Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Papildināt 1.pantu ar četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito, deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

"(14) Saimnieciskās darbības veida nodošana – šā likuma izpratnē ir process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas tās darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības akciju izlaišanu vai nodošanu. Darbības nozare ir visi tie sabiedrības aktīvi un pasīvi, kas no organizatoriskā viedokļa veido patstāvīgu ekonomiskās darbības veidu.

(15) Akciju apmaiņa – šā likuma izpratnē ir process, kad sabiedrība (iegūstošā sabiedrība) iegūst līdzdalību citas sabiedrības kapitālā (iegūtā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības akciju izlaišanu vai nodošanu iegūtās sabiedrības dalībniekiem un, atkarībā no apstākļiem, pret atzīstamu atlīdzību naudā, pretī saņemot iegūtās sabiedrības akcijas, ar nosacījumu, ka iegūstošā sabiedrība iegūst balsu vairākumu iegūtajā sabiedrībā.

(16) Apvienošana – šā likuma izpratnē ir process, kad:

1) viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), kas, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus to aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības akciju izlaišanu vai nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un, atkarībā no apstākļiem, pret atzīstamu atlīdzību naudā; vai

2) divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), kas, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus to aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības akciju izlaišanu vai nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un, atkarībā no apstākļiem, pret atzīstamu atlīdzību naudā; vai

3) sabiedrība (pievienojamā sabiedrība), kas, beidzot pastāvēt bez likvidācijas, nodod visus tās aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.

(17) Sadalīšana – šā likuma izpratnē ir process, kad:

1) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), kas, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus tās aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionāla iegūstošo sabiedrību akciju skaita izlaišanu vai nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un, atkarībā no apstākļiem, pret atzīstamu atlīdzību naudā; vai

2) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākas tās darbības nozares sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības akciju izlaišanu vai nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un, atkarībā no apstākļiem, pret atzīstamu atlīdzību naudā.

(18) Atzīstama atlīdzība naudā – šā likuma izpratnē ir atlīdzība naudā, ko papildus akciju izlaišanai vai nodošanai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 % no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.

(19) Sabiedrība – šā likuma izpratnē ir statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents, kā arī sabiedrība – citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

1) ir minēta direktīvas 90/434/EEC "Par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu nodošanai un daļu apmaiņai" pielikumā, ņemot vērā tā papildinājumus;

2) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos, un, pamatojoties uz līgumu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) ir nodokļa maksātājs, kas maksā vienu no nodokļiem, kādi minēti direktīvas 90/434/EEC "Par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu nodošanai un daļu apmaiņai" 3.panta "c" apakšpunktā, ņemot vērā tās papildinājumus. Šis apakšpunkts neattiecas uz sabiedrību, kas ir atbrīvota no attiecīgā nodokļa vai var izvēlēties atbrīvojumu.

(20) Dalībnieks – šā likuma izpratnē ir uzņēmuma akciju, paju, kapitāla daļu īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgā uzņēmuma peļņas sadalē.

(21) Akcija – šā likuma izpratnē ir akcija, paja, kapitāla daļa vai cits dokuments, kas rada tiesības saņemt dividendes šā likuma 1.panta sestās daļas izpratnē."

3. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos līgumsabiedrības (personālsabiedrības) peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma) daļu."

4. 3.pantā:

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) dividendēm – 10 procenti no dividenžu summas, izņemot dividendes, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai – citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja šim rezidentam vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kas izmaksā dividendes.";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai – citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam – pirms minētā divu gadu perioda beigām, Valsts ieņēmumu dienests piešķir atbrīvojumu no nodokļa ieturēšanas, ja sabiedrība Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz banku garantijas 10 procentu apmērā no izmaksājamo dividenžu apjoma.";

aizstāt sestajā daļā vārdu "tai" ar vārdiem "iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai".

5. 6.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem "un konkrēto nodokļu likumiem";

aizstāt 6.panta pirmās daļas 4.punktā skaitļus un vārdu "2.–7.punktā" ar skaitļiem un vārdu "2.–6.punktā";

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.4 pantu.";

izslēgt astoto, devīto un desmito daļu.

