Likuma spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

3. lasījumam

Izdarīt Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 14.nr.: 200, 13.nr.; 2001, 21.nr.; 2003, 6.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 14.nr.: 200, 13.nr.; 2001, 21.nr.; 2003, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdus "ierēdņa kandidāts" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "likums "Par valsts civildienestu"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts civildienesta likums" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Darba likumu kodekss" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Darba likums" (attiecīgā locījumā).

1. Izslēgt visā likumā vārdus "ierēdņa kandidāts" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "likums "Par valsts civildienestu"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts civildienesta likums" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas Darba likumu kodekss" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Darba likums" (attiecīgā locījumā).

(1) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk - diplomātiskā un konsulārā dienesta amati) un kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9., 10., 11. un 12.pantu. Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas, kurām iepriekš piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9. un 12.pantu un kuras veic valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja) ārlietu padomnieku funkcijas.

(2) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda vienīgi Latvijas pilsoņi. Personas, kuras nav Latvijas pilsoņi, ar ārlietu ministra atļauju diplomātisko un konsulāro dienestu var pildīt izņēmuma gadījumos noteiktu laiku. Šāda ārlietu ministra atļauja saskaņojama ar Saeimas Ārlietu komisiju.

(3) Ministru kabinets var noteikt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, kādus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Šādā gadījumā ar minētajām personām noslēdzams attiecīgs darba līgums.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās personas turpmāk šā likuma tekstā tiek sauktas - diplomāti.

(5) Personas, kuras ieņem amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet kurām nav piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar likumu, veic diplomātiskā un konsulārā dienesta tehnisko darbinieku funkcijas. Tehniskie darbinieki tiek pieņemti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un iecelti amatā saskaņā ar šā likuma II nodaļas 7. un 12.pantu.

4. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Personas, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus

(1) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – diplomātiskā un konsulārā dienesta amati) un kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9., 10., 11. un 12.pantu. Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas, kurām iepriekš piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9. un 12.pantu un kuras veic valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja) ārlietu padomnieku funkcijas.

(2) Ministru kabinets var noteikt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, kādus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi. Šādā gadījumā ar minētajām personām noslēdzams attiecīgs darba līgums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas turpmāk šā likuma tekstā tiek sauktas – diplomāti.

(4) Personas, kuras ieņem amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet kurām nav piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar likumu, veic diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu vai darbinieku funkcijas. Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki var tikt pieņemti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un iecelti amatā saskaņā ar šā likuma 7. un 12.pantu.

4. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Personas, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus

(1) Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – diplomātiskā un konsulārā dienesta amati) un kurām tiek piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9., 10., 11. un 12.pantu. Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda arī personas, kurām iepriekš piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šā likuma 9. un 12.pantu un kuras veic valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja) ārlietu padomnieku funkcijas.

(2) Ministru kabinets var noteikt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, kādus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi. Šādā gadījumā ar minētajām personām noslēdzams attiecīgs darba līgums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas turpmāk šā likuma tekstā tiek sauktas – diplomāti.

(4) Personas, kuras ieņem amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet kurām nav piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar likumu, veic diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu vai darbinieku funkcijas. Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki var tikt pieņemti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un iecelti amatā saskaņā ar šā likuma 7. un 12.pantu.

(6) Diplomātisko un konsulāro dienestu nedrīkst pildīt personas, kuras ir bijušas PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieki.

(5) Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.

(6) Personas, kuras nav ierēdņi, var pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņemt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, ja šīs personas ir Latvijas Republikas pilsoņi un tās nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PRS vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.

(5) Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.

(6) Personas, kuras nav ierēdņi, var pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņemt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, ja šīs personas ir Latvijas Republikas pilsoņi un tās nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PRS vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.

(1) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir vēstniecības, ģenerālkonsulāti (goda ģenerālkonsulāti), konsulāti (goda konsulāti), kā arī pastāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās.

(2) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas un akreditācijas valsts likumiem, starptautisko tiesību normām un paražām, kā arī ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumiem un Ārlietu ministrijas instrukcijām.

(3) Par diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības darbu ir atbildīgs tās vadītājs.

(4) Civiltiesiskajās attiecībās diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība rīkojas kā patstāvīga juridiskā persona.

5. Papildināt 4.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ir Ārlietu ministrijas struktūrvienības."

5. Papildināt 4.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ir Ārlietu ministrijas struktūrvienības."

(1) Uz atašeja diplomātiskajam rangam atbilstīgajām vakantajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā tiek izsludināts atklāts konkurss.

