Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Zvejniecības likums

Grozījumi Zvejniecības likumā

Grozījumi Zvejniecības likumā

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) zivis - visu sugu zivis, šā likuma izpratnē - arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi;

2) ūdensaugi - ūdens bioloģisko resursu daļa, kura ir tieši saistīta ar zivju barības resursiem, zivju dabīgo nārstu un ūdens dabiskās attīrīšanās procesu. Šajā likumā uz ūdensaugiem attiecinātas tādas pašas normas kā uz zivīm;

3) zivju resursi - visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot;

4) zveja - darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot zvejas rīkus un paņēmienus;

5) zvejnieks - fiziskā persona, kas tieši veic zveju, tas ir, rīkojas ar zvejas rīkiem, vai juridiskā persona, kuras vārdā un uzdevumā tiek veikta zveja;

6) tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām;

1.

Izteikt 1. panta 6. punktu šādā redakcijā:

“6) tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;”

Atbalstīt

2. Izteikt 1. panta 6. punktu šādā redakcijā:

“6) tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;”.

7) amatierzveja - makšķerēšana - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis;

8) rūpnieciskā zveja - darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus.

5. pants. Zivju resursu pārvaldīšanas principi

(1) Zivju resursu pārvaldīšanas principi ietver zivju resursu pārvaldīšanu un izmantošanu, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.

(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zinātnisko ekspertīzi pēc valsts vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts.

2.

Aizstāt 5. panta otrajā daļā vārdus “zinātnisko ekspertīzi” ar vārdiem “zivsaimniecisko ekspertīzi”.

Atbalstīt

3. Aizstāt 5. panta otrajā daļā vārdus “zinātnisko ekspertīzi” ar vārdiem “zivsaimniecisko ekspertīzi”.

(3) Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde) personā valsts ievieš zivsaimniecības nozares politiku, piedalās nozares tiesību aktu izstrādē un pārvalda Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursus.

(4) Zivsaimniecības pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībām zivju resursu pārzināšanu ūdeņos, kuri atrodas šo pašvaldību administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai.

(5) Zivju resursu pārzināšana ūdeņos, kuri atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos, ja attiecīgo ūdeņu resursu pārzināšana ir nodota pašvaldībām.

8. pants. Iznomāto zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšana

(1) Iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt, ja:

1) zvejas tiesību nomnieks nepilda līguma noteikumus;

2) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos normatīvos aktus;

3) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj šā likuma 7.panta septītās daļas noteikumus;

4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums vai Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijas paredz zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu.

(2) Ja iznomātājs un nomnieks nevar vienoties par nomas līguma pārtraukšanas nosacījumiem, zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(3) Zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 3.un 4.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta ar Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības vienpusēju lēmumu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma, un šis lēmums stājas spēkā divu nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas.

2. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta ar Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības vienpusēju lēmumu pēc Vides ministrijas, Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes vai reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma, un šis lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību."

4. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta ar Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības vienpusēju lēmumu pēc Vides ministrijas, Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes vai reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma, un šis lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību."

9. pants. Tauvas josla

(1) Ar zveju vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

(2) Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm, zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobecojums.

(3) Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm; zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(4) Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma saskaņā ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie īpašnieki (lietotāji).

(5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti.

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta:

1) kājāmgājējiem;

2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai;

3) robežapsardzībai;

4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Tikai vides aizsardzības institūciju speciāli norādītās vietās un pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana, to kravu izkraušana un pagaidu uzglabāšana;

2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības.

3.

Papildināt 9. panta septīto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.”

Atbalstīt

5. Papildināt 9. panta septīto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.”

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm - arī valsts robežas režīma prasības.

(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:

1) gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri;

2) gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru;

3) gar jūras piekrasti - 20 metru.

(10) Zivsaimniecības pārvalde tauvas joslas platumu zvejas vajadzībām un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments - kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai platāku, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 40 metrus.

(11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem - no normālās ūdenslīnijas;

2) gar upju un ezeru kraujiem krastiem - no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;

3) jūras piekrastē - no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

(13) Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šā panta devītajā daļā noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.

(14) Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot zvejas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.

(15) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

(16) Šā panta noteikumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar "Likuma par ostām" 3.pantu.

11. pants. Rūpnieciskā zveja

(1) Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos (ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta) juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju un saņemot zvejas atļauju (licenci) vai neslēdzot zvejas tiesību nomas līgumu, ja zveja tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju un noteikumiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir attiecīgās pašvaldības zvejnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vietējām un citām uzņēmējsabiedrībām, kuru darbība ir saistīta ar zveju, kā arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar individuālo zveju (individuālo darbu) un iepriekšējā laikposmā nav izdarījuši zveju regulējošo normu pārkāpumus.

