Konvencija latviešu valodā

Konvencija angļu valodā

Anotācija

Likumprojekts

Izdarīt Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā "Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt lēmuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Par pievienošanos 1988.gada 20.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti".

2. Izteikt lēmuma 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Pievienoties 1988.gada 20.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti (turpmāk – Konvencija), pamatojoties uz Konvencijas 28.panta noteikumiem (Konvencijas teksts – pielikumā)."

Šīs Konvencijas Puses,

Patiesi norūpējušās par narkotisko un psihotropo vielu nelegālas ražošanas, pieprasījuma un aprites nozīmīguma pieaugumu un palielināšanās tendenci, kas nopietni apdraud cilvēku veselību un labklājību, un negatīvi ietekmē sabiedrības ekonomiskos, kultūras un politiskos pamatus,

Patiesi norūpējušās arī par to, ka nelegālā narkotisko un psihotropo vielu aprite aptver arvien lielākas dažādas sociālās grupas, un jo īpaši par faktu, ka daudzās pasaules vietās bērni tiek izmantoti nelegālā narkotisko vielu lietošanā, kā arī nelegālās narkotisko un psihotropo vielu ražošanas, izplatīšanas un tirdzniecības nolūkos, kas var izraisīt nopietnas sekas,

Atzīstot, ka nelegālā aprite un citas ar to saistītās organizētās noziedzības darbības ir savstarpēji saistītas un apdraud valstu ekonomiku, stabilitāti, drošību un suverenitāti,

Atzīstot arī nelegālo apriti par starptautisku noziedzīgu darbību, kuras novēršanai jāpievērš pastiprināta uzmanība un tā jānosaka kā prioritāte,

Apzinoties, ka nelegālā aprite nes lielu finansiālu labumu un bagātību, kas ļauj starptautiskajām noziedzīgajām organizācijām iekļūt, pazemināt darba efektivitāti un korumpēt valdības struktūras, likumīgās komercstruktūras un finansu struktūras, kā arī sabiedrību visos tās līmeņos,

Apņēmībā atņemt ienākumus, ko nelegālajā apritē iesaistītās personas ir ieguvušas savu noziedzīgo darbību rezultātā, tādējādi likvidējot galveno viņu darbības stimulu,

Vēloties likvidēt pamatcēloņus narkotisko un psihotropo vielu prettiesiskas lietošanas problēmai, ieskaitot šo vielu nelegālo pieprasījumu un milzīgos ienākumus, kas gūti no nelegālās aprites,

Uzskatot, ka jāveic pasākumi, kas ļautu kontrolēt noteiktas vielas, ieskaitot prekursorus, ķimikālijas un šķīdinātājus, kurus izmanto narkotisko un psihotropo vielu ražošanā un kuru pieejamība ir novedusi pie šo vielu slepenas ražošanas pieauguma,

Apņēmībā uzlabot starptautisko sadarbību, novēršot nelegālo apriti uz jūras,

Apzinoties, ka par nelegālās aprites izskaušanu ir atbildīgas visas valstis kopā un ka šī mērķa īstenošanai nepieciešama koordinēta darbība starptautiskās sadarbības ietvaros,

Atzīstot Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetenci narkotisko un psihotropo vielu kontroles jomā un uzskatot, ka starptautiskajām institūcijām, kas veiktu šādu kontroli, jādarbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros,

Atkārtoti atzīstot pastāvošajos līgumos esošos pamatprincipus narkotisko un psihotropo vielu jomā un tajos ietverto kontroles sistēmu,

Atzīstot nepieciešamību pastiprināt un veikt papildus pasākumus tiem, kas paredzēti 1961.gada Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām, kā arī 1961.gada Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām ar labojumiem, kas izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par labojumiem 1961.gada Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām un 1971.gada Konvencijā par psihotropajām vielām, lai cīnītos pret nelegālās aprites apmēriem un tās nopietnajām sekām,

Atzīstot arī, ka ir svarīgi stiprināt un izmantot efektīvus likumīgos līdzekļus starptautiskajai sadarbībai krimināltiesību jomā, lai novērstu starptautiskās noziedzīgās nelegālās aprites darbības,

Vēloties noslēgt visaptverošu, efektīvu un iedarbīgu starptautisko konvenciju, kas vērsta tieši pret nelegālo apriti un kas visumā ņemot aplūko šīs problēmas dažādus aspektus, īpaši tos, kas nav ietverti jau pastāvošajos līgumos narkotisko un psihotropo vielu jomā,

Ir vienojušās par sekojošo:

Šajā Konvencijā tiek izmantotas šādas definīcijas, ja vien nav īpaši norādīts citādi vai tas neizriet no konteksta:

(a) "Pārvalde" nozīmē Starptautisko Narkotiku Kontroles Padomi, kas izveidota saskaņā ar 1961.gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām, kā arī 1961.gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām ar labojumiem, kas izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par labojumiem 1961.gada Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām;

(b) "Kaņepju augs" nozīmē jebkuru kaņepju ģints augu;

(c) "Kokas krūms" nozīmē Erythroxylon ģints jebkuras sugas augu;

(d) "Komercpārvadātājs" nozīmē jebkuru personu vai jebkuru sabiedrisku, privātu vai citu organizāciju, kas nodarbojas ar personu, kravu vai pasta sūtījumu pārvadāšanu par atlīdzību kā algots darbinieks vai gūstot cita veida labumu;

(e) "Komisija" nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālās Padomes Narkotisko vielu komisiju;

(f) "Konfiskācija", kas iespējamos gadījumos ietver arī atsavināšanu, nozīmē īpašuma atsavināšanu saskaņā ar tiesas vai citas kompetentas institūcijas lēmumu;

(g) "Kontrolētā piegāde" nozīmē tehniskos paņēmienus, kādos tiek dota atļauja nelegālajiem vai aizdomīgajiem sūtījumiem, kuros ir narkotiskās, psihotropās vielas, vielas, kas minētas šīs Konvencijas pielikumā esošajā Tabulā I un Tabulā II, vai šo vielu aizvietotāji, izbraucot no, braucot cauri vai iebraucot vienas vai vairāku valstu teritorijās ar šo valstu kompetento institūciju ziņu un to uzraudzībā nolūkā atklāt personas, kas iesaistītas šīs Konvencijas 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā;

(h) "1961.gada Konvencija" nozīmē 1961.gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām;

(i) "1961.gada Konvencija ar labojumiem" nozīmē 1961.gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām ar labojumiem, kas izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par labojumiem 1961.gada Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām;

(j) "1971.gada Konvencija" nozīmē 1971.gada Konvenciju par psihotropajām vielām;

(k) "Padome" nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo padomi;

(l) "Iesaldēšana" vai "arestēšana" nozīmē aizliegšanu uz laiku nodot, pārveidot, rīkoties ar vai pārvietot īpašumu vai uz laiku uzņemties uzraudzību vai kontroli pār īpašumu, pamatojoties uz tiesas vai kompetentas institūcijas izdotu lēmumu;

(m) "Nelegālā aprite" nozīmē noziedzīgos nodarījumus, kas minēti šīs Konvencijas 3.panta 1. un 2.daļās;

(n) "Narkotiskā viela" nozīmē jebkuras dabīgās vai sintētiskās vielas, kas minētas 1961.gada Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām, kā arī 1961.gada Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām ar labojumiem, kas izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par labojumiem 1961.gada Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām Shēmās I un II;

(o) "Opija magone" nozīmē Papaver somniferum sugas augu;

(p) "Ienākumi" nozīmē jebkuru īpašumu, kas tieši vai netieši cēlies no vai iegūts, izdarot 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu;

(q) "Īpašums" nozīmē jebkura veida lietas, ķermeniskas vai bezķermeniskas, kustamas vai nekustamas, un juridiskos dokumentus vai aktus, kas apliecina tiesības uz šīm lietām vai interesi, kas ar tām saistīta;

(r) "Psihotropā viela" nozīmē jebkuru dabīgu vai sintētisku vielu vai jebkuru dabīgu materiālu, kas minēts 1971.gada Konvencijas par psihotropajām vielām Shēmās I, II, III un IV;

(s) "Ģenerālsekretārs" nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru;

(t) "Tabula I" un "Tabula II" nozīmē attiecīgi numurētus vielu sarakstus, kas pievienoti šai Konvencijai un kas saskaņā ar 12.pantu tiek laiku pa laikam grozīti;

(u) "Tranzīta valsts" nozīmē valsti, pa kuras teritoriju tiek pārvietotas nelegālās narkotiskās un psihotropās vielas un vielas, kas minētas Tabulā I un Tabulā II, un šī valsts nav ne šo vielu izcelsmes valsts, ne arī to galamērķis.

1. Šīs Konvencijas mērķis ir veicināt sadarbību starp Pusēm, lai tās varētu efektīvāk pievērsties narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites, kam ir starptautisks raksturs, dažādajiem aspektiem. Pildot Konvencijas uzliktās saistības, Puses veic nepieciešamos pasākumus, ieskaitot likumdošanas un administratīvos pasākumus, saskaņā ar attiecīgo nacionālo normatīvo aktu pamatnoteikumiem.

2. Puses pilda Konvencijas uzliktās saistības, ievērojot principus par valstu suverēno līdztiesību un teritorijas integritāti, kā arī neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.

3. Puse nerealizē otras Puses teritorijā jurisdikciju un nepilda funkcijas, kas saskaņā ar šīs Puses normatīvajiem aktiem ir šīs Puses institūciju ekskluzīvā kompetencē.

1. Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai tās nacionālajos normatīvajos aktos par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti tīši, tiktu noteikti:

(a) (i) Jebkuras narkotiskās vai psihotropās vielas ražošana, izgatavošana, iegūšana, sagatavošana, piedāvāšana, piedāvāšana pārdošanai, izplatīšana, pārdošana, jebkura veida piegādāšana, starpniecības darījums, nosūtīšana, tranzīta nosūtīšana, pārvadāšana, importēšana vai eksportēšana pretēji 1961.gada Konvencijas, 1961.gada Konvencijas ar labojumiem vai 1971.gada Konvencijas noteikumiem;

(ii) Opija magoņu, kokas krūmu vai kaņepju augu audzēšana narkotisko vielu ražošanas nolūkos pretēji 1961.gada Konvencijas un 1961.gada Konvencijas ar labojumiem noteikumiem;

(iii) Jebkuras narkotiskās vai psihotropās vielas glabāšana vai iepirkšana (i) apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;

(iv) Aprīkojuma, materiālu vai Tabulā I un Tabulā II minēto vielu izgatavošana, pārvadāšana vai izplatīšana, apzinoties, ka tie tiks izmantoti narkotisko vai psihotropo vielu nelegālai audzēšanai, ražošanai vai izgatavošanai;

(v) Jebkura (i), (ii), (iii) vai (iv) apakšpunktos minētā noziedzīgā nodarījuma organizēšana, vadīšana vai finansēšana;

(b) (i) Īpašuma pārveidošana vai nodošana, apzinoties, ka īpašums iegūts šīs daļas (a) punktā minētā noziedzīgā nodarījuma vai nodarījumu rezultātā vai līdzdalības noziedzīgā nodarījumā vai nodarījumos rezultātā ar mērķi noklusēt vai noslēpt īpašuma nelikumīgo izcelsmi vai arī palīdzot personai, kas iejaukta šāda noziedzīgā nodarījuma vai nodarījumu izdarīšanā, izvairīties no tiesiskajām sekām par tās darbībām;

(ii) Īpašuma patiesā rakstura, izcelšanās avota, atrašanās vietas, rīcības ar to, pārvietošanas, tiesību vai īpašumtiesību noklusēšana vai noslēpšana, apzinoties, ka īpašums iegūts šīs daļas (a) punktā minētā noziedzīgā nodarījuma vai nodarījumu rezultātā vai līdzdalības šādā noziedzīgā nodarījumā vai nodarījumos rezultātā;

(c) Saskaņā ar tās konstitucionālajiem un tiesiskās sistēmas pamatprincipiem:

(i) Īpašuma iegūšana, valdīšana vai turēšana, apzinoties jau īpašuma saņemšanas laikā, ka tas iegūts šīs daļas (a) punktā minētā noziedzīgā nodarījuma vai nodarījumu rezultātā vai līdzdalības šādā noziedzīgā nodarījumā vai nodarījumos rezultātā;

(ii) Aprīkojuma vai materiālu, vai Tabulā I un Tabulā II minēto vielu glabāšana, apzinoties, ka tās tiek izmantotas vai arī tiks izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelegālai audzēšanai, ražošanai vai izgatavošanai;

(iii) Publiska citu personu pamudināšana vai piespiešana jebkādā veidā izdarīt jebkuru no šajā pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai arī nelegāli lietot narkotiskās vai psihotropās vielas;

(iv) Piedalīšanās, līdzdalība vai gatavošanās izdarīt, mēģinājumi izdarīt, atbalstīšana, uzkūdīšana, veicināšana un padomu došana jebkura šajā pantā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai.

2. Saskaņā ar tās konstitucionālajiem un tiesiskās sistēmas pamatprincipiem, katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nacionālajos normatīvajos aktos par noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts tīši, atzītu narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanu, pirkšanu vai audzēšanu personīgajam patēriņam pretēji 1961.gada Konvencijas, 1961.gada Konvencijas ar labojumiem vai 1971.gada Konvencijas noteikumiem.

3. Zināšanas, nodomu vai gribu, kā šī panta 1.daļā minētā noziedzīgā nodarījuma sastāvdaļu, var izsecināt no objektīvi faktiskiem apstākļiem.

4. (a) Katra Puse par šī panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu piemēro to nopietnajam raksturam atbilstošas sankcijas, tādas kā ieslodzījums vai citas brīvības atņemšanas formas, finansiālās sankcijas un konfiskācija.

(b) Papildus notiesāšanai vai sodam par šī panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu Puses var paredzēt, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs tiks pakļauts ārstēšanai, izglītošanai, kopšanai, rehabilitācijai vai atkārtotai sociālai integrācijai.

(c) Neraugoties uz iepriekšējiem punktiem, attiecīgos mazāk svarīga rakstura gadījumos, Puses kā alternatīvu notiesāšanai vai sodam var veikt tādus pasākumus kā izglītošana, rehabilitācija vai atkārtota sociālā integrācija, kā arī ārstēšana un kopšana, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir narkotisko vielu lietotājs.

(d) Puses kā alternatīvu notiesāšanai vai sodam vai arī papildus notiesāšanai vai sodam par šī panta 2.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu var veikt tādus pasākumus kā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja ārstēšana, izglītošana, kopšana, rehabilitācija vai atkārtota sociālā integrācija.

5. Puses nodrošina, ka to tiesas un citas kompetentās institūcijas, kurām ir jurisdikcija, var ņemt vērā faktiskos apstākļus, kas padara šī panta 1.daļā minētos noziedzīgos nodarījumus par īpaši bīstamiem, kā piemēram:

(a) Tās organizētās kriminālās grupas saistība ar noziedzīgo nodarījumu, kurai noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir piederīgs;

(b) Noziedzīgā nodarījuma izdarītāja saistība ar citām starptautiskās organizētās noziedzības darbībām;

(c) Noziedzīgā nodarījuma izdarītāja saistība ar citām nelikumīgām darbībām, kuras ir veicinājusi noziedzīgā nodarījuma izdarīšana;

(d) Noziedzīgā nodarījuma izdarītājam pielietojot spēku vai izmantojot ieročus;

(e) Fakts, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ieņem valsts amatu un ka noziedzīgais nodarījums ir ar to saistīts;

(f) Nepilngadīgo padarīšana par upuriem vai izmantošana;

(g) Fakts, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts soda izciešanas iestādē vai mācību iestādē, vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas iestādē vai to tuvumā, vai citās vietās, kuras skolēni un studenti apmeklē mācību, sporta un sabiedrisko pasākumu nolūkos;

(h) Iepriekšēja sodāmība, it īpaši par tādiem pašiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ārvalstīs vai nacionālās valsts robežās, ciktāl to pieļauj Puses normatīvie akti.

6. Puses cenšas nodrošināt, ka jebkura patstāvīga tiesiska vara, saskaņā ar tiem Pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz tiesvedību pret personām par šajā pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiek realizēta nolūkā paaugstināt tiesību aizsardzības pasākumus attiecībā uz šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un ņemot vērā nepieciešamību atturēt no šādu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

7. Puses nodrošina, ka to tiesas vai citas kompetentas institūcijas ņem vērā šī panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu nopietno raksturu un šī panta 5.daļā minētos apstākļus, apspriežot iespēju atbrīvot pirms termiņa personas, kas notiesātas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.

8. Katra Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, ja tas iespējams, ievieš noteikumus par ilgāku laika posmu, kurā ierosināt krimināllietu par jebkuru šī panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu, un par ilgāku periodu, ja aizdomās turētais ir izvairījies no tiesvedības.

9. Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, kas ir atbilstoši tās tiesiskajai sistēmai, lai nodrošinātu, ka šī panta 1.daļā minētajā noziedzīgajā nodarījumā apsūdzētā vai notiesātā persona, kas atrasta tās teritorijā, piedalās visās nepieciešamajās kriminālprocesa stadijās.

10. Pušu sadarbības nolūkos, kas notiek saskaņā ar šo Konvenciju, jo īpaši saskaņā ar 5., 6., 7. un 9.pantiem, šajā pantā minētie noziedzīgie nodarījumi netiek uzskatīti par finansu noziegumiem vai par politiskiem noziegumiem, vai par politiski motivētiem noziedzīgiem nodarījumiem, nekādā veidā neietekmējot Pušu konstitucionālās prasības un pamatprasības nacionālajos normatīvajos aktos.

11. Nekas no šajā pantā minētā neietekmē principu, ka noziedzīgo nodarījumu, uz kuriem tas attiecas, apraksts un tiesiskā aizstāvība tiek regulēta ar Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem, un, ka iztiesāšana un soda uzlikšana par šādiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiek saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

1. Katra Puse:

(a) Veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, gadījumos, kad:

(i) Noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tās teritorijā;

(ii) Noziedzīgais nodarījums ir izdarīts uz kuģa, kas kuģo ar tās karogu, vai uz gaisa kuģa, kas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī reģistrēts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

(b) Var veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, gadījumos, kad:

(i) Noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis viens no tās pilsoņiem vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja tās teritorijā;

(ii) Noziedzīgais nodarījums ir izdarīts uz kuģa, attiecībā uz kuru Puse ir pilnvarota saskaņā ar 17.pantu veikt nepieciešamās darbības, ar noteikumu, ka jurisdikcija tiek piemērota tikai uz līgumu vai vienošanos pamata, kas minēti 17.panta 4. un 9.daļās;

(iii) Noziedzīgais nodarījums ir minēts 3.panta 1.daļas (c)punkta (iv) apakšpunktā un ir izdarīts ārpus tās teritorijas nolūkā izdarīt tās teritorijā 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu.

2. Katra Puse:

(a) Veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja aizdomās turētais atrodas tās teritorijā, un Puse neizdod šo personu citai Pusei, kam par pamatu ir:

(i) Tas, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tās teritorijā vai uz kuģa, kas kuģo ar tās karogu, vai uz gaisa kuģa, kas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī reģistrēts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem; vai

(ii) Tas, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījis tās pilsonis;

(b) Var arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja aizdomās turētais atrodas tās teritorijā, un Puse neizdod šo personu citai Pusei.

3. Šī Konvencija neizslēdz jebkuras kriminālās jurisdikcijas piemērošanu, ko saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem noteikusi Puse.

1. Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai varētu konfiscēt:

(a) ienākumus, kas gūti no 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, vai īpašumu, kura vērtība atbilst šiem ienākumiem;

(b) narkotiskās un psihotropās vielas, materiālus un aprīkojumu vai citus līdzekļus, kas ir izmantoti vai kurus ir paredzēts jebkādā veidā izmantot 3.panta 1.daļā minētajos noziedzīgajos nodarījumos.

2. Katra Puse veic arī nepieciešamos pasākumus, lai iespējamās konfiskācijas nolūkos tās kompetentās iestādes varētu identificēt, atrast un iesaldēt vai uzlikt arestu ienākumiem, īpašumam, līdzekļiem vai citām šī panta 1.daļā minētajām lietām.

3. Lai veiktu šajā pantā minētos pasākumus, katra Puse dod tiesu institūcijām vai citām kompetentām institūcijām tiesības dot rīkojumu padarīt pieejamus vai uzlikt arestu banku, finansu vai komercrēķiniem. Puse neatsakās darboties saskaņā ar šīs daļas noteikumiem banku darbības slepenības dēļ.

4. (a) Pēc pieprasījuma, ko saskaņā ar šo pantu izteikusi otra Puse, kurai ir jurisdikcija pār 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, Puse, kuras teritorijā atrodas ienākumi, īpašums, līdzekļi vai citas šī panta 1.daļā minētās lietas:

(i) Iesniedz pieprasījumu savām kompetentajām institūcijām nolūkā iegūt atļauju veikt konfiskāciju un šādas atļaujas iegūšanas gadījumā realizēt to; vai

(ii) Nolūkā realizēt to tādā mērā, kādā tas ir pieprasīts, iesniedz savām kompetentajām institūcijām atļauju veikt konfiskāciju, ko saskaņā ar šī panta 1.daļu izdevusi pieprasījumu iesniegusī Puse, ciktāl tas attiecas uz ienākumiem, īpašumu, līdzekļiem vai jebkurām citām 1.daļā minētajām lietām, kas atrodas pieprasījumu saņēmušās Puses teritorijā.

(b) Pēc pieprasījuma, ko saskaņā ar šo pantu izteikusi otra Puse, kurai ir jurisdikcija pār 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu, pieprasījumu saņēmusī Puse veic pasākumus, lai identificētu, atrastu un iesaldētu vai uzliktu arestu ienākumiem, īpašumam, līdzekļiem vai citām šī panta 1.daļā minētajām lietām, to iespējamas konfiskācijas nolūkos, ko noteiks pieprasījumu iesniegusī Puse, vai saskaņā ar pieprasījumu, kas minēts šīs daļas (a)punktā, pieprasījumu saņēmusī Puse.

(c) Šīs daļas (a) un (b) punktos minētos lēmumus vai darbības izdara pieprasījumu saņēmusī Puse vadoties no un saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un procesuālajiem noteikumiem vai jebkādu divpusēju vai daudzpusēju līgumu, vienošanos vai nolīgumu, kurš tai ir saistošs attiecībā uz pieprasījumu iesniegušo Pusi.

(d) 7.panta 6. līdz 19.daļu noteikumi piemērojami mutatis mutandis. Papildus 7.panta 10.daļā minētajai informācijai pieprasījumi, kas izteikti saskaņā ar šo pantu, satur sekojošo:

(i) Ja pieprasījums attiecas uz šīs daļas (a)punkta (i)apakšpunktu, pieprasījumu iesniegušās Puses konfiscējamā īpašuma apraksts un konfiskāciju pamatojošo faktu izklāsts, kas ir pietiekošs, lai dotu iespēju pieprasījumu saņēmušajai Pusei iegūt atļauju saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem;

(ii) Ja pieprasījums attiecas uz (a)punkta (ii) apakšpunktu, pieprasījumu iesniegušās Puses izdotu tiesiski apliecinātu kopiju atļaujai veikt konfiskāciju, uz kuras pamata pieprasījums tiek veikts, faktu izklāsts un informācija par to, kādā apjomā tiek pieprasīta atļaujas izpildīšana;

(iii) Ja pieprasījums attiecas uz (b)punktu, faktu izklāsts, uz kuru balstās pieprasījumu iesniegusī Puse un pieprasīto darbību apraksts.

(e) Katra Puse iesniedz Ģenerālsekretāram likumu vai noteikumu tekstus, kas īsteno šo daļu, un turpmāku šādu likumu un noteikumu tekstu grozījumus.

(f) Ja Puse padara šīs daļas (a) un (b) punktos minēto pasākumu veikšanu atkarīgu no attiecīga līguma pastāvēšanas, šī Puse uzskata šo Konvenciju par nepieciešamu un pietiekamu līguma pamatu.

(g) Puses cenšas noslēgt divpusējus un daudzpusējus līgumus, vienošanās vai nolīgumus, lai uzlabotu starptautiskās sadarbības efektivitāti saskaņā ar šo pantu.

5. (a) Ienākumus vai īpašumu, ko Puse ir konfiscējusi saskaņā ar šī panta 1. vai 4.daļu, Puse izlieto saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo kārtību.

(b) Rīkojoties pēc citas Puses pieprasījuma saskaņā ar šo pantu, Puse var izvērtēt iespēju noslēgt līgumus par:

(i) Šādu ienākumu un īpašuma vērtības vai līdzekļu, kas iegūti no šādu ienākumu vai īpašuma, vai arī to nozīmīgas daļas realizācijas, nodošana starpvaldību organizācijām, kas specializējas cīņā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un ļaunprātīgu izmantošanu;

(ii) Šādu ienākumu vai īpašuma, vai līdzekļu, kas iegūti no šādu ienākumu vai īpašuma realizācijas, regulāru vai uz atsevišķiem gadījumiem balstītu nodošanu citām Pusēm saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, administratīvo kārtību vai divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kas noslēgti šim nolūkam.

6. (a) Ja ienākumi ir pārveidoti vai pārvērsti cita veida īpašumā, tad šis īpašums, nevis ienākumi, ir pakļauts šajā pantā minētajiem pasākumiem.

(b) Ja ienākumi apvienoti ar likumīgā ceļā gūtu īpašumu, šis īpašums konfiscējams ienākumu vērtības apmērā, neierobežojot jebkādas tiesības uzlikt arestu vai iesaldēt īpašumu.

(c) Attiecībā uz ieņēmumiem vai citiem labumiem, kas gūti no:

(i) Ienākumiem;

(ii) Īpašuma, kurā ienākumi pārveidoti vai pārvērsti; vai

(iii) Īpašuma, kas apvienots ar ienākumiem

tiek piemēroti šajā pantā minētie pasākumi tādā pašā veidā un apjomā kā ienākumiem

7. Katra Puse var izskatīt iespēju nodrošināt, ka pierādīšanas pienākums tiek pārskatīts, pamatojoties uz to, ka konfiscējamie ienākumi vai cits īpašums ir iegūts likumīgā ceļā, tādā apjomā, lai šāda darbība nebūtu pretrunā ar tās nacionālo normatīvo aktu principiem un tiesvedības un citu procesu būtību.

8. Šī panta noteikumi nekaitē trešo pušu bona fide tiesībām.

9. Nekas no šajā pantā minētā neietekmē principu, ka tajā minētie pasākumi tiek noteikti un piemēroti vadoties no un saskaņā ar Puses nacionālo normatīvo aktu noteikumiem.

1. Šis pants attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3.panta 1.daļā.

2. Jebkurš noziedzīgais nodarījums, uz kuru attiecas šis pants, tiek uzskatīts par noziedzīgo nodarījumu, par kuru tiek noteikta izdošana jebkurā izdošanas līgumā, kas noslēgts starp Pusēm. Puses apņemas iekļaut šādus noziedzīgos nodarījumus tādu nodarījumu kategorijā, par kuriem tiek noteikta izdošana, visos izdošanas līgumos, kas tiks noslēgti starp tām.

3. Ja Puse, kas noteikusi, ka izdošana ir atkarīga no līguma pastāvēšanas, saņem pieprasījumu par izdošanu no citas Puses, ar kuru tai nav izdošanas līguma, minētā Puse var uzskatīt šo Konvenciju par juridisku pamatu izdošanai attiecībā uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas šis pants. Puses, kurām ir nepieciešami detalizēti noteikumi normatīvajos aktos, lai šo Konvenciju varētu izmantot kā juridisku pamatu izdošanai, izvērtē iespēju pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus.

4. Puses, kuras nav noteikušas, ka izdošana atkarīga no līguma pastāvēšanas, savā starpā atzīst, ka noziedzīgie nodarījumi, uz kuriem attiecas šis pants, ir iekļaujami tādu noziedzīgo nodarījumu kategorijā, par kuriem tiek noteikta izdošana.

5. Izdošana notiek saskaņā ar pieprasījumu saņēmušās Puses normatīvo aktu nosacījumiem vai saskaņā ar spēkā esošiem izdošanas līgumiem, tas attiecas arī uz pamatojumu, uz kura pieprasījumu saņēmusī Puse var atteikt izdošanu.

6. Izvērtējot pieprasījumus, kas saņemti saskaņā ar šo pantu, pieprasījumu saņēmusī Puse var atteikties izpildīt šo pieprasījumu, ja tās tiesu vai citām kompetentajām institūcijām ir pamatotas aizdomas, ka pieprasījuma izpildīšana veicinātu jebkuras personas kriminālvajāšanu vai sodīšanu šīs personas rases, reliģijas, nacionalitātes vai politisko uzskatu dēļ vai ka tas augstāk minēto iemeslu dēļ nodarītu ļaunumu personai, ko skar pieprasījums.

7. Puses cenšas sekmēt izdošanas procedūru un vienkāršot izdošanai nepieciešamās prasības attiecībā uz jebkuru noziedzīgo nodarījumu, uz kuru attiecas šis pants.

8. Saskaņā ar nacionālo normatīvo aktu noteikumiem un izdošanas līgumiem, pieprasījumu saņēmusī Puse, pārliecinājusies, ka apstākļi to attaisno un ir steidzami, pēc pieprasījumu iesniegušās Puses pieprasījuma var aizturēt vai veikt citus pasākumus pret personu, kuru ir plānots izdot un kura atrodas tās teritorijā, nolūkā nodrošināt šīs personas klātbūtni izdošanas procedūrās.

9. Nekaitējot tādas kriminālās jurisdikcijas piemērošanai, kas nodibināta saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, Puse, kuras teritorijā atrodas aizdomās turētais:

(a) Nodod lietu savām kompetentajām institūcijām apsūdzības celšanai, ja tā neizdod personu par 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu, balstoties uz 4 .panta 2.daļas (a) punktā minētajiem pamatiem, un ja nav citas vienošanās ar pieprasījumu iesniegušo Pusi;

(b) Nodod lietu savām kompetentajām institūcijām apsūdzības celšanai, ja tā neizdod personu par šādu noziedzīgo nodarījumu un ja saskaņā ar 4.panta 2.daļas (b) punktu tā ir nodibinājusi jurisdikciju pār šo noziedzīgo nodarījumu, un ja pieprasījumu iesniegusī Puse nepieprasa citas darbības, lai saglabātu tās leģitīmo jurisdikciju.

10. Ja izdošana, kas tiek veikta, izpildot spriedumu, tiek atteikta tāpēc, ka izdodamā persona ir pieprasījumu saņēmušās Puses pilsonis, pieprasījumu saņēmusī Puse, ja tās normatīvie akti to atļauj un saskaņā ar šādu normatīvo aktu prasībām, pēc pieprasījumu iesniegušās Puses pieteikuma izvērtē tāda sprieduma izpildīšanu, kas taisīts saskaņā ar pieprasījumu iesniegušās Puses normatīvajiem aktiem, vai šāda sprieduma atlikušās daļas izpildīšanu.

11. Puses cenšas noslēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, lai īstenotu vai sekmētu izdošanas efektivitāti.

12. Puses var izvērtēt iespēju noslēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, ad hoc vai vispārējus, par tādu personu pārvietošanu uz savu valsti, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu vai citiem brīvības atņemšanas veidiem par noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas šis pants, lai šīs personas turpinātu izciest sodu šajā valstī.

1. Saskaņā ar šo pantu Puses sniedz cita citai vislielāko savstarpējo tiesisko palīdzību saistībā ar izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesvedību par 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2. Savstarpējā tiesiskā palīdzība, ko plānots sniegt saskaņā ar šo pantu, var tikt pieprasīta šādu iemeslu dēļ:

(a) Lai iegūtu no personām pierādījumus vai liecības;

(b) Lai uzlabotu juridisko dokumentu apriti;

(c) Lai īstenotu kratīšanu un konfiskāciju;

(d) Lai veiktu objektu un notikuma vietu apskati;

(e) Lai sniegtu informāciju un pierādījumus;

(f) Lai sniegtu nozīmīgus dokumentus vai atskaites, tajā skaitā banku, finansiālās, korporatīvās vai biznesa atskaites oriģinālus vai apliecinātas kopijas;

(g) Lai identificētu vai meklētu ienākumus, īpašumu, līdzekļus un citus priekšmetus pierādījumu iegūšanas nolūkos.

3. Puses cita citai var sniegt jebkurus citus savstarpējās tiesiskās palīdzības veidus, kas tiek atļauti pieprasījumu saņēmušās Puses nacionālajos normatīvajos aktos.

4. Puses pēc pieprasījuma un tādā apmērā, kas saskan ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem un praksi šajā jomā, veicina vai atbalsta tādu personu klātbūtni vai pieejamību, tajā skaitā tādu apcietinājumā esošu personu klātbūtni vai pieejamību, kas devušas piekrišanu palīdzēt izmeklēšanā vai piedalīties tiesvedībā.

5. Puse neatsakās sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību saskaņā ar šo pantu banku darbības slepenības dēļ.

6. Šī panta noteikumi neierobežo pienākumus, kas izriet no jebkura cita divpusēja vai daudzpusēja līguma, kas pilnībā vai daļēji regulē vai regulēs jautājumus par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās.

