Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(dok. nr. 1228)

Nr.

p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1996, 23.nr.; 1997, 15.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 8., 24.nr.; 2002, 5.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1996, 23.nr.; 1997, 15.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 8., 24.nr.; 2002, 5.nr.) šādus grozījumus:

Valsts vai pašvaldības īpašuma objekts - uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, šā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā esošs nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma daļa, manta vai kapitāla daļa, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā.

...........................................

1

Juridiskais birojs

Papildināt likuma I daļas termina “Valsts vai pašvaldības īpašuma objekts” skaidrojumu ar vārdiem “pašvaldības nekustamais īpašums”.

Atbalstīt.

1. Papildināt likuma I daļas termina “Valsts vai pašvaldības īpašuma objekts” skaidrojumu ar vārdiem “pašvaldības nekustamais īpašums”.

----------------------------------------

6. Ar reorganizācijas metodi veicamā privatizācija notiek likumā "Par uzņēmējdarbību" paredzētajā kārtībā.

----------------------------------------

1.  Aizstāt 2.panta sestajā daļā vārdus “likumā “Par uzņēmējdarbību”” ar vārdiem “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 27.panta pirmajā daļā”.

2.  Aizstāt 2.panta sestajā daļā vārdus “likumā “Par uzņēmējdarbību”” ar vārdiem “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 27.panta pirmajā daļā”.

-------------------------------------

2. Ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties par jebkuru privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu. Privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmēru nosaka Privatizācijas aģentūra vai attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome, ievērojot īpašuma objekta turpmākās saimnieciskās darbības iespējas. Ja tiek izmantotas šā likuma 17.panta pirmās daļas 1.punktā vai 35.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētās pirmpirkuma tiesības, privatizācijas subjektam ir tiesības izvēlēties vienu vai abus no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem maksāšanas līdzekļiem. Ja, privatizējot valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, tiek izmantots šā likuma 3.panta trešās daļas 8.punktā minētais privatizācijas paņēmiens un attiecīgais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu, par maksāšanas līdzekli nedrīkst izmantot privatizācijas sertifikātus.

-------------------------------------

2. Izteikt 6.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmēru nosaka Privatizācijas aģentūra vai attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome.”

3. Izteikt 6.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmēru nosaka Privatizācijas aģentūra vai attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome.”

1. Privatizācijas aģentūra ir valsts bezpeļņas organizācija, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu "Par bezpeļņas organizāciju", likumu "Par akciju sabiedrībām", citiem likumiem un saviem statūtiem. Statūtus apstiprina, kā arī grozījumus tajos izdara Ministru kabinets.

2. Privatizācijas aģentūru saskaņā ar šo likumu dibina valsts Ministru kabineta personā.

3. Privatizācijas aģentūra ir juridiskā persona, tai ir savi norēķinu konti bankās un zīmogs.

4. Privatizācijas aģentūras ietvaros tiek izveidota šķīrējtiesa, kas darbojas saskaņā ar nolikumu. Šķīrējtiesa izskata strīdus, kas radušies no civiltiesiskajām attiecībām starp privatizētiem uzņēmumiem, privatizējamiem uzņēmumiem, kā arī jebkurus citus strīdus, ja strīdā iesaistītās puses tā ir pielīgušas.

5. Privatizācijas aģentūras valdes un tās pilnvarotu institūciju lēmumus, kas aizskar kādas personas intereses, šī persona var pārsūdzēt tiesā.

6. Lēmumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju pieņem Ministru kabinets, izdodot par to rīkojumu. Privatizācijas aģentūras likvidāciju veic likvidācijas komisija triju likvidatoru sastāvā, kurus pēc Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka priekšlikuma ieceļ Ministru kabinets. Ministru kabinets var jebkurā laikā likvidatoru atcelt vai atstādināt no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas.

3. Aizstāt 7.panta sestajā daļā vārdus “Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka” ar vārdiem “ekonomikas ministra”.

4. Aizstāt 7.panta sestajā daļā vārdus “Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka” ar vārdiem “ekonomikas ministra”.