(2) Pretendentu sākotnējo atlasi saskaņā ar Ārlietu ministrijas Atestācijas komisijas (turpmāk - Atestācijas komisija) noteiktajiem kritērijiem veic Atestācijas komisijas izraudzītas Ārlietu ministrijas amatpersonas. Ja šiem kritērijiem atbilstīgie pretendenti nav ierēdņi (ierēdņu kandidāti), viņu dokumenti pēc atlases tiek nosūtīti uz Valsts civildienesta pārvaldi, kas triju nedēļu laikā saskaņā ar likuma "Par valsts civildienestu" 4.pantu tos pārbauda.

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Pretendentu atbilstības pārbaude un pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un ierēdņu amatos

(1) Uz atašeja diplomātiskajam rangam atbilstīgajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu ministrija izsludina atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Konkursa izsludināšana notiek atbilstoši Valsts civildienesta likuma 8.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem.

(2) Pretendentu atbilstību diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām izvērtē Pretendentu atlases un vērtēšanas komisija (turpmāk – Komisija). Komisiju izveido un apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Pretendentu atbilstības pārbaude un pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un ierēdņu amatos

(1) Uz atašeja diplomātiskajam rangam atbilstīgajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu ministrija izsludina atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Konkursa izsludināšana notiek atbilstoši Valsts civildienesta likuma 8.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem.

(2) Pretendentu atbilstību diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām izvērtē Pretendentu atlases un vērtēšanas komisija (turpmāk – Komisija). Komisiju izveido un apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

(3) Pēc pārbaudes pretendentus, kuri atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem un likuma "Par valsts civildienestu" 6.panta prasībām, uzaicina uz Atestācijas komisijas sēdi eksaminācijai. Pēc pretendenta eksaminācijas Atestācijas komisija var pieņemt lēmumu par viņa iecelšanu diplomātiskā un konsulārā dienesta amatā uz pārbaudes laiku. Ja pretendents nav ierēdnis (ierēdņa kandidāts), ar viņu noslēdzams attiecīgs darba līgums. Pirms pārbaudes laika beigām Atestācijas komisija lemj par kandidāta atbilstību vai neatbilstību amatam, kurā viņš uz laiku iecelts, vai arī par pārbaudes laika pagarināšanu. Kopējais pārbaudes laiks nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(3) Pretendentu amatā ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, nosakot pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

(3) Pretendentu amatā ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, nosakot pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

(4) Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pretendenta neatbilstību amatam, viņu atlaiž no amata, pamatojoties uz to, ka pretendents nav izturējis pārbaudes laiku. Ja pretendents ir ierēdnis (ierēdņa kandidāts), viņu var pārcelt uz citu valsts civiliestādi ārpus diplomātiskā un konsulārā dienesta.

(5) Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pretendenta atbilstību amatam, tā ierosina ārlietu ministram piešķirt pretendentam atašeja diplomātisko rangu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāram - apstiprināt pretendentu attiecīgajā amatā. Šāds lēmums ir nepieciešams un pietiekams pamats, lai Valsts civildienesta pārvalde pieņemtu lēmumu par ierēdņa kandidāta statusa piešķiršanu pretendentam, ja viņš šo statusu nav ieguvis agrāk.

(6) Ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi izdod instrukciju par diplomātiskā un konsulārā dienesta amatu pretendentu eksaminācijas kārtību.

(4) Pirms pārbaudes laika beigām Ārlietu ministrijas Atestācijas komisija (turpmāk – Atestācijas komisija) lemj par pretendenta atbilstību amatam. Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pretendenta atbilstību amatam, tā ierosina ārlietu ministram piešķirt pretendentam atašeja rangu.

(5) Ja Atestācijas komisija lēmumu par pretendenta atbilstību amatam nepieņem, tad, pārbaudes laika termiņam beidzoties, pretendents tiek atbrīvots no amata kā pārbaudes laiku neizturējis.

(6) Atestācijas komisijas sastāvu izveido un ar rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs. Atestācijas komisija izskata jautājumus par pretendentu un ierēdņu atbilstību diplomātiskajam dienestam, par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu amatā, par diplomātiskā ranga paaugstināšanu, pazemināšanu, atņemšanu vai saglabāšanu, par diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.

(7) Ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un instrukciju par pretendentu atlases kārtību atklātā konkursā pretendentu atlasei diplomātiskajam un konsulārajam dienestam.

