Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.) šādus grozījumus:

Priekšlikumu nav

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.) šādus grozījumus:

1.Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nacionālās drošības sistēmas darbība balstās uz civilmilitāro sadarbību. Civilmilitārā sadarbība ir plānota un saskaņota valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbība valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva savstarpējās sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem.”

1.Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nacionālās drošības sistēmas darbība balstās uz civilmilitāro sadarbību. Civilmilitārā sadarbība ir plānota un saskaņota valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbība valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva savstarpējās sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem.”

Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu. Tikai Latvijas pilsoņi ir tiesīgi:

1) piedalīties nacionālās drošības un valsts aizsardzības plānu izstrādē;

2) pildīt militāro dienestu;

3) ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.

2.Izteikt 5.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) piedalīties nacionālās drošības plāna izstrādē;".

2.Izteikt 5.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) piedalīties nacionālās drošības plāna izstrādē;".

(1) ....

(2) ...

(3) ...

(4) Krīzes situācijā valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību veic Krīzes kontroles centrs, kas tieši pakļauts Ministru prezidentam. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts pārvaldes institūciju preventīvo plānu izstrādi un operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un likvidēšanā. Krīzes kontroles centrs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(5) ...

3.Papildināt 23. panta ceturto daļu pēc vārdiem “preventīvo plānu izstrādi” ar vārdiem “civilmilitāro sadarbību”.

3.Papildināt 23. panta ceturto daļu pēc vārdiem “preventīvo plānu izstrādi” ar vārdiem “civilmilitāro sadarbību”.

(1) Valsts aizsardzības plānu izstrādā, pamatojoties uz Militāro draudu analīzi un Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem principiem. Tajā nosaka konkrētus valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos resursus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā.

(2) Valsts aizsardzības plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Aizsardzības ministrs ar Valsts aizsardzības plānu iepazīstina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

4. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroju var iesaistīt valsts aizsardzības plāna izstrādē speciālistus no ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, ar kurām noslēgts līgums par klasificētās informācijas aizsardzību."

4. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroju var iesaistīt valsts aizsardzības plāna izstrādē speciālistus no ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, ar kurām noslēgts līgums par klasificētās informācijas aizsardzību."

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.; 1999, 24.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūlijam, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likumu "Par valsts aizsardzību":

1) 1997.gada 21.janvāra noteikumi nr.37 "Militārpersonu dienesta gaitas nolikums";

2) 1997.gada 11.marta noteikumi nr.91 "Karavīru militārās disciplīnas reglaments".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

3. Likuma 7.panta pirmā daļa stājas spēkā līdz ar 8.Saeimas sanākšanu.

4. Likuma 7.panta otrā daļa un 20.panta pirmā un trešā daļa stājas spēkā līdz ar attiecīgiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Satversmes aizsardzības biroja likumā.

5. Likuma 19.panta trešā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

6. Saskaņā ar likuma 27.pantu sagatavotā Nacionālās drošības koncepcija un saskaņā ar 29.pantu sagatavotā Valsts aizsardzības koncepcija ir apstiprināma 7.Saeimas pilnvaru laikā līdz 2001.gada 1.oktobrim.

7. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 36.pantā minēto valsts civilās aizsardzības plānu.

5.Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūnijam apstiprina šā likuma 35.pantā minēto tautsaimniecības mobilizācijas plānu."

5.Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūnijam apstiprina šā likuma 35.pantā minēto tautsaimniecības mobilizācijas plānu."