BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

___________________________________________________________________

Rīgā

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas

kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta “Likums par muitas nodokli” (Reģ. nr. 225, dok. nr. 588) izskatīšanu 1. lasījumā.

Komisija minēto likumprojektu izskatīja šā gada 29. aprīļa sēdē un atbalstīja to.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja B. Brigmane

Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

(1) Persona, kura maina dzīvesvietu no citas valsts uz Latvijas Republiku, – fiziskā persona, kura atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš ir pastāvīgi uzturējies ārpus Latvijas Republikas ne mazāk par 12 mēnešiem;

2) persona, kura ieceļo tāpēc, ka ir stājusies laulībā ar Latvijas Republikā dzīvojošu personu, vai persona, kura ieceļo Latvijas Republikā, lai stātos laulībā ar Latvijas Republikā dzīvojošu personu;

3) repatriants vai repatrianta ģimenes loceklis, kurš kopā ar repatriantu pārceļas uz dzīvi Latvijas Republikā;

4) persona, kura ieceļo Latvijas Republikā kā komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības dibinātājs, kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai pilnsabiedrības biedrs vai kura darba attiecību dēļ ieceļo uz laiku, kas nav mazāks par 12 mēnešiem;

5) persona, kura ieceļo Latvijas Republikā uz mācību laiku, kas nav mazāks par deviņiem mēnešiem.

(2) Personiskais īpašums – īpašums, kas paredzēts konkrētām personām vai to mājsaimniecības vajadzībām, ar noteikumu, ka šāda īpašuma veids vai apjoms nenorāda, ka tas tiek ievests komerciālā nolūkā. Personiskajā īpašumā ietilpst:

1) sadzīves preces, ieskaitot personiskai lietošanai paredzētu aparatūru un iekārtas;

2) velosipēdi, mopēdi un motocikli, privātie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, treileri, jahtas un privātās lidmašīnas;

3) mājsaimniecības piederumi, kurus izmanto ģimenes vajadzībām, un mājdzīvnieki, kā arī attiecīgajai personai nepieciešamie lietišķās mākslas un mākslas zinātņu darba piederumi sava amata vai profesijas darba vajadzībām.

(3) Komerciāls nolūks – nolūks ievest tādu preču apjomu, kas pārsniedz likumā noteiktos preču apjoma ierobežojumus un varētu būt par pamatu peļņas gūšanai.

(1) Likums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas muitas teritorijā precēm piemēro muitas nodokli, kā arī nosacījumus Latvijas Republikas muitas teritorijā ievedamo preču atbrīvošanai no muitas nodokļa.

(2) Muitas nodokli valsts budžetā iemaksā fiziskās un juridiskās personas.

Muitas nodokli nosaka, pamatojoties uz:

1) preču muitas vērtību;

2) muitas nodokļa likmēm;

3) likumos un Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču izcelsmes noteikumiem.

(1) Preces klasificē saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru, un precēm piemēro atbilstošo muitas nodokļa likmi.

(2) Ja, klasificējot preces, rodas domstarpības, izmanto spēkā esošos Pasaules muitas organizācijas Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas un Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras oficiālos izdevumus.

(3) Finanšu ministra apstiprināto nākamā gada Latvijas kombinēto nomenklatūru līdz kalendāra gada beigām publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(1) Muitas nodokļa likmes nosaka procentos no preču muitas vērtības vai latos par preces mērvienību.

(2) Ja precei ir noteikta sezonas muitas nodokļa likme, norāda arī šīs likmes piemērošanas laika posmu.

(3) Muitas nodokļa likmes ir noteiktas šā likuma 1. un 2.pielikumā.

(1) Muitas nodokļa likmes iedala šādi:

1) pamatlikme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijas Republika nav noslēgusi tirdzniecības līgumus (1.pielikums);

2) likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi līgumus par vislielāko labvēlības režīmu tirdzniecībā (VLR likme) (1. un 2.pielikums);

3) likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus (BTL likme);

4) 0 procentu likme, kas piemērojama preču (izņemot cukurniedru vai cukurbiešu cukuru un ķīmiski tīru saharozi cietā stāvoklī (Latvijas kombinētās nomenklatūras kods 1701) ievešanai no valstīm, kurām Latvijas Republika piešķīrusi vispārējo priekšrocību režīmu tirdzniecībā (VPR likme) (3.pielikums). Ministru kabinets nosaka ievedamo preču izcelsmes noteikumus, sertifikāta veidlapas paraugu un VPR 0 procentu likmes piemērošanas kārtību precēm, kuras ievedamas no šā likuma 3.pielikumā minētajām valstīm.

(2) Finanšu ministrija apkopo un aktualizē informāciju par šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām muitas nodokļa likmēm, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem. Lai nodrošinātu iespēju visām ieinteresētajām personām iepazīties ar apkopoto un aktualizēto informāciju, Finanšu ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" muitas nodokļa pamatlikmes un likmes, kas piemērojamas tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijas Republikai ir spēkā attiecīgie tirdzniecības līgumi.

(3) Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija sniedz Finanšu ministrijai nepieciešamās ziņas šā panta otrajā daļā minētās informācijas apkopošanai un aktualizācijai.

(1) Piemērojot šajā nodaļā paredzēto atbrīvojumu no muitas nodokļa un attiecīgu muitas procedūru, noformē rakstisku muitas deklarāciju (arī izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus).

(2) Rakstisku muitas deklarāciju nenoformē precēm, kuru skaits vai apjoms nepārsniedz šajā likumā noteikto daudzumu, kas atbrīvojams no muitas nodokļa, ja šīs preces izmanto atbilstoši atbrīvojuma mērķim un ja tās ir:

1) personiskās mantas, kas atrodas pasažiera personiskajā bagāžā;

2) apbalvojumi un laimesti;

3) dāvanas, kuras oficiālie pārstāvji saņem starptautisko vizīšu laikā;

4) preces, kuras izmanto valstu un valdību vadītāji;

5) palīgmateriāli preču iekraušanai transportlīdzeklī un to pasargāšanai transportēšanas laikā;

6) degviela un smērvielas, kas atrodas sauszemes transportlīdzekļu izgatavotāju transportlīdzekļa ekspluatācijai paredzētajās tvertnēs;

7) zārki un bēru urnas ar cilvēka mirstīgajām atliekām, ziedi, bēru vainagi vai citi dekoratīvie apbedīšanas piederumi.

(3) Ja preces, pamatojoties uz to izmantošanas mērķi, tiek izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas nodokļa, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa personas galvojumu saskaņā ar Muitas likuma 29.pantu un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos.

(1) No muitas nodokļa atbrīvo šādas preces, ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības tās ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā:

1) kuģus un gaisakuģus, kuri iegādāti, lai tos izmantotu regulāriem preču un pasažieru pārvadājumiem;

2) reģistrētus komerciālos transportlīdzekļus, šādu transportlīdzekļu materiāltehniskās apgādes resursus, aprīkojumu, degvielu, smērvielas, kā arī pārtiku un citas preces, kas:

a) saskaņā ar transportlīdzekļu uzturēšanas normām nepieciešamas šo transportlīdzekļu ekspluatācijai reisa laikā un starpposmu apstāšanās punktos,

b) iegādātas ārvalstīs šādu transportlīdzekļu avāriju (bojājumu) likvidēšanai;

3) materiāltehniskās apgādes resursus, degvielu, izejvielas rūpnieciskai pārstrādei, pārtiku un citas preces, kuras izved no Latvijas Republikas muitas teritorijas, lai nodrošinātu Latvijas Republikai piederošo vai Latvijas Republikas komersantu nomāto (fraktēto) kuģu darbību, kā arī šo kuģu jūras zvejā iegūto produkciju, ko ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā;

4) Latvijas Republikas un ārvalstu valūtu un vērtspapīrus, pases, vīzas, akcīzes nodokļa markas, vēlēšanu biļetenus, kā arī šā likuma 4.pielikumā minētos dokumentus un priekšmetus;

5) preces, kuras valsts vai pašvaldība iegūst bezatlīdzības ceļā;

6) valsts un pašvaldību iestādēs lietošanai nekomerciāliem mērķiem paredzētās preces saskaņā ar šā likuma 6.pielikumu;

7) dzīvniekus un augus, kas pieder pie sugām, kas iekļautas 1973.gada Vašingtonas konvencijas (CITIES konvencija) "Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām" pielikumos, kā arī īpatņus, kuru tirdzniecībai ir izdota CITIES konvencijas prasībām atbilstoša atļauja, ja tie tiek ievesti nekomerciāliem mērķiem;

8) preces, kas tiek ievestas izmantošanai uz mākslīgajām salām, naftas izpētes un ieguves platformām un citām jūrā pastāvīgi nostiprinātām ierīcēm un tiek tur patērētas un izmantotas;

9) enerģētiskos resursus – naftu, dabas gāzi un citus ogļūdeņražus, kas tiek iegūti jūrā un ievesti no mākslīgajām salām, naftas izpētes un ieguves platformām pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijā;

10) preces, kuru atbrīvojums no muitas nodokļa paredzēts citos normatīvajos aktos.