7. Šī panta 8.-19.daļu noteikumi attiecas uz pieprasījumiem, kas izteikti saskaņā ar šo pantu, ja ieinteresētajām Pusēm nav saistošs līgums par savstarpējo tiesisko palīdzību. Ja šīm Pusēm ir saistošs šāds līgums, tiek piemēroti attiecīgie līguma noteikumi, ja vien Puses nevienojas tā vietā piemērot šī panta 8.-19.daļu noteikumus.

8. Puses nosaka institūciju vai nepieciešamības gadījumā institūcijas, kuras ir atbildīgas par un pilnvarotas atbildēt uz pieprasījumiem par savstarpējo tiesisko palīdzību vai nosūtīt šos pieprasījumus kompetentām institūcijām īstenošanai. Par institūciju vai institūcijām, kas noteiktas šim nolūkam, tiek paziņots Ģenerālsekretāram. Pieprasījumus par savstarpējo tiesisko palīdzību nosūta un jebkuru saraksti par to veic Pušu noteiktās institūcijas; šī prasība nekaitē Puses tiesībām pieprasīt, lai šādi pieprasījumi un sarakste tiktu adresēti šai Pusei, nosūtot pa diplomātiskajiem kanāliem un steidzamos gadījumos, ja Puses par to vienojas un ja tas ir iespējams, ar Starptautiskās Kriminālpolicijas Organizācijas starpniecību.

9. Pieprasījumi tiek sagatavoti rakstiski un tādā valodā, kas pieņemama pieprasījumu saņēmušajai Pusei. Par katrai Pusei pieņemamu valodu vai valodām paziņo Ģenerālsekretāram. Ārkārtējos gadījumos un, ja par to Puses vienojas, pieprasījumus drīkst veikt mutiski, bet tie nekavējoties tiek apstiprināti rakstiski.

10. Pieprasījums par savstarpējo tiesisko palīdzību ietver:

(a) Pieprasījumu iesniegušās institūcijas nosaukumu;

(b) Tādas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības priekšmetu un būtību, uz kuru attiecas pieprasījums, un tās institūcijas nosaukumu un funkcijas, kas veic šo izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai tiesvedību;

(c) Nozīmīgu faktu apkopojumu, izņemot gadījumus, kad pieprasījums attiecas uz juridisko dokumentu apriti;

(d) Pieprasītās palīdzības aprakstu un jebkuras īpašas procedūras detaļas, kuras pieprasījumu iesniegusī Puse vēlas lai ievēro;

(e) Ja iespējams, iesaistītās personas identitāti, atrašanās vietu un nacionalitāti;

(f) Iemeslu, kāpēc tiek pieprasīti pierādījumi, informācija vai kādas darbības.

11. Pieprasījumu saņēmusī Puse var pieprasīt papildus informāciju, ja atklājas, ka tas nepieciešams, lai izpildītu pieprasījumu saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, vai ja informācijas sniegšana var veicināt pieprasījuma izpildi.

12. Pieprasījums tiek izpildīts saskaņā ar pieprasījumu saņēmušās Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem un tādā apmērā, kas nav pretrunā ar pieprasījumu saņēmušās Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī, ja iespējams, saskaņā ar pieprasījumā norādīto kārtību.

13. Pieprasījumu iesniegusī Puse bez iepriekšējas pieprasījumu saņēmušās Puses piekrišanas nenodod tālāk vai neizmanto informāciju vai pierādījumus, ko pieprasījumu saņēmusī Puse iesniegusi izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības nolūkos, citādi kā vien tā, kā ir norādīts pieprasījumā.

14. Pieprasījumu iesniegusī Puse var pieprasīt, lai pieprasījumu saņēmusī Puse saglabā slepenībā pieprasījuma faktu un būtību, izņemot tādā apmērā, kas nepieciešams, lai izpildītu pieprasījumu. Ja pieprasījumu saņēmusī Puse nevar izpildīt prasību par slepenības saglabāšanu, tā nekavējoties par to informē pieprasījumu iesniegušo Pusi.

15. Savstarpējo tiesisko palīdzību var atteikt, ja:

(a) Pieprasījums nav iesniegts saskaņā ar šī panta noteikumiem;

(b) Pieprasījumu saņēmusī Puse uzskata, ka pieprasījuma izpilde varētu kaitēt tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm;

(c) Pieprasījumu saņēmušās Puses institūcijām saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem tiktu aizliegts veikt pieprasītās darbības attiecībā uz jebkuru līdzīgu noziedzīgu nodarījumu, ja tas pakļauts izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai saskaņā ar šo institūciju jurisdikciju;

(d) Tas būtu pretrunā ar pieprasījumu saņēmušās Puses tiesisko sistēmu attiecībā uz savstarpējo tiesisko palīdzību, ko plānots sniegt saskaņā ar pieprasījumu.

16. Atteikums sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību pamatojams ar iemesliem.

17. Pieprasījumu saņēmusī Puse var atlikt savstarpējās tiesiskās palīdzības izpildi, pamatojoties uz to, ka tas kaitē notiekošajai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai. Šādā gadījumā pieprasījumu saņēmusī Puse konsultējas ar pieprasījumu iesniegušo Pusi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt, paredzot tādus termiņus un nosacījumus, kādus pieprasījumu saņēmusī Puse uzskata par nepieciešamiem.

18. Liecinieks, eksperts vai cita persona, kas piekritusi sniegt liecību tiesā vai palīdzēt izmeklēšanā, kriminālvajāšanā vai tiesvedības procesā pieprasījumu iesniegušās Puses teritorijā, netiek apsūdzēta, aizturēta, sodīta vai pakļauta jebkādiem citiem brīvības ierobežojumiem šajā teritorijā par darbībām, nolaidību vai notiesāšanu, kas notikusi pirms šīs personas došanās uz pieprasījumu saņēmušās Puses teritoriju. Šāds drošības noteikums beidz pastāvēt, kad liecinieks, eksperts vai cita persona, kurai pastāvēja iespēja atstāt šo teritoriju piecpadsmit pēc kārtas sekojošu dienu periodā vai jebkurā citā periodā, par kuru Puses ir vienojušās, sākot no dienas, kurā šī persona tika oficiāli informēta, ka tās klātbūtne tiesu institūcijām vairs nav nepieciešama, neskatoties uz to, tomēr brīvprātīgi ir palikusi šajā teritorijā vai ir atgriezusies pēc pašas brīvas izvēles.

19. Pieprasījuma izpildes parastās izmaksas sedz pieprasījumu saņēmusī Puse, ja vien iesaistītās Puses nav vienojušās citādi. Ja pieprasījuma izpildei ir bijušas vai būs nepieciešamas būtiskas vai ārkārtējas izmaksas, Puses konsultējas, lai noteiktu termiņus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiks izpildīts pieprasījums, kā arī lai noteiktu veidu, kādā tiks segtas izmaksas.

20. Puses nepieciešamības gadījumā izvērtē iespēju noslēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus vai vienošanās, kas kalpotu šī panta mērķiem, īstenotu tos vai sekmētu to īstenošanu.

Puses izvērtē iespēju cita citai nodot tiesvedību par krimināllietām par 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šāda tiesvedības nodošana ir taisnīgas tiesas interesēs.

1. Puses cieši sadarbojas cita ar citu saskaņā ar nacionālām tiesību un administratīvajām sistēmām, nolūkā sekmēt tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitāti, lai novērstu 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Balstoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem vai vienošanās, Puses:

(a) Nodibina un uztur sakaru kanālus starp to kompetentajām institūcijām un dienestiem, lai veicinātu drošu un ātru apmaiņu ar informāciju par visiem 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu aspektiem, tajā skaitā par saistību ar citām kriminālām darbībām, ja Puses to uzskata par nepieciešamu;

(b) Sadarbojas cita ar citu, veicot izmeklēšanu par 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kam ir starptautisks raksturs:

(i) Par tādu personu identitāti, aptuveno atrašanās vietu un darbībām, kas tiek turētas aizdomās par saistību ar 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

(ii) Par šādu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā iegūtu ienākumu vai īpašuma plūsmu;

(iii) Par narkotisko un psihotropo vielu, šīs Konvencijas Tabulā I un Tabulā II minēto vielu plūsmu un par līdzekļiem, ko izmantoja vai ir plānots izmantot šādu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā;

(c) Attiecīgos gadījumos un ja tas nav pretrunā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, izveido kopīgas grupas, lai īstenotu šīs daļas noteikumus, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt personu un operāciju drošību. Jebkuras Puses amatpersonas, kas darbojas šādā grupā, ir pilnvarojušas darboties tās Puses attiecīgās institūcijas, kuras teritorijā ir plānota operācija; visos šādos gadījumos iesaistītās Puses nodrošina, ka tiek ievērota tās Puses suverenitāte, kuras teritorijā ir plānota operācija;

(d) Attiecīgos gadījumos nodrošina nepieciešamo materiālu daudzumu pētnieciskos un izmeklēšanas nolūkos;

(e) Veicina efektīvu koordināciju starp kompetentām institūcijām un dienestiem un sekmē apmaiņu ar darbiniekiem un citiem ekspertiem, tajā skaitā nosakot sakaru virsniekus.

2. Katra Puse nepieciešamajā apmērā piedāvā, attīsta vai uzlabo īpašas apmācību programmas tās tiesībaizsardzības vai citu institūciju darbiniekiem, tajā skaitā muitas darbiniekiem, kam uzdots novērst 3.panta 1.daļā minētos noziedzīgos nodarījumus. Šīs programmas ietver:

(a) Metodes, kas tiek izmantotas, lai atklātu un novērstu 3.panta 1.daļā minētos noziedzīgos nodarījumus;

(b) Maršrutus, īpaši maršrutus tranzītvalstīs, un metodes, ko izmanto personas, kuras tiek turētas aizdomās par saistību ar 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī piemērotus apkarošanas pasākumus;

(c) Narkotisko, psihotropo vielu un Tabulā I un Tabulā II minēto vielu ievešanas un izvešanas uzraudzību;

(d) Noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā iegūtu ienākumu vai īpašuma un narkotisko un psihotropo vielu un Tabulā I un Tabulā II minēto vielu, kā arī līdzekļu, kas izmantoti vai kurus plānots izmantot 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, plūsmas atklāšanu un uzraudzību;

(e) Metodes, kas izmantotas, lai pārvietotu, noslēptu vai nomaskētu šādus noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā iegūtus ienākumus, īpašumu vai citus līdzekļus;

(f) Pierādījumu iegūšanu;

(g) Kontroles tehniku brīvās tirdzniecības zonās un brīvostās;

(h) Jaunu tiesībaizsardzības tehniku.

3. Puses palīdz cita citai plānot un īstenot izpētes un apmācību programmas, kas izveidotas, lai dalītos pieredzē šī panta 2.daļā minētajās jomās, un šim nolūkam nepieciešamības gadījumos izmanto reģionālās un starptautiskās konferences un seminārus, lai veicinātu sadarbību un sekmētu diskusijas par problēmām, kas interesē visas Puses, tajā skaitā par tranzītvalstu īpašajām problēmām un vajadzībām.

1. Puses sadarbojas tieši vai ar kompetentu starptautisko vai reģionālo organizāciju starpniecību, lai savu iespēju robežās palīdzētu un atbalstītu tranzītvalstis un valstis, kas attīstās un kurām nepieciešama šāda palīdzība un atbalsts, ar programmu par tehnisko sadarbību par aizliegumu un ar citu ar to saistītu darbību palīdzību.

2. Puses var tieši vai ar kompetentu starptautisko vai reģionālo organizāciju starpniecību apņemties sniegt finansiālu palīdzību šādām tranzītvalstīm, lai palielinātu un stiprinātu infrastruktūru, kas nepieciešama efektīvai nelegālās aprites kontrolei un novēršanai.

3. Puses var parakstīt divpusējus vai daudzpusējus līgumus vai vienošanās, lai sekmētu starptautiskās sadarbības efektivitāti saskaņā ar šo pantu, un tās var arī ņemt vērā finansiālas vienošanās šajā jomā.

1. Ja to pieļauj attiecīgie nacionālās tiesību sistēmas pamatprincipi, Puses savu iespēju robežās veic nepieciešamos pasākumus, lai atļautu kontrolēto piegāžu atbilstošu izmantošanu starptautiskā līmenī, balstoties uz līgumiem un vienošanās, kam piekritušas Puses, nolūkā identificēt personas, kas saistītas ar 3.panta 1.daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī lai veiktu tiesiskas darbības pret šīm personām.

2. Lēmums izmantot kontrolētās piegādes tiek pieņemts katrā konkrētā gadījumā, un, ja nepieciešams, var tikt ņemti vērā finansiāli apsvērumi un vienošanās attiecībā uz iesaistīto Pušu jurisdikcijas piemērošanu.

3. Nelegāla nosūtīšana, ja par kontrolēto piegādi ir panākta vienošanās, ar iesaistīto Pušu piekrišanu var tikt pārtraukta, un to var turpināt, kad visas vai daļa tur esošo narkotisko vai psihotropo vielu paliek neskartas, tiek izņemtas vai aizvietotas.

1. Puses veic piemērotus pasākumus, lai novērstu tādu Tabulā I un Tabulā II minēto vielu izplatību, kas tiek izmantotas nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā, un šajā nolūkā Puses sadarbojas cita ar citu.

2. Ja Pusei vai Pārvaldei ir informācija, kas, pēc tās domām, prasa iekļaut kādu vielu Tabulā I vai Tabulā II, tā paziņo par to Ģenerālsekretāram un sniedz pamatojumu šādai informācijai. Šī panta 2.-7.daļās minētā procedūra attiecas arī uz gadījumiem, kad kādai Pusei vai Pārvaldei ir informācija, kas pamato vielas svītrošanu no Tabulas I vai Tabulas II vai vielas pārvietošanu no vienas tabulas uz otru.

3. Ģenerālsekretārs pārsūta šādu paziņojumu un jebkuru citu, viņaprāt, svarīgu informāciju Pusēm, Komisijai un, ja paziņojumu ir izdarījusi Puse, arī Pārvaldei. Puses paziņo to komentārus par Ģenerālsekretāra paziņojumu, vienlaicīgi norādot arī jebkādu papildus informāciju, kas varētu palīdzēt Pārvaldei izdarīt novērtējumu un Komisijai pieņemt lēmumu.

4. Ja Pārvalde, ņemot vērā vielas likumīgās izmantošanas apjomus, svarīgumu un izplatību, kā arī izvērtējot, vai nepastāv iespēja un nav vieglāk izmantot citas vielas gan likumīgos nolūkos, gan nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā, atrod:

(a) Ka viela bieži tiek izmantota nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā;

(b) Ka nelegālās narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanas biežums un apjomi rada tik nozīmīgas sabiedrības veselības vai sociālās problēmas, ka tiek pieļauta starptautiska darbība, tā Komisijai sniedz vielas novērtējumu, tajā skaitā iespējamo rezultātu, kas rastos, pievienojot vielu vai nu Tabulā I, vai Tabulā II gan par likumīgu izmantošanu, gan nelegālu izgatavošanu, vienlaicīgi sniedzot uzraudzības pasākumu rekomendācijas, kas būtu piemērotas šo vielu novērtēšanas aspektā.

5. Komisija, ņemot vērā Pušu sniegtos komentārus un komentārus un rekomendācijas, ko sniegusi Pārvalde, kuras novērtējums ir noteicošs attiecībā uz zinātniskajiem jautājumiem, kā arī ņemot vērā jebkurus citus nozīmīgus faktorus, var izlemt ar tās dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu iekļaut vielu Tabulā I vai Tabulā II.

6. Jebkuru Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, Ģenerālsekretārs paziņo visām valstīm un citiem veidojumiem, kuri ir vai kuri ir tiesīgi kļūt par šīs Konvencijas dalībniekiem, kā arī Pārvaldei. Šādi lēmumi attiecībā pret jebkuru Pusi stājas spēkā simtu astoņdesmit dienas pēc šāda paziņojuma izdarīšanas.

7. (a) Lēmumus, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo pantu, Padome pārskata pēc jebkuras Puses lūguma, kas iesniegts simtu astoņdesmit dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas datuma. Lūgums par lēmuma pārskatīšanu tiek iesniegts Ģenerālsekretāram, vienlaicīgi iesniedzot jebkuru nozīmīgu informāciju, uz kuras balstīts lūgums par pārskatīšanu.

(b) Ģenerālsekretārs pārsūta lūguma par pārskatīšanu kopijas un nozīmīgo informāciju Komisijai, Pārvaldei un visām Pusēm, uzaicinot tās sniegt savus komentārus deviņdesmit dienu laikā. Visi saņemtie komentāri tiek iesniegti Padomei izvērtēšanai.

(c) Padome var apstiprināt vai grozīt Komisijas lēmumu. Paziņojums par Padomes lēmumu tiek nosūtīts visām valstīm un citiem veidojumiem, kuri ir vai kuri ir tiesīgi kļūt par šīs Konvencijas dalībniekiem, Komisijai un Pārvaldei.

