I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvija Republika starptautiskajās attiecībās ir izteikusi vēlmi noslēgt līgumu ar Eiropola organizāciju, nodrošinot atbilstību Eiropola Konvencijas prasībām, taču minētās darbības veikšanai ir nepieciešams saskaņot esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz personas datu aizsardzības likumdošanas piemērošanu informācijas apstrādei policijas sektorā.

Saeimā 2002.gada 24.oktobrī tika pieņemts likums „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, ar kuriem tika paplašināta minētā likuma piemērojamības sfēra attiecinot Fizisko personu datu aizsardzības likumu arī uz tiem personas datiem, kas ir atzīti par valsts noslēpumu, ciktāl likums „Par valsts noslēpumu” nenosaka citādi. Tādējādi ir izpildīta galvenā prasība, nodrošinot fizisko personas datu aizsardzību atbilstoši Eiropas tiesību principiem.

Fizisko personas datu aizsardzības tiesisko režīmu nosaka arī Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, kurai Latvija pievienojās pieņemot likumu „Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi” (turpmāk tekstā - Konvencija) 2001.gada 5.aprīlī. Likums, ar kuru Konvencija stājās spēkā paredzēja izņēmumus tās piemērojamības sfērā, t.sk., arī policijas sektoru (krimināltiesību joma).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”” paredz grozīt likumā noteiktos ierobežojumus Konvencijas piemērošanai, izslēdzot izņēmumus personas datu apstrādei, ko veic publiskās institūcijas nacionālās drošības un krimināltiesību jomā.

Likumprojekta redakcija tiek saskaņota ar analoga rakstura grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā, neparedzot Konvencijas piemērojamības izņēmumus un nosakot tās attiecināmību arī uz personas datiem, kas ir atzīti par valsts noslēpumu, ciktāl likums „Par valsts noslēpumu” nenosaka citādi.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

-

-

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

-

-

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvie akti papildus nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Atbilstoši Eiropola Konvencijas 14.panta prasībām, dalībvalstīm ir jānodrošina Eiropola Konvencijā minēto personas datu aizsardzības prasību ievērošana.

Minētais pants paredz arī Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ietverto principu izmantošanu personas datu uzkrāšana un izmantošanā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Šajā likumprojektā paredzēto izņēmumu atcelšana ir priekšnosacījums, lai Latvija varētu noslēgt līgumu ar Eiropola organizāciju nodrošinot atbilstību Eiropola Konvencijas prasībām (14.pants).

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Viss likumprojekts

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra direktīva 95/46/EC par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti; preambula 21.punkts

Atbilst

Viss likumprojekts

Eiropola Konvencijas prasībām (14.pants).

Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas notikušas ar Eiropola vadības pārstāvi Jürgen Storbeck, ar kuru panākta vienprātība minēto izņēmumu atcelšanas nepieciešamībā un steidzamībā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Šī likumprojekta prasību nodrošināšanu un ievērošanu uzraudzīs Datu valsts inspekcija, saskaņā ar Fizisko personu aizsardzības likumā noteikto kompetenci.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Informācija tiks ievietota Datu valsts inspekcijas Interneta mājas lapā www.dvi.gov.lv. Ministru kabineta noteikumi tiks publicēti oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīdam atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 20.pantam ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā, lai pārsūdzētu nelikumīgas sistēmas pārziņa darbības vai pārbaudītu to likumību. Datu valsts inspekcijas lēmumu (Fizisko personu datu aizsardzības likuma 31.pants) var pārsūdzēt tiesā.

4. Cita informācija