(8) Pretendentu atbilstības pārbaude ierēdņa amatam un iecelšana ierēdņa amatā notiek atbilstoši Valsts civildienesta likumam."

(4) Pirms pārbaudes laika beigām Ārlietu ministrijas Atestācijas komisija (turpmāk – Atestācijas komisija) lemj par pretendenta atbilstību amatam. Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pretendenta atbilstību amatam, tā ierosina ārlietu ministram piešķirt pretendentam atašeja rangu.

(5) Ja Atestācijas komisija lēmumu par pretendenta atbilstību amatam nepieņem, tad, pārbaudes laika termiņam beidzoties, pretendents tiek atbrīvots no amata kā pārbaudes laiku neizturējis.

(6) Atestācijas komisijas sastāvu izveido un ar rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs. Atestācijas komisija izskata jautājumus par pretendentu un ierēdņu atbilstību diplomātiskajam dienestam, par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu amatā, par diplomātiskā ranga paaugstināšanu, pazemināšanu, atņemšanu vai saglabāšanu, par diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.

(7) Ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un instrukciju par pretendentu atlases kārtību atklātā konkursā pretendentu atlasei diplomātiskajam un konsulārajam dienestam.

(8) Pretendentu atbilstības pārbaude ierēdņa amatam un iecelšana ierēdņa amatā notiek atbilstoši Valsts civildienesta likumam."

(1) Diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu (ierēdņu kandidātu) mācības organizē Ārlietu ministrija saziņā ar Valsts administrācijas skolu.

(2) Ne agrāk kā divus un ne vēlāk kā četrus gadus pēc diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa kandidāta apstiprināšanas amatā saskaņā ar šā likuma 7.panta piekto daļu Atestācijas komisija sarīko viņam valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un pēc tā rezultātiem lemj par ieteikumu Valsts civildienesta pārvaldei piešķirt viņam ierēdņa statusu.

(3) Pozitīvs Atestācijas komisijas lēmums ir nepieciešams un pietiekams pamats, lai Valsts civildienesta pārvalde pieņemtu lēmumu par ierēdņa statusa piešķiršanu diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa kandidātam. Ja diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa kandidāts nav nokārtojis valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un Atestācijas komisija ir pieņēmusi negatīvu lēmumu, valsts civildienesta attiecības ar minēto personu ir pārtraucamas.

(4) Ārlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi un Valsts administrācijas skolu izdod instrukciju par to valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmenu, kuri pilda diplomātisko un konsulāro dienestu.

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšana un mācības

(1) Atestācijas komisija novērtē diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbību un tās rezultātus, ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks pieteicies slēgtā konkursā uz jaunu amatu (dienesta vietu), ja Atestācijas komisijai ir nepieciešams pieņemt lēmumu par diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka pārcelšanu no vienas pārstāvniecības ārvalstī uz citu pārstāvniecību ārvalstī, kā arī pirms lēmuma pieņemšanas par diplomātiskā ranga paaugstināšanu. Atestācijas komisija var noteikt arī citus iemeslus diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanai.

(2) Ārlietu ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikto ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību un ievērojot diplomātiskā un konsulārā dienesta specifiku, izdod instrukciju par diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību.

(3) Diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku mācības organizē Ārlietu ministrija."

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšana un mācības

(1) Atestācijas komisija novērtē diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbību un tās rezultātus, ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks pieteicies slēgtā konkursā uz jaunu amatu (dienesta vietu), ja Atestācijas komisijai ir nepieciešams pieņemt lēmumu par diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka pārcelšanu no vienas pārstāvniecības ārvalstī uz citu pārstāvniecību ārvalstī, kā arī pirms lēmuma pieņemšanas par diplomātiskā ranga paaugstināšanu. Atestācijas komisija var noteikt arī citus iemeslus diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanai.

(2) Ārlietu ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikto ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību un ievērojot diplomātiskā un konsulārā dienesta specifiku, izdod instrukciju par diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību.

(3) Diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku mācības organizē Ārlietu ministrija."

