Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kādā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.) šādus grozījumus:

(1) Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas.

(2) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 2347. - 2353.pants), kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, kā arī prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(6) Prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies kuģu sadursmes rezultātā, par atlīdzības piedziņu par glābšanu, kā arī prasību, kas izriet no kuģa hipotēkas vai attiecas uz kuģa reisu, kura laikā izdarīts tā arests, var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas vai pēc tās ostas atrašanās vietas, kurā kuģis pierakstīts.

(7) Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas.

(8) Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234. un 235.panta noteikumiem.

1.Izteikt 28.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Jūras prasību, sakarā ar kuru ir izdarīts kuģa arests, var atcelt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.”

1.

2.

Izteikt grozījumu 28. panta sestajā daļā šādā redakcijā:

“(6) Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas, ja kuģis ir arestēts sakarā ar šo prasību.”

Izteikt 28. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.”

Atbalstīt

daļēji

(sk.2.p.)

Atbalstīt

1. Izteikt 28. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.”

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.6 pantu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.8 pantu;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

2. 37.panta pirmās daļas 4.punktā:

aizstāt vārdus “ka pieteikumu” ar vārdiem “vai pieteikumu”;

izslēgt vārdus “kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības”.

2. 37.panta pirmās daļas 4.punktā:

aizstāt vārdus “ka pieteikumu” ar vārdiem “vai pieteikumu”;

izslēgt vārdus “kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības”.

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji - prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasītāji - prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji - prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) prasītāji - prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji - par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;

7) pieteikuma iesniedzēji - par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji - lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) pieteikuma iesniedzēji - laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki - mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu;

10) administratori - prasībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas labā;

11) piedzinēji - izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

12) Valsts ieņēmumu dienests — pieteikumos par personu atzīšanu par maksātnespējīgām.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

3. Papildināt 43.panta pirmās daļas 12.punktu pēc vārda “dienests” ar vārdiem “Uzņēmumu reģistrs vai tā ieceltie likvidatori”.

3. Papildināt 43.panta pirmās daļas 12.punktu pēc vārda “dienests” ar vārdiem “Uzņēmumu reģistrs vai tā ieceltie likvidatori”.

Par lēmumiem jautājumos, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību.

4. Izteikt 45.panta tekstu šādā redakcijā:

“Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas.”

4. Izteikt 45.panta tekstu šādā redakcijā:

“Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas.”

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību;

8) lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) lietas dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

11) valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu īsu saturu;

12) tiesas debašu un prokurora atzinuma īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu apspriežu istabā lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai;

14) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses.

(3) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(4) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

3.

Izslēgt 62. panta pirmās daļas 13. punktā vārdus “apspriežu istabā”.

Atbalstīt

5. Izslēgt 62. panta pirmās daļas 13. punktā vārdus “apspriežu istabā”.

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā un, ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, 10 dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja lieta izskatīta triju tiesnešu sastāvā un tādu pašu tiesas sastāvu nav iespējams nodrošināt, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Lietas dalībniekiem paziņo par tiesas sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu.

5. Izteikt 64.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lietas dalībnieki, kuri ir piedalījušies tiesas sēdē, triju dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.”

6. Izteikt 64.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lietas dalībnieki, kuri ir piedalījušies tiesas sēdē, triju dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.”

Par pilnvarotiem pārstāvjiem civilprocesā var būt:

1) advokāti;

2) juridisko personu amatpersonas vai darbinieki - šo personu lietās;

3) to valsts vai pašvaldību iestāžu vai juridisko personu pilnvaroti darbinieki, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses;

4) fizisko personu augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un māsas, kā arī persona, kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda pilnvardevēja mantu;

5) viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā;

6) personas, kurām pārstāvības tiesība piešķirta citos likumos.

&nb sp;

6. Papildināt 83.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) patentpilnvarotie – rūpnieciskā īpašuma lietās;”;

uzskatīt līdzšinējo 6.punktu par 7.punktu.

7. Papildināt 83.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) patentpilnvarotie – rūpnieciskā īpašuma lietās;”;

uzskatīt līdzšinējo 6.punktu par 7.punktu.

(1) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam.

7. Papildināt 86.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtami tikai pārstāvim.”

8. Papildināt 86.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim.”

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Tiesas lēmums atteikt pierādījumu pieņemšanu nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

8. Izteikt 93.panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.”

9. Izteikt 93.panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.”

(1) Atbildētājs ir tiesīgs līdz tiesas sprieduma taisīšanai pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību.

(2) Pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību, ja:

1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(4) Pretprasību, ko pieņēmusi tiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

9. Aizstāt 136.panta pirmajā daļā vārdus “tiesas sprieduma taisīšanai” ar vārdiem “brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta”.

10. Aizstāt 136.panta pirmajā daļā vārdus “tiesas sprieduma taisīšanai” ar vārdiem “brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta”.