8. (a) Nekaitējot noteikumu, kas iekļauti šī panta 1.daļā, vispārīgumam, kā arī 1961.gada Konvencijas, 1961.gada Konvencijas ar labojumiem un 1971.gada Konvencijas noteikumiem, Puses veic pasākumus, ko tās uzskata par piemērotiem, lai uzraudzītu Tabulā I un Tabulā II iekļauto vielu izgatavošanu un izplatīšanu, kas tiek izdarīta to teritorijās.

(b) Šajā nolūkā Puses var:

(i) Kontrolēt visas personas un uzņēmumus, kas iesaistīti šādu vielu izgatavošanā un izplatīšanā;

(ii) Kontrolēt saskaņā ar licenci objektus un telpas, kurās varētu notikt šāda izgatavošana vai izplatīšana;

(iii) Pieprasīt, lai licenču īpašnieki iegūst atļauju veikt augstāk minētās darbības;

(iv) Novērst izgatavotāju un izplatītāju īpašumā esošu šādu vielu uzkrāšanu, pārsniedzot daudzumu, kas nepieciešams normālai biznesa vadīšanai, un pārsniedzot tirgus noteikumus.

9. Attiecībā uz Tabulā I un Tabulā II iekļautajām vielām katra Puse veic šādus pasākumus:

(a) Izveido un uztur sistēmu, lai uzraudzītu Tabulā I un Tabulā II iekļauto vielu starptautisko tirdzniecību, nolūkā veicināt aizdomīgu darījumu atklāšanu. Šādas uzraudzības sistēmas tiek izmantotas, cieši sadarbojoties ar izgatavotājiem, importētājiem, eksportētājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kuri informē kompetentās institūcijas par aizdomīgiem pasūtījumiem un darījumiem.

(b) Nodrošina Tabulā I vai Tabulā II iekļauto vielu konfiskāciju, ja ir pietiekami pierādījumi, ka šī viela tiek izmantota nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā.

(c) Pēc iespējas ātrāk paziņo kompetentajām institūcijām un ieinteresēto Pušu dienestiem, ja ir pamats uzskatīt, ka Tabulā I vai Tabulā II iekļauto vielu importēšana, eksportēšana vai pārvadāšana ir domāta nelegālai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, tajā skaitā sniedzot informāciju par maksāšanas veidiem un jebkuriem citiem nozīmīgiem aspektiem, kas noveduši pie tāda uzskata.

(d) Pieprasa, lai imports un eksports būtu pienācīgi apzīmēts un dokumentēts. Komercdokumenti, piemēram, pavadzīmes, kravas saraksti, muitas, transportēšanas un citi kravas pārvadājumu dokumenti ietver importēto vai eksportēto vielu nosaukumus, kādi tie ir noteikti Tabulā I vai Tabulā II, importēto vai eksportēto vielu daudzumu, eksportētāja, importētāja un, kad tas iespējams, saņēmēja vārdu un adresi.

(e) Nodrošina, ka šīs daļas (d) punktā minētie dokumenti tiek saglabāti ne mazāk kā divus gadus un ir pieejami pārbaudēm, ko veic kompetentās institūcijas.

10. (a) Papildus 9.daļas noteikumiem un pēc ieinteresētās Puses lūguma, kas adresēts Ģenerālsekretāram, katra Puse, no kuras teritorijas ir plānots eksportēt Tabulā I iekļautu vielu, nodrošina, ka pirms šādas eksportēšanas tās kompetentās institūcijas nosūta šādu informāciju importētājvalsts kompetentām institūcijām:

(i) Eksportētāja un importētāja, un, kad iespējams, arī saņēmēja vārdu un adresi;

(ii) Tabulā I iekļautās vielas nosaukumu;

(iii) Eksportējamās vielas daudzumu;

(iv) Paredzamo ievešanas vietu un paredzamo nosūtīšanas datumu;

(v) Jebkuru citu informāciju, par kuru Puses savstarpēji ir vienojušās.

(b) Puse var veikt bargākus vai smagākus kontroles pasākumus nekā tos, kas paredzēti šajā daļā, ja, pēc tās domām, šādi pasākumi ir vēlami vai nepieciešami.

11. Ja Puse saskaņā ar šī panta 9. un 10.daļām sniedz informāciju citai Pusei, informācijas sniedzēja Puse var pieprasīt, lai Puse, kas to saņem, neizpauž tirdzniecības, biznesa, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu.

12. Katra Puse katru gadu sniedz informāciju Pārvaldei tādā formā un veidā, kā Pārvalde to ir paredzējusi un darījusi pieejamu, par:

(a) Tabulā I un Tabulā II iekļauto aizturēto vielu daudzumu un to izcelsmes vietu, ja tāda ir zināma;

(b) Jebkuru vielu, kas nav iekļauta Tabulā I vai Tabulā II un kas identificēta kā tāda, kas izmantota nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā, un kas, pēc Puses domām, ir pietiekami nozīmīga, lai paziņotu par to Pārvaldei;

(c) Izplatības un nelegālas izgatavošanas metodēm.

13. Pārvalde katru gadu ziņo Komisijai par šī panta īstenošanu, un Komisija periodiski izvērtē, vai Tabula I un Tabula II ir adekvāta un atbilstoša.

14. Šī panta noteikumi neattiecas uz farmaceitiskiem preparātiem un citiem preparātiem, kas satur Tabulā I vai Tabulā II iekļautās vielas, bet kas savienotas tā, ka šīs vielas nav viegli izmantojamas vai atdalāmas ar gatavi pieejamiem līdzekļiem.

Puses veic piemērotus pasākumus, lai novērstu tirdzniecību ar un tādu materiālu un aprīkojuma izplatību, kas nepieciešami nelegālai narkotisko un psihotropo vielu ražošanai vai izgatavošanai, un Puses sadarbojas šajā nolūkā.

1. Jebkuri pasākumi, ko Puses veikušas saskaņā ar šo Konvenciju, nav mazāk stingri kā noteikumi, kas paredzēti 1961.gada Konvencijā, 1961.gada Konvencijā ar labojumiem un 1971.gada Konvencijā un kas piemērojami, lai izskaustu nelegālu tādu augu audzēšanu, kas satur narkotiskās un psihotropās vielas, un lai samazinātu nelegālu pieprasījumu pēc narkotiskām un psihotropām vielām.

2. Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nelegālu tādu augu audzēšanu, kas satur narkotiskās vai psihotropās vielas, un lai izskaustu šādus augus, piemēram, opija magones, kokas krūmus un kaņepju augus, kas tās teritorijā tiek nelegāli audzēti. Pieņemto pasākumu ietvaros tiek ievērotas cilvēka pamattiesības un ņemta vērā tradicionālā likumīgā šādu augu izmantošana, ja ir vēsturiski pierādījumi par šādu izmantošanu, kā arī tiek ņemta vērā vides aizsardzība.

3. (a) Puses var sadarboties, lai paaugstinātu izskaušanas pasākumu efektivitāti. Šāda sadarbība var, inter alia, ietvert piemērotu atbalstu integrētai lauksaimniecības attīstībai, kas noved pie ekonomiski iespējamām alternatīvām nelegālai audzēšanai. Pirms tiek īstenotas šādas lauksaimniecības attīstības programmas, tiek ņemti vērā tādi faktori kā pieejamība tirgum, resursu pieejamība un dominējošie sociāli-ekonomiskie apstākļi. Puses var vienoties par citiem piemērotiem sadarbības pasākumiem.

(b) Puses arī veicina apmaiņu ar zinātnisko un tehnisko informāciju un veicina pētījumu veikšanu par izskaušanu.

(c) Ja Pusēm ir kopīgas robežas, tās cenšas sadarboties šo robežu rajonā izskaušanas programmu ietvaros attiecīgās jomās.

4. Puses veic piemērotus pasākumus, kuru nolūks ir novērst vai samazināt nelegālu pieprasījumu pēc narkotiskām un psihotropām vielām, lai samazinātu cilvēku ciešanas un novērstu finansiālus pamudinājumus nelegālajai apritei. Šie pasākumi var būt balstīti, inter alia, uz Apvienoto Nāciju Organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēto iestāžu, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas citu kompetentu starptautisko organizāciju rekomendācijām, kā arī uz 1987.gadā notikušās Starptautiskās konferences par narkotisko vielu lietošanu un nelegālu apriti pieņemtajiem Vispārējiem multidisciplinārajiem pamatprincipiem, tā kā tas attiecas uz valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī uz privātām pūlēm novēršanas, ārstēšanas un rehabilitācijas jomā. Puses var slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus vai vienošanās, kuru nolūks ir novērst vai samazināt nelegālu pieprasījumu pēc narkotiskām un psihotropām vielām.

5. Puses var arī īstenot piemērotus pasākumus, lai iznīcinātu vai likumīgi atņemtu narkotiskās, psihotropās vielas un Tabulā I un Tabulā II iekļautās vielas, kas ir tikušas izņemtas vai konfiscētas, kā arī, lai kā pierādījumu pieļautu šo vielu noteiktā kārtībā sertificētu daudzumu.

1. Puses veic piemērotus pasākumus, lai transporta līdzekļi, ko izmanto komercpārvadātāji, netiek izmantoti 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā; šādi pasākumi var ietvert īpašas vienošanās ar komercpārvadātājiem.

2. Katra Puse pieprasa komercpārvadātājiem veikt saprātīgus drošības pasākumus, lai novērstu, ka to transporta līdzekļi tiek izmantoti 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Šādi drošības pasākumi var ietvert:

(a) Ja komercpārvadātāja galvenā darbības vieta ir Puses teritorijā:

(i) Darbinieku apmācību, lai identificētu aizdomīgus preču nosūtīšanas gadījumus vai aizdomīgas personas;

(ii) Darbinieku integritātes veicināšanu;

(b) Ja komercpārvadātājs darbojas Puses teritorijā:

(i) Kad iespējams, kravas dokumentu iesniegšanu iepriekš;

(ii) Nesalaužamu, individuāli apliecinātu zīmogu uz konteineriem izmantošanu;

(iii) Ziņošanu attiecīgām institūcijām pēc iespējas ātrāk par visiem aizdomīgiem apstākļiem, kas varētu būt saistīti ar 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

3. Katra Puse cenšas nodrošināt, ka komercpārvadātāji un attiecīgās institūcijas sadarbojas iebraukšanas un izbraukšanas punktos un citās muitas kontroles vietās, nolūkā novērst nelikumīgu piekļūšanu transporta līdzekļiem un kravai, kā arī nolūkā veikt piemērotus drošības pasākumus.

1. Katra Puse pieprasa, lai narkotisko un psihotropo vielu likumīgais eksports tiktu pienācīgi dokumentēts. Papildus prasībām par dokumentēšanu, kas norādītas 1961.gada Konvencijas 31.pantā, 1961.gada Konvencijas ar labojumiem 31.pantā un 1971.gada Konvencijas 12.pantā, komercdokumenti, piemēram, pavadzīmes, kravas saraksti, muitas, transporta un citu kravas pārvadājumu dokumenti ietver tādus eksportējamo narkotisko un psihotropo vielu nosaukumus, kas paredzēti 1961.gada Konvencijas, 1961.gada Konvencijas ar labojumiem un 1971.gada Konvencijas attiecīgajās tabulās, ietver arī eksportējamo daudzumu, kā arī eksportētāja, importētāja un, ja iespējams, arī saņēmēja vārdu un adresi.

2. Katra Puse pieprasa, lai eksportējamo narkotisko un psihotropo vielu sūtījumi netiktu nepareizi apzīmēti.

1. Puses pēc iespējas cieši sada rbojas, lai novērstu nelegālu apriti pa jūru, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

2. Puse, kurai ir pamatotas aizdomas, ka kuģis, kas peld ar tās karogu vai kas neuzrāda karogu vai reģistrācijas zīmes, ir iesaistīts nelegālā apritē, var pieprasīt citu Pušu palīdzību, lai novērstu kuģa izmantošanu šādiem mērķiem. Pieprasījumu saņēmušās Puses sniedz šādu palīdzību ar pieejamiem līdzekļiem.

3. Puse, kurai ir pamatotas aizdomas, ka kuģis, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izmanto navigācijas brīvību un peld ar citas Puses karogu vai uzrāda citas Puses reģistrācijas zīmes, ir iesaistīts nelegālā apritē, var par to paziņot karoga valstij, var pieprasīt apstiprināt reģistrāciju un, ja tā ir apstiprināta, pieprasīt no karoga valsts atļauju veikt piemērotus pasākumus attiecībā uz šo kuģi.

4. Saskaņā ar 3.daļu vai saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem, kas noslēgti starp Pusēm, vai saskaņā ar jebkuriem citiem līgumiem vai vienošanās, par kurām Puses vienojušās, karoga valsts var, inter alia, atļaut pieprasījumu iesniegušajai valstij:

(a) Uzkāpt uz kuģa;

(b) Pārmeklēt kuģi;

(c) Ja tiek atrasti pierādījumi par saistību ar nelegālu apriti, veikt attiecīgas darbības pret kuģi, personām un kravu, kas atrodas uz klāja.

5. Ja saskaņā ar šo pantu ir veiktas darbības, ieinteresētās Puses ņem vērā nepieciešamību neapdraudēt jūras dzīvo radību, kuģa un kravas drošību, kā arī nekaitēt karoga valsts vai jebkuras citas ieinteresētās valsts komerciālajām un juridiskajām interesēm.

6. Karoga valsts, ievērojot šī panta 1.daļā paredzētos pienākumus, var dot atļauju ar nosacījumiem, par kuriem tai savstarpēji jāvienojas ar pieprasījumu iesniegušo Pusi, tajā skaitā par nosacījumiem par atbildību.

7. Lai īstenotu šī panta 3. un 4.daļas, Puse ātri atbild uz citas Puses pieprasījumu, nolūkā noteikt, vai kuģis, kas peld ar tās karogu, ir tiesīgs to darīt, kā arī uz pieprasījumiem par atļaujas sniegšanu saskaņā ar 3.daļu. Kļūstot par šīs Konvencijas dalībvalsti, katra Puse nosaka institūciju vai institūcijas, ja nepieciešams, kas saņem un atbild uz šādiem pieprasījumiem. Par noteikšanu ar Ģenerālsekretāra starpniecību tiek paziņots citām Pusēm viena mēneša laikā kopš noteikšanas.

8. Puse, kas saskaņā ar šo pantu ir veikusi jebkādas darbības, nekavējoties paziņo ieinteresētajai karoga valstij par šo darbību rezultātiem.

9. Puses apsver iespēju kļūt par divpusēju vai reģionālu līgumu vai vienošanos dalībvalstīm, lai īstenotu šī panta noteikumus vai veicinātu to efektivitāti.

10. Darbības saskaņā ar šī panta 4.daļu tiek veiktas tikai ar karakuģiem vai militārajiem gaisa kuģiem, vai citiem kuģiem vai gaisa kuģiem, kas skaidri apzīmēti un identificējami kā valdības dienestā esoši un kuriem šim nolūkam ir atļauja.

11. Jebkuras saskaņā ar šo pantu veiktas darbības ietvaros tiek ņemta vērā nepieciešamība neiejaukties vai neietekmēt piejūras valstu tiesības un pienākumus, un šīs valsts jurisdikcijas piemērošanu, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

1. Lai novērstu narkotisko, psihotropo vielu un Tabulā I un Tabulā II minēto vielu nelegālu apriti brīvās tirdzniecības zonās un brīvostās, Puses veic pasākumus, kas nav mazāk stingri kā tie pasākumi, kas tiek veikti citās to teritoriju daļās.

2. Puses cenšas:

(a) Uzraudzīt preču un personu kustību brīvās tirdzniecības zonās un brīvostās, un šajā nolūkā Puses pilnvaro kompetentās institūcijas pārmeklēt kravas un ienākošos un izejošos kuģus, tajā skaitā izklaides kuģus un zvejošanas kuģus, kā arī gaisa kuģus un transporta līdzekļus, un, ja nepieciešams, pārmeklēt apkalpes locekļus, pasažierus un viņu bagāžu;

(b) Izveidot un uzturēt sistēmu, lai atklātu sūtījumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie satur narkotiskās, psihotropās vielas un Tabulā I un Tabulā II minētās vielas, un kas tiek ievesti vai izvesti no brīvās tirdzniecības zonām un brīvostām;

(c) Izveidot un uzturēt novērošanas sistēmas ostās un doku teritorijās, kā arī lidostās un robežkontroles punktos brīvās tirdzniecības zonās un brīvostās.

1. Saskaņā ar Pasaules pasta savienības konvencijās noteiktajiem pienākumiem un saskaņā ar Pušu nacionālo tiesību sistēmu principiem, Puses veic pasākumus, lai novērstu pasta pakalpojumu izmantošanu nelegālai apritei, un Puses šajā nolūkā sadarbojas cita ar citu.

