Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija

pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kādā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.) šādus grozījumus:

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no lietas dalībniekiem un ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā.

(4) Lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību.

1.

Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Dokumentus angļu, krievu un vācu valodā var iesniegt bez tulkojuma.”

Neatbalstīt

(1) Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas.

(2) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 2347. - 2353.pants), kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, kā arī prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(6) Prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies kuģu sadursmes rezultātā, par atlīdzības piedziņu par glābšanu, kā arī prasību, kas izriet no kuģa hipotēkas vai attiecas uz kuģa reisu, kura laikā izdarīts tā arests, var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas vai pēc tās ostas atrašanās vietas, kurā kuģis pierakstīts.

(7) Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas.

(8) Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234. un 235.panta noteikumiem.

1.Izteikt 28.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Jūras prasību, sakarā ar kuru ir izdarīts kuģa arests, var atcelt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.”

1.Izteikt 28.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Jūras prasību, sakarā ar kuru ir izdarīts kuģa arests, var atcelt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.”

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.6 pantu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.8 pantu;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

2.

3.

Aizstāt 37.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “ka pieteikumu” ar vārdiem “vai pieteikumu”

Izslēgt 37.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “,kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.”

Atbalstīt

Atbalstīt

2. 37.panta pirmās daļas 4.punktā:

aizstāt vārdus “ka pieteikumu” ar vārdiem “vai pieteikumu”;

izslēgt vārdus “kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības”.

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji - prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasītāji - prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji - prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) prasītāji - prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji - par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;

7) pieteikuma iesniedzēji - par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji - lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) pieteikuma iesniedzēji - laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki - mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu;

10) administratori - prasībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas labā;

11) piedzinēji - izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

12) Valsts ieņēmumu dienests — pieteikumos par personu atzīšanu par maksātnespējīgām.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

4.

Papildināt 43.panta pirmās daļas 12.punktu aiz vārda “dienests” ar vārdiem “Uzņēmumu reģistrs vai tā ieceltie likvidatori”.

Atbalstīt

3. Papildināt 43.panta pirmās daļas 12.punktu pēc vārda “dienests” ar vārdiem “Uzņēmumu reģistrs vai tā ieceltie likvidatori”.

Par lēmumiem jautājumos, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību.

5.

“Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona uz kuru tas attiecas.”

Atbalstīt

4. Izteikt 45.panta tekstu šādā redakcijā:

“Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas.”

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā un, ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, 10 dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja lieta izskatīta triju tiesnešu sastāvā un tādu pašu tiesas sastāvu nav iespējams nodrošināt, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Lietas dalībniekiem paziņo par tiesas sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu.

6.

7.

Aizstāt 64.panta pirmajā daļā vārdus “Lietas dalībnieki” ar vārdiem “Puses un trešās personas vai pušu un trešo personu pārstāvji”.

Izteikt 64.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lietas dalībnieki, kuri ir piedalījušies tiesas sēdē, triju dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

5. Izteikt 64.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lietas dalībnieki, kuri ir piedalījušies tiesas sēdē, triju dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.”

(1) Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.

(5) Kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta starpniecību.

8.

9.

Izslēgt 82.panta piekto daļu.

Izteikt 82.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar personas ar augstāko juridisko izglītību starpniecību.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Par pilnvarotiem pārstāvjiem civilprocesā var būt:

1) advokāti;

2) juridisko personu amatpersonas vai darbinieki - šo personu lietās;

3) to valsts vai pašvaldību iestāžu vai juridisko personu pilnvaroti darbinieki, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses;

4) fizisko personu augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un māsas, kā arī persona, kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda pilnvardevēja mantu;

5) viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā;

6) personas, kurām pārstāvības tiesība piešķirta citos likumos.

10.

11.

12.

Izteikt 83.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) persona, kas uz līguma pamata pārstāv fizisko personu;”

Izteikt 83.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) fizisko personu augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un māsas, kā arī persona, kuru tiesa, kas izskata lietu, pielaidusi kā fiziskās personas pārstāvi;”

Papildināt 83.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

6) patentpilnvarotie – rūpnieciskā īpašuma lietās;

uzskatīt līdzšinējo 6.punktu par 7.punktu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

6. Papildināt 83.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) patentpilnvarotie – rūpnieciskā īpašuma lietās;”;

uzskatīt līdzšinējo 6.punktu par 7.punktu.

(1) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

(2) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi uzrāda tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.

(5) Šā likuma 83.panta 5.punktā norādīto pārstāvju pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

13.

Izteikt 85.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šā likuma 83.panta 4. un 5. punktā norādīto pārstāvju pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.”

Neatbalstīt

(1) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam.

14.

Papildināt 86.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja fiziska persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtami tikai pārstāvim.”

Atbalstīt

7. Papildināt 86.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtami tikai pārstāvim.”

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Tiesas lēmums atteikt pierādījumu pieņemšanu nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

15.

Izteikt 93.panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā”.

Atbalstīt

8. Izteikt 93.panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.”

(1) Atbildētājs ir tiesīgs līdz tiesas sprieduma taisīšanai pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību.

(2) Pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību, ja:

1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(4) Pretprasību, ko pieņēmusi tiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

16.

Aizstāt 136.panta pirmajā daļā vārdus “tiesas sprieduma taisīšanai” ar vārdiem “lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai”.

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

9. Aizstāt 136.panta pirmajā daļā vārdus “tiesas sprieduma taisīšanai” ar vārdiem “brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta”.

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas, arī naudas līdzekļu apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) aizliegums citām personām nodot atbildētāja naudas līdzekļus vai citu mantu atbildētājam vai jebkurai citai personai (pie trešajām personām esošās atbildētāja kustamas mantas vai naudas apķīlāšana);

7) izpildu darbības atlikšana, tai skaitā aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam, vai mantas pārdošanas apturēšana.

(2) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai arī prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamu mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(3) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, šīs prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(5) Jūras prasības var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu, bet citu prasību nodrošinājums ar kuģi izdarāms, ierakstot kuģu reģistrā aizlieguma atzīmi.

(6) Nodrošinot naudas prasījumu ar citu kustamu mantu, tā apķīlājama.

(7) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet ne lielāku par prasības summu.

(8) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta septītās daļas noteikumus.

2. Izteikt 139.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Jūras prasību var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu.”

17.

18.

Papildināt 139.panta pirmās daļas 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

„Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasījuma priekšmets ir naudas prasījums.”

