Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kādā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

1) ir derīgs ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā;

2) ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja;

3) ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets;

4) nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš:

1) ieceļo un uzturas kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu;

2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

3) par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

4) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi;

5) ir tās valsts pilsonis (pavalstnieks), kas iekļauta Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, – Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

(4) Kārtību, kādā tiek atzīti ārzemnieku ceļošanas dokumenti, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ceļošanas dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju, zīmogu un spiedogu paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību, kādā tiek veidota un izmantota dokumentu paraugu informācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets.

(6) Ārzemnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets.

1. Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.) grozījumu un papildināt 4.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ir tās valsts pilsonis (pavalstnieks), kas iekļauta Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, – Ministru kabineta noteiktajos gadījumos."

1.

Papildināt 4.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta pirmās daļas 2.un 3.punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir starptautisko reisu jūras vai gaisa transporta apkalpes loceklis un ieceļo uz uzturas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika. Šajā punktā minēto konvenciju prasību piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

(redkac.

precizēts)

4.pantā:

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ir tādas valsts pilsonis (pavalstnieks), kas ir iekļauta Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā to valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama vīza Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, – Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta pirmās daļas 2.un 3.punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir starptautisko reisu jūras vai gaisa transporta apkalpes loceklis un ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika. Minēto konvenciju prasību piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

9.pants. (1) Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā sakarā ar savu komercdarbību, nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, viņam nepieciešama darba atļauja, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus.

(2) Darba atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Par darba atļaujas saņemšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

2.

3.

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. (1) Ārzemniekam, kurš vēlas būt nodarbināts (būt darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona) vai veikt komercdarbību Latvijas Republikā, nepieciešams darba izsaukums un/vai darba atļauja, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus.

(2) Darba izsaukumu apstiprināšanas un darba atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Maksu par darba atļauju, tās samaksas kārtību un gadījumus, kad darba atļauju izsniedz bez maksas, nosaka Ministru kabinets”

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. (1) Ārzemniekam, kurš vēlas būt nodarbināts (būt darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona) vai veikt komercdarbību Latvijas Republikā, nepieciešams darba izsaukums un darba atļauja vai arī tikai darba atļauja, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus.

(2) Darba izsaukumu apstiprināšanas un darba atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Maksu par darba atļauju, tās samaksas kārtību un gadījumus, kad darba atļauju izsniedz bez maksas, nosaka Ministru kabinets”

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

2. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. (1) Ārzemniekam, kurš vēlas būt nodarbināts (būt darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona) vai veikt komercdarbību Latvijas Republikā, nepieciešams darba izsaukums un darba atļauja vai arī tikai darba atļauja, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus.

(2) Darba izsaukumu apstiprināšanas un darba atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Maksu par darba atļauju, tās samaksas kārtību un gadījumus, kad darba atļauju izsniedz bez maksas, nosaka Ministru kabinets.”

12.pants. (1) Ārzemniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt vīzu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir derīgs ceļošanas dokuments;

2) viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti;

3) viņam ir ielūgums vai viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz citus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi.

(2) Ielūgums vīzas pieprasīšanai nav nepieciešams, ja:

1) tas atbilst starptautiskajām tiesību normām;

2) tas atbilst Latvijas valsts interesēm;

3) tas saistīts ar humāniem apsvērumiem;

4) tas saistīts ar nepārvaramu varu;

5) vīzas pieprasītājs ir latvietis vai lībietis (līvs), vai persona, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis;

6) vīzas pieprasītājam ir nepieciešams apsaimniekot viņam piederošu nekustamo īpašumu vai pieņemt mantojumu, kas atrodas Latvijas Republikā;

7) vīzas pieprasītājam ir jāpiedalās tiesas vai izmeklēšanas procesā Latvijas Republikā;

8) vīzas pieprasītājs nodrošina starptautisko pasacieru vai kravas satiksmi;

9) ir pamats uzskatīt, ka no vīzas pieprasītāja personiskajiem finanšu līdzekļiem bez kavēšanās un pilnā apmērā tiks segti izdevumi, kas saistīti ar viņa uzturēšanos Latvijas Republikā un izceļošanu no tās, kā arī, ja nepieciešams, ar viņa veselības aprūpi un nogādāšanu atpakaļ mītnes zemē viņa smagas slimības, nāves vai piespiedu izraidīšanas gadījumā.

