Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 91., 189.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 91., 189.nr.) šādus grozījumus:

(1) Karavīri (rezerves karavīri) iedalāmi virsnieku, virsniekvietnieku, instruktoru un kareivju sastāvā.

(2) Virsnieku sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

(3) Virsnieku un virsniekvietnieku sastāva karavīri aktīvo dienestu pilda saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, bet instruktoru un kareivju sastāva karavīri — saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu vai kā obligāto militāro dienestu.

1

Izslēgt 3.panta trešo daļu.

Pieņemt

1. Izslēgt 3.panta trešo daļu.

(1) . . .

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību — Militārā dienesta iekārtas reglamentā;

2) garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas — Garnizona un sardzes reglamentā;

3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru militārās disciplīnas reglamentā.

(3) Pārējos reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.

3

Izslēgt 9.panta otrās daļas 1.apakšpunktu.

Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.”

2. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.”

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

1) iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

3) iestājušies militārajās izglītības iestādēs;

4) pieņemti darbā par militārajiem darbiniekiem;

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

(2) . . .

4

Izslēgt likuma 16.panta 1.daļas piekto punktu.

Noraidīt

(1) . . .

(3) Likvidējot amatu vai vienību (apakšvienību) vai to reorganizējot, karavīru pārceļ tādas pašas dienesta pakāpes amatā šajā vai citā vienībā vai ar viņa piekrišanu — zemākas dienesta pakāpes amatā. Ja karavīru nav iespējams pārcelt viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā un pārcelšanai zemākas dienesta pakāpes amatā viņš nepiekrīt, karavīru atvaļina no aktīvā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) . . .

5

Aizstāt 26.panta trešajā daļā vārdus “tādas pašas dienesta pakāpes” ar vārdiem “ne zemākā kā viņa dienesta pakāpei atbilstošā”.

Pieņemt

3. Aizstāt 26.panta trešajā daļā vārdus “tādas pašas dienesta pakāpes” ar vārdiem “ne zemākā kā viņa dienesta pakāpei atbilstošā”.

Karavīru no amata atbrīvo:

1) ieceļot citā amatā;

2) atvaļinot no aktīvā dienesta.

6

Papildināt 30.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Profesionālā dienesta karavīru, kurš pārceļas līdzi savam laulātajam – militārajam atašejam vai militārajam pārstāvim – uz viņa dienesta vietu ārvalstī, atbrīvo no amata, saglabājot karavīra statusu, bet nesaglabājot dienesta atalgojumu. Šādā prombūtnē esošo laiku karavīram neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Karavīrs, atgriežoties Latvijā, tiek iecelts viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā. Ja karavīrs pēc viņa laulātā dienesta laika ārvalstī beigšanās neatgriežas militārajā dienestā, viņu atvaļina.”

Pieņemt

4. 30.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Profesionālā dienesta karavīru, kurš pārceļas līdzi savam laulātajam – militārajam atašejam vai militārajam pārstāvim – uz viņa dienesta vietu ārvalstī, atbrīvo no amata, saglabājot karavīra statusu, bet nesaglabājot dienesta atalgojumu. Šādas prombūtnes laiku karavīram neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes iegūšanu. Karavīrs pēc atgriešanās Latvijā tiek iecelts viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā. Ja karavīrs pēc tam, kad viņa laulātais dienestu ārvalstī beidzis, neatgriežas militārajā dienestā, viņu atvaļina.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

7

Izslēgt piektās nodaļas nosaukumā vārdu “pazemināšana”.

Pieņemt

5. Izslēgt piektās nodaļas nosaukumā vārdu “pazemināšana”.

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam rezerves karavīram saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

(2) . . .

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa, virsniekvietnieka un leitnanta dienesta pakāpi.

(5) . . .

9

Papildināt 32.panta pirmo daļu aiz vārdiem “dienestā pieņemtajam” ar vārdiem “vai iesauktajam”.

Papildināt 32.panta ceturto daļu ar vārdiem “kā arī šā likuma 32.1 pantā paredzētos gadījumus”.

Pieņemt

6. 32.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “dienestā pieņemtajam” ar vārdiem “vai iesauktajam”;

papildināt ceturto daļu ar vārdiem “kā arī šā likuma 32.1 pantā paredzētajos gadījumos”.

