Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 145)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

Izdarīt likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

1.  Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

1

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt visā likumā vārdus “valsts un pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas un pašvaldība” (attiecīgā locījumā).

atbalstīt

2. Aizstāt visā likumā vārdus “valsts un pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas un pašvaldība” (attiecīgā locījumā).

2

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt visā likumā vārdus “valsts vai pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas vai pašvaldība” (attiecīgā locījumā).

atbalstīt

3. Aizstāt visā likumā vārdus “valsts vai pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas vai pašvaldība” (attiecīgā locījumā).

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ietekme uz vidi - paredzētās darbības izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību;

2) ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī - ietekmes novērtējums) - procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai;

4

Vides ministrs R.Vējonis

1.pantā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “paredzētās darbības” ar vārdiem “vai plānošanas dokumenta īstenošanas”.

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 1. panta 2.punktu pēc vārda “samazināšanai” ar palīgteikumu šādā redakcijā: “vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos”.

atbalstīt

atbalstīt

4. 1.pantā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “paredzētās darbības” ar vārdiem “vai plānošanas dokumenta īstenošanas”;

papildināt 2.punktu pēc vārda “samazināšanai” ar tekstu šādā redakcijā:

“vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;”;

3) paredzētā darbība - aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, teritoriju plānojuma izstrādāšana, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi;

5

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 3.punktā vārdus “teritoriju plānojuma izstrādāšana”.

atbalstīt

izslēgt 3.punktā vārdus “teritoriju plānojuma izstrādāšana”;

4) ierosinātājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas gatavojas veikt kādu no šā likuma 4.pantā minētajām paredzētajām darbībām;

5) pārrobežu ietekme — jebkura paredzētās darbības izraisīta ietekme teritorijā, kas pakļauta ietekmētās valsts jurisdikcijai, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas Latvijas jurisdikcijā esošā teritorijā.

6

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt pantu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

“6) stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī – stratēģiskais novērtējums) – ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumenta īstenošanai, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību;

7) vides pārskats – stratēģijas, plāna, programmas, koncepcijas vai cita veida plānošanas dokumenta (turpmāk – plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, nodalīta sadaļa vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — stratēģiskais novērtējums) — ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumenta īstenošanai, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) vides pārskats — atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā (turpmāk — plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.”

Likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

7

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt likuma 2. pantu pēc vārda “vidi” ar teikuma daļu šādā redakcijā:

“kā arī nodrošināt plānošanas dokumentu, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, savlaicīgu un efektīvu izvērtēšanu un, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, iekļautu tajos vides aizsardzības un racionālas dabas resursu izmantošanas prasības.”

atbalstīt

Redakc. preciz

5. Papildināt 2.pantu pēc vārda “vidi” ar tekstu šādā redakcijā:

“nodrošināt tādu plānošanas dokumentu savlaicīgu un efektīvu izvērtēšanu, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, kā arī nodrošināt, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs šādos dokumentos tiktu iekļautas vides aizsardzības un racionālas dabas resursu izmantošanas prasības.”

Ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šādiem principiem:

1) ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā;

2) šā likuma pielikumā minēto objektu ietekmes novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī ievērojot sabiedriskajā apspriešanā izteiktos priekšlikumus;

2.  Aizstāt 3.panta 2.punktā vārdu "pielikumā" ar skaitli un vārdu "1.pielikumā".

6. 3.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

3) pieņemot lēmumu akceptēt paredzēto darbību, šā likuma 20.pantā minētajam atzinumam par noslēguma ziņojumu ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, kad atzinumā ir izteikts aizliegums tāpēc, ka nav ievērotas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

4) sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā;

5) vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips);

6) novērtējums izdarāms, ievērojot likumīguma, kompleksuma, zinātniskās pamatotības, atklātuma, plānošanas, vides un tautsaimniecības līdzsvara principu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001.likumu, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

8

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 3.pantu ar jaunu 4)1 punktu šādā redakcijā:

“4)1 ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;”

atbalstīt

papildināt pantu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“4.1 ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;”.

(1) Ietekmes novērtējums ir nepieciešams paredzētajām darbībām:

3.  4.pantā:

7.  4.pantā:

1) kuras ir saistītas ar šā likuma pielikumā minētajiem objektiem;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu "pielikumā" ar skaitli un vārdu "1.pielikumā";

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

2) kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

3) kurām to nosaka šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem.

(2) Ja paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, reģionālās vides pārvaldes vadītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdod tehniskos noteikumus katrai konkrētajai paredzētajai darbībai. Ministru kabinets nosaka paredzētās darbības, kuru veikšanai nepieciešami tehniskie noteikumi, prasības attiecībā uz tehnisko noteikumu saturu, to pieprasīšanas un sagatavošanas kārtību.

(3) Ietekmes novērtējums nav nepieciešams stratēģiju, rīcības plānu, nacionālo programmu un attīstības programmu projektiem, kuru pieņemšana varētu būtiski ietekmēt vidi. Šajos projektos jābūt sadaļai, kurā sniegta informācija par attiecīgā projekta ietekmi uz vidi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001.likumu, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

9

Vides ministrs R.Vējonis

4.pantā:

izteikt likuma 4. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Plānošanas dokumentiem, arī ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu saistītiem, kā arī plānošanas dokumentu grozījumiem, ja tos saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem nosacījumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija, ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.”

atbalstīt precizētā redakcijā

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, kā arī plānošanas dokumentu grozījumiem, ja tos saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija, ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ietekmes novērtējuma kārtību paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzības un drošības objektiem, nosaka Ministru kabinets."

10

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt likumprojekta 3.pantā piedāvāto likuma 4.panta ceturto daļu.

atbalstīt

11

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 4. pantu ar jaunām daļām šādā redakcijā:

“(4)Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kas var būtiski ietekmēt vidi, arī plānošanas dokumentiem:

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomās arī par plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem, un kuri ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2. pielikumā minēto darbību īstenošanai;

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (NATURA 2000), izņemot plānošanas dokumentiem, kas nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus šīm teritorijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, vai arī šā panta ceturtajā daļā minēto plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad tie var būtiski ietekmēt vidi.

