Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 208)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus “valsts un pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas un pašvaldība” (attiecīgā locījumā).

1

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt visā likumā vārdus “valsts un pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas un pašvaldības” (attiecīgā locījumā).”

atbalstīt

2. Aizstāt visā likumā vārdus “valsts un pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas un pašvaldības” (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus “valsts vai pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas vai pašvaldība” (attiecīgā locījumā).

2

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt likuma 21., 22. un 23. pantā vārdus “valsts vai pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas vai pašvaldības” (attiecīgā locījumā).

atbalstīt

3. Aizstāt likuma 21., 22. un 23.pantā vārdus “valsts vai pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas vai pašvaldības” (attiecīgā locījumā).

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ietekme uz vidi - paredzētās darbības izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību;

3

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 4. pantā:

papildināt likuma 1.panta 1.punktu pēc vārdiem “paredzētās darbības” ar vārdiem “vai plānošanas dokumenta īstenošanas”.

atbalstīt

4. 1.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “paredzētās darbības” ar vārdiem “vai plānošanas dokumenta īstenošanas”;

2) ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī - ietekmes novērtējums) - procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai;

4. 1.pantā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “paredzētās darbības” ar vārdiem “vai plānošanas dokumenta īstenošanas”;

papildināt 2.punktu pēc vārda “samazināšanai” ar tekstu šādā redakcijā:

“vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;”;

4

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 1. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī - ietekmes novērtējums) - procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;”

atbalstīt

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2)  ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — ietekmes novērtējums) — procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;”;

3) paredzētā darbība - aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, teritoriju plānojuma izstrādāšana, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi;

izslēgt 3.punktā vārdus “teritoriju plānojuma izstrādāšana”;

izslēgt 3.punktā vārdus “teritoriju plānojuma izstrādāšana”;

4) ierosinātājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas gatavojas veikt kādu no šā likuma 4.pantā minētajām paredzētajām darbībām;

5) pārrobežu ietekme — jebkura paredzētās darbības izraisīta ietekme teritorijā, kas pakļauta ietekmētās valsts jurisdikcijai, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas Latvijas jurisdikcijā esošā teritorijā.

papildināt pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — stratēģiskais novērtējums) — ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumenta īstenošanai, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) vides pārskats — atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā (turpmāk — plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.”

papildināt pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6)  stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — stratēģiskais novērtējums) — ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumenta īstenošanai, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7)   vides pārskats — atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā (turpmāk — plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.”

Likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

5. Papildināt 2.pantu pēc vārda “vidi” ar tekstu šādā redakcijā:

“nodrošināt tādu plānošanas dokumentu savlaicīgu un efektīvu izvērtēšanu, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, kā arī nodrošināt, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs šādos dokumentos tiktu iekļautas vides aizsardzības un racionālas dabas resursu izmantošanas prasības.”

6

Juridiskais birojs

ierosinām izslēgt likumprojekta 5. pantu.

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 5. pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 2. pantu pēc vārdiem “paredzēto darbību” ar vārdiem “vai plānošanas dokumentu īstenošanas”.”.

neatbalstīt

atbalstīt

5. Papildināt 2.pantu pēc vārdiem “paredzēto darbību” ar vārdiem “vai plānošanas dokumentu īstenošanas”.

3.pants. Ietekmes novērtējuma principi

Ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šādiem principiem:

1) ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā;

2) šā likuma pielikumā minēto objektu ietekmes novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī ievērojot sabiedriskajā apspriešanā izteiktos priekšlikumus;

6. 3.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

6. 3.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

3) pieņemot lēmumu akceptēt paredzēto darbību, šā likuma 20.pantā minētajam atzinumam par noslēguma ziņojumu ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, kad atzinumā ir izteikts aizliegums tāpēc, ka nav ievērotas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

4) sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā;

5) vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips);

6) novērtējums izdarāms, ievērojot likumīguma, kompleksuma, zinātniskās pamatotības, atklātuma, plānošanas, vides un tautsaimniecības līdzsvara principu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001.likumu, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

papildināt pantu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“4.1 ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;”.

8

Vides ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 6. pantā:

papildināt likuma 3. panta 4.punktu pēc vārda “sabiedrībai” ar vārdiem: “- fiziskām un juridiskām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk – sabiedrība)”.

Deputāts A.Tolmačovs

Papildināt likuma 3. panta 4)1 punkta redakciju pēc vārda „laikā” ar vārdiem: „visās pilsētās, rajonos un novados, ko var skart ietekme uz vidi.”

atbalstīt

neatbalstīt

papildināt 4.punktu pēc vārda “sabiedrībai” ar vārdiem “— fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība)”;

papildināt pantu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“41) ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;”.

(1) Ietekmes novērtējums ir nepieciešams paredzētajām darbībām:

7.  4.pantā:

7. 4.pantā:

1) kuras ir saistītas ar šā likuma pielikumā minētajiem objektiem;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

2) kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

3) kurām to nosaka šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem.

10

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 7. pantā:

papildināt likuma 4. pantu pēc pirmās daļas ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(1)Lai izvairītos no ietekmes novērtējuma piemērošanas, ir aizliegts paredzēto darbību sadalīt diviem vai vairākiem ierosinātājiem. Ja paredzētas darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, kompetentā institūcija pieņemot lēmumu vai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ņem vērā paredzēto darbību kopējo un savstarpējo ietekmi.”.

Atbildīgā komisija

izteikt 4. panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kurām to nosaka šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija:

a) saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem,

b) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā paredzēto darbību kopējo un savstarpējo ietekmi.

daļēji atbalstīt, iestrādāts 10.pr.

atbalstīt

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kurām to nosaka šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija:

a) saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem,

b) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā paredzēto darbību kopējo un savstarpējo ietekmi.”;

(2) Ja paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, reģionālās vides pārvaldes vadītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdod tehniskos noteikumus katrai konkrētajai paredzētajai darbībai. Ministru kabinets nosaka paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības attiecībā uz tehnisko noteikumu saturu, to pieprasīšanas un sagatavošanas kārtību.

(3) Ietekmes novērtējums nav nepieciešams stratēģiju, rīcības plānu, nacionālo programmu un attīstības programmu projektiem, kuru pieņemšana varētu būtiski ietekmēt vidi. Šajos projektos jābūt sadaļai, kurā sniegta informācija par attiecīgā projekta ietekmi uz vidi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001.likumu, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, kā arī plānošanas dokumentu grozījumiem, ja tos saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija, ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, kā arī plānošanas dokumentu grozījumiem, ja tos saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija, ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī plānošanas dokumentiem:

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomās un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā minēto darbību īstenošanai;

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kas nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām.

Vides ministrs R.Vējonis Papildināt likumprojekta 7.pantā likuma 4. panta ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārdiem „kuru īstenošana var būtiski ietekmēt” ar vārdiem „cilvēku veselību un”;

atbalstīt

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt cilvēku veselību un vidi, arī plānošanas dokumentiem:

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomā un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā minēto darbību īstenošanai;

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kas nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

(6) Šā likuma noteikumi neattiecas uz:

1) paredzētajām darbībām un plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai civilo aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem finanšu vai budžeta jomā.”

13

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Precīzāk definēt 4. panta piektajā daļā iekļautos terminus “plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī”, “plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem”, jo šāda terminoloģija ļoti nenoteikti raksturo situāciju, kādā ir nepieciešama stratēģiskā novērtēšana. Nepieciešams precizēt vai ar “plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī” ir domāti detālplānojumi.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 7. pantu (likuma 4. panta piektās daļas redakcija) pēc vārda “nelieliem” ar vārdu “tehniskiem”.

daļēji atbalstīt,

ietverts 13. pr.

atbalstīt

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto plānošanas dokumentu nelieliem tehniskiem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

(6) Šā likuma noteikumi neattiecas uz:

1) paredzētajām darbībām un plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai civilo aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem finanšu vai budžeta jomā.”

Ietekmes novērtējumu finansē ierosinātājs.

8. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ietekmes uz vidi novērtējumu finansē paredzētās darbības ierosinātājs. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu finansē plānošanas dokumenta izstrādātājs (turpmāk — izstrādātājs).”

8. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ietekmes uz vidi novērtējumu finansē paredzētās darbības ierosinātājs. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu finansē plānošanas dokumenta izstrādātājs (turpmāk — izstrādātājs).”

6.pants. Ietekmes novērtējuma veikšana

Ietekmes novērtējumu veic Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk - kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

9. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma koordinācija un pārraudzība

Ietekmes uz vidi novērtējumu šajā likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk — kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

9. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma koordinācija un pārraudzība

Ietekmes uz vidi novērtējumu šajā likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk — kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

Paredzēto darbību piesaka kompetentajā institūcijā, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem, ja ierosinātājs paredzējis veikt darbību:

1) kura saistīta ar šā likuma pielikumā minētajiem objektiem;

10.  Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”.

10. Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”.

2) kuras ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001.likumu, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

11.  Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

11. Izteikt 8. un 9.pantu šādā redakcijā:

         8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

“8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

“8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

Paredzētās darbības pieteikuma saturu reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu.

14

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likuma 9. pantu šādā redakcijā:

“Paredzētās darbības pieteikuma saturu nosaka Ministru kabinets.”.

atbalstīt

Paredzētās darbības pieteikuma saturu nosaka Ministru kabinets.”

Paredzētās darbības ietekme uz vidi novērtējama pēc šādiem kritērijiem:

1) paredzēto darbību raksturojošie faktori:

a) apjoms,

b) paredzēto darbību un citu darbību savstarpējā ietekme,

12. 11.pantā:

izteikt 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) paredzētās darbības un citu pašreizējo vai kompetentā institūcijā pieteiktu plānoto darbību savstarpējā ietekme,”;

12. 11.pantā:

izteikt 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b)  paredzētās darbības un citu pašreizējo vai kompetentā institūcijā pieteiktu plānoto darbību savstarpējā ietekme,”;

c) dabas resursu izmantošana,

d) atkritumu rašanās,

e) piesārņojums un traucējumi,

f) avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas);

2) paredzētās darbības vietu un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktori:

a) līdzšinējais zemes izmantošanas veids,

b) attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums, kvalitāte un atjaunošanās iespējas,

c) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot sevišķu uzmanību īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, starptautiskas nozīmes mitrājiem, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām un putniem nozīmīgām vietām,

15

Vides ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 12. pantā:

likuma 11. pantā:

izteikt 2.punkta „c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību ar mežu klātajām teritorijām,”;

atbalstīt

izteikt 2.punkta “c” un “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c)  dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību ar mežu klātajām teritorijām,

d) teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes kritēriji un standarti,

e) iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā,

f) vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas;

izteikt 2.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi,”.

  d)  teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi,”;

16

Vides ministrs R.Vējonis papildināt ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“2.1) paredzētās darbības ietekme uz:

a) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām;

b) īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.”;

atbalstīt

papildināt pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“21) paredzētās darbības ietekme uz:

  a)  īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

  b)  īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem;”;

3) paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi, ko vērtē atbilstoši šā panta 1. un 2.punktā noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā paredzētās darbības:

a) apjomu (ietekmei pakļautās teritorijas lielumu un cilvēku daudzumu tajā),

b) iespējamo pārrobežu ietekmi,

c) ietekmes nozīmīgumu un kompleksumu,

d) ietekmes varbūtību,

e) ietekmes ilgumu, biecumu un atgriezeniskumu.

17

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 3.punktā skaitļus un vārdu „1. un 2.” ar skaitļiem un vārdu „1., 2. un 2.1”.

atbalstīt

aizstāt 3.punktā skaitļus un vārdu “1. un 2.” ar skaitļiem un vārdu “1., 2. un 2.1”.

Sākotnējo izvērtējumu veic attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu.

18

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 12. pantā vārdus „saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu.” ar vārdiem „Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

atbalstīt

13. Aizstāt 12.pantā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

(1) Ja pēc saņemtā pieteikuma izskatīšanas kompetentā institūcija pieņem lēmumu par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, tā rakstveidā paziņo ierosinātājam un ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām par ietekmes novērtējuma uzsākšanu.

(2) Ieinteresētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā kompetentās institūcijas lēmumu par tās paredzētās darbības ietekmes novērtējuma nepieciešamību, attiecībā uz kuru ir veikts sākotnējais izvērtējums.

(3) Ja kompetentā institūcija nolemj, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā rakstveidā paziņo savu lēmumu ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu publicē paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu.

19

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 13. pantā:

aizstāt likuma 14. panta trešajā daļā vārdus „saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem „Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

atbalstīt

14. 14.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”;

13. Papildināt 14.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā minētais noteikums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā lēmumu rakstveidā paziņo ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā tiks veikta paredzētā darbība, kā arī ievieto savā interneta mājas lapā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides pārvalde izliek savā ēkā un attiecīgā vietējā pašvaldība — savā ēkā un citās sabiedriskajās vietās.”

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā minētais noteikums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā lēmumu rakstveidā paziņo ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā tiks veikta paredzētā darbība, kā arī ievieto savā interneta mājas lapā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides pārvalde izliek savā ēkā un attiecīgā vietējā pašvaldība — savā ēkā un citās sabiedriskajās vietās.”

         15.pants. Paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana

(1) Ja ir saņemts kompetentās institūcijas lēmums par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ierosinātājs kārtībā, kāda paredzēta Ministru kabineta noteikumos par ietekmes novērtējuma veikšanu, publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības pārstāvju iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi.

14. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “kā arī individuāli informē paredzētās darbības teritorijai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus)”;

23

deputāts A.Tolmačovs

Papildināt 15. panta 1. daļas redakciju pēc vārda “publicē” ar vārdiem “vietējā laikrakstā”.

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 14. pantā:

likuma 15. panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus „kārtībā, kāda paredzēta Ministru kabineta noteikumos par ietekmes novērtējuma veikšanu, publicē paziņojumu” ar vārdiem „Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu oficiālajā un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem”;

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt vārdu „pārstāvju”.

Atbildīgā komisija

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja ir saņemts kompetentās institūcijas lēmums par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ierosinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī individuāli informē paredzētās darbības teritorijai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus).”;

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr. 23.

atbalstīt,

iestrād. pr. nr. 23.

atbalstīt,

iestrād. pr. nr. 23.

atbalstīt

15. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja ir saņemts kompetentās institūcijas lēmums par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ierosinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī individuāli informē paredzētās darbības teritorijai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus).”;

(2) Pēc kompetentās institūcijas, reģionālās vides pārvaldes, attiecīgās pašvaldības deputāta vai vismaz 10 Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju rakstveida pieprasījuma ierosinātājs nodrošina paredzamās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. Tajā ir tiesīga piedalīties un izteikt savus priekšlikumus jebkura ieinteresētā persona.

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju” ar vārdiem “ieinteresēto personu”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju” ar vārdiem “ieinteresēto personu”;

(3) Paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu, izņemot šādus gadījumus:

1) paredzētā darbība ir būvniecība, un tās sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību;

2) paredzētā darbība ir teritoriju plānojuma izstrādāšana, un tās sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības plānošanu.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu, normatīvajiem aktiem par būvniecību un normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības plānošanu.

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Paredzētās darbības, arī būvniecības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu.”

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Paredzētās darbības, arī būvniecības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu.”