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas, arī naudas līdzekļu apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) aizliegums citām personām nodot atbildētāja naudas līdzekļus vai citu mantu atbildētājam vai jebkurai citai personai (pie trešajām personām esošās atbildētāja kustamas mantas vai naudas apķīlāšana);

7) izpildu darbības atlikšana, tai skaitā aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam, vai mantas pārdošanas apturēšana.

(2) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai arī prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamu mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(3) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, šīs prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(5) Jūras prasības var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu, bet citu prasību nodrošinājums ar kuģi izdarāms, ierakstot kuģu reģistrā aizlieguma atzīmi.

(6) Nodrošinot naudas prasījumu ar citu kustamu mantu, tā apķīlājama.

(7) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet ne lielāku par prasības summu.

(8) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta septītās daļas noteikumus.

10. 139.pantā:

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasījuma priekšmets ir naudas prasījums.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Jūras prasību var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu.”

11. 139.pantā:

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasījuma priekšmets ir naudas prasījums.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Jūras prasību var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu.”

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(3) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai naudas līdzekļus, kas atrodas pie atbildētāja, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu, kas atrodas pie trešajām personām, vai naudu, kas atbildētājam pienākas no trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Manta apķīlājama šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāts noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu kredītiestādei. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos saskaņā ar līgumu, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(5) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs, paziņojot tiesas lēmumu atbildētājam.

(6) Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

11. 142.pantā:

izteikt ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti naudas līdzekļi kredītiestādē, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta rīkojumu kredītiestādei par naudas līdzekļu pārskaitīšanu tiesu izpildītāja kontā.”;

papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.”;

izslēgt sesto daļu.

4.

5.

Aizstāt 142. panta ceturtajā daļā vārdus “apķīlāti naudas līdzekļi kredītiestādē” ar vārdiem “apķīlāts noguldījums kredītiestādē”.

Papildināt likumprojekta 11.panta ceturtajā daļā pēv vārdiem “apķīlāti naudas līdzekļi” ar vārdiem “vai noguldījums”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

12. 142.pantā:

izteikt ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti naudas līdzekļi vai noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta kredītiestādei rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu tiesu izpildītāja kontā.”;

papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.”;

izslēgt sesto daļu.

(1) Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

(2) Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.

(4) Tiesas sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši zālē esošo vietu skaitam. Pušu radiniekiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

(5) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot uz apspriežu istabu, visiem tiesas sēžu zālē klātesošajiem jāpieceļas.

(6) Lietas dalībnieki, liecinieki un eksperti sniedz tiesai paskaidrojumus un atzinumus, piesaka lūgumus un dod liecības, stāvot kājās. Atkāpšanās no šā noteikuma pieļaujama tikai ar tiesneša atļauju.

(7) Tiesas spriedumu visi tiesas sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.

56.

Aizstāt likuma 152. panta piektajā daļā vārdus „aizejot uz apspriežu istabu” ar vārdiem „ aizejot no tās”.

Atbalstīt

13. Aizstāt 152. panta piektajā daļā vārdus “aizejot uz apspriežu istabu” ar vārdiem “aizejot no tās”.

Pēc tiesas debatēm, kā arī replikām un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, pirms tam paziņojot par to tiesas sēžu zālē esošajiem.

12. Papildināt 187.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja sarežģītā lietā tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tā paziņos spriedumu.”

67.

Aizstāt 187. panta otrajā daļā vārdus „kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tā paziņos spriedumu” ar vārdiem „tuvāko 14 dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.”

Atbalstīt

14. 187.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja sarežģītā lietā tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu tā n osaka nākamo tiesas sēdi, tuvāko 14 dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina tūlīt pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.

8.

Izslēgt likuma 189. panta otrajā daļā vārdu „tūlīt”.

Atbalstīt

15. Izslēgt 189. panta otrajā daļā vārdu „tūlīt”.

(1) Tiesa spriedumu taisa apspriežu istabā.

(2) Sprieduma taisīšanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā šajā lietā.

(3) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(5) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis.

(6) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.

(7) Spriedumā dzēsumi un aizkrāsojumi nav pieļaujami, bet labojumi un pierakstījumi atrunājami pirms visu tiesnešu parakstiem.

9.

10.

Izslēgt 191. pantā pirmo daļu.

Izteikt 191.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnešu apspriedē drīkst būt klāt tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatītajā lietā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

16. 191.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesnešu apspriedē drīkst būt klāt tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatītajā lietā.”

Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

13. Papildināt 220.pantu pēc vārda “prasītājs” ar vārdiem “vai viņa pārstāvis”.

17. Papildināt 220.pantu pēc vārda “prasītājs” ar vārdiem “vai viņa pārstāvis”.

Lēmumā tiesa vai tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

14. Papildināt 230.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumos, kuri iesniedzami tiesu izpildītājam, papildus norādāmas ziņas par lietas dalībniekiem [ (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods (ja zināms) un dzīvesvieta, juridiskajai personai – nosaukums, atrašanās vieta (juridiskā adrese) un reģistrācijas numurs (ja zināms)] .”