10

Papildināt likumu ar 32.1 pantu šādā redakcijā:

“32.1 pants. Dienesta pakāpju piešķiršana virsniekiem speciālistiem

(1) Karavīram pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir virsleitnanta dienesta pakāpi.

(2) Karavīram ar augstāko medicīnisko izglītību pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas tiek piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe.

(3) Jaunākajam virsniekam speciālistam, kurš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs, dienēšanas laiku kārtējās dienesta pakāpes iegūšanai samazina par vienu gadu.”

Pieņemt

7. Papildināt likumu ar 32.1 pantu šādā redakcijā:

“32.1 pants. Dienesta pakāpju piešķiršana virsniekiem speciālistiem

(1) Karavīram pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir virsleitnanta dienesta pakāpi.

(2) Karavīram ar augstāko medicīnisko izglītību pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir kapteiņa dienesta pakāpi.

(3) Jaunākajam virsniekam speciālistam, kurš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs, dienēšanas laiku kārtējās dienesta pakāpes iegūšanai samazina par vienu gadu.”

(1) Karavīram miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) . . .

6) virsniekvietnieks — karavīram pēc virsniekvietnieka kursa pabeigšanas;

7) . . .

8) leitnants — karavīram pēc virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādes absolvēšanas un karavīram ar augstāko izglītību pēc virsnieka pamatkursa vai virsnieka speciālista kursa pabeigšanas;

9) . . .

(2) . . .

Izteikt 33.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) virsniekvietnieks – karavīram vismaz ar 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību pēc virsniekvietnieka kursa beigšanas;”.

Izslēgt 33.panta pirmās daļas 8.punktā vārdus “vai virsnieka speciālista kursa”.

8. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) virsniekvietnieks – karavīram ar vismaz 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību pēc virsniekvietnieka kursa pabeigšanas;”;

izslēgt pirmās daļas 8.punktā vārdus “vai virsnieka speciālista kursa”.

(1) Karavīram dienesta pakāpi var pazemināt vai atņemt, kā arī atjaunot iepriekšējo dienesta pakāpi saskaņā ar Karavīru militārās disciplīnas reglamentu.

(2) Karavīram dienesta pakāpi atņem arī tad, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, virsniekvietnieku sastāva dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivju un instruktoru sastāva dienesta pakāpi — vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu tiesas spriedumu.

1. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana

Karavīram dienesta pakāpi atņem tad, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, virsniekvietnieka sastāva dienesta pakāpi – Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivju un instruktoru sastāva dienesta pakāpi – vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu tiesas spriedumu.”

9. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana

Karavīram dienesta pakāpi atņem tad, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, virsniekvietnieku sastāva dienesta pakāpi – Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivju un instruktoru sastāva dienesta pakāpi – vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu tiesas spriedumu.”

Profesionālajā dienestā pieņemtajam bijušajam specializētā valsts civildienesta ierēdnim, valsts drošības un prokuratūras iestādēs un ārvalsts bruņotajos spēkos dienējušam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta (speciālajai) pakāpei līdzīgu vai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.

13

Aizstāt 35.pantā vārdu “vai” ar vārdiem “un militārajai”.

10. Aizstāt 35.pantā vārdu “vai” ar vārdiem “un militārajai”.

(1) Profesionālā dienesta karavīram piešķir apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas. Lidotājiem, kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem un sapieriem spridzinātājiem, kas reāli veic spridzināšanas darbus, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

(2) Ik pēc pieciem aktīvajā dienestā nepārtraukti nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām, bet ne vairāk kā par 15 dienām kopumā.

(3) Kadetam pēc militārās izglītības iestādes beigšanas apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas — piešķir izglītības iestāde un par šo laiku izmaksā piešķirtajai dienesta pakāpei atbilstošu algu.

(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram iesaukšanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no iesaukšanas dienas līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas.

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no aktīvā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā.

(6) Atkarībā no vienības uzdevumiem vai pēc karavīra lūguma ar komandiera (priekšnieka) lēmumu ikgadējo atvaļinājumu var sadalīt daļās. Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības uz nepārtrauktu atvaļinājumu vismaz 15 dienas gadā.

