern as informācijas sabiedrības prasībām (digitālā licencēšana, tiesību aizsardzība interaktīvajā vidē utt.).

Pamatojoties uz Elektronisko dokumentu likumu, kas izstrādāts ievērojot Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīvu 1999/93/EC “Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā”, Datu valsts inspekcija veic uzticamo sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un akreditāciju. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijā akreditēts uzticamo sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs varēs sniegt savus pakalpojumus visā ES teritorijā bez nepieciešamības veikt akreditācijas procedūru citās ES valstīs.

Politikas nostādnes un normatīvie akti attiecībā uz MVU, rūpniecības un inovāciju attīstības, brīvas preču aprites, konkurences politiku un citu nozaru politikām pēc būtības ir saskaņā ar ES politikas virzieniem un normatīvajiem aktiem, tādēļ nav pamats uzskatīt, ka iestāšanās būtiski mainīs attiecīgo valsts politiku. Turklāt, pārņemot un ieviešot ES prasības iekšējā tirgus jautājumos, tiek tiesiski sakārtota uzņēmējdarbības vide, kā arī tiek noteikti skaidri un vienoti nosacījumi ES iekšējā tirgus dalībniekiem - vienoti preču ražošanas standarti, drošības, marķēšanas un ekspluatācijas uzraudzības prasības, vienoti noteikumi konkurences politikas jomā, t.sk. konkurenci ierobežojošu vienošanos aizliegums, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums u.c.

Infrastruktūra

Iestāšanās ES, līdz pakalpojumu tirgus liberalizāciju un iespējām izmantot ES fondus investīcijām, pozitīvi ietekmēs infrastruktūras attīstību Latvijā, kas arī ir būtisks uzņēmējdarbības vides aspekts. Liela nozīme būs tam, cik efektīvi tiks izmantotas ES fondu piedāvātās finansiālās iespējas.

Pievienošanās līguma ietekme uz transporta un sakaru nozari kopumā tiek vērtēta kā pozitīva. Transporta nozarē būtiska nozīme būs faktam, ka transporta politika ir Eiropas kopienas kopējā politika, kas paredz dalībvalstu kompetences pārdalīšanu par labu ES institūcijām, kuras izstrādā un pieņem kopējus pasākumus. Tā rezultātā Latvijas transporta politikas attīstībai ir jāiekļaujas ES noteiktajās prioritātēs. Šobrīd noteiktās ES transporta politikas galvenās prioritātes:

1. transporta industrijas attīstība, nodrošinot vides aizsardzības un ilglaicīgas attīstības prasību ievērošanu,
2. transporta pakalpojumu drošība (īpaši autotransporta nozare),
3. konkurences nosacījumu vienlīdzīga piemērošana visām transporta nozarēm, t.sk. ārējo izmaksu segšanas harmonizēšana starp dažādiem transporta veidiem,
4. dzelzceļa tirgus daļas kopējā pārvadājuma tirgū saglabāšana un šīs tirgus daļas pieauguma veicināšana,
5. transporta nozares attīstība, ievērojot biznesa un cilvēku vajadzības, pastiprinātu uzmanību pievēršot pasažieru tiesību aizsardzībai.

Šīs prioritātes kopumā ir izdevīgas un atbilst Latvijas transporta nozares vajadzībām.

Pievienošanās līgumā nav iekļautas normas attiecībā uz Latvijas telekomunikāciju un informātikas nozari, tādēļ tiešu ietekmi uz šo nozaru attīstību Līgums neatstāj. Tomēr ir nepieciešams pieminēt, ka sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā tiek veikta telekomunikāciju un pasta tirgus liberalizācija, kā arī tiek pievērsta pastiprināta uzmanība ar informācijas sabiedrību un sociāli ekonomiskās programmas eLatvijas pamatnostādnēm saistīto jautājumu risināšanai.

Novērtējot Pievienošanās līguma ietekmi uz makroekonomisko vidi autotransporta jomā, ir jāatzīmē, ka palielināsies investīciju apjoms infrastruktūras attīstībai, kā arī uzlabosies tirgus dalībnieku iespējas veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, saglabājot un attīstot vienlīdzīgu konkurenci. Notiks vairākas pozitīvas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē, vienkāršojoties administratīvajām procedūrām, tajā skaitā:

1. tiks noteikti vienoti pieejas noteikumi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum Kopienas teritorijā, kuros paredzēta brīvība sniegt pakalpojumus, atceļot visus pakalpojumu sniedzējiem noteiktos ierobežojumus to valsts piederības dēļ,
2. pārvadātājiem būs pieeja brīvam ES autopārvadājumu tirgum bez pašlaik tirgu ierobežojošām pārvadājumu atļaujām un laikietilpīgajām robežkontroles procedūrām,
3. paaugstināsies pārvadājumu kā pakalpojuma kvalitāte un prasības profesionālajai atbildībai,

Vienlaicīgi tiek prognozētas arī atsevišķas negatīvas sekas, proti, palielināsies konkurences spiediens pārvadājumu tirgū, jo īpaši, pēc kabotāžas pārvadājumu tirgus atvēršanas, izbeidzoties līgumā noteiktajam divu gadu pārejas periodam. Lai izpildītu ES prasības, palielināsies izmaksas šādās kategorijās:

1. kopējās izmaksas transporta uzņēmumiem,
2. pārvadājuma kā pakalpojuma izmaksas,
3. izmaksas pašiem transportlīdzekļu vadītājiem.

Būtisks uzlabojums ir sagaidāms sociālajā jomā, jo Pievienošanās līgums nodrošina darba ņēmējiem – transportlīdzekļu vadītājiem sociālās tiesības uz noteiktu atpūtu (ikdienas, iknedēļas) un ierobežo transporta līdzekļu vadīšanas laiku. Cits svarīgs ieguvums būs satiksmes un apkārtējas vides drošības pieaugums.

Sabiedriskā transporta (pasažieru pārvadājumi) nozarē iestāšanās Eiropas Savienībā dos lielākas garantijas pasažieru pārvadātājiem, kuri iegūs tirgu (pasūtījuma ietvaros), bet radīs lielāku apdraudējumu zaudēt pasažieru pārvadājumu tirgu maziem uzņēmējiem - pasažieru pārvadātājiem.

Dzelzceļa nozarē tiek prognozētas vairākas būtiskas izmaiņas. Izmaiņu pamatā ir dzelzceļa tirgus liberalizācija, jo tiks radīta brīva pieeja dzelzceļa infrastruktūrai un pārvadājumu tirgum. Tā rezultātā ir sagaidāma jaunu dzelzceļa pārvadātāju ienākšana dzelzceļa pārvadājumu tirgū, jo tiek ieviesti nediskriminējoši noteikumi attiecībā uz maksu par infrastruktūras izmantošanu un jaudas sadali. Šāda tirgus attīstība sekmēs konkurenci dzelzceļa pārvadājumos un nodrošinās pakalpojuma kvalitātes pieaugumu.

Gaisa transporta galvenā un būtiskākā izmaiņa, salīdzinot ar šobrīd esošo jau tā liberālo uzņēmējdarbības vidi, būs tā, ka Eiropas Savienības valstīs reģistrētas juridiskas personas, kā arī šo valstu pilsoņi kā fiziskas personas būs tiesīgas dibināt Latvijā uzņēmumus ar mērķi veikt gaisa pārvadājumus. Nodrošinot attiecīgas kvalitātes (finansiālais nodrošinājums, tehnisko parametru atbilstība, personāla kvalifikācija u.c.) parametrus, šie uzņēmumi varēs iegūt praktiski neierobežotu pieeju iekšējam ES pārvadājumu tirgum. Potenciāli tas var radīt būtisku konkurences pastiprināšanos lidojumos starp Latviju un punktiem Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka arī Latvijas pārvadātāji iegūs brīvu pieeju Eiropas tirgum.

Latvijā var prognozēt stiprāko pārvadātāju konsolidāciju un to ekonomisku nostiprināšanos tirgū. Var prognozēt piedāvājuma palielināšanos un vidējās pakalpojuma cenas pazemināšanos.

Jūrniecības nozarē Pievienošanās Eiropas Savienībā līguma ratifikācija labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo, atveroties ES darba tirgum, kurā ir jūrniecības nozares speciālistu trūkums, mūsu jūrniekiem būs lielākas nodarbinātības iespējas. Tāpat uzlabosies arī darbā iekārtošanas kompāniju darba kvalitāte pieaugošās konkurences apstākļos. Uzlabosies arī jūrnieku sociālās garantijas, tām pamazām pielīdzinoties Eiropā nodarbināto līmenim, novēršot līdz šim pastāvošo diskrimināciju.

Ratificējot šo līgumu, pieaugs kuģošanas drošības un jūras vides kvalitāte, jo visām uzņēmējsabiedrībām būs jāievēro unificētās ES prasības.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējiem pieaugošās konkurences un tirgus liberalizācijas apstākļos strādāt būs grūtāk un pielāgošanās prasīs papildus izdevumus. Ņemot vērā ostu pakalpojumu straujo liberalizāciju, ir paredzami arī papildus valsts budžeta izdevumi, jaunu struktūru izveidei vai papildus darbinieku nodarbināšanai, lai realizētu ES prasības šajā jomā.

Enerģētikas jomā, saskaņā ar ES tiesību normām par drošības rezervēm visām dalībvalstīm ir pienākums uzturēt atbilstošus galveno naftas produktu krājumus. Izveidotās naftas produktu rezerves ļautu izvairīties no enerģētiskās krīzes un neparedzamām cenu svārstībām degvielas tirgū. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka paredzēto naftas produktu rezervju izveidošana un uzturēšana var izraisīt salīdzinoši nelielu degvielas cenu paaugstināšanos.

Ārējā tirdzniecība

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijai saistoša kļūs ES kopējā ārējās tirdzniecības politika. Tas radīs izmaiņas Latvijas ekonomiskajā un tirdzniecības sadarbībā ar kaimiņvalstīm u.c. trešajām valstīm. Vadoties pēc 2002.gada ārējās tirdzniecības datiem par tirdzniecības apjomiem ar ES un tās kandidātvalstīm, apmēram 80% no Latvijas ārējās tirdzniecības, pēc Latvijas pievienošanās ES, kļūs par ES iekšējo tirdzniecību, savukārt, Latvijas kā ES dalībvalsts ārējā tirdzniecība ar trešajām valstīm sastādīs aptuveni 20% no pašreizējā apjoma. Latvijas galvenie un potenciālie ārējās tirdzniecības eksporta partneri būs Krievija, ASV un Ukraina, bet galvenie importa partneri – Krievija, Baltkrievija un Ukraina.

Ārējās tirdzniecības politika ir ES kopējā politika, līdz ar to, Latvija pievienosies visiem ES tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem ar trešajām valstīm un denonsēs Latvijas noslēgtos BTL līgumus, kā arī atsevišķus līgumus par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, kuros paredzēts Vislielākās labvēlības tirdzniecības režīms (MFN).

Tā kā jau šobrīd starp Latviju un ES, kā arī tās kandidātvalstīm pastāv brīvā tirdzniecība, pēc iestāšanās tas neradīs būtiskas izmaiņas tirdzniecībā ar šīm valstīm.

Latvijai ievērojami paplašināsies brīvās tirdzniecības telpa, jo Latvija pievienosies ES noslēgtajiem brīvās tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm (piem., Vidusjūras valstis, Latīņamerika u.c.). Latvijas eksportētāji iegūs daudz lielāku pieeju trešo valstu tirgiem, kā līdz šim. Lielākajā daļā līgumu tarifi rūpniecības precēm tiek atcelti pilnībā (90 –100%). Taču vienlaicīgi jārēķinās, ka ievērojami pieaugs konkurences spiediens ne tikai no ES dalībvalstu puses, bet arī no trešajām valstīm.

Pēc Latvijas iestāšanās ES, Latvijas un NVS (īpaši ar Krieviju) ekonomiskās attiecības tiks balstītas uz stabiliem līgumtiesiskiem (stabils MFN režīms) un līdztiesīga dialoga pamatiem.

Atsevišķās rūpniecības preču grupās ES ir augstāki ievedmuitas tarifi (0-5%), līdz ar to nedaudz varētu sadārdzināties imports no trešajām valstīm, ar kurām ES ir MFN režīms, piemēram, Krievija, Baltkrievija, ASV.

Latvijai pievienojoties ES sektorālajiem līgumiem tiks ieviestas samazināto tarifu vai beztarifu kvotas tērauda un tekstila izstrādājumu importam no atsevišķām trešajām valstīm. Kvantitatīvie ierobežojumi tiks administrēti ar dubultās kontroles sistēmu. Vēl līdz pievienošanās brīdim ES institūcijas uzsāks divpusējās sarunas ar šo preču eksportētājām valstīm, lai vienotos par nepieciešamo tarifu kvotu palielinājumu.

Negatīvā ietekme. Iestājoties Eiropas Savienībā, tiks denonsēts brīvās tirdzniecības līgums ar Ukrainu un Latvijai būs jāpievienojas Eiropas Savienības un Ukrainas noslēgtajam Partnerattiecību un sadarbības līgumam. Līdz ar to, mainīsies tirdzniecības nosacījumi rūpniecības precēm un līdzšinējās “0” tarifu likmes vietā stāsies ievedmuitas MFN likmes.

Muitas savienība

Pozitīvā ietekme. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tiks nodrošināta ES regulu muitas jomā tieša darbība Latvijas Republikas teritorijā, tiks piemērota vienota muitas likumdošana visās ES dalībvalstīs.

Pievienošanās ES Muitas savienībai veicinās Latvijas tirdzniecību ar pārējām ES dalībvalstīm, ar iestāšanas brīdi Latvija nodrošinās muitas procedūru un muitas nodokļa atcelšanu, eksportējot vai importējot preces no vienas ES dalībvalsts uz otru, Latvija pārņems ES vienotu tirdzniecības politiku un kopīgus muitas tarifus tirdzniecībā ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Ievedot un izvedot preces uz trešajām valstīm tiks piemērotas muitas procedūras, kas Latvijā jau šodien atbilst ES attiecīgajam tiesību normām. Latvijas Republika nodrošinās muitas nodokļa iekasēšanu atbilstoši ES noteiktajam muitas nodokļa likmēm.

Negatīvā ietekme. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā palielināsies muitas iestāžu finansu atbildība noformējot un kontrolējot preces uz Latvijas robežas, kas pēc iestāšanās kļūs par ES ārējo robežu. Iztrūkumus ES budžeta ieņēmumos

Darba tirgus

Būtisks uzņēmējdarbības vides faktors ir darbaspēka pietiekams piedāvājums tirgū. Iestāšanās Eiropas Savienībā līdz ar personu brīvas pārvietošanās principa īstenošanu radīs situāciju, kad pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars neaprobežosies tikai ar Latvijas darbaspēka tirgu.

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, atsevišķās jomās var palielināties jau šobrīd iezīmējies kvalificēta darbaspēka trūkums. Šis process varētu skart gan reglamentēto gan nereglamentēto profesiju grupas. Īstermiņā, profesionālās apmācības sistēma nespēs apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc kvalificēto darbinieku sagatavošanas. Rezultātā var paredzēt darba samaksas pieaugumu, lai piesaistītu esošos kvalificētos darbiniekus. Personu brīva pārvietošanās ES iekšienē var ietekmēt šo situāciju kā pozitīvi tā arī negatīvi. Tas būs atkarīgs no tā, cik konkurētspējīgu atalgojumu un darba apstākļus kvalificētiem darbiniekiem spēs piedāvāt citu ES dalībvalstu uzņēmēji un vai būs iespējams piesaistīt darbaspēku no citām dalībvalstīm.

Līgums pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo padarīs Latvijas uzņēmējiem saprotamāku viņu darbinieku ārvalstīs iegūto kvalifikāciju reglamentētājās profesijās atbilstību prasībām, kuras attiecīgai profesijai ir izvirzītas Latvijā.

Vēsturiski, Eiropas Savienībā tiesības iegūt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu visbiežāk izmanto tieši mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji vai personas, kuras ir darbojušās šādos uzņēmumos kā struktūrvienību vadītāji, savu uzņēmumu veidošanai pārceļoties uz citu dalībvalsti.

Vienotu kritēriju noteikšana atvieglo arī administratīvās procedūras, jo visiem pretendentiem tiek izsniegtas vienota parauga kvalifikācijas atzīšanas apliecības latviešu valodā kā pretendenta iesniegto kvalifikācijas apliecinājumu pārbaudes rezultāts.

Darba tirgus izmaiņu tendences personu kustības rezultātā no ārvalstīm raksturo Akadēmiskās informācijas centra apkopotā informācija: 2002. gadā ar jautājumiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu profesionālās darbības uzsākšanai Latvijā ir vērsušās 70 personas, no kurām tikai 30 personām ir bijusi tāda kvalifikācija, lai varētu pretendēt uz profesionālās darbības uzsākšanu reglamentētā profesijā. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts dienesta informāciju Latvijā 2002. gada beigās derīgas darba atļaujas reglamentētājās profesijās bija 168 ārvalstniekiem.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana un līdz ar to profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšana nav tieši saistīta ar darba atļauju izsniegšanu un darba tirgus regulēšanu, bet gan ir papildus informācijas avots darba devējam par darbinieka profesionālo kvalifikāciju. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir nepieciešamais nosacījums darbam Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, bet nav pietiekama kā vienīgais nosacījums darbam Latvijas Republikā. Līdz ar to Līgumā ietvertās normas neietekmē konkurences palielināšanos visā darba tirgū vai tā atsevišķos reģionos. Tas neskar arī mazāk aizsargātos iedzīvotāju slāņus. Ilgtermiņā profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas ieviešanai ir netieša pozitīva ietekme uz darbaspēka kvalitātes paaugstināšanos.

Nodokļu politika

Eiropas Savienībā tiek regulētas netiešo nodokļu likmes, savukārt tiešo nodokļu politika ir pilnīgā dalībvalstu un kandidātvalstu pārziņā. Tomēr jāatzīmē, ka starp dalībvalstīm pastāv sava veida politiskā vienošanās ar nosaukumu “Uzvedības kodekss nodokļu piemērošanā uzņēmējdarbībai” (Code of Conduct for Business Taxation), kas attiecas arī uz tiešajiem nodokļiem un neparedz ieviest tādus jaunus pasākumus nodokļu jomā, kuri var tikt uzskatīti par konkurenci izkropļojošiem Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kā arī atcelt visas spēkā esošās normas ar līdzīgu efektu. Tādējādi tiešo nodokļu reformas Latvijā ir iekšēji pārdomātā rīcība, kuras mērķis ir nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kas ir viens no nepieciešamajiem priekšnosacījumiem tautsaimniecības spējai izturēt konkurences spiedienu Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Pozitīvā ietekme. Viens no priekšnosacījumiem, lai Latvija varētu kļūt par līdzvērtīgu Eiropas Savienības vienotā tirgus dalībnieci, ir atbilstoši Eiropas Savienības prasībām sakārtota nodokļu sistēma. Eiropas Savienības normatīvie akti nodokļu politikas jomā (it īpaši, netiešo nodokļu regulējums) strikti nosaka nodokļa bāzi un piemērošanas kārtību. Tomēr pastāv iespēja, sniedzot attiecīgus pamatojumus, noteikt pārejas periodus ES prasību ieviešanai un saņemt pastāvīgās atkāpes no ES direktīvām. Tas ir ļoti būtiski Latvijas turpmākajai tautsaimniecības attīstībai un to Latvija ir veiksmīgi izmantojusi sarunu gaitā.

Iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu procesā attiecībā uz nodokļu politiku Latvijas puse izvirzīja vairākas prasības ar nolūku aizstāvēt nacionālās intereses. Neapšaubāmi būtiskākais panākums ir tas, ka Latvija varēs izmantot visgarāko pārejas periodu no visām kandidātvalstīm (līdz 2009.gada 31.decembrim), lai pakāpeniski sasniegtu Eiropas Savienības noteikto minimālo akcīzes nodokļa likmi cigaretēm. Šajā jomā Latvija jau sākotnēji noteica stingru pozīciju, jo šī nodokļa likmes izmaiņas tieši skars plašu Latvijas iedzīvotāju slāņu ekonomiskās un sociālās intereses.

Tika panākta arī vienošanās par pastāvīgā izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz obligāto reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” obligātais reģistrēšanās slieksnis ir 10 000 Ls no veikto darījumu apjoma. PVN maksātāju obligātai reģistrācijai nepieciešamā gada apgrozījuma slieksni. Tas tiek tiks saglabāts bez izmaiņām, t.i. gandrīz 4 reizes augstāks nekā Eiropas Savienības direktīvās paredzētais. Šajā jomā ieguvums ir abpusējs gan saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskām un juridiskām personām), no kuriem daudziem nevajadzēs iziet cauri reģistrācijas procedūrai PVN reģistrā, gan valstij, jo neradīsies papildus administrēšanas izdevumi.

Tāpat Latvijas ekonomiskajai attīstībai svarīgas ir panāktās vienošanās attiecībā uz nodokļu režīmu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Ar Eiropas Komisiju tika saskaņoti nepieciešamie tehniskie grozījumi šobrīd spēkā esošajā nodokļu likumdošanā, lai brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas varētu tikt saglabātas un efektīvi darboties arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Panākta vienošanās par iespēju Latvijai turpināt piemērot starptautiskajiem pasažieru gaisa un jūras transporta pārvadājumiem pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi. Ņemot vērā līdzīgu nodokļa piemērošanas režīmu Eiropas Savienības dalībvalstīs, tas ļaus saglabāt Latvijas transporta sektora konkurētspēju un neradīs sarežģījumus nodokļa administrēšanā.

Latvijai būs iespējas izmantot tehnisko pārejas periodu PVN aprēķināšanas shēmai kokmateriāliem un pēc iestāšanās saglabāt tiesības izmantot to arī turpmāk, tādējādi efektīvi cīnoties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un samazinātu priekšnodokļa izkrāpšanas gadījumu skaitu no valsts budžeta.

Kokmateriāli ir visvairāk Latvijas Republikas eksportētā prece. Šajā tirgū galvenokārt dominē mazie vietējie uzņēmumi un individuālie piegādātāji, kuri kā nodokļu maksāšanas subjekti ir grūti administrējami. Ņemot vērā arī to, ka visiem eksporta darījumiem, tai skaitā arī kokmateriālu eksportam, tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme, likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” bija nepieciešams iestrādāt speciālu šādiem darījumiem pievienotās vērtības nodokļa piemērojamu kārtību ar mērķi novērst krāpšanos priekšnodokļa atskaitīšanā un nepamatotu pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas veidošanos.

Īpaši noteikumi paredz, ka par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu budžetā ir atbildīgs preču un pakalpojumu vai pakalpojumu saņēmējs. Šāda nodokļa piemērošana ir sekmējusi cīņu ar negodīgiem uzņēmējiem un samazinājusi krāpšanās gadījumus pievienotās vērtības nodokļa jomā attiecībā uz darījumiem ar kokmateriāliem.

Latvija ir saņēmusi pastāvīgo atkāpi autoratlīdzību atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa. Latvija šādu atkāpi pieprasīja pamatojoties uz to, ka līdz šim Latvijā radošo profesiju pārstāvju (komponistu, mākslinieku, dramaturgu, dzejnieku, literātu, izpildītājmākslinieku) saņemtā atlīdzība – autoratlīdzība par viņu radītajiem darbiem tika traktēta kā darba alga un līdz ar to netika aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, un, ņemot vērā, ka gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs šo autoratlīdzību neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Latvija pieprasīja saglabāt esošo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību šajā jomā, kas no Eiropas Komisijas puses tika akceptēta.

Jāpiebilst, ka, sakārtojot valsts nodokļu likumdošanas un administrācijas sistēmu kopumā, ieguvēji būs godīgie nodokļu maksātāji un visa sabiedrība kopumā.

Nodokļu administrācijas darba uzlabošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām sekmē pilnvērtīgu, efektīvu un taisnīgu nodokļu un nodevu iekasēšanu valsts budžetā. Tā arī veicina nodokļu maksātājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un nodokļu likumdošanas normu vienveidīgu piemērošanu (nodokļu likumdošanas normu piemērošanas principu izskaidrošanu to maksātājiem un to piemērošanu uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem attiecīgajam nodokļu veidam pakļautajiem maksātājiem).

Eiropas Savienības valstu pieredzes nodokļu administrēšanas jomā apguve un praktiska pielietošana veicina mūsdienīgas un progresīvas nodokļu administrēšanas sistēmas attīstību Latvijā. Tā rezultātā:

• uzlabosies nodokļu administrēšanas efektivitāte;
• tiks pilnveidota nodokļu maksātāju apkalpošanas un atbalsta sistēma;
• paaugstināsies nodokļu iekasēšanas kontroles efektivitāte;
• samazināsies korupcijas iespējas;
• samazināsies iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas;
• tiks pievērsta pastiprināta uzmanība konkurences izkropļošanas novēršanai;
• tiks uzlabota nodokļu saistību izpilde (nodokļu iekasēšana), tādējādi ievērojami papildinot valsts budžeta ieņēmumus.

Negatīvā ietekme. Nodokļu likmju saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām var izraisīt atsevišķu preču un pakalpojumu cenu palielināšanos, kuru īstermiņa negatīvo ietekmi mazinās Līgumā ietvertie iepriekšminētie pārejas periodi.

Valsts atbalsts

Pozitīvā ietekme. Lai arī Eiropas Kopienu dibināšanas līgums atzīst valsts atbalstu kā Eiropas iekšējā tirgus deformējošu elementu, tomēr pastāv virkne iespēju sniegt valsts atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai. Eiropas Savienībā ir virkne sekundāro tiesību aktu, kas nosaka kādiem mērķiem un saskaņā ar kādiem kritērijiem atbalsts var tikt sniegts.

Valsts atbalsts var tikt sniegts: reģionālās attīstības veicināšanai, vides aizsardzībai, pētījumiem un attīstībai, darbinieku apmācībai, nodarbinātības problēmu risināšanai, krīzes situācijas pārvarēšanai, maziem un vidējiem uzņēmumiem.

2001.gadā pieņemtie tā dēvētie izņēmuma noteikumi paredz iespēju, ka valsts atbalstu, ko sniedz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī darbinieku apmācībai, nav jāpiesaka Eiropas Komisijā, ja individuālais valsts atbalsts nepārsniedz noteiktu apmēru. Eiropas Savienības normas paredz arī citiem uzņēmumiem iespēju saņemt tā saukto de minimis aid jeb īpaši maza apjoma atbalstu bez pieteikšanas Eiropas Komisijā.

Gan Latvijas valstij, gan konkrētajam valsts atbalsta saņēmējam, kuru tiešā veidā skar Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums, būs tiesības griezties Eiropas tiesā un pirmās instances tiesā, lai pārsūdzētu tādu lēmumu, kurš neatzīst sniegtā atbalsta likumību.

Strukturālais atbalsts

Pēc iestāšanās ES Latvija pretendēs saņemt ES strukturālo instrumentu finansējumu - līdzekļus sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī. Latvija ir vienota NUTS II līmeņa teritorija, kas atbilst ES struktūrfondu Mērķa 1 teritorijai. Tādējādi 2004.-2006. gada programmēšanas periodā Latvija saņems finansējumu no visiem 4 ES struktūrfondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments). Šajā laika posmā valstij būs pieejami 554,2 miljoni eiro ES struktūrfondu līdzekļu. Atbilstoši sagatavotajam Vienotā programmdokumenta projektam šie līdzekļi novirzāmi 5 prioritātēm:

• līdzsvarotas attīstības veicināšana (30% no kopējā finansējuma apjoma);
• uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana (30%);
• cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana (21%);
• lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana (15%);
• ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana (4%).

Tādējādi, efektīvi izmantojot minētos līdzekļus, būs iespēja atbalstīt gan lauksaimniecību, gan uzņēmējdarbību, gan reģionālo attīstību, nodarbinātības veicināšanu, kā arī zivsaimniecību. Tas kopumā dos pozitīvu atspaidu tautsaimniecības nozaru attīstībai. Saskaņā ar Vienotā programmdokumenta projektu tiek sagaidīts, ka programmēšanas periodā Latvijā:

• IKP uz vienu iedzīvotāju, kas aprēķināts pēc pirktspējas paritātes standarta, pieaugs par 5 procentpunktiem, salīdzinājumā ar ES vidējo (2001. gadā – 33% no Eiropas Savienības vidējā),
• nodarbinātības līmenis darba spējas vecuma iedzīvotāju vidū pieaugs par 1,5 procentpunktiem (2001. gadā – 58,8%),
• tiks izveidotas 15 000–20 000 jaunas darba vietas,
• darba ražīguma pieaugs par 5 % (2001. gadā – 5311 lati),
• sieviešu vidējā darba samaksa pieaugs (procentuāli pret vīriešu darba algu mēnesī) par 2 procentpunktiem (2001. gadā – 78,5%),
• lauku iedzīvotāju reālie ienākumi, kas aprēķināti, koriģējot nominālos ienākumus pēc inflācijas līmeņa, sākumā stabilizēsies (no 1996. līdz 2000. gadam reālie ienākumi lauku iedzīvotājiem samazinājušies par 8,4%), bet ilgtermiņā - pieaugs,
• par 5 procentpunktiem pieaugs to saimniecību īpatsvars, kas lauksaimniecības produkciju ražo pārdošanai (2001. gadā – 9,6% saimniecību pārdeva lielāko saražotās produkcijas daļu),
• uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaugs par 5 procentpunktiem (2001. gadā – 603 lati uz vienu iedzīvotāju),
• eksporta pieaugums par 5% (2001. gadā – 1408 miljoni latu).

1. Sociālo seku izvērtējums

Paredzams, ka, iestājoties ES, iedzīvotāju dzīves līmenis pakāpeniski pieaugs, jo:

• tiks pilnveidota nodarbinātības politika;
• palielinoties ekonomiskajai aktivitātei, pieaugs darba vietu skaits;
• tiks piemēroti brīvas darbaspēka kustības principi;
• uzlabosies darba apstākļi un strādājošo tiesību aizsardzība;
• tiks veicināta dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma principu ievērošana;
• tiks pilnveidota sociālās drošības politika
• tiks veicināts sociālais dialogs

Īstenojot nodarbinātības politiku, Latvija iesaistīsies Eiropas nodarbinātības stratēģijas (ENS) īstenošanā (viens no tās mērķiem ir līdz 2010.g. sasniegt 70% nodarbinātības līmeni ES). ENS balstīta uz 4 pīlāriem:

• darbspēju uzlabošana,
• uzņēmējdarbības attīstība un jaunu darbavietu radīšana;
• uzņēmumu un to darbinieku spēja pielāgoties;
• vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm

Konsekventa ENS īstenošana radīs priekšnoteikumus situācijas uzlabošanai Latvijas darba tirgū.

Tāpat jāatzīmē, ka līdz ar iestāšanos ES uzlabosies uzņēmējdarbības vide, kā rezultātā pieaugs nodarbinātība, jo radīsies vairāk darba vietu un gan darba devēji, gan darbinieki būs sociāli atbildīgāki.

Iestāšanās ES ar laiku atvērs darbaspēkam Latvijā ES dalībvalstu darba tirgu. Pievienošanās ES līguma projektā ir noteikti pārejas periodi brīvai darbaspēka kustībai, kā rezultātā darbaspēka pārvietošanās brīvība pēc iestāšanās ES uz konkrētiem termiņiem un nosacījumiem būs ierobežota attiecībā uz lielāko daļu no ES dalībvalstīm (ņemot vērā to nostāju aizsargāt savu darba tirgu). Par sava darba spēka tirgus pilnīgu atvēršanu Latvijas pilsoņiem ir jau paziņojušas Apvienotā Karaliste, Dānija, Īrija, Nīderlande un Zviedrija.

Latvijas kompetentās institūcijas varēs noteikt ekvivalentus ierobežojumus to ES dalībvalstu brīvai darbaspēka kustībai, kuras būs noteikušas šādus ierobežojumus Latvijai.

Pastāvot brīvai darbaspēka kustībai, Latvijas darbaspēkam pavērsies daudz plašākas iespējas doties darba nolūkos uz kādu no ES dalībvalstīm un tādējādi celt savu dzīves līmeni. Vienlaikus pastāv iespēja palielināties konkurencei darba tirgū. Pirmajos gados pēc paplašināšanās varētu notikt arī kvalificēta darbaspēka aizplūšana no Latvijas, ja būtiski atšķirsies speciālistu darba samaksa Latvijā un citās ES dalībvalstīs. Tanī pat laikā, Latvijas pašas ekonomiskās izaugsmes cerības notur darbaspēku, jo pārcelšanās uz citu dalībvalsti ir saistīta ar praktiskām grūtībām. Latvijai tieši nerobežojoties ar kādu no patreizējām ES dalībvalstīm, darbaspēks nevar gūt priekšrocības no labi apmaksāta darba vienā robežas pusē un salīdzinoši zemākām dzīvošanas izmaksām (dzīvokļa īre un komunālie maksājumi, nodokļi, pārtika) uz vietas Latvijā.

Pēc Latvijas iestāšanās ES sāks darboties arī pārējās brīvības (pakalpojumu, preču un kapitāla), kas veicinās Latvijas ekonomisko attīstību Latvija var kļūt pievilcīga saimnieciskās darbības attīstīšanai (konkurence, telpa, izmaksas, resursi), kā rezultātā Latvijā paplašinātos pakalpojumu sniedzēju loks.

Latvijas Republikai, iestājoties Eiropas Savienībā, būs jāpiemēro regula Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu attiecināšanu uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas Kopienas teritorijā. Regulas mērķis ir nodrošināt minētajām personām sociālās drošības tiesību saglabāšanu, kā arī novērst situāciju, kad notiek personu sociālās drošības tiesību pārklāšanās un likvidēt personu sociālo neaizsargātību.

Latvijas Republikas pilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri nolems strādāt (vai jau strādā) kādā citā Eiropas Savienības valstī, būs tiesības pieprasīt attiecīgās valsts sociālās drošības pakalpojumus (pensijas, pabalstus). Turklāt sociālās drošības pensijas un pabalsti tiks maksāti (eksportēti) visā Eiropas Savienības teritorijā: persona saņems pabalstus arī gadījumā, ja tā dzīvos citā valstī, nevis tajā, kurā tiesības uz sociālās drošības pakalpojumiem tika iegūtas.

Paplašināsies tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Īslaicīgi uzturoties citā Eiropas Savienības valstī (piemēram, kā tūristam, apciemojot radiniekus vai dodoties komandējumā), būs tiesības uz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Samaksu par šiem pakalpojumiem veiks Latvijas Republika

Latvijas likumdošanā jau gandrīz pilnībā pārņemtas ES likumdošanas prasības attiecībā uz darba aizsardzību un darbinieku tiesību aizsardzību. ES direktīvas paredz nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī lielākas garantijas strādājošajiem darba tiesiskajās attiecībās.

ES paredz dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visās politikas jomās, un pēdējo gadu laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta diskriminācijas aizlieguma ievērošanai. Līdz ar to tiks veicināta vienādu iespēju visiem nodrošināšana neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, etniskās piederības, seksuālās orientācijas u.c.

Pensiju, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā iestāšanās ES būs tikai netieša ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni, jo šie jautājumi ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr sagaidāms, ka vispārējas ekonomikas attīstības rezultātā pieaugs šim nolūkam pieejamo finanšu līdzekļu apjoms. ES līmenī tiek koordinēta politika cīņai pret sociālo atstumtību, kā rezultātā, pilnveidojot nacionālo politiku, varētu uzlabot sociālā riska grupu stāvokli Latvijā. Palielinoties iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei un iespējām atstumtajām iedzīvotāju grupām (invalīdiem, no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem, no atkarības vielu lietošanas rehabilitētajiem u.c.) iesaistīties darba tirgū, samazināsies cilvēku skaits, kas ir atkarīgi no sociālās palīdzības pabalstiem. Tādējādi uzlabosies viņu dzīves kvalitāte, kā arī radīsies iespējas valsts un pašvaldību resursu novirzīšanai daudzveidīgāku un kvalitatīvāku sociālo pakalpojumu attīstībai atbilstoši konkrētas teritorijas iedzīvotāju vajadzībām.

ES lēmumu pieņemšanas procesā tiek iesaistīti arī sociālie partneri (darba devēju un darbinieku organizācijas). Gan ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) jau tagad regulāri notiek konsultācijas par tiesību aktu projektiem, kas pārņem acquis. Eiropas Savienības direktīvas paredz īstenot vispārīgu informēšanās un konsultēšanās principu starp darbiniekiem un darba devējiem. Arī turpmāk tiks veicināta gan abu pušu savstarpējā sadarbība (divpusējais sociālais dialogs), gan trīspusējās konsultācijas, kurās iesaistās arī valsts.