11.

12.

Aizstāt 230.panta otrajā daļā vārdus „kuri iesniedzami tiesu izpildītājam”ar vārdiem “kuri nepieciešami tiesu izpildītāja amata darbību veikšanai”.

Aizstāt 230.panta otrajā daļā vārdus „kuri iesniedzami tiesu izpildītājam”ar vārdiem “kuri nepieciešami tiesu izpildītājam”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

18. 230.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumos, kuri nepieciešami tiesu izpildītājam, papildus norādāmas ziņas par lietas dalībniekiem [ fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un dzīvesvieta, juridiskajai personai – nosaukums, atrašanās vieta (juridiskā adrese) un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)] .”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) pušu vienošanos par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai attiecīgus prasījumus par minētajos jautājumos radušos strīdu izšķiršanu tiesā.

15. Izteikt 235.¹ panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.”

19. Izteikt 235.¹ panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.”

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.

16. 236.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“236.pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē”;

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

20. 236.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“236.pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē”;

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

30.nodaļa
Lietas par laulībā vai ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu

17. Izteikt 30.nodaļu šādā redakcijā:

“30.nodaļa

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu

21. Izteikt 30.nodaļu šādā redakcijā:

“30.nodaļa

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu

Lietas par bērna dzimšanu laulībā vai ārlaulībā tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu vai paternitātes apstrīdēšanu tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu vai paternitātes apstrīdēšanu tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(1) Prasību, apstrīdot bērna dzimšanu laulībā, var celt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā viņa tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt bērna dzimšanu laulībā, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

(1) Prasību, apstrīdot ārlaulībā dzimuša bērna paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var celt persona, kura paternitāti atzinusi, tās vecāki, ja šī persona mirusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

(3) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(4) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.

(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

(3) Pēc bērna tēva nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta noteikumiem.

(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

(3) Pēc bērna tēva nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta noteikumiem.

(1) Prasību noteikt ārlaulībā dzimuša bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna miesīgais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta pirmās daļas noteikumiem.

(1) Prasību noteikt bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna bioloģiskais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minētās prasības var

celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta

pirmās daļas noteikumiem.

(1) Prasību noteikt bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna bioloģiskais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minētās prasības

var celt saskaņā ar Civillikuma

158.panta pirmās daļas

noteikumiem.

(1) Bērna māte, aizbildnis un bērns pats var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

(3) Bērna tēvs prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai.

(1) Bērna māte, bērns pats vai viņa aizbildnis var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Persona, no kuras bērns izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

(3) Ja prasību ceļ persona, no kuras bērns izcēlies un kura sastāv laulībā, vai šāda persona ir atbildētājs, lietā kā trešā persona pieaicināma šīs personas laulātā.

(4) Prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

(1) Bērna māte, bērns pats vai viņa aizbildnis var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Persona, no kuras bērns izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

(3) Ja prasību ceļ persona, no kuras bērns izcēlies un kura sastāv laulībā, vai šāda persona ir atbildētājs, lietā kā trešā persona pieaicināma šīs personas laulātā.

(4) Prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

(2) Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

(2) Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts vai izraksts no sprieduma nosūtāms tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

250.pants. Tiesas sprieduma norakstu nosūtīšana un izsniegšana

Tiesas spriedumu norakstu par paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu tiesa nosūta ieraksta grozīšanai tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.”

250.pants. Tiesas sprieduma norakstu nosūtīšana un izsniegšana

Tiesas spriedumu norakstu par paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu tiesa nosūta ieraksta grozīšanai tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.”

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu — tiesai pēc viena pieteicēja dzīvesvietas.

18. Papildināt 259.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas.”

22. 259.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

(1) Lieta izskatāma, piedaloties adoptētājam personiski un prokuroram.

(2) Lietas izskatīšanā pieaicina Civillikuma 169.pantā norādītās personas.

(3) Pēc adoptētāja lūguma tiesa nodrošina, lai adoptējamā bērna vecāki neuzzinātu adoptētāja identitāti. Ja tas nav iespējams, adoptējamā vecākus noklausās atsevišķā tiesas sēdē.

(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav šķērslis adopcijas apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama.

19. Izteikt 261.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lieta izskatāma, piedaloties vismaz vienam adoptētājam personiski un prokuroram.”

23. Izteikt 261.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lieta izskatāma, piedaloties vismaz vienam adoptētājam personiski un prokuroram.”

(1) Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, - ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa apķīlā parādnieka naudas līdzekļus, kas atrodas kredītiestādēs parādnieka kontos, publiskā apgrozībā esošos vērtspapīrus un pamatlīdzekļus.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa apķīlā arī citu parādnieka mantu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt uzņēmējdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa apķīlā īpašnieka mantu.