Papildināt 139.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Mantas pārdošanas apturēšana ir pieļaujama tikai, ja celta prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, īpašuma prasība vai prasība par ķīlas atzīmes ierakstīšanu.”

līdzšinējo septīto un astoto daļu uzskatīt attiecīgi par astoto un devīto daļu.

Atbalstīt

Neatbalstīt

10. 139.pantā:

papildināt pirmās daļas 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasījuma priekšmets ir naudas prasījums.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Jūras prasību var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu.”

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(3) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai naudas līdzekļus, kas atrodas pie atbildētāja, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu, kas atrodas pie trešajām personām, vai naudu, kas atbildētājam pienākas no trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Manta apķīlājama šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāts noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu kredītiestādei. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos saskaņā ar līgumu, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(5) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs, paziņojot tiesas lēmumu atbildētājam.

(6) Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

19.

20.

21.

Izteikt 142.panta ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti naudas līdzekļi kredītiestādē, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta rīkojumu kredītiestādei par naudas līdzekļu pārskaitīšanu tiesu izpildītāja kontā.”;

Papildināt 142.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.”;

Izslēgt142.panta sesto daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

11. 142.pantā:

izteikt ceturtās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti naudas līdzekļi kredītiestādē, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta rīkojumu kredītiestādei par naudas līdzekļu pārskaitīšanu tiesu izpildītāja kontā.”;

papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.”;

izslēgt sesto daļu.

Pēc tiesas debatēm, kā arī replikām un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, pirms tam paziņojot par to tiesas sēžu zālē esošajiem.

22.

Papildināt 187.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja sarežģītā lietā tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko 14 dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.”

Atbalstīt

12. Papildināt 187.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja sarežģītā lietā tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tā paziņos spriedumu.”

(1) Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, - triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

(2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

21.

Izteikt 208.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pusēm un trešajām personām vai pušu un trešo personu pārstāvjiem (ja lietu ved ar pārstāvju starpniecību), kas nav piedalījušies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, - triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.”

Neatbalstīt

Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

22.

Papildināt 220.pantu aiz vārda “prasītājs” ar vārdiem “vai viņa pārstāvis”.

Atbalstīt

13. Papildināt 220.pantu pēc vārda “prasītājs” ar vārdiem “vai viņa pārstāvis”.

Lēmumā tiesa vai tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

23.

Papildināt 230.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumos, kuri iesniedzami tiesu izpildītājam, papildus norādāmas ziņas par lietas dalībniekiem (fiziskai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja zināms) un dzīvesvietu, juridiskai personai – nosaukumu, atrašanās vietu (juridisko adresi) un reģistrācijas numuru (ja zināms).”

Atbalstīt

14. Papildināt 230.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumos, kuri iesniedzami tiesu izpildītājam, papildus norādāmas ziņas par lietas dalībniekiem [ (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods (ja zināms) un dzīvesvieta, juridiskajai personai – nosaukums, atrašanās vieta (juridiskā adrese) un reģistrācijas numurs (ja zināms)] .”

(1) Tiesas lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms lietas dalībniekam, kas nav bijis klāt tā pasludināšanā.

(2) Tiesneša lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms personai, uz kuru tas attiecas.

24.

25.

Izteikt 231.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesas lēmuma noraksts trīs dienu laikā nosūtāms pusēm un trešajām personām vai pušu un trešo personu pārstāvjiem (ja lietu ved ar pārstāvju starpniecību), kas nav bijuši klāt tā pasludināšanā.”

Papildināt 231.panta otro daļu ar vārdiem “vai tās pārstāvim”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) pušu vienošanos par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai attiecīgus prasījumus par minētajos jautājumos radušos strīdu izšķiršanu tiesā.

26.

Izteikt 235.¹panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.”

Atbalstīt

15. Izteikt 235.¹ panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.”

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.

27.

28.

Izteikt 236.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“236.pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē”;

Papildināt 236.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja atbildētāja dzīves vieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

16. 236.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“236.pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē”;

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

30.nodaļa
Lietas par laulībā vai ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu

29.

Izteikt 30.nodaļu šādā redakcijā:

“30.nodaļa

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu”

Atbalstīt

17. Izteikt 30.nodaļu šādā redakcijā:

“30.nodaļa

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu

Lietas par bērna dzimšanu laulībā vai ārlaulībā tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

30.

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu vai paternitātes apstrīdēšanu tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Atbalstīt

Lietas par bērna izcelšanās noteikšanu vai paternitātes apstrīdēšanu tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(1) Prasību, apstrīdot bērna dzimšanu laulībā, var celt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā viņa tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt bērna dzimšanu laulībā, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

31.

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

Atbalstīt

(1) Paternitātes pieņēmumu tiesā var apstrīdēt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

(1) Prasību, apstrīdot ārlaulībā dzimuša bērna paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var celt persona, kura paternitāti atzinusi, tās vecāki, ja šī persona mirusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

(3) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(4) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.

32.

(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

(3) Pēc bērna tēva nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta noteikumiem.

Atbalstīt

(1) Paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

(3) Pēc bērna tēva nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

(4) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta noteikumiem.

(1) Prasību noteikt ārlaulībā dzimuša bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna miesīgais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta pirmās daļas noteikumiem.

33.

(1) Prasību noteikt bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna bioloģiskais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta pirmās daļas noteikumiem.

Atbalstīt

(1) Prasību noteikt bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna bioloģiskais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minētās prasības var

celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta

pirmās daļas noteikumiem.

(1) Bērna māte, aizbildnis un bērns pats var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

(3) Bērna tēvs prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai.

34.

(1) Bērna māte, bērns pats vai viņa aizbildnis var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Persona, no kuras bērns ir izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

(3) Ja prasību ceļ persona, no kuras bērns ir izcēlies un kura sastāv laulībā, vai šāda persona ir atbildētājs, lietā kā trešā persona pieaicināma šīs personas laulātā.

(4) Prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

Atbalstīt

(1) Bērna māte, bērns pats vai viņa aizbildnis var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Persona, no kuras bērns izcēlies, prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai vai pastāv citi likumā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

(3) Ja prasību ceļ persona, no kuras bērns izcēlies un kura sastāv laulībā, vai šāda persona ir atbildētājs, lietā kā trešā persona pieaicināma šīs personas laulātā.

(4) Prasījumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un paternitātes noteikšanu var apvienot.

35.

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

(2) Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

Atbalstīt

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

(2) Ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

36.

Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

Atbalstīt

Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts vai izraksts no sprieduma nosūtāms tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

37.

