Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 14. maija sēdē izskatīja likumprojektu "Medību likums" (Reģ. nr.243) (Dok. nr.689, 689A) un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) limitētie medījamie dzīvnieki – dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts limits;

2) medību atļauja – dokuments, kas ļauj nomedīt vienu limitēto medījamo dzīvnieku atļaujā norādītajā vietā;

3) medību iecirknis – vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

4) medību munīcija – munīcija, kuras šāviņš sastāv no medību lodes, skrotīm vai renkuļiem;

5) medību platība – medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

6) medību produkcija – medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti;

7) medību resursi – visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

8) medību rīki – lamatas, slazdi vai citi rīki, kas izmantojami medījamo dzīvnieku medīšanai;

9) medību saimniecība – dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi;

10) medību tiesību īpašnieks – zemes īpašnieks vai lietotājs, kura īpašumā vai lietojumā esošajā zemesgabalā atrodas šajā likumā noteiktajām prasībām atbilstošas medību platības;

11) medību tiesību lietotājs – medību tiesību īpašnieks vai persona, kurai medību tiesību īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā uz līguma pamata nodevis savas medību tiesības;

12) medību trofejas – medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas;

13) medījamie dzīvnieki – savvaļā dzīvojošie zīdītāji un putni, kuru medības ir atļautas saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

14) mednieka sezonas karte – ikgadējs dokuments, kas konkrētajā sezonā dod tiesības piedalīties medībās;

15) mednieks – persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību;

16) nelimitētie medījamie dzīvnieki – dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts limits.

Likuma mērķis ir noteikt medību saimniecības pamatnoteikumus.

(1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad tiek vajāti (arī izsekoti vai meklēti, izmantojot medību līdzekļus, metodes, rīkus vai paņēmienus), sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki, medību platībās klaiņojoši suņi un kaķi, kā arī izbēguši nebrīvē turēti dzīvnieki (pēc īpašnieka rakstiska lūguma medību tiesību lietotājam). Par klaiņojošiem suņiem un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 m no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojošie suņi bez uzpurņa un reģistrācijas žetona (izņemot medību šķirņu suņus) un kaķi.

(2) Medījamo dzīvnieku sugas nosaka Ministru kabinets.

(3) Medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts meža dienests atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim un fenoloģiskajai situācijai ir tiesīgs mainīt Ministru kabineta noteiktos medību termiņus ne vairāk kā par vienu kalendāra mēnesi.

Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Aizliegts iegūt medību produkciju piesavinoties, kā arī pieņemt to realizācijai, pārstrādei, pārvadāšanai vai glabāšanai bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas vai tās kopijas.

(2) Ja medījamā dzīvnieka bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, medījamā dzīvnieka piederību nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu.

Medību sezona ir periods no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam.

Šķirnes medību suņu izmantošanu, kā arī medību vadītāja pienākumus un tiesības nosaka Ministru kabinets.

Medības piesaka Valsts meža dienestam. Medību pieteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Medījamos dzīvniekus drīkst medīt vai ķert zinātniskajai pētniecībai, eksponēšanai muzejos, audzēšanai citā vietā vai turēšanai nebrīvē, ka arī turēt nebrīvē, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

(1) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus atļauts iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.

(2) Medījamos dzīvniekus atļauts ievest Latvijā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

Mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai varētu saņemt medību atļauju un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī medīt šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Medīt ar medību šaujamieročiem ir atļauts medniekiem, kuriem ir Valsts policijas iestādes izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja.

(2) Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī drošības prasības medībās nosaka Ministru kabinets.

(1) Mednieka apliecību var saņemt Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā.

(2) Mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja mednieka apliecība nozaudēta, nozagta vai gājusi bojā no īpašnieka neatkarīgu iemeslu dēļ, Valsts meža dienests izsniedz jaunu mednieka apliecību, pamatojoties uz mednieka iesniegumu un paskaidrojumu.

(1) Mednieku eksaminācijas komisiju pēc Valsts meža dienesta ieteikuma apstiprina rajona padome vai republikas pilsētas dome. Komisijas sastāvā iekļauj Valsts meža dienesta, Vides ministrijas un Valsts policijas pārstāvjus.

(2) Mednieku eksaminācijas komisijas darbību tehniski nodrošina un finansē Valsts meža dienests. Maksu par eksāmena kārtošanu nosaka zemkopības ministrs.

(1) Ārvalstu pilsoņiem, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, atļauts medīt Latvijas teritorijā, ja viņiem ir attiecīgās ārvalsts institūcijas izsniegti dokumenti, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā. Medībās atļauts izmantot medību šaujamieročus, ja minētās personas ir saņēmušas Valsts policijas atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Par mednieka apliecības un mednieka sezonas kartes izsniegšanu, kā arī atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

Lai medību iecirknī varētu medīt, nepieciešams Valsts meža dienestā reģistrēts medību iecirkņa plāns. Medību iecirkņa plāna saturu nosaka Ministru kabinets.

Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā nelimitētos medījamos dzīvniekus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju, kura medību iecirknī ūdenstilpe atrodas.