(5) Tiesneša lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un pieteikuma atdošanu pieteikuma iesniedzējam var pārsūdzēt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 441.panta pirmās daļas 2.punktu.

20. 345.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (2) Ierosinot lietu, tiesa pieņem lēmumu par kredītiestādēs parādnieku kontos esošo parādnieka na udas līdzekļu, publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa pieņem lēmumu arī par citas parādnieka mantas apķīlāšanu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt komercdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa pieņem lēmumu par īpašnieka mantas apķīlāšanu.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izpildu rakstu par parādnieka mantas apķīlāšanu izsniedz pieteikuma iesniedzējam vai pēc administratora lūguma - administratoram.

(6) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie lēmumi izpildāmi šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par septīto daļu.

24. 345.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (2) Ierosinot lietu, tiesa pieņem lēmumu par kredītiestādēs parādnieka kontos esošo viņa naudas līdzekļu, publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa pieņem lēmumu arī par citas parādnieka mantas apķīlāšanu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt komercdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa pieņem lēmumu par īpašnieka mantas apķīlāšanu.”;

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izpildu rakstu par parādnieka mantas apķīlāšanu izsniedz pieteikuma iesniedzējam vai pēc administratora lūguma - administratoram.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie lēmumi izpildāmi šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par septīto daļu.

Nekustamā īpašuma pircējam, kad viņš izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, tiesa izsniedz lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī pārdošanas nosacījumus un izsoles aktu.

21. Izteikt 399.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, apgabaltiesa lemj par izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.

(2) Tiesas lēmumu kopā ar izsoles nosacījumiem un izsoles aktu izsniedz pircējam.”

25. Izteikt 399.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, apgabaltiesa lemj par izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.

(2) Tiesas lēmumu kopā ar izsoles nosacījumiem un izsoles aktu izsniedz pircējam.”

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, tiesnesis nosūta parādnieka atbildi pieteicējam un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi tiesneša noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.

(4) Ja pieteicējs piekrīt saistību izpildīšanai atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 406.9 panta prasībām.

(5) Parādnieka iebildumi, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāmi par iesniegtiem termiņā.”

22. Papildināt 406.7 panta pirmo daļu pēc vārda “pamatotību” ar vārdiem “vai parāda samaksa”.

26. Papildināt 406.7 panta pirmo daļu pēc vārda “pamatotību” ar vārdiem “vai parāda samaksa”.

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

23. Papildināt 406.8 panta trešo daļu pēc vārdiem “brīdinājuma kārtībā” ar vādiem “sakarā ar pārādnieka iebildumiem”.

27. Papildināt 406.8 panta trešo daļu pēc vārdiem “brīdinājuma kārtībā” ar vādiem “sakarā ar parādnieka iebildumiem”.

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru nav parakstījis tās iesniedzējs, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu atstāt kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, kasācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai.

(3) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atdota apelācijas instances tiesai šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

24. Aizstāt 459.panta pirmajā daļā vārdus “kuru nav parakstījis tās iesniedzējs” ar vārdiem “kura neatbilst šā likuma 453.panta otrās daļas prasībām”.

28. Aizstāt 459.panta pirmajā daļā vārdus “kuru nav parakstījis tās iesniedzējs” ar vārdiem “kura neatbilst šā likuma 453.panta otrās daļas prasībām”.

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru nav parakstījis tās iesniedzējs, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu atstāt kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, kasācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai.

(3) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atdota apelācijas instances tiesai šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

25. Izteikt 464.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Senātam iesniegtās kasācijas sūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā paredzētā paskaidrojuma iesniegšanas termiņa izbeigšanās, izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tie atbilst šā likuma 450. - 454.panta prasībām un vai ir izskatāmi kasācijas instances tiesas sēdē.”

29. Izteikt 464.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Senātam iesniegtās kasācijas sūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā paredzētā paskaidrojuma iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tie atbilst šā likuma 450. - 454.panta prasībām un vai ir izskatāmi kasācijas instances tiesas sēdē.”

(1) Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā Senāta sastāvā.

(3) Izskatot lietu paplašinātā sastāvā, spriedumu taisa ar balsu vairākumu un to paraksta visi senatori.

(4) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

26. Papildināt 472.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja senatori atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Senāts nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tas paziņos spriedumu.”

30. Papildināt 472.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja senatori atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Senāts nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tas paziņos spriedumu.”

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

2) kas saistīts ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai par maksātnespējīgām atzītu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;

3) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

4) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

5) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.

13.

Papildināt 487.pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) par dzīvojamās telpas īres tiesiskajām attiecībām;

7) kas saistīti ar prasījumieme no atdošanas un atsavinājuma līgumiem, ja vismaz viena no pusēm ir fiziskā persona.”

Neatbalstīt

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem un ārvalstu tiesu nolēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kuras ir tiesīgas izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā;

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini.