250.pants. Tiesas sprieduma norakstu nosūtīšana un izsniegšana

Spriedumu norakstu par paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu, tiesa nosūta ieraksta grozīšanai tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.”

Atbalstīt

250.pants. Tiesas sprieduma norakstu nosūtīšana un izsniegšana

Tiesas spriedumu norakstu par paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu tiesa nosūta ieraksta grozīšanai tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.”

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu — tiesai pēc viena pieteicēja dzīvesvietas.

38.

Papildināt 259.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas.”

Atbalstīt

18. Papildināt 259.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas.”

(1) Lieta izskatāma, piedaloties adoptētājam personiski un prokuroram.

(2) Lietas izskatīšanā pieaicina Civillikuma 169.pantā norādītās personas.

(3) Pēc adoptētāja lūguma tiesa nodrošina, lai adoptējamā bērna vecāki neuzzinātu adoptētāja identitāti. Ja tas nav iespējams, adoptējamā vecākus noklausās atsevišķā tiesas sēdē.

(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav šķērslis adopcijas apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama.

39.

Izteikt 261.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lieta izskatāma, piedaloties vismaz vienam adoptētājam personiski un prokuroram.”

Atbalstīt

19. Izteikt 261.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lieta izskatāma, piedaloties vismaz vienam adoptētājam personiski un prokuroram.”

(1) Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, - ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa apķīlā parādnieka naudas līdzekļus, kas atrodas kredītiestādēs parādnieka kontos, publiskā apgrozībā esošos vērtspapīrus un pamatlīdzekļus.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa apķīlā arī citu parādnieka mantu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt uzņēmējdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa apķīlā īpašnieka mantu.

(5) Tiesneša lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un pieteikuma atdošanu pieteikuma iesniedzējam var pārsūdzēt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 441.panta pirmās daļas 2.punktu.

40.

41.

42.

43.

44.

Izteikt 345.pantā otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierosinot lietu, tiesa pieņem lēmumu par parādnieka naudas līdzekļu, kas atrodas kredītiestādēs parādnieku kontos, publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa pieņem lēmumu arī par citas parādnieka mantas apķīlāšanu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt uzņēmējdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa pieņem lēmumu par īpašnieka mantas apķīlāšanu.”;

Papildināt 345.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie lēmumi izpildāmi šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

Izteikt 345.panta otro, trešo, ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierosinot lietu, tiesa pieņem lēmumu par parādnieka naudas līdzekļu, kas atrodas kredītiestādēs parādnieku kontos, publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa pieņem lēmumu arī par citas parādnieka mantas apķīlāšanu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt komercdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa pieņem lēmumu par īpašnieka mantas apķīlāšanu.”;

Papildināt 345.pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izpildu rakstu par parādnieka mantas apķīlāšanu izsniedz pieteikuma iesniedzējam vai pēc administratora lūguma - administratoram.

(6) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie lēmumi izpildāmi šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par septīto daļu.

Izteikt 345.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, - ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa pieņem lēmumu par parādnieka naudas līdzekļu, kas atrodas kredītiestādēs parādnieku kontos, publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa pieņem lēmumu arī par citas parādnieka mantas apķīlāšanu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt komercdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa pieņem lēmumu par īpašnieka mantas apķīlāšanu.”;

(5) Izpildu rakstu par parādnieka mantas apķīlāšanu izsniedz pieteikuma iesniedzējam vai pēc administratora lūguma - administratoram.”

Atbalstīt

daļēji

(sk. 42.p.)

Atbalstīt

daļēji

(sk.43.p.)

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

20. 345.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (2) Ierosinot lietu, tiesa pieņem lēmumu par kredītiestādēs parādnieku kontos esošo parādnieka naudas līdzekļu, publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa pieņem lēmumu arī par citas parādnieka mantas apķīlāšanu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt komercdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa pieņem lēmumu par īpašnieka mantas apķīlāšanu.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izpildu rakstu par parādnieka mantas apķīlāšanu izsniedz pieteikuma iesniedzējam vai pēc administratora lūguma - administratoram.

(6) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie lēmumi izpildāmi šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par septīto daļu.

Nekustamā īpašuma pircējam, kad viņš izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, tiesa izsniedz lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī pārdošanas nosacījumus un izsoles aktu.

45.

Izteikt 399.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, apgabaltiesa lemj par izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.

(2) Tiesas lēmumu kopā ar izsoles nosacījumiem un izsoles aktu izsniedz pircējam.”

Atbalstīt

21. Izteikt 399.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, apgabaltiesa lemj par izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.

(2) Tiesas lēmumu kopā ar izsoles nosacījumiem un izsoles aktu izsniedz pircējam.”

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, tiesnesis nosūta parādnieka atbildi pieteicējam un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi tiesneša noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.

(4) Ja pieteicējs piekrīt saistību izpildīšanai atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 406.9 panta prasībām.

(5) Parādnieka iebildumi, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāmi par iesniegtiem termiņā.”

46.

Papildināt 406.7 panta pirmo daļu pēc vārda “pamatotību” ar vārdiem “vai parāda samaksa”.

Atbalstīt

22. Papildināt 406.7 panta pirmo daļu pēc vārda “pamatotību” ar vārdiem “vai parāda samaksa”.

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

47.

Papildināt 406.8 panta trešo daļu pēc vārdiem “brīdinājuma kārtībā” ar vādiem “sakarā ar pārādnieka iebildumiem”.

Atbalstīt

23. Papildināt 406.8 panta trešo daļu pēc vārdiem “brīdinājuma kārtībā” ar vādiem “sakarā ar pārādnieka iebildumiem”.

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst šā likuma 416. un 417.panta prasībām, nekavējoties paziņo par šo sūdzību pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa notecēšanas tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.

48.

Aizstāt 422.panta pirmajā daļā vārdus “ pārējiem lietas dalībniekiem” ar vārdiem “pusēm un trešajām personām vai pušu un trešo personu pārstāvjiem (ja lietu ved ar pārstāvju starpniecību”.

Neatbalstīt

(1) Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

49.

Aizstāt 423.panta otrajā daļā vārdus “ pārējiem lietas dalībniekiem” ar vārdiem “pusēm un trešajām personām vai pušu un trešo personu pārstāvjiem (ja lietu ved ar pārstāvju starpniecību”.

Neatbalstīt

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments);

2) lietas dalībnieka — kasatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), advokātam — vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi, kā izpaužas šis pārkāpums vai kādā veidā tiesa pārkāpusi savas kompetences ietvarus;

6) lūgumu Senāta rīcības sēdei nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta advokāts. Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina advokāta pilnvarojumu.