1. Privatizācijas aģentūra veic šādas funkcijas:

1) apkopo ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai;

2) pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar šā likuma 13.panta kārtībā tai nodotajiem valsts īpašuma objektiem līdz pilnīgai to privatizācijas pabeigšanai;

3) sagatavo valsts īpašuma objektus privatizācijai;

4) organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts uzņēmējsabiedrībā, un veic visu citu valsts īpašuma objektu novērtēšanu;

5) saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" sagatavo un iesniedz priekšlikumus Ekonomikas ministrijai lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem uz īpašuma objektiem, kuri atrodas Privatizācijas aģentūras valdījumā, vai to daļām, kā arī veic citas darbības saskaņā ar minēto likumu;

6) nosaka jaunajam īpašniekam nododamo privatizējamā valsts īpašuma objekta tiesību un saistību kopumu;

4. 8.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Privatizācijas aģentūra” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā, kā arī izmantojot šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumus”;

2

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 4.pantā (ar kuru tiek izdarīti grozījumi likuma 8.panta pirmajā daļā) vārdus “kā arī izmantojot” ar vārdiem “un ievērojot”.

Atbalstīt.

5. 8.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Privatizācijas aģentūra” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā un ievērojot šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumus”;

7) izstrādā un apstiprina valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, kā arī izdara grozījumus apstiprinātajos privatizācijas noteikumos pēc objekta pirkuma līguma noslēgšanas;

8) organizē privatizējamo valsts īpašuma objektu piedāvājumus, valsts īpašuma objektu pārdošanu, ieguldīšanu un privātā kapitāla piesaistīšanu, kā arī reorganizē vai likvidē valsts uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības to privatizācijas gaitā un kapitalizē privatizēto un privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus;

9) izvērtē potenciālo valsts īpašuma objektu pircēju piedāvājumus, ved pārrunas ar viņiem un pieņem lēmumu par to, ka objektu privatizē noteikts pretendents vai pretendentu grupa;

10) valsts vārdā slēdz līgumus par Privatizācijas aģentūrai nodoto valsts īpašuma objektu pārdošanu un citus ar valsts īpašuma objektu privatizāciju saistītos juridiskos aktus;

11) kontrolē noslēgto (arī pirms Privatizācijas aģentūras izveidošanas noslēgto) līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus;

12) nodrošina valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu saņemšanu un attiecīgu norēķinu veikšanu ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem;

13) organizē kontroli pār maksājumiem ar privatizācijas sertifikātiem valsts īpašuma privatizācijā un iegūto privatizācijas sertifikātu uzskaiti;

14) kontrolē valsts īpašuma objektu privatizācijas projektu, privatizācijas konkursa noteikumu, pirkuma līgumu un citu ar tiem saistīto dokumentu izpildi un pieņem lēmumus par konkrētu valsts īpašuma objektu privatizācijas pabeigšanu;

15) izdara grozījumus valsts īpašuma objektu privatizācijas projektos, privatizācijas konkursa noteikumos, pirkuma līgumos un citos ar tiem saistītajos dokumentos saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtos noteiktajā kārtībā apstiprinātiem noteikumiem;

16) veic zemesgabalu privatizāciju un citas ar to saistītas darbības saskaņā ar šā likuma VII daļā paredzētajiem noteikumiem;

17) pilda citas funkcijas, kas tai uzticētas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta lēmumiem.

---------------------------------------

4. Privatizācijas aģentūrai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt bez maksas jebkuru tai nepieciešamo ar īpašuma privatizāciju saistīto informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas, Valsts nekustamā īpašuma aģentūras, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un valsts uzņēmumiem un statūtsabiedrībām;

2) dot privatizējamo valsts īpašuma objektu pārvaldes institūcijām obligāti izpildāmus uzdevumus attiecībā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju;

3) lauzt ar privatizējamo valsts uzņēmumu direktoriem un valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās noslēgtos darba līgumus darba likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā;

4) lauzt jebkurus privatizējamā valsts īpašuma objekta nomas līgumus, ja tie nav noslēgti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā;

5) slēgt līgumus ar ekspertiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām par valsts īpašuma objektu novērtēšanu un citu ar privatizāciju saistītu darbību veikšanu;