14.

Izteikt 540.panta 4.punktu šādā redakcijā:

„4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā”.

Atbalstīt

31. Izteikt 540.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;”.

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Izpildu dokumentu piedzinējs var iesniegt jebkuram tiesu izpildītājam apgabaltiesas darbības teritorijā pēc parādnieka dzīvesvietas (juridiskajām personām — pēc to atrašanās vietas), mantas atrašanās vietas vai darba vietas.

(3) Tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic savas amata vietas iecirkņa robežās, bet pēc piedzinēja lūguma — arī cita tiesu izpildītāja amata vietas iecirknī tās pašas apgabaltiesas darbības teritorijā. Ārpus sava iecirkņa robežām tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Svētdienās un svētku dienās sprieduma izpilde tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos.

(5) Sprieduma izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

(6) Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi.

(7) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma, pieņemot attiecīgu lēmumu, var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa lietvedībā esošajās izpildu lietās sastādītajos procesuālajos dokumentos. Pirms kļūdu labošanas viņš pieprasa atsauksmi no personām, kas piedalījušās akta sastādīšanā. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi. Tiesu izpildītāja lēmumam, saskaņā ar kuru tiek izlabotas kļūdas, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības vai pienākumi izriet no procesuālā dokumenta.

27. 549.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām – atrašanās vietas), mantas atrašanās vieta vai darba vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tiesu izpildītājs var pieņemt izpildei arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(3) Ārpus sava iecirkņa robežām, kā arī attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta (juridiskajām personām – juridiskā adrese) ir citā iecirknī, tiesu izpildītājs sprieduma izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”;

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “izpildu darbībām” ar vārdiem „pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus”.

15.

Aizstāt 549.panta otrajā daļā vārdus “atrašanās vietas” ar vārdiem “juridiskās adreses”.

Atbalstīt

32. 549.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām – juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darba vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tiesu izpildītājs var pieņemt arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(3) Ārpus sava iecirkņa robežām, kā arī attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta (juridiskajām personām – juridiskā adrese) ir citā iecirknī, tiesu izpildītājs sprieduma izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”;

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “izpildu darbībām” ar vārdiem „pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus”.

(1) Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā.

(2) Ja tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi netiek izpildīti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu un iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par atbildību. Tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu - fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai līdz piecsimt latiem.

(3) Personai (darba devējam), kurai pēc tiesas nolēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai un kura likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojusi par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai personai zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Tiesu izpildītāja un pieaicināto personu parakstīto aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.

(5) Ja piedzinējs vai parādnieks atsakās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu, par to pieaicināto personu klātbūtnē izdarāma atzīme sastādītajā aktā, norādot atteikšanās motīvus. Atteikšanās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu neietekmē akta spēku.

28. 551.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē, bet, ja pieaicināt personas nav iespējams, - vienpersoniski sastāda par to aktu, un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus „pieaicināto personu klātbūtnē”.

33. 551.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē, bet, ja pieaicināt personas nav iespējams, - vienpersoniski sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus „pieaicināto personu klātbūtnē”.

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu.

(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs griežas tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas ierosināšanu.

29. Aizstāt 552.panta trešajā daļā vārdus „līdz simt latiem” ar vārdiem „fiziskajai personai līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonai – līdz divsimt piecdesmit latiem”.

34. Aizstāt 552.panta trešajā daļā vārdus „līdz simt latiem” ar vārdiem „fiziskajai personai līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonai – līdz divsimt piecdesmit latiem”.

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās priekšlikumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt priekšlikumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja priekšlikums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu.

(7) Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var:

1)  pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;

2) apķīlāt parādnieka mantu;

3) paziņot par piedziņu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai citam publiskam reģistram atsavināšanas aizlieguma ierakstīšanai.

16.

17.

18.

Papildināt 555.panta septītās daļas 2.punktu ar vārdiem:

“tai skaitā naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē un naudas līdzekļus, kas atrodas pie citām personām”.

Papildināt 555.panta septītās daļas 2.punktu ar vārdiem “tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām”.

Papildināt 555.panta 3.punktu pēc vārda „atsavināšanas” ar vārdiem “vai citu darbību”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

35. 555.panta septītajā daļā:

papildināt 2.punktu ar vārdiem “tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām;”;

papildināt 3.punktu pēc vārda „atsavināšanas” ar vārdiem “vai citu darbību”.

(1) Tiesu izpildītājs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams piedziņas izdarīšanai, izdarīt parādnieka telpu un viņa glabātavu apskati. Telpu un glabātavu apskate izdarāma liecinieku klātbūtnē.

(2) Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis, vai mantas atrašanās vietā vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic to apskati.

(3) Ja parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās vai atsakās ielaist tiesu izpildītāju nekustamajā īpašumā un par nekustamā īpašuma apskates laiku pārvaldniekam rakstveidā paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, nekustamā īpašuma apskati tiesu izpildītājs var veikt policijas pārstāvja klātbūtnē bez pārvaldnieka piedalīšanās.