Iepriekš minēto politikas virzienu (īpaši nodarbinātības, sociālās atstumtības novēršanas un vienlīdzīgu iespēju politikas) īstenošanai pēc iestāšanās ES būs pieejami Eiropas Sociālā fonda, kā arī citu ES strukturālo fondu (piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda) līdzekļi. Ar šo fondu palīdzību tiks radītas iespējas:

• veicināt reģionu vienlīdzīgu ekonomisko un sociālo attīstību, veselības un sociālās jomas pakalpojumu infrastruktūras attīstību, līdz ar to nodrošinot sabiedrībai pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus;
• atbalstīt aktivitātes darba tirgus un cilvēkresursu attīstīšanai, palīdzot attīstīt nodarbinātību, samazināt bezdarbu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un veicināt uzņēmējdarbībai un jaunu darba vietu radīšanai labvēlīgas vides veidošanos.

No iestāšanās brīža ES Latvijai pieejamā Eiropas Sociālā Fonda kopapjoms 2004.-2006.gada programmēšanas periodam ir prognozēts 113,2 miljonu EUR. Paralēli būs pieejama Eiropas Kopienas iniciatīva EQUAL ar finansējumu 2004.-2006.gada programmēšanas periodam 7,2 miljoni EUR apjomā.

Sabiedrības veselības aprūpes jomā līdz ar likumprojekta pieņemšanu paaugstināsies patērētāju tiesību aizsardzības un drošības līmenis, jo paaugstinās apritē esošo cilvēkiem paredzēto zāļu drošība. Samazinās farmaceitiskā riska faktori - risks pacientiem lietot dzīvībai un veselībai bīstamas zāles, kā arī nepamatotas zāļu lietošanas iespējas. Sakarā ar to, ka līdz ar iestāšanos ES no Latvijas zāļu reģistra tiks izslēgtas cilvēkiem paredzētās zāles, kuru reģistrācijas kritēriji neatbilst ES tiesību aktos (Latvijas likumdošanā) noteiktajām prasībām, zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros iespējama oriģinālo (un dārgāko) zāļu īpatsvara palielināšanās atsevišķām diagnožu grupām, kas var novest pie papildus budžeta nepieciešamības kompensējamo zāļu kontekstā.

Smēķētāju skaits varētu samazināties, un tālākā nākotnē varētu uzlaboties sabiedrības veselību raksturojošie rādītāji, piemēram, samazināties saslimstība ar sirds/asinsvadu un citām smēķēšanas izraisītām slimībām, kā rezultātā, savukārt, varētu samazināties izmaksas veselības aprūpei.

Pastarpināti, realizējot visus iepriekšminētos pasākumus, īpaši, nodarbinātības, izglītības un sociālās aizsardzības jomās, varētu samazināties arī noziedzības līmenis Latvijā. Būtisks priekšnoteikums noziedzības apkarošanai ir Latvijas pilntiesīga iekļaušanās ES iekšlietu un tieslietu sadarbības mehānismā.

1. Ietekme uz vidi 

Eiropas Savienības vides likumdošanas pārņemšanai kopumā jau ir un nākotnē būs ļoti pozitīva ietekme uz Latvijas vidi, jo Latvija šādā veidā pārņem Eiropas Savienības dalībvalstu ilggadējo pieredzi un attīstīto likumdošanu. Šie ieguvumi tālāk tiks apskatīti katrā atsevišķā vides sektorā.

Ieviešot ietekmes uz vidi novērtējumu tiek nodrošināts, ka paredzētās saimnieciskās darbības ietekme uz vidi tiek vērtēta obligāti vēl plānošanas periodā, kā arī tiek nodrošināta sabiedrības iesaistīšanās lielāko vidi ietekmējošo projektu izvērtēšanā. Tā rezultātā tiek nodrošinātas papildus garantijas cilvēka veselībai un bioloģiskajai daudzveidībai. Būtiski uzlabosies sabiedrības informēšana par vides stāvokli.

Dabas aizsardzībā tiks garantēta aizsardzība daudzām augu un dzīvnieku sugām un biotopiem. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platība līdz iestāšanās brīdim pieaugs no 8.9% līdz 10 – 15% no valsts teritorijas, jo tiks izveidots NATURA 2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīkls. Tiks izveidoti apsaimniekošanas plāni aizsargājamām teritorijām (pļavām, parkiem utt.) kā rezultātā uzlabosies bioloģiskā daudzveidība un var tikt veicināts tūrisms. Tiek paredzēts arī kompensāciju mehānisms lauksaimniekiem, kuru saimniecisko darbību apgrūtinās dabas aizsardzības pasākumi.

Ūdens jomā uzlabosies visu ūdeņu kvalitāte, attiecīgi tos drošāk varēs izmantot dažādiem saimnieciskiem nolūkiem un rekreācijai. Tiks nodrošināta resursu ilgtspējīga izmantošana. Uzlabosies dzeramā ūdens kvalitāte, būs stingrāka tās kontrole un attiecīgi samazināsies saslimstības iespēja. Palielināsies to iedzīvotāju skaits, kuri saņem dzeramo ūdeni no centralizētas padeves sistēmas, tiks nomainīti cauruļvadi, attiecīgi iedzīvotāju mājās būs pieejams labākas kvalitātes ūdens. Uzlabosies svarīgākā dzeramā ūdens avota – pazemes ūdeņu kvalitāte un tiks sabalansēta ūdens ieguve ar pazemes ūdens resursu atjaunošanos. Notekūdeņi tiks labāk attīrīti, arvien mazāk notekūdeņu tiks novadīti bez attīrīšanas, samazināsies patvaļīga novadīšana, tiks rūpīgāk kontrolēta bīstamo vielu novadīšana. Attiecīgi iedzīvotāji varēs drošāk izmantot virszemes ūdeni saimniecības vajadzībām, būs labāka ūdens kvalitāte peldvietās. Iestāšanās ES ļaus piesaistīt nozīmīgas investīcijas ūdens aizsardzības jomai, kamēr neiestājoties ES, šos mērķus nevarēs sasniegt vai arī varēs sasniegt tikai ļoti tālā nākotnē.

Gaisa aizsardzības jomā lielākā pozitīvā ietekme būs uz iedzīvotāju veselību. Uzlabojoties gaisa kvalitātes rādītājiem samazināsies saslimstība, sevišķi ar plaušu slimībām. Samazināsies izmaksas veselības aprūpei. Sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu piesārņojuma samazinājuma ietekmē samazināsies skābo lietu apjoms, kas nodara kaitējumu mežiem, ezeriem utt., kā arī eitrofikācija, kas veicina ūdensteču aizaugšanu un zilaļģu pastiprinātu augšanu. Sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un ozona piesārņojuma samazinājuma rezultātā samazināsies arī bojājumi ēkām un kultūras pieminekļiem.

Izmantojot bezsvina benzīnu, uzlabosies gaisa kvalitātes rādītāji attiecībā uz svina koncentrāciju gaisā, kā rezultātā samazināsies saslimstība ar anēmiju, smadzeņu un nervus sistēmas bojājumiem, sirds slimībām, kā arī uzlabosies reproduktīvā veselība.

Gaisa piesārņojums ar sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdiem, putekļiem (kvēpiem) un gaistošajiem organiskajiem savienojumiem samazināsies ierobežojot emisijas no stacionārajiem piesārņojuma avotiem, nosakot vides aizsardzības prasības kurināmajam un degvielai un ierobežojot izplūdes gāzu emisijas no transporta līdzekļiem.

Rūpnieciskā piesārņojuma jomā labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana samazinās apkārtējās vides piesārņojumu, samazināsies bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu apjoms. Tiks uzlabota energoefektivitāte un ieviesti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un tīrās tehnoloģijas. Latvijas uzņēmējiem būs iespēja iesaistīties ES ekomarķējuma un vides pārvaldības un audita shēmās. Uzlabosies uzņēmumu produkcijas konkurētspēja.

Likumdošanas ieviešana ierobežos bīstamo avāriju riskus, nodrošinot lielāku drošību strādājošiem un iedzīvotājiem.

Īstenojot aizsardzības pret radiāciju likumdošanas prasības, uzlabosies cilvēku un vides aizsardzība no jonizējošo starojuma kaitīgās iedarbības. Atbilstoši ES prasībām tiek nomainītas rentgena un citas jonizējošā starojuma iekārtas slimnīcās un poliklīnikās vai arī veikti šo iekārtu uzlabojumi, kas nodrošinās cilvēku veselībai labvēlīgākus izmeklējumus. Direktīvu ieviešana ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un biocīdu jomās palielinās cilvēku drošības un informētības līmeni, ikdienā saskaroties ar ķīmiskajām vielām vai biocīdiem. Tiks izslēgta iespēja tirgū izvietot nepārbaudītas, cilvēka veselībai un videi kaitīgas ķīmiskās vielas, kā arī biocīdus.

Atkritumu apsaimniekošanas jomā stingrākas atkritumu atļauju izsniegšanas, uzskaites un monitoringa rezultātā samazinās atkritumu apsaimniekošanas radītās problēmas veselībai, tiek kontrolēts, kādi atkritumi tiek sadedzināti vai apglabāti. Samazinās nelegāla atkritumu apglabāšana. Normatīvo aktu (ES Direktīvu) prasībām atbilstošs atkritumu apsaimniekošanas objektu izvietojums un būvniecība samazina piesārņojumu, kā arī uzlabo ainavu. Samazinās metāna izmeši. Samazinoties bīstamo un nebīstamo atkritumu kopīgai apglabāšanai, uzlabosies poligonu darbinieku veselība; samazinās poligonu gāzes eksplozijas iespējas, tai sakrājoties zem būvēm. Uzlabojas zemes lietošanas plānošana, un poligoni aizņem mazāk vietas, komposts atgriežas dabiskajā apritē. Samazinās vides piesārņojums.

Tiks uzlabota iepakojuma atkārtota izmantošana un izlietotā iepakojuma reģenerācija, samazināsies vienreiz lietojamā iepakojuma ražošana un iepakojuma ražošana, izmantojot dabas resursus, tos aizstājot ar otrreizējām izejvielām. Samazināsies ar iepakojuma ražošanu saistītais vides piesārņojums. Samazināsies arī atkritumu poligonu ietekme uz veselību, jo poligonos tiks apglabāts mazāk izlietotā iepakojuma atkritumu. Tātad samazināsies vajadzība pēc poligoniem un jaunu dabas resursu iegūšanas. Pieaugs resursu racionāla izmantošana, veicot atkritumu pārstrādi un otrreizēju izmantošanu.

Bīstamo atkritumu jomā samazināsies vides piesārņojums ar bīstamajiem atkritumiem. Bīstamo atkritumu savākšanas sistēma nodrošinās to savākšanu un pārstrādi vai uzglabāšanu, nekaitējot apkārtējai videi un cilvēka veselībai.

Arī atkritumu jomā ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas, kuru piesaisti nodrošinās iestāšanās ES, līdz ar to, neiestājoties ES, šos mērķus nevarēs sasniegt vai arī varēs sasniegt tikai ļoti tālā nākotnē.

Lai gan Eiropas Savienības vides likumdošanai ir nenoliedzami pozitīva ietekme uz vidi, nav iespējams visas šīs prasības ieviest līdz iestāšanās brīdim, tādēļ šis līgums satur vairākus sarunu procesā panāktos pārejas periodus un tehniskos pielāgojumus. Kopumā pārejas periodu ietekme uz vidi ir vērtējama negatīvi, jo tie paildzina laiku, kādā tiks ieviesti augstāki vides standarti, taču pārejas periodi nodrošina pakāpenisku investīciju piesaisti lieliem vides infrastruktūras projektiem, ļaujot efektīvi izmantot pirmstrukturālo un pēc iestāšanās ES arī strukturālo fondu finansiālo palīdzību.

Līgumā paredzētie pārejas periodi vides jomā:

1. Direktīva par gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju kontroli benzīna uzglabāšanā un sadalē no naftas bāzēm uz degvielas uzpildes stacijām (94/63/EC)

Saskaņā ar precizēto laika grafiku direktīvas nosacījumi Latvijā tiks ieviesti pēc šāda laika grafika:

1) attiecībā uz degvielas uzglabāšanu naftas bāzēs atkarībā no apjoma - vēlākais līdz 2008. gada 31.decembrim (direktīvas prasība – 2004. gada 31. decembris);

2) attiecībā uz iekraušanas iekārtām naftas bāzēs visām iekraušanas operācijām, kurās degvielu iekrauj autocisternās, dzelzceļa cisternās vai kuģos iekšzemes pārvadājumiem saskaņā ar noteiktu laika grafiku - vēlākais līdz 2008. gada 31.decembrim (direktīvas prasība – 2004. gada 31. decembris).

3) degvielas uzpildes stacijām direktīvas prasības tiks īstenotas līdz 2008. gada 31. decembrim (direktīvas prasība – 2004. gada 31. decembris).

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstība direktīvas prasībām jaunām naftas bāzēm un degvielas uzpildes stacijām tiks nodrošināta no iestāšanās brīža.

Latvijā izmanto 95 auto cisternas degvielas pārvadājumiem, no kurām 20 – 25% atbilst direktīvas nosacījumiem, tas ir, ir lādējamas no apakšas. No 2003. gada 1. janvāra Latvijā netiek reģistrētas jaunas autocisternas, kuras neatbilst direktīvas izvirzītajām prasībām. Latvija nodrošinās, ka termināli un dzelzceļu cisternas, ja tās neatbilst direktīvas prasībām, no iestāšanās brīža tiks izmantoti vienīgi tranzīta operācijām.

2. Direktīva par atkritumu poligoniem (1999/31/EC)

Latvija ir Eiropas Komisijai iesniegusi pasākumu plānu direktīvas 1999/31/EC ieviešanai attiecībā par bīstamo atkritumu apglabāšanu.

Līdz bīstamo atkritumu poligonu uzbūvēšanas brīdim tiks nodrošināta atkritumu pagaidu uzglabāšana, kas nodrošinās drošību cilvēkam un videi. Tomēr pagaidu uzglabāšana uz laiku, kas ilgāks par 12 mēnešiem notiks glabātavās, kuras pilnā mērā neatbilst direktīvas prasībām.

Latvija Eiropas Komisijai ir iesniegusi arī pasākumu plānu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.

Latvija ieguva pārejas periodu līdz 2004. gada beigām attiecībā par bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanu uz laiku, kas pārsniedz 12 mēnešus, glabātuvēs, kuras pilnībā neatbilst direktīvas nosacījumiem attiecībā uz bīstamo atkritumu poligoniem.

3. Direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (94/62/EC)

Direktīvas 94/62/EC par iepakojumu un izlietoto iepakojumu prasību pārņemšanai ir izstrādāts un 2001.g. 20. decembrī akceptēts Iepakojuma likums.

Direktīvas prasības, izņemot 6. pantu, tiks ieviestas līdz iestāšanās brīdim.

Lai pilnā mērā ieviestu direktīvas 6. pantu, Latvija ieguva pārejas periodu līdz 2007. gada beigām sekojošu iemeslu dēļ. Pārstrādes jaudas Latvijā dažādiem iepakojuma materiālu veidiem pašreiz ir nepietiekamas (piemēram, polimēriem) vai to tikpat kā nemaz nav (gofrētais kartons un citi papīra veidi). Tādēļ nepieciešams investēt rūpniecības nozarēs, kuras nodarbojas ar otrreizējo materiālu pārstrādi vai ar to saistītās nozarēs. Ierobežojošie faktori investīcijām ir iekārtu jaudas esošajam tirgum un nespēja prognozēt tirgus apjoma pieauguma dinamiku tuvākajiem gadiem. Tāpēc liels darbs jāiegulda, lai valstī izveidotu precīzu iepakojuma plūsmas uzskaiti, kura nodrošinātu korektu datu ieguvi kā valsts tā tautsaimniecības vajadzībām. Iepakojuma plūsmas pieauguma prognoze patreiz ir ap 4 % gadā , bet atsevišķiem materiāliem pat līdz 7 % gadā. Ja patreiz polimēru pārstrāde ir nepilns 1 %, tad, ņemot vērā prognozēto iepakojuma patēriņa pieaugumu, būs nepieciešamas investīcijas, lai līdz 2007. gadam sasniegtu plānotos 15 % polimēru pārstrādē. Otrs svarīgais faktors ir nesakārtotais otrreizējo izejvielu tirgus un vājā otrreizējo izejvielu šķirošana valsts mērogā. Tādejādi ir nepieciešamas investīcijas atkritumu šķirotas vākšanas sistēmas attīstībai valstī.

4. Pilsētu notekūdeņu direktīva (91/271/EEC)

Direktīva 91/271/EEC par pilsētu notekūdeņiem 22.01.2002 pārņemta Latvijas likumdošanā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”

Ņemot vērā to, ka Baltijas jūra ir jutīga pret eitrofikāciju, visa Latvija definēta kā “jutīgā teritorija”. Izvērtējot pieejamos finanšu resursus, pilnīga atbilstība direktīvai tiks sasniegta 2015. gadā. Šo termiņu akceptēja arī Eiropas Savienība.

Latvija ir izstrādājusi direktīvas ieviešanas plānu atbilstoši EK piedāvātajai struktūrai. Plānā definēti konkrēti soļi direktīvas prasību ieviešanai, ietverot arī likumdošanas un institucionālos aspektus, precizētas izmaksas šo pasākumu ieviešanai un piedāvāts detalizēts plāna ieviešanas laika grafiks.

5. Direktīva par dzeramo ūdeni (98/83/EC)

Latvijā centralizētajai dzeramā ūdens apgādei pamatā izmanto artēziskos pazemes ūdeņus. Virszemes ūdeņus šajā nolūkā lieto vairs tikai Rīgā. Arī individuālajā ūdensapgādē pamatā izmanto gruntsūdeņus.

Latvijā prasības dzeramā ūdens kvalitātei nosaka 1999.gada 23.februārī pieņemtie Ministru Kabineta noteikumi Nr. 63 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības”. 2003. gada otrajā ceturksnī tos nomainīs jauni Ministru kabineta noteikumi „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kontroles prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Noteikumu projekts jau izstrādāts un iesniegts Valsts kancelejā.

Ir divi galvenie iemesli, kāpēc Latvijai nepieciešams garš pārejas periods atsevišķu direktīvas 98/83/EC prasību ieviešanai līdz 2015. gada beigām. Abi saistīti ar grūtībām nodrošināt dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Pirmkārt, Latvijas ūdeņiem raksturīgs paaugstināts fona līmenis atsevišķiem ķīmiskiem parametriem, tāpēc ES direktīvā noteikto robežvērtību sasniegšanai jāveic intensīva un dārga attīrīšana. Pēc monitoringa datiem 1998. gadā 50,9% dzeramā ūdens paraugu pēc ķīmiskajiem rādītājiem atzīti par standartiem neatbilstošiem galvenokārt augstā dzelzs satura dēļ. Līdzīgi paaugstināts fona līmenis raksturīgs arī mangānam (Mn), atsevišķos piejūras rajonos arī sulfātu (SO4) un hlorīdu (Cl-) joniem. Jāatzīmē, ka minētais paaugstinātais fona līmenis nav uzskatāms par piesārņojumu, jo rodas dabīgu cēloņu dēļ. Minēto parametru pārsniegšana nerada arī nopietnus draudus cilvēku veselībai – nav nepieciešami tūlītēji pagaidu pasākumi, lai to novērstu.

