Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 27. maija sēdē izskatīja likumprojektu "Meliorācijas likums" (Reģ. nr.268)  (Dok. nr.792, 792A) un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) zemes meliorācija – zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2) meliorācijas sistēma – specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai;

3) valsts meliorācijas sistēma – meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno valsts;

4) koplietošanas meliorācijas sistēma – meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno vairāki zemes īpašnieki vai lietotāji, kuru zemes ūdens režīmu tā regulē;

5) vienas saimniecības meliorācijas sistēma – meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno viens īpašnieks vai lietotājs, kura zemes ūdens režīmu tā regulē;

6) pašvaldības meliorācijas sistēma – meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno pašvaldība;

7) meliorācijas sistēmu ekspluatācija – meliorācijas sistēmu izmantošana projektētajiem mērķiem;

8) meliorācijas sistēmu uzturēšana – meliorācijas sistēmu uzraudzības un kopšanas darbu komplekss, kas nodrošina to normālu darbību un saglabāšanu;

9) melioratīvā hidrometrija – ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde.

2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir valsts, pašvaldības un zemes īpašnieku vai lietotāju interesēs nodrošināt meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un to pārvaldi lauku apvidu un pilsētu zemēs.

(2) Likums attiecas uz personām, kas veic meliorācijas sistēmu būvniecību, izmanto tās vai kuru darbība skar meliorācijas sistēmas.

3.pants. Zemes īpašniekam vai lietotājam ir tiesības veikt zemes meliorāciju, ievērojot normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu būvniecību noteiktās prasības, un pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmas atbilstoši minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

4.pants. Meliorētajās zemēs būvju un komunikāciju būvniecībai, ieskaitot rekonstrukciju, renovāciju un restaurāciju, nepieciešams Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – Dienests) un zemes īpašnieka vai lietotāja rakstisks saskaņojums.

5.pants. Būvju un komunikāciju būvniecība, ieskaitot rekonstrukciju vai renovāciju, meliorētajās zemēs vai ārpus tām nedrīkst pasliktināt zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību.

6.pants. Zemes īpašnieki vai lietotāji kopīgi nodrošina koplietošanas meliorācijas sistēmu projektēšanu un būvdarbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7.pants. Meliorācijas sistēmas atkarībā no to iedarbības uz zemes ūdens režīmu iedala šādi:

1) nosusināšanas sistēma – specializētu būvju kopums zemes nosusināšanai;

2) apūdeņošanas sistēma – specializētu būvju un ierīču kopums zemes apūdeņošanai;

3) divpusējās darbības meliorācijas sistēma – nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai.

8.pants. Meliorācijas sistēmas atbilstoši meliorācijas kadastra datiem, kā arī atkarībā no to ekspluatācijas un uzturēšanas iedala šādi:

1) valsts meliorācijas sistēma;

2) koplietošanas meliorācijas sistēma;

3) vienas saimniecības meliorācijas sistēma;

4) pašvaldības meliorācijas sistēma.

9.pants. Kārtību, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu, nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas kontroli un valsts uzraudzību veic Dienests. Pilsētās pašvaldības saistošie noteikumi nosaka pašvaldību meliorācijas sistēmu pārvaldi un apsaimniekošanas kārtību. Republikas pilsētās pašvaldība papildus nosaka koplietošanas meliorācijas sistēmu un vienas saimniecības meliorācijas sistēmu pārvaldi un apsaimniekošanas kārtību.

11.pants. Dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri veic meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi, ir tiesības uzturēties uz zemes īpašnieka vai lietotāja zemes.

12.pants. Zemkopības ministrs instrukcijā nosaka kārtību, kādā Dienests veic melioratīvās hidrometrijas darbus.

13.pants. Meliorācijas kadastra saturu un izveides kārtību, kā arī valsts meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Piederību pie valsts meliorācijas sistēmas nosaka, ņemot vērā ūdensnotekas garumu, sateces baseina lielumu un hidrotehniskās būves iespējamo avāriju sekas. Piederību pie koplietošanas meliorācijas sistēmas nosaka, ņemot vērā zemes īpašumu vai lietojumu skaitu, kuros zemes ūdens režīmu regulē attiecīgās būves un ierīces. Pašvaldību meliorācijas sistēma pieder pašvaldībai, kura to uztur un apsaimnieko.

14.pants. (1) Dienests meliorācijas sistēmas reģistrē meliorācijas kadastrā. Meliorācijas kadastrā apkopo datus par meliorētās zemes izvietojumu, meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī norāda zemes īpašniekus vai lietotājus.

(2) Meliorācijas kadastra veidošanai un uzturēšanai izmanto nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datus par zemes vienību robežām, zemes īpašniekiem un lietotājiem, kā arī kadastra apzīmējumiem.

15.pants. Lai aktualizētu meliorācijas kadastru, Dienests vismaz reizi desmit gados inventarizē meliorācijas sistēmas.

16.pants. Dienests izsniedz zemes īpašniekam vai lietotājam meliorētās zemes un meliorācijas sistēmu uzskaites dokumentu – zemes īpašuma meliorācijas pasi.

17.pants. Zemes īpašnieks vai lietotājs mēneša laikā rakstveidā informē Dienestu par pārmaiņām meliorācijas sistēmās sava īpašuma vai lietojuma robežās.

18.pants. Kārtību, kādā Dienests un valsts un pašvaldību iestādes apmainās ar meliorācijas kadastra informāciju, nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina Dienests. Pašvaldību meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība.

20.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina zemes īpašnieki vai lietotāji.

21.pants. Vienas saimniecības meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieks vai lietotājs.

22.pants. Ministru kabinets izdod meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumus, nosakot prasības, kuras zemes īpašniekam vai lietotājam jāievēro meliorācijas sistēmu izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā.

23.pants. Valsts meliorācijas sistēmu būvniecību, ieskaitot rekonstrukciju un renovāciju, ekspluatāciju un uzturēšanu, finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

24.pants. (1) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē zemes īpašnieki un lietotāji atbilstoši noteiktai maksai. Būvniecību var finansēt arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iedalītajiem lauksaimniecības subsīdiju un investīciju līdzekļiem, kas paredzēti šim nolūkam.

(2) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Melioratīvo hidrometriju, meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un izstrādes, nozares normatīvu (standartu) izstrādāšanu, meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi un meliorācijas kadastra kārtošanu finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par meliorāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.).

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šajā likumā minētos noteikumus.