6) pārņemt un nodot vai pārdot privatizējamo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību debitoru un kreditoru parādus vai kapitalizēt kreditoru parādus;

aizstāt ceturtās daļas 1.punktā vārdus “valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas” ar vārdiem “valsts kapitāla daļu turētājiem, Centrālās statistikas pārvaldes”;

izslēgt ceturtās daļas 3.punktā vārdus “un valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās”.

aizstāt ceturtās daļas 1.punktā vārdus “valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas” ar vārdiem “valsts kapitāla daļu turētājiem, Centrālās statistikas pārvaldes”;

izslēgt ceturtās daļas 3.punktā vārdus “un valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās”.

7) valsts vārdā dibināt statūtsabiedrības, ieguldot to dibināšanas pamatkapitālā privatizācijai nodoto valsts mantu. Dibinot statūtsabiedrības, jāievēro likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" otrās nodaļas noteikumi.

---------------------------------------

1. Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga Ministru kabineta iecelta padome, kas tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" un likumu "Par akciju sabiedrībām". Tās sastāvā tiek iekļauti Saeimas frakciju ieteiktie pārstāvji. Ministrs, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, ir valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā, viņš pilda Privatizācijas aģentūras pilnsapulces funkcijas un ir padomes priekšsēdētājs. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru ieceļ amatā Ministru kabinets pēc ministra, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, ierosinājuma.

5. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga un valdes darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta Privatizācijas aģentūras padome, kas tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” un likumu “Par akciju sabiedrībām”. Padomes locekļu skaitu un sastāvu nosaka Ministru kabinets. Privatizācijas aģentūras kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Valsts īpašuma privatizāciju pārrauga ekonomikas ministrs, kurš ir arī Privatizācijas aģentūras akciju turētāja pārstāvis un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ieceļ amatā Ministru kabinets.”

3

Deputāts A.Ārgalis

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga un valdes darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta Privatizācijas aģentūras padome, kas tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” un likumu “Par akciju sabiedrībām”. Tās sastāvā tiek iekļauti Saeimas frakciju ieteiktie pārstāvji. Privatizācijas aģentūras kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Valsts īpašuma privatizāciju pārrauga ekonomikas ministrs, kurš ir arī Privatizācijas aģentūras akciju turētāja pārstāvis un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ieceļ amatā Ministru kabinets.”

Neatbalstīt.

4

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga un valdes darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta Privatizācijas aģentūras padome, kas tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” un likumu “Par akciju sabiedrībām”. Padomes sastāvā tiek iekļauti Saeimas frakciju ieteikti pārstāvji. Privatizācijas aģentūras kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Valsts īpašuma privatizāciju pārrauga ekonomikas ministrs, kurš ir arī Privatizācijas aģentūras akciju turētāja pārstāvis un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ieceļ amatā Ministru kabinets.”

Neatbalstīt.

5

Deputāts I.Emsis

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga un valdes darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta padome, kas tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” un likumu “Par akciju sabiedrībām”. Tās sastāvā tiek iekļauti Saeimā ievēlēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību ieteiktie pārstāvji. Katra Saeimā ievēlētā politiskā organizācija (partija) vai to apvienība izvirza vienu pārstāvi. Privatizācijas aģentūras kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Valsts īpašuma privatizāciju pārrauga ekonomikas ministrs, kurš ir arī Privatizācijas aģentūras akciju turētāja pārstāvis un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ieceļ amatā Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas 7.priekšlik.

6

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 5.pantā vārdus “kapitāla daļu turētājs” ar vārdiem “akciju turētājs”.

Atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas 7.priekšlik.

7

Atbildīgā komisija

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga un valdes darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta padome, kas tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” un likumu “Par akciju sabiedrībām”. Tās sastāvā tiek iekļauti Saeimā ievēlēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību deputātu ieteiktie pārstāvji. Katras Saeimā ievēlētās politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības deputāti izvirza vienu pārstāvi. Privatizācijas aģentūras akciju turētājs ir Ekonomikas ministrija. Valsts īpašuma privatizāciju pārrauga ekonomikas ministrs, kurš ir arī Privatizācijas aģentūras akciju turētāja pārstāvis un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ieceļ amatā Ministru kabinets.”