(2) Preces atsavina, iepriekš informējot par to Valsts ieņēmumu dienestu un noformējot muitas deklarāciju. Ja preces vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem atbrīvojuma no muitas nodokļa kritērijiem, preču valdītājs divu nedēļu laikā par to informē muitas iestādi, kura ir piemērojusi preču izlaišanu brīvam apgrozījumam. Šādas preces kļūst par ārvalstu precēm, ja attiecīgā muitas iestāde ir akceptējusi informāciju par to, ka prece vairs neatbilst nosacījumiem, kas paredz tās atbrīvojumu no muitas nodokļa.

(1) Personisko īpašumu atbrīvo no muitas nodokļa, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) ir piederējis un izmantots attiecīgās personas iepriekšējā dzīvesvietā ne mazāk kā sešus mēnešus pirms dienas, kad šī persona ir atstājusi iepriekšējo dzīvesvietu ārvalstī;

2) jaunajā dzīvesvietā Latvijas Republikā to izmantos tiem pašiem mērķiem kā iepriekšējā dzīvesvietā;

3) personai, kurai pieder attiecīgais personiskais īpašums, vismaz 12 mēnešus dzīvesvieta ir bijusi ārpus Latvijas Republikas;

4) brīvam apgrozījumam pieteikts 12 mēnešu laikā no dienas, kad persona apmetusies uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

(2) Personisko īpašumu brīvam apgrozījumam var izlaist vienā vai vairākās atsevišķās partijās šā panta pirmās daļas 4.apakšpunktā minētajā laika posmā.

(3) Personisko īpašumu, kas pieteikts brīvam apgrozījumam, atbrīvo no muitas nodokļa, pirms attiecīgā persona ir apmetusies Latvijas Republikā, ja tā rakstiski apņemas sešu mēnešu laikā atrast dzīvesvietu Latvijas Republikā.

(4) Ja persona rakstiski apliecina, ka tā sešu mēnešu laikā apņemas atrast dzīvesvietu Latvijas Republikā, sešu mēnešu laika posmu, kas minēts šā panta pirmās daļas 1.punktā, aprēķina no dienas, kad personiskais īpašums ievests Latvijas Republikas muitas teritorijā.

(5) Ja saskaņā ar darba līgumu persona maina dzīvesvietu, to nenoformējot Latvijas Republikā, bet ar nolūku to darīt, personisko īpašumu, kuru persona ieved Latvijas Republikā, atbrīvo no muitas nodokļa, ja attiecīgajā muitas iestādē persona iesniedz darba līguma kopiju vai tā dokumenta kopiju, kas apliecina personas ieceļošanas mērķi, un rakstisku apliecinājumu par nolūku noformēt dzīvesvietu Latvijas Republikā. Ja personisko īpašumu atbrīvo no muitas nodokļa atbilstoši šīs daļas nosacījumiem, šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minēto laika posmu aprēķina no dienas, kad personiskais īpašums ir ievests Latvijas Republikas muitas teritorijā.

(6) Pirms nav beidzies 12 mēnešu laika posms, kopš pieņemts iesniegums preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, personisko īpašumu, kuram nav piemērots muitas nodoklis, nedrīkst tālāk atsavināt, iepriekš neinformējot par to Valsts ieņēmumu dienestu un nenoformējot muitas deklarāciju.

(7) Ja personisko īpašumu atsavina šā panta sestajā daļā minētajā laika posmā, par to maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad personiskais īpašums tika atsavināts.

1. No muitas nodokļa neatbrīvo:

1) alkoholiskos dzērienus;

2) tabaku un tabakas izstrādājumus;

3) izstrādājumus, kurus izmanto amata vai profesijas vajadzībām, izņemot pārnēsājamos darba piederumus, kas nepieciešami radošās profesijās strādājošajiem (piemēram, māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem, mākslas zinātniekiem un kritiķiem).

(9) Ja persona maina dzīvesvietu no citas valsts uz Latvijas Republiku un šai personai likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss, tās personisko īpašumu, kā arī šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, sestajā un septītajā daļā, kā arī astotās daļas 3.punktā minēto personisko īpašumu atbrīvo no muitas nodokļa.

(1) Jaunu vai lietotu personisko īpašumu, kas pieder personai, kura sakarā ar laulībām maina dzīvesvietu no citas valsts uz Latvijas Republiku, atbrīvo no muitas nodokļa.

(2) Dāvanas, kas tiek pasniegtas laulību gadījumā un ko citā valstī dzīvojošas personas dāvina personām, kuras atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumam, atbrīvo no muitas nodokļa, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 700 latu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto personisko īpašumu var ievest pa daļām:

1) ne agrāk kā divus mēnešus pirms noteiktās laulību dienas;

2) ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc laulību dienas.

(4) Laulību gadījumā atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir personām:

1) kuru dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus ir bijusi ārpus Latvijas Republikas;

2) kuras uzrāda laulību apliecinošu dokumentu.

(5) 12 mēnešu laikā no dienas, kad tika apstiprināta preču izlaišana brīvam apgrozījumam, personisko īpašumu, kas saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu atzīts par atbrīvojamu no muitas nodokļa, nedrīkst tālāk atsavināt, rakstiski neinformējot par to Valsts ieņēmumu dienestu un nenoformējot muitas deklarāciju.

(6) Ja personisko īpašumu atsavina šā panta piektajā daļā minētajā laika posmā, par to samaksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad attiecīgais personiskais īpašums tika atsavināts.

1) alkoholiskos dzērienus;

2) tabaku un tabakas izstrādājumus.

(1) Personisko īpašumu, kas mantots, atbrīvo no muitas nodokļa, ja mantinieka dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

1) alkoholiskos dzērienus;

2) tabaku un tabakas izstrādājumus;

3) izstrādājumus, kurus izmanto amata vai profesijas vajadzībām, izņemot pārnēsājamos darba piederumus, kas nepieciešami radošās profesijās strādājošajiem (piemēram, māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem, mākslas zinātniekiem un kritiķiem);

4) izejvielu krājumus un gatavo produkciju vai pusfabrikātus;

5) mājlopus un lauksaimniecības produktu krājumus, kas pārsniedz ģimenes vajadzībām parasti nepieciešamo daudzumu. Ģimenei parasti nepieciešamo daudzumu saskaņā ar personas iesniegumu apstiprina Valsts ieņēmumu dienests.

(3) No muitas nodokļa atbrīvo tikai tādu mantojumu, kas izlaišanai brīvam apgrozījumam pieteikts ne vēlāk kā divus gadus no dienas, kad attiecīgā persona ir pieņēmusi mantojuma tiesības vai tās ir apstiprinājušās.

(4) Mantojumu var ievest pa daļām šā panta trešajā daļā minētajā laika posmā.

(1) Personisko īpašumu, kuru ieved ārpus Latvijas Republikas dzīvojoša fiziskā persona, lai iekārtotu dzīvesvietu Latvijas Republikā, atbrīvo no muitas nodokļa.

