N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

1

Ierosinām izslēgt likumprojekta 1.pantu (attiecīgi pārnumurējot turpmākos pantus), jo šobrīd spēkā esošajā likuma tekstā vārds ‘’finansu’’ tiek lietots tikai 9 pantā, bet ar šiem grozījumiem tas tiek izteikts jaunā redakcijā.

Atbalstīt

1.pants

Šis likums attiecas uz visiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma piederības, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām ārvalstu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, fondiem ar ierobežotu dalībnieku loku, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām.

2. Izteikt 1. un 2.pantu šādā redakcijā:

"1.pants

Šis likums attiecas uz komercreģistrā ierakstītām komercsabiedrībām un ārvalstu komersantu filiālēm, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), arī bezpeļņas organizācijas veidā nodibinātiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētām ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, arī tām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk — uzņēmums).

1. Izteikt 1. un 2.pantu šādā redakcijā:

"1.pants

Šis likums attiecas uz komercreģistrā ierakstītām komercsabiedrībām un ārvalstu komersantu filiālēm, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), arī bezpeļņas organizācijas veidā nodibinātiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētām ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, arī tām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk — uzņēmums).

2.pants

Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas (turpmāk - uzņēmuma) grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs, bet individuālajā uzņēmumā - īpašnieks (turpmāk - vadītājs). Vadītājam ir jānodrošina visu saimnieciskās operācijas apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu uzglabāšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.96. likumu, kas stājas spēkā no 10.12.96.)

Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmuma vadītājs ir:

1) personālsabiedrībā vai līgumsabiedrībā – visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību;

2) kapitālsabiedrībā vai statūtsabiedrībā – tās izpildinstitūcija vai persona, kura saskaņā ar sabiedrības statūtiem ir tiesīga pieņemt lēmumu attiecībā uz sabiedrības darbību;

3) individuālajā (ģimenes) uzņēmumā, zemnieku un zvejnieku saimniecībā – attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks;

4) iestādē, organizācijā, valsts vai pašvaldību aģentūrā – tās vadītājs vai vadības institūcija;

5) individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību."

Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmuma vadītājs ir:

1) personālsabiedrībā vai līgumsabiedrībā – visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību;

2) kapitālsabiedrībā vai statūtsabiedrībā – tās izpildinstitūcija vai persona, kura saskaņā ar sabiedrības statūtiem ir tiesīga pieņemt lēmumu attiecībā uz sabiedrības darbību;

3) individuālajā (ģimenes) uzņēmumā, zemnieku un zvejnieku saimniecībā – attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks;

4) iestādē, organizācijā, valsts vai pašvaldību aģentūrā – tās vadītājs vai vadības institūcija;

5) individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību."

3.pants

Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:

1) izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma dienestu;

2) izmantojot saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem grāmatvedības uzņēmumu vai citu uzņēmumu pakalpojumus.

Individuālā uzņēmuma īpašnieks var kārtot grāmatvedību pats.

Uzņēmuma vadītājs līgumā nosaka tās fiziskās vai juridiskās personas pienākumus un atbildību, kura kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus.

3. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī individuālais komersants var kārtot grāmatvedību pats. Šis noteikums attiecas arī uz citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību."

2. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī individuālais komersants var kārtot grāmatvedību pats. Šis noteikums attiecas arī uz citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību."

7.pants

Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu - personas kods), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti. Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus paredz attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

4. 7.panta pirmajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

"Attaisnojuma dokumentam obligāti ir šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu – personas kods), juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.";

aizstāt trešajā teikumā vārdus "attiecīgi Ministru kabineta noteikumi" ar vārdiem "attiecīgie normatīvie akti".

3. 7.panta pirmajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

"Attaisnojuma dokumentam obligāti ir šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu – personas kods), juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.";

aizstāt trešajā teikumā vārdus "attiecīgi Ministru kabineta noteikumi" ar vārdiem "attiecīgie normatīvie akti".

9.pants

Grāmatvedības reģistri jākārto divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Šie uzņēmumi grāmatvedības reģistru kārtošanai var brīvi izvēlēties kādu no vispāratzītajām grāmatvedības formām, ievērojot nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasības un šā likuma noteikumus;

2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem un kuru grāmatvedības kārtošanas formu atbilstoši likumos "Par budžetu un finansu vadību" un "Par pašvaldību budžetiem" noteiktajai kārtībai nosaka Finansu ministrija;

3) sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Tās var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants

Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Tie var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

2) sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Tās var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām grāmatvedības kārtošanas formu (grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu) atbilstoši “Likumā par budžetu un finanšu vadību”, likumā “Par pašvaldību budžetiem” un Publisko aģentūru likumā paredzētajai kārtībai nosaka finanšu ministrs.”

4. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants

Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Tie var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

2) sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Tās var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām grāmatvedības kārtošanas formu (grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu) atbilstoši “Likumā par budžetu un finanšu vadību”, likumā “Par pašvaldību budžetiem” un Publisko aģentūru likumā paredzētajai kārtībai nosaka finanšu ministrs.”

10.pants

Katrā uzņēmumā visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventāra saraksti, gada pārskati un to pielikumi, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti (kontu plāni, kodifikatori u.c.) sistemātiski jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā.

Glabāšanas laiks ir:

gada pārskatiem un to pielikumiem, kā arī galvenajai grāmatai - 10 gadi. Pēc tam tie nododami Valsts arhīvos;

inventāra sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem - 10 gadi;

attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem - 75 gadi;

pārējiem attaisnojuma dokumentiem - 5 gadi.

Ja uzskaite tiek kārtota ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, jānodrošina šā panta otrajā daļā noteiktais datu glabāšanas laiks.

Uzņēmuma likvidācijas gadījumā turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

Par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

6. 10.pantā:

aizstāt visā pantā vārdu "inventāra" ar vārdu "inventarizācijas";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Katrā uzņēmumā" ar vārdiem "Katram uzņēmumam";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja uzņēmums izbeidz darbību, turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju."

5. 10.pantā:

aizstāt visā pantā vārdu "inventāra" ar vārdu "inventarizācijas";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Katrā uzņēmumā" ar vārdiem "Katram uzņēmumam";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja uzņēmums izbeidz darbību, turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju."

11.pants

Uzņēmumam, kas uzsāk darbību, ir jāveic inventarizācija, sastādot tā īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu - zemes gabalu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņa ieguldījumu, produkcijas, naudas līdzekļu, kā arī prasību un parādu sarakstu. Turpmāk šāda inventarizācija ir jāveic katra pārskata gada beigās, kā arī uzņēmuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā vai gadījumā, kad ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Inventarizāciju veic, nosakot īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot prasību un parādu summas ar debitoriem un kreditoriem. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventāra sarakstos. Īpašuma vai lietojuma objektu, prasību un parādu novērtēšana jāveic likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

7. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants

Uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to vai tad, ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Ministru kabinets izdod noteikumus par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā.

Individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro attiecībā uz mantu, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.”

6. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants

Uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to vai tad, ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Ministru kabinets izdod noteikumus par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā.

Individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro attiecībā uz mantu, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.”

13.pants

Uzsākot vai izbeidzot uzņēmuma darbību, kā arī tā likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā vai gadījumā, kad ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu, ir jāsastāda attiecīgi sākuma, slēguma (likvidācijas) vai ārkārtas bilance, kurā ir jāparāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmērs. Bilance tiek sastādīta, izmantojot inventarizācijas datus un pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūtajiem līdzekļu un saistību novērtēšanas rezultātiem. Par bilances savlaicīgu sastādīšanu un tās pareizību ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Sastādot sākuma vai slēguma (likvidācijas) bilanci, ir jāievēro visi tie paši noteikumi, kuri attiecas uz gada pārskata bilances sastādīšanu.

Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pielikuma, kā arī uzņēmuma vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.

Šā panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Šie uzņēmumi aizpilda deklarāciju atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām;

2) sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām. Šo organizāciju un apvienību gada pārskata struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

3) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem. Šīs iestādes un organizācijas iesniedz grāmatvedības pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi likumos, Valsts kases instrukcijās un rīkojumos noteiktajā kārtībā;

4) politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām. Tās sagatavo un iesniedz finansiālās darbības deklarācijas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Gada pārskata saturu un formu, kā arī tā sastādīšanas, pārbaudīšanas, iesniegšanas un publicēšanas kārtību nosaka attiecīgi likumi vai citi normatīvie akti.

8. 13.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Uzņēmuma darbības sākumā, pamatojoties uz šā likuma 11.pantā noteiktās inventarizācijas datiem, sastāda sākuma bilanci. Uz sākuma bilanci attiecas visi tie paši noteikumi, kuri attiecas uz gada pārskata bilanci.

Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmumu reorganizējot vai izbeidzot tā darbību, sastāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk — slēguma finanšu pārskats). Slēguma finanšu pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tiem slēguma finanšu pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma reorganizācijas vai darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā. Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma.”;

izslēgt ceturtās daļas 1.punktu;

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Šie uzņēmumi izpilda deklarācijas atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

2

3

Papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“Individuālie komersanti, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas atbilst šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta nosacījumiem un kas ir izvēlējušies grāmatvedības kārtošanai divkāršā ieraksta sistēmu, sastāda arī gada pārskatu, kas sastāv no finanšu pārskata daļas (bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina un pielikuma) un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.”.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

uzskatīt līdzšinējo 13.panta piekto daļu par septīto daļu.

Atbalstit

Atbalstīt

7. 13.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Uzņēmuma darbības sākumā, pamatojoties uz šā likuma 11.pantā noteiktās inventarizācijas datiem, sastāda sākuma bilanci. Uz sākuma bilanci attiecas visi tie paši noteikumi, kuri attiecas uz gada pārskata bilanci.

Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmumu reorganizējot vai izbeidzot tā darbību, sastāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk — slēguma finanšu pārskats). Slēguma finanšu pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tiem slēguma finanšu pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma reorganizācijas vai darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā. Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapit āla izmaiņu pārskata un pielikuma.”;

izslēgt ceturtās daļas 1.punktu;

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Šie uzņēmumi izpilda deklarācijas atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām.

Individuālie komersanti, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas atbilst šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta nosacījumiem un kas ir izvēlējušies grāmatvedības kārtošanai divkāršā ieraksta sistēmu, sastāda arī gada pārskatu, kas sastāv no finanšu pārskata daļas (bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina un pielikuma) un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.”

uzskatīt līdzšinējo 13.panta piekto daļu par septīto daļu.

14.pants

Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) var būt citāds pārskata gada sākums un beigas, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūti vai līgumsabiedrības līgums. Vienā koncernā ietilpstošiem valdošajam uzņēmumam un atkarīgajām sabiedrībām ir vienāds pārskata gads.

Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.

Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.

Pārskata gads, kurā uzņēmums izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

Šā panta noteikumi neattiecas uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem un kuru saimnieciskā gada ilgumu, sākumu un beigas nosaka attiecīgi likumi.

9. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti, nolikums vai satversme vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.”

8. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti, nolikums vai satversme vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.”

IV nodaļa
Grāmatvedības standarti

10. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Kompetences sadalījums grāmatvedībā".

9. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Kompetences sadalījums grāmatvedībā".

15.pants

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kases operāciju uzskaiti un citiem grāmatvedības jautājumiem, kuri ir saistīti ar šā likuma piemērošanu, kā arī noteikumus par obligāti ievērojamiem Latvijas Republikas grāmatvedības standartiem izdod Ministru kabinets. Latvijas Republikas grāmatvedības standartu izstrādāšanu, pieņemšanu un Starptautisko grāmatvedības standartu adaptēšanu un reģistrēšanu reglamentē Standartizācijas likums.

11. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī par kases operāciju uzskaiti izdod Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus un subjektu loku, kuriem šie standarti jāpiemēro.

Latvijas grāmatvedības standarti ir ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienu tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem."

10. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī par kases operāciju uzskaiti izdod Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus un subjektu loku, kuriem šie standarti jāpiemēro.

Latvijas grāmatvedības standarti ir ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienu tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem."

12. Papildināt IV nodaļu ar 15.1 un 15.2 pantu šādā redakcijā:

"15.1 pants

Valsts politiku grāmatvedības jautājumos izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

Ministru kabinets izveido Grāmatvedības padomi (turpmāk — padome), kuras darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Padomi finansē no valsts budžeta.

Padomes sastāvā ir divi Finanšu ministrijas pārstāvji, divi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji, divi Latvijas augstskolu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Valsts kontroles un Latvijas Grāmatvežu asociācijas. Padomes personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs.

Padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Padomes darbu nodrošina Finanšu ministrija.

Padome organizē un vada Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu, izdod un aktualizē Latvijas grāmatvedības standartus un sniedz skaidrojumus par tiem, kā arī sniedz finanšu ministram priekšlikumus grāmatvedību reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai.

Padome var izveidot darba grupas vai tehniskās komitejas Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanai, sagatavot un iesniegt finanšu ministram normatīvo aktu projektus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem, kā arī izskatīt nozaru grāmatvedības un citus vispārēja rakstura grāmatvedības metodoloģijas jautājumus un publicēt savus atzinumus, ieteikumus un skaidrojumus.”

11. Papildināt IV nodaļu ar 15.1 un 15.2 pantu šādā redakcijā:

"15.1 pants

Valsts politiku grāmatvedības jautājumos izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

Ministru kabinets izveido Grāmatvedības padomi (turpmāk — padome), kuras darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Padomi finansē no valsts budžeta.

Padomes sastāvā ir divi Finanšu ministrijas pārstāvji, divi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji, divi Latvijas augstskolu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Valsts kontroles un Latvijas Grāmatvežu asociācijas. Padomes personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs.

Padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Padomes darbu nodrošina Finanšu ministrija.

Padome organizē un vada Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu, izdod un aktualizē Latvijas grāmatvedības standartus un sniedz skaidrojumus par tiem, kā arī sniedz finanšu ministram priekšlikumus grāmatvedību reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai.

Padome var izveidot darba grupas vai tehniskās komitejas Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanai, sagatavot un iesniegt finanšu ministram normatīvo aktu projektus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem, kā arī izskatīt nozaru grāmatvedības un citus vispārēja rakstura grāmatvedības metodoloģijas jautājumus un publicēt savus atzinumus, ieteikumus un skaidrojumus.”

Pārejas noteikums

 (1999.gada 8.jūlija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.08.99.)

1. Grozījums likuma 13.panta trešajā daļā piemērojams gada pārskatiem par periodu, sākot ar 1999.gadu.

 2. Likuma 9.panta otrās daļas 3.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(2000.gada 6.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 04.05.2000.)

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.novembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.);

2) Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi nr.244 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.).”

4. Likuma 15.1 panta otrā un trešā daļa un 15.2 pants stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā ‘’Par valsts budžetu 2003.gadam’’.

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.novembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.);

2) Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi nr.244 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.).”

4. Likuma 15.1 panta otrā un trešā daļa un 15.2 pants stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā ‘’Par valsts budžetu 2003.gadam’’.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.maijā.

4

5

Ierosinām apspriest jautājumu par likuma spēkā stāšanās termiņa precizējumu.

Normu par likuma spēkā stāšanos izteikt šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.