(6) Šā likuma nosacījumi neattiecas uz:

1) paredzētajām darbībām un plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai civilo aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem finanšu vai budžeta jomā.”

atbalstīt

Redakc. preciz

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī plānošanas dokumentiem:

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomās un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā minēto darbību īstenošanai;

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kas nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

(6) Šā likuma noteikumi neattiecas uz:

1) paredzētajām darbībām un plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai civilo aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem finanšu vai budžeta jomā.”

Ietekmes novērtējumu finansē ierosinātājs.

12

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likuma 5. pantu šādā redakcijā:

“Ietekmes uz vidi novērtējumu finansē paredzētās darbības ierosinātājs. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu finansē plānošanas dokumenta izstrādātājs (turpmāk – izstrādātājs).”

atbalstīt

8. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ietekmes uz vidi novērtējumu finansē paredzētās darbības ierosinātājs. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu finansē plānošanas dokumenta izstrādātājs (turpmāk — izstrādātājs).”

Ietekmes novērtējumu veic Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk - kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

13

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likuma 6. pantu šādā redakcijā:

“6. pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma koordinācija un pārraudzība

Ietekmes uz vidi novērtējumu šajā likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk – kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

atbalstīt

9. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma koordinācija un pārraudzība

Ietekmes uz vidi novērtējumu šajā likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk — kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

Paredzēto darbību piesaka kompetentajā institūcijā, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem, ja ierosinātājs paredzējis veikt darbību:

1) kura saistīta ar šā likuma pielikumā minētajiem objektiem;

4.  Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu "pielikumā" ar skaitli un vārdu "1.pielikumā".

10.  Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”.

2) kuras ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001.likumu, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

5.  Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

11.  Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

         8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

"8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

“8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem."

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”

Paredzētās darbības ietekme uz vidi novērtējama pēc šādiem kritērijiem:

1) paredzēto darbību raksturojošie faktori:

a) apjoms,

b) paredzēto darbību un citu darbību savstarpējā ietekme,

14

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 11.pantā:

izteikt 1.punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) paredzēto darbību un citu esošu darbību vai plānotu darbību, kuras pieteiktas kompetentā institūcijā, savstarpējā ietekme,”

atbalstīt

Redakc. preciz

12. 11.pantā:

izteikt 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) paredzētās darbības un citu pašreizējo vai kompetentā institūcijā pieteiktu plānoto darbību savstarpējā ietekme,”;

c) dabas resursu izmantošana,

d) atkritumu rašanās,

e) piesārņojums un traucējumi,

f) avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas);

2) paredzētās darbības vietu un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktori:

a) līdzšinējais zemes izmantošanas veids,

b) attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums, kvalitāte un atjaunošanās iespējas,

c) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot sevišķu uzmanību īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, starptautiskas nozīmes mitrājiem, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām un putniem nozīmīgām vietām,

d) teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes kritēriji un standarti,

15

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 11. panta 2.punkta d) apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) teritorijas, kuras piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi,”

atbalstīt

izteikt 2.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi,”.

e) iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā,

f) vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas;

3) paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi, ko vērtē atbilstoši šā panta 1. un 2.punktā noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā paredzētās darbības:

a) apjomu (ietekmei pakļautās teritorijas lielumu un cilvēku daudzumu tajā),

b) iespējamo pārrobežu ietekmi,

c) ietekmes nozīmīgumu un kompleksumu,

d) ietekmes varbūtību,

e) ietekmes ilgumu, biecumu un atgriezeniskumu.

(1) Ja pēc saņemtā pieteikuma izskatīšanas kompetentā institūcija pieņem lēmumu par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, tā rakstveidā paziņo ierosinātājam un ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām par ietekmes novērtējuma uzsākšanu.

(2) Ieinteresētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā kompetentās institūcijas lēmumu par tās paredzētās darbības ietekmes novērtējuma nepieciešamību, attiecībā uz kuru ir veikts sākotnējais izvērtējums.

(3) Ja kompetentā institūcija nolemj, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā rakstveidā paziņo savu lēmumu ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu publicē paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu.

6. Papildināt 14.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par to, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, ja sākotnējā izvērtējumā konstatēts, ka nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz vidi.

16

Vides ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 6.pantā:

izslēgt piedāvāto likuma 14.panta ceturto daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

atbalstīt

(5) Šā panta trešajā daļā minētais nosacījums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā lēmumu rakstveidā paziņo ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, kā arī ievieto internetā kompetentās institūcijas mājas lapā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides pārvalde izvieto reģionālās pārvaldes ēkā un attiecīgā vietējā pašvaldība – pilsētas vai pagasta pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās – skolās, bibliotēkās, pastā."

17

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 14.panta piektās daļas trešajā teikumā vārdus „-skolās, bibliotēkās, pastā.”

atbalstīt

Redakc. preciz

13. Papildināt 14.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā minētais noteikums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā lēmumu rakstveidā paziņo ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā tiks veikta paredzētā darbība, kā arī ievieto savā interneta mājas lapā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides pārvalde izliek savā ēkā un attiecīgā vietējā pašvaldība — savā ēkā un citās sabiedriskajās vietās.”

         15.pants. Paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana

(1) Ja ir saņemts kompetentās institūcijas lēmums par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ierosinātājs kārtībā, kāda paredzēta Ministru kabineta noteikumos par ietekmes novērtējuma veikšanu, publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības pārstāvju iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi.

18

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 15.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “kā arī individuāli informē paredzētās darbības teritorijai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus).”

atbalstīt

14. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem “kā arī individuāli informē paredzētās darbības teritorijai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus)”;

(2) Pēc kompetentās institūcijas, reģionālās vides pārvaldes, attiecīgās pašvaldības deputāta vai vismaz 10 Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju rakstveida pieprasījuma ierosinātājs nodrošina paredzamās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. Tajā ir tiesīga piedalīties un izteikt savus priekšlikumus jebkura ieinteresētā persona.