1. Diplomātiskā un konsulārā dienesta amati un tiem atbilstīgie diplomātiskie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs, ir šādi:

Valsts sekretārs

Vēstnieks

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Valsts sekretāra vietnieks

Vēstnieks

Valsts protokola vadītājs

Vēstnieks

Speciālo uzdevumu vēstnieks

Vēstnieks

Ģenerālinspektors

Vēstnieks

Vēstnieks

Vēstnieks

Pilnvarotais lietvedis

Padomnieks

Padomnieks

Padomnieks

Ministra palīgs – ārlietu ministra biroja vadītājs

Padomnieks

Ģenerālkonsuls

Ģenerālkonsuls

Departamenta direktors

Padomnieks

Valsts protokola vadītāja vietnieks

Padomnieks

Pirmais sekretārs

Pirmais sekretārs

Departamenta direktora vietnieks

Pirmais sekretārs

Ministra padomnieks

Pirmais sekretārs

Konsuls

Konsuls

Nodaļas vadītājs

Pirmais sekretārs

Ministra preses sekretārs

Pirmais sekretārs

Otrais sekretārs

Otrais sekretārs

Nodaļas vadītāja vietnieks

Otrais sekretārs

Valsts sekretāra palīgs

Otrais sekretārs

Vēstnieka palīgs

Otrais sekretārs

Trešais sekretārs

Trešais sekretārs

Vicekonsuls

Vicekonsuls

Atašejs

Atašejs

Vēstnieka sekretārs

Atašejs

Diplomātiskais kurjers

Atašejs

(2) Diplomāta amats nedrīkst atšķirties no viņa ranga vairāk kā par vienu pakāpi. Ja tiek izveidoti jauni diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, to atbilstību diplomātiskajiem rangiem nosaka ārlietu ministrs.

(3) Nākamo diplomātisko rangu diplomātam var piešķirt pēc triju gadu dienesta iepriekšējā rangā. Par nozīmīgiem sasniegumiem dienestā nākamo diplomātisko rangu var piešķirt pirms šā termiņa. Izņēmuma gadījumos pēc Atestācijas komisijas ieteikuma un ar Ministru prezidenta piekrišanu ārlietu ministrs var piešķirt jebkuru citu diplomātisko rangu.

8. Izteikt 9.panta nosaukumu šādā redakcijā:

1.

/Ārlietu ministres S.Kalnietes priekšlikums /

Ierosinām spēkā esošā likuma 9.pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ierēdņu amatus atbilstoši veicamajiem pienākumiem nosaka Ārlietu ministrija.”;

uzskatīt līdzšinējo panta pirmās daļas tekstu par otro daļu.

atbalstīt

8. 9.pantā:

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ierēdņu amatus atbilstoši veicamajiem pienākumiem nosaka Ārlietu ministrija.”;

uzskatīt līdzšinējo pirmo, otro un trešo daļu attiecīgi par otro, trešo un ceturto daļu.

(1) Specializētais atašejs ir diplomātiskajā misijā speciāli pilnvarota amatpersona, kas veic noteiktas diplomātiskas funkcijas atbilstoši Saeimas vai attiecīgās nozares ministrijas darbības jomai.

(2) Specializētos atašejus (militāros, jūras lietu, aviācijas, tieslietu, iekš lietu, ekonomikas, lauksaimniecības, tirdzniecības, kultūras un citus) amatā ieceļ un no tā atceļ Saeima vai attiecīgās nozares ministrija pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju. Diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs pēc Saeimas vai attiecīgās nozares ministrijas priekšlikuma.

(3) Militāro atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir šādi:

Amats Rangs

III pakāpe

1.ranga militārais atašejs

Padomnieks

IV pakāpe

2.ranga militārais atašejs

Pirmais sekretārs

V pakāpe

3.ranga militārais atašejs

Otrais sekretārs

VI pakāpe

Militārā atašeja palīgs

Trešais sekretārs

(4) Saeimas vai nozaru ministriju specializēto atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir padomnieks, pirmais sekretārs un otrais sekretārs, bet specializētā atašeja palīga amatam atbilstīgais rangs ir trešais sekretārs.

9. Aizstāt 11.pantā vārdu "militārais" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aizsardzības" (attiecīgā locījumā).

2.

izteikt likumprojekta 9.pantu šādā redakcijā:

“9. Izteikt likuma 11.pantu šādā redakcijā:

(1) Specializētais atašejs ir diplomātiskajā misijā speciāli pilnvarota amatpersona, kas veic noteiktas diplomātiskas funkcijas atbilstoši Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas darbības jomai.

(2) Specializētos atašejus (aizsardzības, jūras lietu, aviācijas, tieslietu, iekšlietu, ekonomikas, lauksaimniecības, tirdzniecības, kultūras un citus) amatā ieceļ un no tā atceļ Saeima, attiecīgās nozares ministrija vai Latvijas Banka pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju. Diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs pēc Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas priekšlikuma.

