Iesniedz Cilvēktiesību un

sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts

1. Izteikt 42.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Padomes priekšsēdētāju ievēl Saeima uz četriem gadiem, bet viņa vietnieku aizklāti ievēlē Nacionālā radio un televīzijas padome”.

2. 43.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “organizāciju (partiju)” ar vārdiem “un to apvienību”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Korupcijas novēršanas likumā”ar vārdiem “likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””;

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

3. 44.pantā:

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) viņš triju mēnešu laikā neattaisnoti nav piedalījies Padomes darbā”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Padomes locekļa pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanās gadījumā Saeima ievēlē Padomes sastāvā citu locekli uz četriem gadiem”.

4. Papildināt 45.panata sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Padomei ir tiesības vērtēt raidorganizāciju programmu koncepcijas”.

5. 46. pantā:

izslēgt otro daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Padome slēdz ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju vienošanos par Nacionālā pasūtījuma izpildi, kā arī vienojas par tā izpildi šā likuma 56.pantā paredzētajā gadījumā”.

6. Aizstāt 47.panta pirmajā daļā vārdus “citus amatus” ar vārdiem “amatus raidorganizācijās”.

7. 48. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) jebkurā raidorganizācijā pārbaudīt izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus, kā arī noskatīties un noklausīties tos”;

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

“2) aizrādīt raidorganizāciju vadītājiem vai to atbildīgiem darbiniekiem, ja atsevišķi raidījumi neatbilst to vispārējai programmas koncepcijai, šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām”;

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

“4) konkursa kārtībā slēgt līgumus ar attiecīgās jomas lietpratējiem, kas var būt gan juridiskas, gan fiziskas personas par atsevišķu Padomes kompetencē esošu uzdevumu un projektu īstenošanu”;

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

“5) pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus”.

8. Izteikt 49.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Padome lēmumus pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu”.

9. 51. pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pieņem darbā, atstādina, atbrīvo un atlaiž no darba Padomes sekretariāta darbiniekus”.

10. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“ VII nodaļa. Nacionālā sabiedriskā apraide

(1) Programmu un raidījumu kopuma atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nodrošina atbilstoši šim likumam, īstenojot Nacionālo sabiedriskās apraides uzdevumu.

(2) Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma īstenošanai Latvijas Radio un Latvijas Televīzija saņem tam nepieciešamo finanšu nodrošinājumu.

(1) Nacionālās sabiedriskās apraides mērķis ir iespējami plaši un pieejami veicināt brīvu un informētu sabiedrības locekļu viedokļa veidošanos un sekmēt humānu, kulturāli daudzpusīgu, harmonisku, izglītotu, demokrātisku, iecietīgu, patriotisku un ar augstu tiesiskās apziņas līmeni apveltītu personību izaugsmi.

(2) Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevums ir:

1) nodrošināt brīvu vispusīgas informācijas izplatīšanu par notikumiem un ziņām Latvijā un ārzemēs;

2) pēc iespējas plašāk atspoguļojot sabiedrības uzskatu dažādību, kā arī tajā pastāvošos politiskos, filozofiskos, reliģiskos, zinātnes, ekonomikas un mākslas virzienus. Tas nedrīkst kalpot viena politiska, ideoloģiska, ekonomiska vai reliģiska spēka interesēm;

3) programmu veidošanā ievērot Latvijas sabiedrības dažādību sociālā, ekonomiskā, reģionālā, izglītības, kultūras ziņā, ņemot vērā cilvēka tiesības un pamatbrīvības, īpaši vienlīdzību likuma priekšā, vārda, izteiksmes, viedokļa un apziņas brīvību, tiesības brīvi izplatīt un saņemt informāciju, nevainīguma prezumpciju, personiskās dzīves, kā arī goda un cieņas neaizskaramību;

4) veicināt Latvijā dzīvojošo dažādo sociālo, etnisko, kultūras grupu dzīves atspoguļošanu, ievērojot mazākuma grupu kultūras dzīves vajadzības;

5) nodrošināt sabiedrības vajadzības pēc analītiskiem, izglītojošiem, arī reliģiski izglītojošiem, kultūras, zinātnes, izklaides, bērnu, sporta un citiem raidījumiem;

6) ievērojot viedokļu dažādību un samērības principu, nodrošināt daudzpusīgu Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Satversmes tiesas un tiesu darba attēlošanu;

7) nodrošināt priekšvēlēšanu informēšanas un aģitācijas iespējas atbilstoši likumam.

