I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Otrā daļa paredz, ka citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs (1. punkts), valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas (2. punkts), kā arī citos likumos paredzētās izglītības iestādēs (3. punkts). Likuma Pārejas noteikumu 9. punkts nosaka, ka 9. panta pirmā daļa un otrās daļas 2. punkts stājas spēkā pakāpeniski, proti, 2004. gada 1. septembrī valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā. Līdz ar to var secināt, ka līdz 2004. gada 1. septembrim valsts un pašvaldību vidusskolas var īstenot mazākumtautību izglītības programmas, bet pēc 2004. gada 1. septembra šīs programmas īstenojamas tikai pamatskolā, bet vidusskolā mācības notiek tikai valsts valodā.

Tajā pašā laikā Vispārējās izglītības likuma 42. panta otrā daļa bez laika ierobežojuma atļauj apvienot vispārējās vidējās izglītības programmu ar mazākumtautību programmu. Bijušais izglītības ministrs Kārlis Greiškalns atzina, ka starp minētajiem likumiem pastāv pretruna. Latvijas Valsts prezidente atbalsta grozījumus likumā, “lai novērstu tos pārpratumus, kas ir ieviesušies tādēļ, ka notikušas vairākas.. versijas likumā, piemēram, ir sacēlusies ažiotāža ap to vārdu "tikai", ka pāreja uz tikai izglītību latviešu valodā, kas īstenībā neatbilst tiem plāniem, ko patlaban ir proponējusi izglītības ministrija” (intervija Latvijas Radio, 6. maijā).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts novērš pretrunu starp Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma normām un nodrošina tiesisku bāzi bilingvālās izglītības saglabāšanai valsts vai pašvaldību finansētajās vidusskolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav ietekmes

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts sekmēs pie mazākumtautībām piederošo personu tiesību uz izglītību pilnīgāku realizāciju.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

-

-

-

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

6. Cita informācija

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

-

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst Eiropas Padomes Vispārējai mazākumtautību aizsardzības konvencijai (Latvijā vēl nav ratificēta)

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

-

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildi savas kompetences ietvaros nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-