(7) Karavīru no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(8) Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram ikgadējo atvaļinājumu piešķir saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

15

Papildināt 37.panta pirmo daļu aiz vārda “Lidotājiem” ar vārdiem “gaisa kuģu apkalpēs dienošajiem karavīriem”.

Papildināt 37.pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Karavīra pārejošas dienesta nespējas gadījumā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina.”;

uzskatīt līdzšinējo astoto daļu par devīto daļu.

Pieņemt

11. 37.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “Lidotājiem” ar vārdiem “gaisakuģu apkalpēs dienošajiem karavīriem”;

papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Karavīra pārejošas dienesta nespējas gadījumā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina.”;

uzskatīt līdzšinējo astoto daļu par devīto daļu.

(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņš papildus dienesta atalgojumam saņem:

1) pabalstu tādā apmērā, lai segtu dzīvokļa īrei un citu ģimenes un sadzīves vajadzību apmierināšanai nepieciešamos izdevumus;

2) pilnu kompensāciju par ceļa izdevumiem un pārcelšanās pabalstu, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;

3) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

(2) Atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem šajā pantā noteikto pabalstu un kompensāciju apmērus nosaka Ministru kabinets.

16

Papildināt 50.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā pantā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

Pieņemt

12. Papildināt 50.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā pantā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

(1) . . .

(2) Profesionālā dienesta karavīrs saņem slimības pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja saņemtā slimības pabalsta apmērs ir mazāks par karavīra algu, viņam no dienesta atalgojuma fonda līdzekļiem kompensē šo starpību.

(3) . . .

18

Papildināt 51.panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Profesionālā dienesta karavīrs par pirmajām četrpadsmit darba nespējas dienām saņem algu.”

Papildināt 51.panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Profesionālā dienesta karavīrs par pirmajām četrpadsmit darba nespējas dienām saņem slimības naudu karavīra algas apmērā.”

Pieņemt

13. Papildināt 51.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Profesionālā dienesta karavīrs par pirmajām četrpadsmit darbnespējas dienām saņem slimības naudu karavīra algas apmērā.”

(1) . . .

(4) Zaudējumi, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta.

(5) . . .

19

Papildināt 53.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Pieņemt

14. Papildināt 53.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

(1) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalstu, ja atvaļināšana notiek:

1) aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa veselības stāvokļa dēļ (trauma, invaliditāte vai slimība, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas dēļ (reorganizēšana, karavīru skaita samazināšana) un viņam nepiedāvā citu amatu:

a) gadījumā, kad karavīra izdienas stāžs ir 20 un vairāk gadu, — pēdējo triju mēnešu karavīra algas apmērā,

b) gadījumā, kad karavīra izdienas stāžs ir mazāks par 20 gadiem, — pēdējo divu mēnešu karavīra algas apmērā;

2) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa vienības (apakšvienības) likvidēšanas (reorganizēšanas, karavīru skaita samazināšanas) dēļ un karavīram atsakoties no piedāvātā amata, — pēdējo divu nedēļu karavīra algas apmērā;

3) profesionālā dienesta līguma termiņam beidzoties pirms aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas, — pēdējā mēneša dienesta atalgojuma apmērā;

4) obligātā aktīvā militārā dienesta laikam beidzoties, — 50 latu apmērā; karavīram, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, — 100 latu apmērā, bet karavīram bārenim — 250 latu apmērā.

(2) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta citu iemeslu dēļ, viņam izmaksā tikai dienesta atalgojumu līdz atvaļināšanas dienai.

20

Papildināt 57.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šī panta pirmās daļas 4.punktā minētos atvaļināšanas pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

Noraidīt

(1) . . .

(2) Kārtējo militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda militāro dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) . . .

21

Izslēgt 66.panta otrajā daļā vārdu “kārtējo” un papildināt aiz vārdiem “pilda militāro” ar vārdu “aktīvo”.

Pieņemt

15. 66.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdu “Kārtējo”;

papildināt daļu pēc vārdiem “pilda militāro” ar vārdu “aktīvo”.

Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa dienesta pakāpi.

22

Papildināt 67.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”

Pieņemt

16. 67.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram piemērojami šādi disciplinārsodi:

1) rājiens;

2) ārpuskārtas norīkojums;

3) aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu;

4) stingrā uzraudzība;

5) arests līdz 10 diennaktīm;

6) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

7) pazemināšana dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšana;

8) atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika.

