Spēķā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 207)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Aizsargjoslu likums

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt likumā “Aizsargjoslu likums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997. nr.6; 2002, nr.7) šādus grozījumus:

Redakc. preciz.

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.) šādus grozījumus:

1

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt visā likumā vārdus ”Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

atbalstīt

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

2) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

4) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

6) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

7) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

8) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

9) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;

11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;

12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

2

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Papildināt likuma 1.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“ciemi - lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies koncentrēta apbūve un pastāvīgie iedzīvotāji.”

neatbalstīt

II nodaļa. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

2) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas;

3

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas;”

atbalstīt

2. Izteikt 5.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas;”.

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

5) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

6) mecu aizsargjoslas ap pilsētām;

7) aizsargjoslas ap purviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

5

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 6. panta pirmo daļu pēc vārdiem „nepieciešamo resursu” ar vārdiem „un sabiedrībai nozīmīgu teritoriju”

Atbildīgā komisija

Papildināt 6. panta pirmo daļu pēc vārdiem „nepieciešamo resursu” ar vārdiem „un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju” .

daļēji atbalstīt, iestrādāts 5. priekšl.

atbalstīt

3. 6.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “nepieciešamo resursu” ar vārdiem “un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju”;

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

.Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1)Krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir 300 metri sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Lauku teritorijās krasta kāpu aizsargjoslas platumu var palielināt saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Pilsētu un ciemu teritorijās krasta kāpu aizsargjoslas platumu var palielināt vai samazināt saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kuru apstiprinājušas Vides ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.”

Atbildīgā komisija

.Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1)Krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir ne mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Ministru kabinets nosaka kārtību un gadījumus, kuros pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslas platumu var samazināt, obligāti iekļaujot tajā aizsargājamos biotopus un kāpas. Krasta kāpu aizsargjoslas platumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā pēc saskaņošanas ar Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.”

daļēji atbalstīt, iestrādāts 7. priekšl.

atbalstīt

Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1)krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir ne mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Ministru kabinets nosaka kārtību un gadījumus, kuros pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslas platumu var samazināt, obligāti iekļaujot tajā aizsargājamos biotopus un kāpas. Krasta kāpu aizsargjoslas platumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā pēc saskaņošanas ar Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.”;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Izteikt 6.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4)Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.”

atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

7.pants. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas

9

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„7. pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas”

atbalstīt, Izsakot

otrās daļas 3. punktu precizētā redakcijā

4. 7.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

(1) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

„(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

(2) Minimālie ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai - ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

a) Daugavai - ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai - no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai - no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 - 100 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 - 100 kilometrus garām ūdenstecēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 - 25 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 - 25 kilometrus garām ūdenstecēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm - ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

j) ezeriem, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, - ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, - ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

k) 101 - 1000 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

k) 101 - 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm - ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

k) 101 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

l) 25 - 100 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

l) 25 - 100 hektārus lielām ūdenstilpēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

m) 10 - 25 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 50 metrus plata josla;

m) 10 - 25 hektārus lielām ūdenstilpēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla;

m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,

n) līdz 10 hektāriem lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm - ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;

2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.

2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ,

2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ;

3) mākslīgam ūdensobjektam – teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

izteikts precizētā redakcijā

3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot gadījumus, kad tas atrodas fiziskās personas īpašuma robežās) — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla (katrā krastā);

4) uz salām un pussalām– teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.”

4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.”;

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

(6) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

10

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt sestajā daļā vārdus „Ūdenstilpju un ūdensteču” ar vārdiem „Virszemes ūdensobjektu”.

atbalstīt

aizstāt sestajā daļā vārdus “Ūdenstilpju un ūdensteču” ar vārdiem “Virszemes ūdensobjektu”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu.

(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

11

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 9. panta piektajā daļā vārdus „Labklājības ministrija ” ar vārdiem „Veselības ministrija”.

atbalstīt

5. Aizstāt 9.panta piektajā daļā vārdus “Labklājības ministrija” ar vārdiem “Veselības ministrija”.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

III nodaļa. Ekspluatācijas aizsargjoslas

12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām;

3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:

12

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 15. panta otrajā daļā vārdus „Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”( attiecīgā locījumā).

atbalstīt

Redakc. preciz.

6. Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdus “Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde” ar vārdiem “Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”.

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 metri katrā pusē no cauruļvada malas;

2) gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

13

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 19. panta trešajā daļā vārdus „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” ar vārdiem „Ekonomikas ministrija”.

neatbalstīt

20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.