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija slēdz ar Nacionālo radio un televīzijas padomi vienošanos par Nacionālā sabiedriskās apraides uzdevuma īstenošanu uz laiku ne īsāku par trim gadiem.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ik gadu izveido Nacionālā pasūtījuma gada plānu, kā arī ne vēlāk kā četrus mēnešu pēc pārskata gada beigām iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei atklātu ziņojumu par tā izpildi iepriekšējā gadā.

(1) Nacionālo sabiedriskās apraides uzdevumu pamatā īsteno Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.

(2) Atsevišķu Nacionālā sabiedriskās apraides uzdevuma nozaru programmu un raidījumu veidošanai Nacionālā Radio un Televīzijas padome var piešķirt finansējumu arī citām raidorganizācijām, slēdzot ar tām sabiedrības interesēm atbilstošu vienošanos uz laiku līdz vienam gadam. Nacionālā sabiedriskās apraides uzdevuma daļas izpildes nodošanu citām raidorganizācijām veicama konkursa kārtībā.

(3) Nacionālā sabiedriskās apraides uzdevuma daļas apjoms citām raidorganizācijām kopā nedrīkst pārsniegt piecpadsmit procentus no nacionālā sabiedriskās apraides uzdevuma finanšu nodrošinājuma kopējā apjoma.

11. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome ir institūcija, kura pārvalda valsts mantu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā un uzrauga to darbību.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome nav juridiskā persona. Tās funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums nodrošina no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas budžeta daļas, kura atsevišķi nodalīta Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes funkciju īstenošanai. Padomei ir zīmogs ar tās nosaukumu.

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes locekļi nedrīkst savienot amatu ar Saeimas deputāta vai Ministru prezidenta, ministru prezidenta biedra vai ministra pienākumiem.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes locekļi nedrīkst būt politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību pastāvīgi funkcionējošo vadības institūciju amatpersonas. Pastāvīgi funkcionējošo vadības institūcijas šā panta izpratnē ir centrāla augstākā organizācijas vai to apvienības institūcija, kurai ir tiesības rīkoties ar finansu līdzekļiem un mantu atbilstoši likumam ‘’Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām’’ .

(5) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes loceklis nedrīkst būt nevienas raidorganizācijas kapitāla daļu turētājs, amatpersona vai darbinieks.

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomi septiņu locekļu sastāvā izveido Saeima. Ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes sastāvā iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis vai cits izvirzīts pārstāvis, viens Valsts prezidentes izvirzīts pārstāvis, viens Ministru kabineta izvirzīts pārstāvis un četras personas, kuras var izvirzīt ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam. Viens Saeimas deputāts var atbalstīt tikai viena kandidāta izvirzīšanu. Kandidatūras iesniedzēju paraksti nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai. Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome aizklāti ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru, to kompetenci nosakot iekšējās darbības noteikumos.

(5) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Informācijai par sēžu sasaukšanu un darba kārtību ir jābūt pieejamai. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz divi Padomes locekļi, jāsasauc nedēļas laikā.

(6) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

(7) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome lēmumus pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

(8) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes sēdes tiek protokolētas, tās protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs, kā arī sēdē piedalījušies Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi Katrs loceklis var prasīt, lai viņa atsevišķais viedoklis tiek pievienots protokolam, kļūstot par tā neatņemamu sastāvdaļu.

(9) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes loceklis savu darbību var izbeigt, 14 dienu laikā motivēti rakstiski informējot par to Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomi un Saeimas prezidiju, bet gadījumos, ja tā izvirzītājs bija Valsts prezidente, Ministru kabinets vai Nacionālā radio un televīzijas padome – arī attiecīgo institūciju Šajā gadījumā jauns loceklis apstiprināms uz atlikušo Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes pilnvaru laiku,.

(10) Nacionālā radio un televīzijas padome un Ministru kabinets savus izvirzītos pārstāvjus Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomē atsauc pēc nepieciešamības, 14 dienu laikā motivēti rakstiski informējot par to Saeimas prezidiju.

(11) Citus Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes locekļus Saeima pirms termiņa var atsaukt, ja:

1) ir konstatēti šajā likumā norādīti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekli;

2) viņš izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un tas izraisījis būtiskas sekas.