(3) Aizsardzības atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir šādi:

Amats Rangs

III pakāpe

1.ranga aizsardzības atašejs Padomnieks

IV pakāpe

2.ranga aizsardzības atašejs Pirmais sekretārs

V pakāpe

3.ranga aizsardzības atašejs Otrais sekretārs

VI pakāpe

Aizsardzības atašeja palīgs Trešais sekretārs

(4) Saeimas, nozaru ministriju vai Latvijas Bankas specializēto atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir padomnieks, pirmais sekretārs un otrais sekretārs, bet specializētā atašeja palīga amatam atbilstīgais rangs ir trešais sekretārs.””

atbalstīt

9. Izteikt likuma 11.pantu šādā redakcijā:

(1) Specializētais atašejs ir diplomātiskajā misijā speciāli pilnvarota amatpersona, kas veic noteiktas diplomātiskas funkcijas atbilstoši Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas darbības jomai.

(2) Specializētos atašejus (aizsardzības, jūras lietu, aviācijas, tieslietu, iekšlietu, ekonomikas, lauksaimniecības, tirdzniecības, kultūras un citus) amatā ieceļ un no tā atceļ Saeima, attiecīgās nozares ministrija vai Latvijas Banka pēc rakstveida saskaņošanas ar Ārlietu ministriju. Diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs pēc Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas priekšlikuma.

(3) Aizsardzības atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir šādi:

Amats Rangs

III pakāpe

1.ranga aizsardzības atašejs Padomnieks

IV pakāpe

2.ranga aizsardzības atašejs Pirmais sekretārs

V pakāpe

3.ranga aizsardzības atašejs Otrais sekretārs

VI pakāpe

Aizsardzības atašeja palīgs Trešais sekretārs

(4) Saeimas, nozaru ministriju vai Latvijas Bankas specializēto atašeju amatiem atbilstīgie rangi, kuri iedalāmi pakāpēs saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ir padomnieks, pirmais sekretārs un otrais sekretārs, bet specializētā atašeja palīga amatam atbilstīgais rangs ir trešais sekretārs.”

 (1) Pārējos diplomātiskos rangus pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma diplomātiem piešķir ārlietu ministrs saskaņā ar šo likumu.

(2) Pārējos diplomātiskā un konsulārā dienesta amatos, izņemot amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, kuri atbilst atašeja diplomātiskajam rangam, pēc Atestācijas komisijas priekšlikuma ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un, ja nepieciešams, izsludina slēgtu konkursu. Slēgtajā konkursā piedalās diplomāti.

(3) Ārlietu ministrs izdod instrukciju par slēgtā konkursa kārtību.

10. Izteikt 12.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Slēgtajā konkursā piedalās diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki."

10. Izteikt 12.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Slēgtajā konkursā piedalās diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki."

(1) Ja diplomātiskā un konsulārā dienesta laiks ārvalstīs saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu ir beidzies, bet diplomātu nevar pārcelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņu var ieskaitīt Ārlietu ministrijas rīcībā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laikā diplomātu nevar iecelt viņa diplomātiskajam rangam atbilstīgā amatā, viņš atskaitāms Ārlietu ministrijas pārziņā, saglabājot viņam piešķirto diplomātisko rangu, bet ne ilgāk kā divus gadus.

(3) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecas vienīgi uz diplomātiem, kuri ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Ārlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi izdod instrukciju par kārtību, kādā veicama ieskaitīšana Ārlietu ministrijas rīcībā vai Ārlietu ministrijas pārziņā.

11. 15.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārlietu ministrijas pārziņā ieskaita arī tos diplomātus, kuri pārceļas līdzi dzīvesbiedram – diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam – uz dienesta vietu pārstāvniecībā ārvalstī. Šajā gadījumā diplomātiskais rangs tiek saglabāts uz visu dzīvesbiedra dienesta laiku ārvalstīs.

(4) Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc Atestācijas komisijas ieteikuma var ieskaitīt diplomātus, kuri ir apstiprināti darbā starptautiskajās organizācijās, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts.";

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par piekto daļu.

11. 15.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārlietu ministrijas pārziņā ieskaita arī tos diplomātus, kuri pārceļas līdzi dzīvesbiedram – diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam – uz dienesta vietu pārstāvniecībā ārvalstī. Šajā gadījumā diplomātiskais rangs tiek saglabāts uz visu dzīvesbiedra dienesta laiku ārvalstīs.

(4) Ārlietu ministrijas pārziņā uz laiku līdz pieciem gadiem pēc Atestācijas komisijas ieteikuma var ieskaitīt diplomātus, kuri ir apstiprināti darbā starptautiskajās organizācijās, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts.";

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par piekto daļu.

Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas likumā "Par valsts civildienestu" paredzētajos gadījumos, kā arī:

1) šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā, ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) netiek pārcelts uz citu valsts civiliestādi ārpus diplomātiskā un konsulārā dienesta;

2) ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu saskaņā ar šā likuma 14.panta otro daļu;

3) ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kurš diplomātisko un konsulāro dienestu pilda ārvalstī, trīs kalendāra mēnešus iepriekš ir iesniedzis Ārlietu ministrijas valsts sekretāram lūgumu izbeigt valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā pēc paša vēlēšanās, valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, savstarpēji vienojoties, var izbeigt arī pirms minētā termiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 04.07.98.)

12. Papildināt 16.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) uz laiku, kamēr diplomāts ir Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.pantu."

12. Papildināt 16.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) uz laiku, kamēr diplomāts ir Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.pantu."

Darba attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā izbeidzas Latvijas Darba likumu kodeksā noteiktajos gadījumos, kā arī:

1) šā likuma 7.panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā;

2) ja no amata tiek atlaistas šā likuma 10. un 11.pantā minētās personas;

3) ja diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieks neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vietas uz citu saskaņā ar šā likuma 14.panta otro daļu.

13. 17.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "7.panta ceturtajā daļā" ar vārdiem "7.panta piektajā daļā";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vai amata vietas uz citu."

13. 17.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "7.panta ceturtajā daļā" ar vārdiem "7.panta piektajā daļā";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks neizpilda ārlietu ministra vai Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu par pārcelšanu no vienas dienesta vai amata vietas uz citu."

III nodaļa
Diplomātiem noteiktie ierobežojumi, papildu tiesības un garantijas

14. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem noteiktie ierobežojumi, tiesības un garantijas".

14. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem noteiktie ierobežojumi, tiesības un garantijas".

Ierobežojumu piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus attiecībā uz diplomātiem nosaka speciāls likums.

15. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā

Ierobežojumus piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus attiecībā uz diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem nosaka speciāls likums."

15. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā

Ierobežojumus piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus attiecībā uz diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem nosaka speciāls likums."

(1) Diplomāti saņem mēnešalgu vai mēneša amatalgu saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" vai Latvijas Darba likumu kodeksu, kā arī piemaksu par diplomātisko rangu saskaņā ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Ja diplomāts dienestu pilda ārvalstīs, viņa mēnešalgu vai mēneša amatalgu un piemaksu par diplomātisko rangu izmaksā viņa pilnvarotai personai vai arī ieskaita viņa norādītajā kontā kredītiestādē.

(3) Diplomāti, kuri ir ieskaitīti Ārlietu ministrijas rīcībā saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu, saņem trīs ceturtdaļas no savas pēdējās mēnešalgas. Diplomāti, kuri ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu, nesaņem mēnešalgu un piemaksu par diplomātisko rangu.

16. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki saņem mēnešalgas, pabalstus, piemaksas un prēmijas saskaņā ar Valsts civildienesta likumu vai Latvijas Darba likumu tiktāl, ciktāl tās nenosaka šis likums. Diplomāti saņem piemaksu par diplomātisko rangu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.";

izslēgt otro daļu.

3.

izteikt likumprojekta 16.pantu šādā redakcijā:

“16. 19.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki saņem mēnešalgas, pabalstus, piemaksas un prēmijas saskaņā ar Valsts civildienesta likumu vai Latvijas Darba likumu tiktāl, ciktāl tās nenosaka šis likums. Diplomāti saņem piemaksu par diplomātisko rangu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.";

izslēgt otro daļu.”

atbalstīt

16. 19.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki saņem mēnešalgas, pabalstus, piemaksas un prēmijas saskaņā ar Valsts civildienesta likumu vai Latvijas Darba likumu tiktāl, ciktāl tās nenosaka šis likums. Diplomāti saņem piemaksu par diplomātisko rangu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.";

izslēgt otro daļu.

(1) Tajā laikā, kad diplomāts, tehniskais darbinieks dienestu pilda ārvalstīs, viņš saņem algas pabalstus tādā apmērā, lai segtu dzīvokļa īrei un citu ģimenes un sadzīves vajadzību apmierināšanai nepieciešamos izdevumus.

(2) Ārlietu ministrs atkarībā no dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstīs pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju izdod instrukciju par algas pabalstu apmēriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 04.07.98.)

17. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Pabalsti un kompensācijas

(1) Dodoties uz dienesta vai amata vietu ārvalstīs un atgriežoties no tās, kā arī dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vai amata vietā, diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam un viņa laulātajam, kā arī nepilngadīgajiem bērniem (turpmāk – ģimenes locekļi) tiek kompensēti ceļa un pārcelšanās izdevumi saskaņā ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra apstiprinātu instrukciju. Specializētajiem atašejiem ceļa un pārcelšanās izdevumi tiek kompensēti Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar nozares ministrijas valsts sekretāra apstiprinātu instrukciju.

(2) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs dienestu pilda ārvalstīs, viņam tiek noteikti šādi pabalsti:

1) algas pabalsts par dienestu ārvalstīs;

2) pabalsts par dzīvesbiedra uzturēšanos ārvalstīs;

3) pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstīs;

4) pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstīs;

5) pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(3) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs dienestu pilda ārvalstīs, viņam tiek kompensēti šādi izdevumi:

1) dzīvokļa īres un komunālie izdevumi;

2) bērnu skolas izdevumi.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstīs nosaka Ministru kabinets."

4.

Aizstāt likumprojekta 17.pantā (likuma 20.panta pirmajā daļā) vārdus “Saeimas Prezidija”
ar vārdiem “Saeimas Prezidija vai Latvijas Bankas valdes”.
 

17. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Pabalsti un kompensācijas

(1) Dodoties uz dienesta vai amata vietu ārvalstīs un atgriežoties no tās, kā arī dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vai amata vietā, diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnim vai darbiniekam un viņa laulātajam, kā arī nepilngadīgajiem bērniem (turpmāk – ģimenes locekļi) tiek kompensēti ceļa un pārcelšanās izdevumi saskaņā ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra apstiprinātu instrukciju. Specializētajiem atašejiem ceļa un pārcelšanās izdevumi tiek kompensēti Saeimas Prezidija vai Latvijas Bankas valdes noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar nozares ministrijas valsts sekretāra apstiprinātu instrukciju.

(2) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs dienestu pilda ārvalstīs, viņam tiek noteikti šādi pabalsti:

1) algas pabalsts par dienestu ārvalstīs;

2) pabalsts par dzīvesbiedra uzturēšanos ārvalstīs;

3) pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstīs;

4) pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstīs;

5) pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(3) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs dienestu pilda ārvalstīs, viņam tiek kompensēti šādi izdevumi:

1) dzīvokļa īres un komunālie izdevumi;

2) bērnu skolas izdevumi.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstīs nosaka Ministru kabinets."

(1) Dodoties uz dienesta vietu ārvalstīs un atgriežoties no tās, diplomāts, tehniskais darbinieks un viņa laulātais, kā arī nepilngadīgie bērni (turpmāk - ģimenes locekļi) saņem pilnu kompensāciju par ceļa izdevumiem, kā arī pārcelšanās pabalstu.

(2) Diplomāts, tehniskais darbinieks, kurš pilda dienestu ārvalstīs, kā arī viņa ģimenes locekļi saņem pilnu kompensāciju par ceļa izdevumiem, dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

(3) Ārlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju izdod instrukciju par ceļa izdevumu kompensācijas un pārcelšanās pabalsta apmēriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 04.07.98.)

18. Izslēgt 21.pantu.

18. Izslēgt 21.pantu.

(1) Ārlietu ministrija papildus likumā paredzētajai obligātajai sociālajai apdrošināšanai veic veselības apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem dienesta pildīšanas laikā tiem diplomātiem, tehniskajiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri dienestu pilda ārvalstīs.

(2) Ja dienesta vietā diplomātu, tehnisko darbinieku apdraud karadarbība, vardarbība, nemieri vai dabas katastrofas, Ārlietu ministrija var noteikt viņam piemaksu līdz piecdesmit procentiem no to pabalstu apmēra, kuri šim diplomātam, tehniskajam darbiniekam saskaņā ar šā likuma 20.pantu tiek izmaksāti kā algas pabalsti, kā arī kompensēt materiālos zaudējumus, ko diplomāts, tehniskais darbinieks cietis minēto apstākļu dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 04.07.98.)