30. Izteikt 558.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja parādnieks nepiedalās telpu un glabātavu apskatē, tā izdarāma pieaicināto personu klātbūtnē.”

36. Izteikt 558.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja parādnieks nepiedalās telpu un glabātavu apskatē, tā izdarāma pieaicināto personu klātbūtnē.”

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 139.panta pirmās daļas 7.punktu.

(2) Tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Par izpildu darbības atlikšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam.

31. Papildināt 559.panta pirmo daļu ar vārdiem „vai tiesas lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206. vai 438.pantu”.

37. Papildināt 559.panta pirmo daļu ar vārdiem „vai tiesas lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206. vai 438.pantu”.

Tiesu izpildītājs var apturēt izpildu lietvedību, ja:

1) parādnieks atrodas ārstniecības iestādē un tas kavē izpildu darbību veikšanu;

2) iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību;

3) (izslēgts ar 2002.gada 31.oktobra likumu)

4) parādnieks atrodas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

19.

Aizstāt 561.panta 2.punktā vārdu “rīcību” ar vārdiem “darbībām”.

Atbalstīt

38. Aizstāt 561.panta 2.punktā vārdu “rīcību” ar vārdu “darbībām”.

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai;

5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;

6) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

7) šā likuma 561.panta 1. un 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

8) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

9) šā likuma 561.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz parādnieka atrašanai.

(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.

(3) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

32. Izslēgt 562.panta pirmās daļas

4. un 9.punktu.

39. Izslēgt 562.panta pirmās daļas 4. un 9.punktu.

(1) Par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītāja lēmumu paziņo piedzinējam un parādniekam.

(3) (Izslēgta ar 2002.gada 31.oktobra likumu)

Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas.

33. Izteikt 564.pantu šādā redakcijā:

“564. Izpildu darbību atlikšanas, lietvedības apturēšanas, atjaunošanas vai izbeigšanas kārtība

(1) Par izpildu darbību atlikšanu, par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītājs lēmumu pieņem līdz atliekamajai vai izpildāmajai darbībai, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(3) Tiesu izpildītājs lēmumu paziņo piedzinējam, parādniekam un attiecīgajai trešajai personai, kas iesniegusi lūgumu, triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.”

40. Izteikt 564.pantu šādā redakcijā:

“564. Izpildu darbību atlikšanas, izpildu lietvedības apturēšanas, atjaunošanas vai izbeigšanas kārtība

(1) Par izpildu darbību atlikšanu, izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītājs lēmumu pieņem līdz atliekamajai vai izpildāmajai darbībai, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(3) Tiesu izpildītājs lēmumu paziņo piedzinējam, parādniekam un attiecīgajai trešajai personai, kas iesniegusi lūgumu, triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.”

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā vai tur neatrodas viņa manta, izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana;

5) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis;

6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un pēc uzaicinājuma viņš nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu.

(3) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.

(4) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(5) Izpildu dokumentu, pēc kura izpilde izdarāma valsts ienākumos, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

34. Izslēgt 565.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana”.

41. Izslēgt 565.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana”.

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572.panta noteikumus, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

35. 567.pantā:

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, – pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi” ar vārdiem „izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi”.

42. 567.pantā:

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, – pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi” ar vārdiem „izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi”.

(1) Kustamās mantas izsoli, izņemot kuģa izsoli, tiesu izpildītājs izziņo vismaz septiņas dienas iepriekš. Paziņojumā norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, pārdošanas vietu un laiku, parādnieka vārdu un uzvārdu, kā arī tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un amata vietu.

(2) Paziņojumu par izsoli izliek tiesu izpildītāja prakses vietā, pie tās mājas, kur notiks izsole, un vietējās pašvaldības noteiktā vietā. Paziņojums par laivas vai cita peldlīdzekļa pārdošanu, izņemot kuģa pārdošanu, izliekams arī attiecīgajā piestātnē.

(3) Ja kopīgais mantas novērtējums pārsniedz vienu tūkstoti latu, tās pārdošanu izsludina arī vietējā laikrakstā.

(4) Ieinteresētā persona paziņojumu par izsoli uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(5) Par izsoli paziņo piedzinējam un parādniekam.

36. Izslēgt 584. panta otrās daļas otro teikumu.

43. Izslēgt 584. panta otrās daļas otro teikumu.

(1) Kuģa izsole izsludināma vismaz 30 dienas iepriekš.