Otrs iemesls ir nepieciešamība nomainīt ūdensvadus, kam tāpat nepieciešamas milzīgas investīcijas. Novecojušie un rūsējošie tērauda ūdensvadi pazemina patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti, bieži ir piesārņojuma avots un nenodrošina ūdens bakterioloģisko tīrību. Šo problēmu var atrisināt vienīgi, nomainot vecos ūdensvadus, turklāt aplēses liecina, ka nepieciešams nomainīt ap 80% ūdensapgādes tīklu.

6. Integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPNK) direktīva (96/61/EC)

Latvijas likumdošana ir pilnīgi saskaņota ar Integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles direktīvu (96/61/EC). 2001. gada 15. martā Saeimā pieņemts likums “Par piesārņojumu”, kas stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā, bet 2002. gada 17. jūlijā sāka darboties MK noteikumi, kas nosaka A kategorijas atļauju un B kategorijas atļauju atkritumu sadedzināšanas iekārtām pieteikšanas, izsniegšanas un pagarināšanas kārtību un noteikumus labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanai.

Latvija precizēja savu pozīciju par uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārejas periods saskaņā ar direktīvas prasībām labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanai. Kopumā Latvijā identificēti 59 uzņēmumi, kurus skar šīs direktīvas prasības un pārejas periodus saņēma 15 uzņēmumi. Ilgākais pārejas periods ir līdz 2010. gada beigām.

7. Direktīva par azbestu (87/217/EEC)

Direktīva par azbestu (87/217/EEC) Latvijas likumdošanā pārņemta ar Ministru kabineta noteikumiem “Par azbesta ražošanu, azbesta izstrādājamu ražošanu un rūpnieciskās apstrādes radīto vides piesārņojumu un azbesta atkrituma apsaimniekošanu”, kas pieņemti 2001.gada 2.oktobrī.

Līdz iestāšanās brīdim Latvija ieviesīs direktīvas prasības attiecībā uz azbesta emisiju robežvērtībām.

Latvija ieguva pārejas periodu attiecībā par azbestu saturošu bīstamo atkritumu drošu apglabāšanu atbilstošā bīstamo atkritumu poligonā līdz 2004. gada beigām.

8. Direktīva par personu veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma briesmām saistībā ar medicīnisko apstarošanu (97/43/Euratom)

Pašlaik Latvijā darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem medicīnā kopumā ir izsniegtas 431 licences.

Direktīvas 97/43/Euratom prasības pārņemtas Ministru kabineta 2002.gada 5.marta noteikumos Nr.97 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”. Lai pilnībā nodrošinātu Direktīvas 97/43/Euratom prasību ieviešanu, ir nepieciešams veikt medicīniskās aparatūras uzlabojumus.

Medicīniskās aparatūras uzlabojumu veikšanai Latvija ieguva pārejas periodu līdz 2005. gada beigām.

 

2. Ietekme uz reģionālo attīstību

Likumprojekta pieņemšana ļoti pozitīvi ietekmēs reģionālo attīstību Latvijā, galvenokārt, tiešā saistībā ar normatīvā akta ietekmi uz citu nozaru attīstību, jo reģionālā politika ir pārsektoru nozare un tās sekmīgai realizācijai ir nepieciešama integrēta nozaru attīstība. Šobrīd reģionālās politikas jomā ir sagatavots institucionālais ietvars, kas nepieciešams, lai efektīvi varētu izmantot ES Struktūrfonda - Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Latvijai pieejamā ERAF finansējuma un tā apgūšanai nepieciešamā valsts un pašvaldību budžetu līdzfinansējuma apjoms un reģionālo attīstību veicinošie pasākumi un aktivitātes ir atspoguļoti Attīstības plānā, kas ir Vienotā programmdokumenta projekts. Attīstības plānā ir norādīti indikatori, kuri norāda, kāda ietekme un rezultāts ir sagaidāms šī plāna realizācijas rezultātā. Par plāna sagatavošanu un ieviešanu ir atbildīga Finanšu ministrija. Lai ieviestu Vienoto programmdokumentu ir nepieciešams Latvijas finansējuma nodrošinājums un atbilstoši cilvēkresursi, it īpaši Eiropas Reģionālā attīstības fonda pasākumu realizācijā.

Likumprojekta pieņemšana ietekmēs pašvaldību darbību, jo, lai efektīvi izmantotu ES Strukturālo fondu finansējumu, nepieciešams palielināt pašvaldību administratīvo (cilvēkresursu) kapacitāti projektu pieteikumu sagatavošanai un pašvaldību budžetu iespējas nodrošināt līdzfinansējumu.

Lauksaimniecība

Galvenais Latvijas zemnieku ieguvums no iestāšanās Eiropas Savienībā būs prognozējams tirgus, stabilas cenas un līdz ar to arī stabili ienākumi. Būs pieejami ievērojami līdzekļi visai lauku, ne tikai lauksaimniecības kā tautsaimniecības nozares, attīstībai. Līdz ar ES finansu līdzekļu ieplūšanu Latvijas laukos tiks apturētas negatīvās attīstības tendences, kā arī radīta iespēja saglabāt Latvijas lauku kultūrvēsturisko vidi. Lauksaimniecība no riskantas nodarbes kļūs par prognozējamu, atbalstītu un drošus ienākumus nesošo tautsaimniecības nozari. Augstāku standartu ieviešana pārtikas produktu pārstrādē būs ieguvums, pirmkārt, visiem Latvijas patērētājiem. Modernizācijas izmaksas veicinās ražošanas jaudu apvienošanos, kas paaugstinās Latvijā ražotās pārtikas konkurētspēju gan vietējā, gan arī Eiropas tirgos.

Latvijas prioritāte, iestājoties ES, bija panākt maksimāli izdevīgus racoanas kvantitatīvos rādītājus (kvotas, u.c.), kas iestāšanās ES sarunās tika pamati ar konkrētiem skaitļiem. Vērtējot skaitliski pievienošanās līguma nosacījumus, var secināt, ka ir sasniegti izvirzītie sarunu stratēģiskie mērķi:

1. tādi ražošanas kvotu apjomi, kas rada ilgtermiņa attīstības iespējas tradicionālajām un perspektīvajām lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm;
2. tāds ražošanas modernizācijas atbalsta un tiešo maksājumu modelis, kas nodrošinās Latvijas lauksaimniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES vienotajā tirgū.

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kuriem sarunu laikā tika pievērsta galvenā sabiedrības uzmanība, var secināt, ka lielākajai daļai sektoru ieņēmumi palielināsies, un tas dos iespēju turpināt jau iesākto ražošanas modernizāciju.

Tomēr jāņem vērā, ka tiešie maksājumi ir tikai neliela daļa no finansiālā atbalsta, kuru saņems lauksaimnieks pēc iestāšanās ES. Lauksaimnieku un zivsaimnieku atbalsts notiks arī ar lauku attīstības pasākumu un lauksaimniecības produkcijas cenu starpniecību. Tas, savukārt, dos iespējas attīstīties ne tikai produkcijas ražotājiem, bet arī pārējiem lauku iedzīvotājiem, darbojoties ar lauksaimniecību un zivsaimniecību nesaistītajās nozarēs. Tomēr galvenais Latvijas lauksaimnieku ieguvums no iestāšanās ES būs garantēts produkcijas noiets, stabilas cenas un stabili ienākumi.

Pēc iestāšanās ES Latvijas nacionālā laukaugu pamatplatība, par kuru no 2004.gada būs iespējams saņemt vienu no galvenajiem ES finansiālās palīdzības veidiem lauksaimniecībā – t.s. laukaugu platībmaksājumus - būs 443 580 ha (patreiz, t.i., uz 2002.gada 1.novembri tiek izmantoti 442 966 ha).

Latvijas references ražība, pēc kuras aprēķina summu, kādu var saņemt par vienu laukaugu hektāru, ir noteikta 2,5 t/ha (patreiz, pēc 2001.gada statistikas datiem vidējā graudu ražība Latvijā ir 2,09 t/ha).

Kartupeļu cietes sektorā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā situācija kļūs ražotājiem Latvijā labvēlīgāka. ES tiek maksāta palīdzība gan cietes ražošanas uzņēmumam (mūsu gadījumā vienīgais ražotājs ir zviedru īpašumā esošā “Aloja Starkelsen”), gan kompensācijas maksājumi kartupeļu audzētājiem. Turklāt ES noteikumi paredz to, lai cietes ražotājs kartupeļu audzētājiem maksātu vismaz minimālo iepirkuma cenu, kas ir nedaudz augstāka nekā patlaban Latvijā.

Latvijai piešķirtā cietes ražošanas kvota (5778 tonnas gadā) kopumā ir Latvijai labvēlīga – lai gan tā nesasniedz esošās ražošanas jaudas (12 000 tonnas), tā tomēr pārsniedz patreizējo reālo cietes ražošanas apjomu (4570 tonnas).

Latvijai ir piešķirts maksimāli garantētais linšķiedras daudzums 1633 tonnu apmērā palīdzības piešķiršanai linšķiedras pirmapstrādātājiem (360 tonnas garās linšķiedras pirmapstrādei un 1313 tonnas īsās linšķiedras pirmapstrādei). ES noteiktais daudzums pilnībā atbilst vidējiem Latvijā saražotās linšķiedras apjomiem 1999.-2001.gadā. Savukārt linu audzētājiem līdz ar iestāšanos ES tiks maksāti tiešie maksājumi par linu sējplatības hektāru, bet tie būs mazāki nekā līdz šim maksātais Latvijas valsts atbalsts. Lai līdzšinējais atbalsts nesaruktu pēkšņi, sākot ar 2004.gadu, Latvijai būs tiesības piemaksāt saviem linu audzētājiem ne vairāk kā uz 2002.gada bāzes noteikto nacionālo aploksni, bet šie maksājumi katru gadu ir jāsamazina par 20% (t.i. 2004. gadā papildus būs pieejami 392,4 tūkst. Ls). Pēc iestāšanās ES lielākas perspektīvas būs tiem lauksaimniekiem, kas vienlaicīgi audzēs linus un paši veiks to pirmapstrādi.

Cukura nozarē saistībā ar iestāšanos ES lielas pārmaiņas nav gaidāmas. ES piešķirtā cukura ražošanas kvota Latvijai ir 66 505 tonnas (tai skaitā 66 400 tonnas A kvota un 105 tonnas B kvota). Attiecībā pret patreizējo cukura ražošanas apjomu tas ir 101%, jo 2002.gadā Latvijā noteiktā cukura ražošanas kvota ir 66 000 tonnas (tai skaitā 62 000 tonnas A kvota un 4 000 tonnas - B kvota). Jau nākamgad Latvijas cukura ražošanas kvota nedaudz palielināsies.

Tā kā ES cukura kopējā tirgus organizācijas likumdošanas aktos ir noteiktas minimālās cukurbiešu iepirkšanas cenas, par kādām cukurfabrikām ir jāiepērk cukurbietes, tas nodrošinās zemniekiem garantētus ienākumus.

Līdz ar iestāšanos ES, Latvijā būs jāievieš jauns, līdz šim nebijis nodokļa veids – cukura ražošanas nodoklis. Šī nodokļa maksātāju loks ir šaurs, jo tas attiecas tikai uz cukura ražotājiem (cukurfabrikām) un pastarpināti - uz cukurbiešu audzētājiem, kuriem ir noslēgti līgumi par cukurbiešu piegādi fabrikām. Šo nodokli administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu VID ir izstrādājis vispārējo kārtību, kā cukura ražošanas nodoklis tiks administrēts Latvijā.

Iestājoties ES Latvijā tiks pilnībā atrisinātas cukura tirgus aizsardzības problēmas.

Atšķirībā no citām lauksaimniecības nozarēm, Eiropas Savienības augļu un dārzeņu kopējā tirgus organizācija neparedz ne tiešos maksājumus, ne ražošanas kvotas, kas varētu ierobežot augļu un dārzeņu produkcijas ražošanu.

Galvenais ES atbalsts augļu un dārzeņu nozarei tiek realizēts, piešķirot līdzekļus tā saucamajām ražotāju grupām (ražotāju organizācijām), kas izveidotas pēc ražotāju iniciatīvas, ir izpildījušas vairākus nosacījumus un darbojas atbilstoši ES noteiktajiem principiem.

Negatīvi ir tas, ka sakarā ar brīvā tirgus ieviešanu Latvijā pieaugs importa produkcijas apjomi no citām Eiropas Savienības valstīm turklāt palielināsies izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes standartiem atbilstošas produkcijas ražošanu (galvenokārt produkcijas šķirošanai, fasēšanai un marķēšanai).

Saistībā ar iestāšanos ES piena ražošanas nozarē pārmaiņas sagaidāmas piena tirgus organizācijā, kur piena intervences ieviešana varētu nodrošināt ražotājiem augstāku iepirkuma cenu. Lai gan līdz šim brīdim piena ražošana netika ierobežota, tomēr pēc Latvijas iestāšanās ES tiks ieviestas individuālās piena ražošanas kvotas. Piena ražošanas nozarei tas var nākt tikai par labu, jo piespiedīs legalizēt visu to “pelēko” piena tirgus sektoru, kurš līdz šim pastāvēja bez jebkādiem ierobežojumiem (t.i., reāli neuzskaitīto tiešo tirdzniecību).

ES piešķirtā piena ražošanas gada kvota Latvijai ir 695 395 tonnu, tai skaitā - piegādes (pārdošanas pārstrādei) kvota ir 468 943 tonnas un tiešās tirdzniecības kvota ir 226 452 tonnas. Sākot ar 2006.gadu, Latvijai piešķirtā kvota pieaugs līdz 728 648 tonnām, izmantojot piešķirto rezerves apjomu – 33 253 tonnas, ja ražotāji spēs pierādīt savu ražošanas potenciālu.

Latvija ir saņēmusi tiesības 2004.gadā maksāt papildus valsts atbalsta maksājumus 3,14 milj.Ls apmērā, pamatojoties uz 2002.gadā izmaksāto subsīdiju apjomu. No 2005. gada ES paredzēta tiešo maksājumu ieviešana piensaimniecībā.

Liellopu un teļa gaļas sektora ieguvums būs, ka liellopu un teļa gaļas nozarē pieaugs finansiālais atbalsts, pateicoties tiešajiem maksājumiem, kā arī palielināsies izmantotās zemes platības ganībām un lopbarībai. Par ekstensīvu ražošanu tiks maksāts papildus atbalsts, un palielināsies arī lielo saimniecību skaits.

Ieviešot EUROP klasifikācijas sistēmu, tiks maksāts par gaļu kautsvarā atbilstoši tās kvalitātei. Tā kā produkts tiks marķēts ar norādi par dzīvnieka izcelsmi, visā tirdzniecības tīklā vajadzētu atrasties tikai zināmas izcelsmes liellopu gaļai. Izveidosies vienots tirgu regulējošs intervences mehānisms krīzes situācijām visās dalībvalstīs, bet par liellopu gaļas un dzīvu liellopu eksportu uz trešajām valstīm varēs saņemt atlīdzību.

Negatīvi kopējo situāciju varētu iespaidot tas, ka brīvā tirgus apstākļos pieaugs importētās gaļas īpatsvars vietējā tirgū, jo Eiropā ir liellopu gaļas pārprodukcija un veidosies lielāka konkurence vietējiem ražotājiem. Pozitīvi vērtējams tas, ka vienlaikus samazināsies nelegāli importētās gaļas radītie konkurences izkropļojumi Latvijas tirgū. Pieaugot resursu cenām, palielināsies arī ražošanas izmaksas, tomēr ražotāji saņems ievērojamu finansiālo atbalstu.

Cūkgaļas sektora ieguvums būs, ka notiks ražošanas koncentrācija lielās, pilnībā automatizētās un konkurētspējīgās saimniecībās. Ieviešot prasību veikt cūkgaļas liemeņu klasifikāciju pēc EUROP sistēmas, tiks maksāts par saražoto gaļu kautsvarā un atbilstoši liesās gaļas īpatsvaram liemeņos. Par cūkgaļas un dzīvu cūku eksportu uz trešajām valstīm varēs saņemt atlīdzību. Veidosies arī vienots tirgu regulējošs intervences mehānisms krīzes situācijām visās dalībvalstīs.

Turklāt Latvija ir ieguvusi tiesības maksāt papildus valsts atbalsta maksājumus par sivēnmātēm laikā no 2004. līdz 2008. gadam, pamatojoties uz 2002. gada noteikto nacionālo aploksni, katru gadu samazinot to par 20%.

Negatīvi varētu būt tas, ka brīvā tirgus apstākļos pieaugs importētās gaļas īpatsvars vietējā tirgū, jo Eiropā ir cūkgaļas pārprodukcija. Veidosies lielāka konkurence vietējiem ražotājiem, mazās saimniecības vairs nebūs konkurētspējīgas. Pieaugs ražošanas izmaksas, jo paaugstināsies resursu cenas. Eiropas Savienībā netiek maksāti tiešie maksājumi cūkkopības nozarē, tomēr ir pieļaujams valsts atbalsts.

Eiropas Padomes priekšlikums cūku audzētāju atbalstam ir tāds, ka audzētāji var organizēt atbalsta fondu, kurā labos gados tiek iemaksāta nauda par nokautajām cūkām, lai kompensētu zaudējumus straujas cenu lejupslīdes gadījumā. Fonda administrēšana būtu jāuzņemas pilnvarotai valsts institūcijai, kas ziņotu Eiropas Komisijai par situāciju tirgū un par fonda finansiālo stāvokli.

Latvijai iestājoties ES, aitu un kazu audzētāji viennozīmīgi būs ieguvēji, jo patreizējās ES dalībvalstīs pastāv pieprasījums pēc kvalitatīvas jēra gaļas, un tas mums paver plašākas tirgus iespējas.

Vienlaikus, arī Latvijā lielākam aitu audzētāju skaitam būs iespēja saņemt ES tiešos maksājumus, turklāt Latvijai ir iespēja saglabāt arī daļu no nacionālajiem maksājumiem, lai izvairītos no kardinālām pārmaiņām aitkopības nozarē un ļautu turpināt iesākto ciltsdarbu.