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome sagatavo valsts budžeta projektu Nacionālā sabiedriskās apraides uzdevuma gada plāna izpildei un iesniedz to Ministru kabinetam, kā arī pēc budžeta pieņemšanas Saeimā lemj par tā sadalījumu atbilstoši apstiprinātajam Nacionālā sabiedriskās apraides uzdevuma gada plānam.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome izstrādā un apstiprina Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas statūtus, ieceļ un atceļ to ģenerāldirektorus, valdes un zvērinātus revidentus, uzrauga raidorganizāciju darbību, kā arī veic citas šajā likumā paredzētās funkcijas

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes kompetence ir noteikta šajā likumā un Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas statūtos.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome pati izstrādā un apstiprina savas darbības iekšējās kārtības noteikumus.

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir sabiedriskās raidorganizācijas, kuru darbības mērķis ir Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma īstenošana.

(2) Sabiedriskās raidorganizācijas ir juridiskas personas, kas darbojas atbilstoši šim likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes apstiprinātiem statūtiem.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas mantu veido:

1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai nošķirtā valsts kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finansu līdzekļi;

2) kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finansu līdzekļi, ko dāvinājušas (ziedojušas) fiziskās un juridiskās personas, kā arī manta, ko Latvijas Radio un Latvijas Televīzija iegādājusies par valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem vai dāvinātajiem (ziedotajiem) līdzekļiem;

3) saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie līdzekļi un par tiem iegādātā manta.

4) intelektuālais īpašums;

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome ir valsts mantas turētāja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā un veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas manta izmantojama vienīgi tās darbības nodrošināšanai un šajā likumā noteiktā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas mērķa īstenošanai.

(6) Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Latvijas Radio un Latvijas Televīzija atbild ar tās valdījumā esošo valsts mantu. Ja ar to nepietiek vai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saistību izpilde var traucēt Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma īstenošana, par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saistībām atbild valsts. Kārtību, kādā valsts atbild par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saistībām, nosaka Ministru kabinets.

(7) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo kustamo mantu.

(8) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo nekustamo mantu. Lai iegādātos nekustamo mantu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai jāsaņem Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes piekrišana. Nekustamais īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas personā. Nekustamo mantu var atsavināt ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu.

(9) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valdījumā esošās nekustamās mantas nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, ja tas nepieciešams Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas funkciju veikšanai un nav pretrunā ar šajā likumā noteikto Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbības mērķi. Nekustamās mantas nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, noslēdzot rakstveida līgumu.

(10) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas turējumā var būt trešo personu kustamā un nekustamā manta.

( 11) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nav privatizējamas ne kopumā, ne pa daļām, to manta nav ieķīlājama. Šīm raidorganizācijām nav tiesību garantēt citu fizisko vai juridisko personu saistību izpildi, tās var reorganizēt vai likvidēt tikai uz īpaša likuma pamata.

(12) Piedalīties kapitālsabiedrību, personālsabiedrību vai citu juridisku personu dibināšanā, iestāties citās organizācijās, kā arī iegādāties kapitālsabiedrību daļas, akcijas vai citus vērtspapīrus Latvijas Radio un Latvijas Televīzija drīkst tikai, ja tas nepasliktina programmu kvalitāti un Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevumu izpildi un ja Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome devusi īpašu atļauju katrā atsevišķajā gadījumā

(1) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju nodrošina pilnībā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma programmas izplatīšanu auditorijai visā valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts robežām.

(2) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs darbojas kā valsts uzņēmējsabiedrība un nav privatizējams ne kopumā, ne tajā daļā, kas nodrošina televīzijas un radio programmu izplatīšanu.

(3) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs tiek finansēts no tā uzņēmējdarbības ieņēmumiem pēc bezpeļņas principa. Viss ienākums paliek centra rīcībā un to pilnā mērā izlieto pamatlīdzekļu iegādei, raidīšanas infrastruktūras attīstībai, kā arī citu statūtos paredzēto uzdevumu veikšanai.

(4) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nedrīkst tieši vai ar trešo personu starpniecību veidot programmas un ar savu ieguldījumu piedalīties citās raidorganizācijās.

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīziju statūtos noteiktās kompetences apjomā vada sabiedrisko raidorganizāciju ģenerāldirektori un valdes.. Ģenerāldirektorus uz pieciem gadiem amatos ieceļ Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome. Valdes locekļus uz trim gadiem amatos ieceļ Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome pēc ģenerāldirektoru priekšlikuma, izņemot vienu locekli, kuru izvirza Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome. Ģenerāldirektors ir arī valdes priekšsēdētājs.

(2) Latvijas Radio ģenerāldirektoru un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru var iecelt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ģenerāldirektors nedrīkst:

1) būt Saeimas deputāts vai Ministru prezidents, ministru prezidenta biedrs vai ministrs;

2) darboties politiskajās organizācijās (partijās) vai to apvienībās, bet gadījumā, ja viņš darbojas kādā politiskajā organizācijā (partijā) vai to apvienībā, šī darbība ir jāaptur.