(2) Paziņojums par kuģa izsoli publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot šā likuma 584.panta pirmajā daļā minētās ziņas, kā arī kuģa nosaukumu un ostu, kurā tas pierakstīts. Paziņojumu par kuģa izsoli izliek tiesu izpildītāja prakses vietā. Ieinteresētā persona paziņojumu par izsoli uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(3) Par kuģa izsoli paziņo kuģa īpašniekam, kuģa reģistratoram, hipotēku turētājiem, zināmajām personām, kuru prasības ir nodrošinātas ar jūrniecības prasījumu tiesībām, kuģa līdzīpašniekiem, ja tādi ir. Paziņojumu nosūta ierakstītā sūtījumā vai izmantojot citu sakaru līdzekli, kas nodrošina apstiprinājumu par šāda paziņojuma saņemšanu.

37. Izteikt 585.panta tekstu šādā redakcijā:

“Kuģa izsole izsludināma Jūras kodeksa 55.pantā noteiktajā kārtībā.”

44. Izteikt 585.panta tekstu šādā redakcijā:

“Kuģa izsole izsludināma Jūras kodeksa 55.pantā noteiktajā kārtībā.”

(1) Tiesu izpildītājs piedziņas izpildu dokumentu nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai ar norādi - izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas, pabalsta, pamatojoties uz saņemto izpildu dokumentu, un uz parādnieka rēķina nosūtīt ieturētās summas piedzinējam.

(2) Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, izpildu dokumentu ar atzīmi par izdarītajiem ieturējumiem, par parāda atlikumu, ja tāds ir, un par parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma, darba devējs nosūta atpakaļ tiesu izpildītājam. Šie noteikumi attiecināmi arī uz juridiskajām personām, kas ir izdarījušas ieturējumus no parādniekam izmaksājamās pensijas, stipendijas vai pabalsta, ja šo maksājumu izdarīšana tiek pārtraukta.

38. 597.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi - izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina nosūtīt ieturētās summas piedzinējam vai ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā.”;

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs informē tiesu izpildītāju par summu, kāda pārskaitīta piedzinējam vai tiesu izpildītājam, un par parādnieka jauno darbavietu, ja tāda ir zināma.”

45. 597.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina nosūtīt ieturētās summas piedzinējam vai ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā.”;

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs informē tiesu izpildītāju par summu, kāda pārskaitīta piedzinējam vai tiesu izpildītājam, un par parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma.”

(1) Ja piedziņu vērš uz naudas summām, kas atrodas pie citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šīs naudas summas tiek apķīlātas piedziņas summas apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai šīm personām nauda jāiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, kredītiestādei dod rīkojumu pārskaitīt naudu tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

39. Izteikt 599.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja parādniekam ir naudas līdzekļi vai noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu pārskaitīt naudu piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītāja norādītajā apmērā tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku.”

20.

21.

Izteikt 599.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kas atrodas pie citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādus naudas līdzekļus parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie naudas līdzekļi tiek apķīlāti piedzenamās summas un sprieduma izpildīšanas izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildīšanas izdevumu dzēšanai šīm personām nauda jāiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā.”.

Izteikt 599.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādus naudas līdzekļus parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie naudas līdzekļi tiek apķīlāti piedzenamās summas un sprieduma izpildīšanas izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildīšanas izdevumu dzēšanai šīm personām nauda jāiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā.”.

Atbalstīt

daļēji

(sk.21.p.)

Atbalstīt

46. 599.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādus naudas līdzekļus parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie naudas līdzekļi tiek apķīlāti piedzenamās summas un sprieduma izpildīšanas izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildīšanas izdevumu dzēšanai šīm personām nauda jāiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā.”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja parādniekam ir naudas līdzekļi vai noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu pārskaitīt naudu piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītāja norādītajā apmērā tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku.”

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu. Piedzinēja lūgumam pievienojami tik tiesas izdoti likumīgā spēkā stājušies nolēmumu noraksti, cik ir nekustamo īpašumu, uz kuriem tiek vērsta piedziņa.

(2) Vienlaikus tiesu izpildītājs paziņo par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodaļai, kas par to izdara atzīmi zemesgrāmatā. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077.panta pirmajā daļā, 1081. un 1305.pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46.pantā.

(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori ne vēlāk kā 10 dienas pirms izsoles iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

40. Aizstāt 600.panta ceturtajā daļā vārdus „ne vēlāk kā 10 dienas pirms izsoles” ar vārdiem „tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks par 10 dienām”.

47. Aizstāt 600.panta ceturtajā daļā vārdus “ne vēlāk kā 10 dienas pirms izsoles” ar vārdiem “tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks par 10 dienām”.

(1) Lietu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no izsoles akta iesniegšanas tiesā, iepriekš par to paziņojot piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam un hipotekārajiem kreditoriem. Šo personu neierašanās nav šķērslis nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanai.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda un par to, ka neatkarīgi no kreditoru piekrišanas dzēšamas:

1) visas zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, par kurām pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

2) tie apgrūtinājumi, kuru dzēšana pieņemta kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants).