(3) Ārzemnieks Ministru kabineta noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

4.

Papildināt 12.panta otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) vīzas pieprasītājam ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apstiprinātā kūrorta vai tūrisma ceļazīme vai atbilstoši noformētā Starptautiskās Tūrisma alianses (AIT) tūrista karnete.”

Neatbalstīt

16.pants. (1) Vīzas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar vīzas pieprasīšanu un paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā;

2) ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārzemnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim;

4) ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālas imigrācijas risku;

5) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

6) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

7) uzaicinātājs rakstveidā atsauc ielūgumu;

8) ārzemnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzaicinātājs noformējis izsaukumu, bet Pārvalde vēl nav pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

9) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

10) ārzemnieks nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas valstī, kurā atrodas vīzas pieprasīšanas laikā;

11) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem ir centusies ietekmēt amatpersonas lēmumu par vīzas izsniegšanu;

12) ārzemnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārzemnieks nav saņēmis. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu atļauju iespējams saņemt tikai uzturoties Latvijas Republikā;

13) izbeidzies saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai otro daļu noteiktais uzturēšanās termiņš;

14) konstatēts, ka uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē, ir zaudējis rīcībspēju vai miris;

15) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Izsniegto vīzu anulē, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir pastāvējuši vīzas izsniegšanas brīdī, bet konstatēti pēc vīzas izsniegšanas vai vīzas izsniegšanā pieļautas tehniska rakstura kļūdas vai neprecizitātes.

(3) Vīzu vai atlikušo vīzas derīguma termiņu atceļ, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir iestājušies pēc vīzas izsniegšanas.

(4) Pārvaldes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors vai viņu vietnieki var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārzemniekam, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

5.

Papildināt 16.panta pirmās daļas 9.punktu pēc vārdiem “par vainīgu tādā” ar vārdu “tīša”.

Neatbalstīt

18.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā, ja:

1) ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā bez valsts robežas šķērsošanai nepieciešamajiem dokumentiem;

2) ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā ar nederīgiem, viltotiem vai citas personas ceļošanas dokumentiem;

3) ārzemnieks atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar viņa ieceļošanu Latvijas Republikā;

4) ārzemnieks sniedz nepatiesas ziņas par sevi, ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi;

5) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem cenšas ietekmēt Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par valsts robežas šķērsošanu;

6) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

7) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārzemnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārzemnieks nav saņēmis. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu atļauju iespējams saņemt tikai uzturoties Latvijas Republikā;

9) izbeidzies saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai otro daļu noteiktais uzturēšanās termiņš;

10) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

11) ārzemnieks izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

12) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā, par ko likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc ārzemnieka pieprasījuma lēmumu par atteikumu viņam ieceļot Latvijas Republikā noformē rakstveidā.

(3) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

6.

7.

8.

Papildināt 18.panta pirmās daļas 12.punktu pēc vārdiem “par vainīgu tādā” ar vārdu “tīša”

Papildināt 18.panta pirmo daļu ar jaunu 13.punktu šādā redakcijā:

“13) ārzemnieks neievēro Latvijas Republikas saistošajos starpvalstu līgumos noteiktos valsts robežas šķērsošanas nosacījumus.”

Papildināt 18.panta pirmo daļu ar jaunu 13.punktu šādā redakcijā:

“13) ārzemnieks nav ievērojis Latvijas Republikas saistošajos starpvalstu līgumos noteiktos valsts robežas šķērsošanas nosacījumus.”

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

3. Papildināt 18.panta pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) ārzemnieks nav ievērojis Latvijas Republikai saistošos starpvalstu līgumos noteiktos valsts robežas šķērsošanas nosacījumus.”

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz otrajai pakāpei;

2) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja viņš ir personālsabiedrības amatpersona, kuras paraksta tiesības reģistrētas komercreģistrā;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

5) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

7) uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 600 000 latu. Šādam ieguldījumam jāpastāv visu termiņuzturēšanās atļaujas laiku;

8) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis;

9) uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

10) uz izglītības iestāžu audzēkņu vai pilna laika studentu apmaksāto mācību periodu;

11) uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;

12) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku;

13) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;

14) uz laiku, kāds nepieciešams tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika;

15) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība;

18) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja ārzemnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī;

19) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar audzēkņu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanu.

