Spēķā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 160)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”

Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

Likumā lietotie termini

Antropogēnās slodzes - vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību. Antropogēnās slodzes var izmērīt un aprēķināt.

Dabas vide - dabas faktoru kopums, kas tieši vai netieši ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību.

Dabas aizsardzība - vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

Dabas resursi — dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska, sociāla vai kultūras vērtība.

Dabas resursu valsts kadastri — dokumenti, kuros apkopoti dati par dabas resursu dabisko, tiesisko un saimniecisko stāvokli.

2. Izslēgt sadaļā “Likumā lietotie termini” terminu “Dabas resursu valsts kadastri” un tā skaidrojumu.

2. Izslēgt sadaļā “Likumā lietotie termini” terminu “Dabas resursu valsts kadastri” un tā skaidrojumu.

Ekoloģija - kompleksa zinātne par dzīvo organismu savstarpējām attiecībām un viņu attiecībām ar dzīvesvietu.

Ekosistēma - dzīvo organismu kopa un to eksistences vide, kas, pastāvot cēloņsakarību un mijiedarbības saitēm, veido vienotu veselumu.

Kultūrvide - vide, kas veidojusies cilvēka saimnieciskās darbības un dzīvesdarbības rezultātā un glabā šīs darbības pēdas (materiālus veidojumus, kultūras vērtības un garīgās vērtības).

Vide - dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums.

Vides aizsardzība — pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

Vides kvalitātes normatīvi un standarti - normatīvi: kompetentas valsts iestādes apstiprināti noteikumi, kuri reglamentē cilvēka saimnieciskās darbības ierobežojumus vai pieļaujamos apjomus un kuru ievērošana ir obligāts dabsaimniecības un vides aizsardzības priekšnoteikums; standarti: kompetentas valsts iestādes apstiprināts tehnisko normatīvu dokuments, kurā noteikts kādas produkcijas vai cita standartizācijas objekta tehniskais raksturojums (normas, noteikumi, prasības u.tml.), kas obligāti jāievēro, lai saglabātu vides kvalitāti, cilvēku veselību un sabiedrības attīstības priekšnoteikumus.

Vides monitorings - sistemātiski vides stāvokļa un piesārņojuma emisiju vai populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, 20.06.2000. likumu un 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

.......................................................

4. pants. Vides aizsardzības likumi un normatīvie akti

3. Izteikt 4.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“4.pants. Vides aizsardzības normatīvie akti”.

3. Izteikt 4.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“4.pants. Vides aizsardzības normatīvie akti”.

Dabas resursu īpašuma tiesības regulē likumi un citi normatīvie akti.

Zemes, zemes dzīļu, derīgo izrakteņu, augsnes, ūdeņu, atmosfēras gaisa, floras, faunas, kontinentālā šelfa, Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas aizsardzība, izmantošana un lietošana notiek saskaņā ar likumiem, normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

5. pants. Valsts nodrošinājums vides aizsardzībā

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. Valsts nodrošinājums vides aizsardzībā

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Valsts nodrošinājums vides aizsardzībā

Vides aizsardzību Latvijas Republikā nodrošina:

- vides aizsardzības valsts institūcijas;

- valsts kontrole pār vides aizsardzības likumu ievērošanu;

- vides monitoringa valsts sistēma;

- dabas resursu uzskaite, to sociālekonomiskā un ekoloģiskā novērtēšana un lietošanas limitēšana, kā arī dabas resursu valsts kadastru kārtošana;

- vides stāvokļa pārmaiņu prognozēšana, vides aizsardzības pasākumu plānošana un plānoto pasākumu izpildes kontrole;

- ietekmes uz vidi novērtējums;

- vides aizsardzības materiāltehniskā bāze;

- ekoloģiskā audzināšana un izglītošana;

- teritoriālplānošana.

Vides aizsardzību Latvijas Republikā nodrošina:

1) valsts, pašvaldības un vides aizsardzības institūcijas;

2) valsts kontrole pār vides aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu;

3) vides monitoringa valsts sistēma;

4) dabas resursu uzskaite, to lietošanas limitēšana;

5) ietekmes uz vidi novērtējums;

6) vides aizsardzības materiāltehniskā bāze;

7) vides informācija un vides izglītība;

8) teritorijas plānošana.”

Vides aizsardzību Latvijas Republikā nodrošina:

1) valsts, pašvaldības un vides aizsardzības institūcijas;

2) valsts kontrole pār vides aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu;

3) vides monitoringa valsts sistēma;

4) dabas resursu uzskaite, to lietošanas limitēšana;

5) ietekmes uz vidi novērtējums;

6) vides aizsardzības materiāltehniskā bāze;

7) vides informācija un vides izglītība;

8) teritorijas plānošana.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu un 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

Uzņēmuma vides pārvaldības sistēma ir pārvaldības sistēma, kas ietver vadības struktūru pilnveidošanu, plānošanas pasākumus, atbildību, procedūru, pasākumus un resursus uzņēmuma vides politikas izstrādāšanai un ieviešanai, mērķu sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai.

2

Vides ministrs R.Vējonis

5.2 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Uzņēmuma vides pārvaldības” ar vārdiem „un audita ”.

Vides ministrs R.Vējonis papildināt 5.2 panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Uzņēmumu līdzdalība vides pārvaldības un audita sistēmā ir brīvprātīga.”

atbalstīt

atbalstīt

5. 5.2 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Uzņēmuma vides pārvaldības” ar vārdiem “un audita”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmumu līdzdalība vides pārvaldības un audita sistēmā ir brīvprātīga.”;

Uzņēmuma vides audits tiek veikts nolūkā sistemātiski, dokumentēti, periodiski un objektīvi novērtēt uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas atbilstību uzņēmuma vides politikai.

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs koordinē uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un uzņēmuma vides audita veikšanu.

3

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 5.2 panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido, uztur un atjauno vides pārvaldības un audita sistēmā iekļauto uzņēmumu reģistru, vides verificētāju akreditācijas sistēmu un vides verificētāju reģistru, veic uzņēmumu reģistrāciju vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā, vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību.”

atbalstīt

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido, uztur un atjauno vides pārvaldības un audita sistēmā iekļauto uzņēmumu reģistru, vides verificētāju akreditācijas sistēmu un vides verificētāju reģistru, veic uzņēmumu reģistrāciju vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā, vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību.”

2.nodaļa.
Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citas tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām īsteno vienotu vides aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas politiku Latvijas Republikā.

(1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

4

Vides ministrs R.Vējonis Papildināt likuma 7. pantu pēc vārda „institūcijas” ar vārdiem „sadarbojoties ar sabiedriskajām organizācijām”.

atbalstīt

6. Papildināt 7.pantu pēc vārda “institūcijas” ar vārdiem “sadarbojoties ar sabiedriskajām organizācijām”.

.......................................................

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

8.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

“8.pants. Vides ministrijas kompetence

“8.pants. Vides ministrijas kompetence

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā:

Vides ministrija:

Vides ministrija:

- izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām realizē vienotu vides veidošanas, aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politiku;

— izstrādā un realizē vides un dabas aizsardzības, kā arī dabas resursu izmantošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas politiku, izstrādā normatīvos aktus, kontrolē to īstenošanu un izveido nepieciešamo institucionālo struktūru;

— izstrādā un realizē vides un dabas aizsardzības, kā arī dabas resursu izmantošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas politiku, izstrādā normatīvos aktus, kontrolē to īstenošanu un izveido nepieciešamo institucionālo struktūru;

- nodrošina ietekmes uz vidi novērtējumu;

— izstrādā un ne retāk kā reizi piecos gados atjauno vides politikas plānu;

— izstrādā un ne retāk kā reizi piecos gados atjauno vides politikas plānu;

- veic valsts teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā valsts kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu;

— pārrauga ietekmes uz vidi novērtējumu;

— pārrauga ietekmes uz vidi novērtējumu;

- nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonda darbību likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

— veic valsts teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā valsts kontroli pār vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu;

— veic valsts teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā valsts kontroli pār vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu;

- izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts nozīmes dabas rezervātu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, kultūrvēsturisko un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izveidošanu;

— izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanu;

— izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanu;

- veic citas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

— nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonda un Vides investīciju fonda darbību likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

— nodrošina ārvalstu un starptautisko organizāciju piešķirto finanšu līdzekļu izmantošanu attiecīgajās jomās, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansēto vides investīciju projektu pieteikumu sagatavošanu un šo projektu īstenošanu;

— nodrošina Latvijas Vides aizsardzības fonda un Vides investīciju fonda darbību likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

— nodrošina ārvalstu un starptautisko organizāciju piešķirto finanšu līdzekļu izmantošanu attiecīgajās jomās, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansēto vides investīciju projektu pieteikumu sagatavošanu un šo projektu īstenošanu;

- izstrādā vides politiku, kontrolē tās īstenošanu, izveido tās īstenošanai nepieciešamo institucionālo struktūru;

— veic citas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides un dabas aizsardzībā, dabas resursu izmantošanā un klimata pārmaiņu samazināšanā.”

— veic citas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides un dabas aizsardzībā, dabas resursu izmantošanā un klimata pārmaiņu samazināšanā.”

- izstrādā un ne retāk kā reizi piecos gados atjauno vides politikas plānu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, 20.06.2000. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 15.11.2002.)

9.pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Ministru kabinets vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā:

1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politikas īstenošanā;

6. 9.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanā;”;

8. 9.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanā;”;

2) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

3) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

4) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

6) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

7) veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

8) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

9) izdod noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā;

10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus importēt un izplatīt videi kaitīgās preces;

11) nosaka prasības un ierobežojumus atsevišķu bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanai un marķēšanai;

12) izdod noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli.

papildināt pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) izdod noteikumus par virszemes ūdensobjektu pārtīrīšanas un padziļināšanas kārtību.”

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“13) izdod noteikumus par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību;

(1997.gada 22.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, 20.12.2001. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 15.11.2002.)

5

Vides ministrs R.Vējonis

„14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī
monitoringa kārtību;

15) nosaka bateriju un akumulatoru veidus, kuriem piemēro depozīta sistēmu, tās piemērošanas kārtību un depozīta maksas apmēru.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību;

15) nosaka, kuru veidu baterijām un akumulatoriem piemēro depozīta sistēmu, tās piemērošanas kārtību un depozīta maksas apmēru.”

10. pants. Pašvaldību institūciju kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Pašvaldību institūcijas ir atbildīgas par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu savā administratīvajā teritorijā. Tās:

- realizē kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu racionālu izmantošanu;

- ierosina, lai pilnvarotās valsts iestādes ierobežo, aptur vai pārtrauc saimniecisko darbību vai objektu celtniecību, rekonstrukciju un paplašināšanu tajos gadījumos, kad tiek pieļauti vides aizsardzības likumdošanas aktu pārkāpumi, kā arī iesniedz attiecīgus priekšlikums šo pārkāpumu novēršanai;

7. Aizstāt 10.panta 2.punktā vārdu “likumdošanas” ar vārdu “normatīvo”.

9. 10.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdu “likumdošanas” ar vārdu “normatīvo”;

- organizē rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu vides aizsardzības programmu izstrādāšanu, vides aizsardzības objektu celtniecību, rekonstrukciju un paplašināšanu;

- (4.punkts izslēgts ar 22.05.97. likumu);

- likumā noteiktās kompetences ietvaros piešķir un atņem zemes un citu dabas resursu izmantošanas tiesības, izšķir zemes un citu dabas resursu lietotāju strīdus;

- veic citas normatīvajos aktos paredzētās funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

6

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt likuma 10. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„-rūpējas par vides kvalitātes uzlabošanu savā administratīvajā teritorijā.”

atbalstīt

papildināt pantu ar punktu šādā redakcijā:

“— rūpējas par vides kvalitātes uzlabošanu savā administratīvajā teritorijā.”

8. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:

10. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:

“10.1 pants. Vides konsultatīvā padome

“10.1 pants. Vides konsultatīvā padome

(1) Vides ministrija sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām izveido vides konsultatīvo padomi, kuras lēmumiem vides aizsardzības jomā ir ieteikuma raksturs. Vides ministrs apstiprina padomes nolikumu un padomes personālsastāvu. Nolikumā nosaka vides konsultatīvās padomes tiesības un funkcijas, sastāvu noteiktam laika periodam un darba kārtību.

7

Juridiskais birojs

Ierosinām 8.pantā attiecībā uz 10.1pantu :

izteikt pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Nolikumā nosaka vides konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darba kārtību”;

atbalstīt

Vides ministrija sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām izveido vides konsultatīvo padomi, kuras lēmumiem vides aizsardzības jomā ir ieteikuma raksturs. Vides ministrs apstiprina padomes nolikumu un padomes personālsastāvu. Nolikumā nosaka vides konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darba kārtību.

(2) Vides konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt pēc iespējas plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu vides aizsardzības jomā starp ikvienu un sabiedrību kopumā, valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sekmēt priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar vides politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgo normatīvo aktu sagatavošanu.”

8

Juridiskais birojs

papildināt otro daļu pēc vārda “ikvienu” ar vārdu “personu”.

atbalstīt

Vides konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt pēc iespējas plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu vides aizsardzības jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sekmēt priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar vides politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu sagatavošanu.”

3. nodaļa.
Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības
uz kvalitatīvu dzīves vidi un tās garantēšana

...........................................................

Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot kvalitatīvā dzīves vidē un prasīt, lai kompetentas valsts institūcijas, juridiskās personas un to amatpersonas, kā arī fiziskās personas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas šo vidi pasliktina, kaitē iedzīvotāju veselībai vai apdraud viņu dzīvību, intereses un īpašumu.

10

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības sakarā ar vides aizsardzības vai dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem vērsties valsts vai pašvaldību institūcijās un tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

atbalstīt

atbalstīt

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības sakarā ar vides aizsardzības vai dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem vērsties valsts vai pašvaldību institūcijās un tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

13.pants. Latvijas Republikas iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju tiesības vides aizsardzības pasākumu realizēšanā

9. 13.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“13.pants. Sabiedrības tiesības vides aizsardzības pasākumu realizēšanā”;

12. 13.pantā:

izteikt panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā:

“13.pants. Sabiedrības tiesības vides aizsardzības pasākumu realizēšanā

Latvijas Republikas iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām ir tiesības:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“Sabiedrībai ir tiesības:”;

12

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 9. pantā:

likuma 13. pantā:

izteikt ievada daļu šādā redakcijā:

“Fiziskām un juridiskām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk – sabiedrība) ir tiesības:”

Atbildīgā komisija

likuma 13. pantā:

izteikt ievada daļu šādā redakcijā:

“Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk – sabiedrība) ir tiesības:”

daļēji atbalstīt

atbalstīt

Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības:”;

- veikt konkrētus vides kvalitātes uzlabošanas un vides aizsardzības pasākumus, iepriekš saskaņojot tos ar teritoriālajām (reģionālajām) vides aizsardzības un pašvaldību institūcijām;

- pieprasīt no kompetentām valsts institūcijām un amatpersonām ziņas par projektējamo un jaunceļamo objektu ietekmi uz vidi un izteikt savus iebildumus un priekšlikumus;

- pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo aptaujās par vides problēmām iegūtos rezultātus;

- Satversmē un citos likumos noteiktajā kārtībā piedalīties referendumos par likumiem un likumprojektiem, kas attiecas uz vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, kā arī šo likumu un likumprojektu tautas apspriešanā;

- Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā organizēt sabiedrības protestus, mītiņus un citus masu pasākumus pret ekoloģiski bīstamu saimniecisko un cita veida iedarbību uz vidi;

aizstāt piektajā daļā vārdus “ekoloģiski bīstamu saimniecisko un cita veida iedarbību uz vidi” ar vārdiem “videi bīstamu saimniecisko un cita veida darbību”;

Redakc. preciz.

aizstāt piektajā punktā vārdus “ekoloģiski bīstamu saimniecisko un cita veida iedarbību uz vidi” ar vārdiem “videi bīstamu saimniecisko un cita veida darbību”;

- griezties tiesībaizsardzības iestādēs ar prasību atcelt vai apturēt valsts pārvaldes institūciju un to amatpersonu lēmumus un rīkojumus, kas pieņemti, ignorējot iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju tiesības un likumīgās intereses.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“— normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsties tiesībaizsardzības iestādēs pret valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību lēmumiem, kā arī darbību vai bezdarbību, ar kuru aizskartas sabiedrības tiesības vai likumīgās intereses vides jomā;”;

13

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 9.pantā attiecībā uz likuma 13.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“- normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsties tiesībaizsardzības iestādēs par valsts un pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību jautājumos, kas aizskar sabiedrības intereses vides jomā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt vai pārsūdzēt šajos jautājumos pieņemtos valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību lēmumus”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

izteikt sesto punktu šādā redakcijā:

“— normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsties tiesībaizsardzības iestādēs sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību jautājumos, kas skar sabiedrības intereses vides jomā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt vai pārsūdzēt šajos jautājumos pieņemtos valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību lēmumus;”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā reakcijā:

“— iesniegt vides konsultatīvajai padomei priekšlikumus un ieteikumus par vides aizsardzības normatīvo regulējumu, kā arī par izstrādātajiem vides aizsardzības plāniem, programmām vai to projektiem.”

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar septīto punktu šādā reakcijā:

“— iesniegt vides konsultatīvajai padomei priekšlikumus un ieteikumus par vides aizsardzības normatīvo regulējumu, kā arī par izstrādātajiem vides aizsardzības plāniem, programmām vai to projektiem.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu un 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

         14. pants.  Pašvaldību un vides aizsardzības institūciju pienākums radīt apstākļus  Latvijas  Republikas iedzīvotāju un sabiedrisko  organizāciju  aktīvai  līdzdalībai  vides kvalitātes uzlabošanā un vides aizsardzībā

10. 14.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“14.pants. Pašvaldību un vides aizsardzības institūciju pienākums veicināt sabiedrības aktīvu līdzdalību vides kvalitātes uzlabošanā un vides aizsardzībā”;

13. 14.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“14.pants. Pašvaldību un vides aizsardzības institūciju pienākums veicināt sabiedrības aktīvu līdzdalību vides kvalitātes uzlabošanā un vides aizsardzībā”;

Pašvaldību un vides aizsardzības institūcijām ir pienākums:

papildināt ievaddaļu pēc vārda “pienākums” ar vārdiem “savas kompetences ietvaros”;

papildināt ievaddaļu pēc vārda “pienākums” ar vārdiem “savas kompetences ietvaros”;

- izskatīt iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju sūdzības un priekšlikumus vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā un informēt viņus par pieņemtajiem lēmumiem;

aizstāt 1.punktā vārdus “iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju sūdzības” ar vārdiem “ikviena iesniegumus”;

14

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 10.pantā attiecībā uz likuma 14.panta pirmo punktu vārdu “ikviena” ar vārdiem “ikvienas personas”, vārdu “viņus” ar vārdu “tās”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“— izskatīt ikvienas personas iesniegumus un priekšlikumus attiecībā uz vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu un informēt personas par pieņemtajiem lēmumiem;”;

- iesaistīt iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas vides aizsardzības jautājumu risināšanā un radīt apstākļus, lai iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas ar savu darbu vai līdzekļiem piedalītos vides kvalitātes uzlabošanā un vides aizsardzībā.

aizstāt 2.punktā vārdus “iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas” ar vārdu “sabiedrību”;

aizstāt 2.punktā vārdus “iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas” ar vārdu “sabiedrību”;

papildināt pantu ar punktu šādā redakcijā:

“— cilvēku veselībai vai videi draudošu briesmu gadījumā nekavējoties izplatīt savā rīcībā esošo informāciju, ja tā var dot iespēju sabiedrībai, kura ir vai var tikt ietekmēta, atbilstoši rīkoties, lai mazinātu apdraudējuma kaitīgo ietekmi vai sekas vai izvairītos no tām.”

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“— cilvēku veselībai vai videi draudošu briesmu gadījumā nekavējoties izplatīt savā rīcībā esošo informāciju, ja tā var dot iespēju sabiedrībai, kura tiek vai var tikt ietekmēta, atbilstoši rīkoties, lai mazinātu apdraudējuma kaitīgo ietekmi vai sekas vai izvairītos no tām.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu un 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

15.pants. Atlīdzība par iedzīvotāju veselībai, interesēm un īpašumam nodarīto zaudējumu

Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt atlīdzību no fiziskajām un juridiskajām personām par zaudējumu, ko tās nodarījušas iedzīvotāju veselībai, dzīvībai, interesēm vai īpašumam ar videi kaitīgu darbību vai bezdarbību.

Prasības par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu izskata tiesa Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Minētās prasības ir atbrīvotas no valsts nodevas.

11. 15.pantā aizstāt vārdu “kodeksā” ar vārdiem “likumā un citos normatīvajos aktos”.

15

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 11.pantu attiecībā uz likuma 15.pantu šādā redakcijā:

“ aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdu “kodeksā” ar vārdu “likumā”.

atbalstīt

14. Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdu “kodeksā” ar vārdu “likumā”.

(1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

16.pants. Latvijas Republikas iedzīvotāju pienākumi vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Latvijas Republikas iedzīvotāju pienākums ir nepieļaut vides kvalitātes pasliktināšanos un dabas resursu neracionālu izmantošanu, piedalīties vides uzlabošanā un prasīt, lai tāpat rīkojas citas fiziskās un juridiskās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

.......................................................

3.1 nodaļa. Sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju un līdzdalība

 ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā

                                         (Nodaļa 2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

12. 17.1 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

15. 17.1 pantā:

izteikt panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

           17.1 pants. Vides informācija

“17.1 pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju un tās pieejamība”;

Redakc. preciz.

“17.1 pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šīs informācijas pieejamība

Vides informācija ir jebkura vispārpieejama informācija rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formā par:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts institūcijām un pašvaldībām vides informāciju — jebkuru informāciju rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formātā par:

Sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts institūcijām un pašvaldībām vides informāciju — jebkuru informāciju rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formātā par:

1) ūdeņu, gaisa, augsnes, zemes dzīļu, floras, faunas, dabas teritoriju un ainavu, bioloģiskās daudzveidības, sugu un biotopu stāvokli, kā arī informācija par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu un izmantošanu;

1) vides stāvokli, arī informāciju par ūdeni, gaisu, augsni, zemes dzīlēm, floru, faunu, dabas teritorijām un ainavām, bioloģisko daudzveidību, sugām un biotopiem un šo komponentu mijiedarbību, kā arī informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem;

1) vides stāvokli, arī informāciju par ūdeni, gaisu, augsni, zemes dzīlēm, floru, faunu, dabas teritorijām un ainavām, bioloģisko daudzveidību, sugām un biotopiem un šo komponentu mijiedarbību, kā arī informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem;

2) antropogēno slodzi un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt vidi;

2) antropogēno slodzi un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minētos vides komponentus vai vidi kopumā;

2) antropogēno slodzi un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minētos vides komponentus vai vidi kopumā;

3) vides aizsardzības pasākumiem, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi, arī par administratīvajiem pasākumiem, apsaimniekošanas plāniem un programmām.

3) vides aizsardzības pasākumiem, arī par administratīvajiem pasākumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minētos vides komponentus, kā arī par pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt šos komponentus, arī informāciju par politikas plāniem, programmām, stratēģijām un normatīvajiem aktiem un informāciju par pieteikumiem licenču un atļauju saņemšanai (kā arī atļauju nosacījumiem) darbībām, kas var ietekmēt vides kvalitāti;

16

Juridiskais birojs

Ierosinām 12.pantā attiecībā uz likuma 17.1pantu:

papildināt pirmās daļas 3.punktā pirms vārda “politikas” ar vārdu “ vides”;

atbalstīt

Redakc. preciz.

3) vides aizsardzības pasākumiem, arī par administratīvajiem pasākumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minētos vides komponentus, par pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt šos komponentus, arī informāciju par vides politikas plāniem, programmām, stratēģijām un normatīvajiem aktiem un informāciju par pieteikumiem licenču un atļauju saņemšanai (arī par atļauju nosacījumiem) darbībām, kuras var ietekmēt vides kvalitāti;

4) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību;

4) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību;

5) cilvēku veselības stāvokli un drošību, cilvēku dzīves apstākļiem, kultūras vidi, būvēm un būvniecību, ciktāl to ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minēto vides komponentu stāvoklis vai 2. un 3.punktā minētie pasākumi.”;

5) cilvēku veselības stāvokli un drošību, cilvēku dzīves apstākļiem, kultūras vidi, būvēm un būvniecību, ciktāl to ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minēto vides komponentu stāvoklis vai 2. un 3.punktā minētie pasākumi.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām vai grupām ir tiesības saņemt no visu līmeņu valsts institūcijām un pašvaldībām to rīcībā esošo vides informāciju, arī informāciju par pieteikumiem licenču vai atļauju saņemšanai darbībām, kas var ietekmēt vides kvalitāti, lai izteiktu savu viedokli un piedalītos ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides informāciju arī no tādām personām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem īsteno valsts pārvaldes funkcijas, pilda ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veic šādas darbības vai sniedz šādus pakalpojumus vai atrodas šādu personu pārraudzībā.”;

17

Juridiskais birojs

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides informāciju arī no tādām personām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem īsteno valsts pārvaldes funkcijas, pildot ar vidi saistītus īpašus pienākumus, darbības vai pakalpojumus vai atrodas šādu personu pārraudzībā;

atbalstīt

precizētā redakcijā

Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides informāciju arī no tādām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem īsteno valsts pārvaldes funkcijas, pildot ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veicot darbības vai sniedzot pakalpojumus, vai kuru pārraudzībā atrodas minētā informācija.

Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo vides informāciju, arī informāciju par valsts vai pašvaldības institūcijas kontrolētām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtām atļaujām veikt piesārņojošu darbību un šo atļauju saturu, kā arī informāciju par drošības pasākumiem un rīcību avāriju gadījumos.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie vides informācijas turētāji nodrošina sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo (institūcijas sagatavoto vai tajā saņemto) un tiem pieejamo vides informāciju, arī informāciju par valsts vai pašvaldības institūcijas kontrolētām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtām atļaujām veikt piesārņojošu darbību un šo atļauju saturu, kā arī informāciju par drošības pasākumiem un rīcību avāriju gadījumos.”;

18

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 12. pantā:

Papildināt 17.1 panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina sabiedrībai arī tādas vides informācijas pieejamību, kuru to uzdevumā glabā fiziskas vai juridiskas personas.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie vides informācijas turētāji nodrošina sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo (institūcijas sagatavoto vai tās saņemto) un tiem pieejamo vides informāciju, arī informāciju par valsts vai pašvaldības institūcijas kontrolētajām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtajām atļaujām veikt piesārņojošu darbību un šo atļauju saturu, informāciju par drošības pasākumiem un rīcību avāriju gadījumos. Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina sabiedrībai arī tādas vides informācijas pieejamību, kuru to uzdevumā glabā fiziskās vai juridiskās personas.”;

Pieprasītājam nav jāpamato, kādam nolūkam šī informācija nepieciešama.

Ierobežojumi vides informācijas saņemšanai var būt tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī attiecībā uz informāciju par vides objektiem vai sugām un biotopiem, kuras atklāšana varētu palielināt iespēju nodarīt kaitējumu videi.

Ierobežojumu gadījumos ir jāsniedz atklātā informācijas daļa, to nošķirot no ierobežotās informācijas.

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ierobežojumi vides informācijas saņemšanai katrā atsevišķā gadījumā jāsamēro ar sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā. Sabiedrība ir jānodrošina ar informāciju par emisiju vidē. Informācija par emisiju vidē nevar būt ierobežotas pieejamības informācija.”;

19

Juridiskais birojs

aizstāt septītā daļā vārdu “izpaušanā” ar vārdu “atklāšanā”.

atbalstīt

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“Vides informācijas saņemšanas ierobežojumi katrā atsevišķā gadījumā jāsamēro ar sabiedrības interesēm informācijas atklāšanā. Sabiedrība ir jānodrošina ar informāciju par emisiju vidē. Informācija par emisiju vidē nevar būt ierobežotas pieejamības informācija.

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Informācijas pieprasītājam, kā arī trešajai personai, kuras tiesības un likumiskās intereses ir vai var tikt aizskartas, ir tiesības pārsūdzēt informācijas turētāja darbību vai bezdarbību attiecībā uz pieprasīto vides informāciju, vispirms iesniedzot iesniegumu augstākai iestādei un pēc tam vēršoties ar sūdzību tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Redakc. preciz.

Informācijas pieprasītājam, kā arī trešajai personai, kuras tiesības un likumiskās intereses tiek vai var tikt aizskartas, ir tiesības pārsūdzēt informācijas turētāja darbību vai bezdarbību attiecībā uz pieprasīto vides informāciju, vispirms iesniedzot iesniegumu augstākai iestādei un pēc tam vēršoties ar sūdzību tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

          17.2 pants. Sabiedrības, valsts institūciju un pašvaldību sadarbība vides aizsardzības jomā

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz jebkuru nacionāla, reģionāla vai cita līmeņa valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju, arī uz tām institūcijām, kuras nodrošina vides aizsardzību vai pilda ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veic darbības vai sniedz pakalpojumus vai kuru rīcībā ir vides informācija, bet neattiecas uz institūcijām, kuras realizē likumdošanas un tiesu varu.

Sabiedrībai, atbalstot vides aizsardzības pasākumus, ir tiesības sadarboties ar valsts institūcijām un pašvaldībām, lai nepieļautu tādas darbības (vai bezdarbību), kas pasliktina vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrība var sniegt informāciju valsts institūcijām un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām pārmaiņām šādu darbību vai pasākumu rezultātā.

13. 17.2 pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijai un pašvaldībai ir pienākums izvērtēt iesniegtās informācijas pamatotību.”;

16. 17.2 pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijai un pašvaldībai ir pienākums izvērtēt iesniegtās informācijas pamatotību.”;

Valsts institūcijas un pašvaldības veicina un nodrošina sabiedrības iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī iespēju realizēt tiesības piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu sabiedriskajā apspriešanā, iesniegt attiecīgajām valsts institūcijām un pašvaldībām priekšlikumus grozījumiem un papildinājumiem ar vides aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos, kā arī piedalīties ar vidi saistītu stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedrība, savstarpēji sadarbojoties informēšanas, konsultāciju un aktīvas līdzdalības veidā, nodrošina vides lēmumu pieņemšanu, samērojot indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības tiesībām un interesēm vides aizsardzības jomā.”

Redakc. preciz.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedrība, savstarpēji sadarbojoties (informēšana, konsultācijas un aktīva līdzdalība), nodrošina vides lēmumu pieņemšanu, samērojot indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības tiesībām un interesēm vides aizsardzības jomā.”;

           17.3 pants. Valsts institūciju un pašvaldību uzdevumi sabiedrības informēšanā par vides aizsardzību

Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un funkcijām apkopo un atjauno to rīcībā esošo vides informāciju.

Valsts institūcijas un pašvaldības sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir to rīcībā, kā arī norīko atbildīgos koordinatorus vai amatpersonas, kas nodrošina sabiedrības informēšanu.

Publiski pieejamā vides informācija noformējama tā, lai būtu uztverama un saprotama.

Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei:

1) informē sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un līdzdarboties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā;

2) izveido un aktualizē publiski pieejamas bezmaksas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas;

3) sagatavo un publicē ziņojumus par vides stāvokli, vides politikas plānus un programmas.

20

Vides ministrs R.Vējonis Likuma 17. 3 pantā:

papildināt pantu ar jaunu 5. un 6.daļu šādā redakcijā:

“Sabiedrībai pieejamajās datu bāzēs ietver vismaz šādu informāciju:

- vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, kā arī starptautiskos līgumus, konvencijas un Eiropas Savienības normatīvos aktus;

- vides politikas plānus, programmas, stratēģijas un plānus saistībā ar vidi;

- ziņojumus par pirmajos divos punktos minēto dokumentu ieviešanu, ja tādi ir sagatavoti, un pārskatus par vides stāvokli;

-datus vai datu kopsavilkumus pēc to darbību uzraudzības, kas ietekmē vai var ietekmēt vidi;

- par atļaujām un to nosacījumiem, kuras izsniegtas saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast;

- pētījumus par ietekmi uz vidi un riska novērtējumus attiecībā uz 17.1 panta pirmajā punktā minētajiem vides komponentiem, vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast.

Vides informāciju ietverot publiski pieejamās datu bāzēs ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības par ierobežotas pieejamības informāciju.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Sabiedrībai pieejamās datu bāzēs iekļauj vismaz šādu informāciju:

— vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, kā arī starptautiskos līgumus, konvencijas un Eiropas Savienības normatīvos aktus;

— vides politikas plānus, programmas, stratēģijas un plānus saistībā ar vidi;

— ziņojumus par pirmajos divos punktos minēto dokumentu ieviešanu, ja tādi ir sagatavoti, un pārskatus par vides stāvokli;

— datus vai datu kopsavilkumus par to darbību uzraudzību, kuras ietekmē vai var ietekmēt vidi;

— informāciju par atļaujām, kuras izsniegtas saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, un šo atļauju nosacījumiem vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast;

— pētījumus par ietekmi uz vidi un riska novērtējumus attiecībā uz šā likuma 17.1 panta 1.punktā minētajiem vides komponentiem vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast.

Vides informāciju iekļaujot publiski pieejamās datu bāzēs, ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

           17.4 pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

Vides informāciju sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā.

14. 17.4 pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Vides informācijas sniegšanu nodrošina, ņemot vērā šā likuma īpašos nosacījumus, kā arī saskaņā ar Informācijas atklātības likuma prasībām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ierobežotas informācijas pieejamību, informācijas izsniegšanas kārtību un termiņiem.”;

21

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 14.pantā:

17.4 pantā:

Papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Valsts statistikas likumā noteiktie ierobežojumi un konfidencialitāte neattiecas uz vides informācijas sniegšanu un izmantošanu.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

17. 17.4 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Vides informācijas sniegšanu nodrošina, ņemot vērā šā likuma īpašos nosacījumus, kā arī saskaņā ar Informācijas atklātības likuma prasībām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ierobežotas informācijas pieejamību, informācijas izsniegšanas kārtību un termiņiem. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā. Valsts statistikas likumā noteiktie ierobežojumi un konfidencialitāte neattiecas uz vides informācijas sniegšanu un izmantošanu.”;

Valsts vides institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot pieprasījumu.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt vides informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot pieprasījumu.”;

22

Vides ministrs R.Vējonis papildināt 17.4 panta otro daļu pēc vārdiem “formulējot” ar vārdiem “kā arī, ja nepieciešams precizējot”.

atbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt vides informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot, kā arī, ja nepieciešams, precizējot pieprasījumu.”;

Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt saprātīgas izmaksas. Ja ir noteikta maksa, tarifus publicē, kā arī nodrošina to pieejamību pieprasītājam, norādot, kādos gadījumos pieprasītāju no maksas var atbrīvot. Par vides informācijas sniegšanu nedrīkst prasīt iepriekšēju samaksu.

23

Vides ministrs R.Vējonis papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par vides informāciju, kura tiek vākta un apkopota par valsts, pašvaldību vai Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, var pieprasīt atlīdzināt tikai informācijas apstrādes un izsniegšanas izmaksas.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par vides informāciju, kura tiek vākta un apkopota par valsts, pašvaldību vai Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, var pieprasīt atlīdzību, kas atbilst informācijas apstrādes un izsniegšanas izmaksām.”;

papildināt pantu ar daļu šādā redakcijā:

“Vides informāciju sniedz informācijas pieprasījumā norādītajā veidā vai formātā, izņemot gadījumus, kad:

— pieprasītā informācija ir jau pieejama citādā veidā vai formātā un tā ir sasniedzama pieprasītājam;

— ir iemesls izsniegt informāciju citā veidā vai formātā, paskaidrojot šāda lēmuma iemeslu.”

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Vides informāciju sniedz informācijas pieprasījumā norādītajā veidā vai formātā, izņemot gadījumus, kad:

— pieprasītā informācija jau ir pieejama citādā veidā vai formātā un pieprasītājam sasniedzama;

— ir iemesls izsniegt informāciju citādā veidā vai formātā; šajā gadījumā pieprasītājs ir jāinformē par šo iemeslu.”

(2001.gada 20.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

           17.5 pants. Sabiedrības līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā

Valsts institūcijas un pašvaldības veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrības daļai, kura vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, savlaicīgi tiktu sniegta lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija.

Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina, ka lēmumu pieņemšanā tiek izvērtēts viedoklis, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā.

25

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 15. pantā:

likuma 17.5 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina, ka lēmumu pieņemšanā, tai skaitā pieņemot lēmumu par paredzētas darbības, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums, akceptēšanu, tiek izvērtēts viedoklis, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā un jautājumos, kas skar vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, samērotas indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem, kā arī ar tiesībām uz ilgtspējīgu attīstību.”.

Atbildīgā komisija

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas un pašvaldības, pieņemot lēmumu, kas skar apkārtējo vidi un dabas resursu izmantošanu, arī lēmumu par tādas paredzētas darbības akceptēšanu, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums:

— izvērtē viedokli, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā;

— samēro indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu.”;

daļēji atbalstīt

atbalstīt

18. 17.5 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas un pašvaldības, pieņemot lēmumu, kas skar apkārtējo vidi un dabas resursu izmantošanu, arī lēmumu par tādas paredzētas darbības akceptēšanu, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums:

— izvērtē viedokli, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā;

— samēro indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu.”;

Valsts institūcijas un pašvaldības iesaista sabiedrību ar vidi saistītu normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā.

15. Papildināt 17.5 panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts vides institūcijas sadarbojas ar vides konsultatīvo padomi, kurai iesniedz attiecīgus projektus atzinumu un priekšlikumu sniegšanai.”

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts vides institūcijas sadarbojas ar vides konsultatīvo padomi, kurai iesniedz attiecīgus projektus atzinumu un priekšlikumu sniegšanai.”;

Valsts institūcijas un pašvaldības normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanas ietvaros izstrādā laika grafikus, paredzot sabiedrības līdzdalības iespējas, kā arī nodrošina attiecīgo projektu pieejamību sabiedrībai.

26

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 17.5 panta ceturto daļu pēc vārdiem “sagatavošanas ietvaros” šādā redakcijā:

“nosaka termiņus, kuros paredz sabiedrības līdzdalības iespējas, kā arī laicīgi nodrošina sabiedrībai attiecīgo projektu pieejamību.”

atbalstīt

izteikt ceturto daļu pēc vārdiem “sagatavošanas ietvaros” šādā redakcijā:

“nosaka termiņus, kuros paredz sabiedrības līdzdalības iespēju, kā arī savlaicīgi nodrošina sabiedrībai attiecīgo projektu pieejamību.”

           17.6 pants. Sabiedrības līdzdalība normatīvo aktu sagatavošanā

Valsts institūcijas un pašvaldības veicina sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības normatīvo aktu sagatavošanas procesā, paredzot iespēju tieši vai ar sabiedrības pārstāvju palīdzību izteikt komentārus, viedokli un iebildumus attiecībā uz normatīvā akta projektu.

16. Izslēgt 17.6 pantā pēc vārdiem “valsts institūcijas” saikli “un” un papildināt pantu pēc vārda “pašvaldības” ar vārdiem “un sabiedriskās organizācijas, kā arī vides konsultatīvā padome”.

Redakc. preciz.

19. Izslēgt 17.6 pantā pēc vārdiem “valsts institūcijas” vārdu “un” un papildināt pantu pēc vārda “pašvaldības” ar vārdiem “un sabiedriskās organizācijas, kā arī vides konsultatīvā padome”.

4. nodaļa.
Vides kvalitātes normatīvā reglamentēšana

18. pants. Vides kvalitātes normatīvi un standarti

Saimnieciskās un cita veida darbības negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi ierobežo vides kvalitātes normatīvi un standarti.

Nacionālos vides kvalitātes normatīvus apstiprina Ministru kabinets.

Vides kvalitātes normatīvi un standarti ir obligāti visiem vides un dabas resursu lietotājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

19. pants. Antropogēno slodžu normatīvi un limiti

(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

 .........................................................

5. nodaļa.
Dabas resursu izmantošanas regulēšana un vides piesārņojuma novēršana

................................................

21.pants. Dabas resursu valsts kadastri

Zemes, zemes dzīļu, meža, ūdeņu, dzīvnieku, īpaši aizsargājamo dabas objektu un citu dabas resursu valsts kadastru uzdevums ir uzskaitīt un novērtēt dabas resursus.

17. Izslēgt 21.pantu.

20. Izslēgt 21.pantu.

Dabas resursu valsts kadastru izveidi un uzturēšanu nodrošina valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu un 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

.......................................................

25.pants. Piesārņojošo vielu izplūde (novadīšana) apkārtējā vidē

18. 25.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdus “izplūde (novadīšana)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “emisija” (attiecīgā locījumā);

21. 25.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdus “izplūde (novadīšana)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “emisija” (attiecīgā locījumā);

Atļaujas piesārņojošo vielu izplūdei (novadīšanai) apkārtējā vidē normatīvos noteiktajos ietvaros fiziskajām un juridiskajām personām izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas.

papildināt pantu pēc vārdiem “esošās institūcijas” ar vārdiem “saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem”.

papildināt pantu pēc vārdiem “esošās institūcijas” ar vārdiem “saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

..........................................................

29. pants. Ražošanas un sadzīves atkritumu savākšana, uzglabāšana, utilizācija un apglabāšana

19. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Dabas resursu lietotāju pienākums

22. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Dabas resursu lietotāju pienākums

Dabas resursu lietotājiem ražošanas ciklos jāievieš mazatkritumu, bezatkritumu un noslēgtās ūdensapgādes tehnoloģijas, jāievēro atkritumu šķirošanas, uzglabāšanas, utilizācijas un apglabāšanas noteikumi.

Dabas resursu lietotājiem ražošanas ciklos ir pienākums veicināt mazatkritumu, bezatkritumu un noslēgtās ūdensapgādes tehnoloģijas ieviešanu.”

Redakc. preciz.

Dabas resursu lietotājiem ir pienākums ražošanas ciklos veicināt mazatkritumu, bezatkritumu un noslēgtās ūdensapgādes tehnoloģiju ieviešanu.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu un 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000)

.......................................................

44.pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija.

Vides valsts inspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors ir Vides valsts inspekcijas priekšnieks.

Reģionu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk — reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju direktori.

Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu.

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors var apturēt vai atcelt reģionu vides aizsardzības galveno valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Reģionu vides aizsardzības galvenie valsts inspektori var apturēt vai atcelt vides valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

20. Aizstāt 44.panta devītajā daļā vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” ar vārdiem “vides ministrs”.

23. Aizstāt 44.panta devītajā daļā vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” ar vārdiem “vides ministrs”.

(1997.gada 22.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

44.1 pants. Vides valsts inspektoru pienākumi

Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli par:

1) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus;

2) dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu, piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē;

21. 44.1 pantā:

izslēgt 2.punktā vārdus “kadastru kārtošanu” un aizstāt vārdus “izplūdi (novadīšanu)” ar vārdu “emisiju”;

24. 44.1 pantā:

izslēgt 2.punktā vārdus “kadastru kārtošanu” un aizstāt vārdus “izplūdi (novadīšanu)” ar vārdu “emisiju”;

3) visu veidu bīstamo kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu;

4) atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma normatīvo aktu ievērošanu;

5) normatīvo aktu ievērošanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, to skaitā:

a) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas normatīvo aktu ievērošanu,

b) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu,

c) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē nepieciešamo izglītības līmeni personām, kas veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem,

d) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un nosaka riska samazināšanas pasākumus;

6) dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;

7) noteiktā režīma ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

8) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē dabas aizsardzības prasības;

9) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā, jaunceļamo objektu vietas izvēlē, kā arī esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā un jaunceļamo objektu vietas izvēlē, esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā; attiecībā uz paredzēto darbību, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, tehnisko noteikumu prasību ievērošanu un vides valsts institūcijas izsniegto īpašo būvprojektēšanas noteikumu prasību ievērošanu;”;

Redakc. preciz.

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

10) piesārņojošas darbības atbilstību likumā “Par piesārņojumu” noteiktajām prasībām;

11) to, vai ir saņemta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai un vai tiek ievēroti šajā atļaujā ietvertie nosacījumi;

12) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.

Vides valsts inspektoriem ir arī citi likumos un normatīvajos aktos noteiktie pienākumi.

papildināt pantu ar daļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspektori:

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspektori:

1) piedalās būvniecības kontrolē, ja būves ir celtas krasta kāpu, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā, akvatorijā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un to komisiju darbā, kuras veic attiecīgo būvju pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī piedalās kontrolē citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

Redakc. preciz.

1) piedalās būvniecības kontrolē, ja būves tiek celtas krasta kāpu, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā, akvatorijā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un to komisiju darbā, kuras veic attiecīgo būvju pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī piedalās kontrolē citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

2) atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem saistošus norādījumus par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu, ja būves ir celtas krasta kāpu, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.”

Redakc. preciz.

2) atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem saistošus norādījumus par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu, ja būves tiek celtas krasta kāpu, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.”

(1997.gada 22.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

44.2 pants. Vides valsts inspektoru tiesības

Vides valsts inspektoriem ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;

27

Vides ministrs R.Vējonis Likuma 44. 2 pantā:

papildināt 44. 2 panta 1. punktu pirms vārda „netraucēti” ar vārdiem „iebraukt vai ieiet un”

atbalstīt

25. 44.2 pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pirms vārda “netraucēti” ar vārdiem “iebraukt vai ieiet un”;

2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās;

22. 44.2 pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas telpās;”;

izteikt pirmās daļas 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas telpās;

3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;

29

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt 44. 2 3.punktu šādā redakcijā:

„3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, izņemt, iznīcināt vai konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā.”

Atbildīgā komisija

izteikt 44. 2 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā;“

daļēji atbalstīt

atbalstīt

3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā;

4) apturēt vai aizliegt rezervātos un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbus, kuri nav paredzēti aizsardzības režīmos;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) apturēt vai aizliegt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbības, kuras neatbilst vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”;

4) apturēt vai aizliegt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbības, kuras neatbilst vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”;

5) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;

6) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības;

7) gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences);

8) celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzību;

9) savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

10) likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus;

11) pieņemt operatoram saistošus lēmumus un administratīvos aktus par piesārņojošas darbības veikšanu.

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kontrolējot vides aizsardzības prasību ievērošanu būvniecībā, apsekot būvlaukumu un būvi.”

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kontrolējot vides aizsardzības prasību ievērošanu būvniecībā, apsekot būvlaukumu un būvi.”

Vides valsts inspektoriem ir arī citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Transportlīdzekļus un kuģus, kurus, veicot valsts kontroli vides aizsardzībā, izmanto vides valsts inspektori, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aprīkot ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un grafisko noformējumu.

(1997.gada 22.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.01.2002.)

....................................................

47. pants. Sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā

Sabiedrisko kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji, un tās mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda vides aizsardzības un dabas resursu racionālas lietošanas plānus (programmas).

23. Papildināt 47.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspekcija var iesaistīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kontrolē sabiedriskos vides inspektorus. Vides valsts inspekcija var deleģēt administratīvo aktu izdošanu sabiedriskajiem vides inspektoriem. Sabiedriskajiem vides inspektoriem izvirzāmos kritērijus, viņu darbības reglamentu un apliecības paraugu apstiprina vides ministrs.”

30

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 23.pantā likuma 47.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspekcija var deleģēt sabiedriskajiem vides inspektoriem tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem”.

atbalstīt

26. Papildināt 47.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspekcija var iesaistīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kontrolē sabiedriskos vides inspektorus. Vides valsts inspekcija var deleģēt sabiedriskajiem vides inspektoriem tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem. Sabiedriskajiem vides inspektoriem izvirzāmos kritērijus, viņu darbības reglamentu un apliecības paraugu apstiprina vides ministrs.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

9. nodaļa.
Atbildība par likumpārkāpumiem vides aizsardzībā

48. pants. Atbildības veidi par likumpārkāpumiem vides aizsardzībā

Personas, kas pārkāpušas vides aizsardzības likumos noteiktās prasības, saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

24. Izslēgt 48.pantā vārdu “disciplinārās”.

27. Izslēgt 48.pantā vārdu “disciplinārās”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

49. pants. Administratīvā atbildība par likumpārkāpumiem vides aizsardzībā

Pie administratīvās atbildības par likumpārkāpumiem vides aizsardzībā tiek sauktas personas saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem nav paredzēta kriminālatbildība.

50.pants. Kriminālatbildība par likumpārkāpumiem vides aizsardzībā

Personas var saukt pie kriminālatbildības par tādiem likumpārkāpumiem vides aizsardzībā, kuriem saskaņā ar kriminālkodeksu ir nozieguma pazīmes.

25. 50.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “kriminālkodeksu” ar vārdu “Krimināllikumu”;

28. 50.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “kriminālkodeksu” ar vārdu “Krimināllikumu”;

Ja ekoloģisko noziegumu izdarījusi amatpersona, tai jāatbild par vides aizsardzības likumu pārkāpšanu un, ja ir pamats, - arī par amatnoziegumu.

aizstāt otrajā daļā vārdus “ekoloģisko noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi”.

aizstāt otrajā daļā vārdus “ekoloģisko noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

.....................................................

         56.pants. Prasības par vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā  nodarītā

         zaudējuma atlīdzināšanu

Tiesības iesniegt prasības par vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu ir:

1) fiziskajām un juridiskajām personām, kuru veselībai, dzīvībai, interesēm vai īpašumam nodarīts zaudējums;

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām un prokuroram, ja vides aizsardzības jomā aizskartas valsts vai sabiedrības intereses un īpašums;

3) sabiedriskajām organizācijām un kustībām, ja prasību par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu nav iesniegušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas vai prokurors.

Prasību iesniegšanas un nodarītā zaudējuma novērtēšanas kārtību nosaka Latvijas Civilprocesa kodekss un citi normatīvie akti.

26. Aizstāt 56.pantā vārdu “kodekss” ar vārdu “likums”.

Redakc. preciz.

29. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdu “kodekss” ar vārdu “likums”.

Prasībām par videi nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu noilguma nav.

(1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

......................................................

27. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

30. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

63.pants. Vides piesārņošanas rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšana citām valstīm

“63.pants. Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšana

Redakc. preciz.

“63.pants. Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu atlīdzināšana

Latvijas Republika atlīdzina citām valstīm vides piesārņošanas rezultātā nodarīto zaudējumu saskaņā ar tās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī to piemērošanas kārtību.

Latvijas Republika atlīdzina citām valstīm videi nodarītā kaitējuma rezultātā radītos zaudējumus saskaņā ar tās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī to piemērošanas kārtību.

Redakc. preciz.

Latvijas Republika atlīdzina citām valstīm videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus saskaņā ar tās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī to piemērošanas kārtību.

Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu summu, ja kaitējums ir noticis citas valsts teritorijā un radīti zaudējumi Latvijas videi, ieskaita Latvijas vides aizsardzības fondā.”

Redakc. preciz.

Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu summu, ja kaitējums nodarīts citas valsts teritorijā un zaudējumi radušies Latvijas videi, ieskaita Latvijas vides aizsardzības fondā.”

(1997.gada 22.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.06.97.)

......................................................

Pārejas noteikumi

                                 (Pārejas noteikumi 2001.gada 20.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

1. Likuma 5.1 un 5.2 pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

28. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Likuma 5.1 un 5.2 panta stāšanās spēkā tiks noteikta ar īpašu likumu.”;

31. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Likuma 5.1 un 5.2 panta stāšanās spēkā tiks noteikta ar īpašu likumu.”;

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam paliek spēkā Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumi nr.305 “Vides valsts inspekcijas nolikums”.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.septembrim paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.154 “Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli” un Ministru kabineta 1997 . gada 9.septembra noteikumi nr.316 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā”.

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.martam izdod 9.panta 10.punktā minētos noteikumus.

5. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.septembrim izdod 9.panta 11. un 12.punktā, 19.1 pantā, kā arī 43.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2003.gada septembrim izdod 9.panta 13.punktā minētos noteikumus.”

32

Vides ministrs R.Vējonis Likumprojekta 28. pantā:

aizstāt pārejas noteikumu 6. punktā vārdu „septembris” ar vārdu „novembris”.

Atbildīgā komisija

aizstāt pārejas noteikumu 6. punktā vārdu „septembris” ar vārdu „30. novembris”.

atbalstīt

atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 30.novembrim izdod 9.panta 13.punktā minētos noteikumus.

34

Vides ministrs R.Vējonis papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

„7. Likuma 17.3 panta piektā un sestā daļa un 17.4 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2005. gada 14. februārī.

8. Ministru kabinets līdz 2004. gada janvārim izdod 9.panta 14. punktā minētos noteikumus.

9. Ministru kabinets līdz 2004. gada jūlijam izdod 9.panta 15. punktā minētos noteikumus.”

Atbildīgā komisija

papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

„7. Likuma 17.3 panta piektā un sestā daļa un 17.4 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2005. gada 14. februārī.

8. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. janvārim izdod 9.panta 14. punktā minētos noteikumus.

9. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. jūlijam izdod 9.panta 15. punktā minētos noteikumus.”

atbalstīt

atbalstīt

7. Likuma 17.3 panta piektā un sestā daļa un 17.4 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2005.gada 14.februārī.

8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod 9.panta 14.punktā minētos noteikumus.

9. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūlijam izdod 9.panta 15.punktā minētos noteik umus.”

29. Papildināt likumu ar atsauci šādā redakcijā:

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/313/EEC, 2003/4/EC un 2000/60/EC.”

32. Papildināt likumu ar atsauci šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/313/EEC, 2003/4/EC un 2000/60/EC.”