Atbalstīt.

6. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga un valdes darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta padome, kas tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” un likumu “Par akciju sabiedrībām”. Tās sastāvā tiek iekļauti Saeimā ievēlēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību deputātu ieteiktie pārstāvji. Katras Saeimā ievēlētās politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības deputāti izvirza vienu pārstāvi. Privatizācijas aģentūras akciju turētājs ir Ekonomikas ministrija. Valsts īpašuma privatizāciju pārrauga ekonomikas ministrs, kurš ir arī Privatizācijas aģentūras akciju turētāja pārstāvis un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ieceļ amatā Ministru kabinets.”

2. Likumā noteiktajā kārtībā Privatizācijas aģentūras darbību pārrauga arī citas valsts institūcijas.

1. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora, citu aģentūras amatpersonu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus, pienākumus un atbildību nosaka Korupcijas novēršanas likums.

2. Ja Privatizācijas aģentūras darbinieks nav amatpersona, viņa darbības ierobežojumus un atbildību attiecībā uz valsts īpašuma objektiem, kuru privatizāciju viņš tieši organizē vai pārrauga, nosaka Korupcijas novēršanas likums.

6. Aizstāt 10.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “Korupcijas novēršanas likums” ar vārdiem “likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

7. Aizstāt 10.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “Korupcijas novēršanas likums” ar vārdiem “likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

1. Atlīdzību par valsts īpašuma objektu privatizāciju Privatizācijas aģentūra saņem atskaitījumu veidā no valsts īpašuma privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Atskaitījumu apmēru un to veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

2. Līdzekļi Privatizācijas aģentūras pamatkapitāla izveidošanai un darbības uzsākšanai tiek piešķirti no valsts īpašuma privatizācijas fonda vai no citiem avotiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

3. Privatizācijas aģentūras rezervi (rezerves fondu) veido tās ienākumu pārsniegums pār izdevumiem. Rezerves (rezerves fonda) līdzekļi izmantojami tikai valsts īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Citu kapitālu un rezervju Privatizācijas aģentūrai nav.

4. Privatizācijas aģentūra nav tiesīga izdarīt ziedojumus.

5. Privatizācijas aģentūras likvidācijas gadījumā tās likvidācijas izdevumu finansēšanas tāmi pēc Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka priekšlikuma apstiprina un grozījumus tajā izdara Ministru kabinets. Likvidācijas izdevumu finansēšanai var izmantot arī šā panta trešajā daļā paredzētos rezerves fonda līdzekļus.

7. Aizstāt 11.panta piektajā daļā vārdus “Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka” ar vārdiem “ekonomikas ministra”.

8. Aizstāt 11.panta piektajā daļā vārdus “Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka” ar vārdiem “ekonomikas ministra”.

(Nodaļa 2002.gada 31.janvāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.03.2002.)

1. Par Privatizācijas aģentūras likvidatoru nedrīkst būt persona, kura dienā, kad pieņemts lēmums par Privatizācijas aģentūras darbības izbeigšanu, ir vai pēdējā gada laikā ir bijusi Privatizācijas aģentūras valdes sastāvā.

2. Privatizācijas aģentūras likvidators drīkst veikt tikai pedagoģisku, zinātnisku vai citu radošu darbu ar Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka atļauju.

3. Līdz ar likvidācijas komisijas iecelšanu Privatizācijas aģentūras valdes locekļu un ģenerāldirektora pilnvaras izbeidzas.

8. Aizstāt 11.1 panta otrajā daļā vārdus “valsts pilnvarnieka” ar vārdiem “akcionāru sapulces”.

9. Aizstāt 11.1 panta otrajā daļā vārdus “valsts pilnvarnieka” ar vārdiem “akcionāru sapulces”.

1. Privatizācijas aģentūras likvidācijas izdevumu finansēšanas tāmi sagatavo likvidācijas komisija.

2. Privatizācijas aģentūras likvidācijas izdevumu finansēšanas tāmi pēc Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka priekšlikuma apstiprina un grozījumus tajā izdara Ministru kabinets.