(2) No muitas nodokļa atbrīvo personisko īpašumu, kas:

1) ir piederējis attiecīgajai personai vai persona to izmantojusi vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šis personiskais īpašums tika izvests;

2) tā lietojuma un daudzuma ziņā piemērots dzīvesvietas iekārtošanai. Šāda īpašuma lietojumu un daudzumu pēc personas iesnieguma apstiprina Valsts ieņēmumu dienests.

(3) No muitas nodokļa atbrīvo personisko īpašumu personai:

1) kuras dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus ir bijusi ārpus Latvijas Republikas;

2) kura ir attiecīgās dzīvesvietas īpašnieks vai noīrējusi to vismaz uz diviem gadiem;

3) kura rakstiski apliecina, ka savas vai savas ģimenes prombūtnes laikā neizīrēs šo dzīvesvietu trešajai personai.

(4) Muitas iestāde personisko īpašumu atbrīvo no muitas nodokļa, ja persona muitas iestādē iesniedz rakstisku apliecinājumu par iespējamā muitas parāda samaksu, kas var rasties šā panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, un apņemas dot iespēju Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm jebkurā laikā kontrolēt šo personisko īpašumu.

(5) Ja persona maina vai izīrē dzīvesvietu, iekams pagājuši divi gadi no personiskā īpašuma pieteikšanas dienas tā izlaišanai brīvam apgrozījumam, persona samaksā muitas nodokli, ņemot vērā muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēro šādas maiņas vai izīrēšanas dienā. Tomēr atbrīvojums no muitas nodokļa arī turpmāk ir spēkā, ja attiecīgo personisko īpašumu izmanto, lai iekārtotu jaunu dzīvesvietu, ievērojot šā panta trešās daļas 2. un 3.punktā minētos nosacījumus.

(6) Ja personisko īpašumu atsavina, pirms pagājuši divi gadi no tā pieteikšanas dienas brīvam apgrozījumam, persona samaksā muitas nodokli saskaņā ar šā panta piektās daļas nosacījumiem.

(1) Skolas piederumi, mācību materiāli, istabas iekārtojums, kas pieder skolēnam vai studentam, kurš ierodas Latvijas Republikas muitas teritorijā, lai mācītos, un kas paredzēts personiskai lietošanai mācību laikā, ir atbrīvojams no muitas nodokļa.

(2) Skolēns vai students ir persona, kas reģistrēta izglītības iestādē, lai pilnībā apmeklētu tajā piedāvāto mācību kursu. Mācību materiāli ir priekšmeti vai instrumenti (arī kalkulatori un datori), kurus skolēns vai students parasti izmanto mācību vajadzībām. Par skolas piederumiem uzskata jaunu vai lietotu veļu un apģērbu.

(1) Preču sūtījumu ar nelielu komerciālo vērtību, kuru adresātam nogādā ar vēstuli vai bandroli un kura kopējā vērtība nepārsniedz 50 latu, atbrīvo no muitas nodokļa.

(2) No muitas nodokļa neatbrīvo šādas preces, kas atrodas sūtījumos ar nelielu komerciālo vērtību:

1) alkoholiskos dzērienus;

2) smaržas un tualetes ūdeņus;

3) tabaku un tabakas izstrādājumus.

(1) Neliels nekomerciāls sūtījums šā likuma izpratnē ir preču sūtījums, kuru viena fiziskā persona no citas valsts sūta otrai fiziskajai personai Latvijas Republikā. Šādus sūtījumus atbrīvo no muitas nodokļa, ja tie:

1) ir neregulāri;

2) satur preces, kas paredzētas tikai saņēmēja vai viņa ģimenes personiskai lietošanai un kuru veids vai apjoms nenorāda, ka tās tiek ievestas komerciālā nolūkā;

3) satur preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 50 latu;

4) saņēmējam tiek nosūtīti bez maksas.

(2) Preces, kas atrodas nelielā nekomerciālā sūtījumā, atbrīvo no muitas nodokļa, ja to daudzums nepārsniedz:

1) tabakas izstrādājumiem:

a) 50 cigarešu,

b) 25 cigarillus (cigārs, kura maksimālais svars ir trīs grami),

c) 10 cigāru,

d) 50 gramu smēķējamās tabakas,

e) "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajiem tabakas izstrādājumiem kopumā –, nepārsniedzot attiecīgajā apakšpunktā minēto atļauto daudzumu;

2) alkoholiskajiem dzērieniem:

a) destilētiem dzērieniem un alkoholam, kuru alkohola saturs pārsniedz 22 % vol., – vienu litru vai starpproduktiem, raudzētajiem dzērieniem un dzirkstošajiem vīniem – divus litrus,

b) "a" apakšpunktā minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem sortimentā –, nepārsniedzot attiecīgo atļauto daudzumu;

3) alum – vienu litru;

4) kafijai – 0,5 kilogramus;

5) bezalkoholiskajiem dzērieniem – divus litrus;

6) smaržām – 50 gramu vai tualetes ūdenim – 0,25 litrus.

(3) Šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās preces ir atļauts saņemt personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

(4) Preces, kuras ir nelielā nekomerciālā sūtījumā un pārsniedz šajā pantā minēto daudzumu, netiek atbrīvotas no muitas nodokļa. Par tām maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad preces tika saņemtas.

(5) Ja neliela nekomerciāla sūtījuma preču kopējā vērtība pārsniedz 50 latu, par sūtījuma daļu, kuras vērtība pārsniedz 50 latu, bet nepārsniedz 100 latu, iekasē 10 % muitas nodokļa likmi, bet sūtījuma daļai, kuras vērtība pārsniedz 100 latu, piemēro šā likuma 1.pielikumā noteikto muitas nodokļa likmi.

Ja fiziskā persona īsā laika posmā – mazāk nekā 48 stundās – preces pa daļām pārvieto pāri muitas robežai un ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šādas darbības notiek komerciālos nolūkos, visas preces, kas pārvietotas šajā laika posmā, atzīstamas kā viens veselums. Ja šādi tiek pārkāpti normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi vai ierobežojumi, fiziskā persona maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad tika konstatēts pārkāpums.

(1) Īpašumu, kuru izmanto komercdarbībā un kas pieder komersantam, kurš beidz komercdarbību citā valstī un pārceļas uz Latvijas Republiku, lai veiktu līdzīgu komercdarbību, atbrīvo no muitas nodokļa. Ja pārceļas komersants, kas veic komercdarbību lauksaimniecībā, tā īpašumā esošos dzīvos dzīvniekus atbrīvo no muitas nodokļa.

(2) Atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir komersanta īpašumam, kas:

1) izmantots komercdarbībā vismaz 12 mēnešus pirms pārcelšanās dienas;

2) pēc pārcelšanās tiks izmantots tādai pašai komercdarbībai;

3) pēc rakstura un apjoma ir piemērots attiecīgajai komercdarbībai.

(3) Atbrīvojumu no muitas nodokļa nepiešķir:

1) īpašumam, ja komersants pārceļas uz Latvijas Republiku, lai apvienotos vai pievienotos Latvijas Republikas komersantam, nesākot jaunu komercdarbību;

2) transportlīdzekļiem, kurus neizmanto kā ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas līdzekļus;

3) dažādiem pārtikas krājumiem, kas paredzēti patēriņam cilvēka uzturā vai dzīvnieku ēdināšanai;

4) degvielai vai izejvielu krājumiem, gataviem izstrādājumiem vai pusfabrikātiem;

5) izplatītāju (personu, kuru komerciālā darbība saistīta ar dzīvu dzīvnieku tirdzniecību) rīcībā esošajiem dzīviem dzīvniekiem.

(4) Atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir tikai tādam komersanta īpašumam, kas pieteikts izlaišanai brīvam apgrozījumam 12 mēnešu laikā no dienas, kad komersants ir beidzis savu darbību citā valstī.

(5) 12 mēnešu laikā pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam īpašumu, kas atbrīvots no muitas nodokļa, nedrīkst atsavināt, aizdot, patapināt, ieķīlāt, iznomāt vai iemainīt, iepriekš neinformējot par to Valsts ieņēmumu dienestu, un, ja nepieciešams, tas ir jādeklarē. Attiecībā uz iznomāšanu vai maiņu Valsts ieņēmumu dienests šo laika posmu var pagarināt līdz 36 mēnešiem, ja pastāv ļaunprātīgas izmantošanas risks.