(3) Uz Latvijas Radio ģenerāldirektoru un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā..

(4) Par Latvijas Radio ģenerāldirektoru un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(5) Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors nedrīkst ieņemt citus algotus amatus un veikt citus algotus pienākumus, izņemot radošo, zinātnisko un pedagoģisko darbību. Ģenerāldirektors nedrīkst būt nevienas raidorganizācijas kapitāla daļu turētājs.

(6) Latvijas Radio ģenerāldirektoru un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru var atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa lūguma. Atstādināšana, atcelšana un atlaišana no amata pēc Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomes iniciatīvas pieļaujama vienīgi normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, vai arī tad, ja tiek konstatēti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par ģenerāldirektoru.

(7) Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors:

1) atbild par attiecīgās raidorganizācijas darbības atbilstību statūtiem, likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

2) vada un organizē attiecīgās raidorganizācijas darbību, nodrošina darbības nepārtrauktību, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv attiecīgo raidrorganizāciju Latvijas Radio vai Latvijas Televīziju un savas kompetences ietvaros slēdz darījumus to vārdā;

3) nodrošina, lai attiecīgajai raidorganizācijai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti un manta izmantota likumīgi un lietderīgi, kā arī atbild par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansiālo darbību;

4) izstrādā attiecīgās raidorganizācijas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem, organizē Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma gada plāna sastādīšanu, publicē un iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei ziņojumu par tā izpildi iepriekšējā gadā, kā arī izveido ikgadējā budžeta projektu;

5) nosaka attiecīgās raidorganizācijas struktūru, amatu sarakstu un darbinieku atalgojumu;

6) pieņem darbā, atbrīvo, atstādina un atlaiž no darba attiecīgās raidorganizācijas darbiniekus;

7) nosaka attiecīgās raidorganizācijas darbinieku kompetenci un atbildību;

8) sniedz Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomei informāciju par attiecīgās raidorganizācijas darbību un priekšlikumus tās darbības jautājumos;

9) veic citas šajā likumā, citos normatīvajos aktos, kā arī statūtos noteiktās darbības.

(8) Ģenerāldirektoram ir viens vai vairāki vietnieki. Ģenerāldirektora prombūtnes laikā viņa pienākumus pēc ģenerāldirektora norādījuma pilda viens no vietniekiem.

(9) Valde apstiprina Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma gada plānu un izlemj citus jautājumus saskaņā ar statūtiem.

(10) Ģenerāldirektors tikai ar valdes piekrišanu var rīkoties šādos gadījumos:

1) nosakot programmu veidošanas koncepciju un pamatvirzienus;

2) sagatavojot ikgadējo budžeta plānu;

3) slēdzot darba koplīgumu;

4) lemjot par nekustamās mantas iegādi vai ierosinot atsavināšanu;

5) lemjot par darījumu, kura apjoms finansiālā izteiksmē pārsniedz vienu divdesmito daļu no attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai piešķirtās ikgadējās valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ienākumiem apjoma.

(11) Valdes locekļu un ģenerāldirektoru vietnieku iecelšanai, atstādināšanai, atcelšanai un atbrīvošanai no amata piemērojami noteikumi par ģenerāldirektoru, ciktāl šajā likumā nav teikts citādi

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībā nav tiesīga iejaukties un dot saistošus norādījumus neviena valsts vai pārvaldes institūcija, vai to amatpersonas, izņemot normatīvajos aktos tieši paredzētos gadījumus. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbību šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros uzrauga Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padome un kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija var iestāties dažādās starptautiskās organizācijās, kas risina elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu problēmas. Par darbību šajās organizācijās un pieņemtajiem lēmumiem Latvijas Radio un Latvijas Televīzija informē Nacionālo radio un televīzijas padomi un Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzības padomi.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija var veidot īpašas programmas ārzemēm, ja ar to netiek apgrūtināta, traucēta vai pasliktināta Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevumu izpilde vai esošo programmu kvalitāte.

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir pienākums nekavējoties dot iespēju Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam vai Ministru prezidentam vai šo amatpersonu vietas izpildītājiem sniegt ārkārtas paziņojumu.

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīziju finansē no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Valsts finansējums norādāms atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija var saņemt finansu līdzekļus no pašu ieņēmumiem no saimnieciskās darbības un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī dāvinājumus (ziedojumus un sponsorējumus) naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumus (ziedojumus un sponsorējumus).