(3) Kasācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

(4) Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina drošības naudas nomaksu.

50.

Deputāti J.Sokolovskis, S.Fjodorovs, A.Golubovs, V.Buzajevs

Izteikt 453.pantu šādā redakcijā:

“453.pants Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) Tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments);

2) lietas dalībnieka – kasatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi, kā izpaužas šis pārkāpums vai kādā veidā tiesa pārkāpusi savas kompetences ietvarus;

6) lūgumu Senāta rīcības sēdei nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja tiesības.

(3) Kasācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošibas naudu.

(4) Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina drošibas naudas nomaksu.”

Neatbalstīt

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru nav parakstījis tās iesniedzējs, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu atstāt kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, kasācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai.

(3) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atdota apelācijas instances tiesai šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

51.

Aizstāt 459.panta pirmajā daļā vārdus “kuru nav parakstījis tās iesniedzējs” ar vārdiem “kura neatbilst šā likuma 453.panta otrās daļas prasībām”.

Atbalstīt

24. Aizstāt 459.panta pirmajā daļā vārdus “kuru nav parakstījis tās iesniedzējs” ar vārdiem “kura neatbilst šā likuma 453.panta otrās daļas prasībām”.

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru nav parakstījis tās iesniedzējs, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu atstāt kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, kasācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai.

(3) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atdota apelācijas instances tiesai šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

52.

Izteikt 464.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Senātam iesniegtās kasācijas sūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā paredzētā paskaidrojuma iesniegšanas termiņa izbeigšanās, izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tie atbilst šā likuma 450. - 454.panta prasībām un vai ir izskatāmi kasācijas instances tiesas sēdē.”

Atbalstīt

25. Izteikt 464.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Senātam iesniegtās kasācijas sūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā paredzētā paskaidrojuma iesniegšanas termiņa izbeigšanās, izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tie atbilst šā likuma 450. - 454.panta prasībām un vai ir izskatāmi kasācijas instances tiesas sēdē.”

Lietas dalībnieku pārstāvju pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

53.

Izteikt 469.pantu šādā redakcijā:

“469.pants Pieteikuma izlemšana

Lietas dalībnieku pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.”

Neatbalstīt

(1) Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās pušu pārstāvju paskaidrojumus. Tiesa var iepriekš noteikt laiku paskaidrojumu sniegšanai, taču abām pusēm tas piešķirams vienāds.

(2) Pirmais runā kasatora pārstāvis vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītāja pārstāvis.

(3) Senatori var uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

(4) Katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku.

(5) Ja prokurors piedalās lietā, kurā nav iesniegts kasācijas protests, viņš dod atzinumu pēc pārstāvju paskaidrojumiem un replikām.

54.

Izteikt 471.pantu šādā redakcijā:

“471.pants Lietas dalībnieku paskaidrojumi un prokurora atzinums

(1) Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus. Tiesa var iepriekš noteikt laiku paskaidrojumu sniegšanai, taču abām pusēm tas piešķirams vienāds.

(2) Pirmais runā kasators vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītājs.

(3) Senatori var uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

(4) Katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku.

(5) Ja prokurors piedalās lietā, kurā nav iesniegts kasācijas protests, viņš dod atzinumu pēc pušu paskaidrojumiem un replikām.”

Neatbalstīt

(1) Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā Senāta sastāvā.

(3) Izskatot lietu paplašinātā sastāvā, spriedumu taisa ar balsu vairākumu un to paraksta visi senatori.

(4) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

55.

56.

Papildināt 472.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja senatori nāk pie atzinuma, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Senāts pieņem lēmumu, ar kuru nosaka nākamo tiesas sēdi, kurā tiks pasludināts spriedums.”

Papildināt 472.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja senatori atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Senāts nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tas paziņos spriedumu.”

Atablstīt daļēji

Atbalstīt

26. Papildināt 472.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja senatori atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Senāts nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tas paziņos spriedumu.”

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

2) kas saistīts ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai par maksātnespējīgām atzītu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;

3) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

4) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

5) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.

57.

Izteikt 487.pantu šādā redakcijā:

“487.pants Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru strīdu starp juridiskām personām, izņemot strīdu:

1) kas saistīts ar par maksātnespējīgām atzītu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;

2) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošānā;

3) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

4) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.”

Neatbalstīt

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

2) kas saistīts ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai par maksātnespējīgām atzītu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;

3) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

4) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

5) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.

58.

Izteikt 491.pantu šādā redakcijā:

“491.pants. Šķīrejtiesas līguma puses

Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura juridiska persona.”

Neatbalstīt

(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

59.

Izslēgt 510.panta pirmo daļu.

Neatbalstīt

(1) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

(2) Prasības pieteikumā norāda:

1) informāciju par pusēm:

a) juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja prasītājam ir zināmi, - arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru,

b) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, - arī personas kodu un tālruņa numuru;

2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

4) prasītāja prasījumus;

5) pievienoto dokumentu sarakstu.

(3) Prasības pieteikumam pievieno:

1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;

2) līgumu, kura sakarā radies strīds;

3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

4) pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam.

60.

Izslēgt 514.panta otrās daļas 1.punkta b apakšpunktu.

Neatbalstīt

(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, - pēc pēdējās zināmās adreses.

61.

Izteikt 519.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresēta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), bet, ja adresi nevar noskaidrot, - pēc pēdējās zināmās adreses.”

Neatbalstīt

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

62.

Izteikt 524.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fakts, ka juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.”

Neatbalstīt

(1) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.

(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(3) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam jāatbilst šā likuma 530.panta noteikumiem, un tam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

63.

Izteikt 529.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tājā norāda juridisko personu nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.”

Neatbalstīt

(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;

4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;

5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 3. vai 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.

64.

Izteikt 532.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 3. vai 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai juridiska persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.”

Neatbalstīt

(1) Šajā likumā tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi vai tiesnešu lēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

8) darba strīdu komisiju lēmumi.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kurām ar likumu piešķirtas tiesības izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu.

65.

Papildināt 539.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) institūciju un amatpersonu lēmumi par soda naudu uzlikšanu likumā noteiktos gadījumos”

Neatbalstīt

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem un ārvalstu tiesu nolēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kuras ir tiesīgas izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā;

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini.

66.

67.

Izslēgt 540.panta 1.punktā vārdus „tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu”;

papildināt 540.pantu ar septīto punktu šādā redakcijā:

„7) institūciju un amatpersonu lēmumi par soda naudu uzlikšanu”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Izpildu dokumentu piedzinējs var iesniegt jebkuram tiesu izpildītājam apgabaltiesas darbības teritorijā pēc parādnieka dzīvesvietas (juridiskajām personām — pēc to atrašanās vietas), mantas atrašanās vietas vai darba vietas.