(6) Ja preces atsavina, aizdod, patapina, ieķīlā, iznomā vai maina pirms šā panta piektajā daļā minētā laika posma beigām, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja šādas atsavināšanas, aizdevuma, ieķīlāšanas, iznomāšanas, patapināšanas vai maiņas dienā.

(1) Ceļotāja personiskā bagāža ir visa bagāža, kuru persona, ierodoties Latvijas Republikā, uzrāda muitas iestādē, kā arī jebkura bagāža, ko uzrāda minētajā iestādē vēlāk, ja saņemts apliecinājums, ka personas aizbraukšanas laikā tā reģistrēta kā bagāža. Personiskajā bagāžā nedrīkst būt tvertnes ar degvielu. Personiskā bagāža sastāv tikai no ceļotāja vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai paredzētām precēm, kā arī precēm, kas paredzētas dāvināšanai. Šādas preces pēc to veida vai apjoma nedrīkst ievest komerciālā nolūkā.

(2) Personiskai lietošanai paredzētās lietotās preces, kuru ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā nav aizliegta vai ierobežota un kuras atrodas ceļotāja personiskajā bagāžā, atbrīvo no muitas nodokļa.

(3) Ceļotājam, kas iebrauc Latvijas Republikā (turpmāk – ceļotājs), ir tiesības personiskajā bagāžā, nemaksājot muitas nodokli, neregulāri un nekomerciāliem nolūkiem pārvietot pāri Latvijas Republikas muitas teritorijas robežai jaunas un nelietotas preces, kuru ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā nav aizliegta vai ierobežota, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 150 latu, un pārtikas preces, kuru kopējā muitas vērtība nepārsniedz 15 latu.

(4) Precēm, kas atrodas ceļotāja personiskajā bagāžā, ir šāds ierobežots daudzums, kas atbrīvojams no muitas nodokļa:

1) tabakas izstrādājumiem:

a) 200 cigarešu,

b) 100 cigarillu (cigārs, kura maksimālais svars ir trīs grami),

c) 50 cigāru,

e) "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajiem tabakas izstrādājumiem kopumā –, nepārsniedzot attiecīgajā apakšpunktā minēto atļauto daudzumu;

2) alkoholiskajiem dzērieniem:

a) negāzētiem vīniem – divi litri,

b) starpproduktiem, raudzētajiem dzērieniem un dzirkstošajiem vīniem – divi litri vai citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 22 % vol., – viens litrs, vai minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem sortimentā –, nepārsniedzot attiecīgo atļauto daudzumu;

3) alum – pieci litri;

4) kafijai – viens kilograms;

5) bezalkoholiskajiem dzērieniem – 12 litri;

6) smaržām – 50 gramu un tualetes ūdeņiem – 0,25 litri;

7) medikamentiem – pasažiera personiskajām vajadzībām nepieciešamajā apjomā.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto atbrīvojumu no muitas nodokļa nepiešķir precēm, ja ceļotājs, kura personiskajā bagāžā preces atrodas, ir jaunāks par 18 gadiem.

(6) No muitas nodokļa atbrīvo preces, kuru vērtība nepārsniedz 50 latu, ja tās nekomerciāliem nolūkiem ieved:

1) personas, kas dzīvo pierobežā, izņemot kaimiņvalsts pierobežā dzīvojošās personas;

2) personas, kas strādā pierobežā;

3) transportlīdzekļu apkalpojošais personāls, kas pārvietojas no Latvijas Republikas uz citām valstīm, ja šīs personas ieved preces savā darba laikā.

(7) Personas, kas strādā pierobežā, šā likuma izpratnē ir fiziskās personas, kuras, veicot darba pienākumus, šķērso Latvijas Republikas muitas robežu.

19.pants. Materiāli, instrumenti un aparatūra izglītojošai un zinātniskai darbībai, kā arī grāmatas un citi bibliotēkām, izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm un organizācijām paredzētie iespieddarbi

(1) Instrumenti vai aparatūra zinātnes iestādēm šā likuma izpratnē ir instrumenti vai aparatūra, kuru tehniskā raksturojuma un iegūstamo rezultātu dēļ izmanto zinātniskam darbam.

(2) Par instrumentiem vai aparatūru zinātnes iestādēm, kas ievesta lietošanai nekomerciāliem nolūkiem, uzskata tādus instrumentus vai aparatūru, kas paredzēta bezpeļņas zinātniskajai pētniecībai vai izglītībai.

(3) Šā likuma 5.pielikumā minētos materiālus, instrumentus un aparatūru izglītības un zinātnes iestādēm, kā arī bibliotēkām, izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm un organizācijām paredzētās grāmatas un iespieddarbus atbrīvo no muitas nodokļa.

(4) Šā likuma 6.pielikumā minētos audiovizuālos līdzekļus, ko izmanto mācību, zinātniskajā un kultūrizglītojošā darbā, atbrīvo no muitas nodokļa, ja tie paredzēti lietošanai nekomerciāliem nolūkiem valsts un citās institūcijās vai organizācijās, kuru pamatdarbība saistīta ar zinātnisko pētniecību vai izglītību.

(5) Atbrīvojums no muitas nodokļa attiecas uz:

1) rezerves daļām, detaļām vai papildierīcēm, kas speciāli piemērotas instrumentiem vai aparatūrai, ja rezerves daļas, detaļas vai papildierīces ieved vienlaikus ar šiem instrumentiem vai aparatūru vai, ievedot rezerves daļas, detaļas vai papildierīces vēlāk, dokumentāri var pierādīt, ka tās paredzētas attiecīgajiem instrumentiem vai aparatūrai, kas:

a) iepriekš ir atbrīvota no muitas nodokļa ar nosacījumu, ka laikā, kad rezerves daļām, detaļām vai papildierīcēm tiek pieprasīts atbrīvojums no muitas nodokļa, minēto instrumentu un aparatūras izmantošanas mērķis nav mainīts,

b) būtu atbrīvojama no muitas nodokļa reizē ar pieprasījumu atbrīvot speciāli tai paredzētas rezerves daļas, detaļas vai papildierīces;

2) darba piederumiem, kas izmantojami minēto instrumentu vai aparatūras tehniskajai apkopei, pārbaudei vai remontam, ja šie darba piederumi tiek ievesti vienlaikus ar attiecīgajiem instrumentiem vai aparatūru vai, ievedot darba piederumus vēlāk, dokumentāri var pierādīt, ka tie paredzēti attiecīgajiem instrumentiem vai aparatūrai, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) iepriekš ir atbrīvota no muitas nodokļa ar nosacījumu, ka laikā, kad darba piederumiem tiek pieprasīts atbrīvojums no muitas nodokļa, minēto instrumentu un aparatūras izmantošanas mērķis nav mainīts,

b) būtu atbrīvojama no muitas nodokļa reizē ar pieprasījumu atbrīvot speciāli tai paredzētus darba piederumus.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās iestādes un organizācijas rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja šīs iestādes vai organizācijas vairs neatbilst nosacījumiem, kas paredz atbrīvojumu no muitas nodokļa, vai no muitas nodokļa atbrīvojamās preces izmanto nolūkiem, kam tās nav paredzētas.

(7) Par precēm, kas paliek iestāžu un organizāciju valdījumā un vairs neatbilst nosacījumiem, kas paredz atbrīvojumu no muitas nodokļa, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad minētos nosacījumus pārstāja pildīt.

(8) Par precēm, kuras iestāde vai organizācija, kurai piešķirts atbrīvojums no muitas nodokļa, izmanto citiem nolūkiem, kas nav minēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad tika mainīts to izmantošanas mērķis.

(9) Ja zinātnes iestādēm paredzētā aparatūra un instrumenti atzīti par atbrīvojamiem no muitas nodokļa, tos nedrīkst atsavināt, aizdot, patapināt, iznomāt vai mainīt, iepriekš rakstiski neinformējot par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(10) Ja izstrādājums tiek atsavināts, aizdots, patapināts, iznomāts vai iemainīts iestādei vai organizācijai, kas pilnvarota saņemt atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar šā panta ceturto vai piekto daļu, atbrīvojumu piešķir, ja iestāde vai organizācija izmanto šo izstrādājumu, instrumentu vai aparatūru mērķiem, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu.