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija finansē no valsts budžeta:

1) Nacionālā sabiedriskā apraides uzdevuma izpildei;

2) tās valdījumā esošo nekustamās mantas, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma uzturēšanai;

3) tās lietošanā nodoto nekustamās mantas, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma nomas, komunālajiem un nodokļu maksājumiem;

4) atalgojumam un atlīdzībai darbiniekiem un īpašam riskam pakļauto darbinieku apdrošināšanai;

5) nodokļu un citu obligāto maksājumu nomaksai.

(4) Finansu līdzekļi, kas iegūti šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ieskaitāmi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pamatbudžeta kontā.

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no valsts budžeta līdzekļiem veicamo izdevumu izdarīšanai atver kontus tikai Valsts kasē, bet saimnieciskās darbības veikšanai var tikt atvērti konti bankās.

(6) Saimnieciskā gada beigās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas uzkrājušies no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, kuri nav paredzēti Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ilgtermiņa projektu realizācijai, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā.

(7) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši uzkrājuma grāmatvedības principiem un kases izdevumiem, kā arī sagatavo un iesniedz pārskatus par finansu resursu izlietojumu atbilstoši likuma prasībām.

(8) Lai nodrošinātu efektīvu darbību, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija izveido iekšējo auditu.

(9) Noslēdzot saimniecisko gadu, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskā gada beigām, sagatavo un publicē gada pārskatu un ziedotāju un ziedoto summu sarakstu, lai informētu sabiedrību par Latvijas Radio un Latvijas Televīzija darbības, tai skaitā finansu rezultātiem, kā arī par tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un ziedojumu izlietojumu. Pirms pārskata publiskošanas par to atzinumu sniedz zvērināts revidents.

(1) Radio un televīzijas pirmajā un otrajā izplatīšanas tīklā tiesības izplatīt programmas pieder sabiedriskajām raidorganizācijām - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga piešķirt citām raidorganizācijām apraides tiesības otrajā izplatīšanas tīklā laikā, kas nav nepieciešams Nacionālās sabiedriskās apraides uzdevuma izpildei ar šādiem nosacījumiem:

1) raidlaika ilgums katru gadu tiek precizēts atkarībā no Nacionālā sabiedriskā apraides uzdevuma gada plāna;

2) Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķās dienās, kad papildu raidlaiks nepieciešams Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijai, citas raidorganizācijas raidlaiku var saīsināt vai pārcelt, brīdinot raidorganizāciju vismaz trīs dienas iepriekš.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā pirmajā izplatīšanas tīklā savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrā izplatīšanas tīkla programma pamatā ir valsts valodā. 20 procentus gada raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem valsts mazākumtautību valodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes.

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 30 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu redakciju un raidījumu vadītāji nevar būt politiskās organizācijas biedri vai politiskās organizācijas vai to apvienības amatpersonas. Ja šo amatu pretendenti ir politiskās organizācijas biedri, viņiem jāaptur darbība attiecīgajā politiskajā organizācijā .

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas veidotie vai šīm raidorganizācijām veidotie audiovizuālie darbi un fonogrammas ar kultūrvēsturisku vērtību uzskatāmi par nacionālā kultūras mantojuma daļu un valsts arhīva fonda sastāvdaļu. Tie uzglabājami un izmantojami atbilstoši likumam "Par arhīviem". Raidorganizāciju arhīvos esošos audiovizuālos darbus, fonogrammas un dokumentus var izmantot tikai ar attiecīgo raidorganizāciju piekrišanu.

(2) Ja valsts arhīvu sistēmas ietvaros paredzēts veikt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīvos esošo materiālu pārkopēšanu nolūkā tos uzglabāt pastiprinātas drošības apstākļos, tad arhīvs sedz pārkopēšanas tehniskās izmaksas. Dubultās kopijas izgatavojamas programmām ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi, to izveidošana paredzēta tikai uzglabāšanai, un nav atļauta jebkāda veida kopiju lietošana vai publiskošana.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija drīkst izmantot savus arhīva materiālus jebkurā iespējamā veidā gan raidīšanas nolūkos, gan jebkurā citā veidā atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir tiesības savu programmu veidošanā izmantot valsts arhīva fondus, sedzot tikai nepieciešamās tehniskās kopēšanas vai citādas pavairošanas izmaksas. Pieeju var liegt vienīgi ierobežotas pieejamības informācijai atbilstoši Informācijas atklātības likuma noteikumiem.”