(3) Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem limitiem, norādot zvejas rīku skaitu un to veidu vai nozvejas apjomu.

4.

Izteikt 11. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem un Vides ministrijas saskaņotajiem limitiem, norādot zvejas rīku skaitu un to veidu vai nozvejas apjomu.”

Redakcionāli precizēts

6. Izteikt 11. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem un ar Vides ministriju saskaņotajiem limitiem, norādot zvejas rīku skaitu un to veidu vai nozvejas apjomu.”

(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos - pamatojoties arī uz starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.

(5) Juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu, ko atbilstoši kopējam pieļaujamajam nozvejas apjomam var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu un, ja nepieciešams, kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.

(6) Ja pieļaujamais nozvejas apjoms, zvejas rīku skaits vai rūpnieciskās zvejas vietu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu attiecīgos ūdeņos vai to daļā juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanu, kā arī apmierinātu juridisko un fizisko personu iesniegtos lūgumus par zvejas tiesību nomas līgumu noslēgšanu, var organizēt zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoli.

(7) Izsoli var organizēt gan juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu ir dodama priekšroka zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļā (slēgtā izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz atlikušo nozvejas apjomu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu.

(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.

(9) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

12. pants. Zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos

(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē saskaņotām zinātniskām programmām vai citiem materiāliem, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Vides valsts inspekcijā.

6.

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zinātnisko pētījumu programmām vai ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē.”

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) “(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zivsaimniecisko pētījumu programmām, projektiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai citām zinātniskām rekomendācijām, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē.”

Iestrādāts 6. prlik.

Atbalstīt

7. Izteikt 12. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zivsaimniecisko pētījumu programmām, projektiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai citām zinātniskām rekomendācijām, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē.

(2) Šāda zveja publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, veicama, pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar attiecīgo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju, bet privātajos ūdeņos - pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar ūdeņu īpašnieku.

7.

Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šāda zveja publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, veicama pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar attiecīgo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju un pēc pieteikšanas reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē, bet privātajos ūdeņos – pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar zvejas īpašnieku.”

Iestrādāts 8. prlik.

8.

Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šāda zveja publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, veicama, pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar attiecīgo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju, un pēc pieteikšanas reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē, bet privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, – pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar ūdeņu īpašnieku.”

Atbalstīt

(2) Šāda zveja publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, veicama, pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar attiecīgo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju, un pēc pieteikšanas reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē, bet privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, – pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar ūdeņu īpašnieku.”

16. pants. Zvejas ierobecojumi

(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, noteikt ierobežojumus vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un tādu darbību tauvas joslā, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju resursu atražošanas valsts pasūtījuma izpildei.

10.

Aizstāt 16. panta pirmajā daļā vārdus “un tādu darbību tauvas joslā” ar vārdiem “un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību”.

Izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, noteikt ierobežojumus vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un tādu darbību tauvas joslā, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts pasūtījuma izpildei.”

Atbalstīt

8. Izteikt 16. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, noteikt ierobežojumus vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts pasūtījuma izpildei.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

12.

Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sestdienās, svētdienās un svētku dienās publiskajos ezeros rūpnieciskā zveja ir aizliegta.”

Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros (ezeru daļās) sestdienās, svētdienās un svētku dienās un par citiem rūpnieciskās zvejas ierobežojumiem sakarā ar ūdenstilpju izmantošanu rekreācijas vajadzībām.”

Iestrādāts 12. prlik.

Atbalstīt

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros (ezeru daļās) sestdienās, svētdienās un svētku dienās un par citiem rūpnieciskās zvejas ierobežojumiem sakarā ar ūdenstilpju izmantošanu rekreācijas vajadzībām.”

13.

Papildināt 16. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, ir aizliegta:

Iestrādāts 15. prlik.

1) izmantojot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12. pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos;

2) publiskajās upēs (upju posmos);

3) šādos publiskajos ezeros (Alūksnes rajona Alūksnes; Balvu rajona Balvu, Viļakas; Cēsu rajona Āraišu; Dobeles rajona Lielauces, Apguldes; Jēkabpils rajona Viesītes; Jūrmala Slokas; Krāslavas rajona Dagdas; Kuldīgas rajona Lielās Nabes, Mazās Nabes; Liepāja Liepājas; Limbažu rajona Lielezers; Ludzas rajona Mazā Ludzas; Madonas rajona Salas; Rēzeknes rajona Rēzeknes, Kaunatas, Adamovas; Rīgas pilsētas Juglas, Ķīšezers, Lielais Baltezers, Mazais Baltezers, Ataru, Babītes, Dzirnezers).”

14.

Papildināt 16. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu darbības rekreācijas nolūkā publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1. pielikums), pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, Zivsaimniecības pārvalde un attiecīgā pašvaldība var aizliegt rūpniecisko zveju.”

(iestrādāts atbild. komis. redakc. nr.12 )

17. pants. Aizliegtās zvejas metodes, rīki un līdzekļi

(1) Zvejā aizliegts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti vai ir aizliegti attiecīgajos zvejas noteikumos.

(2) Zivju resursu pārzinātājs atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir tiesīgs atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, bet tiem ir jābūt konkrēti norādītiem zvejas atļaujā (licencē).

(3) Visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai — makšķerēšanai, kuros ir ieviesta licencētā amatierzveja — makšķerēšana vai kurus saskaņā ar pašvaldību teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai — makšķerēšanai, rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos.

15.

Izteikt 17. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai — makšķerēšanai, kuros ir ieviesta licencētā amatierzveja — makšķerēšana vai kurus saskaņā ar pašvaldību teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai — makšķerēšanai, kā arī upēs (upju posmos) un ezeros (ezeru daļās), kas atrodas pilsētu administratīvajās teritorijās, rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos.”

Atbalstīt

9. Izteikt 17. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Visās upēs, kā arī publiskajos ezeros, kuri ir iznomāti amatierzvejai — makšķerēšanai, kuros ir ieviesta licencētā amatierzveja — makšķerēšana vai kurus saskaņā ar pašvaldību teritoriālās attīstības plāniem paredzēts izmantot galvenokārt amatierzvejai — makšķerēšanai, kā arī upēs (upju posmos) un ezeros (ezeru daļās), kas atrodas pilsētu administratīvajās teritorijās, rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos.”

(4) Rūpnieciskā zveja ir aizliegta visās upēs un kanālos, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, kā arī zveju atsevišķos upju posmos, kuros to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos un paredzētos zvejas ierobežojumus zivju migrācijas un nārsta periodā.

18. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības valsts institūcijas

Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī pašvaldības pilnvarota persona tās administratīvajā teritorijā.

16.

Izteikt 18. panta tekstu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī pašvaldības pilnvarota persona tās administratīvajā teritorijā.”

Atbalstīt

10. Izteikt 18. panta tekstu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī pašvaldības pilnvarota persona tās administratīvajā teritorijā.”

19. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības valsts institūciju tiesības

(1) Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), veikt zivju izkraušanas kontroli, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis.

(2) Vides valsts inspekcija , Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

(3) Ja zveja tiek veikta starptautiskajos ūdeņos vai citu valstu ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tās konstatējušas šos pārkāpumus, vai gadījumos, kad saņemti citu valstu vai starptautisko zvejniecības organizāciju zivju resursu aizsardzības institūciju sastādīti pārkāpumu protokoli vai citi pārkāpumu fiksējoši oficiāli dokumenti.

21. pants. Zivju resursu saglabāšana un palielināšana

(1) Zivju resursu pārzinātājam un zvejas tiesību izmantotājam (arī nomniekam) jāveic ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu saskaņoti pasākumi zivju resursu saglabāšanai.

(2) Zivju resursus pavairo specializētas zivju audzētavas, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu zivju resursu atražošanas valsts programmu vai — ja zivju resursu pavairošanu nodrošina ūdenstilpju un zvejas tiesību nomnieki un privāto ūdeņu īpašnieki — saskaņā ar ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata.

(3) Uz zivīm, kuras izlaistas dabiskās ūdenstilpēs, veicot zivju resursu palielināšanas pasākumus, netiek attiecināti šā likuma 3.panta otrās daļas nosacījumi.

3. Aizstāt 21.panta trešajā daļā skaitli un vārdus "3.panta otrās daļas nosacījumi" ar skaitli un vārdiem "4.panta otrās daļas otrajā teikumā minētie nosacījumi".

11. Aizstāt 21.panta trešajā daļā skaitli un vārdus "3.panta otrās daļas nosacījumi" ar skaitli un vārdiem "4.panta otrās daļas otrajā teikumā minētie nosacījumi".

22. pants. Zivju sugu pārvietošana un jaunu sugu ieviešana

(1) Zivju sugu pārvietošanai un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Pārtikas un veterināro dienestu.

17.

Izteikt 22. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zivju sugu pārvietošanai un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Pārtikas un veterināro dienestu.”

Atbalstīt

12. 22. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zivju sugu pārvietošanai un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Pārtikas un veterināro dienestu.”;

(2) Informācija par dažādu zivju sugu pārvietošanu, jaunu sugu ieviešanu vai pavairošanu jāiesniedz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam.

(3) Zemkopības ministrs izdod instrukciju par zivju resursu pavairošanai nepieciešamo dokumentāciju (zivju resursu atražošanas pasākumu pamatojums, zivju mazuļu uzskaites un ielaišanas aktu noformēšana).

4. Izteikt 22.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzēto zivju mazuļu uzskaites un izlaišanas kārtību dabiskajās ūdenstilpēs nosaka Ministru kabinets."

Redakcionāli precizēts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzēto zivju mazuļu uzskaites un ielaišanas kārtību dabiskajās ūdenstilpēs nosaka Ministru kabinets."

23. pants. Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai

Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama zivju resursu pārzinātāja atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

18.

Izteikt 23. panta tekstu šādā redakcijā:

“Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama zivju resursu pārzinātāja atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Dabas aizsardzības pārvadi.”

Atbalstīt

13. Izteikt 23. panta tekstu šādā redakcijā:

“Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama zivju resursu pārzinātāja atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Dabas aizsardzības pārvadi.”

26. pants. Atbildība par zivju resursu aizsardzību, uzraudzību un izmantošanu regulējošo normu pārkāpšanu un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai amatierzveju - makšķerēšanu - un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda vainīgais pilnībā kompensē zivju resursiem nodarīto zaudējumu. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt, arī veicot zivju resursu pārzinātāja noteiktos un ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saskaņotos zivju resursu atražošanas pasākumus.

(3) Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze, lai noteiktu ietekmes un iedarbības apjomu, darba pamatotību, iespējamo zaudējumu un kompensācijas lielumu un veidu.

19.

Papildināt 26. panta trešo daļu pēc vārdiem “lielumu un veidu” ar vārdiem “kā arī nepieciešams izstrādāt rekomendācijas, kas samazina vai nepieļauj šādus zaudējumus un kas ir jāņem vērā Vides ministrijas institūcijām izsniedzot atļaujas un nosakot nosacījumus paredzētajai darbībai.”

Neatbalstīt

(4) Zivju resursiem radītos zaudējumus kompensē hidroelektrostaciju īpašnieki un citu saimniecisko darbību veicēji, īstenojot zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktos pasākumus: izlaižot zivju mazuļus vai samaksājot mākslīgi pavairoto mazuļu audzēšanas izdevumus, vai samaksājot kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem.

(5) Noteikumus par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu noteikšanu un kompensācijas kārtību izdod Ministru kabinets.

(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par to upju (upju posmu) sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.

27. pants. Zivju fonda mērķis

Zivju fonda mērķis ir radīt papildu finansu līdzekļus tādu zinātnisko pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu izpēti, piesārņojuma un dažādas saimnieciskās darbības ietekmi uz zivju resursiem, kā arī zivju atražošanas un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai.

5. Aizstāt 27.pantā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

14. Aizstāt 27.pantā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Saeimai priekšlikumus par Civillikuma 1., 2. un 3.pielikuma precizēšanu.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.156 "Par zvejniecību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.).

3. Likuma 16.panta otrā daļa un 17.panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

4. Ministru kabinets izdod likuma 26.panta sestajā daļā minētos noteikumus triju mēnešu laikā pēc šo likuma grozījumu spēkā stāšanās.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5. Ja likuma 8.panta trešajā daļā minētais lēmums ir pieņemts pirms 2003.gada 1.jūlija, tas stājas spēkā divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas.

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

"5. Ja likuma 8.panta trešajā daļā minētais lēmums ir pieņemts pirms 2003.gada 1.jūlija, tas stājas spēkā divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas.

6. Ministru kabinets izdod likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.janvārim."

6. Ministru kabinets izdod likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.janvārim.

20.

Papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

“7. Grozījumi likuma 17. panta trešajā daļa stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.

8. Ministru kabinets izdod likuma 16. panta otrajā daļā minētos noteikumus līdz 2004. gada 1. janvārim.

9. Līdz 8. punktā minēto noteikumu izdošanai ir spēkā Ministru kabineta 2003. gada 15. aprīļa noteikumi nr. 181 “Noteikumi par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās.”

Atbalstīt

7. Grozījumi likuma 17. panta trešajā daļa stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.

8. Ministru kabinets izdod likuma 16. panta otrajā daļā minētos noteikumus līdz 2004. gada 1. janvārim.

9. Līdz 8. punktā minēto noteikumu izdošanai ir spēkā Ministru kabineta 2003. gada 15. aprīļa noteikumi nr. 181 “Noteikumi par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.