19. 22.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"Veselības apdrošināšana, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un garantijas";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ārlietu ministrija papildus likumā paredzētajai obligātajai sociālajai apdrošināšanai veic visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku veselības apdrošināšanu. Ārlietu ministrija veic diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku ģimenes locekļu veselības apdrošināšanu, ja dienesta vai amata izpildes vieta ir ārvalstīs. Apdrošināšanas apmēru nosaka Atestācijas komisija Ārlietu ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros. Specializēto atašeju apdrošina Saeima vai nozares ministrija tai piešķirtā budžeta ietvaros.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka vai specializētā atašeja nāves gadījumā vai ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs gājis bojā, pildot dienesta vai amata pienākumus, viņa ģimene saņem Valsts civildienesta likumā noteikto pabalstu. Diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka vai specializētā atašeja nāves gadījumā, pildot dienesta vai amata pienākumus ārvalstīs, viņa ģimene papildus Valsts civildienesta likumā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu divu mēnešu algas pabalsta par dienestu ārvalstīs apmērā. Ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs gājis bojā, pildot dienesta vai amata pienākumus ārvalstīs, viņa ģimene papildus Valsts civildienesta likumā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu desmit mēnešu algas pabalsta par dienestu ārvalstīs apmērā."

5.

Aizstāt likumprojekta 19.pantā (likuma 22.panta pirmajā daļā) vārdus “Saeima vai nozares ministrija“ ar vārdiem “Saeima, nozares ministrija vai Latvijas Banka”.

atbalstīt

19. 22.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"Veselības apdrošināšana, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un garantijas";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ārlietu ministrija papildus likumā paredzētajai obligātajai sociālajai apdrošināšanai veic visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku veselības apdrošināšanu. Ārlietu ministrija veic diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku ģimenes locekļu veselības apdrošināšanu, ja dienesta vai amata izpildes vieta ir ārvalstīs. Apdrošināšanas apmēru nosaka Atestācijas komisija Ārlietu ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros. Specializēto atašeju apdrošina Saeima, nozares ministrija vai Latvijas Banka tai piešķirtā budžeta ietvaros.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka vai specializētā atašeja nāves gadījumā vai ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs gājis bojā, pildot dienesta vai amata pienākumus, viņa ģimene saņem Valsts civildienesta likumā noteikto pabalstu. Diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa vai darbinieka vai specializētā atašeja nāves gadījumā, pildot dienesta vai amata pienākumus ārvalstīs, viņa ģimene papildus Valsts civildienesta likumā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu divu mēnešu algas pabalsta par dienestu ārvalstīs apmērā. Ja diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdnis vai darbinieks vai specializētais atašejs gājis bojā, pildot dienesta vai amata pienākumus ārvalstīs, viņa ģimene papildus Valsts civildienesta likumā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu desmit mēnešu algas pabalsta par dienestu ārvalstīs apmērā."

(1) Diplomāti, tehniskie darbinieki, kuri saņem šā likuma 20., 21. un 22.pantā noteiktos pabalstus, piemaksu un kompensācijas, nesaņem likumā "Par valsts civildienestu" paredzēto dzīvokļa pabalstu, pabalstu sakarā ar pārcelšanu, ģimenes piemaksu un piemaksu par valsts civildienestu īpašos apstākļos.

(2) Ārlietu ministrs atkarībā no dienesta apstākļiem ārvalstīs pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju izdod instrukciju par šā likuma 20., 21. un 22.pantā noteikto pabalstu, piemaksas un kompensāciju apmēriem. Šos pabalstus, piemaksu un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 04.07.98.)

20. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Pabalstu, piemaksu un kompensāciju aplikšana ar nodokļiem

Šā likuma 20. un 22.pantā noteiktie pabalsti, piemaksas un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem."

20. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Pabalstu, piemaksu un kompensāciju aplikšana ar nodokļiem

Šā likuma 20. un 22.pantā noteiktie pabalsti, piemaksas un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem."

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"1.1 Šā likuma 20.panta ceturtā daļa stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, un tajā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.janvārim. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim šā likuma 20.panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru nosaka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem. Specializēto atašeju pabalstu un iz devumu kompensāciju apmēru līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai nosaka Saeimas Prezidijs vai nozares ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem."

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"1.1 Šā likuma 20.panta ceturtā daļa stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, un tajā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.janvārim. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim šā likuma 20.panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru nosaka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem. Specializēto atašeju pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai nosaka Saeimas Prezidijs vai nozares ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem."

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"1.1 Šā likuma 20.panta ceturtā daļa stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, un tajā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.janvārim. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim šā likuma 20.panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru nosaka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem. Specializēto atašeju pabalstu un izdevumu kompensāciju apmēru līdz šīs normas spēkā stāšanās dienai nosaka Saeimas Prezidijs vai nozares ministrijas valsts sekretārs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem."