Teksts

SAEIMAS PREZIDIJAM SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 30.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” (Reģ. nr. 220, dok.nr.560) pirmajam lasījumam.

Komisija konceptuāli atbalstīja augstākminēto likumprojektu un lūdz to iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

komisijas priekšsēdētājs A.Laksa

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2., 8.nr.; 2000, 20.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

"41.pants. Zemessargu vispārējās tiesības

Zemessargiem ir tiesības attiecībā uz viņiem pieņemtos amatpersonu lēmumus pārsūdzēt Militārā dienesta likuma 10.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā."

2. Aizstāt 50.panta pirmajā daļā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt. Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2003.gada 1.jūlijā. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā. Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi. Grozījumi sagatavoti, atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42§) 3.punktam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 100 likumi, no tiem izstrādāti, saskaņoti un iesniegti Ministru kabinetā - 20 likumprojekti. Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta ir un tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu. Likumprojektus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma Pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā līdz 2003.gada 1.februārim.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Grozījums 41.pantā nodrošina, ka zemessardzes amatpersonu pieņemtos lēmumus varēs pārsūdzēt tiesā tikai tad, ja pirms tam tie ir apstrīdēti augstākā iestādē.
3. Cita informācija	Likumprojekts stāsies spēkā 2003.gada 1.jūlijā, vienlaicīgi ar Administratīvā procesa likumu. Turklāt šāds spēkā stāšanās laiks nodrošina arī Aizsardzības ministrijai pietiekošu laiku Militārā dienesta likuma 10.panta 5.daļā minētā reglamenta izstrādei.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz Sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesības griezties augstākā iestādē ir labvēlīgs nosacījums personai. Griežoties augstākā iestādē, personai nav jāmaksā valsts nodeva, turklāt administratīvais process iestādē ir mazāk laikietilpīgs.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Vienlaikus grozījumiem šajā likumā ir jāizvērtē grozījumu nepieciešamība arī pārējos 155 likumos, kuros tika konstatētas pretrunas ap Administratīvā procesa likumu (sk. Anotācijas I daļas 1.punktu).

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām Atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Grozījumi sagatavoti, vadoties no LU Juridiskās fakultātes lektores J.Briedes ieteikumiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek veidotas. Paplašināsies esošo institūciju funkcijas - augstākas institūcijas Militārā dienesta likuma 10.panta piektās daļas izpratnē, pēc iesnieguma saņemšanas skatīs attiecībā uz zemessargiem pieņemtos administratīvos aktus.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

29.11.2002 14:08

1061

I.Zute

7036744, ilze.zute@tm.gov.lv

Valsts sekretāra p.i.+	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Sauļūna	G.Kūtris	I.Brazauska	I.Zute