3. Šā likuma 11.panta trešajā daļā paredzētos rezerves fonda līdzekļus var izmantot arī likvidācijas izdevumu finansēšanai.

9. Aizstāt 11.2 panta otrajā daļā vārdus “Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka” ar vārdiem “ekonomikas ministra”.

10. Aizstāt 11.2 panta otrajā daļā vārdus “Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka” ar vārdiem “ekonomikas ministra”.

1. Privatizācijas aģentūra attiecībā uz pārņemto valsts īpašuma objektu pilda tās funkcijas, kas likumā "Par valsts uzņēmumu" noteiktas ministrijām, kā arī darba devēja funkcijas attiecībā uz valsts īpašuma objekta pārvaldes institūcijām, direktoru vai pilnvarnieku.

---------------------------------------

10. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūra attiecībā uz pārņemto valsts īpašuma objektu pilda tās funkcijas, kas Latvijas Republikas likumā par valsts uzņēmumu noteiktas ministrijām, kā arī darba devēja funkcijas attiecībā uz direktoru.”

Redakc. preciz.

11. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūra attiecībā uz pārņemto valsts īpašuma objektu pilda tās funkcijas, kas likumā “Par valsts uzņēmumu” noteiktas ministrijām, kā arī darba devēja funkcijas attiecībā uz direktoru.”

1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

2. Ierosinājumi par pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami attiecīgajai pašvaldībai.

3. Pašvaldība apkopo ierosinājumus un pieņem lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. Lēmumu pieņem attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome. Minētajā lēmumā var noteikt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pamatprincipus.

11. Izteikt 31.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumu pieņem attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome.”

12. Izteikt 31.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumu pieņem attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome.”

1. Pēc tam, kad pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu.

12. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Pēc tam, kad pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu.”

13. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Pēc tam, kad pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, šā objekta privatizācija uzskatāma par uzsāktu.”

2. Par pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizācijas uzsākšanu jāpaziņo tiem uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības kreditoriem, kuru atrašanās vieta pašvaldībai ir zināma, kā arī banku iestādēm, kurās atvērti privatizējamā pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības norēķinu konti.

3. Pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizācijas uzsākšanu pašvaldība piesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno lēmums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.

4. Privatizācijas laikā pašvaldības uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet šā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības nosaukumam jāpievieno vārds "privatizējamais".

---------------------------------------

2. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām. Pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot.

---------------------------------------

13. Izteikt 34.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot.”

14. Izteikt 34.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot.”

1. Iesniegtie pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekti ne vēlāk kā mēneša laikā pēc projektu iesniegšanas termiņa izbeigšanās jāizskata pilsētas domei, rajona padomei vai pagasta padomei, piedaloties privatizācijas subjektam un privatizējamā objekta pārstāvjiem, kā arī šā objekta darbinieku arodu organizācijas pārstāvim, bet, ja privatizējamā pašvaldību īpašuma objektā nav darbinieku arodu organizācijas, - darbinieku pilnvarotam pārstāvim, un jāpieņem lēmums par viena iesniegtā privatizācijas projekta apstiprināšanu vai jānosaka jauns privatizācijas projektu iesniegšanas termiņš, vai arī jāuzdod privatizācijas komisijai izstrādāt savu objekta privatizācijas projektu.

14. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Iesniegtie pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekti ne vēlāk kā mēneša laikā pēc projektu iesniegšanas termiņa izbeigšanās jāizskata pilsētas domei, rajona padomei, pagasta padomei vai novada domei, piedaloties privatizācijas subjektam un privatizējamā objekta pārstāvjiem, kā arī šā objekta darbinieku arodbiedrības pārstāvim vai darbinieku pilnvarotam pārstāvim, vai darbiniekiem, un jāpieņem lēmums par viena iesniegtā privatizācijas projekta apstiprināšanu vai jānosaka jauns privatizācijas projektu iesniegšanas termiņš, vai arī jāuzdod privatizācijas komisijai izstrādāt savu objekta privatizācijas projektu.”;

15. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Iesniegtie pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekti ne vēlāk kā mēneša laikā pēc projektu iesniegšanas termiņa izbeigšanās jāizskata pilsētas domei, rajona padomei, pagasta padomei vai novada domei, piedaloties privatizācijas subjektam un privatizējamā objekta pārstāvjiem, kā arī šā objekta darbinieku arodbiedrības pārstāvim vai darbinieku pilnvarotam pārstāvim, vai darbiniekiem, un jāpieņem lēmums par viena iesniegtā privatizācijas projekta apstiprināšanu vai jānosaka jauns privatizācijas projektu iesniegšanas termiņš, vai arī jāuzdod privatizācijas komisijai izstrādāt savu objekta privatizācijas projektu.”;

2. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc privatizācijas projekta apstiprināšanas lēmumu par šā privatizācijas projekta apstiprināšanu, privatizācijas projekta un to dokumentu norakstus (kopijas), kuri apliecina pašvaldības darbības likumību objekta privatizācijā un atspoguļo privatizācijas projektā minētos faktus, iesniedz Ekonomikas ministrijai.

3. Privatizācijas projektu var apstiprināt ar nosacījumiem. Ja šie nosacījumi noteiktā termiņā netiek izpildīti, projekta apstiprinājums zaudē spēku.

4. Paziņojumu par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanu pašvaldības institūcija publicē tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizējamais objekts, divu nedēļu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un veic citas darbības, kas noteiktas likumos un Ministru kabineta noteikumos par atsevišķām privatizācijas metodēm un paņēmieniem.

5. Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu par privatizācijas projekta apstiprināšanu var apturēt ekonomikas ministrs mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas, ja privatizācijas projekts neatbilst spēkā esošo likumdošanas aktu prasībām.

6. Nelikumīgus pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes lēmumus, kā arī ekonomikas ministra rīkojumus privatizācijas jautājumos var pārsūdzēt tiesā.

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“5. Pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes vai novada domes lēmumu par privatizācijas projekta apstiprināšanu var apturēt ekonomikas ministrs mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas, ja privatizācijas projekts neatbilst normatīvo aktu prasībām.

6. Pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes un novada domes lēmumus, kā arī ekonomikas ministra rīkojumus privatizācijas jautājumos var pārsūdzēt tiesā.”

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“5. Pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes vai novada domes lēmumu par privatizācijas projekta apstiprināšanu var apturēt ekonomikas ministrs mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas, ja privatizācijas projekts neatbilst normatīvo aktu prasībām.

6. Pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes un novada domes lēmumus, kā arī ekonomikas ministra rīkojumus privatizācijas jautājumos var pārsūdzēt tiesā.”

1. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pašvaldības īpašuma objekta pirkuma līguma stāšanās spēkā vai izveidotās uzņēmējsabiedrības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pašvaldība publicē oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas privatizētais objekts, informāciju par to, kam un ar kādiem nosacījumiem privatizēts šis objekts un nosūta minēto informāciju Ekonomikas ministrijai.

2. Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad privatizācijas subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas projektu un pirkuma līgumu, un pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome ir pieņēmusi lēmumu par objekta privatizācijas pabeigšanu.

15. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad privatizācijas subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas projektu un pirkuma līgumu, un pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome ir pieņēmusi lēmumu par objekta privatizācijas pabeigšanu.”

16. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad privatizācijas subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas projektu un pirkuma līgumu, un pilsētas dome, rajona padome, pagasta padome vai novada dome ir pieņēmusi lēmumu par objekta privatizācijas pabeigšanu.”

1. Maksājumi par privatizējamo zemi veicami:

1) latos;

2) īpašuma kompensācijas sertifikātos.

2. Īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzumu maksājumos par privatizējamo zemesgabalu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību nosaka privatizāciju veicošā institūcija.

3. Maksājumi par privatizēto zemesgabalu latos ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos.

4. Ja uz valsts vārda zeme ir nostiprināta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizēto zemesgabalu ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par pašvaldības īpašuma objektu.