Tāpat aitu un kazu audzētājiem tiks atvieglota iespēja importēt vaislas dzīvniekus, bet kazu audzētājiem radīsies iespēja palielināt kazas siera ražošanu, jo šis mūsu ražotāju produkts ir ticis atzinīgi novērtēts arī citās valstīs.

Kā vienu no galvenajiem ieguvumiem putnkopībā var minēt atvieglotu šķirnes dzīvnieku kustību ES robežās. Vietējiem ražotājiem nāksies konkurēt ar lētāku importa produkciju, bet rūpnieciskie putnu gaļas ražotāji saskarsies ar papildus prasībām dzīvnieku labturības nodrošināšanā.

Arī Latvijas biškopji būs ieguvēji no iestāšanās ES, jo Savienība palīdz biškopjiem dažādu bišu slimību apkarošanā, un mūsu ražotā medus kvalitāte jau patreiz ir atzīta par ļoti labu.

Eiropas Savienība Latvijai ir apstiprinājusi pārejas periodus dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumiem, kuri attiecas uz pārstrukturizāciju un modernizāciju un tiek piešķirti konkrētam uzņēmumam, nevis valstij kopumā.

Šim nolūkam Pārtikas un veterinārais dienests 2001. gadā veica pārbaudes visos dzīvnieku izcelsmes pārtikas pārstrādes uzņēmumos un ir sastādījis trūkumu novēršanas plānus, identificējot ES likumdošanā noteikto prasību neatbilstības un kopīgi ar pašiem uzņēmumiem nosakot to izpildes termiņus. Iesniegtā informācija apkopota un izveidots vienots LR uzņēmumu pārstrukturizācijas un modernizācijas plāns. Uzņēmumi, kuri uzskatīja, ka ir nepieciešams pārejas periods ES prasību ieviešanai un kuriem bija atbilstoši sagatavoti trūkumu novēršanas plāni un finansiālais pamatojums, saņēma pārejas periodu. Plāni saskaņoti ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi un akceptēti LR valdībā.

Pārejas perioda laikā Latvijā būs divu veidu uzņēmumi:

• pārejas perioda uzņēmumi, kuriem atļauts realizēt savu produkciju tikai Latvijas tirgū;
• atbilstošie uzņēmumi, kuriem ir tiesības eksportēt savu produkciju uz pārējām ES dalībvalstīm.

Šiem uzņēmumu veidiem pastāv atšķirīgas Eiropas Savienības likumdošanas prasības attiecībā uz izejvielu iegādi, produkcijas marķēšanu, produkcijas realizāciju. Gaļas sektorā pastāv papildus dalījums lieljaudas un mazjaudas uzņēmumos - mazjaudas uzņēmumiem tiek piemērotas zemākas prasības, ja tie savu produkciju neeksportē ārpus Latvijas.

Zivsaimniecība

Latvijas nacionālās intereses zivsaimniecības sektorā, iestājoties Eiropas Savienībā tika definētas jau pozīcijas dokumentā 2000.gadā. Sarunu rezultātā īstenotas šādas nacionālās prasības:

• saglabāts iepriekšējais nacionālo nozveja kvotu lielums Baltijas jūrā;
• paredzēts izveidot speciālu zvejas režīmu Rīgas jūras līcī;
• paredzēts aizliegums citu valstu zvejnieku zvejai 12 jūras jūdžu piekrastes ūdeņos;
• saglabātas esošās zvejas iespējas Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) rajonā, kā arī pieteiktas intereses zvejai Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komitejas (NEAFC) zvejas rajonā;
• brētliņa iekļauta zivju sugu sarakstā, kurām var tikt pielietoti tirgus stabilizācijas pasākumi;
• tirgū atļauto reņģu lieluma kategorijas pielāgotas Latvijas zvejnieku tradicionāli zvejoto zivju izmēriem.

Kā lielāko sarunu pozitīvo rezultātu zivsaimniecības jomā jāmin speciāla zvejas režīma noteikšana Rīgas jūras līcī, kur pēc iestāšanās ES varēs zvejot tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki, par pamatu ņemot tādu zvejas intensitātes līmeni, kāds bija 2000.-2001.gadā. Tas ļaus saglabāt Rīgas jūras līča piekrastes zvejniekciemos tradicionālo zvejas veidu, novēršot iespējamo konkurenci no Dānijas un Zviedrijas zvejnieku puses.

Brētliņas iekļaušana tirgus organizācijā (tirgus intervences ieviešana pie kritiski zemām cenām) nozīmē iespēju Latvijas zvejniekiem izmantot un piemērot tirgus stabilizācijas pasākumus šai zivju sugai.

Būtisks ieguvums zivsaimniecības sektorā pēc iestāšanās ES būs ES zivsaimniecības strukturālā fonda atbalsta līdzekļu pieejamība visas nozares sakārtošanai. Vienlaikus tiks saglabāti esošie zivju resursu pārvaldīšanas, kvotu piešķiršanas, zvejas kontroles u.c. principi. Lielākas izmaiņas notiks zvejas produktu aprites un tirgus organizēšanā, jo tiks ieviesti vairāki principi zvejas produktu piedāvāšanai tirgū, tai skaitā ražotāju organizāciju izveidošana.

Lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Kopienas tiesībām līdz ar brīdi, kad Latvija pievienosies Eiropas Savienībai, ar Ministru prezidenta 2001.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr. 147 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt attiecīgus likumprojektus. Viens no darba grupa izstrādātajiem likumprojektiem ir “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kurā paredzēta iespēja Latvijai deleģēt daļu no savu institūciju kompetences starpvalstiskām organizācijām, kā arī noteikts tautas nobalsošanas leģitimitātei nepieciešamais kvorums un minimālais balsu skaits, lai nobalsošanas rezultātu varētu uzskatīt par pozitīvu. Darba grupa izstrādāja arī grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kas paredz divus jaunus referenduma veidus un to ierosināšanas kārtību, ja izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Latvijas tiesību harmonizēšana jeb saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesībām tika uzsākta jau līdz ar Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, noslēgšanu. Lielākā daļa Latvijā šobrīd spēkā esošo tiesību normu ir izstrādātas un tiek piemērotas, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību avotos ietverto.

Atsevišķu Eiropas Savienības tiesību normu piemērošana ir iespējama tikai ES dalībvalstīs. Lai nodrošinātu to piemērošanu tūlīt pēc Latvijas iestāšanās ES un veicinātu šo normu iekļaušanos Latvijas tiesību sistēmā, daļa līdz dalībai ES izstrādāto normatīvo aktu ietvers prasības, kuras atšķirībā no pārējā normatīvā akta vēl nebūs pirms tam spēkā. Šādas normas tiek uzskaitītas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra instrukciju “Kārtība, kādā uzskaitāmi normatīvie akti, kuru spēkā stāšanās saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā”. To spēkā esamību paredzēts noteikt īpaši izstrādātā likumā “Par atsevišķu ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā saistītu likumu normu spēkā esamību” (attiecībā uz likumos ietvertajām normām) un attiecīga nosaukuma Ministru kabineta noteikumos (attiecībā uz Ministru kabineta noteikumos ietvertajām normām), nosakot šo abu normatīvo aktu spēkā stāšanos līdz ar Pievienošanās līguma spēkā stāšanos.

Nozīmīgas izmaiņas Latvijā spēkā esošo tiesību aktu saturā rada arī regulu normu tiešā piemērojamība ES dalībvalstīs. Lai nodrošinātu lielākās daļas Eiropas Savienības tiesību kopuma piemērošanu Latvijā jau pirms dalības ES, daļa regulu tika pārņemta nacionālajos tiesību aktos. Tomēr, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas nepārprotami pausto atziņu par aizliegumu ES dalībvalstīm pārņemt regulu normas nacionālajos tiesību aktos, attiecīgās nacionālo tiesību aktu normas tiek apzinātas un tiek izvērtēta nepieciešamība veikt grozījumus attiecīgajos tiesību aktos, kas nodrošinās minēto normu spēka zaudēšanu ar iepriekš minēto īpašo likumu “Par atsevišķu ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā saistītu likumu normu spēkā esamību” (vai Ministru kabineta noteikumiem ar attiecīgu nosaukumu). To no jauna izstrādāto tiesību aktu pārejas noteikumos, kuros joprojām tiek iestrādātas regulu normas, jāparedz, ka šis attiecīgais likums vai Ministru kabineta noteikumi vai tā normas zaudēs spēku ar minēto īpašo likumu vai attiecīgi īpašajiem Ministru kabineta noteikumiem. Lai nodrošinātu regulas pārņemošo tiesību aktu uzskaites kārtību, ir jāveic grozījumi minētajā Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra instrukcijā “Kārtība, kādā uzskaitāmi normatīvie akti, kuru spēkā stāšanās saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā”, paredzot kārtību arī šo tiesību aktu uzskaitei, kuri vai kuru normas zaudēs spēku ar īpašu likumu (īpašiem MK noteikumiem).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiks izstrādāts īpašais likums “Par atsevišķu ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā saistītu likumu normu spēkā esamību” un Ministru kabineta noteikumi ar attiecīgu nosaukumu.

Ievērojot to, ka pēc pievienošanās ES Latvijā tieši vai netieši piemērojamas būs ne tikai regulas, bet arī citi Eiropas tiesību avoti (ES pamatlīgumi, Kopienas noslēgtie līgumi ar 3.valstīm, direktīvas, Kopienas institūciju lēmumi, rekomendācijas, viedokļi, 2.un 3.pīlāra sadarbības instrumenti, Eiropas valstu vispārējie tiesību principi un, visbeidzot, Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas prakse), ir nepieciešams papildināt Administratīvā procesa likumā ietverto ārējo normatīvo aktu, vispārējo tiesību principu un starptautisko tiesību normu piemērošanas kārtību. Lai pielāgotu Latvijas tiesu sistēmu darbam ar ES institūcijām, ir jāizdara grozījumi Tiesu varas likumā un Civilprocesa likumā. Minētie grozījumi Tieslietu ministrijai jāizstrādā savlaicīgi, lai tie varētu stāties spēkā jau pievienošanās dienā.

Bez tam, saistībā ar dalību ES nepieciešams izstrādāt ar nacionālo pozīciju veidošanu un valsts interešu aizstāvības ES nodrošināšanu saistītu normatīvo aktu projektu, normatīvi noregulēt ar pārstāvību Eiropas Kopienu institūcijās, tai skaitā Eiropas Kopienu tiesā, saistītos jautājumus, kā arī paredzēt atsevišķu ar ES saistītu jautājumu paātrinātas izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā, izdarot attiecīgus grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī, kā arī normatīvi noregulēt Saeimas iesaisti kopējās pozīcijas izstrādes procesā. Ārlietu ministrija sagatavos un iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā minētos tiesību aktu projektus vēl līdz iestāšanās ES brīdim.

Pievienošanās līgums atbilst Latvijas esošajām saistībām pret ES, sasniedzot Eiropas līgumā nosprausto mērķi - Latvijas pakāpenisku integrāciju ES. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, pilnībā izmainīsies tās statuss attiecībās ar ES, Latvija kļūs par šīs organizācijas pilntiesīgu locekli, iegūstot visas dalībvalsts tiesības un uzņemoties arī pienākumus. Līdz ar to spēku zaudēs Eiropas līgums, visi tā ietvaros pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi, kā arī līgums starp Latviju un Eiropas Kopienām par sadarbību zvejniecībā. Šīs attiecības turpmāk noteiks acquis communautaire saskaņā ar Pievienošanās Līgumā un Aktā paredzētajiem noteikumiem.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas dalība būtiski mainīsies tikai atsevišķās starptautiskajās organizācijās, kurās Latvijas interese turpmāk pilnībā vai daļēji pārstāvēs ES institūcijas:

• Pasaules tirdzniecības organizācija;
• Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija (IBSFC);
• Ženēvas 1958.gada 20. marta Nolīgums par transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu.

Kā Eiropas Savienības dalībvalstij, Latvijai būs jāpievienojas sekojošām organizācijām un konvencijām:

• autotransporta nozarē reizē ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā būs nepieciešams iestāties divās nozares reģionālajās starptautiskās organizācijās, kurās dalībvalstis ir tikai ES biedri:

1. European Union Road Federation ERF-Eiropas Savienības ceļu federācija,
2. Western European Roads Directors WERD-Rietumeiropas ceļu direktori;

• pēc iestāšanās ES Latvijai būs jāpievienojas sekojošām starptautiskām konvencijām autotransporta jomā un jūrniecībā:

• 1997.gada 26.maija Konvencija par Eiropas Policija biroja izveidi, kuras pamatā ir līguma Par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola Konvencija);
• 1990.gada 19.jūnija Konvencija, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985 . gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas Konvencija).

Iestājoties Eiropas Savienībā, nekādā veidā netiks skartas tās saistības, kas izriet no Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem jomās, kuras nav ES institūciju pilnīgā vai daļējā kompetencē (absolūtais vairākums līgumu).

Līgumi būs jādenonsē vai jāgroza to nosacījumi jomās, kas skar Eiropas Savienības kompetences jautājumus (īpaši – ārējās tirdzniecības un četru pamata brīvību - personu, preču, pakalpojumu un kapitāla aprites jomās).

Brīvās tirdzniecības līgumi

Šobrīd Latvijai ir saistoši brīvās tirdzniecības līgumi ar ES kandidātvalstīm Igauniju, Lietuvu, Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Turciju, ar EBTA valstīm un Ukrainu. Visi iepriekšminētie līgumi līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir jādenonsē. To vietā spēkā stāsies ES iekšējā tirgus nosacījumi attiecībā uz valstīm, kas kļūs par ES dalībvalstīm, vai ES noslēgtie līgumi ar kandidātvalstīm un trešajām valstīm.

Līgumi par Vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā

Saistoši ir arī spēkā esošie līgumi par Vislielākās labvēlības režīma piešķiršanu savstarpējā tirdzniecībā. Darba grupā, kas izveidota saskaņā ar Ministru Prezidenta 2002. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 398, tiks izskatīta nepieciešamība pārtraukt līgumu darbību, kas paredz vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā. Šobrīd ir identificēta divu šādu līgumu – līgumu ar Baltkrieviju un Turkmenistānu neatbilstība ES tiesību kopuma prasībām.

Investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumi

Latvija ir noslēgusi un ir spēkā līgumi par investīciju veicināšanu un aizsardzību ar 36 valstīm. Kaut arī šādu investīciju veicināšanas līgumu slēgšana ir katras dalībvalsts kompetence un lielākā daļa noslēgto līgumu nav pretrunā ar ES dalībvalsts saistībām, ir uzsāktas sarunas par investīciju veicināšanas un aizsardzības līguma ar ASV nosacījumu izmaiņām, kā arī paredzētas sarunas ar Kanādu par izmaiņām investīciju līgumā, kas noslēgts ar Kanādu.

Līgumi transporta jomā

Transporta jomā būs jāgroza atsevišķu nolīgumu normas attiecībā uz nolīgumiem ar trešajām valstīm. Autosatiksmes nolīgumos būs jāgroza normas, kas paredz savstarpējus nodokļu atvieglojumus. Gaisa satiksmes nolīgumos būtiskākie grozījumi saistīsies ar normām, kas regulē aviokompāniju piederību attiecīgajai valstij vai tās pilsoņiem, būtu jāpapildina normas arī attiecībā uz drošības jautājumiem.

Pievienošanās Akta 6.pantā uzskaitīti visi tie starptautiskie līgumi ārējo ekonomisko attiecību jomā, kurus noslēgusi Kopiena un tās dalībvalstis un kuriem līdz iestāšanās brīdim ir jāpievienojas arī Latvijai:

• Līgums par Eiropas Ekonomikas telpu;
• Kotonū Partnerattiecību nolīgums, kas noslēgts starp Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses;
• Nolīgumi, ko pašreizējās dalībvalstis kopā ar Kopienu noslēgušas ar Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Bulgāriju, Horvātiju, Ēģipti, Maķedoniju, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Libānu, Meksiku, Moldovu, Maroku, Rumāniju, Krievijas Federāciju, Sanmarīno, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Sīriju, Tunisiju, Turciju, Turkmenistānu, Ukrainu un Uzbekistānu;
• Nolīgumi, ko pašreizējās dalībvalstis kopā ar Kopienu noslēgušas vai parakstījušas ar Baltkrieviju, Ķīnu, Čīli, Mercosur valstīm un Šveici.

Likumprojekta mērķis ir radīt juridisko bāzi Eiropas Savienības normatīvo aktu un citu dokumentu pilnīgai ieviešanai, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.

Līgums pēc tā stāšanās spēkā pats kļūs par Eiropas Savienības primāro tiesību aktu.

Iestāšanās sarunu gaitā konsultācijas par pievienošanās ES nosacījumiem ir notikušas ar sekojošām nevalstiskām organizācijām:

Brīva preču aprite:

• Tehnisko ekspertu asociāciju,
• Latvijas Laboratoriju asociāciju,
• Latvijas Kvalitātes asociāciju.

Personu brīva pārvietošanās:

• Latvijas Arhitektu savienību,
• Latvijas Veterinārārstu biedrību,
• Latvijas Elektroenerģētiķu biedrību,
• Latvijas Zvērinātu advokātu padomi,
• Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju,
• Latvijas Mērnieku biedrību,
• Latvijas Īpašuma vērtētāju asociāciju,
• Latvijas Farmaceitu biedrību,
• Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību,
• Latvijas Ārstu biedrību,
• Latvijas Māsu asociāciju.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība :

• Latvijas Apdrošinātāju asociāciju,
• Latvijas Komercbanku asociāciju,
• Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociāciju,
• Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību.

Brīva kapitāla aprite:

• Latvijas Komercbanku asociāciju.

Uzņēmējdarbības likumdošana:

• Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju,
• Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju,
• Autortiesību komunicēšanās un konsultāciju aģentūru/ Latvijas autortiesību aģentūru,
• Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību,

• BSA Latvijas komiteju.

Konkurences politika:

• Tautsaimniecības padomi.

Lauksaimniecība:

Saskaņojot pievienošanās ES nosacījumus, nepārtraukti notika konsultācijas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, atsevišķām tās sastāvā esošām asociācijām.

Zivsaimniecība:

Saskaņojot pievienošanās ES nosacījumus, nepārtraukti notika konsultācijas ar:

• Latvijas Zivsaimnieku asociāciju,
• Latvijas Zvejnieku federāciju,
• Latvijas Zivrūpnieku savienību,
• Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociāciju.