(3) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

14

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 20.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4)Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

neatbalstīt

IV nodaļa. Sanitārās aizsargjoslas

24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

3) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

25.pants. Aizsargjoslas ap kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kapsētām, izstrādā Labklājības ministrija.

15

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 25.panta otrajā daļā vārdus „Labklājības ministrija ” ar vārdiem „Veselības ministrija”.

atbalstīt

7. Aizstāt 25.panta otrajā daļā vārdus “Labklājības ministrija “ ar vārdiem “Veselības ministrija”.

28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

16

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 28. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas, iekārtas tehniskā raksturojuma:

neatbalstīt

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — nepārsniedzot 50 metrus;

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — ne mazāk kā 50 metrus;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — nepārsniedzot 100 metrus;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpnēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — ne mazāk kā 100 metrus;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — nepārsniedzot 300 metrus;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — ne mazāk kā 200 metrus;

4) filtrācijas laukiem — nepārsniedzot 50 metrus.

4) filtrācijas laukiem — ne mazāk kā 50 metrus.”

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).

17

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

„Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izstrādā Veselības ministrija.”

neatbalstīt

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

V nodaļa. Drošības aizsargjoslas

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

19

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 29. pantā:

papildināt pirmo teikumu pēc vārda „aizsprostiem” ar vārdiem „un ap vēja ģeneratoriem”.

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt otro teikumu pēc vārda „gadījumā” ar vārdiem „vēja ģeneratoru drošību to ekspluatācijas laikā”.

neatbalstīt

neatbalstīt

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

20

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem.”

neatbalstīt

30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

21

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 30. panta trešo daļu pēc vārda „dienestu.” ar vārdiem „un Vides ministriju.”

atbalstīt

8. Papildināt 30.panta trešo daļu pēc vārda “dienestu” ar vārdiem “un Vides ministriju.”

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esošās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

22

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt likumu ar 32.1 pantu šādā redakcijā:

(1) Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem nosaka, lai nodrošinātu vēja ģeneratoru ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir ne mazāk kā 150 metrus plata josla.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.”

neatbalstīt

VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma
lietošanas tiesību aprobežojumi tajās

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

23

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Visu veida aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

atbalstīt

9. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.”

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

35.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās

(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

(4) Pēc minēto darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. To noteikšanu un atlīdzību veic likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.

(6) Juridiskajām un fiziskajām personām, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt objektus vai aizsargāt tos no bojājumiem, pārbūves vai aizsardzības darbi jāveic par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai pēc savstarpējas vienošanās jāsamaksā par šiem darbiem.

(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.

(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

1. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

10. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

36.pants. Aprobecojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

“36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

“36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei;

1) pilsētās un ciemos apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei;

24

Juridiskais birojs

izslēgt 36. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei”;

atbalstīt

1) pilsētās un ciemos apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos;

2) ārpus pilsētām un ciemiem apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību, bet ne mazāku par 3 hektāriem, nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos. Apbūves blīvuma noteikšanas metodiku reglamentē Ministru kabinets.

27

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Izteikt 36.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamās zemes vienības platību, uz kuras atļauts izvietot vienu viensētu (viena savrupmāja ar divām saimniecības ēkām) nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.

Juridiskais birojs

aizstāt 36. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “reglamentē” ar vārdu “apstiprina”;

Atbildīgā komisija

Izteikt 36.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ārpus pilsētām un ciemiem apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību, uz kuras atļauts izvietot vienu viensētu (viena savrupmāja ar saimniecības ēkām), bet ne mazāku par trim hektāriem, nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos. Apbūves blīvuma noteikšanas metodiku apstiprina Ministru kabinets;”

daļēji atbalstīt, iestrādāts 27 priekšl.

atbalstīt

atbalstīt

2) ārpus pilsētām un ciemiem apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību, uz kuras atļauts izvietot vienu viensētu (viena savrupmāja ar saimniecības ēkām), bet ne mazāku par trim hektāriem, nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos. Apbūves blīvuma noteikšanas metodiku apstiprina Ministru kabinets;

2) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

29

Deputāts P.Kalniņš

Izteikt 36. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) aizliegts atsavināt vai iznomāt valsts īpašumā esošo zemi. Ja, atsavinot vai iznomājot pašvaldību zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;”

Vides ministrs R.Vējonis

36. panta pirmajā daļā:

aizstāt 3. punktā vārdu „lēmums” ar vārdu „rīkojums”.

daļēji atbalstīt, izteikt kā trešās daļas 1. punktu (priekšlik. nr.44)

atbalstīt

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

3) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

30

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Izteikt 36. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Krasta kāpu un jūras aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegta būvniecība, izņemot šādus gadījumus, ja tie paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā:

