9/8 -

9/8 -

.04.2003.

 

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 15. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" (Reģ. nr.228)  (Dok. nr.591, 591A) un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

 

Indulis Emsis

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un

organizāciju darbības apturēšanas kārtību"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 8., 22.nr.; 1997, 3., 15.nr.; 1998, 15., 22.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Aizstāt 10.pantā vārdus "vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai viņa pilnvarotas amatpersonas" ar vārdiem "Vides ministrijas un Ekonomikas ministrijas amatpersonas".

3. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Rīkojumu (lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu var apstrīdēt mēneša laikā no dienas, kad uzņēmumam iesniegts brīdinājums vai rīkojums (lēmums) par tā darbības apturēšanu. Iesniegumu par rīkojuma (lēmuma) apstrīdēšanu izskata piecu dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Apstrīdēšana neaptur rīkojuma (lēmuma) izpildi.

Šā likuma 10.pantā minēto amatpersonu rīkojumus (lēmumus) Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā par rīkojuma (lēmuma) atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību."

4. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Ja Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūlijam nav pieņēmis lēmumu par likuma "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" 10.pantā minētās amatpersonas rīkojuma (lēmuma) apturēšanu, administratīvās lietas materiāli nosūtāmi tiesai pēc Administratīvā procesa likumā noteiktās piekritības, par to rakstiski informējot iesniedzēju un citus administratīvā procesa dalībniekus, ja tie bijuši aicināti izteikt savu viedokli. Šajā gadījumā persona, kas apstrīdējusi likuma "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" 10.pantā minētās amatpersonas rīkojumu (lēmumu), ir atbrīvota no valsts nodevas (Administratīvā procesa likuma 128.panta pirmā daļa) samaksas."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta

“Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt.

Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2003.gada 1.jūlijā. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā.

Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi.

Grozījumi sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42.§) 3.punktam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 90 likumprojekti, un no tiem izstrādāti, saskaņoti un iesniegti Ministru kabinetā 20 likumprojekti. Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta ir izsvītroti un tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1) Tiek saskaņota terminoloģija ar Administratīvā procesa likumu, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvo aktu augstākā iestādē apstrīd, nevis pārsūdz.

2) Grozījums 10.panta pirmās daļas 1.punktā novērš pretrunu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19.panta otrās daļas 4.punktu, kurā noteikts, ka ministrs nav tiesīgs atcelt administratīvos aktus.

3) Savukārt grozījums 11.panta otrajā daļā vienkāršo administratīvās procedūras. Turpmāk pārsūdzēto likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” 10.p. minēto amatpersonu izdoto administratīvo aktu tiesiskumu vērtēs tikai tiesa. Šādai procedūrai par pamatu ir šādi apsvērumi:

  • Saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 9.pantu pārvaldes lēmumu, t.sk. administratīvu aktu izdošana ir pārvaldes amatpersonu, nevis politisko amatpersonu (Ministru kabineta sastāvu veido politiskās amatpersonas) funkcija.
  • Ministru kabinetam 11.panta otrajā daļā noteiktā kompetence nevajadzīgi dublē tiesas kompetenci. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta trešo daļu pieteicējs var lūgt tiesu, motivējot savu lūgumu apturēt administratīvā akta darbību. Lūgumu tiesa izskata 7 dienu laikā. Tātad daudz ātrāk nekā Ministru kabinets.
  • Turklāt jāņem vērā, ka administratīva akta apstrīdēšanai valsts pārvaldes ietvaros pietiek ar vienu augstāku iestādi (likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” 10.p.).

3. Cita informācija

Likumprojektus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma Pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā līdz 2003.gada 1.februārim.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Grozījums 11.panta otrajā daļā vienkāršo un uzlabo administratīvās procedūras. Turpmāk pārsūdzēto likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” 10.p. minēto amatpersonu izdoto administratīvo aktu tiesiskumu vērtēs tikai tiesa. Administratīvo aktu tiesiskuma izvērtēšana nav politisku amatpersonu uzdevumus.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

  

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum- projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar. Tās Vides un aizsardzības un reģionālās ministrijas amatpersonas, kas saskaņā ar 10.panta 1.punktu izskatīs apstrīdētos administratīvos aktus var noteikt ar iekšējiem valsts pārvaldes lēmumiem

2. Cita informācija

  

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Grozījumi ir sagatavoti, pamatojoties uz ekspertes Jautrītes Briedes veikto pētījumu (sk. anotācijas I daļas 1.punktu).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav veiktas

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Sauļūna

G.Kūtris

I.Brazauska

I.Zute

27.02.2003 16:35

1097

I.Zute

7036744, ilze.zute@tm.gov.lv