Transporta politika:

• konsultācijas notikušas ar Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociāciju „Latvijas auto”, un Latvijas pasažieru autopārvadātāju asociāciju, ar kurām panākts kompromiss par pārejas periodiem autotransporta nozarē un to termiņiem;
• pastāvīgi uzklausīts autoceļu nozares nevalstiskās organizācijas – Latvijas ceļinieku asociācijas viedoklis. LCA savlaicīgi norādījusi uz neatliekami risināmiem jautājumiem, kurus arī valsts institūcijas iespēju robežās risinājušas. LCA visumā paudusi pozitīvu viedokli attiecībā uz iestāšanos ES, neizvirzot prasību noteikt pārejas periodu;
• dzelzceļa nozarē ir notikušas konsultācijas ar Latvijas dzelzceļnieku biedrību un Dzelzceļa arodbiedrību par dzelzceļa speciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, sarunu rezultātā panākts kompromiss.

Nodokļu politika:

Izstrādājot tiesību aktu projektus, kas pārņem acquis nodokļu jomā, ir notikušas konsultācijas ar šādām organizācijām:

• Latvijas Alus darītāju savienību,
• Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju,
• Latvijas Tirgotāju asociāciju,
• Narkoloģijas centru,
• Latvijas Starptautisko Autopārvadātāju Asociāciju,
• Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru Asociāciju,
• Līzinga devēju asociāciju,
• Latvijas komercbanku asociāciju,
• Latvijas namu pārvaldītāju apsaimniekotāju asociāciju,
• Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autortiesību aģentūru,
• Latvijas tūrisma aģentu asociāciju,
• Latvijas Preses izdevēju asociāciju,
• Bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību ² Latvijas Pasts² ,
• Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociāciju.

Ekonomiskā un monetārā savienība:

nav nepieciešams veikt.

Statistika:

• Latvijas Statistiķu asociāciju.

Sociālā politika un nodarbinātība:

• gan ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju regulāri ir notikušas konsultācijas par tiesību aktu projektiem, kas pārņem acquis;
• notikusi informācijas un viedokļu apmaiņa ar „House of Prince Riga”, lielākajiem tabakas produktu importētājiem, Rīgas Narkomānijas profilakses centru u.c.;
• ir rīkoti semināri un tikšanās ar NVO, piemēram, seminārs “ES un vides veselība” 2002.gada oktobrī. Regulāri tiek iesaistīti NVO pārstāvji vai saņemti priekšlikumi no NVO par normatīvo aktu projektiem, normatīvo aktu ieviešanu.

Enerģētika:

• Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju,
• VAS “Latvenergo” un AS “Latvijas gāze” speciālistiem.

Rūpniecības politika:

• Rūpniecības konfederāciju,
• Latvijas tehnoloģisko centru, parku un biznesa inkubatoru asociāciju,
• Vieglās rūpniecības ekspertu padomi,
• Mašīnbūves nozaru ekspertu padomi,
• Ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības nozaru ekspertu padomi,
• Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozaru ekspertu padomi,
• Elektronikas, informācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomi.

Mazie un vidējie uzņēmumi:

• Tirdzniecības un rūpniecības kameru,
• Latvijas biznesa konsultantu asociāciju.

Zinātne un pētniecība:

nav nepieciešams veikt

Izglītība un apmācības:

nav nepieciešams veikt

Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas:

• Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociāciju.

Kultūra un audiovizuālā politika:

• Latvijas sporta federāciju padomi,
• Latvijas olimpiskā komiteju.

Reģionālā politika un strukturālie instrumenti:

• Latvijas Pašvaldību savienību.

Vide:

• Latvijas Dabas fondu,
• Latvijas Terioloģijas biedrību,
• Latvijas Botāniķu biedrību,
• Latvijas Entomoloģijas biedrību,
• Latvijas Ornitoloģijas biedrību,
• Vides aizsardzības klubu,
• Latvijas Iepakojuma asociāciju,
• Latvijas Atkritumu saimniecības asociāciju,
• virkni rūpniecības nozaru asociāciju u.c.

Patērētāji un veselības aizsardzība:

• Patērētāju interešu aizsardzības klubu.

Iekšlietas un tieslietas:

nav nepieciešams veikt.

Muitas savienība:

nav nepieciešams veikt.

Ārējās attiecības:

• par Attīstības sadarbības jautājumiem konsultācijas ir notikušas ar NVO centru.

Kopējā arējā un drošības politika:

nav nepieciešams veikt.

Finanšu kontrole:

nav nepieciešams veikt.

Finanšu un budžeta nosacījumi:

nav nepieciešams veikt.

Institūcijas:

nav nepieciešams veikt.

Visas augstāk minētās nevalstiskās organizācijas kopumā ir atbalstījušas Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu nostājas, kuras ir kalpojušas par pamatu likumprojektā paredzētajiem nosacījumiem.

Valsts pārvaldes institūcijas saskaņā ar Eiropas integrācijas padomē apstiprināto “Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģiju par Eiropas Savienību” un “Vadlīnijām sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2000.-2003.gadam” regulāri ir realizējušas informatīvus un izglītojošus pasākumus sabiedrības informēšanai. Iestāšanās sarunu laikā veiktas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, profesionālajām asociācijām un interešu grupām, atbilstoši katras sarunu sadaļas jautājumiem. Papildus tam veikts skaidrojošais darbs par sarunu gaitu un sasniegtajiem rezultātiem. Skaidrojošajā darbā iesaistītas visas nozaru ministrijas, Valsts kanceleja un Eiropas integrācijas birojs. Institūciju pārstāvji piedalījušies diskusijās, lasījuši lekcijas, kā arī snieguši intervijas un sagatavojuši publikācijas; informācija ievietota arī institūciju mājas lapās. Regulāri notiek sadarbība ar masu mēdijiem, tiek izdoti arī dažādi specializēti izdevumi, kuros ir atspoguļoti Latvijas dalības ES jautājumi. Iedzīvotāji ir saņēmuši un turpina saņemt informāciju par Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības jautājumiem, Eiropas integrācijas birojā (tajā skaitā EIB bibliotēkā), Saeimas Eiropas Savienības Informācijas centrā, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Eiropas Savienības Informācijas centrā u.c. Tāpat informāciju var saņemt 34 Eiropas Savienības Informācijas punktos visā Latvijā.

Regulāri kopš 1998.gada novembra Eiropas integrācijas birojs sadarbībā ar Valsts kanceleju un sociālo pētījumu un tirgus analīzes uzņēmumiem veic sabiedriskās domas aptaujas. Kopš februāra par aptauju izdarīšanu ir atbildīga Latvijas Republikas iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa. Kā liecina pēdējā sabiedriskās domas aptauja, kas veikta 2003.gada februārī, PAR Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 52,3% aptaujāto LR pilsoņu, savukārt PRET šādu Latvijas soli – 31,3% LR pilsoņu. 16,4% balsstiesīgo respondentu atzina, ka viņi nav izdarījuši izvēli šajā jautājumā. Neskatoties uz eirooptimistu skaita pieaugumu, rezultāti liecina, ka Latvijā joprojām ir salīdzinoši liels skaits iedzīvotāju, kuri nav izdarījuši savu izvēli PAR vai PRET Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Iestāšanās sarunu gaitā konsultācijas par pievienošanās ES nosacījumiem ir snieguši sekojoši starptautiski konsultanti:

Brīva preču aprite:

• PHARE PRAQ III ( Reģionālā kvalitātes nodrošināšanas programma) - Anglija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Beļģija, Nīderlande u.c.;
• PHARE “Standards” - Beļģija, Anglija;
• PHARE projekta "Pārtikas kontroles modernizēšana un kapacitātes stiprināšana", Latvijas-Dānijas (Carl Bro International) sadarbības projekta "Likumdošanas saskaņošana par jauno pārtiku un Baltijas-Ziemeļvalstu (Nord-Balt) pārtikas kontroles projekta ietvaros regulāri organizētie semināri un sanāksmes;
• divpusējās sarunas starp Eiropas komisijas un Latvijas pārstāvjiem par likuma ”Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” izvērtēšanu 2003.gada 7.februārī;
• PHARE projekts “Improvement of Latvian Public Expenditure Management”.

Personu brīva pārvietošanās:

• Latvijas – Nīderlandes sadarbības projekts „Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Latvijā saskaņā ar ES noteikumiem”;
• Latvijas – Somijas sadarbības projekts „Akadēmisko kvalifikāciju atzīšana Latvijā saskaņā ar ES noteikumiem”.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība :

• Price Waterhous Coopers eksperti (PHARE projekta ietvaros)

Brīva kapitāla aprite:

• Eiropas Centrālā banka;
• attiecībā uz fizisko personu dividenžu, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli konsultācijas Starptautiskā valūtas fonda tehniskās misijas ietvaros.

Uzņēmējdarbības likumdošana:

• Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūras (The Dannish Commerce and Companies Agency) eksperti;
• autortiesību un blakustiesību tiesību aktu pārņemšanā konsultācijas ir notikušas PHARE projekta “Integrācija Eiropas Savienībā – likumdošanas saskaņošana” ietvaros ar ekspertiem no Zviedrijas, kā arī pārrunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem screening procesa ietvaros;
• attiecībā uz autortiesību un blakustiesību jomas saskaņošanu konsultācijas notikušas ar IFPI (International Federation for Phonographic Industry), MPA (Motion Pictures Association ) organizācijām.

Konkurences politika:

• Price Waterhous Coopers eksperti (PHARE projekta ietvaros)
• ES eksperti PHARE projekta "Technical Assistence to the Approximation of the Latvian Legislation (ALL)" ietvaros
• attiecībā uz komercdarbības atbalsta kontroles jomas saskaņošanu konsultācijas ir notikušas ar Vācijas Federatīvas Republikas Finanšu ministrijas atbalsta speciālistiem PHARE – 98 twinning projekta ietvaros un EK Konkurences direktorāta amatpersonām;
• ES PHARE 2001.gada nacionālās programmas Twinning Light projekts “Konkurences padomes stiprināšana”. Eksperti no Vācijas.

Lauksaimniecība un zivsaimniecība:

• ES PHARE 2001.gada nacionālās programmas Twinning projekts “Latvijas lauksaimniecības vadības mehānismu pilnveidošana atbilstoši ES kopējās lauksaimniecības politikas principiem”. Eksperti no Nīderlandes;
• Zemkopības ministrijā kopš 2002.gada strādā Dānijas lauksaimniecības konsultants Jens Skrumsager Skau, kura darbības mērķis ir sniegt konsultācijas ZM speciālistiem par Latvijas integrācijas ES jautājumiem, palīdzēt tiesiskās un institucionālās struktūras veidošanas procesā, kas nepieciešams, lai izpildītu ES acquis communautaire paredzētās prasības lauksaimniecības jomā, kā arī veicināt Latvijas un Dānijas divpusējo sadarbību. Konsultācijas sniegtas arī zivsaimniecības jomā;
• ES PHARE 2000.gada nacionālās programmas Twinning projekts “Institūciju stiprināšana kopējās zivsaimniecības politikai atbilstošas Latvijas Zivsaimniecības administrācijas izveidošanā”. Eksperti no Zviedrijas un Lielbritānijas.

Transporta politika:

• jautājumi, kas saistīti ar Latvijas pozīcijas izstrādi autosatiksmes nozarē sarunās ar ES institūcijām, vairākkārtīgi apspriesti Kopējo komisiju, kas izveidotas starpvaldību un starpresoru līgumu par starptautiskajiem autopārvadājumiem ietvaros, darba sēdēs, kā arī ar starptautiskajiem konsultantiem PHARE programmas tehniskās palīdzības Latvijas likumdošanas saskaņošanai ar Eiropas Kopienas tiesību normām ietvaros;
• jūrniecības jomā 1999.gadā Starptautiskais konsultants Vincent Power veica pētījumu par Latvijas normatīvo aktu bāzi jūrniecības jomā un to atbilstību ES prasībām. Projekta nosaukums: „Assistance with the Transposition of Legal Acts of the European Union into Latvian Legislation in the Maritime Sector”;
• ES PHARE 2001.gada nacionālās programmas Twinning projekts “Kuģošanas drošība”. Eksperti no Vācijas;
• citās transporta nozarēs konsultācijas ar starptautiskiem ekspertiem nav notikušas, izņemot pārrunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem nacionālās likumdošanas atbilstības izvērtēšanas procesa ietvaros.

Nodokļu politika:

• Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas ūnijas ģenerāldirektorāts;
• Starptautiskā valūtas fonda tehnisko misija;
• ES PHARE 2001.gada nacionālās programmas Twinning projekts “Nodokļu un muitas administrācijas institūciju stiprināšana”. Eksperti no Dānijas;
• Starptautiskais Valūtas fonds;
• Pasaules Veselības organizācija.

Ekonomiskā un monetārā savienība:

• Eiropas Centrālā banka.

Statistika:

• Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat);
• ES PHARE 2000.gada nacionālās programmas Twinning projekts “Valsts statistikas sistēmas modernizācija saskaņā ar ES prasībām”. Eksperti no Somijas;

• ES dalībvalstu centrālās statistikas iestādes.

Sociālā politika un nodarbinātība:

• ES tiesību normu pārņemšanā konsultācijas ir notikušas PHARE projekta ietvaros ar ekspertiem no Dānijas, Vācijas, Lielbritānijas, Austrijas;
• ES tiesību normu pārņemšanā konsultācijas ir notikušas arī ES PHARE 1999.gada nacionālās programmas Latvijas-Spānijas Twinning projekta “Atbalsts turpmākai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darba drošības un veselības jomā” ietvaros ar vairākiem ekspertiem no Spānijas;
• šobrīd konsultācijas notiek arī PHARE 2001.gada nacionālās programmas Twinning projekta “Divpusējā sociālā dialoga veicināšana” ietvaros ar Vācijas ekspertiem;
• ES tiesību normu pārņemšanā konsultācijas ir notikušas arī ES PHARE Latvijas-Spānijas divpusējās sadarbības projekta “Atbalsts turpmākai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darba drošības un veselības jomā” ar vairākiem ekspertiem no Spānijas;
• šobrīd konsultācijas notiek arī PHARE Twinning projekta “Divpusējā sociālā dialoga veicināšana” ietvaros ar Vācijas ekspertiem;
• tāpat ES tiesību normu pārņemšanā konsultācijas notikušas ar Zviedrijas Karalistes Veselības un sociālo lietu ministriju, Somijas Republikas Sociālo lietu un veselības ministriju, Austrijas Republikas Sociālās drošības un paaudžu Federālās ministrijas ekspertiem, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas ekspertiem, Lietuvas Republikas Sociālās aizsardzības ministrijas ekspertiem. Tehniskās konsultācijas ar Eiropas Komisiju;
• Nīderlandes Ārlietu ministrijas un Austrumeiropas valstu sadarbības projekts "Nacionālās bioloģiskās drošības struktūras realizēšana Centrālās un Austrumeiropas valstīs" (MATRA) ietvaros.

Enerģētika:

• ELEKTRWATT-EKONO OY konsultanti PHARE projekta “Enerģētikas sektora restrukturizācija” ietvaros.

Rūpniecības politika:

• Zviedrijas aģentūra NUTEK (Twinning projekta ietvaros);
• Arthur Andersen eksperti (projekta "Support to Industrial Cluster Restructuring" ietvaros).

Mazie un vidējie uzņēmumi:

- Price Waterhous Coopers eksperti (PHARE projekta ietvaros).

Zinātne un pētniecība:

nav veiktas, jo Latvija jau darbojas Eiropas Kopienu pētniecības ietvara programmā.

Izglītība un apmācības:

nav veiktas, jo Latvija jau darbojas Eiropas Kopienu izglītības, profesionālās apmācības un jaunatnes apmaiņās programmās.

Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas:

• konsultācijas ar Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības Ģenerāldirektorāta (DG Information Society) pārstāvjiem likuma “Par telekomunikācijām” izstrādes gaitā;
• 2003. gada februārī, piedaloties Eiropas komisijas Ziemeļu e-Dimensijas (Northern e-Dimension Action Plan) e-vadības darba grupas un IDA programmas (Interchange of data betveen administrations) rīkotajā seminārā, tika iegūta informācija par IDA programmas reālajām darbībām, kā arī panākta vienošanās par regulāru informācijas saņemšanu par visām svarīgākajām programmas aktivitātēm un Latvijas iespējamo līdzdalību konkrētos projektos. Ar IDA programmas vadības padomes locekļiem notikusi saruna par Latvijas pievienošanās perspektīvām IDA programmai;
• 2002. gada septembrī, novembrī Eiropas kopienas starptautiskās programmas e-Content (e-Saturs) Vadības komitejas sēdēs iegūta plaša informācija par iespējām Latvijas organizācijām pieteikties ar saviem projektiem e-Content programmā un pretendēt uz projektu finansēšanu, kuriem 2003.-2004. gados atvēlēti 51,5 milj. EUR. Notikušas atsevišķas sarunas ar Vadības komitejas pārstāvjiem par Latvijā izveidoto nacionālo komandpunktu (Rīgas Tehniskajā universitātē) un tā darbību.

Kultūra un audiovizuālā politika:

• Lai pārņemtu Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEC “Par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos” prasības nacionālajā likumdošanā, notikušas konsultācijas ar starpvalstu organizāciju audiovizuālās sadarbības jomā EUREKA Audiovisual.

Reģionālā politika un strukturālie instrumenti

• ES PHARE 2000.gada nacionālās programmas Twinning projekts “Institucionālās un administratīvās kapacitātes attīstīšana Latvijas reģionālās attīstības nodrošināšanai”. Eksperti no Francijas.

Vide:

• ar Somijas, Dānijas un Zviedrijas dabas aizsardzības institūciju speciālistiem. Konsultācijas ar Baltijas Vides foruma, DARUDEC, SCANAGRO, CARL BRO un citiem dažādos projektos iesaistītajiem ekspertiem.