5. Ja uz pašvaldības vārda zeme ir nostiprināta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizēto zemesgabalu ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par valsts īpašuma objektu.

6. Personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, ir tiesīgas, norēķinoties par privatizēto zemi, izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto īpašumu.

7. Privatizējot zemi pilsētās, jāievēro arī likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 31.panta septītās daļas nosacījumi par maksāšanas līdzekļu izvēli.

7

Deputāts A.Ārgalis

Papildināt 63.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“8. Zemesgabala privatizācijas subjektam, kurš izmanto šī likuma 64. pantā paredzētās pirmpirkuma tiesības, ir tiesības izvēlēties vienu vai abus no šā likuma 6. pantā paredzētajiem maksāšanas līdzekļiem, ja zemesgabala privatizācijas subjekts ir fiziska persona vai maza un vidēja komercsabiedrība Komercsabiedrības atbalsta kontroles likuma izpratnē un īpašuma tiesības uz īpašuma objektu, kurš atrodas uz privatizējāmā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā.”

Neatbalstīt.

1. Zemesgabalu pilsētas teritorijā privatizē par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību.

2. Konkrētā zemesgabala cenu, par kādu tas tiek privatizēts, nosaka privatizāciju veicošā institūcija.

3. Pārdodot valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, kura vērtībā ietilpst arī valsts vai pašvaldību zemes vērtība, minētā objekta pārdošanas cenā atsevišķi jānorāda zemes cena un maksāšanas līdzekļi par zemi (izņemot gadījumus, kad zemes cena ietilpst objekta kapitāla daļas cenā).

4. Pēc šā likuma 68.panta piektajā daļā minētā termiņa izbeigšanās savus prasījumus nepieteikušās personas nevar prasīt, lai tiktu grozīti zemesgabala privatizācijas noteikumi un jaunajam zemesgabala īpašniekam nododamo saistību kopums.

8

Deputāts A.Ārgalis

Izteikt 71.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Apbūvētu zemesgabalu privatizē par cenu, kas atbilst zemesgabala kadastrālajai vērtībai. Visos citos gadījumos zemesgabals privatizējams par cenu, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem un, ja nepieciešams, koriģēta atbilstoši tirgus cenai attiecīgajā apvidū.”

Neatbalstīt.

------------------------------------ 75.pants. Neapbūvēta zemesgabala izmantošanas mērķu saskaņošana ar pašvaldību

1. Privatizācijas aģentūra iesniedz tās pilsētas domei vai pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals, iesniegumu, kurā norāda paredzamo zemes izmantošanas mērķi un lūdz norādīt, kādiem mērķiem šo zemesgabalu turpmāk drīkst izmantot.

16. 75.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūra iesniedz tās pilsētas domei, pagasta padomei vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals, iesniegumu, kurā norāda paredzamo zemes izmantošanas mērķi un lūdz norādīt, kādiem mērķiem šo zemesgabalu turpmāk drīkst izmantot.”;

17. 75.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Privatizācijas aģentūra iesniedz tās pilsētas domei, pagasta padomei vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals, iesniegumu, kurā norāda paredzamo zemes izmantošanas mērķi un lūdz norādīt, kādiem mērķiem šo zemesgabalu turpmāk drīkst izmantot.”;

2. Minētais iesniegums izskatāms likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 22.pantā vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.

3. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas domes vai pagasta padomes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī privatizējamā zemesgabala izmantošanas mērķis vai mērķi.

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“3. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas domes, pagasta padomes vai novada domes priekšsēdētājs.”

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“3. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas domes, pagasta padomes vai novada domes priekšsēdētājs.”

1. Privatizācijas aģentūra iesniedz tās pilsētas domei vai pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais zemesgabals, iesniegumu, kurā norāda paredzamo zemes izmantošanas mērķi un lūdz norādīt, kādiem mērķiem šo zemesgabalu turpmāk drīkst izmantot, ja uz zemesgabala pirmpirkumu tiesīgā persona ir likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 20.panta otrajā daļā minētais subjekts vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta otrajā daļā minētais subjekts.

2. Minētais iesniegums izskatāms likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 22.pantā vai likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.

3. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas domes vai pagasta padomes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī privatizējamā zemesgabala izmantošanas mērķis vai mērķi.

17. 82.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pilsētas domei vai pagasta padomei” ar vārdiem “pilsētas domei, pagasta padomei vai novada domei”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“3. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas domes, pagasta padomes vai novada domes priekšsēdētājs.”

18. 82.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pilsētas domei vai pagasta padomei” ar vārdiem “pilsētas domei, pagasta padomei vai novada domei”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“3. Piekrišana noformējama izziņas veidā, un to paraksta pilsētas domes, pagasta padomes vai novada domes priekšsēdētājs.”

1. Līdz 1996.gada 18.aprīlim saskaņā ar likumu "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" un likumu "Par maizes ražošanas valsts (pašvaldību) uzņēmumu privatizāciju" izveidotās valsts īpašuma privatizācijas komisijas darbojas tik ilgi, līdz tiek likvidētas ar Zemkopības ministrijas rīkojumu un to privatizējamie valsts īpašuma objekti tiek privatizēti vai nodoti Privatizācijas aģentūrai. Valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības pārraudzību veic un darba līgumus ar privatizācijas komisijas locekļiem slēdz Privatizācijas aģentūra. 

2. Atzīt par spēku zaudējušiem ar 1997.gada 1.janvāri šādus likumus:

1) "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju";

2) "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju";

3) "Par maizes ražošanas valsts (pašvaldību) uzņēmumu privatizāciju". 

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie:

1) Ministru kabineta noteikumi nr.7 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4. nr.);

2) Ministru kabineta noteikumi nr.135 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.);

3) Ministru kabineta no teikumi nr.298 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).

4. Termina “valsts vai pašvaldības īpašuma objekts” jaunā redakcija, kā arī grozījumi likuma 3.panta septītajā daļā un 4.panta ceturtajā daļā (par nekustamā īpašuma privatizāciju) neattiecas uz tādu nekustamo īpašumu privatizāciju, kurus Ministru kabinets nodevis privatizācijai līdz dienai, kad tas izdevis rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju.

9

Juridiskais birojs

Aizstāt pārejas noteikumu 4.punktā vārdus “neattiecas uz tādu nekustamo īpašumu privatizāciju” ar vārdiem “neattiecas uz tādu valsts nekustamo īpašumu privatizāciju”.

Atbalstīt.

19. Aizstāt pārejas noteikumu 4.punktā vārdus “neattiecas uz tādu nekustamo īpašumu privatizāciju” ar vārdiem “neattiecas uz tādu valsts nekustamo īpašumu privatizāciju”.

5. Šajā likumā noteiktās Privatizācijas aģentūras funkcijas Ministru kabinets ir tiesīgs nodot citām institūcijām.

6. Ministru kabinets rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju var izdot tikai pēc šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā paredzētās Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanas citām institūcijām.

7. Šajā likumā noteikto Privatizācijas aģentūras funkciju nodošana citām institūcijām noformējama ar Privatizācijas aģentūras un attiecīgās institūcijas parakstītu lietu pieņemšanas un nodošanas aktu.

8. Ministru kabinets pieņem nepieciešamos grozījumus Privatizācijas aģentūras statūtos.

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9. Pēc 2003.gada 1.jūlija saskaņā ar šā likuma prasībām valsts un pašvaldību kapitāla daļas statūtsabiedrībās nevar nodot privatizācijai.

10. Valsts un pašvaldību kapitāla daļas statūtsabiedrībās, kas nodotas privatizācijai līdz 2003.gada 1.jūlijam, privatizē saskaņā ar šo likumu.”

10

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 18.pantu.

Atbalstīt.

11

Deputāts A.Ārgalis

Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Fiziskās personas, kā arī mazas un vidējas komercsabiedrības Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, kuras izmanto šī likuma 64. panta pirmajā daļā paredzētās pirmpirkuma tiesības, ir tiesīgas veikt maksājumus par privatizējamo zemesgabalu privatizācijas sertifikātos arī tajos gadījumos, kad likumā paredzēta maksājumu veikšana īpašuma kompensācijas sertifikātos.”

Neatbalstīt.