2. Šī panta 1.daļā minētie pasākumi jo īpaši ietver:

(a) Koordinētas darbības, lai novērstu un cīnītos pret pasta pakalpojumu izmantošanu nelegālai apritei;

(b) Pilnvaroto tiesībaizsardzības institūciju darbinieku tādas izmeklēšanas un kontroles tehnikas ieviešanu un uzturēšanu, kas paredzēta, lai atklātu narkotisko, psihotropo vielu un Tabulā I un Tabulā II minēto vielu nelegālu nosūtīšanu pa pastu;

(c) Likumdošanas pasākumus, lai atvieglotu piemērotu līdzekļu izmantošanu, nolūkā nodrošināt pierādījumus, kas nepieciešami tiesvedībai.

1. Puses ar Ģenerālsekretāra starpniecību nosūta Komisijai informāciju par šīs Konvencijas darbību tās teritorijā un īpaši par:

(a) Likumu un noteikumu tekstiem, kas pieņemti, lai šī Konvencija stātos spēkā;

(b) Precīzas ziņas par to jurisdikcijā esošajām lietām par nelegālu apriti, ko Puses uzskata par nozīmīgām jaunu atklātu tendenču dēļ, par iesaistīto daudzumu, par avotiem, no kuriem iegūtas šīs vielas vai par metodēm, ko izmantojušas iesaistītās personas.

2. Puses šādu informāciju nosūta tādā veidā un laikā, kādu var pieprasīt Komisija.

Komisija ir tiesīga izvērtēt visus jautājumus, kas saistīti ar šīs Konvencijas mērķiem un jo īpaši:

(a) Komisija, balstoties uz informāciju, ko Puses sniegušas saskaņā ar 20.pantu, izvērtē šīs Konvencijas darbību;

(b) Komisija var izteikt priekšlikumus un vispārējas rekomendācijas, kas balstītas uz tās informācijas pārbaudi, ko sniegušas Puses;

(c) Komisija var pievērst Pārvaldes uzmanību jebkuram jautājumam, kas varētu būt nozīmīgs Pārvaldes funkciju īstenošanai;

(d) Komisija veic nepieciešamās darbības par jebkuru jautājumu, uz kuru Pārvalde saskaņā ar 22.panta 1.daļas (b) punktu ir norādījusi;

(e) Komisija var izdarīt grozījumus Tabulā I un Tabulā II, ievērojot 12.pantā minēto procedūru;

(f) Komisija var valstīm, kas nav šīs Konvencijas dalībvalstis, norādīt uz lēmumiem un rekomendācijām, ko tā pieņem saskaņā ar šo Konvenciju, nolūkā izvērtēt iespēju veikt darbības saskaņā ar šiem lēmumiem vai rekomendācijām.

1. Nekaitējot 21.pantā minētajām Komisijas funkcijām un nekaitējot Pārvaldes un Komisijas funkcijām, kas paredzētas 1961.gada Konvencijā, 1961.gada Konvencijā ar labojumiem un 1971.gada Konvencijā:

(a) Ja, pārbaudot informāciju, kas adresēta Ģenerālsekretāram vai Komisijai un kas ir pieejama Pārvaldei, vai pārbaudot informāciju, ko nosūtījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijas, Pārvaldei ir pamats uzskatīt, ka šīs Konvencijas mērķi, kas attiecas uz Pārvaldes kompetencē esošajiem jautājumiem, nav izpildīti, Pārvalde var uzaicināt Pusi vai Puses sniegt jebkuru nozīmīgu informāciju;

(b) Attiecībā uz 12., 13. un 16.pantiem:

(i) Pēc tam, kad ir veiktas šī panta (a) punktā minētās darbības, Pārvalde, ja ir nepieciešams to darīt, var aicināt ieinteresēto Pusi veikt tādus korektīvus pasākumus, kas pēc konkrētajiem lietas apstākļiem ir nepieciešami, lai īstenotu 12., 13. un 16.pantu noteikumus;

(ii) Pirms tiek veiktas (iii) apakšpunktā minētās darbības, Pārvalde savu saraksti ar ieinteresēto Pusi, ko tā veikusi saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, uzskata par klasificētu;

(iii) Ja Pārvalde atklāj, ka ieinteresētā Puse nav veikusi korektīvas darbības, kuras Puse ir aicināta veikt saskaņā ar šo punktu, tā var paziņot par to Pusēm, Padomei un Komisijai. Jebkurš ziņojums, ko Pārvalde saskaņā ar šo punktu ir publicējusi, ietver arī ieinteresētās Puses viedokli, ja šī Puse to pieprasa.

2. Jebkura Puse tiek uzaicināta piedalīties Pārvaldes sanāksmē, kurā saskaņā ar šo pantu tiek skatīts jautājums, kas tiešā veidā skar šo Pusi.

3. Ja Pārvaldes lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, nav pieņemts vienprātīgi, tajā tiek ietverti arī mazākuma viedokļi.

4. Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Pārvaldes lēmumi tiek pieņemti ar divu trešdaļu visu Pārvaldes locekļu balsu.

5. Īstenojot šī panta 1.daļas (a) punktā paredzētās funkcijas, Pārvalde nodrošina visas tās informācijas slepenību, kas varētu nonākt tās rīcībā.

6. Pārvaldes atbildība saskaņā ar šo pantu neattiecas uz to līgumu vai vienošanos īstenošanu, ko saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem noslēgušas Puses.

7. Šī panta noteikumi neattiecas uz Pušu strīdiem, kas tiek risināti saskaņā ar 32.panta noteikumiem.

1. Pārvalde katru gadu sagatavo ziņojumu par tās darbu, kas satur tās rīcībā esošās informācijas analīzi un attiecīgos gadījumos arī tādu paskaidrojumu pārskatu, ko sniegušas Puses vai kas pieprasīti no Pusēm, vienlaicīgi ziņojumā ietverot arī Pārvaldes novērojumus un rekomendācijas, ja Pārvalde vēlas tādas sniegt. Pārvalde var sagatavot arī papildus ziņojumus, ja tā uzskata par nepieciešamu. Ziņojumi tiek iesniegti Padomei ar Komisijas starpniecību, kas var izteikt savus komentārus.

2. Pārvaldes ziņojumi tiek nosūtīti Pusēm, un Ģenerālsekretārs pēc tam tos publicē. Puses atļauj šo ziņojumu neierobežotu izplatīšanu.

Puse var piemērot bargākus vai stingrākus pasākumus, kā tie, kas paredzēti šajā Konvencijā, ja, pēc tās domām, šādi pasākumi ir vēlami vai nepieciešami, lai novērstu vai cīnītos pret nelegālu apriti.

Šīs Konvencijas noteikumi neierobežo izmantotās tiesības vai pienākumus, ko šīs Konvencijas dalībvalstis ir uzņēmušās saskaņā ar 1961.gada Konvenciju, 1961.gada Konvenciju ar labojumiem un 1971.gada Konvenciju.

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas birojā, Vīnē no 1988.gada 20.decembra līdz 1989.gada 28.februārim un pēc šī datuma Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē, Ņujorkā līdz 1989.gada 20.decembrim:

(a) Visām valstīm;

(b) Namībijai, ko pārstāv Apvienoto Nāciju Organizācijas Namībijas Padome;

(c) Reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras ir kompetentas vest sarunas, parakstīt un piemērot starptautiskos līgumus par šajā Konvencijā minētajiem jautājumiem, atsaucēm saskaņā ar šo Konvenciju, kas adresētas Pusēm, valstīm vai nacionālajiem dienestiem un kas ir piemērojamas šīm organizācijām to kompetences ietvaros.

1. Šī Konvencija valstīm un Namībijai, ko pārstāv Apvienoto Nāciju Organizācijas Namībijas Padome, ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina, bet 26.panta (c) punktā minētajām reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir jāiesniedz formālas apstiprināšanas akts. Ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumenti vai dokumenti, kas attiecas uz formālas apstiprināšanas aktiem, tiek iesniegti Ģenerālsekretāram.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas to dokumentos, kas attiecas uz formālas apstiprināšanas aktiem, norāda savas kompetences apjomu attiecībā uz šajā Konvencijā minētajiem jautājumiem. Šīs organizācijas informē Ģenerālsekretāru arī par jebkurām izmaiņām savas kompetences apjomā attiecībā uz šajā Konvencijā minētajiem jautājumiem.

1. Šai Konvencijai var pievienoties jebkura valsts, Namībija, ko pārstāv Apvienoto Nāciju Organizācijas Namībijas Padome, un jebkura 26.panta (c) punktā minētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija. Pievienošanās stājas spēkā, kad Ģenerālsekretāram tiek iesniegts pievienošanās dokuments.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas pievienošanās dokumentos norāda savas kompetences apjomu attiecībā uz šajā Konvencijā minētajiem jautājumiem. Šīs organizācijas informē Ģenerālsekretāru arī par jebkurām izmaiņām to kompetences apjomā attiecībā uz šajā Konvencijā minētajiem jautājumiem.

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Ģenerālsekretāram iesniegts divdesmitais Pušu vai Namībijas, ko pārstāv Apvienoto Nāciju Organizācijas Namībijas Padome, ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

2. Katrai valstij vai Namībijai, ko pārstāv Apvienoto Nāciju Organizācijas Namībijas Padome, kas ratificē, akceptē, apstiprina vai pievienojas šai Konvencijai pēc divdesmitā ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad tiek iesniegts tās ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

3. Katrai 26.panta (c) punktā minētajai reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai, kas iesniedz dokumentu, kas attiecas uz formālās apstiprināšanas aktu, vai pievienošanās dokumentu, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc šāda dokumenta iesniegšanas vai arī datumā, kurā šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar šī panta 1.daļu, atkarībā no tā, kurš datums ir pēdējais.

1. Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Ģenerālsekretāram rakstisku paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana attiecībā uz denonsējošo Pusi iegūst spēku vienu gadu pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

1. Jebkura Puse var ierosināt izdarīt šajā Konvencijā grozījumus. Grozījumu tekstu un pamatojumu nepieciešamībai pēc šādiem grozījumiem Puse iesniedz Ģenerālsekretāram, kurš par to paziņo pārējām Pusēm un lūdz izvērtēt, vai tās piekrīt minētajiem grozījumiem. Ja divdesmit četru mēnešu laikā kopš ir paziņots par piedāvātajiem grozījumiem neviena Puse nav noraidījusi grozījumus, tiek uzskatīts, ka grozījumi ir akceptēti, un tie attiecībā uz Pusi stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad šī Puse Ģenerālsekretāram ir iesniegusi dokumentu, apliecinot, ka Puse piekrīt atzīt šos grozījumus par sev saistošiem.

2. Ja kāda no Pusēm ir noraidījusi piedāvātos grozījumus, Ģenerālsekretārs konsultējas ar Pusēm un, ja to pieprasa vairākums, iesniedz šo jautājumu kopā ar jebkuriem Pušu komentāriem Padomei, kas var izlemt, vai sasaukt konferenci saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 62.panta 4.daļu. Jebkurš grozījums, kas pieņemts šādā konferencē, tiek iekļauts Protokolā par grozījumiem. Piekrišana atzīt šo Protokolu sev par saistošu ir jāizsaka Ģenerālsekretāram.

1. Ja starp divām vai vairākām Pusēm rodas strīds par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, Puses konsultējas cita ar citu, lai strīdu atrisinātu sarunu, izmeklēšanas, mediācijas, samierināšanas, arbitrāžas ceļā, panākot izlīgumu ar reģionālo institūciju starpniecību, piedaloties tiesas procesā vai izmantojot citas miermīlīgas strīdus atrisināšanas metodes pēc savas izvēles.

2. Ja strīdu nevar atrisināt ar šī panta 1.daļā minētajām metodēm, strīds pēc vienas strīdus Puses lūguma tiek iesniegts Starptautiskajai tiesai lēmuma pieņemšanai.

3. Ja 26.panta (c) punktā minētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir viena no strīdus pusēm, un šo strīdu nevar atrisināt ar šī panta 1.daļā minētajām metodēm, tā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts starpniecību var griezties pie Padomes, lai tā lūdz Starptautiskās tiesas konsultatīvo slēdzienu saskaņā ar Tiesas Statūtu 65.pantu, Tiesas slēdziens tiek uzskatīts par izšķirošu.

4. Katra valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot savu ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumentu, vai pievienojoties tai, vai katra reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot formālās apstiprināšanas dokumentu vai akceptēšanas dokumentu, var paziņot, ka tā šī panta 2. un 3.daļas neuzskata sev par saistošām. Pārējām Pusēm nav saistošas 2. un 3.daļas attiecībās ar Pusi, kas izdarījusi šādu paziņojumu.

5. Katra Puse, kas izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 4.daļu, var jebkurā laikā atsaukt savu paziņojumu, informējot par to Ģenerālsekretāru.

Šīs Konvencijas teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienlīdz autentiski.

Ģenerālsekretārs ir šīs Konvencijas depozitārijs.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti ir parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīta Vīnē, vienā eksemplārā, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada divdesmitajā decembrī.

Pārstrādātās Tabulas, kurās ietverti Narkotisko vielu komisijas veiktie labojumi, kas stājušies spēkā ar 1992.gada 23.novembri

28.02.2003 15:03

vārdu skaits: 9375

A.Masulis 7219584

e-pasts: armands.masulis@iem.gov.lv

Adopted by the Conference at its 6th plenary meeting,
on 19 December 1988

The Parties to this Convention,

Deeply concerned by the magnitude of and rising trend in the illicit production of, demand for and traffic in narcotic drugs and psychotropic substances, which pose a serious threat to the health and welfare of human beings and adversely affect the economic, cultural and political foundations of society,

Deeply concerned also by the steadily increasing inroads into various social groups made by illicit traffic in narcotic drugs and psychotropic substances, and particularly by the fact that children are used in many parts of the world as an illicit drug consumers market and for purposes of illicit production, distribution and trade in narcotic drugs and psychotropic substances, which entails a danger of incalculable gravity,

Recognizing the links between illicit traffic and other related organized criminal activities which undermine the legitimate economies and threaten the stability, security and sovereignty of States,

Recognizing also that illicit traffic is an international criminal activity, the suppression of which demands urgent attention and the highest priority,

Aware that illicit traffic generates large financial profits and wealth enabling transnational criminal organizations to penetrate, contaminate and corrupt the structures of government, legitimate commercial and financial business, and society at all its levels,

Determined to deprive persons engaged in illicit traffic of the proceeds of their criminal activities and thereby eliminate their main incentive for so doing,

Desiring to eliminate the root causes of the problem of abuse of narcotic drugs and psychotropic substances, including the illicit demand for such drugs and substances and the enormous profits derived from illicit traffic,

Considering that measures are necessary to monitor certain substances, including precursors, chemicals and solvents, which are used in the manufacture of narcotic drugs and psychotropic substances, the ready availability of which has led to an increase in the clandestine manufacture of such drugs and substances,

Determined to improve international co-operation in the suppression of illicit traffic by sea,

Recognizing that eradication of illicit traffic is a collective responsibility of all States and that, to that end, co-ordinated action within the framework of international co-operation is necessary,

Acknowledging the competence of the United Nations in the field of control of narcotic drugs and psychotropic substances and desirous that the international organs concerned with such control should be within the framework of that Organization,

Reaffirming the guiding principles of existing treaties in the field of narcotic drugs and psychotropic substances and the system of control which they embody,

Recognizing the need to reinforce and supplement the measures provided in the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961, that Convention as amended by the 1972 Protocol Amending the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961, and the 1971 Convention on Psychotropic Substances, in order to counter the magnitude and extent of illicit traffic and its grave consequences,

Recognizing also the importance of strengthening and enhancing effective legal means for international co-operation in criminal matters for suppressing the international criminal activities of illicit traffic,

Desiring to conclude a comprehensive, effective and operative international convention that is directed specifically against illicit traffic and that considers the various aspects of the problem as a whole, in particular those aspects not envisaged in the existing treaties in the field of narcotic drugs and psychotropic substances,

Hereby agree as follows:

Except where otherwise expressly indicated or where the context otherwise requires, the following definitions shall apply throughout this Convention:

(a) "Board" means the International Narcotics Control Board established by the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961, and that Convention as amended by the 1972 Protocol Amending the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961;

(b) "Cannabis plant" means any plant of the genus Cannabis;

(c) "Coca bush" means the plant of any species of the genus Erythroxylon;

(d) "Commercial carrier" means any person or any public, private or other entity engaged in transporting persons, goods or mails for remuneration, hire or any other benefit;

(e) "Commission" means the Commission on Narcotic Drugs of the Economic and Social Council of the United nations;

(f) "Confiscation", which includes forfeiture where applicable, means the permanent deprivation of property by order of a court or other competent authority;

(g) "Controlled delivery" means the technique of allowing illicit or suspect consignments of narcotic drugs, psychotropic substances, substances in Table I and Table II annexed to this Convention, or substances substituted for them, to pass out of, through or into the territory of one or more countries, with the knowledge and under the supervision of their competent authorities, with a view to identifying persons involved in the commission of offences established in accordance with article 3, paragraph 1 of the Convention;

(h) "1961 Convention" means the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961;

(i) "1961 Convention as amended" means the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961, as amended by the 1972 Protocol Amending the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961;

(j) "1971 Convention" means the Convention on Psychotropic Substances, 1971;

(k) "Council" means the Economic and Social Council of the United Nations;

(l) "Freezing" or "seizure" means temporarily prohibiting the transfer, conversion, disposition or movement of property or temporarily assuming custody or control of property on the basis of an order issued by a court or a competent authority;

(m) "Illicit traffic" means the offences set forth in article 3, paragraphs 1 and 2, of this Convention;

(n) "Narcotic drug" means any of the substances, natural or synthetic, in Schedules I and II of the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961, and that Convention as amended by the 1972 Protocol Amending the Single Convention on Narcotic Drugs, 1961;

(o) "Opium poppy" means the plant of the species Papaver somniferum L;

(p) "Proceeds" means any property derived from or obtained, directly or indirectly, through the commission of an offence established in accordance with article 3, paragraph 1;

(q) "Property" means assets of every kind, whether corporeal or incorporeal, movable or immovable, tangible or intangible, and legal documents or instruments evidencing title to, or interest in, such assets;

(r) "Psychotropic substance" means any substance, natural or synthetic, or any natural material in Schedules I, II, III and IV of the Convention on Psychotropic Substances, 1971;

(s) "Secretary-General" means the Secretary-General of the United Nations;

(t) "Table I" and "Table II" mean the correspondingly numbered lists of substances annexed to this Convention, as amended from time to time in accordance with article 12;

(u) "Transit State" means a State through the territory of which illicit narcotic drugs, psychotropic substances and substances in Table I and Table II are being moved, which is neither the place of origin nor the place of ultimate destination thereof.

1. The purpose of this Convention is to promote co-operation among the Parties so that they may address more effectively the various aspects of illicit traffic in narcotic drugs and psychotropic substances having an international dimension. In carrying out their obligations under the Convention, the Parties shall take necessary measures, including legislative and administrative measures, in conform ity with the fundamental provisions of their respective domestic legislative systems.

2. The Parties shall carry out their obligations under this Convention in a manner consistent with the principles of sovereign equality and territorial integrity of States and that of non-intervention in the domestic affairs of other States.

3. A Party shall not undertake in the territory of another Party the exercise of jurisdiction and performance of functions which are exclusively reserved for the authorities of that other Party by its domestic law.

1. Each Party shall adopt such measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally:

(a)    (i) The production, manufacture, extraction, preparation, offering, offering for sale, distribution, sale, delivery on any terms whatsoever, brokerage, dispatch, dispatch in transit, transport, importation or exportation of any narcotic drug or any psychotropic substance contrary to the provisions of the 1961 Convention, the 1961 Convention as amended or the 1971 Convention;

(ii) The cultivation of opium poppy, coca bush or cannabis plant for the purpose of the production of narcotic drugs contrary to the provisions of the 1961 Convention and the 1961 Convention as amended;

(iii) The possession or purchase of any narcotic drug or psychotropic substance for the purpose of any of the activities enumerated in (i) above;

(iv) The manufacture, transport or distribution of equipment, materials or of substances listed in Table I and Table II, knowing that they are to be used in or for the illicit cultivation, production or manufacture of narcotic drugs or psychotropic substances;

(v) The organization, management or financing of any of the offences enumerated in (i), (ii), (iii) or (iv) above;

(b)    (i) The conversion or transfer of property, knowing that such property is derived from any offence or offences established in accordance with subparagraph (a) of this paragraph, or from an act of participation in such offence or offences, for the purpose of concealing or disguising the illicit origin of the property or of assisting any person who is involved in the commission of such an offence or offences to evade the legal consequences of his actions;

(ii) The concealment or disguise of the true nature, source, location, disposition, movement, rights with respect to, or ownership of property, knowing that such property is derived from an offence or offences established in accordance with subparagraph (a) of this paragraph or from an act of participation in such an offence or offences;

(c) Subject to its constitutional principles and the basic concepts of its legal system:

(i) The acquisition, possession or use of property, knowing, at the time of receipt, that such property was derived from an offence or offences established in accordance with subparagraph (a) of this paragraph or from an act of participation in such offence or offences;

(ii) The possession of equipment or materials or substances listed in Table I and Table II, knowing that they are being or are to be used in or for the illicit cultivation, production or manufacture of narcotic drugs or psychotropic substances;

(iii) Publicly inciting or inducing others, by any means, to commit any of the offences established in accordance with this article or to use narcotic drugs or psychotropic substances illicitly;

(iv) Participation in, association or conspiracy to commit, attempts to commit and aiding, abetting, facilitating and counselling the commission of any of the offences established in accordance with this article.

2. Subject to its constitutional principles and the basic concepts of its legal system, each Party shall adopt such measures as may be necessary to establish as a criminal offence under its domestic law, when committed intentionally, the possession, purchase or cultivation of narcotic drugs or psychotropic substances for personal consumption contrary to the provisions of the 1961 Convention, the 1961 Convention as amended or the 1971 Convention.

3. Knowledge, intent or purpose required as an element of an offence set forth in paragraph 1 of this article may be inferred from objective factual circumstances.

4.     (a) Each Party shall make the commission of the offences established in accordance with paragraph 1 of this article liable to sanctions which take into account the grave nature of these offences, such as imprisonment or other forms of deprivation of liberty, pecuniary sanctions and confiscation.

(b) The Parties may provide, in addition to conviction or punishment, for an offence established in accordance with paragraph 1 of this article, that the offender shall undergo measures such as treatment, education, aftercare, rehabilitation or social reintegration.

(c) Notwithstanding the preceding subparagraphs, in appropriate cases of a minor nature, the Parties may provide, as alternatives to conviction or punishment, measures such as education, rehabilitation or social reintegration, as well as, when the offender is a drug abuser, treatment and aftercare.

(d) The Parties may provide, either as an alternative to conviction or punishment, or in addition to conviction or punishment of an offence established in accordance with paragraph 2 of this article, measures for the treatment, education, aftercare, rehabilitation or social reintegration of the offender.

5. The Parties shall ensure that their courts and other competent authorities having jurisdiction can take into account factual circumstances which make the commission of the offences established in accordance with paragraph 1 of this article particularly serious, such as:

(a) The involvement in the offence of an organized criminal group to which the offender belongs;

(b) The involvement of the offender in other international organized criminal activities;

(c) The involvement of the offender in other illegal activities facilitated by commission of the offence;

(d) The use of violence or arms by the offender;

(e) The fact that the offender holds a public office and that the offence is connected with the office in question;

(f) The victimization or use of minors;

(g) The fact that the offence is committed in a penal institution or in an educational institution or social service facility or in their immediate vicinity or in other places to which school children and students resort for educational, sports and social activities;

(h) Prior conviction, particularly for similar offences, whether foreign or domestic, to the extent permitted under the domestic law of a Party.

6. The Parties shall endeavour to ensure that any discretionary legal powers under their domestic law relating to the prosecution of persons for offences established in accordance with this article are exercised to maximize the effectiveness of law enforcement measures in respect of those offences and with due regard to the need to deter the commission of such offences.

7. The Parties shall ensure that their courts or other competent authorities bear in mind the serious nature of the offences enumerated in paragraph 1 of this article and the circumstances enumerated in paragraph 5 of this article when considering the eventuality of early release or parole of persons convicted of such offences.

8. Each Party shall, where appropriate, establish under its domestic law a long statute of limitations period in which to commence proceedings for any offence established in accordance with paragraph 1 of this article, and a longer period where the alleged offender has evaded the administration of justice.

9. Each Party shall take appropriate measures, consistent with its legal system, to ensure that a person charged with or convicted of an offence established in accordance with paragraph 1 of this article, who is found within its territory, is present at the necessary criminal proceedings.

10. For the purpose of co-operation among the Parties under this Convention, including, in particular, co-operation under articles 5, 6, 7 and 9, offences established in accordance with this article shall not be considered as fiscal offences or as political offences or regarded as politically motivated, without prejudice to the constitutional limitations and the fundamental domestic law of the Parties.

11. Nothing contained in this article shall affect the principle that the description of the offences to which it refers and of legal defences thereto is reserved to the domestic law of a Party and that such offences shall be prosecuted and punished in conformity with that law.

1. Each Party:

(a) Shall take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offences it has established in accordance with article 3, paragraph 1, when:

(i) The offence is committed in its territory;

(ii) The offence is committed on board a vessel flying its flag or an aircraft which is registered under its laws at the time the offence is committed;

(b) May take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offences it has established in accordance with article 3, paragraph 1, when:

(i) The offence is committed by one of its nationals or by a person who has his habitual residence in its territory;

(ii) The offence is committed on board a vessel concerning which that Party has been authorized to take appropriate action pursuant to article 17, provided that such jurisdiction shall be exercised only on the basis of agreements or arrangements referred to in paragraphs 4 and 9 of that article;

(iii) The offence is one of those established in accordance with article 3, paragraph 1, subparagraph (c)(iv), and is committed outside its territory with a view to the commission, within its territory, of an offence established in accordance with article 3, paragraph 1.

2. Each Party:

(a) Shall also take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offences it has established in accordance with article 3, paragraph 1, when the alleged offender is present in its territory and it does not extradite him to another Party on the ground:

(i) That the offence has been committed in its territory or on board a vessel flying its flag or an aircraft which was registered under its law at the time the offence was committed; or

(ii) That the offence has been committed by one of its nationals;

(b) May also take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offences it has established in accordance with article 3, paragraph 1, when the alleged offender is present in its territory and it does not extradite him to another Party.

3. This Convention does not exclude the exercise of any criminal jurisdiction established by a Party in accordance with its domestic law.

1. Each Party shall adopt such measures as may be necessary to enable confiscation of:

(a) Proceeds derived from offences established in accordance with article 3, paragraph 1, or property the value of which corresponds to that of such proceeds;

(b) Narcotic drugs and psychotropic substances, materials and equipment or other instrumentalities used in or intended for use in any manner in offences established in accordance with article 3, paragraph 1.

2. Each Party shall also adopt such measures as may be necessary to enable its competent authorities to identify, trace, and freeze or seize proceeds, property, instrumentalities or any other things referred to in paragraph 1 of this article, for the purpose of eventual confiscation.

3. In order to carry out the measures referred to in this article, each Party shall empower its courts or other competent authorities to order that bank, financial or commercial records be made available or be seized. A Party shall not decline to act under the provisions of this paragraph on the ground of bank secrecy.

4.    (a) Following a request made pursuant to this article by another Party having jurisdiction over an offence established in accordance with article 3, paragraph 1, the Party in whose territory proceeds, property, instrumentalities or any other things referred to in paragraph 1 of this article are situated shall:

(i) Submit the request to its competent authorities for the purpose of obtaining an order of confiscation and, if such order is granted, give effect to it; or

(ii) Submit to its competent authorities, with a view to giving effect to it to the extent requested, an order of confiscation issued by the requesting Party in accordance with paragraph l of this article, in so far as it relates to proceeds, property, instrumentalities or any other things referred to in paragraph l situated in the territory of the requested Party.

(b) Following a request made pursuant to this article by another Party having jurisdiction over an offence established in accordance with article 3, paragraph l, the requested Party shall take measures to identify, trace, and freeze or seize proceeds, property, instrumentalities or any other things referred to in paragraph l of this article for the purpose of eventual confiscation to be ordered either by the requesting Party or, pursuant to a request under subparagraph (a) of this paragraph, by the requested Party.

(c) The decisions or actions provided for in subparagraphs (a) and (b) of this paragraph shall be taken by the requested Party, in accordance with and subject to the provisions of its domestic law and its procedural rules or any bilateral or multilateral treaty, agreement or arrangement to which it may be bound in relation to the requesting Party.

(d) The provisions of article 7, paragraphs 6 to 19 are applicable mutatis mutandis. In addition to the information specified in article 7, paragraph 10, requests made pursuant to this article shall contain the following:

(i) In the case of a request pertaining to subparagraph (a)(i) of this paragraph, a description of the property to be confiscated and a statement of the facts relied upon by the requesting Party sufficient to enable the requested Party to seek the order under its domestic law;

(ii) In the case of a request pertaining to subparagraph (a)(ii), a legally admissible copy of an order of confiscation issued by the requesting Party upon which the request is based, a statement of the facts and information as to the extent to which the execution of the order is requested;

(iii) In the case of a request pertaining to subparagraph (b), a statement of the facts relied upon by the requesting Party and a description of the actions requested.

(e) Each Party shall furnish to the Secretary-General the text of any of its laws and regulations which give effect to this paragraph and the text of any subsequent changes to such laws and regulations.

(f) If a Party elects to make the taking of the measures referred to in subparagraphs (a) and (b) of this paragraph conditional on the existence of a relevant treaty, that Party shall consider this Convention as the necessary and sufficient treaty basis.

(g) The Parties shall seek to conclude bilateral and multilateral treaties, agreements or arrangements to enhance the effectiveness of international co-operation pursuant to this article.

5.     (a) Proceeds or property confiscated by a Party pursuant to paragraph 1 or paragraph 4 of this article shall be disposed of by that Party according to its domestic law and administrative procedures.

(b) When acting on the request of another Party in accordance with this article, a Party may give special consideration to concluding agreements on:

(i) Contributing the value of such proceeds and property, or funds derived from the sale of such proceeds or property, or a substantial part thereof, to intergovernmental bodies specializing in the fight against illicit traffic in and abuse of narcotic drugs and psychotropic substances;

(ii) Sharing with other Parties, on a regular or case-by-case basis, such proceeds or property, or funds derived from the sale of such proceeds or property, in accordance with its domestic law, administrative procedures or bilateral or multilateral agreements entered into for this purpose.

6.     (a) If proceeds have been transformed or converted into other property, such property shall be liable to the measures referred to in this article instead of the proceeds.

(b) If proceeds have been intermingled with property acquired from legitimate sources, such property shall, without prejudice to any powers relating to seizure or freezing, be liable to confiscation up to the assessed value of the intermingled proceeds.

(c) Income or other benefits derived from:

(i)Proceeds;
(ii) Property into which proceeds have been transformed or converted; or
(iii) Property with which proceeds have been intermingled

shall also be liable to the measures referred to in this article,in the same manner and to the same extent as proceeds.

7. Each Party may consider ensuring that the onus of proof be reversed regarding the lawful origin of alleged proceeds or other property liable to confiscation, to the extent that such action is consistent with the principles of its domestic law and with the nature of the judicial and other proceedings.

8. The provisions of this article shall not be construed as prejudicing the rights of bona fide third parties.

9. Nothing contained in this article shall affect the principle that the measures to which it refers shall be defined and implemented in accordance with and subject to the provisions of the domestic law of a Party.

1. This article shall apply to the offences established by the Parties in accordance with article 3, paragraph 1.

2. Each of the offences to which this article applies shall be deemed to be included as an extraditable offence in any extradition treaty existing between Parties. The Parties undertake to include such offences as extraditable offences in every extradition treaty to be concluded between them.

3. If a Party which makes extradition conditional on the existence of a treaty receives a request for extradition from another Party with which it has no extradition treaty, it may consider this Convention as the legal basis for extradition in respect of any offence to which this article applies. The Parties which require detailed legislation in order to use this Convention as a legal basis for extradition shall consider enacting such legislation as may be necessary.

4. The Parties which do not make extradition conditional on the existence of a treaty shall recognize offences to which this article applies as extraditable offences between themselves.

5. Extradition shall be subject to the conditions provided for by the law of the requested Party or by applicable extradition treaties, including the grounds upon which the requested Party may refuse extradition.

6. In considering requests received pursuant to this article, the requested State may refuse to comply with such requests where there are substantial grounds leading its judicial or other competent authorities to believe that compliance would facilitate the prosecution or punishment of any person on account of his race, religion, nationality or political opinions, or would cause prejudice for any of those reasons to any person affected by the request.

7. The Parties shall endeavour to expedite extradition procedures and to simplify evidentiary requirements relating thereto in respect of any offence to which this article applies.

8. Subject to the provisions of its domestic law and its extradition treaties, the requested Party may, upon being satisfied that the circumstances so warrant and are urgent, and at the request of the requesting Party, take a person whose extradition is sought and who is present in its territory into custody or take other appropriate measures to ensure his presence at extradition proceedings.