Patērētāji un veselības aizsardzība:

• CICPP (Consumer Institutions and Consumer Centre de droite de la Consommation) - Beļģija

Iekšlietas un tieslietas:

• 1998.g. PHARE programmas projekts Robežsargu apmācība. Eksperti no Somijas;
• 1998.gada Nacionālās programmas Twinning projekts “Tiesu sistēmas reforma”;
• 1998.-1999.g. PHARE horizontālās programmas projekts patvēruma jomā. Eksperti no Zviedrijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Spānijas, Austrijas, ANO komisariāta bēgļu jautājumos;
• 1999. – 2002.g. PHARE horizontālās programmas projekts Migrācija, vīzas un ārējo robežu kontrole. Ārējo robežu kontroles jomā eksperti no Francijas, Itālijas; vīzu un migrācijas jomā eksperti no Dānijas, Zviedrijas, Austrijas;
• 2000.gada 7. - 8. decembrī Eiropas Likumdošanas akadēmijas rīkotais seminārs Šengenas vienošanās Ziemeļvalstīs. Eksperti no Somijas;
• 2001.g. Nīderlandes valdības sadarbības programma (Netherlands Management Cooperation Programme) jautājumos par policijas struktūru funkciju dublēšanas novēršanu, kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu, sabiedrisko attiecību stratēģijas izstrādāšanu, personāla izmantošanas administrēšanas sistēmas uzlabošanu. Eksperti no Nīderlandes;

• 2001.-2002.g. konsultācijas Eiropas Savienības - Latvijas asociācijas apakškomitejā par muitas, nodokļu, narkotiku apkarošanas, naudas atmazgāšanas un citu nelikumīgu darbību novēršanas jautājumiem. Eksperti no Eiropas Savienības;

• 2000.-2001.g. Konsultācijas PHARE projekta “Antikorupcijas likumdošana, izglītošana un sabiedrības informēšana” ietvaros. Eksperti no Lielbritānijas;

• 2002.gada novembrī - konsultācijas ar Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ekspertiem;

• 2002.gada 30.janvārī - 1.februārī, Austrijas Iekšlietu ministrijas “Speciālais Šengenas seminārs” (Special Seminar Schengen). Semināra temati: Šengenas vienošanās un tās praktiskais pielietojums “Šengenas informācijas sistēmā” SIS un SIS II, kā arī SIRENE birojs. Austrijas N.SIS izveide un ieviešana, savietošana ar Austrijas Iekšlietu ministrijas Informācijas sistēmām, SIRENE biroja uzbūve (struktūra, personāls) un darbības funkcijas. Eksperti no Austrijas;

• 2002.gada 13. - 16.februārī - Francijas Iekšlietu ministrijas seminārs par SIS (Seminar on SIS). Semināra tēmas: Centrālās Šengenas informācijas sistēmas (C.SIS) izveide, uzbūve, uzturēšana un attīstība, SIS II funkcionālās un tehniskās prasības, kā arī SIS II izstrādes kvalifikācijas stratēģijas principi. Eksperti no Francijas;
• 2002.gada 6.jūnijā - Eiropas Komisijas Informācijas apmaiņas tehniskā atbalsta biroja (TAIEX) organizētais seminārs par 2.paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveides projekta realizācijas gaitu;
• 2000 - 200 1 – 2002 PHARE nacionālās programmas projekts Integrētā Latvijas robežas vadības stratēģija. Eksperti no Somijas, Zviedrijas;
• 2001 - 2002 – 2003 PHARE nacionālās programmas projekts Patvēruma un migrācijas vadības sistēma. Eksperti no Zviedrijas, Grieķijas.
• 2002.gada 4. - 8.februārī - Twining projekts “Integrētas robežu vadības un infrastruktūras attīstība”;
• ES PHARE 2001.gada nacionālās programmas Twinning projekts "Organizētās noziedzības novēršana, apkarošana un samazināšana”. Eksperti no Zviedrijas, Vācijas;
• 2003. gada 28. - 31. janvārī - seminārs par Norvēģijas pieredzi Šengenas acquis ieviešanā. Eksperti no Norvēģijas;
• ES konsultantu palīdzība ir izmantota, veicot pasākumus tiesu reformas ietvaros. Piemēram, izstrādājot un īstenojot tiesu ēku būvniecības un uzturēšanas vadlīnijas, kuru mērķis ir novērst korupcijas iespējas tiesās, uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus, un nodrošināt liecinieku aizsardzību, notikušas konsultācijas ar zviedru un īru speciālistiem. Tiesu informatizācijas procesā, kura mērķis ir uzlabot tiesu darba efektivitāti, samazinot tiesas procesa ilgumu, tikusi izmantota somu un vācu speciālistu palīdzība. Tiesu nolēmumu publiskošanas jomā ES PHARE projekta ietvaros ir saņemta franču un zviedru ekspertu konsultatīvā palīdzība - tās rezultātā ir tikuši izstrādāti tiesu nolēmumu publiskošanas kritēriji.

Muitas savienība:

• Eiropas Komisijas Nodokļu un Muitas Savienības ģenerāldirektorāts Latvijas muita Eiropas Savienības konsultatīvo palīdzību ir saņēmusi PHARE Nacionālajā programmā un PHARE Daudzvalstu programmā, Latvijas – Zviedrijas un Latvijas – Dānijas divpusējās sadarbības programmā, Customs 2002 programmā, kā arī sadarbībā ar Euromuitu un Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas ūnijas ģenerāldirektorātu;
• ES PHARE 2001.gada nacionālās programmas Twinning projekts “Nodokļu un muitas administrācijas institūciju stiprināšana”. Eksperti no Dānijas.

Ārējās attiecības:

• Vācijas, Dānijas, u.c. ES dalībvalstu ekspertu konsultācijas divpusējās sadarbības ietvaros.

Kopējā arējā un drošības politika:

• regulāras konsultācijas ar ES dalībvalstīm un institūcijām norisinās Latvijas un ES politiskā dialoga ietvaros.

Finanšu kontrole:

• konsultācijas notikušas ar vairāku Eiropas Komisijas institūciju ekspertiem – Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta, Budžeta ģenerāldirektorāta un Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ekspertiem;
• ES PHARE 2000.gada nacionālās programmas Twinning projekts “Valsts budžeta un finanšu vadība”. Eksperti no Lielbritānijas.

Finanšu un budžeta nosacījumi:

• detalizētas konsultācijas ar Somijas un citu ES dalībvalstu finanšu ministriju ekspertiem;
• Eiropas Komisijas rīkotās daudzpusējās konsultācijās kandidātvalstu pārstāvjiem par neto finansiālās bilances aprēķināšanas metodoloģiskajiem jautājumiem. Konsultāciju uzdevums izskaidrot metodiskos jautājumus par neto finansiālās bilances aprēķiniem naudas plūsmai starp Eiropas Savienību un jaunajām dalībvalstīm laika posmā 2004.- 2006.gadam, kā arī Eiropas Savienības maksājumu apmēru aprēķināšanu 2003.gadā.

Atsevišķās jomās Latvijas institūcijas savas pilnvaras nodos kopējām ES institūcijām. Tajā pašā laikā ministriju un to padotības iestāžu pienākumi un atbildība gandrīz visos savas kompetences jautājumos pieaugs, jo Latvija būs ES dalībvalsts un līdz ar to attiecīgās funkcijas būs jāveic Eiropas Savienības kopējo politiku kontekstā. Kardināli jauna valsts institūciju funkcija būs dalība Eiropas Savienības institūciju lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesos.

Jau šobrīd Latvija ir nozīmējusi savus pārstāvjus sadarbībai ar Politikas un drošības komiteju, Militāro komiteju un Militāro štābu, kā arī mērķtiecīgi izmanto iespēju iegūt informāciju piedaloties diskusijās un militāro ekspertu konsultācijās. Papildus Aizsardzības ministrija izvērtē iespējamo militārpersonu skaita palielinājumu Latvijas misijā NATO sadarbībai ar ES militārajām struktūrām.

Ārlietu ministrija turpinās pildīt tās tradicionālās funkcijas, kas saistītas ar dalību ES Kopējā arējā un drošības politikā, Eiropas Drošības un aizsardzības politikā, ārējo sakaru un attīstības politikā. Lai nodrošinātu dziļāku iesaisti šo politiku izstrādē un realizācijā, ir uzsākta papildus resursu piesaistīšana esošajās ministrijas struktūrvienībās.

Jauna būtiska funkcija būs Latvijas dalības ES lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā koordinācija un ar to saistītā informācijas aprites nodrošināšana. Šim mērķim uz Iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta bāzes ir izveidots Koordinācijas departaments.

Būtisks darba apjoma pieaugums paredzēts Latvijas Republikas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, kas prasīs atbilstošu cilvēku un finanšu resursu pieaugumu.

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijai būs pilnībā jāpārņem ES Kopējā Komerciālā politika, jābūt gatavai ieviest ES normatīvos aktus iekšējā tirgus aizsardzības, antidempinga un pretsubsīdiju pasākumu jomā, kā arī piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Latvijas likumdošana šajā jomā - likums “Par iekšējā tirgus aizsardzību”, “Antidempinga likums” un likums “Par aizsardzību pret subsidēto importu”- zaudēs spēku, jo šajos likumos noteiktās funkcijas, kuras pašreiz veic Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (VITAB), būs Eiropas Komisijas kompetencē. Līdz ar to VITAB kā atsevišķa institūcija beigs savu pastāvēšanu. Taču, pēc iestāšanās ES, Ekonomikas ministrijai būs jāveic funkcijas, kas saistītas ar ES regulu ieviešanu tirdzniecības aizsardzības instrumentu jomā. Šo vajadzību īstenošanai Ārējās tirdzniecības departamentā tiks izveidota jauna nodaļa.

Lai Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, varētu izpildīt savas saistības atbilstoši Eiropas Savienības kopējai ārējās tirdzniecības politikai, ir jāievieš un jāadministrē dubultās kontroles (double-checking) sistēma metālu, metālizstrādājumu un tekstilizstrādājumu importam. Ņemot vērā to, ka Latvijā pašreiz nav ieviesta dubultās kontroles sistēma, ir nepieciešama vēl vienas jaunas nodaļas izveidošana Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamentā. Dubultās kontroles nodaļas galvenais uzdevums būs veikt vajadzīgos pasākumus dubultās kontroles sistēmas ieviešanā un administrēšanā.

Konkurences politikas uzraudzības jomā jaunas valsts institūcijas netiek radītas, bet tiek plānots paplašināt Konkurences padomes esošās funkcijas. EK vai ES dalībvalstu konkurences institūciju uzdevumā tiks veiktas izmeklēšanas darbības (kopīgas izmeklēšanas) lietās, kas skars tirdzniecību starp dalībvalstīm. Konkurences padome aktīvi iesaistīsies likumdošanas izstrādes procesā un dažādu komiteju darbā, sniegs pārskatus un izteiks savu viedokli par būtiskiem konkurences politikas jautājumiem.

Statistikas jomā ES likumdošanas nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, bet nepieciešams pilnveidot jau esošās institūcijas - Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) - infrastruktūru un kapacitāti. CSP tiek stiprināta, racionalizējot tās darba organizāciju un paaugstinot darba efektivitāti, un reorganizējot vietējās (rajonu) statistikas nodaļas un CSP centrālās iestādes struktūru.

Lai nodrošinātu Latvijas pilntiesīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos visās Ekonomikas ministrijas kompetences jomās, tās pārstāvjiem būs jāpiedalās ap 100 dažādu ES institūciju komiteju un darba grupu darbā un kopumā jānodrošina Latvijas nacionālo interešu pārstāvēšana visos ES lēmumu pieņemšanas līmeņos, kas prasīs nepieciešamību stiprināt administratīvo kapacitāti.

Līdz šim Finanšu ministrijas un finanšu ministra padotībā esošo iestāžu struktūra ir mainīta un pilnveidota atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Finanšu ministrijā tiks veidota jauna nodaļa, kuras kompetencē būs pašu resursu administrēšana.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Finanšu ministrija kļūs par Vadošo institūciju (darbā ar Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondu). Saskaņā ar Padomes Regulas 1260/1999 34.pantu, Vadošās institūcija:

• atbildīga par sniegtās palīdzības vadību, kā arī par efektīvu tās īstenošanu;
• izstrādā Vienoto programmdokumentu un Programmas papildinājumu;
• nodrošina finansēto pasākumu atbilstību Kopienas politikām;
• nodrošina nepieciešamo informācijas un publicitātes pasākumu ievērošanu;
• ievieš un koriģē Programmas papildinājumu (pēc Uzraudzības komitejas pieprasījuma vai arī pēc pašas Vadošās institūcijas iniciatīvas), nemainot ne prioritātei piešķirtās palīdzības kopējo apjomu, ne to specifiskos mērķus; pēc Programmas papildinājuma apstiprināšanas Uzraudzības komitejā, informē Eiropas Komisiju par veiktajām korekcijām;
• nosaka prasības, kuras jāīsteno vadības un īstenošanas sistēmā un katras iesaistītās institūcijas līmenī (projektu atlases, projektu īstenošanas un uzraudzības procesā, kā arī kontroles sistēmām);
• pārbauda, vai ir sasniegtas vadības un īstenošanas sistēmas, kā arī katrai iesaistītajai institūcijai izvirzītās prasības, un nolemj, vai ir nepieciešama papildus kontrole, lai sniegtu apliecinājumu Maksājumu institūcijai, ka izveidotā sistēma nodrošina atbilstošu kontroli, kas nepieciešama izdevumu sertificēšanai;
• nodrošina, ka palīdzības vadībā un ieviešanā iesaistītajām institūcijām ir izveidota atsevišķa grāmatvedības sistēma vai arī atbilstošs grāmatvedības kods visām ar palīdzību saistītām operācijām;
• nodrošina palīdzības finansēto darbību pareizumu, jo īpaši, īstenojot iekšējo kontroli saskaņā ar atbilstošas finanšu vadības principiem, un reaģē uz jebkuriem novērojumiem vai pieprasījumiem veikt koriģējošus pasākumus;
• izstrādā un pēc Uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas iesniedz Eiropas Komisijai Gada pārskatu par izpildi;

• sadarbībā ar Eiropas Komisiju pārskata galvenos iepriekšējā gada rezultātus un, ja nepieciešams (balstoties uz Eiropas Komisijas ieteikumiem), veic darbības uzraudzības vai vadības pasākumu uzlabošanai;
• izveido sistēmu līdzekļu atgūšanai un uzskaitei par nepamatoti veiktiem izdevumiem;
• izveido atskaišu sistēmu un finanšu un statistiskās informācijas datu sistēmu VPD īstenošanai un iegūtos datus pārsūta Eiropas Komisijai;
• nodrošina kompjuterizētas sistēmas izstrādi;
• organizē un vada Uzraudzības komiteju;

• veic auditus par izveidotajām vadības un kontroles sistēmām (sniedz apstiprinājumu par sistēmu darbību).

Paplašināsies Valsts kases funkcijas. No iestāšanās brīža tā pildīs Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Maksājumu institūcijas funkcijas. Saskaņā ar Padomes Regulu 1260/1999, 438/2000 Maksājumu institūcija:

• sastāda/aizpilda un iesniedz Eiropas Komisijai izdevumu deklarācijas to atmaksāšanai (attiecībā uz starpmaksājumiem un gala maksājumu) trīs reizes gadā;
• saņem un pārvalda Eiropas Komisijas piešķirtos līdzekļus;
• nodrošina, ka gala saņēmēji ir saņēmuši ES līdzekļus pēc iespējas ātrāk un pilnībā saņem sev pienākošo finansējumu;
• apliecināt Eiropas Komisijai nosūtāmos deklarētos izdevumus starpmaksājumu un gala maksājumu pieprasījumos kā regulārus un pareizus, pamatotas ar pārbaudāmiem attaisnojošajiem dokumentiem;

• vai ir saņemts apliecinājums no vadošās iestādes vai starpinstitūcijas, par to, ka tās ir izpildījušas prasības, ko izvirza Regula (EK) Nr1260/1999;
• vai izdevumu pārskatā ir uzrādīti vienīgi tie izdevumi, kas patiešām segti attiecīgajā kompensēšanas periodā, kas noteikts lēmumā un ko seguši attiecīgie gala saņēmēji saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1685/2000 1.pielikuma noteikuma 1.2.,1.3. un 2.punktu un kurus var apliecināt kvitēti rēķini vai grāmatvedības dokumenti, kas ir līdzvērtīgs pierādījums;
• vai izdevumu pārskatā ir uzrādīti vienīgi tie izdevumi, kas attiecas uz darbībām, kuras izraudzītas finansējumam saskaņā ar attiecīgo palīdzību, ievērojot noteiktus atlases kritērijus un procedūras, un, kurus veicot, visu laiku ir ievērotas Kopienu tiesību normas; un kas attiecas uz pasākumiem, kam visu valsts palīdzību vajadzības gadījumā oficiāli apstiprinājusi Komisija);

• atgriež Eiropas Komisijai atmaksājamo daļu (un nopelnītos procentus), kas radušies kādu Vadošās iestādes atklāto administratīvo kļūdu, nav laikā saņemts maksājuma uzdevums pēc lēmuma piešķirt finansējumu, vai citu neatbilstību un krāpšanu rezultātā);
• glabā Eiropas Komisijai atmaksājamos rēķinus; reizi gadā nosūta Eiropas komisijai pārskatu atmaksājamajām summām;
• nosūta Eiropas Komisijai naudas plūsmu tekošajam gadam un prognozes nākamajam gadam ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim;
• iesniedz Eiropas Komisijai sešu mēnešu laikā pēc maksājumu termiņa, kas noteikts lēmumā par fondu finansējuma piešķiršanu, apstiprinātu atskaiti par faktiski veiktajiem izdevumiem;
• nodrošina apmierinošus grāmatvedības pārskatus kontroles mērķiem (elektroniskā veidā).

Valsts kase nodrošina arī Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības pašu resursu sistēmā – Eiropas Komisijas kontu uzturēšanu un maksājumu veikšanu saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar Padomes regulas 1260/1999 “Vispārīgie noteikumi par struktūrfondiem” 35. pantu ir jāizveido Uzraudzības komiteja, kas nodarbosies ar Vienotā programmdokumenta un tā ieviešanas uzraudzību.

No valsts puses ir jāizstrādā Vienotā programmdokumenta projekts un projektu ideju rezerve (project pipeline) Kohēzijas fondam, kā arī jāizveido struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības, uzraudzības, novērtēšanas un kontroles sistēma, nodrošinot arī atbilstošu administratīvo kapacitāti (darbinieku skaitu un to pietiekamu kvalifikāciju) darbam ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu visos administratīvajos līmeņos.

Uzraudzības komiteju izveido pēc vienošanās ar vadošo institūciju (Finanšu ministriju). Uzraudzības komiteja ir jāizveido ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc Eiropas Komisijas lēmuma par finanšu piešķīrumu. Vadošā institūcija izstrādās darbības procedūras, kuras apstiprinās Uzraudzības komiteja. Finanšu ministrija ir institūcija, kura organizēs un vadīs Uzraudzības komitejas darbu.

Plānots, ka Uzraudzības komitejā darbosies šādas institūcijas un sadarbības partneri:

• Finanšu ministrija (vadošās institūcijas pārstāvis),
• Valsts kase (maksājumu institūcijas pārstāvis),
• Labklājības ministrija,
• Zemkopības ministrija,
• Ekonomikas ministrija,
• Izglītības un zinātnes ministrija,
• Satiksmes ministrija,

• Vides ministrija,
• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija,
• sociālie partneri,
• piecu plānošanas reģionu pārstāvji,
• Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji,
• Eiropas Komisijas pārstāvji (novērotāju statusā),
• starptautisko finanšu institūciju pārstāvji (novērotāju statusā).

Paplašināsies Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas:

• administratīvā sadarbība un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības dalībvalstīm netiešo nodokļu jomā;
• ES tradicionālā pašu resursu administrēšana;
• Kopīgās lauksaimniecības politikas administrēšana, t.sk. darbs pie dažādu veidu dotāciju, kompensāciju izmaksu administrēšanas;
• darbs Eiropas kopienas komisijās un darba grupās;
• darbs pie IT datu bāzu un sistēmu savietojamības ar ES sistēmām izstrādes un nodrošināšanas.

Līdz ar iestāšanās brīdi ES saskaņā ar ES acquis jāveic papildus funkcijas – administratīvā sadarbība un informācijas apmaiņa ar ES dalībvalstīm netiešo un tiešo nodokļu jomā.

Enerģētikas sektorā - veidojot iestāšanās ES līguma projektā paredzētās naftas produktu rezerves tiks paplašinātas iesaistīto institūciju (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Akcizēto preču pārvaldes, Galvenās muitas pārvaldes u.c.) funkcijas un darbinieku skaits, lai, atbilstoši ES prasībām, nodrošinātu informācijas apkopošanu par uzkrāto naftas rezervju apjomiem.

Iekšlietu ministrijas un tās sistēmas iestāžu funkcijas ir mainītas un paplašinātas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Lai sekmīgi varētu veikt Eiropas Savienības ārējo robežu uzraudzību, Valsts robežsardze 2001.gada rudenī pārņēma jūras robežas apsardzības funkcijas, izveidojot šim nolūkam Jūras robežas apsardzības dienestu, kā arī uzsāka Aviācijas dienesta veidošanu. Lai veicinātu nelegālās migrācijas apkarošanu, 2002.gadā Valsts robežsardzes Imigrācijas dienests pārņēma Imigrācijas policijas funkcijas. Valsts robežsardzes Imigrācijas dienesta svarīgākās funkcijas ir ārvalstnieku kontrole visā valsts teritorijā un nelegālo imigrantu izraidīšana. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Valsts robežsardzes koledžas funkciju paplašināšanas, lai jau 2003.gada rudenī uzsāktu robežsardzes virsnieku apmācību.

Pašreiz normatīvajos aktos noteiktās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas ir pietiekamas, lai sekmīgi pildītu Eiropas Savienības prasības vīzu, migrācijas un patvēruma jomā. Šajā jomā nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana, galvenais uzdevums ir administratīvās kapacitātes pilnveidošana.

Lai sekmīgi pēc iestāšanās ES varētu pildīt Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības K3.pants (Eiropola konvencija) noteiktās prasības, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrā ir plānots izveidot jaunu struktūrvienību (Starptautiskās sadarbības biroju), kas, cita starpā, darbosies arī kā valsts kontaktpunkts sadarbībai ar Eiropolu. Šī biroja pakļautībā atradīsies tādas nodaļas kā Interpola Nacionālais centrālais birojs, SIRENE Latvijas birojs, Eiropola Latvijas birojs un Sakaru virsnieku nodaļa.

Drošības policijā nav paredzēts veidot jaunas institūcijas. Lai izpildītu Eiropas Savienības prasības cīņā pret organizēto noziedzību, tiks uzlabots policijas tehniskais aprīkojums, tiesībaizsardzību institūciju savstarpējās un starptautiskās sadarbības un informācijas apmaiņas mehānisms.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nav paredzēts veidot jaunas institūcijas. Lai veicinātu starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jomā, 2003.gada 20.janvārī Latvija parakstīja Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Kopienu par Latvijas Republikas dalību “Kopienas mehānismā, lai sekmētu pastiprinātu sadarbību, sniedzot civilās aizsardzības palīdzību”.

Izglītības un zinātnes ministrijā jaunas institūcijas nav jāveido, jo tiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Kultūras ministrija atbildības jomā - Autortiesību un blakustiesību nozarē – atbilstoši ES Direktīvai – 93/83/EEC “Par atsevišķu nosacījumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas jomā” - tiks veidots Mediācijas institūts (autortiesību šķīrējtiesa) atsevišķu kategoriju strīdu izskatīšanai.

Sociālās politikas un nodarbinātības jomā jaunas institūcijas nav jāveido, jo Pievienošanās līguma nosacījumus īstenos jau esošās institūcijas. Lai nodrošinātu nacionālo pozīciju ES jautājumos izstrādi un saskaņošanu sociālās politikas un nodarbinātības jomā, Labklājības ministrijā tiks izveidots iekšējais koordinācijas mehānisms. Labklājības ministrija ir nozīmēta kā Eiropas Sociālā Fonda partnerinstitūcija un līdz ar to Labklājības ministrijā Eiropas Sociālā Fonda sagatavošanas un ieviešanas procesa koordinācijai Finanšu vadības departamenta ietvaros ir izveidota īpaša Eiropas Sociālā Fonda nodaļa.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas tiek paplašinātas, lai nodrošinātu ES Struktūrfondu Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) Partnerinstitūcijas funkciju izpildi un nodrošinātu Eiropas Kopienu iniciatīvu INTERREG atbildīgās organizācijas darbu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija reorganizēs un paplašinās ministrijas pakļautībā esošo BO VSIA “Reģionu attīstība” (pēc reorganizācijas Valsts reģionālās attīstības aģentūra) un BO VSIA “Teritorijas attīstības plānošanas centrs” funkcijas.

Satiksmes ministrijas centrālais aparāts jau šobrīd ir papildināts ar četrām jaunām štata vietām, kas nodrošina ministrijas administratīvo kapacitāti darbam ar Eiropas Savienības strukturālajiem un kohēzijas (izlīdzināšanas) fondiem. Pēc 2003.gada 16.aprīļa, kad Latvija iegūs novērotāja statusu Eiropas Savienības institūcijās, Satiksmes ministrijas pārstāvjiem būs jāpiedalās dažādu ES institūciju komiteju un darba grupu darbā un jānodrošina Latvijas nacionālo interešu pārstāvēšana visos ES lēmumu pieņemšanas līmeņos, kas prasīs nepieciešamību stiprināt administratīvo kapacitāti gan pašā ministrijā, gan tās padotībā esošajās institūcijās.

Svarīgākie pasākumi ir šādi:

• ES jautājumu koordinācijas sistēmas izveidošana transporta, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju nozarē;
• neatkarīgas aviācijas negadījumu izmeklēšanas nodaļas izveidošana;
• Latvijas Jūras administrācijas kapacitātes nostiprināšana attiecībā uz kuģu karoga valsts un ostu valsts kontroles funkciju veikšanu (kuģošanas drošības garantēšanai Latvijas un Eiropas Savienības ūdeņos);
• Dzelzceļa administrācijas funkciju paplašināšana un nostiprināšana, lai pabeigtu dzelzceļa tirgus liberalizāciju un nodrošinātu brīvas un nediskriminējošas konkurences apstākļus.

Tieslietu ministrijas funkcijas tiek paplašinātas, stiprinot ministrijas kapacitāti, lai pilnvērtīgi pildītu koordinējošas institūcijas lomu ES tiesību aktu ieviešanas un uzskaites jomā. Papildus palielinās darba apjoms ar Latvijas nacionālo tiesību aktu atbilstības izvērtēšanu ES aktiem (cilvēkresursu palielināšana un tehniskā nodrošinājuma atjaunošana esošo struktūru ietvaros).

Jauna funkcija ir darbs ar nacionālo pozīciju koordinēšanu valstiskā mērogā par Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās Instances tiesas izskatāmajām lietām (jaunas struktūras izveidošana).

Veidojot Tiesu administrāciju, jāparedz papildu darba joma sadarbībai ar Eiropas Kopienas tiesu un nacionālo tiesnešu nepārtraukta izglītošana Eiropas Savienības tiesību jautājumos (cilvēkresursu palielināšana plānoto struktūru ietvaros).

2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums, kurā iestrādātas Eiropas Savienības direktīvas sabiedrību tiesību (Company Law) jomā, jo to prasīja Latvijas saistības ar sākto virzību uz Eiropas Savienību. Līdz ar to tika paplašinātas Uzņēmumu reģistra funkcijas, nosakot, ka Uzņēmumu reģistrs ir iestāde, kura ved arī komercreģistru, un šajā sakarā Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstus komercreģistrā, kā arī apstiprina kapitālsabiedrību mantisko ieguldījumu vērtētāju (ekspertu) sarakstu, apstiprina revidentu sarakstu un ieceļ revidentu no šā saraksta reorganizācijas procesā iesaistīto komercsabiedrību līgumu projektu pārbaudei.

Ar pievienošanos Eiropas Savienībai paplašināsies Patentu valdes funkcijas:

• tā pieņems Eiropas Kopienas preču zīmju un Eiropas Dizainparaugu reģistrācijas pieteikumus un pārsūtīs tos Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (Alikantē);
• Patentu valde nodrošinās Eiropas Kopienas preču zīmju senioritātes mehānisma funkcionēšanu.

Paredzēts, ka Eiropas Kopienas preču zīmju un Eiropas Dizainparaugu pārkāpumu lietu izskatīšanai Tieslietu ministrija nodrošinās īpašu šajā jomā izglītotu pirmās un otrās instances tiesnešu nozīmēšanu. Līdz ar to paplašināsies arī tiesu iestāžu funkcijas - Eiropas Kopienas preču zīmju un Eiropas Dizainparaugu pārkāpumu lietu izskatīšana.

Personas datu aizsardzības funkciju veic Datu valsts inspekcija, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas izstrādāts ievērojot, Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un 1995.gada 24.oktobra direktīvas 95/46/EC par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, prasības.

Pamatojoties uz Elektronisko dokumentu likumu, kas izstrādāts ievērojot Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīvu 1999/93/EC “Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā”, Datu valsts inspekcija veic uzticamo sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un akreditāciju. Līdz ar to visas funkcijas tiek veiktas saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un jaunu institūciju veidošana šajā sakarā nebūs nepieciešama.

Ar iestāšanās brīdi Datu valsts inspekcija kā pilntiesīgs dalībnieks piedalīsies darba grupā, kas izveidota ar direktīvas 95/46/EC Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 29.pantu. Pašlaik šajā darba grupā Datu valsts inspekcijai ir novērotāja statuss. Darba grupa izstrādā ieteikumus un vadlīnijas personas datu aizsardzības jomā.

Veselības ministrijas atbildības sfērā Līguma parakstīšanas rezultātā būs nepieciešams paplašināt valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” funkcijas, lai pilnībā nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitātes un peldūdeņu kvalitātes valsts monitoringa veikšanu.

Saskaņā ar ES prasībām, lai izslēgtu brīvā preču tirgus ierobežojošos pasākumus, būs nepieciešams izveidot tabakas izstrādājumu kvalitātes un atbilstības novērtēšanas tirgus uzraudzības institūciju, kas prasīs papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu.

Jaunas institūcijas humāno zāļu uzraudzības un kontroles jomā nav jāveido. Paplašināsies esošo institūciju: Valsts zāļu aģentūras, Valsts farmācijas inspekcijas, Zāļu cenu aģentūras funkcijas un darba apjoms.

Vides ministrijas atbildības sfērā līguma nosacījumus īstenos galvenokārt esošās vides institūcijas. Tomēr vairumam no tām, īpaši reģionālajām vides pārvaldēm, Latvijas Vides aģentūrai, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam, būs nepieciešami papildus gan resursi, gan štats, gan apmācības. Vides ministrijā būs jāveido jauna nodaļa klimata izmaiņu kontroles jomā, ņemot vērā Eiropas Savienības likumdošanu; papildus štata vietas un apmācības būs nepieciešamas arī Investīciju departamentam darbam ar Kohēzijas fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Dabas aizsardzības jomā būs nepieciešams veidot vairākas jaunas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas.

Zemkopības ministrijā pēc normatīvā akta stāšanās spēkā būtiskas institucionālās pārmaiņas nav nepieciešamas, jo funkciju izpildei, kas saistītas ar Kopējās lauksaimniecības un Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu, nepieciešamās iestādes ir radītas. Prognozējams, ka Zemkopības ministrijā būs nepieciešams palielināt štata vienību skaitu. Valsts zivsaimniecības pārvalde iekļausies Zemkopības ministrijas struktūrā.

Ar Ministru prezidenta Einara Repšes 2003.gada 16.janvāra rīkojumu izveidota LR iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa, kas saskaņā ar Ministru prezidenta 2003.gada 18.martā apstiprināto sabiedrības informēšanas pasākumu stratēģiju īstenos Tautas kampaņu.

Tautas kampaņas mērķis ir līdz 20.septembrī paredzētajam referendumam par Latvijas iestāšanos ES sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju par ieguvumiem un riskiem, Latvijai pievienojoties ES, kā arī rosināt sabiedrībā diskusiju par šiem jautājumiem.

Tautas kampaņā būs trīs posmi – informācija, diskusija un aicinājums piedalīties tautas nobalsošanā par Latvijas pievienošanos ES.

Kampaņas instrumenti būs nevalstisko, sabiedrisko, kultūras, izglītības un pašvaldību iestāžu īstenotie sabiedrības informēšanas projekti, brošūras un faktu lapas par Latvijas sabiedrībā aktuālākajiem jautājumiem, jauni raidījumi radio un televīzijā par ES, pielikumi laikrakstos, žurnālistu vizītes uz citām ES kandidātvalstīm un dalībvalstīm, kā arī reklāma Tautas kampaņas pēdējā posmā, kas aicinās iedzīvotājus piedalīties referendumā.

Tautas kampaņā vadības grupa iesaistīs politiskos līderus un citus sabiedr ības viedokļa veidotājus – akadēmiķus, pašvaldību, dažādu profesionālo un sabiedrības grupu pārstāvjus. Tautas kampaņa uzrunās visu sabiedrību, īpašu uzmanību veltot cilvēkiem vecumā virs 55 gadiem, lauku iedzīvotājiem un darba ņēmējiem. Svarīgas Tautas kampaņas mērķa grupas būs arī jaunatne un uzņēmēji.

Šī mērķa īstenošanā vadības grupa cieši sadarbosies ar Sabiedriski konsultatīvo padomi, kurā Ministru prezidenta Einara Repšes vadībā darbojas vēl 29 dažādu sabiedrības grupu pārstāvji. Padomes uzdevums ir sniegt priekšlikumus vadības grupai Tautas kampaņas īstenošanā.

Līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai Latvijā būs piemērojami visi iepriekš un turpmāk pieņemtie ES primārie un sekundārie tiesību akti, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās Instances Tiesas spriedumi, lēmumi un atzinumi. Primāro tiesību aktu normas būs tieši piemērojamas, ja tās atbildīs sekojošiem kritērijiem:

1. tiesību normai jābūt skaidri izteiktai;
2. tiesību normai jābūt beznosacījuma;
3. tiesību normas piemērošana nedrīkst būt atkarīga no tās ieviešanas nacionālajā tiesību sistēmā.

Vēlākais no pievienošanās brīža Latvijai būs jāievieš nacionālajā tiesību sistēmā visi iepriekš ES pieņemtie tiesību akti, kā arī visi turpmākie pieņemamie tiesību akti. Tā gadījumā, ja Latvija nebūs attiecīgajā direktīvā noteiktajā laikā ieviesusi direktīvu vai būs ieviesusi to nepilnīgi un privātpersonai (fiziskai vai juridiskajai) būs no tā radušies zaudējumi, tad minētajai privātpersonai būs tiesības iesniegt Latvijas tiesā prasību pret Latvijas valsti par zaudējumu segšanu, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar minētās direktīvas neieviešanu laikā vai tās nepilnīgu ieviešanu.

Privātpersona varēs iesniegt prasību Latvijas tiesā, kā arī citā dalībvalsts tiesā, pret jebkuru personu (privātu vai publisku, tajā skaitā pret citu dalībvalsti) par ES primārajos un sekundārajos tiesību aktos noteikto pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu, no kā šai personai radušies zaudējumi. Tas ir iespējams, jo pastāv ES tiesību normas, kuras ir arī tieši piemērojamas. Attiecībā uz nacionālajā tiesību sistēmā neieviestajām direktīvām vai nepilnīgi ieviestajām direktīvām, privātpersona vispārīgi nevarēs iesūdzēt tiesā citu privātpersonu par direktīvā noteikto pienākumu nepildīšanu.

Atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 234.pantam, Latvijas tiesai ir tiesības apturēt lietas izskatīšanu un iesniegt Eiropas Kopienu tiesā prejudiciālus jeb pirmstiesas nolēmumus par:

1. Eiropas Kopienas līguma interpretāciju;
2. Kopienas iestāžu un Eiropas Centrālās Bankas tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju;
3. ar ES Padomes lēmumu dibinātu struktūru statūtu interpretāciju, ja minētie Statūti to paredz.

Ja Latvijas tiesai, kuras lēmumus atbilstoši Latvijas tiesību aktiem nevar pārsūdzēt, rodas jautājumi par augstāk minēto, tai ir pienākums obligāti vērsties Tiesā ar attiecīgu prejudiciālu nolēmumu.

Atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 230.panta 4.daļai, jebkura fiziska vai juridiska persona var griezties Tiesā vai Pirmās Instances Tiesā par ES iestāžu pieņemtu lēmumu, kas adresēts šai personai, vai par lēmumu, kas adresēts citai personai, bet šo personu skar tieši un individuāli, vai par lēmumu, kas ir regulas formā, tomēr skar šo personu tieši un individuāli, un lūgt izskatīt minēto lēmumu likumību.

Fiziskai vai juridiskajai personai atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 288.pantam būs tiesības vērsties Pirmās Instances Tiesā un pieprasīt segt zaudējumus, kas radušies no:

1. Kopienas uzņemto līgumsaistību nepildīšanas;
2. Kopienas iestāžu vai to darbinieku darbības, kas ir pretrunā ar Līguma normām.

Arī gadījumos, kad Latvijas pilsonis strādās kādā no ES iestādēm un šī iestāde būs pārkāpusi viņa darba un sociālās tiesības, šis Latvijas pilsonis varēs vērsties Pirmās Instances Tiesā un prasīt, lai šis pārkāpums tiktu novērsts.

Gadījumā, ja Kopienas iestāde attiecībās ar privātpersonu, būs rīkojusies neatbilstoši un pieļāvusi kādu kļūdu, tad šī persona varēs iesniegt sūdzību Eiropas Parlamenta vidutājam (Ombudsman), kuram būs pienākums veikt izmeklēšanu, lai attiecīgā Kopienas iestāde novērstu savas kļūdas un turpmāk tādas vairs neatkārtotu. Vidutājam nav tiesību izskatīt sūdzības par Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas rīcību.

Ārlietu ministre S.Kalniete

23.05.2003 10:35

R.Danelsons, 7016388

renars.danelsons@mfa.gov.lv