6. Papildināt likumu ar 6.2, 6.3 un 6.4 pantu šādā redakcijā:

"6.2 pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem

(1) Ņemot vērā šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, apliekamā ienākuma noteikšanā neņem vērā pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībā ar saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto aktīvu un pasīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus.

(2) Ņemot vērā šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus un aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu saskaņā ar šā likuma 13.pantu, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus (izņemot šā likuma 13.panta trešajā daļā noteiktos izņēmuma gadījumus) attiecībā uz iegūstošās sabiedrības saistībā ar saimnieciskās darbības veida nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu saņemto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro:

1) Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī esoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja gan pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, gan iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents;

2) Latvijā esoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents, un ja pēc nodošanas nodotie aktīvi un pasīvi nav attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas;

3) ja iegūstošā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, un ja pēc nodošanas nodotie aktīvi un saistības ir attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja iegūstošās sabiedrības akcijas, kuras saņēmusi pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, neatrodas tās īpašumā vismaz trīs gadus pēc to nodošanas, ja vien pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība pamatoti nepierāda, ka šo akciju atsavināšana nav veikta ar nolūku samazināt tās apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamo nodokļu apjomu.

6.3 pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem

(1) Ievērojot šā panta trešās daļas noteikumus, iegūstošās sabiedrības saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāti netiek ņemti vērā. Ja dalībnieks saņem atzīstamu atlīdzību naudā, nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāts tiek attiecināts uz atlīdzību naudā un iekļauts dalībnieka apliekamajā ienākumā.

(2) Apmaiņā saņemtās akcijas dalībnieks novērtē pēc to iegādes vērtības, kāda šīm akcijām bija akciju apmaiņas brīdī saskaņā ar ārkārtas (likvidācijas) bilanci, un palielina šo vērtību par atzīstamās atlīdzības naudā apmēru.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz iegūstošās sabiedrības dalībnieku, ja:

1) dalībnieks ir Latvijas rezidents vai

2) dalībnieks nav Latvijas rezidents, bet viņa pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir gan nodoto akciju, gan apmaiņā saņemto akciju turētājs.

6.4 pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem

(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādsaistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu Centrālās statistikas pārvaldes noteikto iepriekšējā taksācijas perioda vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ierobežojumam apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā parādsaistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) taksācijas perioda vidējais apjoms pārsniedz summu, kas vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto paša kapitāla apjomu, kas samazināts par jebkuriem pārvērtēšanas rezultātiem un rezervēm.

(3) Šā panta otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām."

7. Papildināt 8.1 pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Iegūstošā sabiedrība, kurai piemēro šā likuma 6.2 pantu, ir tiesīga izmantot šā panta pirmajā daļā minēto rezervi, kas attiecināma uz saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, atbilstoši visiem nosacījumiem, kas būtu piemērojami pārvedošajai, pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, ja nodošana nebūtu notikusi. Iegūstošā sabiedrība uzņemas pārvedošās, sadalāmās vai pievienojamās sabiedrības tiesības un pienākumus attiecībā uz nodokļa atvieglojumu."

8. 13.pantā:

pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā:

aizstāt vārdus "attiecīgajam reģionam" ar vārdiem "attiecīgajai teritorijai";

aizstāt vārdus "īpaši atbalstāmā reģiona" ar vārdiem "īpaši atbalstāmās teritorijas";

izteikt pirmās daļas 9.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"9) ja uzņēmums ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums atbilstoši Reģionālās attīstības likumā noteiktajai kārtībai, pamatlīdzekļiem, kurus šāds uzņēmums ir iegādājies laika posmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus tas izmanto savā uzņēmējdarbībā šajā teritorijā, iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:".

9. 14.pantā:

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums atbilstoši Reģionālās attīstības likumā noteiktajai kārtībai, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma.";

papildināt pantu ar 11.1 daļu šādā redakcijā:

"(111) Iegūstošā sabiedrība saskaņā ar šā likuma 6.2 panta noteikumiem ir tiesīga pārņemt pārvedošās sabiedrības iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kuri attiecas uz nodoto saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, un segt tos saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem taksācijas periodā, kurā notikusi nodošana, un nākamajos taksācijas periodos.";

izslēgt četrpadsmito daļu;

izslēgt piecpadsmitajā daļā vārdu "trešā".

10. Papildināt 15.panta otrās daļas otro teikumu aiz vārdiem "likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" ar vārdiem "un citiem Latvijas Republikas likumiem".

11. Aizstāt 19.panta otrās daļas 2.punktā vārdus "Iekšlietu ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Tieslietu ministrija"(attiecīgā locījumā).

12. 22.pantā:

papildināt pirmās daļas pēdējo teikumu ar vārdiem "bet nodokļa
maksātājs – krājaizdevu sabiedrība – ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc taksācijas gada beigām";

papildināt otro daļu aiz vārdiem "III nodaļā minētajām" ar vārdiem "un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajām";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Līgumsabiedrība (personālsabiedrība) iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem un katram saņēmējam sadalītās peļņas lielumu. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība iesniedz deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu."

13. 23.panta 3.1 daļā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu" ar vārdiem "likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"";

aizstāt otrajā teikumā vārdus "minētajiem likumiem" ar vārdiem "minēto likumu".

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 34., 35., 36., 37., 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

"34. Šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkts stājas spēkā ar īpašu likumu.

35. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punktā un 4.1 daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.

36. Šā likuma 6.2 un 6.3 pants attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, stājas spēkā ar īpašu likumu.

37. Par procentu maksājumiem, kuri radušies līdz 2002.gada 31.decembrim un kurus uzņēmums bija tiesīgs pārnest atbilstoši šā likuma 6.panta astotās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājās grozījumi šajā panta daļā (turpmāk – uzkrātā procentu maksājumu summa), uzņēmums ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamo piecu taksācijas periodu laikā, katrā taksācijas periodā apliekamo ienākumu samazinot par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksājumu summas.

38. Vienlaikus ar 2002.gada taksācijas perioda deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz informāciju par uzkrātās procentu maksājumu summas apmēru.

39. Uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktajā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu, 13.panta pirmās daļas 9.punktu un 14.panta sesto daļu laikā, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss."

15. Papildināt likumu ar atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/434/EEC un 90/435/EEC."

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas, kas reglamentē Latvijas mātes uzņēmuma ES valsts nerezidentam – meitas uzņēmumam izmaksāto dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli neatbilst Eiropas Savienības Direktīvas 90/435/EEC par kopēju sistēmu nodokļu uzlikšanai mātes un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās ES dalībvalstīs prasībām. Jāveic arī grozījumi, lai būtu iespējams praksē piemērot Eiropas Savienības Direktīvā 90/434/EEC par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai izvirzītās prasības. Vienlaicīgi norma, kas reglamentē nodokļa maksātāja tiesības attiecībā uz procentu maksājumu atskaitīšanu apliekamā ienākuma noteikšanas mērķiem, ierobežo uzņēmumu iespējas piesaistīt aizdevu kapitālu. Tāpat, ņemot vērā izdarītās izmaiņas Kooperatīvo sabiedrību likumā, nepieciešams noteikt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju statusu un nodokļa maksāšanas kārtību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” paredz precizēt likuma normas atbilstoši Eiropas Savienības Direktīvas 90/435/EEC par kopēju sistēmu nodokļu uzlikšanai mātes un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās ES dalībvalstīs prasībām, paredzot neieturēt nodokli no Latvijas mātes uzņēmuma ES valsts nerezidentam – meitas uzņēmumam izmaksātajām dividendēm. Likumprojektā ietvertas normas, kas radīs iespēju praksē piemērot Eiropas Savienības Direktīvā 90/434/EEC par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņa izvirzītās prasības. Likumprojekts paredz palielināt aizdevu kapitāla un pašu kapitāla proporciju, kas tiek izmantota kā kritērijs procentu maksājumu atskaitīšanai apliekamā ienākuma noteikšanas mērķiem. Tādējādi palielināsies atskaitāmo procentu maksājumu apjoms un palielināsies uzņēmumu iespējas piesaistīt aizdevu kapitālu. Likumprojektā noteikts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju statuss un nodokļa maksāšanas kārtība, paredzot ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu. Likumprojekts paredz arī citus tehniska un redakcionāla rakstura precizējumus.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi vairākos aspektos. Eiropas Savienības Direktīvas 90/434/EEC par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai radīs ietvaru uzņēmumu darbības paplašināšanai Eiropas Savienības ietvaros. Eiropas Savienības Direktīva 90/435/EEC par kopēju sistēmu nodokļu uzlikšanai mātes un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās ES dalībvalstīs novērsīs šķēršļus brīvai kapitāla plūsmai starp mātes un meitas uzņēmumu. Likumprojekts paredz palielināt aizdevu kapitāla un pašu kapitāla proporciju, kas tiek izmantota kā kritērijs procentu maksājumu atskaitīšanai apliekamā ienākuma noteikšanas mērķiem. Tādējādi palielināsies atskaitāmo procentu maksājumu apjoms un palielināsies uzņēmumu iespējas piesaistīt aizdevu kapitālu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2003.	2004.	2005.	2006.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums, ko rada nodokļa ieturēšanas atcelšana dividendēm, kuras meitas uzņēmums izmaksā mātes uzņēmumam – sabiedrībai, kas ir Eiropas Savienības rezidents	-	- 800,0	-1.000,0	-1.000,0	- 820,0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	-	- 800,0	-1.000,0	-1.000,0	- 820,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Budžeta ieņēmumu samazinājums aprēķināts, pamatojoties un Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem par līdzšinējo izmaksāto dividenžu apmēru un tā izmaiņu tendenci uzņēmējsabiedrībām – Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu rezidentiem.
6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli veikti”, lai likumā iestrādātu normas, kas atbilsto Eiropas Savienības Direktīvas 90/434/EEC par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai un Eiropas Savienības Direktīvas 90/435/EEC par kopēju sistēmu nodokļu uzlikšanai mātes un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās ES dalībvalstīs prasībām.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Council Directive 90/435/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable in the case of parent companies and subsidiaries of different Member States Official Journal L 225 , 20/08/1990 P. 0006 – 0009 Council Directive 90/434/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable to mergers, divisions, transfers of assets and exchanges of shares concerning companies of different Member States Official Journal L 225 , 20/08/1990 P. 0001 - 0005 Judgment of the Court (Fifth Chamber) of 17 October 1996. Denkavit International BV, VITIC Amsterdam BV and Voormeer BV v Bundesamt für Finanzen. Reference for a preliminary ruling: Finanzgericht Köln - Germany. Harmonization of tax legislation - Taxation of company profits - Parent companies and subsidiaries. European Court reports 1996 Page I-05063
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.p.4.d.1.p.) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.p.4.1d.) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.p.14.-17.d.) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.p.19.d.) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”6.2pants) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.3pants) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 8.1p.5.1 d.) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 8.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14.p.11.1 d.)	Council Directive 90/435/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable in the case of parent companies and subsidiaries of different Member States, 1.-3.pants Judgment of the Court (Fifth Chamber) of 17 October 1996. Denkavit International BV, VITIC Amsterdam BV and Voormeer BV v Bundesamt für Finanzen. Reference for a preliminary ruling: Finanzgericht Köln - Germany. Harmonization of tax legislation - Taxation of company profits - Parent companies and subsidiaries. Council Directive 90/434/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable to mergers, divisions, transfers of assets and exchanges of shares concerning companies of different Member States, 2.pants Council Directive 90/434/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable to mergers, divisions, transfers of assets and exchanges of shares concerning companies of different Member States, 3.pants Council Directive 90/434/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable to mergers, divisions, transfers of assets and exchanges of shares concerning companies of different Member States, 4.pants Council Directive 90/434/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable to mergers, divisions, transfers of assets and exchanges of shares concerning companies of different Member States, 8.pants Council Directive 90/434/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable to mergers, divisions, transfers of assets and exchanges of shares concerning companies of different Member States, 5.pants Council Directive 90/434/EEC of 23 July 1990 on the common system of taxation applicable to mergers, divisions, transfers of assets and exchanges of shares concerning companies of different Member States, 6.pants	Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst	Nav

5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Veiktas konsultācijas Starptautiskā Valūtas Fonda tehniskās palīdzības misijas ietvaros, kā arī ar Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) ekspertiem.
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Likumā paredzētās kontroles funkcijas īstenos Valsts ieņēmumu dienests.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Finanšu ministrs V. Dombrovskis

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V.Andrējeva

E.Strazdiņa

M. Radeiko

A.Orehova

00.00.00 0:00

A. Orehova 7095494,

Anda.Orehova@fm.gov.lv