19

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 15. panta otrajā daļā vārdus “Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju” ar vārdu “ieinteresēto personu”

atbalstīt

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju” ar vārdiem “ieinteresēto personu”;

(3) Paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu, izņemot šādus gadījumus:

1) paredzētā darbība ir būvniecība, un tās sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību;

2) paredzētā darbība ir teritoriju plānojuma izstrādāšana, un tās sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības plānošanu.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu, normatīvajiem aktiem par būvniecību un normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības plānošanu.

20

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 15. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Paredzētās darbības, arī būvniecības, ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu.”.

atbalstīt

Redakc. preciz

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Paredzētās darbības, arī būvniecības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu.”

17.pants. Darba ziņojums par ietekmes novērtējumu, tā sagatavošana un sabiedriskā apspriešana

7. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

15. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk - darba ziņojums) un iesniedz to kompetentajai institūcijai, kā arī - pēc kompetentās institūcijas norādījuma - citām institūcijām izvērtēšanai.

"(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk – darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamo teritoriju administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, kā arī citām institūcijām."

Redakc. preciz

“(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai arī reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamās teritorijas administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, un citām institūcijām.”

(2) Darba ziņojumā tiek sniegta informācija par:

1) paredzēto darbību un iespējamajiem risinājumiem attiecībā uz tās vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem (arī par atteikšanos no paredzētās darbības);

2) paredzētās darbības un iepriekšējā punktā minēto risinājumu iespējamo ietekmi uz vidi;

3) tehnoloģiskajiem un citiem risinājumiem, kas palīdzētu novērst vai mazināt paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

(3) Ierosinātājam ir tiesības saņemt darba ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no kompetentās institūcijas, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām. Ar minētās informācijas sagatavošanu saistītās izmaksas sedz ierosinātājs.

(4) Ja darba ziņojuma sagatavošanas gaitā ierosinātājs nolemj atteikties no paredzētās darbības, tas nekavējoties paziņo par savu lēmumu kompetentajai institūcijai.

(5) Ierosinātājs publicē paziņojumu par sabiedrības iespēju iepazīties ar darba ziņojumu, iesniegt rakstveida priekšlikumus un piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.

(6) Darba ziņojuma saturu, kā arī paziņojuma publicēšanas un darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu.

Ņemot vērā kompetentās institūcijas atzinumu par darba ziņojumu, ierosinātājs sagatavo noslēguma ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk - noslēguma ziņojums) un iesniedz to kompetentajai institūcijai.

21

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt likuma 19.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Noslēguma ziņojumā ietver pārskatu par darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.”

atbalstīt

16. Papildināt 19.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Noslēguma ziņojumā ietver pārskatu par darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.”

(1) Kompetentā institūcija sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, kompetentajai institūcijai ir tiesības nosūtīt noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības.

22

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likuma 20.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav veikta sabiedrības informēšana un sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības vai arī uzdod nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.”

atbalstīt

Redakc. preciz

17. Izteikt 20.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.”

(2) Kompetentā institūcija nosūta atzinumu par noslēguma ziņojumu ierosinātājam, ietekmes novērtēšanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, publicē paziņojumu par to, ka ir sniegts atzinums par noslēguma ziņojumu, kā arī informē par iespēju iepazīties ar minēto atzinumu un noslēguma ziņojumu.

(3) Atzinums par noslēguma ziņojumu ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts šā likuma 21.pantā minētais paredzētās darbības akcepts, jāveic jauns ietekmes novērtējums.

(1) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija nosūta pieņemto lēmumu ierosinātājam un kompetentajai institūcijai.

8. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

18.  23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(2) Ieinteresētās personas attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā var iepazīties ar:

"(2) Attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas to izvieto vietējās pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vietējā laikrakstā. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

Redakc. preciz

“(2) Attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas to izliek vietējās pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vietējā laikrakstā. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

1) lēmuma saturu;

1) lēmuma saturu;

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pieņemšanas pamatojumu;

2) lēmuma pamatojumu;

2) lēmuma pamatojumu;

3) pasākumiem, kuri tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

3) pasākumiem, kuri tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

3) pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību."

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.”;

(3) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija informē ikvienu valsti, ar kuru tā konsultējusies par pieņemto lēmumu, un nosūta tai šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

23

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt 23.panta trešajā daļā vārdus “tā konsultējusies par pieņemto lēmumu” ar vārdiem “notikušas konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā”.

atbalstīt

aizstāt trešajā daļā vārdus “tā konsultējusies par pieņemto lēmumu” ar vārdiem “notikušas konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā”.

24

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt likumu ar jaunu V’ nodaļu šādā redakcijā:

“V’ Stratēģiskā novērtējuma kārtība

(1) Jebkura plānošanas dokumenta, kuram saskaņā ar šo likumu var būt nepieciešams stratēģiskais novērtējums, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos plānošanas dokumentus, izstrādātājs, uzsākot izstrādāšanu iesniedz rakstveida pieteikumu kompetentajā institūcijā. Pieteikumā, ņemot vērā šā likuma 4. panta ceturto, piekto un sesto daļu, kā arī 23.2. pantā noteiktos kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, pamato nepieciešamību piemērot stratēģisko novērtējumu vai iemeslus, kādēļ konkrētajam plānam stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams.

(2) Pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību, arī institūcijas ar kurām iesniedzējs konsultējas pirms pieteikuma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

atbalstīt

Redakc. preciz

19. Papildināt likumu ar jaunu V1 nodaļu šādā redakcijā:

“V1 nodaļa. Stratēģiskā novērtējuma kārtība

(1) Jebkura tāda plānošanas dokumenta izstrādātājs, kuram saskaņā ar šo likumu var būt nepieciešams stratēģiskais novērtējums, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos plānošanas dokumentus, uzsākot izstrādāšanu, iesniedz rakstveida pieteikumu kompetentajai institūcijai. Pieteikumā izstrādātājs, ņemot vērā šā likuma 4.panta ceturto, piekto un sesto daļu, kā arī 23.2 pantā noteiktos kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, pamato nepieciešamību piemērot stratēģisko novērtējumu vai iemeslus, kādēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams.