(3) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(4) Izsoles aktu nevar apstiprināt, kamēr nav izlemtas visas sūdzības, kas iesniegtas par tiesu izpildītāja rīcību šajā izpildu lietā.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.

43. Papildināt 613. panta ceturtajā daļā vārdus „šajā izpildu lietā” ar vārdiem „kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz šo nekustamo īpašumu”.

22.

Aizstāt 613.panta ceturtajā daļā vārdus „kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz šo nekustamo īpašumu” ar vārdiem “kas iesniegtas šī likuma 617.panta noteiktajā kārtībā”

Neatbalstīt

48. Papildināt 613. panta ceturto daļu ar vārdiem “kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz šo nekustamo īpašumu”.

(1) Izsole uzskatāma par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradies neviens solītājs;

2) neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;

3) pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš nopircis nekustamo īpašumu.

(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu, tiesu izpildītājs paziņo personām, kas ieradušās izsolē, kā arī parādniekam, viņa līdzīpašniekam, ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

41. 614.pantā:

izteikt pirmās daļas ievadteikumu šādā redakcijā: “Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:”;

papildināt otrajā daļā pēc vārdiem “tiesu izpildītājs” ar vārdiem “ieraksta aktā un”.

49. 614.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “tiesu izpildītājs” ar vārdiem “ieraksta aktā un”.

(1) Ja izsole ir atzīta par nenotikušu, katram kreditoram vai parādnieka līdzīpašniekam, kā arī izsolē pārsolītam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā no nenotikušās izsoles dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, minētās personas nekustamo īpašumu var paturēt sev par sākumcenu. Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, pārsolītais pircējs var paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu.

(2) Ja vairākas personas saskaņā ar šā panta pirmo daļu vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no cenas, par kuru personas var paturēt nekustamo īpašumu sev. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt šo nekustamo īpašumu sev. Ja uz izsoli ierodas viena persona, kura vēlas paturēt šo nekustamo īpašumu sev, šī persona var to paturēt sev par šā panta pirmajā daļā noteikto cenu bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

(3) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā šā panta pirmajā vai otrajā daļā norādīto summu, ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz ziņojumu un izsoles aktu apstiprināšanai tiesā, kura pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(5) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

42. Aizstāt 615.panta trešajā daļā vārdus „tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem „tiesu izpildītāja”.

50. Aizstāt 615.panta trešajā daļā vārdus „tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem „tiesu izpildītāja”.

(1) No naudas, kas saņemta par pārdoto kuģi, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, ieskaitot arī prasījumus par algām un citām izmaksām kapteinim, virsniekiem un citiem kuģa apkalpes locekļiem sakarā ar viņu darbu uz kuģa pēc kuģa aresta.

(2) Pārējie prasījumi apmierināmi, ņemot vērā Latvijas jūrniecības noteikumu (Jūras kodeksa) 59., 60., 63. un 66.panta prasības.

44. Izteikt 629.panta tekstu šādā redakcijā:

“No naudas, kas saņemta par pārdoto kuģi, sprieduma izpildes izdevumus sedz un citus prasījumus apmierina, ņemot vērā Jūras kodeksa 56.panta otro daļu.”

51. Izteikt 629.panta tekstu šādā redakcijā:

“No naudas, kas saņemta par pārdoto kuģi, sprieduma izpildes izdevumus sedz un citus prasījumus apmierina, ņemot vērā Jūras kodeksa 56.panta otro daļu.”

(1) Ja tiesa ir atzinusi piedzinēja tiesības saņemt procentus par piespriesto summu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu par kopējo summu, kas izmaksājama piedzinējam.

(2) Ja ir vairāki piedzinēji un ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp piedzinējiem un izsniedz to piedzinējiem un parādniekam.

(3) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev par sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no kreditora, un sadalītu to starp piedzinējiem.

(4) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

45. Aizstāt 631.panta ceturtajā daļā vārdus “tiesu izpildītāja kantora atrašanās vietas” ar vārdiem “tiesu izpildītāja amata vietas”.

52. Aizstāt 631.panta ceturtajā daļā vārdus “tiesu izpildītāja kantora atrašanās vietas” ar vārdiem “tiesu izpildītāja amata vietas”.

(1) Tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

(2) Sūdzību izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā. Par tiesas sēdi paziņo parādniekam un piedzinējam, kā arī tiesu izpildītājam. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Sūdzības iesniegšana neaptur tiesu izpildītāja darbību, ja vien nav pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums to apturēt.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

23.

Izteikt 632. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc sūdzības iesniedzēja lūguma tiesnesis šā likuma 140. pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par izpildu darbības atlikšanu, par aizliegumu tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam, vai mantas pārdošanas apturēšanu. Lēmums ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.”

Atbalstīt

53. Izteikt 632. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc sūdzības iesniedzēja lūguma tiesnesis šā likuma 140. pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par izpildu darbības atlikšanu, par aizliegumu tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam, vai mantas pārdošanas apturēšanu. Lēmums ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.”