(2) Ministru kabinets, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Šā panta pirmās daļas 1. — 10., 13. — 16. un 19.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

9.

Izslēgt 23.panta ceturtajā daļā vārdu un ciparus “un 31”.

Neatbalstīt

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt:

1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam;

2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

4) ārzemniekam, kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu, ja šajā punktā minētais kapitālieguldījums joprojām pastāv;

5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, turklāt apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu, mācoties valsts valodā;

6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus, un viņa laulātajam, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus;

8) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un viņa ģimenes loceklim;

10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu.

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētais ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.

10.

11.

12.

13.

Izteikt 24.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā ieguvis pamatizglītību vai vidējo izglītību;”

Papildināt 24.panta pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “viens no vēcākiem ir” ar vārdiem “vai bijis”.

Aizstāt 24.panta ceturtajā daļā ciparus un vārdu “30 dienu” ar ciparu un vārdu “3 mēnešu”.

Izslēgt 24.panta piekto un sesto daļu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

31.pants. (1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

14.

15.

Papildināt 31.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “viens no vēcākiem ir” ar vārdiem “vai bijis”.

Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un viņu bērniem, kā arī viņu aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

1) pārstāvniecībā — ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā;

2) Pārvaldē — ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.

(2) To personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus Pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību, nosaka Ministru kabinets.

(3) Pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus Pārvaldē, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti, kas pārtrauc mācības, izbrauc no Latvijas Republikas.

16.

Papildināt 32.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “kurš uzturas Latvijas Republikā” ar vārdiem “vīzu vai”.

Neatbalstīt

33.pants. (1) Pārvalde Ministru kabineta noteikumos minētos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus izskata un atbildi sniedz:

1) attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;

2) attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 90 dienu laikā.

(2) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Ja noteiktais iesniegšanas termiņš nokavēts, Pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(3) Nākamais uzturēšanās atļaujas termiņš skaitāms no iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa izbeigšanās dienas.

(4) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

(5) Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana nerada ārzemniekam tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

17.

Izteikt 33.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pirms vīzas vai iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Ja noteiktais iesniegšanas termiņš nokavēts, Pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

Neatbalstīt

34.pants. (1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

2) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

4) ārzemnieks uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav;

5) ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un attiecīgais veselības traucējums vai slimība ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Labklājības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto veselības traucējumu vai slimību. Ja ārzemniekam minētais veselības traucējums vai slimība radusies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un viņš vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārzemnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

6) ārzemnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā;

7) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

9) ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

10) uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

11) ārzemnieks nav ievērojis šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;

12) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

13) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

14) ārzemnieks ir tāda ārzemnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

15) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

16) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;

17) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

18) uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē vai zaudējis rīcībspēju, vai miris;

19) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

20) pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

(2) Ārzemniekam, kurš pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, šo atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11., 12. un 20.punktā minētajos gadījumos.

18.

Papildināt 34.panta pirmās daļas 8.punktu pēc vārdiem “par vainīgu tādā” ar vārdu “tīša”.

Neatbalstīt

35.pants. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

3) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

4) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem;

5) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;

8) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

9) uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

12) ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

13) ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī tad, ja ārzemnieks var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;

14) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

15) ārzemnieks ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav darba atļaujas;

16) ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

19.

Papildināt 35.panta 4.punktu pēc vārdiem “par vainīgu tādā” ar vārdu “tīša”.

Neatbalstīt

 1. Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz 2003.gada 30.aprīlim, izskata saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

 2. Šā likuma 1.panta 7.punktā, 23.panta pirmās daļas 2., 3., 5., 7., 8. un 19.punktā un 24.panta pirmās daļas 4.punktā minētos nosacījumus attiecina arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām līdz to ierakstīšanai komercreģistrā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā norādītajā termiņā.

 3. Šā likuma 69.panta spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

 4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3., 10.nr.).

 5. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

20.

Izslēgt Pārejas noteikumu 5.punktu.

 < /P>

Neatbalstīt

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.maiju.

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.maiju.