(2) Stingro uzraudzību un arestu nepiemēro virsniekiem un virsniekvietnieku sastāva karavīriem.

(3) Militārās disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, izskatīšanas, disciplinārsodu uzlikšanas un izpildes kārtību nosaka Karavīru militārās disciplīnas reglaments.

2. Izteikt 75.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) atbrīvošana no amata;”.

25

Izslēgt 75.panta pirmās daļas 7.punktu.

Papildināt 75.panta pirmo daļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

“7.1) pazemināšana amatā;”.

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 75.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) pazemināšana amatā;”.

Pieņemt

17. Izteikt 75.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) pazemināšana amatā;”.

Pārejas noteikumi 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14., 24.nr.; 2001, 1.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums “Par Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku karavīru dienesta pakāpēm un iecelšanu amatos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1., 15./16.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums “Par Latvijas Republikas karavīra zvēresta teksta un “Nolikuma par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību” apstiprināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.). 

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 21.maija noteikumi nr.177 “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu mantisko apgādi”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumi nr.124 “Noteikumi par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atalgojumu”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.147 “Noteikumi par karavīru uzturdevām”.

3. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 “Noteikumi par karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu” ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas zemessargi kļūst par karavīriem, bet ārrindas zemessargi — par zemessargiem. Zemessardzes zemessargu sastāvam saglabājas Zemessardzes dienesta pakāpe “zemessargs” un “vecākais zemessargs”, bet Zemessardzes instruktoru un virsnieku sastāvam tiek noteiktas (piešķirtas) vispārīgās karavīru dienesta pakāpes aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

5. Karavīram, kuram tiesības uz nākamo dienesta pakāpi rodas līdz 2003.gada 30.aprīlim, šo pakāpi piešķir, vadoties pēc likuma noteikumiem, kādi bija spēkā līdz 2002.gada 1.jūlijam.

6. Persona, kura, stājoties Zemessardzē, devusi zemessarga zvērestu, kļūstot par karavīru, karavīra zvērestu nedod.

7. Profesionālā dienesta karavīram, kurš sasniedzis šajā likumā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā var pagarināt dienesta laiku atbilstoši šā likuma prasībām, noslēdzot terminēto profesionālā dienesta līgumu.

8. Karavīru, kuram ar aizsardzības ministra pavēli dienesta laiks ir pagarināts pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz dienesta pagarināšanas pavēlē noteiktajam laikam nedrīkst uz šā likuma 41.panta prasību pamata atvaļināt no aktīvā dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, ja viņš atbilst citām šā likuma prasībām. Ar šo karavīru profesionālā dienesta līgumu vairs neslēdz.

9. Šā likuma 33.pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz augstākās izglītības un svešvalodas prasmes nepieciešamību karavīriem, kuri ir pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

10. Šā likuma 53.panta piektā daļa un 54.pants stājas spēkā 2003.gada 1.martā.

11. Līdz 2003.gada 1.martam, ja atvaļināšanās no profesionālā dienesta notiek saskaņā ar šā likuma 57.panta pirmās daļas 1.punktu, atvaļināšanas pabalstu pēdējo triju mēnešalgu apmērā izmaksā karavīram, kura izdienas stāžs ir 25 un vairāk gadi, bet pēdējo divu mēnešalgu apmērā — karavīram, kura izdienas stāžs ir mazāks par 25 gadiem.

Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 “Noteikumi par karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu” ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri jāizdod saskaņā ar šī likuma 48.pantu, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

“9.1 Šā likuma 33.panta 6.punktā paredzētie dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi par attiecīgās izglītības nepieciešamību karavīriem, kuri pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.”

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu 12. punktu šādā redakcijā:

“12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimas izskatīšanai likumprojektus, kas ir nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku pārejai uz profesionālo militāro dienestu.”

18. Pārejas noteikumos:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 “Noteikumi par karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu” ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri jāizdod saskaņā ar šā likuma 48.pantu, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

“9.1 Šā likuma 33.panta 6.punktā paredzētie dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi par attiecīgās izglītības nepieciešamību karavīriem, kuri pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.”