(11) Citos atsavināšanas, aizdošanas, patapināšanas, iznomāšanas vai maiņas gadījumos jāmaksā muitas nodoklis saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kas piemērojama šādas atsavināšanas, aizdošanas, patapināšanas, iznomāšanas vai maiņas dienā.

(12) Iekārtām, kuras nekomerciāliem nolūkiem ieved ārpus Latvijas Republikas dibinātas zinātniskās pētniecības iestādes vai organizācijas, piemēro atbrīvojumu no muitas nodokļa.

(13) Atbrīvojumu piešķir ar nosacījumu, ka iekārtas:

1) ir paredzētas, lai zinātniskās pētniecības iestāžu vai organizāciju locekļi vai pārstāvji tās izmantotu saskaņā ar zinātniskās sadarbības līgumiem, kuru mērķis ir starptautiskās zinātniskās pētniecības programmas īstenot Latvijas Republikā dibinātās zinātniskās pētniecības iestādēs;

2) paliek ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas īpašumā laikā, kamēr tās atrodas Latvijas Republikas muitas teritorijā.

(14) Par iekārtām uzskata instrumentus, aparatūru, mašīnas un to palīgierīces, arī rezerves daļas un darbarīkus, kas īpaši paredzēti to apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai labošanai un kurus izmanto zinātniskā pētījumā. Par nekomerciālā nolūkā ievestām iekārtām uzskata iekārtas, kuras paredzēts izmantot nekomerciālam zinātniskam pētījumam.

(15) Šā panta četrpadsmitajā daļā minētās iekārtas, kas Latvijā ievestas, nemaksājot muitas nodokli saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, nedrīkst patapināt, iznomāt vai atsavināt par maksu vai bez tās, iepriekš neinformējot par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(16) Ja iekārtas patapina, iznomā vai atsavina, iestādei vai organizācijai, kurai ir tiesības uz atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar šā panta divpadsmito daļu, atbrīvojums paliek spēkā, ja iestāde vai organizācija šo iekārtu izmanto, nepārkāpjot nosacījumus, kas paredz tiesības uz šādu atbrīvojumu. Citos gadījumos, lai iekārtu patapinātu, iznomātu vai atsavinātu, iepriekš, pamatojoties uz iekārtas veidu un muitas vērtību, jāsamaksā muitas nodoklis saskaņā ar muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā iekārtas patapināšanas, iznomāšanas vai atsavināšanas dienā.

(17) Šā panta divpadsmitajā daļā minētās iestādes vai organizācijas informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja šīs iestādes vai organizācijas vairs neatbilst nosacījumiem, kas paredz atbrīvojumu no muitas nodokļa, vai ja no muitas nodokļa atbrīvojamās preces izmanto nolūkiem, kam tās nav paredzētas.

(18) Par iekārtām, kas paliek iestāžu vai organizāciju īpašumā, kuras vairs neatbilst nosacījumiem, kas paredz atbrīvojumu no muitas nodokļa, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad minētos nosacījumus pārstāja pildīt.

(19) Par iekārtām, kuras iestāde vai organizācija, kurai piešķirts atbrīvojums no muitas nodokļa, izmanto citiem mērķiem, kas nav minēti šā panta trīspadsmitajā daļā, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad tika mainīts iekārtu izmantošanas mērķis.

(1) No muitas nodokļa atbrīvo:

1) dzīvniekus, kas paredzēti izmantošanai laboratorijā;

2) bioloģiskās vai ķīmiskās vielas, kas nav aizstājamas ar Latvijas Republikā ražotām bioloģiskajām vai ķīmiskajām vielām un kuras ieved nekomerciālā nolūkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais atbrīvojums attiecas uz dzīvniekiem un bioloģiskajām vai ķīmiskajām vielām, kas paredzētas valsts vai citām iestādēm, kuras iesaistītas izglītības vai zinātniskās pētniecības darbā.

(1) No muitas nodokļa atbrīvo:

1) cilvēka asins produktus – no asinīm un plazmas iegūtos produktus un medikamentus;

2) asinsgrupu reaģentus – cilvēku, dzīvnieku, augu un citas izcelsmes reaģentus, kurus izmanto asinsgrupas noteikšanai un asins nesaderības atklāšanai;

3) audu savienojamības noteikšanas reaģentus – cilvēku, dzīvnieku, augu un citas izcelsmes reaģentus, kurus izmanto cilvēku audu savienojamības noteikšanai.

(2) Atbrīvojums no muitas nodokļa attiecas uz precēm:

1) kas paredzētas institūtiem vai laboratorijām, lai izmantotu tās nekomerciāliem medicīniskiem vai zinātniskiem nolūkiem;

2) kurām pievienots atbilstības sertifikāts, kuru izsniegusi kompetentā institūcija valstī, no kuras preces ievestas;

3) kuras ievietotas konteineros, kam pievienota speciāla norāde par konteinera saturu.

(3) Atbrīvojums no muitas nodokļa attiecas arī uz īpašo iesaiņojumu, kāds ir nepieciešams, transportējot cilvēku izcelsmes terapeitiskās vielas, asinsgrupu vai audu savienojamības noteikšanas reaģentus, kā arī dažādu veidu šķīdinātājus un piederumus, kas nepieciešami to lietošanai.

(1) Medicīniskiem pētījumiem, diagnostikai vai ārstēšanai paredzētos instrumentus un aparatūru, ko labdarības organizācijas vai privātpersonas dāvina veselības aizsardzības vai medicīnisko pētījumu iestādēm vai ko šādas iestādes ir iegādājušās tikai no labdarības organizāciju līdzekļiem vai brīvprātīgiem ieguldījumiem, atbrīvo no muitas nodokļa ar nosacījumu, ka tiek sniegts rakstisks apliecinājums par to izmantošanas mērķiem un ka:

1) attiecīgais instrumentu vai aparatūras dāvinājums nav saistīts ar dāvinātāja komerciālām interesēm;

2) dāvinātājs nav saistīts ar instrumentu vai aparatūras ražotāju, kuriem tiek pieprasīts atbrīvojums no muitas nodokļa.

(2) Atbrīvojumu no muitas nodokļa piemēro arī:

1) rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kas paredzētas šā panta pirmajā daļā minētajiem instrumentiem vai aparatūrai, ar nosacījumu, ka šādas rezerves daļas, sastāvdaļas vai papildierīces ieved vienlaikus ar šiem instrumentiem un aparātiem vai, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tie paredzēti instrumentiem vai aparātiem, kuri ievesti iepriekš, piemērojot atbrīvojumu no muitas nodokļa;

2) darbarīkiem, kas izmantojami instrumentu vai aparatūras apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai remontam, ar nosacījumu, ka šādus darbarīkus ieved vienlaikus ar šiem instrumentiem un aparātiem vai, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tie paredzēti instrumentiem vai aparātiem, kuri ievesti iepriekš, piemērojot atbrīvojumu no muitas nodokļa.

Standartvielas, kas iekļautas Pasaules veselības organizācijas (PVO) standartvielu katalogā un paredzētas medikamentu izejvielu un medikamentu kvalitātes kontrolei, atbrīvo no muitas nodokļa.

No muitas nodokļa atbrīvo:

1) farmaceitiskos produktus, kas paredzēti izmantošanai personām, kuras ieradušās no ārvalsts, lai piedalītos Latvijas Republikā organizētos starptautiskos sporta pasākumos (tādā daudzumā, kāds nepieciešams šo personu uzturēšanās laikā šajā teritorijā);

2) farmaceitiskos produktus, kas paredzēti izmantošanai dzīvniekiem, kuri ievesti no citas valsts, lai piedalītos Latvijas Republikā organizētos starptautiskos sporta pasākumos (tādā daudzumā, kāds nepieciešams šo dzīvnieku uzturēšanās laikā šajā teritorijā).