(1) Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī, ir šādas:

1) stirnu medībām – ne mazāk kā 200 hektāri, ieskaitot meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) mežacūku, briežu govju un teļu medībām – ne mazāk kā 1000 hektāri;

3) briežu buļļu medībām – ne mazāk kā 2000 hektāri;

4) aļņu medībām – ne mazāk kā 2500 hektāri.

(2) Aļņu, briežu un mežacūku medību platībās ieskaita meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus.

(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpes un medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

(1) Limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās katru gadu nosaka Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku uzskaites datiem.

(2) Medījamo dzīvnieku uzskaiti organizē Valsts meža dienests, bet nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās – attiecīgās administrācijas.

(3) Medījamos dzīvniekus uzskaita un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās aprēķina atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai, izņemot medību platības dabas rezervātu un nacionālo parku teritorijās, ja to aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai dabas aizsardzības plānos noteikts citādi.

(1) Par medību atļauju izsniegšanu un atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Kārtību, kādā medījamo dzīvnieku trofejas izvedamas no Latvijas, nosaka Ministru kabinets.

Limitēto medījamo dzīvnieku medīšanai nepieciešama medību atļauja un mednieka sezonas karte, bet nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai – mednieka sezonas karte.

(1) Valsts meža dienests atbilstoši limitam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

(2) Ja medību platības atrodas nacionālā parka vai dabas rezervāta teritorijā, attiecīgās teritorijas administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

(3) Nacionālo parku un dabas rezervātu administrācijas limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas veidlapas un mednieka sezonas kartes saņem no Valsts meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc medību sezonas beigām iesniedz Valsts meža dienestā informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī nodod Valsts meža dienestā neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem neizsniegtās mednieka sezonas kartes.

(4) Mednieki informāciju par nomedīto nelimitēto medījamo dzīvnieku skaitu, bet medību tiesību lietotāji medību atļaujas mēneša laikā pēc medību sezonas beigām iesniedz attiecīgajās institūcijās, kuras izsniegušas mednieka sezonas kartes vai medību atļaujas.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētās prasības nav izpildītas, jaunas medību atļaujas un mednieka sezonas kartes netiek izsniegtas.

(1) Par nelikumīgām medībām atzīst:

1) medīšanu tādā termiņā, kas neatbilst medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajam;

2) medīšanu bez mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes (neattiecas uz dzinējiem), medību atļaujas vai medību šaujamieroča glabāšanas atļaujas;

3) medīšanu, ja medību atļauja nav aizpildīta vietā, kur limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts vai ievainots;

4) medīšanu aizliegtās vietās;

5) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību īpašnieka vai lietotāja rakstiskas piekrišanas;

6) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

7) šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos aizliegtu vai vispārbīstamu līdzekļu, medību metožu, rīku vai paņēmienu izmantošanu medībās;

8) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja.

(2) Aizliegtos un vispārbīstamos medību līdzekļus, metodes, rīkus un paņēmienus nosaka Ministru kabinets.

Atbilstoši kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību veic Valsts meža dienests, Vides ministrija un Valsts policija.

Medību norisi dokumentē. Medību norises dokumentēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Pēc to personu pieprasījuma, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, mednieka pienākums ir:

1) uzrādīt viņa rīcībā esošos šaujamieročus un to glabāšanas atļauju, kā arī munīciju, medību rīkus, medību dokumentus un medību produkciju;

2) sniegt mutisku un rakstisku paskaidrojumu par medībām, kurās viņš piedalās.

(2) Ja notikušas nelikumīgas medības, personas, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, ir tiesīgas aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.

Ja attiecīgā institūcija medniekam aizturējusi uz laiku vai atņēmusi mednieka apliecību vai izņēmusi medību šaujamieroci, tā triju darbdienu laikā paziņo par to Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi medību šaujamieroča glabāšanas atļauju.

(1) Medījamo dzīvnieku lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apjomu nosaka Valsts meža dienesta, bet nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās – attiecīgās administrācijas izveidota komisija. Komisijas darbā pieaicina cietušo, kam nodarīti zaudējumi, medību tiesību lietotāju un, ja nepieciešams, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta speciālistus. Komisija nosaka zaudējumu apjomu atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.

(2) Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs medību tiesību lietotājs, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēts citādi.

Zaudējumus, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Šo atlīdzību ieskaita valsts pamatbudžetā.

(1) Lai attīstītu medību saimniecību, tiek izveidots medību saimniecības attīstības fonds. Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija.

(2) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido:

1) dotācija no šādiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem:

a) valsts nodeva par medību atļauju izsniegšanu un par atļauju izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas,

b) valsts nodeva par mednieka apliecību, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijā un mednieka sezonas karšu izsniegšanu;

2) ziedojumi.

(3) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami:

1) medījamo dzīvnieku populāciju monitoringam un, ja nepieciešams, papildu aizsardzības pasākumiem;

2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;

3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās.

(4) Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Medību likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1997, 14.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Līdz 2004.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumi Nr.251 "Medību noteikumi";

2) Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.398 "Noteikumi par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomiem";

3) Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumi Nr.478 "Medību saimniecības attīstības fonda nolikums".

4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izsniegtās derīgās mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības ir derīgas arī pēc šā likuma stāšanās spēkā.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūnijā.