Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas

kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā ”Par grāmatvedību”” (Reģ. nr. 164, dok. nr. 346; 346A) izskatīšanu

1. lasījumā.

Komisija minēto likumprojektu izskatīja šā gada 4. marta sēdē un atbalstīja to.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja B. Brigmane

Likumprojekts

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

"1.pants

Šis likums attiecas uz Komercreģistrā ierakstītām komercsabiedrībām un ārvalstu komersantu filiālēm, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas veidā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētām ārvalstu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām, uz sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk – uzņēmums)."

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants

Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk – saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances dienā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmuma vadītājs ir:

1) personālsabiedrībā (līgumsabiedrībā) – visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuriem ir sabiedrības lietvedības pilnvarojums;

2) kapitālsabiedrībā (statūtsabiedrībā) – šīs sabiedrības valde vai tās pilnvarota persona (institūcija), vai sabiedrības statūtos noteiktā persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz sabiedrības darbību;

3) individuālajā (ģimenes) uzņēmumā, zemnieku un zvejnieku saimniecībā – attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks;

4) iestādē, organizācijā, valsts vai pašvaldību aģentūrā – tās vadītājs vai vadības institūcija;

5) individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību."

"Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī individuālais komersants var kārtot grāmatvedību pats. Šis noteikums attiecas arī uz citām fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību."

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

"Attaisnojuma dokumentam obligāti ir šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu – personas kods), juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.";

aizstāt trešajā teikumā vārdus "attiecīgi Ministru kabineta noteikumi" ar vārdiem "attiecīgie normatīvie akti".

"9.pants

Grāmatvedības reģistri jākārto divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu, citām fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību. Tie grāmatvedības reģistru kārtošanai var izvēlēties vienkāršā ieraksta sistēmu;

2) sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25000 latu. Tās var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām grāmatvedības kārtošanas formu (grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu) atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par pašvaldību budžetiem" un Publisko aģentūru likumā noteiktajai kārtībai nosaka Finanšu ministrija."

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Katrā uzņēmumā" ar vārdiem "Katram uzņēmumam";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja uzņēmums izbeidz darbību, turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju."

"11.pants

Uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to, vai ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Ministru kabinets izdod noteikumus par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatā uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā.

Individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro mantai, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai."

"Uzņēmuma darbības sākumā, pamatojoties uz šā likuma 11.pantā noteiktās inventarizācijas datiem, sastāda sākuma bilanci. Uz sākuma bilanci attiecas visi tie paši noteikumi, kas attiecas uz gada pārskata bilanci.

Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmumu reorganizējot vai izbeidzot tā darbību, sastāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk – slēguma finanšu pārskats). Slēguma finanšu pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tiem slēguma finanšu pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma reorganizācijas vai darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā. Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma.";

izslēgt ceturtās daļas 1.punktu;

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Šie uzņēmumi aizpilda deklarācijas atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām.";

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

"Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti, nolikums vai satversme, vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem."

"IV nodaļa

Kompetences sadalījums grāmatvedībā".

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī kases operāciju uzskaiti izdod Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus un subjektu loku, kuriem šie standarti ir jāpiemēro.

Latvijas grāmatvedības standarti ir ar grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienu tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem."

"15.1 pants

Valsts politiku grāmatvedības jautājumos izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

Ministru kabinets izveido Grāmatvedības padomi (turpmāk – padome), kuras darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Padomi finansē no valsts budžeta.

Padomes sastāvā ir divi Finanšu ministrijas pārstāvji, divi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji, divi Latvijas Republikas augstskolu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Valsts kontroles un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas. Padomes personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs.

Padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Padomes darbu nodrošina Finanšu ministrija.

Padome organizē un vada Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu, izdod un aktualizē Latvijas grāmatvedības standartus un sniedz skaidrojumus par tiem, kā arī sniedz finanšu ministram priekšlikumus grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanai.

Padome var izveidot darba grupas vai tehniskās komitejas Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu sagatavošanai, sagatavot un iesniegt finanšu ministram normatīvo aktu projektus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem, kā arī izskatīt nozaru grāmatvedības un citus vispārēja rakstura grāmatvedības metodoloģijas jautājumus un publicēt savus atzinumus, ieteikumus un skaidrojumus."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.novembrim, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

3.1. Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.243 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.);

3.2. Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.244 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.)."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.maijā.