(1) Izstrādājumus, kas ir speciāli konstruēti vai pielāgoti neredzīgām personām, atbrīvo no muitas nodokļa, ja tos ieved:

1) neredzīgā persona (personiskai lietošanai);

2) iestāde vai organizācija, kura iesaistīta neredzīgo personu apmācībā vai palīdzības sniegšanā šīm personām un kurai Labklājības ministrija izsniegusi atļauju ievest šādus izstrādājumus, nemaksājot muitas nodokli.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais atbrīvojums attiecas arī uz izstrādājumu rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kā arī uz darba piederumiem, kas izmantojami minēto izstrādājumu apkopei, pārbaudei vai remontam, ja tie tiek ievesti reizē ar izstrādājumiem. Ja izstrādājumu rezerves daļas, sastāvdaļas, papildierīces vai darba piederumus ieved vēlāk, nosaka to piemērotību attiecīgajam izstrādājumam, kas iepriekš tika atbrīvots no muitas nodokļa.

(3) Atbrīvojums no muitas nodokļa neattiecas uz šādām precēm:

1) alkoholiskajiem dzērieniem;

2) tabaku un tabakas izstrādājumiem;

3) kafiju un tēju;

4) transportlīdzekļiem, izņemot neatliekamās un ātrās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus.

(1) Izstrādājumus, kas konstruēti vai pielāgoti personām ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem (izņemot neredzīgās personas), lai kompensētu šo personu pazeminātās rīcības spējas vai invaliditāti, un paredzēti viņu izglītošanai, nodarbinātībai vai sociālajai integrācijai, atbrīvo no muitas nodokļa, ja tos ieved:

1) personiskai lietošanai persona ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem;

2) iestāde vai organizācija, kura iesaistīta personu ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem izglītošanas darbā, sociālajā rehabilitācijā vai palīdzības sniegšanā šīm personām un kurai ir Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā izsniegta atļauja ievest šādus izstrādājumus, nemaksājot muitas nodokli.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais atbrīvojums attiecas arī uz izstrādājumu rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kā arī uz darba piederumiem, kas izmantojami minēto izstrādājumu apkopei, pārbaudei vai remontam, ja tos ieved kopā ar minētajiem izstrādājumiem. Ja izstrādājumu rezerves daļas, sastāvdaļas, papildierīces vai darba piederumus ieved vēlāk, muitas iestāde nosaka to piemērotību attiecīgajam izstrādājumam, kas iepriekš tika atbrīvots no muitas nodokļa.

(3) Atbrīvojuma no muitas nodokļa piemērošana izstrādājumiem, kurus dāvina personām ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem vai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajām iestādēm vai organizācijām, nav atkarīga no šā panta otrās daļas nosacījumiem. Dāvanu nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos.

(4) Atbrīvojums no muitas nodokļa neattiecas uz šādām precēm:

1) alkoholiskajiem dzērieniem;

2) tabaku un tabakas izstrādājumiem;

3) kafiju un tēju;

4) transportlīdzekļiem, izņemot neatliekamās un ātrās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus, kā arī transportlīdzekļus, kas speciāli aprīkoti, lai pārvadātu ratiņkrēslā personas ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem.

(1) Ja saskaņā ar šā likuma 25. un 26.pantu atbrīvojumu no muitas nodokļa par preču ievešanu piešķir neredzīgām personām vai personām ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, šīs personas vai to likumiskie pārstāvji dokumentāri apliecina attiecīgās personas statusu.

(2) Izstrādājumus, kurus šā likuma 25. un 26.pantā minētās personas ieved bez muitas nodokļa, nedrīkst aizdot, iznomāt vai mainīt, iepriekš rakstiski neinformējot par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(3) Ja izstrādājumu aizdod, izīrē vai iemaina personai, iestādei vai organizācijai, kas ir tiesīga saņemt atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar šā likuma 25. un 26.pantu, atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir arī turpmāk ar nosacījumu, ka persona, iestāde vai organizācija nemaina izstrādājuma izmantošanas mērķi. Citos gadījumos, ja izstrādājumu aizdod, iznomā vai maina, jāsamaksā muitas nodoklis saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja šāda aizdevuma, izīrēšanas vai maiņas dienā.

(4) Izstrādājumus, kurus ieved iestādes vai organizācijas, kas saskaņā ar šā likuma 25. un 26.pantu ir tiesīgas saņemt atbrīvojumu no muitas nodokļa, šīs iestādes vai organizācijas bez atlīdzības drīkst aizdot, mainīt vai iznomāt neredzīgām personām un personām ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem. Šādos gadījumos rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu.

(5) Ja izstrādājumu aizdod, izīrē vai iemaina iestādei vai organizācijai, kas ir tiesīga saņemt atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir arī turpmāk ar nosacījumu, ka minētā iestāde vai organizācija nemaina izstrādājuma izmantošanas mērķi. Citos gadījumos, ja izstrādājumu aizdod, iznomā vai maina, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja šāda aizdevuma, izīrēšanas vai maiņas dienā.

(6) Šā likuma 25. un 26.pantā minētās iestādes un organizācijas, kas neatbilst noteikumiem par atbrīvojumu no muitas nodokļa vai kas izmanto no muitas nodokļa atbrīvojamos izstrādājumus mērķiem, kuriem tie nav paredzēti, rakstiski informē par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(7) Par izstrādājumiem, kas paliek iestāžu vai organizāciju īpašumā, kuras vairs neatbilst noteikumiem par atbrīvojumu no muitas nodokļa, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad iestāde vai organizācija beidza pildīt attiecīgos noteikumus.

(8) Par izstrādājumiem, kuri tiek izmantoti neatbilstoši šā likuma 25. un 26.pantā minētajiem izmantošanas mērķiem, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad tika sākta to neatbilstoša izmantošana.

(1) Preces, kuras institūcija ieved katastrofu, stihisku nelaimju un avāriju seku likvidēšanai, atbrīvo no muitas nodokļa, ja šīs preces:

1) paredzētas bezmaksas izplatīšanai Latvijas Republikas teritorijā notikušā katastrofā, stihiskā nelaimē vai avārijā cietušajiem vai bez maksas tiek nodotas cietušo personu lietošanā katastrofas, stihiskas nelaimes vai avārijas seku likvidēšanai un paliek attiecīgo institūciju īpašumā;

2) institūcija uzskaita preču reģistrācijas žurnālā un informē par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(2) Atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Precēm, kas ievestas katastrofas, stihiskas nelaimes vai avārijas seku likvidēšanai vai bezmaksas izplatīšanai cietušajiem, muitas nodokli nepiemēro līdz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz tās institūcijas rakstisku apliecinājumu samaksāt muitas nodokli, kura ieved minētās preces (rakstisks apliecinājums nepieciešams, ja Ministru kabinets nepiešķir atbrīvojumu no muitas nodokļa).

(3) Atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir materiāliem un iekārtām, kas paredzētas stihisku nelaimju, avāriju vai katastrofu seku likvidēšanai.

(4) Institūcijas, kuru ievestās preces ir atbrīvotas no muitas nodokļa, šīs preces nedrīkst aizdot, patapināt, iznomāt vai mainīt, iepriekš neinformējot par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(5) Ja preces aizdod, patapina, iznomā vai iemaina institūcijai, kura saskaņā ar šā panta pirmo daļu pati ir tiesīga saņemt atbrīvojumu no muitas nodokļa, atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir arī turpmāk ar nosacījumu, ka šī institūcija nemaina preces izmantošanas mērķi. Citos gadījumos, ja preces aizdod, patapina, iznomā vai iemaina, maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja šāda aizdevuma, patapinājuma, iznomāšanas vai maiņas dienā.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, kas vairs neatbilst nosacījumiem, kas paredz atbrīvojumu no muitas nodokļa, vai kuras no muitas nodokļa atbrīvotās preces paredz izmantot mērķiem, kas nav minēti šajā pantā, rakstiski informē par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(7) Ja preces, kas paliek to institūciju īpašumā, kuras vairs neatbilst noteikumiem par atbrīvojuma no muitas nodokļa piešķiršanu, iemaina institūcijai, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir tiesīga saņemt atbrīvojumu, atbrīvojums no muitas nodokļa arī turpmāk būs spēkā, ja attiecīgās preces šī institūcija izmantos mērķiem, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu. Citos gadījumos maksā muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad institūcija beidza pildīt attiecīgos noteikumus.