(2) Pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību, kā arī institūcijas, ar kurām iesniedzējs konsultējas pirms pieteikuma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

Lai pieņemtu lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, ir jāizvērtē:

1) attiecīgā plānošanas dokumenta būtību, ņemot vērā:

a) cik lielā mērā plānošanas dokumentā noteikti priekšnoteikumi paredzēto darbību, projektu un citu pasākumu īstenošanai, ņemot vērā to vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, darbības nosacījumus un resursu izmantošanu,

b) cik lielā mērā plānošanas dokuments ietekmē citus, arī hierarhiski saistītos plānošanas dokumentus,

c) plānošanas dokumenta saistība ar vides nosacījumu iekļaušanu citu nozaru plānošanas dokumentos, īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

d) ar konkrēto plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas,

e) plānošanas dokumenta saistība ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu nosacījumu ieviešanu vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un ūdens resursu aizsardzības jomās.

Redakc. preciz

Lai pieņemtu lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, ir jāizvērtē:

1) attiecīgā plānošanas dokumenta būtība, ņemot vērā:

a) cik lielā mērā plānošanas dokumentā ietverti priekšnoteikumi paredzēto darbību, projektu un citu pasākumu īstenošanai, ievērojot vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

b) cik lielā mērā plānošanas dokuments ietekmē citus, arī hierarhiski saistītos plānošanas dokumentus,

c) plānošanas dokumenta saistību ar vides nosacījumu iekļaušanu citu nozaru plānošanas dokumentos, īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

d) ar konkrēto plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas,

e) plānošanas dokumenta saistību ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu noteikumu ieviešanu vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un ūdens resursu aizsardzības jomā;

2) iedarbībai un iespējamajai ietekmei pakļautās teritorijas raksturojumu, ņemot vērā:

a) ietekmes iespējamību, ilgumu, biecumu un seku atgriezeniskumu,

b) iedarbības kumulatīvo efektu,

c) iedarbības pārrobežas ietekmes raksturu,

d) draudus cilvēku veselībai vai videi, arī avāriju risku,

e) iedarbības apjomu un izplatību, ņemot vērā iespējamajai ietekmei pakļauto teritoriju un iedzīvotāju skaitu.

3) iespējamai iedarbībai pakļautās teritorijas jutīgumu un īpatnības, ņemot vērā:

a) īpašus dabiskos apstākļus,

b) ietekmi uz kultūras pieminekļiem,

c) vides kvalitātes normatīvu esošos vai iespējamos pārsniegumus,

d) zemes izmantošanas veidu un intensitāti,

e) ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem vai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes vai ūde nstilpju un ūdensteču aizsargjoslām.

Redakc. preciz

2) iedarbībai un iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas raksturojums, ņemot vērā:

a) ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku atgriezeniskumu,

b) iedarbības kumulatīvo efektu,

c) iedarbības pārrobežu ietekmi,

d) draudus cilvēku veselībai vai videi, arī avāriju risku,

e) iedarbības apjomu un izplatību, ievērojot iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas platību un iedzīvotāju skaitu;

3) iespējamai iedarbībai pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības, ņemot vērā:

a) īpašus dabiskos apstākļus,

b) ietekmi uz kultūras pieminekļiem,

c) vides kvalitātes normatīvu esošos vai iespējamos pārsniegumus,

d) zemes izmantošanas veidu un intensitāti,

e) ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem vai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vai ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslām.

Kompetentā institūcija:

1) pieņem motivētu lēmumu vai konkrētam plānošanas dokumentam ir nepieciešams stratēģiskais novērtējums;

2) nodrošina, ka lēmums piemērot vai nepiemērot stratēģisko novērtējumu un to pamatojoši dokumenti ir pieejami ikvienai personai;

3) Ministru kabineta noteiktā kārtībā informē sabiedrību, kādēļ konkrētam plānošanas dokumentam ir vai nav piemērots stratēģiskais novērtējums.

Redakc. preciz

Kompetentā institūcija:

1) pieņem motivētu lēmumu par to, vai konkrētam plānošanas dokumentam ir nepieciešams stratēģiskais novērtējums;

2) nodrošina, ka lēmums piemērot vai nepiemērot stratēģisko novērtējumu un šo lēmumu pamatojošie dokumenti ir pieejami ikvienai personai;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par to, kādēļ konkrētam plānošanas dokumentam ir vai nav piemērots stratēģiskais novērtējums.

(1) Vides pārskatā iekļauj informāciju, ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes, plānošanas dokumenta saturu un detalizācijas pakāpi, tā vietu plānošanas dokumentu hierarhijā un detalizācijas pakāpi, līdz kādai ir lietderīgi vērtēt ietekmi uz vidi attiecīgajā plānošanas procesa līmenī, lai novērstu novērtējuma dublēšanos.

(2) Ministru kabinets nosaka nepieciešamo informāciju, ko iekļauj vides pārskatā.

Redakc. preciz

(1) Vides pārskatā iekļauj informāciju, ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes, plānošanas dokumenta saturu un detalizācijas pakāpi, tā vietu plānošanas dokumentu hierarhijā un detalizācijas pakāpi, līdz kādai ir lietderīgi vērtēt ietekmi uz vidi attiecīgajā plānošanas stadijā, lai novērstu novērtējuma dublēšanos.

(2) Ministru kabinets nosaka nepieciešamo informāciju, kas iekļaujama vides pārskatā.

(1) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms plānošanas dokumenta iesniegšanas pieņemšanai. Gadījumos, kad plānošanas dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu vai paredzēto darbību īstenošanu, lai izvairītos no informācijas dublēšanās, vides pārskatā iekļauj tikai tādu informāciju, kura ir nepieciešama attiecīgajā plānošanas stadijā, kā arī izmanto informāciju, kura iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās.

(2) Izstrādātājs konsultējas ar kompetento institūciju par plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpi.

(3) Izstrādātājs Ministru kabineta noteiktā kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

(4) Pirms plānošanas dokumenta pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:

1) alternatīvos risinājumus, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

2) saņemtos komentārus un priekšlikumus par vides pārskatu;

3) sabiedrības viedokli;

4) pārrobežu ietekmes gadījumā arī attiecīgās valsts institūciju komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli.

Redakc. preciz

(1) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Ja plānošanas dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu vai paredzēto darbību īstenošanu, vides pārskatā, lai izvairītos no informācijas dublēšanās, iekļauj tikai tādu informāciju, kas nepieciešama attiecīgajā plānošanas stadijā, kā arī izmanto informāciju, kas iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās.

(2) Izstrādātājs konsultējas ar kompetento institūciju par plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpi.

(3) Izstrādātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

(4) Pirms plānošanas dokumenta pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:

1) alternatīvos risinājumus nelabvēlīgās ietekmes uz vidi novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai;

2) attiecībā uz vides pārskatu saņemtos komentārus un priekšlikumus;

3) sabiedrības viedokli;

4) pārrobežu ietekmes gadījumā arī attiecīgās valsts institūciju komentārus un priekšlikumus un sabiedrības viedokli.

(5) Iesniedzējs, ņemot vērā alternatīvo risinājumu izvērtējumu, saņemtos komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli precizē vides pārskatu un iesniedz to kopā ar saņemto komentāru un priekšlikumu kopijām kompetentajai institūcijai.

(6) Kompetentā institūcija sniedz atzinumu par vides pārskatu, ņemot vērā vides pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izvēlētā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka informācijas apjomu un termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (turpmāk – monitorings).

(7) Ja vides pārskats neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izvēlētais risinājums būtiski ietekmē vidi un nav pietiekoši pamatots, arī nav veikta sabiedrības informēšana un vides pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības vai arī uzdod nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

Redakc. preciz

(5) Iesniedzējs, ņemot vērā alternatīvo risinājumu izvērtējumu, saņemtos komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli, precizē vides pārskatu un kopā ar saņemto komentāru un priekšlikumu kopijām iesniedz to kompetentajai institūcijai.

(6) Kompetentā institūcija sniedz atzinumu par vides pārskatu, ņemot vērā vides pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (turpmāk — monitorings).

(7) Ja vides pārskats neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izraudzītais risinājums būtiski ietekmē vidi un nav pietiekami pamatots, kā arī ja nav veikta sabiedrības informēšana un vides pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod izpildītājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) institūcijas, kurām iesniedzējam jānosūta vides pārskats komentāru un priekšlikumu saņemšanai;

2) sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumos, sabiedrības informēšanas nosacījumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas komisijas informēšanas kārtību;

3) plānošanas dokumenta monitoringa kārtību.”

Redakc. preciz

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta vides pārskatu komentāru un priekšlikumu sniegšanai;

2) sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumos, sabiedrības informēšanas noteikumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas informēšanas kārtību;

3) plānošanas dokumenta monitoringa kārtību.”

25

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā

“VI. Atbildība un lēmumu pārskatīšana”

atbalstīt

20. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa. Atbildība un lēmumu pārskatīšana”.

Ierosinātājs ir atbildīgs par:

1) iesniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī par darba ziņojuma un noslēguma ziņojuma sagatavošanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) noslēguma ziņojumā ietverto risinājumu īstenošanu.

26

. Vides ministrs R.Vējonis

24. pantā:

papildināt panta nosaukumā pēc vārda “Ierosinātāja” ar vārdiem “un izstrādātāja”.

atbalstīt

21. 24.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “Ierosinātāja” ar vārdiem “un izstrādātāja”;

27

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 24. pantu pantu ar jaunu otro daļu līdzšinējo tekstu uzskatot par pirmo daļu:

“(2) Izstrādātājs ir atbildīgs par informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī stratēģiskā novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.”

atbalstīt

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izstrādātājs ir atbildīgs par informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī stratēģiskā novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

28

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt likumu ar jaunu 26. pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

(1) Ikvienai personai, arī to apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt jebkuru, saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos persona iesniegumu var iesniegt:

1) visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, bet līdz kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par noslēguma ziņojumu vai vides pārskatu, par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību - kompetentajai institūcijai;

2) par kompetentās institūcijas lēmumu vai rīcību, izskatot pirmajā punktā minēto iesniegumu, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas - Vides ministrijai;

(3) Iesniegumu, kas apstrīd paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi vai stratēģiskā novērtējuma procesā, mēneša laikā pēc akcepta sniegšanas vai dokumenta pieņemšanas var iesniegt augstākai institūcijai vai amatpersonai, bet, ja tādas nav, tad tiesā.

(4) Šā panta otrās daļas otrajā punktā un trešajā daļā minētās augstākās institūcijas vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

atbalstīt

Redakc. preciz

22. Papildināt likumu ar 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

(1) Ikvienai personai, arī personu apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos persona iesniegumu var iesniegt:

1) par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par noslēguma ziņojumu vai vides pārskatu, — kompetentajai institūcijai;

2) par kompetentās institūcijas lēmumu vai rīcību, izskatot 1.punktā minēto iesniegumu, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas — Vides ministrijai.

(3) Iesniegumu, kas apstrīd paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, mēneša laikā pēc akcepta sniegšanas vai dokumenta pieņemšanas var iesniegt augstākai institūcijai vai amatpersonai, bet, ja tādas nav, — tiesā.

(4) Šā panta otrās daļas 2.punktā un trešajā daļā minētās augstākās institūcijas vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.janvārim izveido kompetento institūciju.

2. Vides valsts ekspertīzes pārvalde pilda kompetentās institūcijas pienākumus līdz dienai, kad darbību uzsāk kompetentā institūcija.

  3. Šis likums netiek piemērots tām paredzētajām darbībām, kurām saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" ir izdots pozitīvs Vides valsts ekspertīzes pārvaldes atzinums, kā arī tām darbībām, kuru projektēšanas ekoloģiskais uzdevums ir izsniegts pirms šā likuma stāšanās spēkā.

29

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pārejas noteikumu 3. punktu.

atbalstīt

23. Pārejas noteikumos:

izslēgt 3.punktu;

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.);

2) Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 278 "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.).

5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.oktobrim sagatavo un apstiprina šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

30

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

„1. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004. gada 21. jūlijam vai, kuru izstrāde ir uzsākta pirms 2004. gada 21. jūlija un izstrādātājs līdz 2004. gada 21. jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju, ja plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006. gada 21. jūlijam, izņemot šā likuma pārejas noteikumu otrajā punktā minētos gadījumus.

2. Plānošanas dokumentiem, kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja plānošanas dokumentu pieņem pēc 2004. gada 1. maija.

3. Ja izstrādātājs piemēro plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu, pirms šā likuma pārejas noteikumu pirmajā vai otrajā punktā minētajam termiņam, to dara atbilstoši šā likuma nosacījumiem.

4. Ministru kabinets izdod šajā likumā noteiktos noteikumus līdz 2004. gada 1. martam.

5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004. gada 1. martam ir spēkā Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumi Nr. 213 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi” un Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.521 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums”.

atbalstīt

Redakc. preciz

papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju vai plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.

7. Plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

8. Ja izstrādātājs piemēro plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu pirms šo pārejas noteikumu 6. vai 7.punktā minēto termiņu beigām, stratēģiskais novērtējums piemērojams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

9. Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.martam.

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.martam ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.213 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi” un Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi nr.521 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums”.”

9. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

24. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/337/EEC un 97/11/EC."

31

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt informatīvo atsauci ar direktīvām 92/43/EEC, 2001/42/EC.

atbalstīt

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/337/EEC, 97/11/EC, 92/43/EEC un 2001/42/EC.”

10. Likuma pielikumā:

25. Likuma pielikumā:

Likuma  "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
                               pielikums

aizstāt vārdu "pielikums" ar skaitli un vārdu "1.pielikums";

aizstāt vārdu “pielikums” ar skaitli un vārdu “1.pielikums”;

Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams

1. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti jēlnaftas, ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk tonnu dienā. 

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar 100 megavatu vai lielāku jaudu. 

3. Atomelektrostacijas un kodolreaktori, arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniskās pētniecības darbam paredzētās iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas). 

4. Iekārtas, kas paredzētas izmantotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei. 

5. Iekārtas vai zonas, kas paredzētas:

1) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

2) izmantotās kodoldegvielas vai augstas radioaktivitātes atkritumu apstrādei;

3) izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai;

4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanai;

5) izmantotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus to ražošanas vai rašanās vietas. 

6. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti melno un krāsaino metālu, izņemot dārgmetālus, pirmapstrādei un ieguvei no rūdas, koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus. 

7. Iekārtas, kas paredzētas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstrādei:

1) ja azbestcementa produktu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

2) ja abrazīvo materiālu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50 tonnu gadā;

3) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 tonnu azbesta gadā. 

8. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti rūpnieciskai turpmāk minēto vielu ražošanai, izmantojot vairākus secīgus ķīmisko vielu pārvēršanas procesus:

1) ķīmiskās (organiskās un neorganiskās) izejvielas;

2) fosforu, slāpekli vai kāliju saturoši (vienkārši vai salikti) minerālmēsli;

3) augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi;

4) farmaceitiskie produkti, kuru ražošanā tiek izmantoti ķīmiskie un bioloģiskie procesi;

5) sprāgstvielas.

32

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma pielikumā:

izteikt 8.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) organiskās un neorganiskās ķīmiskās pamatvielas;”;

atbalstīt

izteikt 8.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) organiskās un neorganiskās ķīmiskās pamatvielas;”;

izteikt 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

izteikt 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

9. Jaunbūvējamas vai rekonstruējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

"9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

“9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

10. Starptautiskas lidostas.

10. Jaunbūvējamas lidostas ar skrejceļa garumu 2,1 kilometrs un vairāk.

Redakc. preciz

10. Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu.

11. Valsts un pašvaldību autoceļu rekonstruējamie un no jauna būvējamie posmi, ja to garums pārsniedz 10 kilometru.

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.";

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.”;

papildināt pielikumu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

papildināt pielikumu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

"11.1 Jaunbūvējami četru vai vairāk joslu ceļi vai esošie divu joslu (vai mazāk) ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāk joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometru un vairāk.";

Redakc. preciz

“11.1 Jaunbūvējami četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu (vai mazāk) joslu ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks.”;

12. Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1350 tonnu un lielāku tilpību. 

13. Ostas un piestātnes ārpus ostām, kas paredzētas kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar 1350 tonnu un lielāku tilpību. 

14. Bīstamo atkritumu uzglabāšanas un apglabāšanas vietas. 

15. Sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas. 

16. Atkritumu sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja pārstrādes apjoms ir 100 tonnu un vairāk dienā.

17. Projekti, kas paredz pazemes ūdeņu ieguvi vai mākslīgu pazemes ūdeņu papildināšanu, ja gada kopējā aprite ir 2,5 miljoni kubikmetru un vairāk.

(2001.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

aizstāt 17.punktā skaitli "2,5" ar skaitli "10";

aizstāt 17.punktā skaitli “2,5” ar skaitli “10”;

18. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 procentus no tā plūsmas.

19. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 30 000 cilvēkekvivalentu.

aizstāt 19.punktā skaitli "30000" ar skaitli "150000";

aizstāt 19.punktā skaitli “30 000” ar skaitli “150 000”;

20. Projekti, kas paredz naftas un dabasgāzes rūpniecisku ieguvi. 

21. Aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonu kubikmetru. 

22. Naftas, gāzes un ķimikāliju transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 500 milimetru un garums - 40 kilometru. 

23. Cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā:

1) 85 000 vietu broileriem;

2) 60 000 vietu vistām;

3) 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kilogramiem;

4) 900 vietām sivēnmātēm. 

24. Rūpnieciskās iekārtas, kas paredzētas:

1) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedrainas izejvielas;

2) papīra un kartona ražošanai, ja to jauda pārsniedz 50 000 tonnu gadā. 

25. Atklātas derīgo izrakteņu ieguves vietas, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai kūdras ieguves vietas, ja to teritorija ir lielāka par 100 hektāriem. 

26. Augstsprieguma elektrolīnijas, kuru garums ir lielāks par 15 kilometriem un spriegums - 110 kilovoltu vai vairāk. 

27. Naftas un naftas ķīmijas produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 50 000 tonnu un vairāk, kā arī ķīmisko produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 20 000 tonnu un vairāk.

34

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 22. punktā vārdu „ķimikālijas” ar vārdiem „ ķīmisko vielu un ķīmisko produktu”

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi agrāk neizmantotās derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai agrāk neizmantotās kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 100 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības”.

atbalstīt

atbalstīt

aizstāt 22.punktā vārdu “ķimikāliju” ar vārdiem “ķīmisko vielu un ķīmisko produktu”.

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi agrāk neizmantotās derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai agrāk neizmantotās kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 100 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības.”;

28. Meža apsaimniekošanas projekti platībām, kas ir lielākas par 1000 hektāriem.

izslēgt 28.punktu.

izslēgt 28.punktu.

29. Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas sugu ieviešanas (introdukcijas) projekti.

(2001.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2001.)

11. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

26. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

“Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

2.pielikums

2.pielikums

Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

2) nekultivētu zemju un daļēji pārveidotu vai saimnieciskās darbības neskartu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

Redakc. preciz

2) nekultivētas zemes un daļēji pārveidotu vai saimnieciskās darbības neskartu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) lauksaimniecības vajadzībām paredzētā ūdens režīma maiņa, arī meliorācijas darbi, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

3) lauksaimniecības vajadzībām paredzētā ūdens režīma maiņa, arī meliorācijas darbi, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

4) meža ieaudzēšana un plantāciju mežu ieaudzēšana, veicot zemes transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

35

Vides ministrs R.Vējonis

1. punktā:

aizstāt 4. apakšpunktā vārdus „meža ieaudzēšana un plantāciju mežu ieaudzēšana” ar vārdiem „apmežošana”;

atbalstīt

4) apmežošana, veicot zemes transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūku, kuru svars pārsniedz 30 kilogramu,

Redakc. preciz

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

b) vairāk nekā 750 sivēnmāšu,

b) vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

c) vairāk nekā 40000 mājputnu;

c) vairāk nekā 40 000 mājputniem;

6) zivju intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība;

36

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 1. punkta 6. apakšpunktā vārdu „intensīvai”;

atbalstīt

6) zivju audzēšanas kompleksu būvniecība;

7) jūras teritoriju atgūšana.

7) jūras teritoriju atgūšana.

2. Ieguves rūpniecība:

2. Ieguves rūpniecība:

1) derīgo izrakteņu ieguve atradnēs, kuru platība ir lielāka par pieciem hektāriem, un kūdras ieguve atradnēs, kur izstrādei paredzētā teritorija ir lielāka par 10 hektāriem;

37

Vides ministrs R.Vējonis

2. punktā:

izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1)projekti, kas paredz uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 5 hektāriem, vai kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 25 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības;”

atbalstīt

1) projekti, kas paredz uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 5 hektāriem, vai kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 25 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības;

2) rūdu iegūšana pazemē;

38

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 2. punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

„2) derīgo izrakteņu ieguve pazemes izstrādnēs;”

atbalstīt

2) derīgo izrakteņu ieguve pazemes izstrādnēs;

3) derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru;

3) derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot dziļurbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskajiem pētījumiem un gruntsūdeņu monitoringam):

39

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 2. punkta 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam)”;

atbalstīt

Redakc. preciz

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 100 metriem;

40

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 2. punkta 4.apakšpunkta c) apakšpunktā skaitli „100” ar skaitli „250”;

atbalstīt

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 250 metriem,

41

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 2. punkta 4.apakšpunktu ar jaunu d) apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi.”;

atbalstīt

d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

3. Enerģētiskā rūpniecība:

3. Enerģētiskā rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to siltuma jauda pārsniedz 50 megavatu;

42

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 3. punkta 1. apakšpunktu pēc vārda „to” ar vārdu „ievadītā”;

atbalstīt

Redakc. preciz

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz piecus kilometrus;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz 5 kilometrus;

3) dabasgāzes virszemes un pazemes krātuvju ierīkošana;

3) dabasgāzes virszemes un pazemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

8) vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

8) vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un racoana:

1) iekārtu uzstādīšana neapstrādāta čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai, ja to jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

43

Vides ministrs R.Vējonis

4. punktā:

izslēgt 1. apakšpunktā vārdu „neapstrādāta”;

atbalstīt

1) iekārtu uzstādīšana čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai, ja to jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

2) iekārtu uzstādīšana melno metālu apstrādei:

Redakc. preciz

2)  šādu iekārtu uzstādīšana melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnu tērauda stundā,

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnas tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulu katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatu,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

c) galvaniskās ražotnes, kurās apstrādā vairāk nekā divas tonnas tērauda stundā;

c) galvaniskās ražotnes, kurās apstrādā vairāk nekā 2 tonnas tērauda stundā;

3) melno metālu lietuvju būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

Redakc. preciz

3) tādu melno metālu lietuvju būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

4) tādu kausēšanas iekārtu (arī krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru jauda pārsniedz četras tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla dienā (izņemot dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

4) tādu kausēšanas iekārtu (arī krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla dienā (izņemot dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

5) metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtu uzstādīšana, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannas vai ķīmiskās apstrādes tvertnes tilpums pārsniedz 30 kubikmetru;

44

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 4. punkta 5. apakšpunktā vārdu „vannas” ar vārdu „vannu” un papildināt pēc vārda tvertnes ar vārdu „kopējais”;

atbalstīt

Redakc. preciz

5) tādu metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtu uzstādīšana, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannu vai ķīmiskās apstrādes tvertnes kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus;

6) mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

6) mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

7) kuģu būvniecība;

45

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 4. punkta 7. un 8. apakšpunktu šādā redakcijā:

„7) kuģu būves un remonta rūpnīcas;

atbalstīt

7) kuģu būves un remonta rūpnīcas;

8) lidmašīnu būvniecība un remonts;

8) lidmašīnu būves un remonta rūpnīcas;”

8) lidmašīnu būves un remonta rūpnīcas;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

10) derīgo izrakteņu ieguve, izmantojot spridzināšanu;

46

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 4. punkta 10. un 11. apakšpunktu šādā redakcijā:

“10) metālu ieguve ar sprādzienu metodi;

atbalstīt

10) metālu ieguve ar sprādzienu metodi;

11) metāla rūdu apdedzināšana un frakcionēšana.

11) rūdu apdedzināšanas un frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.”

11) rūdu apdedzināšanas un frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

1) ogļu sausās destilēšanas iekārtu uzstādīšana;

47

Vides ministrs R.Vējonis

5. punktā:

izteikt 1. apakšpunktu šādā redakcijā:

„1) koksēšanas krāsnis (ogļu sausā destilēšana);”

atbalstīt

Redakc. preciz

1) koksēšanas krāšņu (ogļu sausā destilēšana) ierīkošana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnu produkcijas dienā;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

48

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 5. punkta 3. apakšpunktā, 6. punkta 1. un 2. apakšpunktā, 8. punkta 5. apakšpunktā. 10 punkta 3.,4.,5.,6. un 7. apakšpunktā, 11. punkta 2. apakšpunktā vārdus „(visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);” ar vārdiem „(visas darbības uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);”

atbalstīt

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

5) minerālšķiedru ražošana, minerālvielu kausēšanas iekārtas, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

49

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 5. pukta 5. apakšpunktu šādā redakcijā:

„5) iekārtu uzstādīšana minerālvielu kausēšanai, tai skaitā minerālšķiedru ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;”

atbalstīt

Redakc. preciz

5) iekārtu uzstādīšana minerālvielu kausēšanai, arī minerālšķiedru ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par četriem kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6. Ķīmiskā rūpniecība:

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo tilpumu 10000 tonnu un vairāk) uzstādīšana.

50

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 6. punktā 3. apakšpunktā vārdu „tilpumu” ar vārdu „ietilpību”;

atbalstīt

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo ietilpību 10 000 un vairāk tonnu) uzstādīšana.

7. Pārtikas rūpniecība:

7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnu piena dienā (ja 50 tonnu dienā ir gada vidējais rādītājs);

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnas piena dienā (ja 50 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska racoana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

6) lopkautuvju darbība, ja tajās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu dienā;

51

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 7. punkta 6. apakšpunktā vārdu „darbība” ar vārdu „būvniecība”;

Redakc. preciz

6) tādu lopkautuvju būvniecība, kurās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu dienā;

7) cietes rūpnieciska ražošana;

7) cietes rūpnieciska ražošana;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnu zivju dienā;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnas zivju dienā;

9) cukura rūpnieciska ražošana.

9) cukura rūpnieciska ražošana.

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnu produkcijas dienā;

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas dienā;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā vienu tonnu materiāla dienā;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 1 tonnu materiāla dienā;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā piecas tonnas gatavās produkcijas dienā;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā 5 tonnas gatavās produkcijas dienā;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem).

Redakc. preciz

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

9. Gumijas rūpniecība – uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

9. Gumijas rūpniecība — uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

10. Infrastruktūras projekti:

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

2) tirdzniecības centru un automašīnu stāvlaukumu būvniecība, kas paredzēti vairāk nekā 300 automašīnām;

52

Vides ministrs R.Vējonis

10. punktā:

aizstāt 2. apakšpunktā vārdu „stāvlaukumu” ar vārdu „stāvvietu”;

atbalstīt

Redakc. preciz

2) tirdzniecības centru un automašīnu stāvvietu būvniecība, ja tajos paredzēta vieta vairāk nekā 300 automašīnām;

3) dzelzceļa līniju un dažādu transportlīdzekļu pārvietošanas iekārtu un termināļu būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

53

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

„3)  dzelzceļa līniju un termināļu būvniecība (visas darbības uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);”

atbalstīt

3) dzelzceļa līniju un termināļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) lidlauku būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

4) lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7) aizsprostu un citu konstrukciju būvniecība, kas paredzētas ūdeņu uzkrāšanai, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 5000000 kubikmetru;

54

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 10. punkta 7. apakšpunktā skaitli „5000000” ar skaitli „3000000”;

atbalstīt

Redakc. preciz

7) aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus;

8) tramvaja, metro un citu pasažieru elektrotransporta līniju būvniecība;

55

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 10. punkta 8. apakšpunktu šādā redakcijā:

„8) tramvaja un metro līniju būvniecība;”

atbalstīt

8) tramvaja un metro līniju būvniecība;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometru;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometrus;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometru;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometrus;

11) ražošanas un sabiedrisko ēku būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā, dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu un rekonstrukciju;

11) ražošanas un sabiedrisko ēku būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā, dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu un rekonstrukciju;

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējā ūdens aprite ir 1000000 kubikmetru un vairāk;

56

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 10. punkta 12. apakšpunktā vārdus „kopējā ūdens aprite” ar vārdiem „kopējais apjoms”;

atbalstīt

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējais apjoms ir 1 000 000 un vairāk kubikmetru;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz divus procentus no tā plūsmas.

14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz 2 procentus no tā plūsmas.

11. Pārējās darbības:

11. Pārējās darbības:

1) oficiālo sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

57

Vides ministrs R.Vējonis

11. punktā:

1.apakšpunktā izslēgt vārdu „oficiālo”;

atbalstīt

1)  sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

2) atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

2) atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20000 cilvēkekvivalentu;

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentus;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu ierīkošana (arī teritorijas, kas paredzētas vairāk nekā 300 automašīnu vraku glabāšanai);

58

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 11. punkta 5. apakšpunktā vārdus „automašīnu vraku” ar vārdiem „nolietoto transportlīdzekļu”;

atbalstīt

Redakc. preciz

5) metāllūžņu glabāšanas vietu (arī teritoriju, kas paredzētas vairāk nekā 300 nolietoto transportlīdzekļu glabāšanai) ierīkošana;

6) motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

6) motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

9) dzīvnieku kapsētu ierīkošana.

9) dzīvnieku kapsētu ierīkošana.

12. Tūrisms un atpūta:

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

5) tematisko parku ierīkošana.

5) tematisko parku ierīkošana.

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1. un 2.pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

Redakc. preciz

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1.pielikumā un šajā pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem, bet nav uzsāktas divu gadu laikā."

59

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

„14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem, bet nav uzsāktas divu gadu laikā pēc paredzētās darbības pieteikšanas kompetentajā institūcijā."

atbalstīt

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem, bet nav uzsāktas divu gadu laikā pēc paredzētās darbības pieteikšanas kompetentajā institūcijā.”