1) esošo ēku un būvju remonts, restaurācija, renovācija; esošo ēku un būvju rekonstrukcija, saimniecības un palīgēku būvniecība pie esošajām dzīvojamām ēkām, nepārsniedzot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto apbūves intensitāti zemes vienībā;

2) būvniecība notiek ostas teritorijā un ir saistīta ar ostas attīstību;

3) būvniecība ir esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu rekonstrukcija, kas tiek veikta, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām, nepārsniedzot tajā noteikto apbūves intensitāti zemes vienībā;

4) būvniecība ir ceļu (arī gājēju un veloceliņu) un labiekārtojuma elementu ierīkošana, pludmales labiekārtojuma būvju būvniecība, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma prasībām.

neatbalstīt

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas un būves, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:

31

Juridiskais birojs

izteikt 36. panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:”

atbalstīt

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:

1) tiek rekonstruētas esošās ēkas un būves, saglabājot esošo būvapjomu;

34

Vides ministrs R.Vējonis

36. panta otrajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

„1) tiek renovētas esošās ēkas un būves, saglabājot esošo būvapjomu;”

Juridiskais birojs

apsvērt vai nebūtu lietderīgāk konkretizēt 36. panta otrās daļas 1. punktā lietoto jēdzienu “esošo būvapjomu”;

Atbildīgā komisija

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) tiek rekonstruētas, saglabājot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves,;”

daļēji atbalstīt,

iestrādāts34. priekšl.

neatbalstīt

atbalstīt

1) tiek rekonstruētas, saglabājot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves;

2) ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un attiecīgās darbības paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tikai gadījumos, ja :

a) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju;

b) attiecīgās darbības saistītas ar saimniecības ēku izbūvi pie esošām dzīvojamām ēkām un būvēm;

36

Juridiskais birojs

izteikt otrās daļu 2.  punktu šādā redakcijā:

“2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi vai pie esošām dzīvojamām ēkām tiek izbūvētas saimniecības ēkas vai būves un ir:

a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums;

b) saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām;

c) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritoriju plānojumā;

Atbildīgā komisija

izteikt otrās daļu 2.  punktu šādā redakcijā:

“2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi vai pie esošām dzīvojamām ēkām tiek izbūvētas saimniecības ēkas vai būves un ir:

a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām,

b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi vai pie esošām dzīvojamām ēkām tiek izbūvētas saimniecības ēkas vai būves un ir:

a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām,

b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

3) minētās darbības notiek pilsētas teritorijā un tās pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Vides ministriju ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Juridiskais birojs

apsvērt, vai šis 36. panta otrās daļas 3. punkta izņēmums būtu attiecināms ne tikai uz pilsētu teritoriju, bet arī uz ciemiem.

Deputāts A.Slakteris

izteikt 36. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) minētās darbības notiek pilsētas vai ciema teritorijā un tās pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Deputāts I.Solovjovs

Izteikt 36. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) minētās darbības notiek pilsētas un ciema teritorijā un tās pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Vides ministriju ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. ”

atbalstīt, iestrād. pr. nr.43

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr.43

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr.43

41

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 36. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

„3) minētās darbības notiek pilsētas teritorijā, tās ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, saskaņotas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un reģionālo vides pārvaldi un ir izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām.”

Juridiskais birojs

izteikt otrās daļu 3.  punktu šādā redakcijā:

 “3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek pilsētas teritorijā un ir paredzēta šīs pilsētas teritorijas plānojumā (detālajā plānojumā) kurš ir saskaņots ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Vides ministriju.”;

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr.43

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr.43

43

Deputāti Dz.Ābiķis. P.Kalniņš

Papildināt 36. panta otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) minētās darbības notiek pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās un tās ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas saskaņots ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Vides ministriju.”

Atbildīgā komisija

izteikt 36. panta otrās daļu 3.  punktu šādā redakcijā:

“3) minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās, kā arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju. ”

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr.43

atbalstīt

3) minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās, kā arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

44

Atbildīgā komisija

Izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot tālāko punktu numerāciju:

1) aizliegts atsavināt vai iznomāt valsts īpašumā esošo zemi;

atbalstīt

1) atsavināt vai iznomāt valsts īpašumā esošo zemi;

1) celt jaunas dzīvojamās un saimniecības ēkas vietās, kurās nav bijis iepriekšējas apbūves;

1) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos pludmalē un tauvas joslā ;

45

Atbildīgā komisija

Papildināt 2. punktu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Vietējā pašvaldība var pieņemt attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu. Vietējā pašvaldība var veikt vai organizēt nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.”

atbalstīt

(Skat. 28. priekšl.)

2) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos pludmalē un tauvas joslā. Vietējā pašvaldība var pieņemt attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu. Vietējā pašvaldība var veikt vai organizēt nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

2) celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas;

3) izvietot un ierīkot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā;

2) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

46

Vides ministrs R.Vējonis

36. panta trešajā daļā:

Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

„2) izvietot un ierīkot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam — ostas teritorijā;”

neatbalstīt

3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

47

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 36. panta 3. daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un zirgiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;”

atbalstīt

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un zirgiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

6) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

7) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

49

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

„7) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;”

Atbildīgā komisija

izteikt 36. panta 3. daļas 7. punktu kā 8. punktu šādā redakcijā:

„8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus;”

atbalstīt

atbalstīt

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus;

51

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt ar 8. punktu šādā redakcijā:

„8) pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi ārpus pagalmiem, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plāniem, kā arī izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams būvniecībai saskaņā ar reģionālās vides pārvaldes izdotajiem tehniskie noteikumiem;

Atbildīgā komisija

papildināt 36. panta 3. daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

„9) pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

9) pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

52

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt ar 9. punktu šādā redakcijā:

9) aizliegts ierīkot, renovēt vai rekonstruēt inženierkomunikācijas un citas inženierbūves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.”

neatbalstīt

(3) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritoriju plānojumos kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei, paredzot iezīmētus gājēju celiņus ne tālāk kā viena kilometra attālumā vienu no otra, bet blīvi apdzīvotās vietās — ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas.

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

1) veikt galveno cirti;

1) veikt galveno cirti;

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību , kā arī pieļaujamo meža izciršanas apjomu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

54

Juridiskais birojs

apsvērt 36. panta ceturtās daļas 2. punkta redakciju un vai ar to tiek panākts vēlamais mērķis. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktu pilnvarojumā ir jābūt formulētiem noteikumu satura galvenajiem virzieniem.

Atbildīgā komisija

izteikt 36. panta ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamo meža izciršanas apjomu reglamentē Ministru kabineta noteikumi;”

atbalstīt

atbalstīt

2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamo meža izciršanas apjomu reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

(6) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem;

55

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 36. panta ceturto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”

atbalstīt

4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

1) veikt galveno cirti;

(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritoriju plānojumos kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (apdzīvotās vietās tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet ne tālāk kā viena kilometra attālumā vienu no otra), kā arī paredzēt teritoriju plānojumos vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai.

57

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Izteikt 36.panta piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Pašvaldības pienākums ir teritorijas plānojumā, bet ja nepieciešams detālplānojumā, paredzēt kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma prasībām, arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas.

Juridiskais birojs

izteikt 36. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldības pienākums ir nodrošināt kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei paredzot teritoriju plānojumos (detālajos plānojumos) gājēju celiņus ne tālāk kā kilometra attālumā vienu no otra, bet ciemos un pilsētās - ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī nodrošināt gājēju celiņus ierīkošanu.”;

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr.58

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr.58

58

Atbildīgā komisija

izteikt 36. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritorijas plānojumā un detālajā plānojumā kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (pilsētās un ciemos tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet ne tālāk kā viena kilometra attālumā vienu no otra), kā arī paredzēt teritorijas plānojumā vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālā plānojuma prasībām arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas.”

atbalstīt

(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritorijas plānojumā un detālajā plānojumā kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (pilsētās un ciemos tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet ne tālāk kā viena kilometra attālumā vienu no otra), kā arī paredzēt teritorijas plānojumā vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālā plānojuma prasībām arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas.

2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minētajos gadījumos pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minētajos gadījumos pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

(7) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos darbus var veikt, ja ir saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un ja attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos.

(8) Ja ir paredzēts celt infrastruktūras un sabiedriski nozīmīgus objektus, kā arī citos gadījumos apbūve vai rekonstrukcija krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu.”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Izteikt 36. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Līdz pašvaldības teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim, ja ir paredzēts būvēt transporta infrastruktūras, inženierkomunikāciju un sabiedriski nozīmīgus objektus, kā arī citos gadījumos apbūve vai rekonstrukcija krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu.”

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 36. panta astoto daļu kā panta ceturto daļu attiecīgi mainot daļu numerāciju un aizstāt vārdu „lēmums” ar vārdu „rīkojums”.