(8) Ja institūcija, kura saņēmusi atbrīvojumu no muitas nodokļa, preces izmanto mērķiem, kas nav minēti šajā pantā, precēm piemēro attiecīgo muitas nodokli saskaņā ar muitas nodokļa likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja dienā, kad preces sāka izmantot.

(1) Apbalvojumu atbrīvo no muitas nodokļa, ja attiecīgā persona muitas iestādē iesniedz apbalvojuma piešķiršanu apliecinošu dokumentu un ja ar apbalvojumu saistītā darbība nav komerciāla.

(2) Apbalvojumi, kuri saņemti starptautiskajos pasākumos un ir atbrīvojami no muitas nodokļa, šā likuma izpratnē ir:

1) citu valstu valdību piešķirtās goda zīmes personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

2) kausi, medaļas un līdzīgas balvas ar simbolisku nozīmi, kas personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, citā valstī piešķirti kā cieņas apliecinājums par to darbību mākslā, zinātnē, sportā, valsts dienestā vai kā atzinība par nopelniem kādā konkrētā pasākumā un kurus Latvijas Republikā ieved minētās personas;

3) kausi, medaļas un līdzīgas balvas ar simbolisku nozīmi, kuras kā dāvanu Latvijas Republikā pasniedz citā valstī dibinātas iestādes vai citu valstu personas;

4) simboliskas nozīmes vai nelielas vērtības apbalvojumi, balvas un suvenīri, kas paredzēti bezmaksas izplatīšanai konferencēs vai līdzīgos starptautiskos pasākumos personām, kas parasti dzīvo ārvalstīs. Minētās preces atļauts ievest nekomerciālā nolūkā.

(1) Saskaņā ar šā likuma 18.pantu no muitas nodokļa atbrīvo preces, kuras atrodas ceļotāja personiskajā bagāžā un kuras:

1) Latvijas Republikā ieved persona, kas bijusi oficiālā vizītē citā valstī un saņēmusi tās kā dāvanas no šīs valsts amatpersonām;

2) Latvijas Republikas muitas teritorijā ieved persona, kas ieradusies oficiālā vizītē un vēlas tās dāvināt valsts amatpersonām;

3) citas valsts oficiāla iestāde nosūta kā dāvanu valsts iestādei Latvijas Republikā.

(2) Dāvanu atbrīvo no muitas nodokļa, ja dāvanas lietojums, vērtība vai daudzums nenorāda uz komerciālu nolūku un tā netiks izmantota komerciāliem mērķiem.

(3) No muitas nodokļa dāvanas neatbrīvo, ja atkārtoti tiek ievesta vai nosūtīta viena un tā paša veida un vērtības dāvana un ja tas var norādīt uz mērķi izvairīties no muitas nodokļa samaksas vai ja dāvanas ir alkoholiskie dzērieni, tabaka un tabakas izstrādājumi.

Preces, ko izmanto citu valstu un valdību vadītāji vai personas, kas viņus pārstāv viņu oficiālās vizītes laikā Latvijas Republikā, atbrīvo no muitas nodokļa.

(1) Preču paraugus tirdzniecības veicināšanai, ja tiem ir neliela vērtība un tos izmanto vienīgi attiecīgo preču pasūtījumu veikšanai, lai šīs preces ievestu Latvijas Republikā, atbrīvo no muitas nodokļa.

(2) Lai noteiktu, vai preču paraugiem ir piešķirams atbrīvojums no muitas nodokļa, Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai daļa preču paraugu tiktu iezīmēti (piemēram, tos ieplēšot, perforējot vai citādi skaidri un neizdzēšami iezīmējot), ar nosacījumu, ka šāda darbība neietekmē attiecīgā parauga izmantošanu.

(3) Preču paraugi ir preces, kuru daudzums un piedāvāšanas veids nodrošina, ka tos lietos tikai demonstrēšanai potenciālajiem pasūtītājiem.

(1) Iespieddarbus un reklāmas materiālus (katalogi, cenrāži, lietošanas instrukcijas vai brošūras) atbrīvo no muitas nodokļa, ja tos ieved ārvalsts personas un ja tie attiecas uz:

1) pārdodamām vai iznomājamām precēm;

2) piedāvātajiem transporta, banku vai apdrošināšanas pakalpojumiem.

(2) Iespieddarbus un reklāmmateriālus atbrīvo no muitas nodokļa, ja:

1) tie padara atpazīstamu komersantu, kas ražo, pārdod vai iznomā preces vai piedāvā pakalpojumus;

2) katrā sūtījumā ir ne vairāk par vienu dokumentu vai vienu katra dokumenta eksemplāru (ja sūtījumā ir vairāki dokumenti). Sūtījums, kurā ir vairāki viena dokumenta eksemplāri, arī var saņemt atbrīvojumu no muitas nodokļa, ja tā kopējais bruto svars nepārsniedz vienu kilogramu;

3) tie nav preču sūtījuma galvenā sastāvdaļa, ko viens un tas pats nosūtītājs sūta tam pašam adresātam.

(3) No muitas nodokļa atbrīvo preces, kas paredzētas reklāmai un kuru vērtība nepārsniedz 15 latu, ja piegādātāji bez maksas nosūta saviem klientiem šīs preces un tās nav izmantojamas citādi kā reklāmai.

(1) No muitas nodokļa atbrīvo:

1) citās valstīs ražotu preču paraugus, kas paredzēti tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgām sabiedriskām norisēm, kuras saistītas ar preču demonstrēšanu;

2) dažādus celtniecības un apdares materiālus, arī elektropiederumus un pagaidu stendus, kas pieder ārvalsts personai un ir nepieciešami uz laiku ievesto preču izmantošanai vai izstādīšanai;

3) reklāmas un izstāžu materiālus vai aprīkojumu, kas paredzēts demonstrējamo preču reklāmai.

(2) No muitas nodokļa neatbrīvo:

1) alkoholiskos dzērienus;

2) tabaku un tabakas izstrādājumus;

3) jebkuru degvielu.

(3) Par tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgām sabiedriskajām norisēm uzskata:

1) izstādes, gadatirgus, skates un līdzīgus pasākumus, kas saistīti ar tirdzniecību, rūpniecību, lauksaimniecību vai amatniecību;

2) izstādes un pasākumus, kas galvenokārt organizēti labdarībai;

3) izstādes un pasākumus ar zinātnisku, tehnisku, amatniecības, mākslas, izglītības, kultūras vai sporta ievirzi, ar reliģisku ievirzi vai dievkalpojuma noturēšanai, kā arī saistībā ar arodbiedrības darbību, tūrismu vai starptautiskas saprašanās veicināšanai;

4) starptautisko organizāciju vai kolektīvu pārstāvju tikšanās;

5) oficiālas vai piemiņas ceremonijas un sanāksmes.

(4) Izstādes, gadatirgus vai līdzīgus pasākumus neuzskata par tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgām sabiedriskām norisēm, ja tie rīkoti veikalos vai tirdzniecības telpās, lai pārdotu preces.

(5) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir tikai tādiem preču paraugiem, kuri:

1) tiek ievesti un piegādāti bez maksas;

2) bez maksas tiek izplatīti izstādes apmeklētājiem;

3) ir atpazīstami kā nelielas vērtības reklā mas paraugi;

4) nav viegli pārdodami un, ja nepieciešams, iepakoti tā, lai attiecīgā izstrādājuma daudzums būtu mazāks par tā paša izstrādājuma minimālo daudzumu, kāds faktiski tiek piedāvāts tirgū;

5) pārtikas produktiem un dzērieniem jābūt patērētiem izstādes darbības laikā, ja tie nav iepakoti tā, kā minēts šā panta piektās daļas 4.punktā;

6) atbilstoši to kopējai vērtībai un daudzumam ir piemēroti izstādes ievirzei un apmeklētāju skaitam.

