Otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija otrajam lasījumam

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1.

Izslēgt 21. panta 1. daļas vārdus: ‘’to advokāti un prokurori’’

neatbalsta

2.

Izteikt 51. panta 2. daļas pēdejo teikumu šādā redakcijā:

‘’Prasību, ka tiesnesim jābūt tikai vienai – Latvijas Republikas pilsonībai, nevar uzskatīt par diskriminējošu.’’

neatbalsta

(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 30 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību;

5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē;

6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks.

(3) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

(4) Kārtību, kādā tiesneša kandidāts stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka Tieslietu ministrija.

(5) Stažēšanās laiks, ievērojot tiesneša kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni, tiek noteikts no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem.

(6) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

1. Aizstāt 52.panta ceturtajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "tieslietu ministrs".

1. Aizstāt 52.panta ceturtajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "tieslietu ministrs".

Par apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz divus gadus ilgs darba stāžs Saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra), rajona (pilsētas) tiesas tiesneša vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša (zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vai viņa vietnieka) amatā vai kam ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs kopējais darba stāžs zvērināta advokāta vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā, vai prokurora, kā arī līdz 1994.gada 30.jūnijam - prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā.

(1) Par Augstākās tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz četrus gadus ilgs darba stāžs rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā vai trīs gadus - Saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra) amatā, vai divus gadus - apgabaltiesas tiesneša amatā.

(2) Par Augstākās Tiesas tiesnesi var apstiprināt arī tādu Latvijas pilsoni, kam ir ne mazāk kā sešus gadus ilgs kopējais darba stāžs advokāta, prokurora vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā.

2. Izteikt 53. un 54.pantu šādā redakcijā:

"53.pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase.

(2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu."

2. Izteikt 53. un 54.pantu šādā redakcijā:

"53.pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase.

(2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu."

3. Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:

"54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība

Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs."

Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:

Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.”

atbalsta

3. Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:

Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.”

6.

Izteikt 55. panta 5. punktu šādā redakcijā:

‘’5) kuras ir ārvalstu valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;’’

Izslēgt 55. panta 6. punktā vārdus:

‘’Augstākās padomes lēmumiem’’.

Papildināt 55. pantu ar jaunu 7. punktu šādā redakcijā:

‘’7) kurām ir citas valsts pilsonība’’.

neatbalsta

7.

Izteikt 56. pantu sekojošā redakcijā:

‘’Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51. panta otrās daļas un 55. panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, nepilsoni, vai personu, kura Latvijā dzīvo ar pastāvīgu uzturēšanas atļauju, ja līdz vēlēšanu dienai kandidāts tiesas piesēdētāja amatam ir sasniedzis 25. gadu vecumu’’.

neatbalsta

 (1) Laikā, kad tiesas piesēdētājs pilda savus pienākumus tiesā, viņam no valsts  budžeta   tiek  izmaksāta  alga  50  procentu  apmērā  no  tiesneša amatalgas.

 (2) Laiks,  kurā  tiesas  piesēdētājs pilda savus pienākumus tiesā, tiek ieskaitīts pamatdarba izpildīšanas laikā.

 (3) Kārtību   un  apmērus,  kādos  tiesas  piesēdētājam  kompensē  citus izdevumus, kas  saistīti ar viņa pienākumu pildīšanu tiesā, nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

4. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

"88.pants. Tiesas piesēdētāja tiesību garantijas

(1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu atbilstoši strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēram, kas noapaļots latos.

(2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu vidējās darba algas apmērā, kurai piemērots koeficients 0,85.

(3) Tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas laikā darba devējs piesēdētājam saglabā vidējo izpeļņu Darba likumā noteiktajā kārtībā."

Aizstāt likuma 88.panta nosaukumā (jaunajā redakcijā) vārdu “tiesību” ar vārdiem “darba tiesību”.

Izteikt 88.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

(1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuras apmērs atbilst strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

(2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuru aprēķina, piemērojot strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai koeficientu 0,85.”

Juridiskā komisija

Izteikt 88.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

(1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuras apmērs atbilst Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

(2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuru aprēķina, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, koeficientu 0,85.”

daļēji atbalst. (juridiskās kom. priekšlik.)

4. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

"88.pants. Tiesas piesēdētāja darba tiesību garantijas

(1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuras apmērs atbilst Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

(2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuru aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, koeficientu 0,85.

(3) Tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas laikā darba devējs piesēdētājam saglabā vidējo izpeļņu Darba likumā noteiktajā kārtībā."

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija:

1) novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu;

2) dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām;

3) atestē tiesnešus un piešķir viņiem kvalifikācijas klasi;

4) pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim;

5) apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību un tiesnešu atestācijas kārtību reglamentējošos noteikumus.

6) (Izslēgts ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

5. Izteikt 94.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu."

5. Izteikt 94.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu."

(1) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiesu tiesnešus, kā arī zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus atestē un, ievērojot tiesnešu zināšanas un darba pieredzi, viņiem piešķir šādas kvalifikācijas klases: piekto, ceturto, trešo, otro, pirmo vai augstāko kvalifikācijas klasi.

(2) Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem, kā arī zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem kvalifikācijas klasi var piešķirt pēc viņu iecelšanas tiesneša amatā.

6. Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

"98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1) piekto kvalifikācijas klasi – pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2) ceturto kvalifikācijas klasi – pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3) trešo kvalifikācijas klasi – pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4) otro kvalifikācijas klasi – pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5) pirmo kvalifikācijas klasi – pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja tiesnesis ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatas nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, piešķirtā kvalifikācijas klase saglabājas."

6. Izteikt 98.pantu šādā redakcijā:

"98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases

(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:

1) piekto kvalifikācijas klasi – pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2) ceturto kvalifikācijas klasi – pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

3) trešo kvalifikācijas klasi – pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

4) otro kvalifikācijas klasi – pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;

5) pirmo kvalifikācijas klasi – pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.

(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu.

(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.

(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.

(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase tiek saglabāta."

7. Izteikt 16.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"16.nodaļa

Tiesu darbinieki".

7. Izteikt 16.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"16.nodaļa

Tiesu darbinieki".

Papildināt likumu ar 1051.pantu šādā redakcijā:

‘’105.1 pants. Konsultatīvi analītiskais personāls

Tiesas priekšsēdētājam ir tiesības atbilstoši apstiprinātajai struktūrai pieņemt darbā speciālistus uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām – uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu veikšanai, nosakot algu, kas nepārsniedz attiecīgās tiesas tiesneša amatalgu.’’

atbalsta

8. Papildināt likumu ar 1051.pantu šādā redakcijā:

‘’1051. pants. Konsultatīvi analītiskais personāls

Tiesas priekšsēdētājam ir tiesības atbilstoši apstiprinātajai struktūrai pieņemt darbā speciālistus uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām – uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu veikšanai, nosakot algu, kas nepārsniedz attiecīgās tiesas tiesneša amatalgu.’’

Tiesu amatpersonas pieņem darbā un atlaiž no darba attiecīgās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, bet ierēdņi tiek pieņemti civildienestā un atlaisti no tā likumā "Par valsts civildienestu" noteiktajā kārtībā.

8. Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

"106.pants. Tiesas darbinieka darba tiesiskās attiecības

(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina, Darba likumā noteiktajā kārtībā slēdzot darba līgumu ar tiesas priekšsēdētāju.

(2) Tiesu darbinieku darba samaksu nosaka Ministru kabinets."

9. Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

"106.pants. Tiesas darbinieka darba tiesiskās attiecības

(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina, Darba likumā noteiktajā kārtībā slēdzot darba līgumu ar tiesas priekšsēdētāju.

(2) Tiesas darbinieka darba samaksu nosaka Ministru kabinets."

(1) Apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija:

1) izraugās kandidātus apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amatam;

2) izvirza priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizāciju;

5) organizē apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.);

7) organizē un veic tiesu darba statistisko uzskaiti;

8) veic likumdošanas aktu un tiesu prakses sistematizāciju un kompjuterizāciju, nodrošina tiesas ar likumdošanas un citiem nepieciešamajiem materiāliem;

9) rīkojas ar finansu līdzekļiem, lai nodrošinātu apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

10) rūpējas par tiesu ēku celtniecību un esošo tiesu namu uzturēšanu kārtībā.

(3) Tieslietu ministrija veic šā panta otrajā daļā norādītās funkcijas arī attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļām.

9. Aizstāt 107.panta otrās daļas 9.punktā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieku un Augstākās tiesas tiesnešu amatalga tiek pielīdzināta 1.kvalifikācijas kategorijas valsts civildienesta ierēdņa maksimālajai mēnešalgai. Augstākās tiesas priekšsēdētājs par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu saņem arī piemaksu 50 procentu apmērā no amatalgas. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieki par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu saņem arī piemaksu 25 procentu apmērā no amatalgas.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta Augstākās tiesas tiesneša amatalgai. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ir 90 procenti no apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalgas. Apgabaltiesas tiesneša amatalga ir 85 procenti no apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalgas.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta apgabaltiesas tiesneša amatalgai. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ir 90 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja amatalgas. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ir 85 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja amatalgas.

(1) Noteikt šādu piemaksu par tiesnešu kvalifikācijas klasi:

1) 5.kvalifikācijas klase - 20 - 40 procenti no amatalgas;

2) 4.kvalifikācijas klase - 40 - 50 procenti no amatalgas;

3) 3.kvalifikācijas klase - 50 - 60 procenti no amatalgas;

4) 2.kvalifikācijas klase - 60 - 70 procenti no amatalgas;

5) 1.kvalifikācijas klase - 70 - 80 procenti no amatalgas;

6) augstākā kvalifikācijas klase - 80 - 100 procenti no amatalgas.

(2) Ministru kabinets var noteikt tiesnešiem arī citas piemaksas pie amatalgas.

Piemaksu pie amatalgas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem par kvalifikācijas klasi, par tiesneša pārcelšanu (amatu savienošanas gadījumā), par palielinātu darba apjomu, kā arī citos gadījumos nosaka tieslietu ministra apstiprināts nolikums. Piemaksa nedrīkst būt lielāka par tiesneša amatalgu.

Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var noteikt tiesnesim papildu samaksu, ņemot vērā viņa darba rezultātus.

10. Izteikt 20.nodaļu šādā redakcijā:

"20.nodaļa

Tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas.

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, piemērojot strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai koeficientu 4,5.

(2) Apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(3) Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(4) Augstākās tiesas senatora mēneša amatalga ir par 50 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 30 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(4) Apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 70 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 100 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

Piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi nosaka šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi – 7 procenti no mēneša amatalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi – 14 procentu no mēneša amatalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi – 21 procents no mēneša amatalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi – 28 procenti no mēneša amatalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi – 35 procenti no mēneša amatalgas.

120.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga

(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, piemērojot strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai koeficientu 2,5.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.

Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs var prēmēt tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam, izmantojot finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā atalgojuma fonda."

Izteikt 119.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, koeficientu 4,5.”

Izteikt 120.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, koeficientu 2,5.’’

11. Izteikt 20.nodaļu šādā redakcijā:

"20.nodaļa

Tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas.

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.

(2) Apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(3) Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(4) Augstākās tiesas senatora mēneša amatalga ir par 50 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

119.2 pants. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka, tiesas priekšsēdētāja, kolēģijas priekšsēdētāja, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 30 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(4) Apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalga.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 70 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 100 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.

Piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi nosaka šādā apmērā:

1) par piekto kvalifikācijas klasi – 7 procenti no mēneša amatalgas;

2) par ceturto kvalifikācijas klasi – 14 procentu no mēneša amatalgas;

3) par trešo kvalifikācijas klasi – 21 procents no mēneša amatalgas;

4) par otro kvalifikācijas klasi – 28 procenti no mēneša amatalgas;

5) par pirmo kvalifikācijas klasi – 35 procenti no mēneša amatalgas.

(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.

Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs var prēmēt tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā atalgojuma fonda."

(1) Tiesnešiem piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ne mazāku par piecām kalendāra nedēļām.

(2) Atbilstoši tiesneša darba stāžam ik pēc pieciem nostrādātiem darba gadiem ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pagarināts par trim

kalendāra dienām.

11. Izteikt 123.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu trīs kalendāra dienas. Ik pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem papildatvaļinājums tiek pagarināts par trim dienām, bet nepārsniedzot divas kalendāra nedēļas."

12. Izteikt 123.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu - trīs kalendāra dienas. Ik pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem papildatvaļinājums tiek pagarināts par trim dienām, bet nepārsniedzot divas kalendāra nedēļas."

(1) Uz tiesnešiem attiecas tādas pašas sociālās garantijas un piemaksas, kādas likumā noteiktas civildienesta ierēdņiem, kā arī šajā likumā paredzētie izņēmumi.

(2) Ja tiesnešu skaita samazināšanas dēļ tiesnesi atbrīvo no amata, atbrīvotajam tiesnesim sešus mēnešus, skaitot no atbrīvošanas dienas līdz jaunu darba attiecību nodibināšanai, tiek saglabāta amatalga, kāda viņam bija atbrīvošanas dienā.

(3) Tiesneši ir atbrīvoti no obligātā valsts dienesta.

(4) Valsts obligāti apdrošina tiesnešu dzīvību un veselību no valsts budžeta līdz 24 mēnešu amatalgas apmēram.

12. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

"125.pants. Citas tiesneša sociālās garantijas

(1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā.

(6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram."

13. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

"125.pants. Citas tiesneša sociālās garantijas

(1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā.

(6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram."

13. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista 2001.gada strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēram, kas noapaļots latos.

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā – 60 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā – 70 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā – 80 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas izmaksā no mēneša amatalgas, kas paredzēta pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem saglabājas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā.

7. Tiesnešu mēneša amatalgu pārskata reizi trijos gados, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu pret iepriekšējo gadu, koeficientam 4,5 paliekot nemainīgam."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

17.

1. Izteikt Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Tiesnešiem, izņemot Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem, izmaksā mēneša amatalgu:

1. 2003.gadā 60 procentu apmērā no 119.1 pantā un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;
2. 2004.gadā 70 procentu apmērā no 119.1 pantā un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;
3. 2005.gadā 80 procentu apmērā no 119.1 pantā un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas."

2. Izteikt Pārejas noteikumu 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Tiesnešu, izņemot Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu, mēneša amatalgu pārskata reizi trijos gados, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu pret iepriekšējo gadu, koeficentam 4,5 paliekot nemainīgam."

Papildināt pārejas noteikumu 7.punkta sākumu ar vārdiem un skaitli “Līdz 2010.gadam” .

aizstāt pārejas noteikumu 7. punktā vārdus “reizi trijos gados” ar vārdiem “ik pēc trim gadiem” .

atbalsta

14. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļots latos.

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem tiek saglabātas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā.

7. Līdz 2010.gadam tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, mēneša amatalgu pārskata ik pēc trim gadiem, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficentu 4,5 saglabājot nemainīgu.’’

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.