I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Par grozījumu likuma 4. pantā: Latvijas Republika pašlaik atrodas sarunu procesā ar valstīm, kas iekļautas to valstu sarakstā, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, lai līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā noslēgtu divpusējus bezvīzu līgumus (sarunu process dažādās stadijās ir ar ASV, Argentīnu, Austrāliju, Bolīviju, Brazīliju, Bruneju, Čīli, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Jaunzēlandi, Kanādu, Koreju, Kostariku, Makao, Malaiziju, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Paragvaju, Salvadoru, Sanmarīno, Singapūru, Urugvaju, Venecuēlu). Pastāv iespēja, ka ar atsevišķām valstīm līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā nebūs iespējams noslēgt vienošanās par abpusēju bezvīzu režīma ieviešanu, līdz ar to jādod Ministru kabinetam iespēja operatīvi, neizmantojot likumdošanas procesu, noteikt šo valstu pilsoņiem bezvīzu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā. Šī iespēja vispirmām kārtām būtu attiecināma uz Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem atbilstoši pašreiz spēkā esošajai likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 7. panta otrās daļas 5. punkta redakcijai (pieņemta Ministru kabinetā Satversmes 81. panta kārtībā – Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 577).

Par grozījumu likuma 12. pantā: Pašreiz akceptētā likuma redakcija neļauj iespēju paredzēt vīzas izsniegšanu bez ielūguma personai, kura ir atbilstošā veidā apdrošinājusies, lai kaut kādu problēmu gadījumā, neradot zaudējumus valsts budžetam, tiktu nodrošināta tās veselības aprūpe, kā arī izdevumu segšana, labprātīgi izceļojot / tiekot izraidītai no valsts, atļautajam uzturēšanās termiņam beidzoties. Šāds ierobežojums bremzētu tūrisma industrijas attīstību un ir neadekvāti stingrs, salīdzinot ar atbilstošajām Eiropas Savienības normām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts dod tiesības Ministru kabinetam noteikt bezvīzu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā to valstu pilsoņiem (pavalstniekiem), kas iekļautas Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai.

Likumprojekts paredz iespēju izsniegt vīzu bez ielūguma personai, kura ir atbilstošā veidā apdrošinājusies, lai kaut kādu problēmu gadījumā, neradot zaudējumus valsts budžetam, tiktu nodrošināta tās veselības aprūpe, kā arī izdevumu segšana, labprātīgi izceļojot / tiekot izraidītai no valsts, atļautajam uzturēšanās termiņam beidzoties.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts paredz vīzu atvieglojumus tūristiem, kas labvēlīgi ietekmēs Latvijas tūrisma nozares attīstību.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiks vienkāršota atsevišķu ārvalstu pilsoņu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā, kas sekmēs lietišķo kontaktu attīstību, kam, savukārt, būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi kopumā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts neietekmēs pašvaldību budžeta ieņēmumu daļu. Valsts budžeta ieņēmumu daļas tiešais samazinājums būs nenozīmīgs – aptuveni Ls 23.000 gada laikā neiekasētu valsts nodevu par vīzu izsniegšanu; to daļēji kompensēs netiešo nodokļu ieņēmumi, palielinoties šo valstu tūristu patēriņam Latvijas Republikā.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts neietekmēs valsts un pašvaldību budžeta izdevumu daļu.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projektam nebūs finansiālās ietekmes uz pašvaldību budžetu; finansiālā ietekme uz valsts budžetu būs nenozīmīga.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projektam nav nepieciešami kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 15. decembrim Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem izsniegtas kopumā 3.242 vīzas, par ko kopumā iekasētas valsts nodevas aptuveni Ls 22.700 apmērā (par pamatu ņemot vidējo likmi Ls 7 par vīzu; precīzu summu nav iespējams noteikt, jo tā atkarīga no vīzas kategorijas, veida un valūtas kursu svārstībām); aptuveni ar šādas summas zaudējumu gadā jārēķinās kā neiegūtajiem valsts nodevas maksājumiem par vīzu izsniegšanu.

Ievērojot to, ka viens tūrists no šīm valstīm Latvijas Republikā caurmērā uzturas apmēram 3,5 diennaktis, diennaktī iztērējot vidēji Ls 32,40 (dati par 2001. gadu), var rēķināt, ka, saglabājoties pašreizējai tūristu plūsmai, šo valstu tūristi gadā Latvijas Republikā iztērēs ap Ls 370.000, kas kopsummā dod Ls 59.200 apgrozījuma nodokļa, kas nonāk valsts budžetā. Tomēr jārēķinās ar to, ka, atceļot vīzu režīmu, tūristu plūsma un līdz ar to arī viņu devums valsts budžetā pieaugs par 10 līdz 20 %.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Pēc likumprojekta akceptēšanas Ministru kabinetā valsts sekretāru sanāksmē tiks izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts par vienpusēju vīzu režīma atcelšanu Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem atbilstoši pašreiz spēkā esošajai likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 7. panta otrās daļas 5. punkta redakcijai. Šāds projekts ir sagatavots Ārlietu ministrijā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts sekmēs bezvīzu režīmu ieviešanu atbilstoši Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajam valstu sarakstam, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta noteikumi Nr. 539/2001

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

Komentāri

1. pants

Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta noteikumu Nr. 539/2001 II pielikuma 1. punkts

Atbilst pilnībā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību aktu izpildi un tā ievērošanas kontroli savas kompetences ietvaros nodrošinās Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas, un esošo funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Ārlietu ministrija sniegs informāciju presei, kā arī sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, tai skaitā jaukta sastāva konsultatīvajām padomēm, kas iesaistītas sabiedrības informēšanas pasākumos, nodrošinās šī lēmuma plašu publicitāti. Ārlietu ministrija arī, izmantojot diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, pa diplomātiskajiem kanāliem informēs ārvalstu sabiedrību un kompetentās institūcijas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo

Tiesību akta projekts neparedz indivīda tiesību ierobežošanu.

Ārlietu ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

S.Kalniete

M.Riekstiņš

R.Jansons

E.Vijupe

U.Simsons