(3) Tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic savas amata vietas iecirkņa robežās, bet pēc piedzinēja lūguma — arī cita tiesu izpildītāja amata vietas iecirknī tās pašas apgabaltiesas darbības teritorijā. Ārpus sava iecirkņa robežām tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Svētdienās un svētku dienās sprieduma izpilde tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos.

(5) Sprieduma izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

(6) Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi.

(7) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma, pieņemot attiecīgu lēmumu, var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa lietvedībā esošajās izpildu lietās sastādītajos procesuālajos dokumentos. Pirms kļūdu labošanas viņš pieprasa atsauksmi no personām, kas piedalījušās akta sastādīšanā. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi. Tiesu izpildītāja lēmumam, saskaņā ar kuru tiek izlabotas kļūdas, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības vai pienākumi izriet no procesuālā dokumenta.

68.

69.

70.

.

Izteikt 549.pantā otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesu izpildītājs pieņem izpildei izpildu dokumentu, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskām personām – atrašanās vietas), mantas atrašanās vieta vai darba vieta ir viņa amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tiesu izpildītājam nav liegts pieņemt izpildei arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde izdarāma tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(3) Ārpus sava iecirkņa robežām, kā arī attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta (juridiskām personām – juridiskā adrese) ir citā iecirknī, tiesu izpildītājs sprieduma izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”;

Izteikt 549.pantā otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskām personām – atrašanās vietas), mantas atrašanās vieta vai darba vieta ir viņa amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tiesu izpildītājs var pieņemt izpildei arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde izdarāma tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(3) Ārpus sava iecirkņa robežām, kā arī attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta (juridiskām personām – juridiskā adrese) ir citā iecirknī, tiesu izpildītājs sprieduma izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”;

Papildināt 549.panta sestajā daļā aiz vārdiem „izpildu darbībām” ar vārdiem „pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus”.

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

27. 549.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām – atrašanās vietas), mantas atrašanās vieta vai darba vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Tiesu izpildītājs var pieņemt izpildei arī citus izpildu dokumentus, kuru izpilde veicama tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.

(3) Ārpus sava iecirkņa robežām, kā arī attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta (juridiskajām personām – juridiskā adrese) ir citā iecirknī, tiesu izpildītājs sprieduma izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.”;

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “izpildu darbībām” ar vārdiem „pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus”.

(1) Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā.

(2) Ja tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi netiek izpildīti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu un iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par atbildību. Tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu - fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai līdz piecsimt latiem.

(3) Personai (darba devējam), kurai pēc tiesas nolēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai un kura likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojusi par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai personai zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Tiesu izpildītāja un pieaicināto personu parakstīto aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.

(5) Ja piedzinējs vai parādnieks atsakās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu, par to pieaicināto personu klātbūtnē izdarāma atzīme sastādītajā aktā, norādot atteikšanās motīvus. Atteikšanās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu neietekmē akta spēku.

71.

72.

Izteikt 551.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē sastāda par to aktu, bet, ja pieaicināt personas nav iespējams, - vienpersoniski, un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.”;

Izslēgt 551.panta piektajā daļā vārdus „pieaicināto personu klātbūtnē”.

Atbalstīt

Atbalstīt

28. 551.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē, bet, ja pieaicināt personas nav iespējams, - vienpersoniski sastāda par to aktu, un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus „pieaicināto personu klātbūtnē”.

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu.

(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs griežas tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas ierosināšanu.

73.

74.

Aizstāt 552.panta trešajā daļā vārdus „līdz simt latiem” ar vārdiem „fiziskai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai – līdz piecsimt latiem.”

Aizstāt 552.panta trešajā daļā vārdus „līdz simt latiem” ar vārdiem „fiziskai personai līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonai – līdz divsimt piecdesmit latiem.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

29. Aizstāt 552.panta trešajā daļā vārdus „līdz simt latiem” ar vārdiem „fiziskajai personai līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonai – līdz divsimt piecdesmit latiem”.

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās priekšlikumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt priekšlikumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja priekšlikums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu.

(7) Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var:

1)  pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;

2) apķīlāt parādnieka mantu;

3) paziņot par piedziņu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai citam publiskam reģistram atsavināšanas aizlieguma ierakstīšanai.

75.

Izteikt 555.panta septītās daļas ievadteikumu šādā redakcijā:

„Ar priekšlikuma par labprātīgu izpildi nosūtīšanas vai izsniegšanas brīdi tiesu izpildītājam, pēc piedzinēja lūguma, ir tiesības:”.

Neatbalstīt

(1) Tiesu izpildītājs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams piedziņas izdarīšanai, izdarīt parādnieka telpu un viņa glabātavu apskati. Telpu un glabātavu apskate izdarāma liecinieku klātbūtnē.

(2) Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis, vai mantas atrašanās vietā vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic to apskati.

(3) Ja parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās vai atsakās ielaist tiesu izpildītāju nekustamajā īpašumā un par nekustamā īpašuma apskates laiku pārvaldniekam rakstveidā paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, nekustamā īpašuma apskati tiesu izpildītājs var veikt policijas pārstāvja klātbūtnē bez pārvaldnieka piedalīšanās.

76.

Izteikt 558.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja parādnieks nepiedalās telpu un glabātuvju apskatē, apskate izdarāma pieaicināto personu klātbūtnē.”

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

30. Izteikt 558.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja parādnieks nepiedalās telpu un glabātavu apskatē, tā izdarāma pieaicināto personu klātbūtnē.”

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 139.panta pirmās daļas 7.punktu.

(2) Tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Par izpildu darbības atlikšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam.

77.

Papildināt 559.panta pirmo daļu ar vārdiem „vai tiesas lēmuma par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206. vai 438.pantu”.

Atbalstīt

31. Papildināt 559.panta pirmo daļu ar vārdiem „vai tiesas lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206. vai 438.pantu”.

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai;

5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;

6) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

7) šā likuma 561.panta 1. un 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

8) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

9) šā likuma 561.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz parādnieka atrašanai.

(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.

(3) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

78.

79.

Izslēgt 562.panta pirmās daļas 4.punktu;

Izslēgt 562.panta pirmās daļas 9.punktu.

Atbalstīt

Atbalstīt

32. Izslēgt 562.panta pirmās daļas

4. un 9.punktu.