Juridiskais birojs

aizstāt astotajā daļā vārdu “lēmumu” ar vārdu “rīkojumu”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 36. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu.”

daļēji atbalstīt, iestrād. pr. nr.62

atbalstīt, iestrād. pr. nr.62

atbalstīt, iestrād. pr. nr.62

atbalstīt

(8) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

64

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 36. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„Jūras aizsargjoslā papildus šā panta otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem normatīvos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās peldvietās, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 36. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Jūras aizsargjoslā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

(9) Jūras aizsargjoslā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.”

37.pants. Aprobežojumi ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās

65

Vides ministrs R.Vējonis

Likuma 37. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„37. pants. Aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

11. 37.pantā:

izteikt panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā:

“37.pants. Aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

66

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt panta ievada daļu šādā redakcijā:

„Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:”

atbalstīt

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:”;

1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā;

4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

5) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

2. Izteikt 37.panta 5. punkta b apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves un nožogojumus (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldvietas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),”

67

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 2. pantā:

37. pantā:

izteikt 37.panta 5. punkta b apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) celt un izvietot jebkādas ēkas, būves un nožogojumus (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises, kā arī citas hidrotehniskās, krastu nostiprināšanas būves un tiltu būves, peldvietas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai, ja attiecīgās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā).”

atbalstīt

izteikt 5.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) celt un izvietot jebkādas ēkas, būves un nožogojumus (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises, kā arī citas hidrotehniskās, krastu nostiprināšanas būves un tiltu būves, peldvietas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai, ja attiecīgās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā),”;

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, un meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

68

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 37. panta 5. punkta e apakšpunktu šādā redakcijā:

„e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai,”

atbalstīt

izteikt 5.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai,”;

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

69

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 5. punktu ar jauniem apakšpunktiem šādā redakcijā:

„h) veikt meža zemju transformāciju, izņemot, ja tā saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

i) kurt ugunskurus un novietot teltis ārpus šim nolūkam norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt 5.punktu ar “h” un “i” apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) veikt meža zemju transformāciju, ja tā nav saistīta ar šā punkta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

i) kurt ugunskurus un novietot teltis ārpus šim nolūkam norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju;”;

71

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„6) aizliegts vismaz 50 metrus platā joslā novietot iegūto grunti pēc normatīvos aktos noteiktā kārtībā veiktas virszemes ūdensobjekta padziļināšanas vai pārtīrīšanas.”

Atbildīgā komisija

Papildināt pantu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) aizliegts novietot iegūto grunti pēc normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktas virszemes ūdensobjekta padziļināšanas vai tīrīšanas ārpus tam paredzētajām vietām.”;

daļēji atbalstīt

atbalstīt

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) aizliegts novietot iegūto grunti pēc normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktas virszemes ūdensobjekta padziļināšanas vai tīrīšanas ārpus tam paredzētajām vietām.”;

72

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt pantu ar jaunām daļām šādā redakcijā:

„Virszemes ūdensobjektos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.

atbalstīt

Redakc. preciz.

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu un papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Virszemes ūdensobjektos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.

Vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.”

(3) Vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.”

44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi.

73

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt likuma 44. panta pirmajā daļā vārdus „Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”( attiecīgā locījumā).

atbalstīt

Redakc. preciz.

12. Aizstāt 44.panta pirmajā daļā vārdus “Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi” ar vārdiem “Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūru”.

(2) Meca monitoringa parauglaukumu apsaimniekoanas ierobecojumus nosaka Ministru kabinets.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

74

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zemes īpašnieks vai tās lietotājs nedrīkst kavēt monitoringa darbu veikšanai nepieciešamās tehnikas piekļūšanu stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem.”

neatbalstīt

48.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 48. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzēji izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.”

neatbalstīt

58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1)  aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

2)  aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus.

(2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

76

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt likumu ar 58.1 pantu šādā redakcijā:

„58.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem

Aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē vēja ģeneratoru darbību.”

neatbalstīt

77

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar nobeiguma noteikumu šādā redakcijā:

“Nobeiguma noteikums

Ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā nosaka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pamatojoties uz vietējo pašvaldību priekšlikumu.”

atbalstīt

13. Papildināt likumu ar nobeiguma noteikumu šādā redakcijā:

“Nobeiguma noteikums

Ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā nosaka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pamatojoties uz vietējo pašvaldību priekšlikumu.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta:

1) noteikumi nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.);

2) noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.);

3) noteikumi nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.);

4) noteikumi nr.22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).

78

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I. Gaters

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“2.Ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, trīs mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas, nosaka Valsts zemes dienests, pamatojoties uz vietējo pašvaldību priekšlikumu un saskaņojot robežas ar Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Ciemu robežas var precizēt, izstrādājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

neatbalstīt

3. Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi nr.283 „Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika” ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.”