9. Without prejudice to the exercise of any criminal jurisdiction established in accordance with its domestic law, a Party in whose territory an alleged offender is found shall:

(a) If it does not extradite him in respect of an offence established in accordance with article 3, paragraph 1, on the grounds set forth in article 4, paragraph 2, subparagraph (a), submit the case to its competent authorities for the purpose of prosecution, unless otherwise agreed with the requesting Party;

(b) If it does not extradite him in respect of such an offence and has established its jurisdiction in relation to that offence in accordance with article 4, paragraph 2, subparagraph (b), submit the case to its competent authorities for the purpose of prosecution, unless otherwise requested by the requesting Party for the purposes of preserving its legitimate jurisdiction.

10. If extradition, sought for purposes of enforcing a sentence, is refused because the person sought is a national of the requested Party, the requested Party shall, if its law so permits and in conformity with the requirements of such law, upon application of the requesting Party, consider the enforcement of the sentence which has been imposed under the law of the requesting Party, or the remainder thereof.

11. The Parties shall seek to conclude bilateral and multilateral agreements to carry out or to enhance the effectiveness of extradition.

12. The Parties may consider entering into bilateral or multilateral agreements, whether ad hoc or general, on the transfer to their country of persons sentenced to imprisonment and other forms of deprivation of liberty for offences to which this article applies, in order that they may complete their sentences there.

1. The Parties shall afford one another, pursuant to this article, the widest measure of mutual legal assistance in investigations, prosecutions and judicial proceedings in relation to criminal offences established in accordance with article 3, paragraph 1.

2. Mutual legal assistance to be afforded in accordance with this article may be requested for any of the following purposes:

(a) Taking evidence or statements from persons;

(b) Effecting service of judicial documents;

(c) Executing searches and seizures;

(d) Examining objects and sites;

(e) Providing information and evidentiary items;

(f) Providing originals or certified copies of relevant documents and records, including bank, financial, corporate or business records;

(g) Identifying or tracing proceeds, property, instrumentalities or other things for evidentiary purposes.

3. The Parties may afford one another any other forms of mutual legal assistance allowed by the domestic law of the requested Party.

4. Upon request, the Parties shall facilitate or encourage, to the extent consistent wit their domestic law and practice, the presence or availability of persons, including persons in custody, who consent to assist in investigations or participate in proceedings.

5. A Party shall not decline to render mutual legal assistance under this article on the ground of bank secrecy.

6. The provisions of this article shall not affect the obligations under any other treaty, bilateral or multilateral, which governs or will govern, in whole or in part, mutual legal assistance in criminal matters.

7. Paragraphs 8 to 19 of this article shall apply to requests made pursuant to this article if the Parties in question are not bound by a treaty of mutual legal assistance. If these Parties are bound by such a treaty, the corresponding provisions of that treaty shall apply unless the Parties agree to apply paragraphs 8 to 19 of this article in lieu thereof.

8. Parties shall designate an authority, or when necessary authorities, which shall have the responsibility and power to execute requests for mutual legal assistance or to transmit them to the competent authorities for execution. The authority or the authorities designated for this purpose shall be notified to the Secretary-General. Transmission of requests for mutual legal assistance and any communication related thereto shall be effected between the authorities designated by the Parties; this requirement shall be without prejudice to the right of a Party to require that such requests and communications be addressed to it through the diplomatic channel and, in urgent circumstances, where the Parties agree, through channels of the International Criminal Police Organization, if possible.

9. Requests shall be made in writing in a language acceptable to the requested Party. The language or languages acceptable to each Party shall be notified to the Secretary-General. In urgent circumstances, and where agreed by the Parties, requests may be made orally, but shall be confirmed in writing forthwith.

10. A request for mutual legal assistance shall contain:

(a) The identity of the authority making the request;

(b) The subject matter and nature of the investigation, prosecution or proceeding to which the request relates, and the name and the functions of the authority conducting such investigation, prosecution or proceeding;

(c) A summary of the relevant facts, except in respect of requests for the purpose of service of judicial documents;

(d) A description of the assistance sought and details of any particular procedure the requesting Party wishes to be followed;

(e) Where possible, the identity, location and nationality of any person concerned;

(f) The purpose for which the evidence, information or action is sought.

11. The requested Party may request additional information when it appears necessary for the execution of the request in accordance with its domestic law or when it can facilitate such execution.

12. A request shall be executed in accordance with the domestic law of the requested Party and, to the extent not contrary to the domestic law of the requested Party and where possible, in accordance with the procedures specified in the request.

13. The requesting Party shall not transmit nor use information or evidence furnished by the requested Party for investigations, prosecutions or proceedings other than those stated in the request without the prior consent of the requested Party.

14. The requesting Party may require that the requested Party keep confidential the fact and substance of the request, except to the extent necessary to execute the request. If the requested Party cannot comply with the requirement of confidentiality, it shall promptly inform the requesting Party.

15. Mutual legal assistance may be refused:

(a) If the request is not made in conformity with the provisions of this article;

(b) If the requested Party considers that execution of the request is likely to prejudice its sovereignty, security, ordure public or other essential interests;

(c) If the authorities of the requested Party would be prohibited by its domestic law from carrying out the action requested with regard to any similar offence, had it been subject to investigation, prosecution or proceedings under their own jurisdiction;

(d) If it would be contrary to the legal system of the requested Party relating to mutual legal assistance for the request to be granted.

16. Reasons shall be given for any refusal of mutual legal assistance.

17. Mutual legal assistance may be postponed by the requested Party on the ground that it interferes with an ongoing investigation, prosecution or proceeding. In such a case, the requested Party shall consult with the requesting Party to determine if the assistance can still be given subject to such terms and conditions as the requested Party deems necessary.

18. A witness, expert or other person who consents to give evidence in a proceeding or to assist in an investigation, prosecution or judicial proceeding in the territory of the requesting Party, shall not be prosecuted, detained, punished or subjected to any other restriction of his personal liberty in that territory in respect of acts, omissions or convictions prior to his departure from the territory of the requested Party. Such safe conduct shall cease when the witness, expert or other person having had, for a period of fifteen consecutive days, or for any period agreed upon by the Parties, from the date on which he has been officially informed that his presence is no longer required by the judicial authorities, an opportunity of leaving, has nevertheless remained voluntarily in the territory or, having left it, has returned of his own free will.

19. The ordinary costs of executing a request shall be borne by the requested Party, unles s otherwise agreed by the Parties concerned. If expenses of a substantial or extraordinary nature are or will be required to fulfil the request, the Parties shall consult to determine the terms and conditions under which the request will be executed as well as the manner in which the costs shall be borne.

20. The Parties shall consider, as may be necessary, the possibility of concluding bilateral or multilateral agreements or arrangements that would serve the purposes of, give practical effect to, or enhance the provisions of this article.

The Parties shall give consideration to the possibility of transferring to one another proceedings for criminal prosecution of offences established in accordance with article 3, paragraph 1, in cases where such transfer is considered to be in the interests of a proper administration of justice.

1. The Parties shall co-operate closely with one another, consistent with their respective domestic legal and administrative systems, with a view to enhancing the effectiveness of law enforcement action to suppress the commission of offences established in accordance with article 3, paragraph 1. They shall, in particular, on the basis of bilateral or multilateral agreements or arrangements:

(a) Establish and maintain channels of communication between their competent agencies and services to facilitate the secure and rapid exchange of information concerning all aspects of offences established in accordance with article 3, paragraph 1, including, if the Parties concerned deem it appropriate, links with other criminal activities;

(b) Co-operate with one another in conducting enquiries, with respect to offences established in accordance with article 3, paragraph 1, having an international character, concerning:

(i) The identity, whereabouts and activities of persons suspected of being involved in offences established in accordance with article 3, paragraph 1;

(ii) The movement of proceeds or property derived from the commission of such offences;

(iii) The movement of narcotic drugs, psychotropic substances, substances in Table I and Table II of this Convention and instrumentalities used or intended for use in the commission of such offences;

(c) In appropriate cases and if not contrary to domestic law, establish joint teams, taking into account the need to protect the security of persons and of operations, to carry out the provisions of this paragraph. Officials of any Party taking part in such teams shall act as authorized by the appropriate authorities of the Party in whose territory the operation is to take place; in all such cases, the Parties involved shall ensure that the sovereignty of the Party on whose territory the operation is to take place is fully respected;

(d) Provide, when appropriate, necessary quantities of substances for analytical or investigative purposes;

(e) Facilitate effective co-ordination between their competent agencies and services and promote the exchange of personnel and other experts, including the posting of liaison officers.

2. Each Party shall, to the extent necessary, initiate, develop or improve specific training programmes for its law enforcement and other personnel, including customs, charged with the suppression of offences established in accordance with article 3, paragraph 1. Such programmes shall deal, in particular, with the following:

(a) Methods used in the detection and suppression of offences established in accordance with article 3, paragraph 1;

(b) Routes and techniques used by persons suspected of being involved in offences established in accordance with article 3, paragraph 1, particularly in transit States, and appropriate countermeasures;

(c) Monitoring of the import and export of narcotic drugs, psychotropic substances and substances in Table I and Table II;

(d) Detection and monitoring of the movement of proceeds and property derived from, and narcotic drugs, psychotropic substances and substances in Table I and Table II, and instrumentalities used or intended for use in, the commission of offences established in accordance with article 3, paragraph 1;

(e) Methods used for the transfer, concealment or disguise of such proceeds, property and instrumentalities;

(f) Collection of evidence;

(g) Control techniques in free trade zones and free ports;

(h) Modern law enforcement techniques.

3. The Parties shall assist one another to plan and implement research and training programmes designed to share expertise in the areas referred to in paragraph 2 of this article and, to this end, shall also, when appropriate, use regional and international conferences and seminars to promote co-operation and stimulate discussion on problems of mutual concern, including the special problems and needs of transit States.

1. The Parties shall co-operate, directly or through competent international or regional organizations, to assist and support transit States and, in particular, developing countries in need of such assistance and support, to the extent possible, through programmes of technical co-operation on interdiction and other related activities.

2. The Parties may undertake, directly or through competent international or regional organizations, to provide financial assistance to such transit States for the purpose of augmenting and strengthening the infrastructure needed for effective control and prevention of illicit traffic.

3. The Parties may conclude bilateral or multilateral agreements or arrangements to enhance the effectiveness of international co-operation pursuant to this article and may take into consideration financial arrangements in this regard.

1. If permitted by the basic principles of their respective domestic legal systems, the Parties shall take the necessary measures, within their possibilities, to allow for the appropriate use of controlled delivery at the international level, on the basis of agreements or arrangements mutually consented to, with a view to identifying persons involved in offences established in accordance with article 3, paragraph 1, and to taking legal action against them.

2. Decisions to use controlled delivery shall be made on a case-by-case basis and may, when necessary, take into consideration financial arrangements and understandings with respect to the exercise of jurisdiction by the Parties concerned.

3. Illicit consignments whose controlled delivery is agreed to may, with the consent of the Parties concerned, be intercepted and allowed to continue with the narcotic drugs or psychotropic substances intact or removed or replaced in whole or in part.

1. The Parties shall take the measures they deem appropriate to prevent diversion of substances in Table I and Table II used for the purpose of illicit manufacture of narcotic drugs or psychotropic substances, and shall co-operate with one another to this end.

2. If a Party or the Board has information which in its opinion may require the inclusion of a substance in Table I or Table II, it shall notify the Secretary-General and furnish him with the information in support of that notification. The procedure described in paragraphs 2 to 7 of this article shall also apply when a Party or the Board has information justifying the deletion of a substance from Table I or Table II, or the transfer of a substance from one Table to the other.

3. The Secretary-General shall transmit such notification, and any information which he considers relevant, to the Parties, to the Commission, and, where notification is made by a Party, to the Board. The Parties shall communicate their comments concerning the notification to the Secretary-General, together with all supplementary information which may assist the Board in establishing an assessment and the Commission in reaching a decision.

4. If the Board, taking into account the extent, importance and diversity of the licit use of the substance, and the possibility and ease of using alternate substances both for licit purposes and for the illicit manufacture of narcotic drugs or psychotropic substances, finds:

(a) That the substance is frequently used in the illicit manufacture of a narcotic drug or psychotropic substance;

(b) That the volume and extent of the illicit manufacture of a narcotic drug or psychotropic substance creates serious public health or social problems, so as to warrant international action, it shall communicate to the Commission an assessment of the substance, including the likely effect of adding the substance to either Table I or Table II on both licit use and illicit manufacture, together with recommendations of monitoring measures, if any, that would be appropriate in the light of its assessment.

5. The Commission, taking into account the comments submitted by the Parties and the comments and recommendations of the Board, whose assessment shall be determinative as to scientific matters, and also taking into due consideration any other relevant factors, may decide by a two-thirds majority of its members to place a substance in Table I or Table II.

6. Any decision of the Commission taken pursuant to this article shall be communicated by the Secretary-General to all States and other entities which are, or which are entitled to become, Parties to this Convention, and to the Board. Such decision shall become fully effective with respect to each Party one hundred and eighty days after the date of such communication.

7.     (a) The decisions of the Commission taken under this article shall be subject to review by the Council upon the request of any Party filed within one hundred and eighty days after the date of notification of the decision. The request for review shall be sent to the Secretary-General, together with all relevant information upon which the request for review is based.

(b) The Secretary-General shall transmit copies of the request for review and the relevant information to the Commission, to the Board and to all the Parties, inviting them to submit their comments within ninety days. All comments received shall be submitted to the Council for consideration.

(c) The Council may confirm or reverse the decision of the Commission. Notification of the Council's decision shall be transmitted to all States and other entities which are, or which are entitled to become, Parties to this Convention, to the Commission and to the Board.

8.     (a) Without prejudice to the generality of the provisions contained in paragraph 1 of this article and the provisions of the 1961 Convention, the 1961 Convention as amended and the 1971 Convention, the Parties shall take the measures they deem appropriate to monitor the manufacture and distribution of substances in Table I and Table II which are carried out within their territory.

(b) To this end, the Parties may:

(i) Control all persons and enterprises engaged in the manufacture and distribution of such substances;

(ii) Control under licence the establishment and premises in which such manufacture or distribution may take place;

(iii) Require that licensees obtain a permit for conducting the aforesaid operations

(iv) Prevent the accumulation of such substances in the possession of manufacturers and distributors, in excess of the quantities required for the normal conduct of business and the prevailing market conditions.

9. Each Party shall, with respect to substances in Table I and Table II, take the following measures:

(a) Establish and maintain a system to monitor international trade in substances in Table I and Table II in order to facilitate the identification of suspicious transactions. Such monitoring systems shall be applied in close co-operation with manufacturers, importers, exporters, wholesalers and retailers, who shall inform the competent authorities of suspicious orders and transactions.

(b) Provide for the seizure of any substance in Table I or Table II if there is sufficient evidence that it is for use in the illicit manufacture of a narcotic drug or psychotropic substance.

(c) Notify, as soon as possible, the competent authorities and services of the Parties concerned if there is reason to believe that the import, export or transit of a substance in Table I or Table II is destined for the illicit manufacture of narcotic drugs or psychotropic substances, including in particular information about the means of payment and any other essential elements which led to that belief.

(d) Require that imports and exports be properly labelled and documented. Commercial documents such as invoices, cargo manifests, customs, transport and other shipping documents shall include the names, as stated in Table I or Table II, of the substances being imported or exported, the quantity being imported or exported, and the name and address of the exporter, the importer and, when available, the consignee.

(e) Ensure that documents referred to in subparagraph (d) of this paragraph are maintained for a period of not less than two years and may be made available for inspection by the competent authorities.

10.   (a) In addition to the provisions of paragraph 9, and upon request to the Secretary-General by the interested Party, each Party from whose territory a substance in Table I is to be exported shall ensure that, prior to such export, the following information is supplied by its competent authorities of the competent authorities of the importing country:

(i) Name and address of the exporter and importer and, when available, the consignee;

(ii) Name of the substance in Table I;

(iii) Quantity of the substance to be exported;

(iv) Expected point of entry and expected date of dispatch;

(v) Any other information which is mutually agreed upon by the Parties.

(b) A Party may adopt more strict or severe measures of control than those provided by this paragraph if, in its opinion, such measures are desirable or necessary.

11. Where a Party furnishes information to another Party in accordance with paragraphs 9 and 10 of this article, the Party furnishing such information may require that the Party receiving it keep confidential any trade, business, commercial or professional secret or trade process.

12. Each Party shall furnish annually to the Board, in the form and manner provided for by it and on forms made available by it, information on:

(a) The amounts seized of substances in Table I and Table II and, when known, their origin;

(b) Any substance not included in Table I or Table II which is identified as having been used in illicit manufacture of narcotic drugs or psychotropic substances, and which is deemed by the Party to be sufficiently significant to be brought to the attention of the Board;

(c) Methods of diversion and illicit manufacture.

13. The Board shall report annually to the Commission on the implementation of this article and the Commission shall periodically review the adequacy and propriety of Table I and Table II.

14. The provisions of this article shall not apply to pharmaceutical preparations, nor to other preparations containing substances in Table I or Table II that are compounded in such a way that such substances cannot be easily used or recovered by readily applicable means.

The Parties shall take such measures as they deem appropriate to prevent trade in and the diversion of materials and equipment for illicit production or manufacture of narcotic drugs and psychotropic substances and shall co-operate to this end.

MEASURES TO ERADICATE ILLICIT CULTIVATION OF NARCOTIC
PLANTS AND TO ELIMINATE ILLICIT DEMAND FOR
NARCOTIC DRUGS AND PSYCHOTROPIC SUBSTANCES

1. Any measures taken pursuant to this Convention by Parties shall not be less stringent than the provisions applicable to the eradication of illicit cultivation of plants containing narcotic and psychotropic substances and to the elimination of illicit demand for narcotic drugs and psychotropic substances under the provisions of the 1961 Convention, the 1961 Convention as amended and the 1971 Convention.

2. Each Party shall take appropriate measures to prevent illicit cultivation of and to eradicate plants containing narcotic or psychotropic substances, such as opium poppy, coca bush and cannabis plants, cultivated illicitly in its territory. The measures adopted shall respect fundamental human rights and shall take due account of traditional licit uses, where there is historic evidence of such use, as well as the protection of the environment.

3.     (a) The Parties may co-operate to increase the effectiveness of eradication efforts. Such co-operation may, inter alia, include support, when appropriate, for integrated rural development leading to economically viable alternatives to illicit cultivation. Factors such as access to markets, the availability of resources and prevailing socio-economic conditions should be taken into account before such rural development programmes are implemented. The Parties may agree on any other appropriate measures of co-operation.

(b) The Parties shall also facilitate the exchange of scientific and technical information and the conduct of research concerning eradication.

(c) Whenever they have common frontiers, the Parties shall seek to co-operate in eradication programmes in their respective areas along those frontiers.

4. The Parties shall adopt appropriate measures aimed at eliminating or reducing illicit demand for narcotic drugs and psychotropic substances, with a view to reducing human suffering and eliminating financial incentives for illicit traffic. These measures may be based, inter alia, on the recommendations of the United Nations, specialized agencies of the United Nations such as the World Health Organization, and other competent international organizations, and on the Comprehensive Multidisciplinary Outline adopted by the International Conference on Drug Abuse and Illicit Trafficking, held in 1987, as it pertains to governmental and non-governmental agencies and private efforts in the fields of prevention, treatment and rehabilitation. The Parties may enter into bilateral or multilateral agreements or arrangements aimed at eliminating or reducing illicit demand for narcotic drugs and psychotropic substances.

5. The Parties may also take necessary measures for early destruction or lawful disposal of the narcotic drugs, psychotropic substances and substances in Table I and Table II which have been seized or confiscated and for the admissibility as evidence of duly certified necessary quantities of such substances.

1. The Parties shall take appropriate measures to ensure that means of transport operated by commercial carriers are not used in the commission of offences established in accordance with article 3, paragraph 1; such measures may include special arrangements with commercial carriers.

2. Each Party shall require commercial carriers to take reasonable precautions to prevent the use of their means of transport for the commission of offences established in accordance with article 3, paragraph 1. Such precautions may include:

(a) If the principal place of business of a commercial carrier is within the territory of the Party:

(i) Training of personnel to identify suspicious consignments or persons;

(ii) Promotion of integrity of personnel;

(b) If a commercial carrier is operating within the territory of the Party:

(i) Submission of cargo manifests in advance, whenever possible;

(ii) Use of tamper-resistant, individually verifiable seals on containers;

(iii) Reporting to the appropriate authorities at the earliest opportunity all suspicious circumstances that may be related to the commission of offences established in accordance with article 3, paragraph 1.

3. Each Party shall seek to ensure that commercial carriers and the appropriate authorities at points of entry and exit and other customs control areas co-operate, with a view to preventing unauthorized access to means of transport and cargo and to implementing appropriate security measures.

1. Each Party shall require that lawful exports of narcotic drugs and psychotropic substances be properly documented. In addition to the requirements for documentation under article 31 of the 1961 Convention, article 31 of the 1961 Convention as amended and article 12 of the 1971 Convention, commercial documents such as invoices, cargo manifests, customs, transport and other shipping documents shall include the names of the narcotic drugs and psychotropic substances being exported as set out in the respective Schedules of the 1961 Convention, the 1961 Convention as amended and the 1971 Convention, the quantity being exported, and the name and address of the exporter, the importer and, when available, the consignee.

2. Each Party shall require that consignments of narcotic drugs and psychotropic substances being exported be not mislabelled.

1. The Parties shall co-operate to the fullest extent possible to suppress illicit traffic by sea, in conformity with the international law of the sea.

2. A Party which has reasonable grounds to suspect that a vessel flying its flag or not displaying a flag or marks of registry is engaged in illicit traffic may request the assistance of other Parties in suppressing its use for that purpose. The Parties so requested shall render such assistance within the means available to them.

3. A Party which has reasonable grounds to suspect that a vessel exercising freedom of navigation in accordance with international law and flying the flag or displaying marks of registry of another Party is engaged in illicit traffic may so notify the flag State, request confirmation of registry and, if confirmed, request authorization from the flag State to take appropriate measures in regard to that vessel.

4. In accordance with paragraph 3 or in accordance with treaties in force between them or in accordance with any agreement or arrangement otherwise reached between those Parties, the flag State may authorize the requesting State to, inter alia:

(a) Board the vessel;

(b) Search the vessel;

(c) If evidence of involvement in illicit traffic is found, take appropriate action with respect to the vessel, persons and cargo on board.

5. Where action is taken pursuant to this article, the Parties concerned shall take due account of the need not to endanger the safety of life at sea, the security of the vessel and the cargo or to prejudice the commercial and legal interests of the flag State or any other interested State.

6. The flag State may, consistent with its obligations in paragraph 1 of this article, subject its authorization to conditions to be mutually agreed between it and the requesting Party, including conditions relating to responsibility.

7. For the purposes of paragraphs 3 and 4 of this article, a Party shall respond expeditiously to a request from another Party to determine whether a vessel that is flying its flag is entitled to do so, and to requests for authorization made pursuant to paragraph 3. At the time of becoming a Party to this Convention, each Party shall designate an authority or, when necessary, authorities to receive and respond to such requests. Such designation shall be notified through the Secretary-General to all other Parties within one month of the designation.

8. A Party which has taken any action in accordance with this article shall promptly inform the flag State concerned of the results of that action.

9. The Parties shall consider entering into bilateral or regional agreements or arrangements to carry out, or to enhance the effectiveness of, the provisions of this article.

10. Action pursuant to paragraph 4 of this article shall be carried out only by warships or military aircraft, or other ships or aircraft clearly marked and identifiable as being on government service and authorized to that effect.

11. Any action taken in accordance with this article shall take due account of the need not to interfere with or affect the rights and obligations and the exercise of jurisdiction of coastal States in accordance with the international law of the sea.

1. The Parties shall apply measures to suppress illicit traffic in narcotic drugs, psychotropic substances and substances in Table I and Table II in free trade zones and in free ports that are no less stringent than those applied in other parts of their territories.

2. The Parties shall endeavour:

(a) To monitor the movement of goods and persons in free trade zones and free ports, and, to that end, shall empower the competent authorities to search cargoes and incoming and outgoing vessels, including pleasure craft and fishing vessels, as well as aircraft and vehicles and, when appropriate, to search crew members, passengers and their baggage;

(b) To establish and maintain a system to detect consignments suspected of containing narcotic drugs, psychotropic substances and substances in Table I and Table II passing into or out of free trade zones and free ports;

(c) To establish and maintain surveillance systems in harbour and dock areas and at airports and border control points in free trade zones and free ports.

1. In conformity with their obligations under the Conventions of the Universal Postal Union, and in accordance with the basic principles of their domestic legal systems, the Parties shall adopt measures to suppress the use of the mails for illicit traffic and shall co-operate with one another to that end.

2. The measures referred to in paragraph 1 of this article shall include, in particular:

(a) Co-ordinated action for the prevention and repression of the use of the mails for illicit traffic;

(b) Introduction and maintenance by authorized law enforcement personnel of investigative and control techniques designed to detect illicit consignments of narcotic drugs, psychotropic substances and substances in Table I and Table II in the mails;

(c) Legislative measures to enable the use of appropriate means to secure evidence required for judicial proceedings.

1. The Parties shall furnish, through the Secretary-General, information to the Commission on the working of this Convention in their territories and, in particular:

(a) The text of laws and regulations promulgated in order to give effect to the Convention;

(b) Particulars of cases of illicit traffic within their jurisdiction which they consider important because of new trends disclosed, the quantities involved, the sources from which the substances are obtained, or the methods employed by persons so engaged.

2. The Parties shall furnish such information in such a manner and by such dates as the Commission may request.

The Commission is authorized to consider all matters pertaining to the aims of this Convention and, in particular:

(a) The Commission shall, on the basis of the information submitted by the Parties in accordance with article 20, review the operation of this Convention;

(b) The Commission may make suggestions and general recommendations based on the examination of the information received from the Parties;

(c) The Commission may call the attention of the Board to any matters which may be relevant to the functions of the Board;

(d) The Commission shall, on any matter referred to it by the Board under article 22, paragraph 1(b), take such action as it deems appropriate;

(e) The Commission may, in conformity with the procedures laid down in article 12, amend Table I and Table II;

(f) The Commission may draw the attention of non-Parties to decisions and recommendations which it adopts under this Convention, with a view to their considering taking action in accordance therewith.

1. Without prejudice to the functions of the Commission under article 21, and without prejudice to the functions of the Board and the Commission under the 1961 Convention, the 1961 Convention as amended and the 1971 Convention:

(a) If, on the basis of its examination of information available to it, to the Secretary-General or to the Commission, or of information communicated by United Nations organs, the Board has reason to believe that the aims of this Convention in matters related to its competence are not being met, the Board may invite a Party or Parties to furnish any relevant information;

(b) With respect to articles 12, 13 and 16:

(i) After taking action under subparagraph (a) of this article, the Board, if satisfied that it is necessary to do so, may call upon the Party concerned to adopt such remedial measures as shall seem under the circumstances to be necessary for the execution of the provisions of articles 12, 13 and 16;

(ii) Prior to taking action under (iii) below, the Board shall treat as confidential its communications with the Party concerned under the preceding subparagraphs;

(iii) If the Board finds that the Party concerned has not taken remedial measures which it has been called upon to take under this subparagraph, it may call the attention of the Parties, the Council and the Commission to the matter. Any report published by the Board under this subparagraph shall also contain the views of the Party concerned if the latter so requests.

2. Any Party shall be invited to be represented at a meeting of the Board at which a question of direct interest to it is to be considered under this article.

3. If in any case a decision of the Board which is adopted under this article is not unanimous, the views of the minority shall be stated.

4. Decisions of the Board under this article shall be taken by a two-thirds majority of the whole number of the Board.

5. In carrying out its functions pursuant to subparagraph 1(a) of this article, the Board shall ensure the confidentiality of all information which may come into its possession.

6. The Board's responsibility under this article shall not apply to the implementation of treaties or agreements entered into between Parties in accordance with the provisions of this Convention.

7. The provisions of this article shall not be applicable to disputes between Parties falling under the provisions of article 32.

1. The Board shall prepare an annual report on its work containing an analysis of the information at its disposal and, in appropriate cases, an account of the explanations, if any, given by or required of Parties, together with any observations and recommendations which the Board desires to make. The Board may make such additional reports as it considers necessary. The reports shall be submitted to the Council through the Commission which may make such comments as it sees fit.

2. The reports of the Board shall be communicated to the Parties and subsequently published by the Secretary-General. The Parties shall permit their unrestricted distribution.

A Party may adopt more strict or severe measures than those provided by this Convention if, in its opinion, such measures are desirable or necessary for the prevention or suppression of illicit traffic.

The provisions of this Convention shall not derogate from any rights enjoyed or obligations undertaken by Parties to this Convention under the 1961 Convention, the 1961 Convention as amended and the 1971 Convention.

This Convention shall be open for signature at the United Nations Office at Vienna, from 20 December 1988 to 28 February 1989, and thereafter at the Headquarters of the United Nations at New York, until 20 December 1989, by:

(a) All States;

(b) Namibia, represented by the United Nations Council for Namibia;

(c) Regional economic integration organizations which have competence in respect of the negotiation, conclusion and application of international agreements in matters covered by this Convention, references under the Convention to Parties, States or national services being applicable to these organizations within the limits of their competence.

1. This Convention is subject to ratification, acceptance or approval by States and by Namibia, represented by the United Nations Council for Namibia, and to acts of formal confirmation by regional economic integration organizations referred to in article 26, subparagraph (c). The instruments of ratification, acceptance or approval and those relating to acts of formal confirmation shall be deposited with the Secretary-General.

2. In their instruments of formal confirmation, regional economic integration organizations shall declare the extent of their competence with respect to the matters governed by this Convention. These organizations shall also inform the Secretary-General of any modification in the extent of their competence with respect to the matters governed by the Convention.

1. This Convention shall remain open for accession by any State, by Namibia, represented by the United Nations Council for Namibia, and by regional economic integration organizations referred to in article 26, subparagraph (c). Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the Secretary-General.

2. In their instruments of accession, regional economic integration organizations shall declare the extent of their competence with respect to the matters governed by this Convention. These organizations shall also inform the Secretary-General of any modification in the extent of their competence with respect to the matters governed by the Convention.

1. This Convention shall enter into force on the ninetieth day after the date of the deposit with the Secretary-General of the twentieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession by States or by Namibia, represented by the Council for Namibia.

2. For each State or for Namibia, represented by the Council for Namibia, ratifying, accepting, approving or acceding to this Convention after the deposit of the twentieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, the Convention shall enter into force on the ninetieth day after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

3. For each regional economic integration organization referred to in article 26, subparagraph (c) depositing an instrument relating to an act of formal confirmation or an instrument of accession, this Convention shall enter into force on the ninetieth day after such deposit, or at the date the Convention enters into force pursuant to paragraph 1 of this article, whichever is later.

1. A Party may denounce this Convention at any time by a written notification addressed to the Secretary-General.

2. Such denunciation shall take effect for the Party concerned one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General.

1. Any Party may propose an amendment to this Convention. The text of any such amendment and the reasons therefor shall be communicated by that Party to the Secretary-General, who shall communicate it to the other Parties and shall ask them whether they accept the proposed amendment. If a proposed amendment so circulated has not been rejected by any Party within twenty-four months after it has been circulated, it shall be deemed to have been accepted and shall enter into force in respect of a Party ninety days after that Party has deposited with the Secretary-General an instrument expressing its consent to be bound by that amendment.

2. If a proposed amendment has been rejected by any Party, the Secretary-General shall consult with the Parties and, if a majority so requests, he shall bring the matter, together with any comments made by the Parties, before the Council which may decide to call a conference in accordance with Article 62, paragraph 4, of the Charter of the United Nations. Any amendment resulting from such a conference shall be embodied in a Protocol of Amendment. Consent to be bound by such a Protocol shall be required to be expressed specifically to the Secretary-General.

1. If there should arise between two or more Parties a dispute relating to the interpretation or application of this Convention, the Parties shall consult together with a view to the settlement of the dispute by negotiation, enquiry, mediation, conciliation, arbitration, recourse to regional bodies, judicial process or other peaceful means of their own choice.

2. Any such dispute which cannot be settled in the manner prescribed in paragraph 1 of this article shall be referred, at the request of any one of the States Parties to the dispute, to the International Court of Justice for decision.

3. If a regional economic integration organization referred to in article 26, subparagraph (c) is a Party to a dispute which cannot be settled in the manner prescribed in paragraph 1 of this article, it may, through a State Member of the United Nations, request the Council to request an advisory opinion of the International Court of Justice in accordance with Article 65 of the Statute of the Court, which opinion shall be regarded as decisive.

4. Each State, at the time of signature or ratification, acceptance or approval of this Convention or accession thereto, or each regional economic integration organization, at the time of signature or deposit of an act of formal confirmation or accession, may declare that it does not consider itself bound by paragraphs 2 and 3 of this article. The other Parties shall not be bound by paragraphs 2 and 3 with respect to any Party having made such a declaration.

5. Any Party having made a declaration in accordance with paragraph 4 of this article may at any time withdraw the declaration by notification to the Secretary-General.

The Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts of this Convention are equally authentic.

The Secretary-General shall be the depositary of this Convention.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorized thereto, have signed this Convention.

DONE AT VIENNA, in one original, this twentieth day of December one thousand nine hundred and eighty-eight.

28.02.2003 15:03

vārdu skaits: 11913

A.Masulis 7219584

e-pasts: armands.masulis@iem.gov.lv

Iekšlietu ministrs M. Gulbis

28.02.2003 15:03

vārdu skaits: 925

A.Masulis 7219584

e-pasts: armands.masulis@iem.gov.lv