(1) Par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītāja lēmumu paziņo piedzinējam un parādniekam.

(3) (Izslēgta ar 2002.gada 31.oktobra likumu)

Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas.

80.

81.

Izteikt 564.pantu šādā redakcijā:

“564. Izpildu darbību atlikšanas, lietvedības apturēšanas, atjaunošanas vai izbeigšanas kārtība

(1) Par izpildu darbību atlikšanu, par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītājs lēmumu pieņem līdz atliekamajai vai izpildāmajai darbībai, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(3) Tiesu izpildītāja lēmums paziņojams piedzinējam, parādniekam un attiecīgai trešajai personai, kas iesniegusi lūgumu, 3 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.”

Izteikt 564.pantu šādā redakcijā:

“564. Izpildu darbību atlikšanas, lietvedības apturēšanas, atjaunošanas vai izbeigšanas kārtība

(1) Par izpildu darbību atlikšanu, par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītājs lēmumu pieņem līdz atliekamajai vai izpildāmajai darbībai, bet ne vēlāk kā 3 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(3) Tiesu izpildītājs lēmumu paziņo piedzinējam, parādniekam un attiecīgai trešajai personai, kas iesniegusi lūgumu, 3 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.”

Atbalstīt

daļēji

(sk.81.p.)

Atbalstīt

33. Izteikt 564.pantu šādā redakcijā:

“564. Izpildu darbību atlikšanas, lietvedības apturēšanas, atjaunošanas vai izbeigšanas kārtība

(1) Par izpildu darbību atlikšanu, par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītājs lēmumu pieņem līdz atliekamajai vai izpildāmajai darbībai, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(3) Tiesu izpildītājs lēmumu paziņo piedzinējam, parādniekam un attiecīgajai trešajai personai, kas iesniegusi lūgumu, triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.”

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā vai tur neatrodas viņa manta, izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana;

5) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis;

6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un pēc uzaicinājuma viņš nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu.

(3) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.

(4) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(5) Izpildu dokumentu, pēc kura izpilde izdarāma valsts ienākumos, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

82.

83.

Izslēgt 565.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana”;

Papildināt 565.panta trešo daļu aiz vārdiem “izpildes līdzekļus” ar vārdiem „saskaņā ar šā panta pirmās daļas pirmo punktu”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

34. Izslēgt 565.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana”.

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572.panta noteikumus, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

84.

85.

86.

Izslēgt 567.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus „un 572.pantu”;

Papildināt 567.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu – pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam”.

Aizstāt 567.panta trešajā daļā vārdus „ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi” ar vārdiem „izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

35. 567.pantā:

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, – pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus „ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi” ar vārdiem „izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi”.

(1) Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Sprieduma labprātīga izpilde pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

(2) Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildes izdevumiem sastāda aprēķinu un nosūta parādniekam un piedzinējam. Aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Aprēķinā tiek norādīts, kādā apmērā sprieduma izpildes izdevumi atlīdzināmi tiesu izpildītājam (amata atlīdzība), piedzinējam (viņa samaksātā valsts nodeva un citi sprieduma izpildes izdevumi) vai ieskaitāmi valsts ienākumos.

(4) Ja nav iespējams sprieduma izpildes izdevumus ieturēt no parādnieka, tiesu izpildītājs uz sastādītā aprēķina pamata izraksta rēķinu un nodod to piespiedu izpildei.

(5) Rēķinu piespiedu izpildei nodod pēc tam, kad izbeidzies tiesu izpildītāja sastādītā sprieduma izpildes izdevumu aprēķina pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas ir pārsūdzēts, — pēc tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā.

87.

Papildināt 568.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Ja parādnieks nolēmumu izpilda dotajā labprātīgas izpildes termiņā, izdevumus, kas radušies šā likuma 555.panta septītajā daļā minētajos gadījumos, sedz piedzinējs. Ja pēc izpildu dokumenta saņemšanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis nolēmumu pirms izpildu dokumenta iesniegšanas tiesu izpildītājam, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs.”

Neatbalstīt

(1) Piedziņu pēc izpildu dokumentiem tiesu izpildītājs vispirms vērš uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs.

(2) Ja, vēršot piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem kredītiestādēs, piedzinēja prasījums netiek apmierināts, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu.

88.

Izslēgt 572.pantu.

Neatbalstīt

(1) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, apzīmogošanā (norādot, kas un kādā lietā mantu apķīlājis) un apsardzībā. Mantas apzīmogošanu var neveikt, ja tas var bojāt mantu vai būtiski ietekmēt tās vērtību. Kustamo lietu reģistros iekļautās mantas nav apzīmogojamas. Instrukciju par apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību izdod tieslietu ministrs.

(2) Tiesu izpildītājs, ja rodas šaubas par mantas piederību, pieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par šādu lietu piederību parādniekam, kā arī noskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas.

(3) Tiesu izpildītājs kustamās lietas neapķīlā, ja varētu būt neiespējami tās pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu.

89.

Papildināt 573.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Apķīlājot bezķermeniskas lietas, tiesu izpildītājs mantas glabātāju neieceļ.”

Neatbalstīt

(1) Kustamās mantas izsoli, izņemot kuģa izsoli, tiesu izpildītājs izziņo vismaz septiņas dienas iepriekš. Paziņojumā norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, pārdošanas vietu un laiku, parādnieka vārdu un uzvārdu, kā arī tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un amata vietu.

(2) Paziņojumu par izsoli izliek tiesu izpildītāja prakses vietā, pie tās mājas, kur notiks izsole, un vietējās pašvaldības noteiktā vietā. Paziņojums par laivas vai cita peldlīdzekļa pārdošanu, izņemot kuģa pārdošanu, izliekams arī attiecīgajā piestātnē.

(3) Ja kopīgais mantas novērtējums pārsniedz vienu tūkstoti latu, tās pārdošanu izsludina arī vietējā laikrakstā.

(4) Ieinteresētā persona paziņojumu par izsoli uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(5) Par izsoli paziņo piedzinējam un parādniekam.

3. Izslēgt 584. panta otrās daļas otro teikumu.

36. Izslēgt 584. panta otrās daļas otro teikumu.

(1) Kuģa izsole izsludināma vismaz 30 dienas iepriekš.

(2) Paziņojums par kuģa izsoli publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot šā likuma 584.panta pirmajā daļā minētās ziņas, kā arī kuģa nosaukumu un ostu, kurā tas pierakstīts. Paziņojumu par kuģa izsoli izliek tiesu izpildītāja prakses vietā. Ieinteresētā persona paziņojumu par izsoli uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(3) Par kuģa izsoli paziņo kuģa īpašniekam, kuģa reģistratoram, hipotēku turētājiem, zināmajām personām, kuru prasības ir nodrošinātas ar jūrniecības prasījumu tiesībām, kuģa līdzīpašniekiem, ja tādi ir. Paziņojumu nosūta ierakstītā sūtījumā vai izmantojot citu sakaru līdzekli, kas nodrošina apstiprinājumu par šāda paziņojuma saņemšanu.

4. Izteikt 585.pantu šādā redakcijā:

“Kuģa izsole izsludināma Jūras kodeksa 55.pantā noteiktajā kārtībā.”

37. Izteikt 585.panta tekstu šādā redakcijā:

“Kuģa izsole izsludināma Jūras kodeksa 55.pantā noteiktajā kārtībā.”

(1) Tiesu izpildītājs piedziņas izpildu dokumentu nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai ar norādi - izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas, pabalsta, pamatojoties uz saņemto izpildu dokumentu, un uz parādnieka rēķina nosūtīt ieturētās summas piedzinējam.

(2) Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, izpildu dokumentu ar atzīmi par izdarītajiem ieturējumiem, par parāda atlikumu, ja tāds ir, un par parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma, darba devējs nosūta atpakaļ tiesu izpildītājam. Šie noteikumi attiecināmi arī uz juridiskajām personām, kas ir izdarījušas ieturējumus no parādniekam izmaksājamās pensijas, stipendijas vai pabalsta, ja šo maksājumu izdarīšana tiek pārtraukta.

90.

91.

Izteikt 597.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina nosūtīt ieturētās summas piedzinējam vai ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā”;

Izteikt 597.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs informē tiesu izpildītāju par summu kāda pārskaitīta piedzinējam vai tiesu izpildītājam un par parādnieka jauno darba vietu, ja tāda ir zināma.”

Atbalstīt

Atbalstīt

38. 597.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi - izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina nosūtīt ieturētās summas piedzinējam vai ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā.”;

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs informē tiesu izpildītāju par summu, kāda pārskaitīta piedzinējam vai tiesu izpildītājam, un par parādnieka jauno darbavietu, ja tāda ir zināma.”

(1) Ja piedziņu vērš uz naudas summām, kas atrodas pie citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šīs naudas summas tiek apķīlātas piedziņas summas apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai šīm personām nauda jāiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, kredītiestādei dod rīkojumu pārskaitīt naudu tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

92.

Izteikt 599.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja parādniekam ir naudas līdzekļi vai noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu pārskaitīt naudu piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītāja norādītajā apmērā tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma Pirmā pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku.”

Atbalstīt

39. Izteikt 599.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja parādniekam ir naudas līdzekļi vai noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu pārskaitīt naudu piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītāja norādītajā apmērā tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1. pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku.”

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu. Piedzinēja lūgumam pievienojami tik tiesas izdoti likumīgā spēkā stājušies nolēmumu noraksti, cik ir nekustamo īpašumu, uz kuriem tiek vērsta piedziņa.

(2) Vienlaikus tiesu izpildītājs paziņo par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodaļai, kas par to izdara atzīmi zemesgrāmatā. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077.panta pirmajā daļā, 1081. un 1305.pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46.pantā.

(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori ne vēlāk kā 10 dienas pirms izsoles iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

93.

Aizstāt 600.panta ceturtajā daļā vārdus „ne vēlāk kā desmit dienas pirms izsoles” ar vārdiem „tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks par desmit dienām”.

Atbalstīt

40. Aizstāt 600.panta ceturtajā daļā vārdus „ne vēlāk kā 10 dienas pirms izsoles” ar vārdiem „tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks par 10 dienām”.

(1) Nekustamā īpašuma izsoli, ja šā likuma 604.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu vai tas ir noraidīts, tiesu izpildītājs izziņo:

1)  vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu;

2)  vismaz divus mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena pārsniedz piecdesmit tūkstošus latu, bet nav augstāka par trīssimt tūkstošiem latu;

3)  vismaz trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir augstāka par trīssimt tūkstošiem latu.

(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā.

(3) Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām - nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu un atrašanās vietu;

4) nekustamā īpašuma novērtējumu;

5) hipotekāros kreditorus un viņu prasījumus;

6) ka visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai;

7) kura izsole pēc kārtas tā ir;

8) izsoles laiku un vietu;

9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, piedzinējam, kā arī kopīpašniekam un hipotekārajam kreditoram, ja tādi ir.

(5) No izsoles izsludināšanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz pārdošanu izsolē, ir pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties.

(6) Izziņojot nekustamā īpašuma izsoli, piemērojami arī šā likuma 584.panta ceturtās daļas noteikumi.

94.

Aizstāt 606.panta trešās daļas 4.punktā vārdu „novērtējumu” ar vārdu „sākumcenu”.

Neatbalstīt

(1) Personas, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma.

(2) Pirms izsoles tiesu izpildītājs pārliecinās, vai nodrošinājuma summa ir ieskaitīta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ.

95.

Aizstāt 607.panta pirmajā daļā vārdu „novērtējumu” ar vārdu „sākumcenu”.

Neatbalstīt

(1) Izsole uzskatāma par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradies neviens solītājs;

2) neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;

3) pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš nopircis nekustamo īpašumu.

(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu, tiesu izpildītājs paziņo personām, kas ieradušās izsolē, kā arī parādniekam, viņa līdzīpašniekam, ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

96.

97.

Izteikt 614.panta pirmās daļas ievadteikumu šādā redakcijā: “Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:”.

Papildināt 614.panta otrajā daļā pēc vārdiem “tiesu izpildītājs” ar vārdiem “ieraksta aktā un”.

Atbalstīt

Atbalstīt

41. 614.pantā:

izteikt pirmās daļas ievadteikumu šādā redakcijā: “Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:”;

papildināt otrajā daļā pēc vārdiem “tiesu izpildītājs” ar vārdiem “ieraksta aktā un”.

(1) Ja izsole ir atzīta par nenotikušu, katram kreditoram vai parādnieka līdzīpašniekam, kā arī izsolē pārsolītam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā no nenotikušās izsoles dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, minētās personas nekustamo īpašumu var paturēt sev par sākumcenu. Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, pārsolītais pircējs var paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu.