(1) Pēc ierosinātāja rakstveida pieprasījuma kompetentā institūcija izstrādā un nosūta ierosinātājam ietekmes novērtējuma programmu (turpmāk - programma), kas ietver vides aizsardzības prasības un noteikumus, kā arī nepieciešamo pētījumu un organizatorisko pasākumu kopumu ietekmes novērtējuma turpmākai veikšanai.

(2) Programma tiek izstrādāta, pamatojoties uz paredzētās darbības pieteikumu, tās sākotnējo izvērtējumu, ja tāds ir bijis, sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī ņemot vērā sabiedrības pārstāvju priekšlikumus un ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju sniegto informāciju. Minimālās prasības programmas saturam un tās izstrādāšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu.

(3) Izstrādājot programmu, kompetentajai institūcijai ir tiesības pieaicināt ekspertus, kā arī pieprasīt no ierosinātāja papildu informāciju.

(4) Programma ir spēkā trīs gadus. Ierosinātājs atkārtoti pieprasa izsniegt programmu, ja tās derīguma termiņš ir beidzies, bet šā likuma 19.pantā minētais noslēguma ziņojums nav iesniegts kompetentajai institūcijai.

25

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 16. panta 2. daļā vārdu „pārstāvju”.

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 16. panta otrajā daļā:

aizstāt vārdus „reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem „ nosaka Ministru kabinets.”.

atbalstīt

atbalstīt

16. 16.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdu “pārstāvju”;

aizstāt vārdus “reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem “nosaka Ministru kabinets”.

17.pants. Darba ziņojums par ietekmes novērtējumu, tā sagatavošana un sabiedriskā apspriešana

15. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

17. 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk - darba ziņojums) un iesniedz to kompetentajai institūcijai, kā arī - pēc kompetentās institūcijas norādījuma - citām institūcijām izvērtēšanai.

“(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai arī reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamās teritorijas administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, un citām institūcijām.”

“(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai arī reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamās teritorijas administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, un citām institūcijām.”;

(2) Darba ziņojumā tiek sniegta informācija par:

1) paredzēto darbību un iespējamajiem risinājumiem attiecībā uz tās vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem (arī par atteikšanos no paredzētās darbības);

2) paredzētās darbības un iepriekšējā punktā minēto risinājumu iespējamo ietekmi uz vidi;

3) tehnoloģiskajiem un citiem risinājumiem, kas palīdzētu novērst vai mazināt paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

(3) Ierosinātājam ir tiesības saņemt darba ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no kompetentās institūcijas, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām. Ar minētās informācijas sagatavošanu saistītās izmaksas sedz ierosinātājs.

(4) Ja darba ziņojuma sagatavošanas gaitā ierosinātājs nolemj atteikties no paredzētās darbības, tas nekavējoties paziņo par savu lēmumu kompetentajai institūcijai.

(5) Ierosinātājs publicē paziņojumu par sabiedrības iespēju iepazīties ar darba ziņojumu, iesniegt rakstveida priekšlikumus un piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.

(6) Darba ziņojuma saturu, kā arī paziņojuma publicēšanas un darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu.

27

Vides ministrs R.Vējonis

Deputāts A.Tolmačovs

Likumprojekta 15. pantā:

likuma 17. pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārda „ierosinātājs” ar vārdiem „oficiālajā un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem”;

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt sestajā daļā vārdus „reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem „nosaka Ministru kabinets.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

atbalstīt

papildināt piekto daļu pēc vārda “Ierosinātājs” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem “nosaka Ministru kabinets”;

28

Deputāti M.Grinblats, A.Seile, P.Tabūns, I. Vaidere

Papildināt likuma 17. pantu ar jaunu (7) daļu šādā redakcijā:

“(7) Ierosinātāja pienākums ir noskaidrot sabiedrības viedokli, nodrošinot reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt paredzētā darbība, līdzdalību sabiedriskā apspriešanā vai aptaujāšanu.”

atbalstīt

Redakc. preciz

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ierosinātāja pienākums ir noskaidrot sabiedrības viedokli, nodrošinot reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt paredzētā darbība, līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai aptaujājot šo iedzīvotāju daļu.”

Kompetentā institūcija, ņemot vērā ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju atzinumus, sabiedrības pārstāvju iesniegtos rakstveida priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, izvērtē darba ziņojuma atbilstību programmas prasībām un sagatavo atzinumu (ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus), ko nosūta ierosinātājam. Atzinumā var norādīt, kādi grozījumi darba ziņojumā izdarāmi.

29

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt likuma 18. panta pirmajā teikumā un likuma 22. panta otrajā un trešajā daļā vārdu „pārstāvju”.

atbalstīt

18. Izslēgt 18.panta pirmajā teikumā un 22.panta otrajā un trešajā daļā vārdu “pārstāvju”.

Ņemot vērā kompetentās institūcijas atzinumu par darba ziņojumu, ierosinātājs sagatavo noslēguma ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk - noslēguma ziņojums) un iesniedz to kompetentajai institūcijai.

16. Papildināt 19.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Noslēguma ziņojumā ietver pārskatu par darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.”

32

Vides ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 16. pantā:

likuma 19. pantā:

papildināt aiz vārdiem “iesniedz to kompetentajai institūcijai” ar vārdiem “arī elektroniskā formā”;

Deputāte A.Seile

papildināt 19. pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ierosinātāja pienākums ir informēt sabiedrību par noslēguma ziņojuma saturu un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem pirms šī ziņojuma iesniegšanas kompetentajā institūcijā.”

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Kompetentā institūcija un ierosinātājs ievieto noslēguma ziņojumu internetā savā mājas lapā. Ierosinātājs, kompetentā institūcija, reģionālā vides pārvalde un vietējā pašvaldība nodrošina, ka noslēguma ziņojums ir pieejams sabiedrībai. Sabiedrībai ir tiesības izvērtēt un Ministru kabineta noteiktajā termiņā sniegt rakstveida komentārus par noslēguma ziņojumu, kurus kompetentā institūcija izvērtē gatavojot atzinumu par noslēguma ziņojumu.”.

atbalstīt

daļēji

atbalstīt, ietverts pr.nr.32

atbalstīt

Redakc. preciz

19. 19.pantā:

papildināt tekstu pēc vārdiem “iesniedz to kompetentajai institūcijai” ar vārdiem “arī elektroniskā formā”;

papildināt pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Noslēguma ziņojumā ietver pārskatu par darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu un otro teikumu par pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kompetentā institūcija un ierosinātājs ievieto noslēguma ziņojumu savā interneta mājas lapā. Kompetentā institūcija, ierosinātājs, reģionālā vides pārvalde un vietējā pašvaldība nodrošina noslēguma ziņojuma pieejamību sabiedrībai. Sabiedrībai ir tiesības izvērtēt noslēguma ziņojumu un Ministru kabineta noteiktajā termiņā iesniegt par to rakstveida komentārus, kurus kompetentā institūcija izvērtē, gatavojot atzinumu par noslēguma ziņojumu.”

(1) Kompetentā institūcija sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, kompetentajai institūcijai ir tiesības nosūtīt noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības.

17. Izteikt 20.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.”

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 17. pantā:

aizstāt likuma 20. panta pirmajā daļā vārdus „saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem „Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Deputāts A.Tolmačovs

Aizstāt 20. panta 1. daļas 2. teikumā vārdus “vai arī uzdod” ar vārdiem “un pēc to novēršanas uzdod”.

Atbildīgā komisija

izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.”;

atbalstīt, iestrādāts 35.pr.

neatbalstīt

atbalstīt

20. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.”;

(2) Kompetentā institūcija nosūta atzinumu par noslēguma ziņojumu ierosinātājam, ietekmes novērtēšanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, publicē paziņojumu par to, ka ir sniegts atzinums par noslēguma ziņojumu, kā arī informē par iespēju iepazīties ar minēto atzinumu un noslēguma ziņojumu.

(3) Atzinums par noslēguma ziņojumu ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts šā likuma 21.pantā minētais paredzētās darbības akcepts, jāveic jauns ietekmes novērtējums.

37

Deputāts A.Tolmačovs Papildināt likuma 20. panta 2. daļas redakciju pēc vārda „publicē” ar vārdiem „vietējā laikrakstā”.

Deputāts A.Tolmačovs

Papildināt likuma 20. panta 2. daļas redakciju ar teikumu „Ierosinātājs organizē atzinuma un noslēguma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu”.

atbalstīt

daļēji atbalstīt, ietverts pr. nr. 32

papildināt otro daļu pēc vārda “publicē” ar vārdiem “vietējā laikrakstā”.

(1) Ja kompetentā institūcija lēmumā par ietekmes novērtējuma nepieciešamību norāda, ka paredzētajai darbībai var būt būtiska pārrobežu ietekme, tā rakstveidā paziņo par to ierosinātājam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ārlietu ministrijai, kā arī ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām.

(2) Kompetentā institūcija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ārlietu ministriju nosūta rakstveida paziņojumu par paredzēto darbību, kurai var būt pārrobežu ietekme, uz valsti, kuru paredzētā darbība var ietekmēt, pirms ierosinātājs informē Latvijas sabiedrību par paredzēto darbību saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu.

(3) Paziņojumā tiek sniegta šāda informācija:

1) paredzētās darbības pieteikums;

2) jebkura pieejama informācija par paredzēto darbību, kurai var būt pārrobežu ietekme;

3) informācija par valsts vai pašvaldības institūcijas viedokli par paredzēto darbību;

4) termiņš un vieta, kur valsts var sniegt atbildi, norādot, vai tā ir paredzējusi piedalīties ietekmes novērtējumā.

(4) Kompetentā institūcija, saņēmusi rakstveida pieprasījumu no jebkuras valsts, kuru paredzētā darbība var būtiski ietekmēt, nosūta tai šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu, pirms ierosinātājs informē Latvijas sabiedrību par paredzēto darbību saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu.

38

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 20.1 panta trešās daļas 3. punktā vārdus “valsts vai pašvaldību institūcijas” ar vārdiem “valsts institūciju vai pašvaldību”.

atbalstīt

21. 20.1 pantā:

aizstāt trešās daļas 3.punktā vārdus “valsts vai pašvaldību institūcijas” ar vārdiem “valsts institūciju vai pašvaldību”;

(5) Ja valsts, kura ir saņēmusi šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu, tajā norādītajā termiņā sniedz atbildi par to, ka tā nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, kompetentā institūcija nosūta tai programmu, darba ziņojumu un informāciju par ietekmes novērtējuma kārtību.

(6) Kompetentā institūcija, sadarbojoties ar tās valsts kompetento institūciju, kura ir nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, nodrošina kārtību, kādā ietekmētās valsts ieinteresētās institūcijas un sabiedrības pārstāvji var iepazīties ar šā panta trešajā un piektajā daļā minēto informāciju un iesniegt priekšlikumus kompetentajai institūcijai, pirms tā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu.

(7) Kompetentā institūcija konsultējas ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties ietekmes novērtējumā, par paredzētās darbības iespējamo pārrobežu ietekmi, par pasākumiem nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, kā arī par konsultācijām nepieciešamo termiņu.

39

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 20.1 panta sestajā daļā vārdus „sabiedrības pārstāvji” ar vārdu „sabiedrība”.

atbalstīt

aizstāt sestajā daļā vārdus “sabiedrības pārstāvji” ar vārdu “sabiedrība”.

Paredzētās darbības akcepts ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts valsts vai pašvaldības institūcijas lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību.

40

Deputāti M.Grīnblats, A.Seile, P.Tabūns, I. Vaidere

Papildināt likuma 21. pantu ar jaunu (2) daļu, līdzšinējo tekstu uzskatot par (1) daļu:

“(2) Ja saskaņā ar noslēguma ziņojumu paredzētās darbības ietekme uz vidi vai cilvēka veselību var skart teritoriju, kas pārsniedz attiecīgās pašvaldības teritoriju, lēmumu par paredzēto darbību pēc pašvaldības ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.”

atbalstīt precizētā redakcijā

22. 21.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja saskaņā ar noslēguma ziņojumu paredzētās darbības ietekme uz vidi vai cilvēka veselību var skart teritoriju, kas ir lielāka par attiecīgās pašvaldības teritoriju, lēmumu par paredzēto darbību pēc tās pašvaldības ierosinājuma, kuras teritoriju šī darbība var ietekmēt, pieņem Ministru kabinets.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

(1) Lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu kopā ar citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem.

(2) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija, vispusīgi izvērtējusi noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu, kā arī ņemot vērā ieinteresēto valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un sabiedrības pārstāvju viedokli, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību.

(3) Ja paredzētajai darbībai ir pārrobežu ietekme, attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija, pieņemot lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību, ņem vērā ietekmētās valsts ieinteresēto institūciju un sabiedrības pārstāvju viedokli, kā arī konsultāciju rezultātus.

(1) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija nosūta pieņemto lēmumu ierosinātājam un kompetentajai institūcijai.

18.  23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

23. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(2) Ieinteresētās personas attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā var iepazīties ar:

“(2) Attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas to izliek vietējās pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vietējā laikrakstā. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

42

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 18. pantā (likuma 23. panta otrās daļas ievaddaļas redakcija) vārdus “vietējā laikrakstā” ar vārdiem “vienā no vietējiem laikrakstiem”.

& nbsp;

Vides ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 18.pantā:

aizstāt likuma 23.panta otrās daļas ievaddaļā vārdus “vietējā laikrakstā” ar vārdiem “vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem”.

daļēji atbalstīt, ietverts 42. pr.

atbalstīt

“(2) Attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas to izliek vietējās pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

1) lēmuma saturu;

1) lēmuma saturu;

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pieņemšanas pamatojumu;

2) lēmuma pamatojumu;

2) lēmuma pamatojumu;

3) pasākumiem, kuri tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

3) pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

3) pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.”;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.”;

(3) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija informē ikvienu valsti, ar kuru tā konsultējusies par pieņemto lēmumu, un nosūta tai šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

aizstāt trešajā daļā vārdus “tā konsultējusies par pieņemto lēmumu” ar vārdiem “notikušas konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā”.

aizstāt trešajā daļā vārdus “tā konsultējusies par pieņemto lēmumu” ar vārdiem “notikušas konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā”.

19. Papildināt likumu ar jaunu V1 nodaļu šādā redakcijā:

“V1 nodaļa. Stratēģiskā novērtējuma kārtība

(1) Jebkura tāda plānošanas dokumenta izstrādātājs, kuram saskaņā ar šo likumu var būt nepieciešams stratēģiskais novērtējums, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos plānošanas dokumentus, uzsākot izstrādāšanu, iesniedz rakstveida pieteikumu kompetentajai institūcijai. Pieteikumā izstrādātājs, ņemot vērā šā likuma 4.panta ceturto, piekto un sesto daļu, kā arī 23.2 pantā noteiktos kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, pamato nepieciešamību piemērot stratēģisko novērtējumu vai iemeslus, kādēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams.

(2) Pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību, kā arī institūcijas, ar kurām iesniedzējs konsultējas pirms pieteikuma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

Redakc. preciz

24. Papildināt likumu ar V1 nodaļu šādā redakcijā:

“V1 nodaļa. Stratēģiskā novērtējuma kārtība

(1) Jebkura tāda plānošanas dokumenta izstrādātājs, kuram saskaņā ar šo likumu var būt nepieciešams stratēģiskais novērtējums, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos plānošanas dokumentus, uzsākot izstrādāšanu, iesniedz rakstveida pieteikumu kompetentajai institūcijai. Pieteikumā izstrādātājs, ņemot vērā šā likuma 4.panta ceturto, piekto un sesto daļu, kā arī 23.2 pantā noteiktos kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, pamato nepieciešamību piemērot stratēģisko novērtējumu vai iemeslus, kādēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams.

(2) Pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību, kā arī institūcijas, ar kurām iesniedzējs konsultējas pirms pieteikuma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka to plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

Lai pieņemtu lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, ir jāizvērtē:

1) attiecīgā plānošanas dokumenta būtība, ņemot vērā:

a) cik lielā mērā plānošanas dokumentā ietverti priekšnoteikumi paredzēto darbību, projektu un citu pasākumu īstenošanai, ievērojot vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

b) cik lielā mērā plānošanas dokuments ietekmē citus, arī hierarhiski saistītos plānošanas dokumentus,

c) plānošanas dokumenta saistību ar vides nosacījumu iekļaušanu citu nozaru plānošanas dokumentos, īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

d) ar konkrēto plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas,

e) plānošanas dokumenta saistību ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu noteikumu ieviešanu vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un ūdens resursu aizsardzības jomā;

43

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 19. pantā:

23.2 pantā:

izteikt 1. punkta „b” apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) cik lielā mērā plānošanas dokuments ietekmē citus plānošanas dokumentus, kuri atrodas dažādos plānošanas līmeņos,”;

atbalstīt

Redakc. preciz

Lai pieņemtu lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, ir jāizvērtē:

1) attiecīgā plānošanas dokumenta būtība, ņemot vērā:

a)  cik lielā mērā plānošanas dokumentā ietverti priekšnoteikumi paredzēto darbību, projektu un citu pasākumu īstenošanai, ievērojot vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

b)  cik lielā mērā plānošanas dokuments ietekmē citus plānošanas dokumentus, kuri ir dažādos plānošanas līmeņos,

c)  plānošanas dokumenta saistību ar vides nosacījumu iekļaušanu citu nozaru plānošanas dokumentos, īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

d)  ar konkrēto plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas,

e)  plānošanas dokumenta saistību ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu noteikumu ieviešanu vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un ūdens resursu aizsardzības jomā;

2) iedarbībai un iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas raksturojums, ņemot vērā:

a) ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku atgriezeniskumu,

b) iedarbības kumulatīvo efektu,

c) iedarbības pārrobežu ietekmi,

d) draudus cilvēku veselībai vai videi, arī avāriju risku,

e) iedarbības apjomu un izplatību, ievērojot iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas platību un iedzīvotāju skaitu;

46

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

„2) iespējamajai ietekmei uz vidi pakļautās teritorijas raksturojumu, ņemot vērā:”;

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 2. punkta „b” un „e” apakšpunktā un 3. punktā vārdu „iedarbībai” ar vārdu „ietekmei”;

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 2. punkta „c” apakšpunktu šādā redakcijā:

„c) pārrobežas ietekmes raksturojumu,”;

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt, redakc. precizējot

2)  iespējamai ietekmei uz vidi pakļautās teritorijas raksturojums, ņemot vērā:

a)  ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku atgriezeniskumu,

b)  ietekmes kumulatīvo efektu,

c)  pārrobežu ietekmes raksturu,

d)  draudus cilvēku veselībai vai videi, arī avāriju risku,

e)  ietekmes apjomu un izplatību, ievērojot iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas platību un iedzīvotāju skaitu;

3) iespējamai iedarbībai pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības, ņemot vērā:

a) īpašus dabiskos apstākļus,

b) ietekmi uz kultūras pieminekļiem,

c) vides kvalitātes normatīvu esošos vai iespējamos pārsniegumus,

d) zemes izmantošanas veidu un intensitāti,

e) ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem vai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vai ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslām.

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 3.punkta „a” apakšpunktu šādā redakcijā:

„a) dabas apstākļu raksturlielumus,”;

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 3.punkta „e” apakšpunktu;

atbalstīt

atbalstīt

3)  iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības, ņemot vērā:

a)  dabas apstākļu raksturlielumus,

b)  ietekmi uz kultūras pieminekļiem,

c)  vides kvalitātes normatīvu esošos vai iespējamos pārsniegumus,

d)  zemes izmantošanas veidu un intensitāti;

49

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) attiecīgā plānošanas dokumenta ietekme uz:

a) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām;

b) īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.”;

atbalstīt

4) attiecīgā plānošanas dokumenta ietekme uz:

a)  īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

b)  īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

Kompetentā institūcija:

1) pieņem motivētu lēmumu par to, vai konkrētam plānošanas dokumentam ir nepieciešams stratēģiskais novērtējums;

2) nodrošina, ka lēmums piemērot vai nepiemērot stratēģisko novērtējumu un šo lēmumu pamatojošie dokumenti ir pieejami ikvienai personai;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par to, kādēļ konkrētam plānošanas dokumentam ir vai nav piemērots stratēģiskais novērtējums.

Kompetentā institūcija:

1)  pieņem motivētu lēmumu par to, vai konkrētam plānošanas dokumentam ir nepieciešams stratēģiskais novērtējums;

2)  nodrošina, ka lēmums piemērot vai nepiemērot stratēģisko novērtējumu un šo lēmumu pamatojošie dokumenti ir pieejami ikvienai personai;

3)  Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par to, kādēļ konkrētam plānošanas dokumentam ir vai nav piemērots stratēģiskais novērtējums.

(1) Vides pārskatā iekļauj informāciju, ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes, plānošanas dokumenta saturu un detalizācijas pakāpi, tā vietu plānošanas dokumentu hierarhijā un detalizācijas pakāpi, līdz kādai ir lietderīgi vērtēt ietekmi uz vidi attiecīgajā plānošanas stadijā, lai novērstu novērtējuma dublēšanos.

(2) Ministru kabinets nosaka nepieciešamo informāciju, kas iekļaujama vides pārskatā.

51

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 19. pantā (likuma 23.4 panta pirmās daļas redakcija) pēc vārdiem “saturu” vārdus “un detalizācijas pakāpi”.

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 23.4 panta pirmo daļu pēc vārdiem „hierarhijā un” ar vārdiem „izstrādes un”;

atbalstīt

atbalstīt

(1) Vides pārskatā iekļauj informāciju, ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes, plānošanas dokumenta saturu, tā vietu plānošanas dokumentu hierarhijā un izstrādes un detalizācijas pakāpi, līdz kādai ir lietderīgi vērtēt ietekmi uz vidi attiecīgajā plānošanas stadijā, lai novērstu novērtējuma dublēšanos.

(2) Ministru kabinets nosaka nepieciešamo informāciju, kas iekļaujama vides pārskatā.

(1) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Ja plānošanas dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu vai paredzēto darbību īstenošanu, vides pārskatā, lai izvairītos no informācijas dublēšanās, iekļauj tikai tādu informāciju, kas nepieciešama attiecīgajā plānošanas stadijā, kā arī izmanto informāciju, kas iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās.

(2) Izstrādātājs konsultējas ar kompetento institūciju par plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpi.

(3) Izstrādātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

(4) Pirms plānošanas dokumenta pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:

1) alternatīvos risinājumus nelabvēlīgās ietekmes uz vidi novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai;

2) attiecībā uz vides pārskatu saņemtos komentārus un priekšlikumus;

3) sabiedrības viedokli;

4) pārrobežu ietekmes gadījumā arī attiecīgās valsts institūciju komentārus un priekšlikumus un sabiedrības viedokli.

52

Vides ministrs R.Vējonis papildināt 23.5 panta ceturtās daļas pirmo punktu pēc vārdiem ”nelabvēlīgās ietekmes uz” ar vārdiem „cilvēku veselību un ”;

atbalstīt, redakc. precizējot

(1) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Ja plānošanas dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu vai paredzēto darbību īstenošanu, vides pārskatā, lai izvairītos no informācijas dublēšanās, iekļauj tikai tādu informāciju, kas nepieciešama attiecīgajā plānošanas stadijā, kā arī izmanto informāciju, kas iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās.

(2) Izstrādātājs konsultējas ar kompetento institūciju par plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpi.

(3) Izstrādātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

(4) Pirms plānošanas dokumenta pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:

1)  alternatīvos risinājumus nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai;

2)  attiecībā uz vides pārskatu saņemtos komentārus un priekšlikumus;

3)  sabiedrības viedokli;

4)  pārrobežu ietekmes gadījumā arī attiecīgo valsts institūciju komentārus un priekšlikumus un sabiedrības viedokli.

(5) Iesniedzējs, ņemot vērā alternatīvo risinājumu izvērtējumu, saņemtos komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli, precizē vides pārskatu un kopā ar saņemto komentāru un priekšlikumu kopijām iesniedz to kompetentajai institūcijai.

(6) Kompetentā institūcija sniedz atzinumu par vides pārskatu, ņemot vērā vides pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (turpmāk — monitorings).

(7) Ja vides pārskats neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izraudzītais risinājums būtiski ietekmē vidi un nav pietiekami pamatots, kā arī ja nav veikta sabiedrības informēšana un vides pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod izpildītājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

Vides ministrs R.Vējonis

23.5 pantā:

papildināt sesto daļu pēc vārdiem „Kompetentā institūcija” ar vārdiem „Ministru kabineta noteiktā termiņā”;

Vides ministrs R.Vējonis papildināt 23.5 panta septīto daļu pēc vārdiem ”ietekmē” ar vārdiem „cilvēku veselību un”.

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt septīto daļu pēc vārdiem „Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”, ar vārdiem „vai arī nav izvērtēti saņemtie komentāri un priekšlikumi”.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(5) Iesniedzējs, ņemot vērā alternatīvo risinājumu izvērtējumu, saņemtos komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli, precizē vides pārskatu un kopā ar saņemto komentāru un priekšlikumu kopijām iesniedz to kompetentajai institūcijai.

(6) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā termiņā sniedz atzinumu par vides pārskatu, ņemot vērā vides pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (turpmāk — monitorings).

(7) Ja vides pārskats neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izraudzītais risinājums būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi un nav pietiekami pamatots, kā arī ja nav veikta sabiedrības informēšana un vides pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai nav izvērtēti saņemtie komentāri un priekšlikumi, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod izpildītājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta vides pārskatu komentāru un priekšlikumu sniegšanai;

2) sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumos, sabiedrības informēšanas noteikumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas informēšanas kārtību;

3) plānošanas dokumenta monitoringa kārtību.”

56

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Ministru kabinets nosaka:

1) institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu komentārus un priekšlikumus;

2) sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumos;

3) sabiedrības informēšanas nosacījumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas;

4) attiecīgo valstu informēšanas kārtību iespējamas pārrobežu ietekmes gadījumā;

5) Eiropas Komisijas informēšanas kārtību;

6) plānošanas dokumenta monitoringa kārtību.”

atbalstīt

Redakc. preciz

(8) Ministru kabinets nosaka:

1)  institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu to komentārus un priekšlikumus;

2)  sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumos;

3)  sabiedrības informēšanas noteikumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas;

4)  attiecīgo valstu informēšanas kārtību iespējamas pārrobežu ietekmes gadījumā;

5)  Eiropas Komisijas informēšanas kārtību;

6)  plānošanas dokumenta monitoringa kārtību.”

20. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa. Atbildība un lēmumu pārskatīšana”.

25. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa. Atbildība un lēmumu pārskatīšana”.

Ierosinātājs ir atbildīgs par:

1) iesniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī par darba ziņojuma un noslēguma ziņojuma sagatavošanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) noslēguma ziņojumā ietverto risinājumu īstenošanu.

21. 24.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “Ierosinātāja” ar vārdiem “un izstrādātāja”;

26. 24.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “Ierosinātāja” ar vārdiem “un izstrādātāja”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izstrādātājs ir atbildīgs par informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī stratēģiskā novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izstrādātājs ir atbildīgs par informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī stratēģiskā novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

22. Papildināt likumu ar 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

(1) Ikvienai personai, arī personu apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos persona iesniegumu var iesniegt:

1) par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par noslēguma ziņojumu vai vides pārskatu, — kompetentajai institūcijai;

2) par kompetentās institūcijas lēmumu vai rīcību, izskatot 1.punktā minēto iesniegumu, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas — Vides ministrijai.

57

Juridiskais birojs

ierosinām papildināt likumprojekta 22. pantā (likuma 26. panta otrās daļas 2. punkta redakcija) pēc vārda “izskatot” ar vārdiem “šā panta otrās daļas”.

atbalstīt

Redakc. preciz

27. Papildināt likumu ar 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

(1) Ikvienai personai, arī personu apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos persona iesniegumu var iesniegt:

1)  par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par noslēguma ziņojumu vai vides pārskatu, — kompetentajai institūcijai;

2)  par kompetentās institūcijas lēmumu vai rīcību, izskatot šīs daļas 1.punktā minēto iesniegumu, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas — Vides ministrijai.

(3) Iesniegumu, kas apstrīd paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, mēneša laikā pēc akcepta sniegšanas vai dokumenta pieņemšanas var iesniegt augstākai institūcijai vai amatpersonai, bet, ja tādas nav, — tiesā.

(4) Šā panta otrās daļas 2.punktā un trešajā daļā minētās augstākās institūcijas vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

(3) Iesniegumu, kas apstrīd paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, mēneša laikā pēc akcepta sniegšanas vai dokumenta pieņemšanas var iesniegt augstākai institūcijai vai amatpersonai, bet, ja tādas nav, — tiesā.

(4) Šā panta otrās daļas 2.punktā un trešajā daļā minētās augstākās institūcijas vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.janvārim izveido kompetento institūciju.

2. Vides valsts ekspertīzes pārvalde pilda kompetentās institūcijas pienākumus līdz dienai, kad darbību uzsāk kompetentā institūcija.

  3. Šis likums netiek piemērots tām paredzētajām darbībām, kurām saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" ir izdots pozitīvs Vides valsts ekspertīzes pārvaldes atzinums, kā arī tām darbībām, kuru projektēšanas ekoloģiskais uzdevums ir izsniegts pirms šā likuma stāšanās spēkā.

23. Pārejas noteikumos:

izslēgt 3.punktu;

28. Pārejas noteikumos:

izslēgt 3.punktu;

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.);

2) Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 278 "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.).

5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.oktobrim sagatavo un apstiprina šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju vai plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.

7. Plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

8. Ja izstrādātājs piemēro plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu pirms šo pārejas noteikumu 6. vai 7.punktā minēto termiņu beigām, stratēģiskais novērtējums piemērojams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

9. Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.martam.

Redakc. preciz

papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju vai plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.

7. Plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

8. Ja izstrādātājs piemēro plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu pirms šo pārejas noteikumu 6. vai 7.punktā minēto termiņu beigām, stratēģiskais novērtējums piemērojams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

9. Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.martam.

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.martam ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.213 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi” un Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi nr.521 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums”.”

58

Juridiskais birojs

ierosinām izteikt pārejas noteikumu 10. punktu šādā redakcijā:

“10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004. gada 1. martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumi nr. 213 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.);

2) Ministru kabineta 2001. gada 18. decembra noteikumi nr.521 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.).”

atbalstīt

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1)  Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.213 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.);

2)  Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi nr.521 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.).”

24. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

29. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/337/EEC, 97/11/EC, 92/43/EEC un 2001/42/EC.”

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/337/EEC, 97/11/EC, 92/43/EEC un 2001/42/EC.”

25. Likuma pielikumā:

30. Likuma pielikumā:

Likuma  "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
                               pielikums

aizstāt vārdu “pielikums” ar skaitli un vārdu “1.pielikums”;

aizstāt vārdu “pielikums” ar skaitli un vārdu “1.pielikums”;

Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams

1. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti jēlnaftas, ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk tonnu dienā. 

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar 100 megavatu vai lielāku jaudu. 

3. Atomelektrostacijas un kodolreaktori, arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniskās pētniecības darbam paredzētās iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas). 

4. Iekārtas, kas paredzētas izmantotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei. 

5. Iekārtas vai zonas, kas paredzētas:

1) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

2) izmantotās kodoldegvielas vai augstas radioaktivitātes atkritumu apstrādei;

3) izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai;

4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanai;

5) izmantotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus to ražošanas vai rašanās vietas. 

6. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti melno un krāsaino metālu, izņemot dārgmetālus, pirmapstrādei un ieguvei no rūdas, koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus. 

59

. Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 25.pantā:

likuma pielikumā:

aizstāt 1. punktā vārdu „dienā” ar vārdu „diennaktī”;

atbalstīt

aizstāt 1.punktā vārdu “dienā” ar vārdu “diennaktī”;

7. Iekārtas, kas paredzētas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstrādei:

1) ja azbestcementa produktu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

2) ja abrazīvo materiālu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50 tonnu gadā;

3) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 tonnu azbesta gadā. 

8. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti rūpnieciskai turpmāk minēto vielu ražošanai, izmantojot vairākus secīgus ķīmisko vielu pārvēršanas procesus:

1) ķīmiskās (organiskās un neorganiskās) izejvielas;

2) fosforu, slāpekli vai kāliju saturoši (vienkārši vai salikti) minerālmēsli;

3) augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi;

4) farmaceitiskie produkti, kuru ražošanā tiek izmantoti ķīmiskie un bioloģiskie procesi;

5) sprāgstvielas.

izteikt 8.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) organiskās un neorganiskās ķīmiskās pamatvielas;”;

izteikt 8.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) organiskās un neorganiskās ķīmiskās pamatvielas;”;

izteikt 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

izteikt 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

9. Jaunbūvējamas vai rekonstruējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

“9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

“9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

10. Starptautiskas lidostas.

10. Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu.

10. Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu.

11. Valsts un pašvaldību autoceļu rekonstruējamie un no jauna būvējamie posmi, ja to garums pārsniedz 10 kilometru.

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.”;

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.”;

papildināt pielikumu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

papildināt pielikumu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

“11.1 Jaunbūvējami četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu (vai mazāk) joslu ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks.”;

Redakc. preciz

“11.1 Jaunbūvējami četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu vai mazāk joslu ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks.”;

12. Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1350 tonnu un lielāku tilpību. 

13. Ostas un piestātnes ārpus ostām, kas paredzētas kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar 1350 tonnu un lielāku tilpību. 

14. Bīstamo atkritumu uzglabāšanas un apglabāšanas vietas. 

15. Sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas. 

16. Atkritumu sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja pārstrādes apjoms ir 100 tonnu un vairāk dienā.

61

Vides ministrs R.Vējonis

Deputāts A.Tolmačovs

papildināt 14. punktu ar palīgteikumu šādā redakcijā: „kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja to jauda ir 1 tonna vai vairāk diennaktī.”;

Vides ministrs R.Vējonis

Deputāts A.Tolmačovs

16. punktā aizstāt vārdu „Atkritumu” ar vārdiem "Sadzīves atkritumu” un izteikt palīgteikumu šādā redakcijā: „ja pārstrādes apjoms ir 10 tonnu un vairāk diennaktī.”.

atbalstīt

atbalstīt

Redakc. preciz

papildināt 14.punktu ar vārdiem “kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja šo iekārtu jauda ir 1 tonna vai vairāk diennaktī”;

aizstāt 16.punktā vārdu “Atkritumu” ar vārdiem “Sadzīves atkritumu” un vārdus un skaitli “ir 100 tonnu un vairāk dienā” — ar vārdiem un skaitli “ir 10 tonnu un vairāk diennaktī”;

17. Projekti, kas paredz pazemes ūdeņu ieguvi vai mākslīgu pazemes ūdeņu papildināšanu, ja gada kopējā aprite ir 2,5 miljoni kubikmetru un vairāk.

(2001.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

aizstāt 17.punktā skaitli “2,5” ar skaitli “10”;

aizstāt 17.punktā skaitli “2,5” ar skaitli “10”;

18. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 procentus no tā plūsmas.

19. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 30 000 cilvēkekvivalentu.

aizstāt 19.punktā skaitli “30 000” ar skaitli “150 000”;

aizstāt 19.punktā skaitli “30 000” ar skaitli “150 000”;

20. Projekti, kas paredz naftas un dabasgāzes rūpniecisku ieguvi. 

21. Aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonu kubikmetru. 

22. Naftas, gāzes un ķimikāliju transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 500 milimetru un garums - 40 kilometru. 

23. Cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā:

1) 85 000 vietu broileriem;

2) 60 000 vietu vistām;

3) 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kilogramiem;

4) 900 vietām sivēnmātēm. 

24. Rūpnieciskās iekārtas, kas paredzētas:

1) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedrainas izejvielas;

2) papīra un kartona ražošanai, ja to jauda pārsniedz 50 000 tonnu gadā. 

25. Atklātas derīgo izrakteņu ieguves vietas, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai kūdras ieguves vietas, ja to teritorija ir lielāka par 100 hektāriem. 

26. Augstsprieguma elektrolīnijas, kuru garums ir lielāks par 15 kilometriem un spriegums - 110 kilovoltu vai vairāk. 

27. Naftas un naftas ķīmijas produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 50 000 tonnu un vairāk, kā arī ķīmisko produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 20 000 tonnu un vairāk.

aizstāt 22.punktā vārdu “ķimikāliju” ar vārdiem “ķīmisko vielu un ķīmisko produktu”.

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi agrāk neizmantotās derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai agrāk neizmantotās kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 100 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības.”;

aizstāt 22.punktā vārdu “ķimikāliju” ar vārdiem “ķīmisko vielu un ķīmisko produktu”;

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi agrāk neizmantotās derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai agrāk neizmantotās kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 100 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības.”;

28. Meca apsaimniekoanas projekti platībām, kas ir lielākas par 1000 hektāriem.

izslēgt 28.punktu.

izslēgt 28.punktu.

29. Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas sugu ieviešanas (introdukcijas) projekti.

(2001.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

26. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

31. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

“Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

2.pielikums

62

. Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 26. pantā:

Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2. pielikumā:

aizstāt visā tekstā vārdu „dienā” ar vārdu „diennaktī”;

atbalstīt

2.pielikums

Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

1)  lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

2) nekultivētas zemes un daļēji pārveidotu vai saimnieciskās darbības neskartu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

63

Atbildīgā komisija

Izteikt 1. punkta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2)  daļēji pārveidotu vai saimnieciskajā darbībā neizmantotu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;”

atbalstīt

2)  daļēji pārveidotu vai saimnieciskajā darbībā neizmantotu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) lauksaimniecības vajadzībām paredzētā ūdens režīma maiņa, arī meliorācijas darbi, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

64

Vides ministrs R.Vējonis 1.punktā:

izteikt 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

3) ūdens saimnieciskie projekti, tai skaitā meliorācija un apūdeņošana, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;”;

atbalstīt

Redakc. preciz

3)  saimnieciskie ūdens projekti, arī meliorācija un apūdeņošana, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

4) apmežošana, veicot zemes transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

65

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 4. apakšpunktā skaitli „100” ar „500”;

atbalstīt

4) apmežošana, veicot zemes transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

5)  mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

a)  vairāk nekā 2000 gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

b) vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

b)  vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

c) vairāk nekā 40 000 mājputniem;

c)  vairāk nekā 40 000 mājputniem;

6) zivju audzēšanas kompleksu būvniecība;

66

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 6. apakšpunktu šādā redakcijā:

„6) dīķu ierīkošana zivju audzēšanai, kuru kopējā platība pārsniedz 20 hektārus, zivju audzēšanas kompleksu ierīkošana dabiskās ūdenstilpnēs un ūdenstecēs.”;

atbalstīt

Redakc. preciz

6)  zivju audzēšanai paredzētu dīķu ierīkošana, kuru kopējā platība pārsniedz 20 hektārus, zivju audzēšanas kompleksu ierīkošana dabiskās ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

7) jūras teritoriju atgūšana.

7)  jūras teritoriju atgūšana.

2. Ieguves rūpniecība:

2. Ieguves rūpniecība:

1) projekti, kas paredz uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 5 hektāriem, vai kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 25 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības;

1)  projekti, kas paredz uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 5 hektāriem, vai kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 25 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības;

2) derīgo izrakteņu ieguve pazemes izstrādnēs;

2)  derīgo izrakteņu ieguve pazemes izstrādnēs;

3) derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru;

3)  derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam):

4)  šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 250 metriem,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 250 metriem,

d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi;

d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

5)  virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

3. Enerģētiskā rūpniecība:

3. Enerģētiskā rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

1)  rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz 5 kilometrus;

2)  gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz 5 kilometrus;

3) dabasgāzes virszemes un pazemes krātuvju ierīkošana;

3)  dabasgāzes virszemes un pazemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

4)  fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

5)  ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

6)  radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

7)  hidroelektrostaciju būvniecība;

8) vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

8)  vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

1) iekārtu uzstādīšana čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai, ja to jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

Redakc. preciz

1)  iekārtu uzstādīšana čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai, ja šo iekārtu jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

2) šādu iekārtu uzstādīšana melno metālu apstrādei:

2)  šādu iekārtu uzstādīšana melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnas tērauda stundā,

a)  karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnas tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

b)  smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

c) galvaniskās ražotnes, kurās apstrādā vairāk nekā 2 tonnas tērauda stundā;

c)  galvaniskās ražotnes, kurās apstrādā vairāk nekā 2 tonnas tērauda stundā;

3) tādu melno metālu lietuvju būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

3)  tādu melno metālu lietuvju būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

4) tādu kausēšanas iekārtu (arī krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla dienā (izņemot dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

4)  tādu kausēšanas iekārtu (arī krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija diennaktī vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla diennnaktī (izņemot dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

5) tādu metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtu uzstādīšana, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannu vai ķīmiskās apstrādes tvertnes kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus;

5)  tādu metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtu uzstādīšana, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannu vai ķīmiskās apstrādes tvertnes kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus;

6) mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

6)  mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

7) kuģu būves un remonta rūpnīcas;

7)  kuģu būves un remonta rūpnīcas;

8) lidmašīnu būves un remonta rūpnīcas;

8)  lidmašīnu būves un remonta rūpnīcas;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

9)  dzelzceļa konstrukciju ražošana;

10) metālu ieguve ar sprādzienu metodi;

10)  metālu ieguve ar sprādzienu metodi;

11) rūdu apdedzināšanas un frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.

11)  rūdu apdedzināšanas un frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

1) koksēšanas krāšņu (ogļu sausā destilēšana) ierīkošana;

1)  koksēšanas krāšņu (ogļu sausā destilēšana) ierīkošana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā;

2)  cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas diennaktī;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3)  iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

4)  iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

5) iekārtu uzstādīšana minerālvielu kausēšanai, arī minerālšķiedru ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

5)  iekārtu uzstādīšana minerālvielu kausēšanai, arī minerālšķiedru ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6)  keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas diennaktī vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6. Ķīmiskā rūpniecība:

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

1)  ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2)  pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo ietilpību 10 000 un vairāk tonnu) uzstādīšana.

3)  naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo ietilpību 10 000 un vairāk tonnu) uzstādīšana.

7. Pārtikas rūpniecība:

7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

1)  augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

2)  rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnas piena dienā (ja 50 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);

3)  piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnas piena diennaktī (ja 50 tonnas diennaktī ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

4)  brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

5)  konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska racoana;

6) tādu lopkautuvju būvniecība, kurās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu dienā;

6)  tādu lopkautuvju būvniecība, kurās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu diennaktī;

7) cietes rūpnieciska ražošana;

7)  cietes rūpnieciska racoana;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnas zivju dienā;

8)  zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnas zivju diennaktī;

9) cukura rūpnieciska ražošana.

9) cukura rūpnieciska ražošana.

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas dienā;

1)  papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas diennaktī;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 1 tonnu materiāla dienā;

2)  materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 1 tonnu materiāla diennaktī;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā 5 tonnas gatavās produkcijas dienā;

3)  ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā 5 tonnas gatavās produkcijas diennaktī;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

4)  skaidu plākšņu un finiera ražošana;

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

5)  celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

9. Gumijas rūpniecība — uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

9. Gumijas rūpniecība — uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

10. Infrastruktūras projekti:

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

1)  rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

2) tirdzniecības centru un automašīnu stāvvietu būvniecība, ja tajos paredzēta vieta vairāk nekā 300 automašīnām;

67

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 10. punkta 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

„2) automašīnu stāvlaukumu, kas paredzēti vairāk nekā 300 automašīnām būvniecība;”;

atbalstīt

Redakc. preciz

2)  vairāk nekā 300 automašīnām paredzētu stāvlaukumu būvniecība;

3) dzelzceļa līniju un termināļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3)  dzelzceļa līniju un termināļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4)  lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

5)  ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

6)  iekšējo ūdensceļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7) aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus;

7)  aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus;

8) tramvaja un metro līniju būvniecība;

8)  tramvaja un metro līniju būvniecība;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometrus;

9)  cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometrus;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometrus;

10)  ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometrus;

11) ražošanas un sabiedrisko ēku būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā, dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu un rekonstrukciju;

68

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 10. punkta 11. apakšpunktu šādā redakcijā:

„11) ēku un būvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā; dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu;”;

atbalstīt

11)  ēku un būvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā; dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu;

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējais apjoms ir 1 000 000 un vairāk kubikmetru;

12)  pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējais apjoms ir 1 000 000 un vairāk kubikmetru;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

13)  mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz 2 procentus no tā plūsmas.

14)  projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz 2 procentus no tā plūsmas.

11. Pārējās darbības:

11. Pārējās darbības:

1)  sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

1)  sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

2) atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2)  atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentus;

3)  notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentus;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

4)  dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu (arī teritoriju, kas paredzētas vairāk nekā 300 nolietoto transportlīdzekļu glabāšanai) ierīkošana;

5)  metāllūžņu glabāšanas vietu (arī teritoriju, kas paredzētas vairāk nekā 300 nolietoto transportlīdzekļu glabāšanai) ierīkošana;

6) motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

6)  motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

7)  mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

8)  sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

9) dzīvnieku kapsētu ierīkošana.

69

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 11. punkta 9. apakšpunktā vārdu „dzīvnieku”;

atbalstīt

9)  kapsētu ierīkošana.

12. Tūrisms un atpūta:

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

1)  slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

2)  jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

3)  viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

4)  pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

5) tematisko parku ierīkošana.

5)  tematisko parku ierīkošana.

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1.pielikumā un šajā pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1.pielikumā un šajā pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem, bet nav uzsāktas divu gadu laikā pēc paredzētās darbības pieteikšanas kompetentajā institūcijā.”

70

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 14. punktā vārdus „bet nav uzsāktas divu gadu laikā pēc paredzētās darbības pieteikšanas kompetentajā institūcijā." ar vārdiem „un kuras turpinās ne ilgāk kā divus gadus pēc to uzsākšanas.”.

atbalstīt

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem un kuras turpinās ne ilgāk kā divus gadus pēc to uzsākšanas.”