(6) Šā panta piektās daļas 2.punktā minēto atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir tikai tādām precēm, kuras:

1) tiek patērētas vai izlietotas izstādē;

2) atbilstoši to kopējai vērtībai un daudzumam ir piemērotas izstādes ievirzei un apmeklētāju skaitam.

(7) Šā panta piektās daļas 4.punktā minēto atbrīvojumu no muitas nodokļa piešķir tikai šādiem reklāmai paredzētiem iespieddarbiem un izstrādājumiem:

1) kurus ir paredzēts bez maksas izplatīt tikai izstādes apmeklētājiem izstādes darbības vietā;

2) kuri atbilstoši to kopējai vērtībai un daudzumam ir piemēroti izstādes ievirzei un apmeklētāju skaitam.

(1) Preces, kas ievestas pārbaudei, analīzei vai izmēģinājumiem, lai noteiktu to sastāvu, kvalitāti vai citas tehniskās īpašības un iegūtu informāciju vai veiktu rūpniecisko vai tirdzniecisko pētniecību, atbrīvo no muitas nodokļa.

(2) No muitas nodokļa preces atbrīvo tikai ar nosacījumu, ka pārbaudes, analīzes vai izmēģinājuma laikā tās pilnībā tiek izmantotas vai iznīcinātas.

(3) Preces, kuras tiek izmantotas pārbaudei, analīzei vai izmēģinājumiem un kuru apjoms liecina par šo preču komerciālo lietojumu, neatbrīvo no muitas nodokļa.

(4) Atbrīvojums no muitas nodokļa piešķirams tikai tādam preču daudzumam, kas nepieciešams pārbaudei, analīzei vai izmēģinājumiem, ko apliecina persona, kura ieved minētās preces.

(5) No muitas nodokļa atbrīvo arī preces, kuras netiek pilnībā izmantotas vai iznīcinātas pārbaudes, analīzes vai izmēģinājuma laikā, ar nosacījumu, ka atlikušās preces Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzībā:

1) pēc pārbaudes, analīzes vai izmēģinājuma beigām pilnībā iznīcina vai padara par komerciāli nevērtīgām;

2) nodod valstij;

3) izved no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

(6) Atlikušās preces ir preces, kas rodas preču nepilnīgas izmantošanas dēļ to pārbaudes, analīzes vai izmēģinājuma laikā.

(7) Valsts ieņēmumu dienests apstiprina laika posmu, kurā personai jāpabeidz attiecīgā pārbaude, analīze vai izmēģinājums.

No muitas nodokļa atbrīvo preču zīmes, paraugus vai modeļus un attiecīgos dokumentus, kā arī iesniegumus par patentu piešķiršanu institūcijām, kas ir tiesīgas nodarboties ar autortiesību vai patenttiesību aizsardzību.

No muitas nodokļa atbrīvo šādas preces:

1) iespieddarbus (ieskaitot reklāmlapas, brošūras, grāmatas, žurnālus, ceļvežus, uzlīmes, neierāmētas fotogrāfijas vai fotopalielinājumus, kartes, logu transparentus un ilustrētos kalendārus), kas paredzēti bezmaksas izplatīšanai, kuras galvenais mērķis ir uzaicināt apmeklēt kultūras, tūrisma, sporta, reliģiskos, tirdzniecības vai profesionālos pasākumus un sanāksmes citās valstīs, ja šādu iespieddarbu tekstā ir ne vairāk par 25 % komerciālas privātreklāmas;

2) ārvalstu viesnīcu sarakstus un tūrisma produktu katalogus, ko izdevušas komercsabiedrības, kuras sniedz tūrisma pakalpojumus, vai to pilnvarotas personas, kā arī ārvalstu transporta pakalpojumu sarakstus, ja tos ir paredzēts izplatīt bez maksas un tie satur ne vairāk par 25 % komerciālas privātreklāmas;

3) uzziņu literatūru, kas tiek piegādāta komercsabiedrībām, kuras sniedz tūrisma pakalpojumus, vai to ieceltiem akreditētiem pārstāvjiem vai korespondentiem un kas nav paredzēta izplatīšanai (tūrisma produktu katalogi, telefona vai teleksa numuru saraksti, elektroniskā pasta vai interneta adrešu saraksti, viesnīcu saraksti, izstāžu katalogi, nelielas vērtības amatniecības preču paraugi, kā arī literatūra par muzejiem, universitātēm vai līdzīgām iestādēm).

Dažādus palīgmateriālus (ieskaitot virves, salmus, audumus, papīru, kartonu, kokmateriālus un plastmasas), kurus izmanto preču iekraušanai transportlīdzeklī un pasargāšanai (arī pasargāšanai no temperatūras svārstībām) transportēšanas laikā no citas valsts uz Latvijas Republiku, atbrīvo no muitas nodokļa.

Pakaišus, lopbarību un barību, kas atrodas transportlīdzeklī, ar kuru dzīvniekus no citas valsts ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā, un ko brauciena laikā izmanto minēto dzīvnieku aprūpei, atbrīvo no muitas nodokļa.

(1) Degvielu, kas iepildīta Latvijas Republikas muitas teritorijā iebraucošo transportlīdzekļu un motociklu standarta degvielas tvertnēs, kā arī degvielu, kas iepildīta privāto transportlīdzekļu un motociklu pārnēsājamās degvielas tvertnēs (ne vairāk par 10 litriem vienam transportlīdzeklim), ievērojot degvielas uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumus, atbrīvo no muitas nodokļa.

(2) Standarta degvielas tvertne ir tvertne, kuru uzstādījis ražotājs un kura viena veida transportlīdzeklim ļauj izmantot degvielu dzinēja vai, ja nepieciešams, dzesēšanas sistēmas darbībai. Ražotāja uzstādīta gāzes tvertne transportlīdzeklim, kurā par degvielu izmanto gāzi, arī uzskatāma par standarta degvielas tvertni.

(3) Ja transportlīdzeklis ir iesaistīts starptautiskajā transporta darbībā teritorijā, kura atrodas taisnā līnijā 25 km no valsts robežas (ar nosacījumu, ka šādus braucienus veic pierobežā dzīvojošas personas vai privātais transportlīdzeklis pieder personai, kas dzīvo pierobežā), no muitas nodokļa atbrīvo degvielu, kas iepildīta transportlīdzekļa standarta degvielas tvertnē.

(4) Degvielu, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir atbrīvota no muitas nodokļa, persona drīkst izmantot tikai tajā transportlīdzeklī, ar kuru degviela tika ievesta. Degvielu nedrīkst pārdot vai mainīt, izliet no šī transportlīdzekļa vai uzglabāt atsevišķi no tā, izņemot gadījumu, ja minētais transportlīdzeklis ir remontējams.

(5) No muitas nodokļa atbrīvo arī smēreļļas, kas atrodas mehāniskajā transportlīdzeklī un ir nepieciešamas tā darbībai konkrēta brauciena laikā.

(6) Ja netiek ievēroti šā panta noteikumi, degvielai piemēro muitas nodokli saskaņā ar likmi un muitas vērtību, kādu piemēroja šo noteikumu pārkāpuma dienā.

Preces, kuras ieved, lai izveidotu un uzturētu kara upuru memoriālus, pieminekļus vai piemiņas vietas, atbrīvo no muitas nodokļa.

No muitas nodokļa atbrīvo:

1) zārkus un bēru urnas ar cilvēka mirstīgajām atliekām, ziedus, bēru vainagus un citus dekoratīvos apbedīšanas piederumus;

2) ziedus, vainagus un citus dekoratīvos apbedīšanas piederumus, ko ievedušas ārvalstīs dzīvojošas personas, kuras piedalās bēru ceremonijā vai ieradušās, lai apkoptu kapus Latvijas Republikas teritorijā, ar nosacījumu, ka šo preču lietojums vai daudzums nenorāda uz komerciālu nolūku.

1. Līdz 2004.gada 1.septembrim muitas iestādes muitas nodokļa aprēķiniem var izmantot informāciju, kas iegūta no Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm.

2. Likums stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par muitas nodokli (tarifiem)" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 21., 23., 24.nr.; 1996, 16.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 3., 9.nr.; 1999, 4., 12.nr.; 2000, 2., 7., 13., 23.nr.; 2002, 1., 14., 21.nr.).