(2) Ja vairākas personas saskaņā ar šā panta pirmo daļu vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no cenas, par kuru personas var paturēt nekustamo īpašumu sev. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt šo nekustamo īpašumu sev. Ja uz izsoli ierodas viena persona, kura vēlas paturēt šo nekustamo īpašumu sev, šī persona var to paturēt sev par šā panta pirmajā daļā noteikto cenu bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

(3) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā šā panta pirmajā vai otrajā daļā norādīto summu, ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz ziņojumu un izsoles aktu apstiprināšanai tiesā, kura pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(5) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

98.

Aizstāt 615.panta trešajā daļā vārdus „tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem „tiesu izpildītāja”.

Atbalstīt

42. Aizstāt 615.panta trešajā daļā vārdus „tiesu izpildītāju kantora” ar vārdiem „tiesu izpildītāja”.

(1) Lietu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no izsoles akta iesniegšanas tiesā, iepriekš par to paziņojot piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam un hipotekārajiem kreditoriem. Šo personu neierašanās nav šķērslis nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanai.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda un par to, ka neatkarīgi no kreditoru piekrišanas dzēšamas:

1) visas zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, par kurām pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

2) tie apgrūtinājumi, kuru dzēšana pieņemta kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants).

(3) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(4) Izsoles aktu nevar apstiprināt, kamēr nav izlemtas visas sūdzības, kas iesniegtas par tiesu izpildītāja rīcību šajā izpildu lietā.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.

99.

Papildināt 613. panta ceturtajā daļā vārdus „šajā izpildu lietā” ar vārdiem „kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz šo nekustamo īpašumu”.

Atbalstīt

43. Papildināt 613. panta ceturtajā daļā vārdus „šajā izpildu lietā” ar vārdiem „kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz šo nekustamo īpašumu”.

(1) No naudas, kas saņemta par pārdoto kuģi, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, ieskaitot arī prasījumus par algām un citām izmaksām kapteinim, virsniekiem un citiem kuģa apkalpes locekļiem sakarā ar viņu darbu uz kuģa pēc kuģa aresta.

(2) Pārējie prasījumi apmierināmi, ņemot vērā Latvijas jūrniecības noteikumu (Jūras kodeksa) 59., 60., 63. un 66.panta prasības.

5. Izteikt 629.pantu šādā redakcijā:

“No naudas, kas saņemta par pārdoto kuģi, sprieduma izpildes izdevumus un citus prasījumus apmierina, ņemot vērā Jūras kodeksa 56.panta otro daļu.”

44. Izteikt 629.panta tekstu šādā redakcijā:

“No naudas, kas saņemta par pārdoto kuģi, sprieduma izpildes izdevumus sedz un citus prasījumus apmierina, ņemot vērā Jūras kodeksa 56.panta otro daļu.”

(1) Ja tiesa ir atzinusi piedzinēja tiesības saņemt procentus par piespriesto summu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu par kopējo summu, kas izmaksājama piedzinējam.

(2) Ja ir vairāki piedzinēji un ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp piedzinējiem un izsniedz to piedzinējiem un parādniekam.

(3) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev par sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no kreditora, un sadalītu to starp piedzinējiem.

(4) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

100.

Aizstāt 631.panta ceturtajā daļāvārdus „tiesu izpildītāja kantora atrašanās vietas” ar vārdiem „tiesu izpildītāja amata vietas”

Atbalstīt

45. Aizstāt 631.panta ceturtajā daļāvārdus „tiesu izpildītāja kantora atrašanās vietas” ar vārdiem „tiesu izpildītāja amata vietas”

1. Izskatīšanas kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, līdz dienai, kad spēkā stājas administratīvā procesa likums, regulē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās-A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās-A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi.

 2. Šā likuma 548.panta otrā daļa, 550. un 632.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

 3. Līdz dienai, kad stājas spēkā pārejas noteikumu 2.punktā minētie grozījumi likumā “Par tiesu varu”:

1) tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments;

2) vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības;

3) sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

 4. Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos - Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603.panta otrās - ceturtās daļas un 605.panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

 5. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktie procesuālie termiņi attiecībā uz sprieduma izpildes darbībām nav notecējuši un šis likums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notecējušo laiku.

 6. Ja manta nodota komisijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 390.pantu, tās realizācija izdarāma saskaņā ar komisijas līguma noteikumiem.

 7. Ja uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai slēgtās emisijas akcijas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa 389.panta trešās daļas noteikumiem nodotas attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izpildinstitūcija pārdošanu veic noteiktajā mēneša termiņā no nodošanas dienas.

 8. Ja parādniekam piederošās aprakstītās mantas izsole izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem.

 9. Ja tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins par sprieduma izpildīšanas izdevumiem iesniegts tiesā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa pieņem lēmumu par tiesu izpildītāja iepriekš sastādīto aprēķinu.

 10. Ja tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu, tad gadījumā, kad izpildu lietvedības apturēšanu neparedz Civilprocesa likums, pēc šā likuma spēkā stāšanās izpildu lietvedība nekavējoties atjaunojama. Tiesu izpildītājs par to pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to ieinteresētajām personām.

 11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodekss, izņemot tā divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit trešo-A, divdesmit ceturto, divdesmit ceturto-A un divdesmit piekto nodaļu.

12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 31.decembrim. Neizskatītās lietas tieslietu ministra noteiktajā kārtībā nododamas attiecīgajā tiesu apgabalā praktizēj ošiem notāriem.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 14. Pieteikumus par aizgādnības nodibināšanu mantojumam notāru lietvedībā esošajās mantojuma lietās tiesa izskata, piemērojot šā likuma 323.pantu un Civillikuma 660.pantu.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 15. Pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu, kas nepieciešams iesniegšanai notāram mantojuma lietā, tiesa izskata šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot kā ieinteresētās personas mantiniekus.

 16. Līdz valsts nodevas noteikšanai par mantas pāreju mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata valsts nodeva maksājama 50 procentu apmērā no Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktās likmes lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Minētajās lietās noteiktā valsts nodeva attiecībā uz nekustamo īpašumu iekasējama pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet attiecībā uz kustamām lietām tā maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas, un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā. Kustamo lietu reģistru turētāji, kā arī personas, pie kurām atrodas mantojamā manta (kredītiestādes u.c.), nav tiesīgas mantoto mantu pārreģistrēt vai izsniegt mantiniekiem, ja mantojuma apliecībā manta nav norādīta un nav samaksāta valsts nodeva.

101.

102.

103.

Izslēgt Pārejas noteikumu 2.punktu;

Izslēgt Pārejas noteikumu 3.punktu.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Izsolēm, kuras izsludinātas līdz grozījumu spēkā stāšanos, izsoles sākumcena nosakāma pēc izziņotajiem noteikumiem.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt